Kventiax 200 mg ilgstošās darbības tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

03-10-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Kvetiapīns
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
N05AH04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Quetiapine
Deva:
200 mg
Zāļu forma:
Ilgstošās darbības tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
14-0279

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Kventiax 50 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 150 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 200 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 300 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 400 mg ilgstošās darbības tabletes

Quetiapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Kventiax un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Kventiax lietošanas

Kā lietot Kventiax

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Kventiax

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Kventiax un kādam nolūkam tās lieto

Kventiax satur vielu, ko sauc par kvetiapīnu. Tas pieder antipsihotisko zāļu grupai. Kventiax var lietot

vairāku slimību ārstēšanai, piemēram:

bipolāra depresija un depresijas epizodes depresīvu traucējumu gadījumā: kad Jums ir bēdīgs

garastāvoklis. Šādā stāvoklī Jūs jūtaties nomākts, izjūtat vainas apziņu, enerģijas trūkumu,

apetītes zudumu vai nevarat gulēt;

mānija: kad Jūs jūtaties ļoti patīkami uztraukts, sajūsmināts, uzbudināts, entuziastisks vai

pārmērīgi aktīvs, vai ar pavājinātu spriešanas spēju, ieskaitot agresīvu vai graujošu uzvedību;

šizofrēnija: kad Jūs dzirdat vai jūtat klāt neesošo, ticat lietām, kuras nepastāv, vai jūtaties

neparasti aizdomīgs, uztraukts, apmulsis, vainīgs, sasprindzis vai nomākts.

Lai ārstētu depresijas epizodes depresīvu traucējumu gadījumā, Kventiax lieto papildus citām zālēm

šīs slimības ārstēšanai.

Pat tad, kad Jūs jutīsieties labāk, iespējams, ārsts turpinās Jums parakstīt Kventiax.

2.

Kas Jums jāzina pirms Kventiax lietošanas

Nelietojiet Kventiax šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret aktīvo(-ajām) vielu(-ām) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm:

noteiktas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

azolu grupas zāles (sēnīšinfekciju ārstēšanai);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (depresijas ārstēšanai).

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Nelietojiet Kventiax, ja iepriekš minētais attiecas uz Jums. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar

ārstu vai farmaceitu pirms Kventiax lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Kventiax lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir vai ir bijušas jebkādas sirds slimības, piemēram, sirds

ritma traucējumi, novājināts sirds muskulis vai sirds iekaisums, vai Jūs lietojat zāles, kas varētu

ietekmēt sirds ritmu;

Jums ir zems asinsspiediens;

Jums ir bijis insults (īpaši gados vecākiem pacientiem);

Jums ir aknu darbības traucējumi;

Jums kādreiz ir bijuši krampji;

Jums ir cukura diabēts vai paaugstināts risks saslimt ar cukura diabētu. Lietojot Kventiax, ārsts

Jums var pārbaudīt cukura līmeni asinīs;

zināt, ka Jums kādreiz ir bijis samazināts balto asins šūnu skaits (kas var un var nebūt citu zāļu

izraisīts).

esat gados vecāks cilvēks ar demenci (galvas smadzeņu funkciju zudumu). Kventiax

nevajadzētu lietot, jo Kventiax pieder zāļu grupai, kas var paaugstināt insulta vai dažos

gadījumos nāves risku gados vecākiem cilvēkiem ar demenci;

Jūs esat gados vecāks cilvēks, kuram ir Parkinsona slimība/parkinsonisms;

Jūsu vai kāda cita Jūsu ģimenes locekļa anamnēzē ir asins recekļu veidošanās, jo šāda veida

zāles ir tikušas saistītas ar asins recekļu veidošanos;

Jums ir vai ir bijušas epizodes, kad Jūs pārstājat elpot uz īsu brīdi Jūsu normālā miega laikā

(saukts par “miega apnoju”) un Jūs lietojat zāles, kas palēnina normālu smadzeņu darbību

(“depresanti’);

Jums ir vai ir bijušas situācijas, kad Jūs nespējat pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture), Jums

ir palielināta prostata, zarnu nosprostojums, vai palielināts spiediens acīs. Šīs saslimšanas

dažkārt izraisa zāles ar antiholīnerģisku efektu, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai

ārstētu kādu konkrētu medicīnisku saslimšanu.

Jums ir bijusi alkohola vai jebkādu zāļu atkarība.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja pēc Kventiax lietošanas Jūs jūtat jebko no tālāk minētā:

kombinācijā drudzi, stipru muskuļu stīvumu, svīšanu vai samaņas traucējumus (traucējumus, ko

sauc par „ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā

palīdzība;

nekontrolējamas kustības, īpaši sejas vai mēles kustības;

reiboni vai stipru miegainību. Gados vecākiem pacientiem tas var palielināt nejaušas traumas

(kritiena) iespējamību;

krampjus;

ilgstošu un sāpīgu erekciju (priapisms).

Visi minētie stāvokļi var tikt izraisīti, lietojot šī veida zāles.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir:

gripai līdzīgi simptomi, sausa mute, vai jebkura cita infekcija, jo tas var būt rezultāts balto asins

šūnu samazinātam skaitam, kas var radīt vajadzību pārtraukt Kventiax lietošanu vai atbilstošas

ārstēšanas uzsākšanu;

aizcietējums kopā ar pastāvīgām sāpēm vēderā, vai aizcietējums, kas nereaģē uz ārstēšanu, jo

tas var radīt daudz nopietnāku zarnu nosprostojumu.

Domas par pašnāvību un depresijas paasinājums

Ja Jums ir depresija, Jums dažkārt var būt domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Pirmoreiz sākot

ārstēšanu, tās var pastiprināties, jo, lai šīs zāles sāktu darboties, jāpaiet zināmam laikam, parasti

aptuveni 2 nedēļām, bet dažkārt ilgākam laikam. Šīs domas var pastiprināties, arī pēkšņi pārtraucot

zāļu lietošanu. Lielāka šādu domu iespējamība ir, ja esat jauns pieaugušais. Informācija no

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

klīniskajiem pētījumiem liecina, ka paaugstināts domu par pašnāvību un/vai uz pašnāvību vērstas

uzvedības risks ir jauniem pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam, kuriem ir depresija.

Ja Jums jebkurā brīdī rodas domas par paškaitējumu vai pašnāvību, sazinieties ar savu ārstu vai

nekavējoties dodieties uz slimnīcu. Iespējams, Jums liksies noderīgi pastāstīt tuviniekam vai tuvam

draugam, ka ciešat no depresijas, un palūgt viņam izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jūs varat lūgt, lai šis

cilvēks pastāsta, ja viņam liekas, ka Jūsu depresija paasinās, vai ja viņu uztrauc izmaiņas Jūsu

uzvedībā.

Ķermeņa masas palielināšanās

Pacientiem, kuri lieto Kventiax, novērota ķermeņa masas palielināšanās. Jums un Jūsu ārstam regulāri

jāpārbauda Jūsu ķermeņa masa.

Bērni un pusaudži

Kventiax nav paredzēts lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Kventiax

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Kventiax, ja lietojat kādas no šīm zālēm:

noteiktas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

azolu grupas zāles (sēnīšinfekciju ārstēšanai);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (depresijas ārstēšanai).

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm:

zāles epilepsijas ārstēšanai (piemēram, fenitoīnu vai karbamazepīnu);

zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

barbiturātus (pret bezmiegu);

tioridazīnu vai litiju (citas antipsihotiskas zāles);

zāles, kas ietekmē sirdsdarbību, piemēram, zāles, kas var izraisīt elektrolītu līdzsvara

traucējumus (zems kālija vai magnija līmenis), piemēram, diurētiskie līdzekļi (šķidruma

izvadīšanai) vai dažas antibiotikas (zāles infekciju ārstēšanai);

zāles, kas var izraisīt aizcietējumu;

zāles, kurām piemīt antiholīnerģisks efekts, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai ārstētu

kādu konkrētu medicīnisku stāvokli.

Pirms Jūs pārtraucat lietot kādas no zālēm, lūdzu, pārrunājiet to vispirms ar savu ārstu.

Kventiax kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Uzturs var ietekmēt Kventiax iedarbību, tādēļ Kventiax jālieto vismaz stundu pirms ēdienreizes

vai naktsmiera.

Pievērsiet uzmanību lietotajam alkohola daudzumam. Kventiax un alkohola kombinēta ietekme

Jūs var padarīt miegainu.

Nedzeriet greipfrūtu sulu Kventiax lietošanas laikā. Tas var ietekmēt zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Kventiax nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav pārrunāts ar ārstu. Kventiax nedrīkst lietot,

ja barojat bērnu ar krūti.

Jaundzimušajiem, kuri dzimuši mātēm, kuras lietojušas Kventiax pēdējā grūtniecības trimestrī

(pēdējos trīs grūtniecības mēnešos), var rasties šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai vājums,

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

miegainība, uzbudinājums, elpošanas un barošanas traucējumi. Ja Jūsu bērnam rodas kāds no šiem

simptomiem, Jums var būt jāsazinās ar savu ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Tabletes var izraisīt miegainību. Kamēr nezināt, kā šīs tabletes Jūs ietekmē, nevadiet

transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Kventiax satur laktozi un nātriju

Kventiax satur laktozi, cukura paveidu. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms

lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 8,44 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā tabletē. Tas ir

līdzvērtīgi 0,42% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 14,53 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā tabletē. Tas

ir līdzvērtīgi 0,73% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 19,38 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā tabletē. Tas

ir līdzvērtīgi 0,97% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 29,06 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā tabletē. Tas

ir līdzvērtīgi 1,45% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 23,46 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā tabletē. Tas

ir līdzvērtīgi 1,17% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajiem.

Ietekme uz zāļu noteikšanu urīnā

Nosakot zāļu vielas urīnā, Kventiax lietošana var izraisīt pozitīvu rezultātu attiecībā uz metadonu vai

noteiktiem depresijas ārstēšanas līdzekļiem, kurus dēvē par tricikliskajiem antidepresantiem (TCA),

pat ja neesat lietojis metadonu vai TAC. Ja tā notiek, var veikt specifiskāku pārbaudi.

3.

Kā lietot Kventiax

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ārsts nolems, kāda sākuma deva Jums jālieto. Balstdeva (dienas deva) būs atkarīga no Jūsu slimības

un vajadzībām, bet parasti tā būs 150 mg – 800 mg.

Jūs lietosiet tabletes vienu reizi dienā.

Nesadaliet, nesakodiet un nesasmalciniet tabletes.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot ūdeni.

Lietojiet tabletes atsevišķi no ēdienreizes (vismaz vienu stundu pirms ēdienreizes vai

gulētiešanas, ārsts Jums pateiks, kad).

Nedzeriet greipfrūtu sulu Kventiax lietošanas laikā. Tā var ietekmēt zāļu iedarbību.

Pat ja jūtaties labāk, bez ārsta ziņas nepārtrauciet tablešu lietošanu.

Aknu darbības traucējumi

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, ārsts var izmainīt zāļu devu.

Gados vecāki cilvēki

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Gados vecākiem pacientiem ārsts var izmainīt devu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Kventiax nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Ja esat lietojis Kventiax vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis lielāku Kventiax devu nekā ārsts Jums nozīmējis, Jums var būt miegainība, reibonis un

sirdsdarbības traucējumi. Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu. Paņemiet līdz Kventiax

tabletes.

Ja esat aizmirsis lietot Kventiax

Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Tomēr, ja ir gandrīz pienācis laiks lietot

nākamo devu, nogaidiet līdz tam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Kventiax

Ja Jūs pēkšņi pārtraucat lietot Kventiax, Jums var būt grūti aizmigt (bezmiegs), slikta dūša vai

galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis vai aizkaitināmība. Ārsts var ieteikt samazināt devu

pakāpeniski, pirms pārtraucat lietot Kventiax.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis (var būt par iemeslu kritienam), galvassāpes, sausums mutē;

miegainība (ar laiku var izzust, turpinot Kventiax lietošanu), var būt par iemeslu kritienam;

lietošanas pārtraukšanas simptomi (simptomi, kuri rodas, pārtraucot lietot Kventiax), piemēram,

bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un aizkaitināmība. Ieteicama

pakāpeniska zāļu lietošanas pārtraukšana vismaz 1 līdz 2 nedēļu laikā;

ķermeņa masas pieaugums;

patoloģiskas muskuļu kustības. Arī grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīcēšana, nemiera vai

muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm;

izmaiņas specifisku tauku daudzumā (triglicerīdi un kopējais holesterīns).

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

ātra sirdsdarbība;

sajūta, ka sirds kūleņo, ātri sitas vai kāds sirdspuksts iztrūkst;

aizcietējums, gremošanas traucējumi;

vājuma sajūta;

roku vai kāju pietūkums;

zems asinsspiediens pieceļoties, kas var izraisīt reiboni vai ģīboni (var būt par iemeslu

kritienam);

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

neskaidra redze;

patoloģiski sapņi un nakts murgi;

pastiprināta izsalkuma sajūta;

aizkaitināmība;

runas un valodas traucējumi;

pašnāvības domas un depresijas pastiprināšanās;

elpas trūkums;

vemšana (galvenokārt gados vecākiem pacientiem);

drudzis;

izmaiņas vairogdziedzera hormonu daudzumā asinīs;

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

samazināts specifisku asins šūnu daudzums asinīs;

paaugstināts aknu enzīmu daudzums asinīs;

paaugstināts hormona- prolaktīna daudzums asinīs. Retos gadījumos hormona-prolaktīna

daudzuma asinīs palielināšanās var izraisīt:

sievietēm un vīriešiem krūšu pietūkumu un negaidītu piena izdalīšanās no krūtīm;

sievietēm menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

krampji;

alerģiskas reakcijas, kas var izpausties kā piepacelti izsitumi, ādas pietūkums un pietūkums ap

muti;

nepatīkamas sajūtas kājās (nemierīgo kāju sindroms);

apgrūtināta rīšana;

galvenokārt sejas vai mēles patvaļīgas kustības;

seksuāla disfunkcija;

cukura diabēts;

EKG redzamas sirds elektriskās aktivitātes pārmaiņas (QT intervāla pagarināšanās);

ārstēšanas sākumā var palēnināties sirdsdarbība, iespējams, kopā ar zemu asinsspiedienu un

ģīboni;

apgrūtināta urinēšana;

ģībonis (var būt par iemeslu kritienam), aizlikts deguns;

samazināts sarkano asins šūnu daudzums;

samazināts nātrija daudzums asinīs;

esošā diabēta stāvokļa pasliktināšanās.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

kombinācijā augsta temperatūra (drudzis), svīšana, muskuļu stīvums, izteikta miegainība vai

samaņas traucējumi (traucējumi, ko sauc par „ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”);

dzeltena āda un acis (dzelte);

aknu iekaisums (hepatīts);

ilgstoša un sāpīga erekcija (priapisms);

krūšu pietūkums un negaidīta piena izdalīšanās no krūtīm (galaktoreja);

menstruāciju traucējumi;

asins recekļi vēnās, jo īpaši kāju vēnās (pie simptomiem pieder pietūkums, sāpes un kājas

apsārtums), kuri pa asinsvadiem var nokļūt plaušās, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu

elpošanu. Ja Jūs pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko

palīdzību;

staigāšana, ēšana vai citas darbības miegā;

pazemināta ķermeņa temperatūra (hipotermija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums;

stāvoklis, ko sauc par metabolo sindromu, kad Jums ir 3 vai vairāk no šādām pazīmēm:

aptaukošanās vēdera rajonā, “labā holesterīna” (ABL-H) līmeņa pazemināšanās, triglicerīdu

(asinīs esošu taukvielu paveids) līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts asinsspiediens un

paaugstināts cukura līmenis asinīs.

kombinācijā drudzis, gripai līdzīgi simptomi, sāpes kaklā vai jebkuras citas infekcijas ar ļoti

mazu balto asins šūnu skaitu, stāvoklis, ko sauc par agranulacitozi;

zarnu nosprostojums;

paaugstināts asins kreatīnfosfokinēzes līmenis (muskuļos esoša viela).

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

izteikti izsitumi, pūšļi vai sarkani plankumi uz ādas;

smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse), kas var izraisīt elpas trūkumu vai šoku;

straujš ādas pietūkums, parasti ap acīm, skarot arī lūpas un rīkli (angioedēma);

izteikta pūšļu veidošanās uz ādas, mutē, acu apvidū un uz dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona

sindroms);

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

urīna tilpumu kontrolējošā hormona nepietiekama sekrēcija;

muskuļu šķiedru sadalīšanās un sāpes muskuļos (rabdomiolīze).

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

izsitumi uz ādas ar neregulāriem sarkaniem plankumiem (daudzformu eritēma);

nopietna, pēkšņa alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā drudzis un pūšļi uz ādas, kā arī

ādas lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze);

pēkšņas pārtraukšanas simptomi var rasties jaundzimušiem bērniem, kuru mātes lietojušas

Kventiax grūtniecības laikā.

insults;

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Reaction with

Eosinophilia and Systemic Symptoms, DRESS). Plaši izplatīti izsitumi, augsta ķermeņa

temperatūra, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, asins analīžu rezultātu novirzes (eozinofīlija),

palielināti limfmezgli un citu orgānu pārmaiņas (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem, kas pazīstama arī ar nosaukumu DRESS jeb zāļu paaugstinātas

jutības sindroms). Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet Kventiax lietošanu un nekavējoties

sazinieties ar savu ārstu vai vērsieties pēc medicīniskas palīdzības.

Zāļu grupa, kurai pieder Kventiax, var izraisīt sirds ritma traucējumus, kuri var būt nopietni un smagos

gadījumos izraisīt nāvi.

Dažas blakusparādības var noteikt tikai pēc asins analīzēm. Ieskaitot izmaiņas, kurās var uzrādīties

izmainīts taukvielu (triglicerīdi un kopējais holesterīns) vai cukura, vairogdziedzera hormonu

daudzums Jūsu asinīs, palielināti aknu enzīmu rādītāji, samazināts noteikta veida asins šūnu skaits,

samazināts sarkano asins šūnu skaits, paaugstināts kreatīnfosfokināzes (muskuļos esošas vielas)

līmenis asinīs, samazināts nātrija daudzums asinīs, kā arī palielināts hormona prolaktīna daudzums

asinīs. Hormona prolaktīna līmeņa paaugstinājums retos gadījumos var izraisīt:

krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos gan vīriešiem, gan sievietēm;

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Periodiski ārsts var lūgt veikt asins analīzes.

Blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem var rasties tādas pašas blakusparādības kā pieaugušajiem.

Tālāk minētās blakusparādības biežāk novērotas bērniem un pusaudžiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Retos gadījumos palielināts hormona

prolaktīna daudzums asinīs var izraisīt:

krūts dziedzeru pietūkumu zēniem un meitenēm un neparedzētu piena veidošanos;

menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas meitenēm;

palielināta ēstgriba;

vemšana;

patoloģiskas muskuļu kustības. Arī grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīcēšana, nemiera vai

muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm;

paaugstināts asinsspiediens.

Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

vājuma sajūta, ģībonis (var būt par iemeslu kritienam);

aizlikts deguns;

nogurums.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Kventiax

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Kventiax satur

Aktīvā viela ir kvetiapīns.

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 50 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 150 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 200 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 300 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 400 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

Citas sastāvdaļas 50 mg un 400 mg ilgstošās darbības tabletēm ir hipromeloze, laktozes

monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija citrāta dihidrāts un magnija stearāts tabletes

kodolā un hipromeloze, titāna dioksīds (E171) un makrogols tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu.

Citas sastāvdaļas 150 mg ilgstošās darbības tabletēm ir hipromeloze, laktozes monohidrāts,

mikrokristāliskā celuloze, nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts un magnija stearāts tabletes kodolā

un polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, sarkanais dzelzs oksīds (E172) un

dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu.

Citas sastāvdaļas 200 mg un 300 mg ilgstošās darbības tabletēm ir hipromeloze, laktozes

monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts un magnija stearāts

tabletes kodolā un polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks un dzeltenais dzelzs

oksīds (E172) tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu.

Kventiax ārējais izskats un iepakojums

50 mg ilgstošās darbības tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, kapsulas formas, nedaudz abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar iegravētu zīmi „50” vienā tabletes pusē. Tabletes

izmēri: garums ir 16,2 mm un biezums ir 4,0 – 5,2 mm.

150 mg ilgstošās darbības tabletes ir sārti oranžas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar

slīpām malām. Tabletes izmēri: diametrs ir 10 mm un biezums ir 4,6 – 6,0 mm.

200 mg ilgstošās darbības tabletes ir dzelteni brūnas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

Tabletes izmēri: garums ir 16 mm un biezums ir 5,6 – 7,1 mm.

300 mg ilgstošās darbības tabletes ir bāli brūngandzeltenas, kapsulas formas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes. Tabletes izmēri: garums ir 19,1 mm un biezums ir 5,9 – 7,4 mm.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

400 mg ilgstošās darbības tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, kapsulas formas, nedaudz abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar iegravētu zīmi „400” vienā tabletes pusē. Tabletes

izmēri: garums ir 18,7 - 19,5 mm un biezums ir 5,5 – 7,1 mm.

Kventiax ir pieejams iepakojumos pa 10, 30, 50, 60, 90 un 100 ilgstošās darbības tabletēm

OPA/Al/PVH/Al blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Austrija

Quetiapin HCS

Dānija, Somija, Zviedrija, Islande

Quetiapin Krka

Beļģija

Quetiapine Krka

Bulgārija

Квентиакс SR

Čehija

Kventiax Prolong

Igaunija, Polija, Slovākija, Slovēnija

Kventiax SR

Francija

Quétiapine Krka LP

Grieķija

Arezil XR

Īrija

Quentiax SR

Vācija

Quetiapin TAD

Itālija

Quentiax

Latvija, Lietuva

Kventiax

Portugāle, Spānija

Quetiapina Krka

Rumānija

Kventiax EP

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Kventiax 50 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 150 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 200 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 300 mg ilgstošās darbības tabletes

Kventiax 400 mg ilgstošās darbības tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 50 mg kvetiapīna (Quetiapinum) (kvetiapīna hemifumarāta

veidā).

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 150 mg kvetiapīna (Quetiapinum) (kvetiapīna hemifumarāta

veidā).

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 200 mg kvetiapīna (Quetiapinum) (kvetiapīna hemifumarāta

veidā).

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 300 mg kvetiapīna (Quetiapinum) (kvetiapīna hemifumarāta

veidā).

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 400 mg kvetiapīna (Quetiapinum) (kvetiapīna hemifumarāta

veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 119,44 mg laktozes un 8,44 mg nātrija.

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 37,57 mg laktozes un 14,53 mg nātrija.

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 50,09 mg laktozes un 19,38 mg nātrija.

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 75,15 mg laktozes un 29,06 mg nātrija.

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Katra ilgstošās darbības tablete satur 14,73 mg laktozes un 23,46 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Baltas līdz gandrīz baltas, kapsulas formas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām

malām, ar iegravētu zīmi „50” vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: garums ir 16,2 mm un biezums ir

4,0 – 5,2 mm.

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Sārti oranžas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: diametrs

ir 10 mm un biezums ir 4,6 – 6,0 mm.

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Dzeltenīgi brūnas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes. Tabletes izmēri: garums ir 16 mm un

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

biezums ir 5,6 – 7,1 mm.

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Bāli brūngandzeltenas, kapsulas formas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes. Tabletes izmēri:

garums ir 19,1 mm un biezums ir 5,9 – 7,4 mm.

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Baltas līdz gandrīz baltas, kapsulas formas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām

malām, ar iegravētu zīmi „400” vienā tabletes pusē. Tabletes izmēri: garums ir 18,7 - 19,5 mm un

biezums ir 5,5 – 7,1 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Kventiax ir indicēts:

šizofrēnijas ārstēšanai;

bipolāri afektīvu traucējumu ārstēšanai:

vidēji smagu un smagu mānijas epizožu ārstēšana bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā;

depresijas epizožu ārstēšana bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā;

mānijas vai depresijas epizožu recidīva profilakse pacientiem ar bipolāri afektīviem

traucējumiem, kuri iepriekš reaģējuši uz kvetiapīna terapiju.

depresijas epizožu papildterapijai pacientiem ar depresīviem traucējumiem, kuriem bijusi

suboptimāla atbildes reakcija pret antidepresantu monoterapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pirms

sākt ārstēšanu, ārstam jāizvērtē Kventiax drošuma profils (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Katrai indikācijai ir atšķirīga devu lietošanas shēma. Tāpēc jānodrošina, lai pacienti saņemtu skaidru

informāciju par viņu traucējumam atbilstošo devu.

Pieaugušajiem

Šizofrēnijas ārstēšana un vidēji smagu un smagu mānijas epizožu ārstēšana bipolāri afektīvu

traucējumu gadījumā

Kventiax jālieto vismaz 1 stundu pirms ēšanas. Dienas deva terapijas sākumā 1. dienā ir 300 mg, 2.

dienā – 600 mg. Ieteicamā dienas deva ir 600 mg, kaut gan, ja klīniski nepieciešams, devu var

palielināt līdz 800 mg dienā. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un zāļu panesamības deva

jāpielāgo efektīvo devu robežās, kas ir no 400 mg līdz 800 mg dienā. Šizofrēnijas balstterapijas

gadījumā deva nav jāpielāgo.

Depresijas epizožu ārstēšana bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā

Kventiax jālieto pirms gulētiešanas. Kopējā dienas deva pirmajās 4 ārstēšanas dienās ir 50 mg (1.

dienā), 100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā). Ieteicamā dienas deva ir 300 mg.

Klīniskajos pētījumos nav konstatēta papildus labvēlīga ietekme grupā, kas saņēma 600 mg dienā,

salīdzinot ar 300 mg grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Atsevišķiem pacientiem var būt piemērota 600

mg deva. Devas virs 300 mg jānozīmē ārstiem ar pieredzi bipolāri afektīvu traucējumu ārstēšanā. Ja ir

aizdomas par toleranci, klīniskajos pētījumos konstatēts, ka atsevišķiem pacientiem var apsvērt devas

samazināšanu līdz minimāli 200 mg.

Bipolāri afektīvu traucējumu recidīvu profilakse

Mānijas, depresijas vai jaukta tipa lēkmju recidīvu profilaksei bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā

pacientiem, kuri ir reaģējuši uz Kventiax terapiju akūtu bipolāru traucējumu gadījumā, tā ir jāturpina,

lietojot to pašu devu pirms naktsmiera. Kventiax devu, atkarībā no konkrētā pacienta klīniskās atbildes

reakcijas un panesamības, var pielāgot robežās no 300 mg līdz 800 mg dienā. Balstterapijai ir svarīgi

lietot mazāko efektīvo devu.

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Depresijas epizožu papildterapija depresīvu traucējumu gadījumā

Kventiax jālieto pirms naktsmiera. Dienas deva ārstēšanas sākumā ir 50 mg 1. un 2. dienā, un 150 mg

3. un 4. dienā. Antidepresīvo iedarbību īstermiņa papildterapijas pētījumos novēroja, lietojot 150 mg

un 300 mg dienā (vienlaicīgi ar amitriptilīnu, bupropionu, citaloprāmu, duloksetīnu, escitaloprāmu,

fluoksetīnu, paroksetīnu, sertralīnu un venlafaksīnu – skatīt 5.1. apakšpunktu) un 50 mg dienā

īstermiņa monoterapijas pētījumos. Lietojot lielākas devas, ir paaugstināts blakusparādību risks. Tāpēc

ārstiem jānodrošina, lai ārstēšanai tiktu lietota mazākā efektīvā deva, sākot ar 50 mg dienā.

Nepieciešamībai palielināt devu no 150 mg līdz 300 mg dienā jābalstās uz konkrētā pacienta

novērtējumu.

Pāreja no Kventiax tūlītējas darbības tablešu lietošanas

Lai vienkāršotu zāļu dozēšanu, pacientiem, kuri pašlaik ārstējas, lietojot dalītas kvetiapīna tūlītējas

darbības tablešu devas, ir iespējams pāriet uz Kventiax un lietot ekvivalentu kopējo dienas devu

vienreiz dienā. Var būt nepieciešama individuālas devas pielāgošana.

Gados vecāki cilvēki

Tāpat kā citi antipsihotiskie līdzekļi un antidepresanti, Kventiax jālieto uzmanīgi gados vecākiem

cilvēkiem, īpaši ārstēšanas sākumā. Kventiax devas titrēšanas ātrums var būt jāsamazina, un var būt

jālieto mazāka dienas terapeitiskā deva nekā jaunākiem pacientiem. Kvetiapīna vidējais plazmas

klīrenss gados vecākiem pacientiem ir par 30 – 50% mazāks nekā gados jaunākiem pacientiem. Gados

vecākiem pacientiem lietošana jāsāk ar 50 mg dienā. Devu var palielināt ik pa 50 mg dienā līdz

efektīvai devai, ņemot vērā klīnisko atbildes reakciju un panesamību konkrētam pacientam.

Gados vecākiem pacientiem ar depresīviem traucējumiem depresijas epizodes ārstēšana jāsāk ar 50 mg

dienā 1.–3. dienā, devu palielinot līdz 100 mg dienā 4. dienā un līdz 150 mg dienā 8. dienā. Jālieto

mazākā efektīvā deva, sākot ar 50 mg dienā. Atkarībā no konkrētā pacienta novērtējuma, ja deva ir

jāpalielina līdz 300 mg dienā, to drīkst darīt tikai pēc 22. ārstēšanas dienas.

Efektivitāte un drošums bipolāro traucējumu gadījumā par 65 gadiem vecākiem pacientiem ar

depresijas epizodēm nav izvērtēts.

Pediatriskā populācija

Kventiax nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas, kas

pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Pieejamie pierādījumi no placebo kontrolētiem klīniskiem

pētījumiem ir atspoguļoti 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Aknu darbības traucējumi

Kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās. Tādēļ Kventiax uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem ir aknu

darbības traucējumi, īpaši ārstēšanas sākuma posmā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

lietošana jāsāk ar 50 mg dienā. Devu var palielināt ik pa 50 mg dienā līdz efektīvai devai atkarībā no

konkrētā pacienta klīniskās atbildes reakcijas un panesamības.

Lietošanas veids

Kventiax jālieto vienu reizi dienā atsevišķi no ēdienreizes. Tabletes jānorij veselas, tās nedrīkst sadalīt,

sakošļāt vai saberzt.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Kontrindicēta citohroma P450 3A4 inhibitoru, piemēram, HIV-proteāzes inhibitoru, azola pretsēnīšu

līdzekļu, eritromicīna, klaritromicīna un nefazodona, vienlaicīga lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Kventiax ir vairākas indikācijas, tāpēc lietošanas drošuma raksturojums jāvērtē saistībā ar konkrētā

pacienta diagnozi un lietojamo devu.

Papildterapijas ilgtermiņa efektivitāte un drošums pacientiem ar depresīviem traucējumiem nav

novērtēts, bet ir novērtēta ilgtermiņa efektivitāte un drošums pieaugušiem pacientiem monoterapijā

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Kvetiapīns nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav

pietiekamas informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Kvetiapīna klīniskajos

pētījumos ir pierādīts, ka papildus zināmajam drošuma profilam pieaugušajiem (skatīt 4.8.

apakšpunktu), bērniem un pusaudžiem noteiktas nevēlamās blakusparādības (pastiprināta ēstgriba,

paaugstināta prolaktīna koncentrācija serumā, vemšana, rinīts un sinkope) rodas biežāk nekā

pieaugušajiem, kā arī var atšķirties to (ekstrapiramidālo simptomu un aizkaitināmības) ietekme uz

bērniem un pusaudžiem, turklāt šajā vecuma grupā reģistrēta viena nevēlama blakusparādība, kas

iepriekš pētījumos ar pieaugušajiem nebija novērota (asinsspiediena paaugstināšanās). Bērniem un

pusaudžiem novēroja arī vairogdziedzera funkcionālo testu rezultātu izmaiņas.

Turklāt nav novērtēts, kā ārstēšana ar kvetiapīnu vairāk nekā 26 nedēļu garumā ilgtermiņā ietekmē

augšanu un nobriešanu. Ilgtermiņa ietekme uz kognitīvo un sociālo iemaņu attīstību nav zināma.

Placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos bērniem un pusaudžiem, kuriem ārstēja šizofrēniju, bipolāru

māniju un bipolāru depresiju, kvetiapīna lietošana, salīdzinot ar placebo lietošanu, bija saistīta ar

palielinātu ekstrapiramidālo simptomu (EPS) sastopamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība/pašnāvnieciskas domas vai klīnisks paasinājums

Depresija bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvniecisku domu,

paškaitējuma un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu gadījumu) risku. Šis risks pastāv, līdz iestājas

būtiska remisija. Tā kā uzlabojums var neiestāties pirmajās pāris ārstēšanās nedēļās vai ilgāk, pacienti

rūpīgi jānovēro, līdz iestājas uzlabojums. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka pašnāvības risks var

paaugstināties atveseļošanās agrīnajā stadijā. Zinot ārstējamās slimības riska faktorus, ja terapiju ar

kvetiapīnu pārtrauc pēkšņi, ārstiem būtu papildus jāņem vērā ar pašnāvību saistītu gadījumu

iespējamais risks.

Citi psihiskie traucējumi, kuru gadījumā paraksta kvetiapīnu, arī var būt saistīti ar paaugstinātu ar

pašnāvību saistītu blakusparādību risku. Turklāt šie traucējumi var būt vienlaicīgi ar depresijas

epizodēm. Tāpēc, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pati piesardzība

kā ārstējot pacientus ar depresijas epizodēm.

Zināms, ka pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar pašnāvību saistītas blakusparādības, kā arī tiem, kuriem

konstatētas nozīmīgas pakāpes pašnāvnieciskas domas pirms ārstēšanas sākšanas, ir lielāks

pašnāvniecisku domu vai pašnāvības mēģinājuma risks, un ārstēšanas laikā šie pacienti ir rūpīgi

jāuzrauga. Antidepresantu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu pieaugušiem pacientiem ar psihiskiem

traucējumiem metaanalīze liecināja par paaugstinātu pašnāvnieciskas izturēšanās risku antidepresantu

lietošanas gadījumā par 25 gadiem jaunākiem pacientiem, salīdzinot ar placebo.

Medikamentozās terapijas laikā, īpaši ārstēšanas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti, īpaši tiem,

kuriem ir augsts risks, ir rūpīgi jāuzrauga. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) ir jābrīdina par

nepieciešamību raudzīties, vai nepasliktinās klīniskais stāvoklis, vai neparādās pašnāvnieciska

izturēšanās vai domas, kā arī neparastas izturēšanās pārmaiņas, un ka gadījumā, ja rodas šie simptomi,

nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Īstermiņa placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar depresijas epizodēm bipolāri afektīvu

traucējumu gadījumā ar kvetiapīnu ārstētiem jauniem pieaugušiem pacientiem (līdz 25 gadu

vecumam) novēroja paaugstinātu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku, salīdzinot ar placebo grupu

(attiecīgi 3,0%, salīdzinot ar 0%). Klīniskajos pētījumos pacientiem ar depresīviem traucējumiem ar

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

pašnāvību saistītu gadījumu sastopamība jauniem pieaugušiem pacientiem (līdz 25 gadu vecumam)

bija 2,1% (3/144) kvetiapīna un 1,3% (1/75) placebo grupā. Retrospektīvs populācijas pētījums par

kvetiapīna lietošanu tādu pacientu ārstēšanai, kuriem ir smaga depresija, liecināja par palielinātu

paškaitnieciskas uzvedības un pašnāvības risku 25-64 gadus veciem pacientiem bez paškaitnieciskas

uzvedības anamnēzē, lietojot kvetiapīnu kopā ar citiem antidepresantiem.

Metabolais risks

Ņemot vērā klīniskajos pētījumos novēroto pacientu metabolā profila pasliktināšanās risku, tai skaitā

ķermeņa masas, asins glikozes (skatīt „Hiperglikēmija”) un lipīdu izmaiņas, terapijas sākšanas laikā

jāizvērtē pacientu metaboliskie raksturlielumi un to izmaiņas regulāri jākontrolē visā terapijas laikā.

Šo raksturlielumu pasliktināšanās jāārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai (skatīt arī 4.8.

apakšpunktu).

Ekstrapirimidāli simptomi

Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pieaugušiem pacientiem par depresijas epizožu ārstēšanu

bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā kvetiapīna lietošana bija saistīta ar palielinātu ekstrapirimidālo

simptomu (EPS) sastopamību, salīdzinot ar placebo (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Kvetiapīna lietošana tiek saistīta ar akatīzijas attīstīšanos, ko raksturo subjektīvi nepatīkams vai

traucējošs nemierīgums un vajadzība kustēties, ko bieži pavada nespēja sēdēt vai stāvēt mierīgi.

Visdrīzāk tas var izpausties terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem parādās šie simptomi,

devas palielināšana var būt nevēlama.

Tardīvā diskinēzija

Ja rodas tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver kvetiapīna devas samazināšana vai

lietošanas pārtraukšana. Pēc terapijas pārtraukšanas tardīvās diskinēzijas simptomi var pastiprināties

vai pat rasties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Miegainība un reibonis

Kvetiapīna terapija tiek saistīta ar miegainību un līdzīgiem simptomiem, piemēram, sedāciju (skatīt

4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos pacientiem ar bipolāro depresiju tā parasti iestājās terapijas

pirmo trīs dienu laikā un pārsvarā bija viegla vai mērena. Pacienti, kuri izjūt stipru miegainību, var būt

jānovēro biežāk vismaz 2 nedēļas kopš miegainības parādīšanās vai, līdz simptomi uzlabojas. Var būt

jāapsver arī terapijas pārtraukšana.

Ortostatiskā hipotensija

Ārstēšana ar kvetiapīnu var izraisīt ortostatisko hipotensiju un ar to saistītu reiboni (skatīt 4.8.

apakšpunktu), kas, līdzīgi miegainībai, parasti rodas sākotnējā devas titrēšanas periodā. Tas var

palielināt nejaušas traumas (kritiena) iespējamību, īpaši gados vecākiem pacientiem. Tāpēc pacientiem

jāiesaka uzmanīties fizisko aktivitāšu laikā, kamēr vēl nav zināma potenciālā zāļu ietekme.

Kvetiapīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar diagnosticētu sirds un asinsvadu sistēmas slimību,

cerebrovaskulāru slimību vai citām patoloģijām, kas rada noslieci uz hipotensiju. Ja rodas ortostatiskā

hipotensija, jāapsver devas samazināšana vai daudz pakāpeniskāka titrēšana, īpaši pacientiem ar sirds

un asinsvadu sistēmas slimību.

Miega apnojas sindroms

Ziņots par miega apnojas sindromu pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu. Pacientiem, kuri saņem

vienlaicīgu terapiju ar centrālās nervu sistēmas depresantiem un kuriem ir bijusi vai patreiz ir miega

apnojas risks, piemēram, pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu vai vīriešiem, kvetiapīns jālieto ar

piesardzību.

Krampji

Kontrolētos klīniskajos pētījumos nekonstatēja atšķirību starp krampju sastopamību ar kvetiapīnu

ārstētiem pacientiem un placebo grupu. Dati par krampju sastopamību pacientiem ar krampjiem

anamnēzē nav pieejami. Tāpat kā citu antipsihotisku līdzekļu lietošanas gadījumā, pacientus ar

krampjiem anamnēzē ieteicams ārstēt uzmanīgi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms

Konstatēta saistība starp ļaundabīgo neiroleptisko sindromu un antipsihotisko līdzekļu, tai skaitā

kvetiapīna, lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskās izpausmes ir hipertermija, psihiskā stāvokļa

traucējumi, muskuļu rigiditāte, veģetatīva labilitāte un paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis. Šādā

gadījumā jāpārtrauc kvetiapīna lietošana un pacients atbilstoši jāārstē.

Smaga neitropēnija un agranulocitoze

Kvetiapīna klīniskajos pētījumos dažkārt ir aprakstīta smaga neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits <

0,5 x10

/l). Lielākajā daļā šo gadījumu smaga neitropēnija radās dažu mēnešu laikā pēc ārstēšanas

uzsākšanas ar kvetiapīnu. Skaidru saistību ar devu nekonstatēja. Pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka

daži gadījumi bija letāli. Iespējamie neitropēnijas riska faktori ir iepriekš mazs balto asins šūnu skaits

un medikamentu izraisīta neitropēnija anamnēzē. Tomēr dažos gadījumos to novēro pacientiem bez

iepriekšējas anamnēzes. Kvetiapīna lietošana jāpārtrauc pacientiem, kuriem neitrofilo leikocītu skaits

ir <1,0 x 10

/l. Pacienti jānovēro, vai nerodas infekcijas pazīmes un simptomi, un jāseko neitrofilo

leikocītu skaitam (līdz tas pārsniedz 1,5 x 10

/l) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Neitropēnijas iespēja jāapsver pacientiem, kuriem radusies infekcija vai drudzis, sevišķi tad, ja nav

acīmredzamu to riska faktoru, un jāveic klīniski atbilstoša šo pacientu aprūpe.

Pacientiem jāiesaka jebkurā Kventiax terapijas brīdī nekavējoties ziņot ārstam par

izpausmēm/simptomiem, kas atbilst agranulocitozes vai infekcijas klīniskai ainai (piemēram, drudzis,

vājums, letarģija vai rīkles iekaisums). Šādiem pacientiem nekavējoties jānosaka leikocītu un

absolūtais neitrofilo leikocītu skaits, īpaši tad, ja nav predisponējošu faktoru.

Antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts

Aktīvajam kvetiapīna metabolītam- norkvetiapīnam piemīt vidēji stipra līdz stipra piesaistes spēja pie

vairākiem muskarīna receptoru apakštipiem. Tas izraisa zāļu blakusparādības ar antiholīnerģisku

efektu, lietojot kvetiapīnu ieteiktajās devās, lietojot vienlaicīgi ar citām antiholīnerģisku efektu

izraisošām zālēm, vai pārdozēšanas gadījumā. Kvetiapīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kas saņem

zāles ar antiholīnerģisku (muskarīna) efektu. Kvetiapīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar šādām

esošām diagnozēm vai diagnozēm slimības vēsturē: urīna aizture, klīniski nozīmīga prostatas

hipertrofija, zarnu nosprostojums vai līdzīgi stāvokļi, palielināts intraokulārais spiediens vai šaurleņķa

glaukoma (skatīt 4.5., 4.8., 5.1. un 4.9. apakšpunktu).

Mijiedarbības

Skatīt arī 4.5. apakšpunktu.

Kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem aknu enzīmu induktoriem, piemēram, karbamazepīnu vai

fenitoīnu var stipri pazemināt kvetiapīna koncentrāciju plazmā, kas var ietekmēt kvetiapīna terapijas

efektivitāti. Pacientiem, kuri saņem aknu enzīmu induktoru, ārstēšana ar kvetiapīnu uzsākama tikai

tādā gadījumā, ja ārsts uzskata, ka ieguvums no kvetiapīna lietošanas pārsniegs iespējamo risku pēc

aknu enzīmu induktora atcelšanas. Svarīgi jebkādas izmaiņas aknu enzīmu induktora lietošanā izdarīt

pakāpeniski un, ja nepieciešams, tas jāaizvieto ar neinduktoru (piemēram, nātrija valproātu).

Ķermeņa masa

Ziņots par ķermeņa masas pieaugumu pacientiem, kuri ārstēti ar kvetiapīnu. Pacienti jāuzrauga, un

viņiem jāveic klīniski piemērota ārstēšana saskaņā ar pieņemtajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas

vadlīnijām (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Hiperglikēmija

Reti ziņots par hiperglikēmiju un/vai cukura diabēta attīstību vai paasinājumu, kas reizēm saistīts ar

ketoacidozi vai komu, tai skaitā par dažiem letāliem gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažos

gadījumos ziņots par ķermeņa masas iepriekšēju pieaugumu, kas var būt veicinošs faktors. Ieteicama

atbilstoša klīniska novērošana saskaņā ar pieņemtajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām.

Pacienti, kurus ārstē ar jebkuru antipsihotisku līdzekli, tai skaitā kvetiapīnu, jānovēro, lai konstatētu

hiperglikēmijas pazīmes un simptomus (kā polidipsija, poliūrija, polifāgija un nespēks), un pacienti ar

cukura diabētu vai cukura diabēta riska faktoriem regulāri jānovēro, lai izslēgtu glikozes kontroles

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

pasliktināšanos. Regulāri jānosaka ķermeņa masa.

Lipīdi

Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu novērota triglicerīdu, ZBL un kopējā holesterīna līmeņa

paaugstināšanās, un ABL holesterīna līmeņa pazemināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lipīdu izmaiņas

jāārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai.

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskajos pētījumos un lietojot saskaņā ar zāļu aprakstu, kvetiapīns neizraisīja pastāvīgu absolūtā

QT intervāla pagarināšanos. Pēcreģistrācijas laikā ziņots par QT intervāla pagarināšanos, lietojot

kvetiapīnu terapeitiskās devās (skatīt 4.8. apakšpunktu), un pārdozēšanas gadījumā (skatīt 4.9.

apakšpunktu). Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, parakstot kvetiapīnu

pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kā arī pacientiem, kuru ģimenes anamnēzē ir QT intervāla

pagarināšanās, jāievēro piesardzība. Piesardzība jāievēro arī gadījumos, kad kvetiapīnu paraksta kopā

ar zālēm, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu, vai neiroleptiskajiem līdzekļiem (īpaši

gados vecākiem pacientiem), kā arī pacientiem ar iedzimti pagarinātu QT intervālu, sastrēguma sirds

mazspēju, sirds hipertrofiju, hipokaliēmiju vai hipomagnēmiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kardiomiopātija un miokardīts

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ziņots par kardiomiopātijas un miokardīta rašanos,

taču cēloniska saistība ar kvetiapīna lietošanu nav pierādīta. Pacientiem, kuriem ir radusies iespējama

kardiomiopātija vai miokardīts, kvetiapīna terapija jāizvērtē atkārtoti.

Lietošanas pārtraukšana

Pēc pēkšņas kvetiapīna lietošanas pārtraukšanas ir aprakstīti akūti atcelšanas simptomi, piemēram,

bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un aizkaitināmība. Zāļu lietošanu

ieteicams pārtraukt pakāpeniski – vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki ar psihozēm, kas saistītas ar demenci

Ar demenci saistītu psihožu terapijai kvetiapīns nav reģistrēts.

Randomizētu, ar placebo kontrolētu pētījumu laikā pacientiem ar demenci, lietojot dažus atipiskos

antipsihotiskos līdzekļus, novēroja aptuveni trīskāršu cerebrovaskulāro nevēlamo blakusparādību riska

pieaugumu. Šāda riska pieauguma mehānisms nav zināms. Paaugstinātu risku nevar izslēgt, arī lietojot

citus antipsihotiskos līdzekļus vai lietojot šīs zāles citās pacientu populācijās. Kvetiapīns piesardzīgi

jālieto insulta riska faktoriem pakļautiem pacientiem.

Veicot atipisko antipsihotisko līdzekļu metaanalīzi, gados vecākiem pacientiem ar diagnosticētām ar

demenci saistītām psihozēm ir konstatēts paaugstināts nāves risks, salīdzinot ar placebo. Divu 10

nedēļas ilgu ar placebo kontrolētu kvetiapīna pētījumu laikā tai pašā pacientu populācijā (n = 710,

vidējais vecums 83 gadi, vecuma intervāls no 56 līdz 99 gadiem) mirstība ar kvetiapīnu ārstēto

pacientu grupā bija 5,5%, salīdzinot ar 3,2% placebo grupā. Šo pētījumu laikā pacienti mira dažādu

šajā populācijā paredzamu iemeslu dēļ.

Gados vecāki pacienti ar Parkinsona slimību (PS)/parkinsonismu

Retrospektīvs populācijas pētījums par kvetiapīna lietošanu tādu pacientu ārstēšanai, kuriem ir smaga

depresija, liecināja par palielinātu nāves risku kvetiapīna lietošanas laikā > 65 gadus veciem

pacientiem. Šādu saistību nenovēroja, ja no analīzes izslēdza pacientus ar PS. Parakstot kvetiapīnu

gados vecākiem pacientiem ar PS, jāievēro piesardzība.

Disfāgija

Ir ziņots par disfāgijas (skatīt 4.8. apakšpunktu) gadījumiem, lietojot kvetiapīnu. Pacientiem ar

aspirācijas pneimonijas risku kvetiapīns jālieto piesardzīgi.

Aizcietējums un zarnu obstrukcija

Aizcietējums ir zarnu obstrukcijas riska faktors. Kvetiapīna lietošanas laikā ziņots par aizcietējuma un

zarnu obstrukcijas rašanos (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tai skaitā ir saņemti ziņojumi par letālu

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

iznākumu pacientiem ar lielāku zarnu obstrukcijas risku, tai skaitā tiem pacientiem, kuri vienlaicīgi

lieto vairākas zarnu kustīgumu samazinošas zāles un/vai var neziņot par aizcietējuma simptomiem.

Pacientiem, kuriem radusies zarnu obstrukcija/ileuss, jānodrošina stingra novērošana un neatliekama

aprūpe.

Venoza trombembolija (VTE)

Saistībā ar antipsihotiskajiem līdzekļiem ir ziņots par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Tā

kā pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskajiem līdzekļiem, bieži ir VTE iegūtie riska faktori, pirms

ārstēšanas ar kvetiapīnu un tās laikā jāidentificē visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic

profilaktiskie pasākumi.

Pankreatīts

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā ir ziņots par pankreatīta gadījumiem. Pēcreģistrācijas

ziņojumos, lai gan visi gadījumi netika klasificēti kā saistāmi ar riska faktoriem, daudziem pacientiem

bija faktori, kas, kā zināms, ir saistīti ar pankreatītu, piemēram, paaugstināts triglicerīdu līmenis (skatīt

4.4. apakšpunktu), žultsakmeņi, alkohola lietošana.

Papildu informācija

Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju vidēji smagu līdz smagu akūtu

mānijas epizožu ārstēšanā ir ierobežoti, tomēr kombinētā terapija bija labi panesama (skatīt arī 4.8. un

5.1. apakšpunktu). Dati liecināja par papildu labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā.

Nepareiza vai ļaunprātīga zāļu lietošana

Ziņots par nepareizas un ļaunprātīgas zāļu lietošanas gadījumiem. Jāievēro piesardzība, kvetiapīnu

parakstot pacientiem ar pārmērīgas alkohola vai ļaunprātīgas zāļu lietošanas pieredzi.

Laktoze

Kventiax satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

50 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 8,44 mg nātrija tabletē, kas ir līdzvērtīgi 0,42% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija

devas pieaugušajiem.

150 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 14,53 mg nātrija tabletē, kas ir līdzvērtīgi 0,73% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g

nātrija devas pieaugušajiem.

200 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 19,38 mg nātrija tabletē, kas ir līdzvērtīgi 0,97% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g

nātrija devas pieaugušajiem.

300 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 29,06 mg nātrija tabletē, kas ir līdzvērtīgi 1,45% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g

nātrija devas pieaugušajiem.

400 mg ilgstošās darbības tabletes:

Šīs zāles satur 23,46 mg nātrija tabletē, kas ir līdzvērtīgi 1,17% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g

nātrija devas pieaugušajiem.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ņemot vērā kvetiapīna primāro iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kvetiapīns jālieto piesardzīgi

vienlaicīgi ar citām centrālas darbības zālēm un alkoholu.

Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kuri vienlaicīgi saņem terapiju ar citām zālēm, kurām piemīt

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citohroms P450 (CYP) 3A4 ir enzīms, kas galvenokārt ir atbildīgs par citohroma P450 mediētu

kvetiapīna metabolismu. Mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga kvetiapīna (deva

– 25 mg) lietošana ar CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu izraisīja 5 – 8 kārtīgu kvetiapīna AUC

palielināšanos. Pamatojoties uz šo novērojumu, vienlaicīga kvetiapīna un CYP3A4 inhibitoru lietošana

ir kontrindicēta. Kvetiapīna terapijas laikā nav ieteicams lietot greipfrūtu sulu.

Daudzdevu pētījumā pacientiem, lai novērtētu kvetiapīna farmakokinētiku, lietojot to pirms un

ārstēšanas laikā ar karbamazepīnu (zināmu aknu enzīmu induktoru), lietošana vienlaicīgi ar

karbamazepīnu nozīmīgi palielināja kvetiapīna klīrensu. Šī klīrensa palielināšanās samazināja

kvetiapīna sistēmisko iedarbību (nosakot pēc AUC) vidēji par 13%, salīdzinot ar kvetiapīna lietošanu

monoterapijas veidā, lai gan dažiem pacientiem novēroja stiprāku iedarbību. Šīs mijiedarbības dēļ var

būt zemāka koncentrācija plazmā, kas var ietekmēt kvetiapīna terapijas efektivitāti. Lietojot kvetiapīnu

vienlaicīgi ar citu mikrosomu enzīmu induktoru fenitoīnu, izteikti palielinājās kvetiapīna klīrenss par

aptuveni 450%. Pacientiem, kuri saņem aknu enzīmu induktoru, ārstēšana ar kvetiapīnu uzsākama

tikai tādā gadījumā, ja ārsts uzskata, ka ieguvums no kvetiapīna lietošanas pārsniegs iespējamo risku

pēc aknu enzīmu induktora atcelšanas. Svarīgi jebkādas aknu induktora lietošanas izmaiņas veikt

pakāpeniski un, ja nepieciešams, tas jāaizvieto ar neinduktoru (piemēram, nātrija valproātu) (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Lietojot vienlaicīgi ar antidepresantiem imipramīnu (zināmu CYP 2D6 inhibitoru) vai fluoksetīnu

(zināmu CYP 3A4 un CYP 2D6 inhibitoru), kvetiapīna farmakokinētika būtiski nemainījās.

Lietojot vienlaicīgi ar antipsihotiskiem līdzekļiem risperidonu vai haloperidolu, kvetiapīna

farmakokinētika būtiski nemainījās. Tomēr, lietojot vienlaicīgi kvetiapīnu un tioridazīnu, kvetiapīna

klīrenss palielinājās par aptuveni 70%.

Lietojot vienlaicīgi ar cimetidīnu, kvetiapīna farmakokinētika nemainījās.

Lietojot vienlaicīgi ar kvetiapīnu, litija farmakokinētika nemainījās.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un ilgstošas darbības kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un ilgstošas

darbības kvetiapīna lietošanu, grupā, kas saņēma arī litija preparātu, ekstrapiramidālu simptomu (īpaši

trīces), miegainības un ķermeņa masas palielināšanās sastopamība bija lielāka nekā grupā, kas saņēma

arī placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietojot nātrija valproātu vienlaicīgi ar kvetiapīnu, to farmakokinētika klīniski nozīmīgi nemainījās.

Retrospektīvā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma valproātu, kvetiapīnu vai abus,

kombinācijas grupā leikopēnijas un neitropēnijas sastopamība bija lielāka nekā monoterapijas grupās.

Tieši mijiedarbības pētījumi ar bieži lietotām kardiovaskulārām zālēm nav veikti.

Piesardzība jāievēro gadījumos, kad kvetiapīnu lieto vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms, ka tās

izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus vai pagarina QT intervālu.

Ziņots par maldīgi pozitīviem enzīmu imunoloģiskās pārbaudes rezultātiem attiecībā uz metadonu un

tricikliskiem antidepresantiem pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu. Apšaubāmus imunoloģiskā skrīninga

rezultātus ieteicams apstiprināt ar atbilstošu hromatogrāfijas metodi.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmais trimestris

Pieejams neliels daudzums publicētu datu par grūtniecības iznākumu sievietēm, kuras grūtniecības

laikā lietojušas kvetiapīnu (t.i., aptuveni 300-1000 gadījumu), tai skaitā atsevišķi ziņojumi un daži

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

novērojuma pētījumi neliecina par palielinātu malformāciju risku ārstēšanas dēļ. Tomēr, pamatojoties

uz visiem datiem, galīgu secinājumu vēl nav iespējams izdarīt. Pētījumi ar dzīvniekiem ir uzrādījuši

reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ kvetiapīnu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai

tad, ja tā sniegtie ieguvumi attaisno iespējamo risku.

Trešais trimestris

Jaundzimušajiem, kuri bija pakļauti antipsihotisko zāļu (tai skaitā kvetiapīna) ietekmei grūtniecības

trešā trimestra laikā, pēc dzemdībām iespējams nevēlamu blakusparādību risks, tai skaitā

ekstrapiramidālie un/vai abstinences simptomi, kuru smagums un ilgums var būt dažāds. Ir ziņojumi

par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, respiratoro distresu vai barošanas

traucējumiem. Tāpēc jaundzimušie rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Pamatojoties uz publicētos ziņojumos pieejamiem ļoti ierobežotajiem datiem par kvetiapīna

izdalīšanos cilvēka mātes pienā, kvetiapīna izdalīšanās pēc tā lietošanas terapeitiskās devās nav

pastāvīga. Tā kā nav pārliecinošu datu, jāpieņem lēmums par pārtraukt barošanu ar krūti vai Kventiax

lietošanas pārtraukšanu, ņemot vērā barošanas ar krūti sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto

ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Kvetiapīna ietekme uz cilvēka fertilitāti nav vērtēta. Žurkām novērotas izpausmes, kas saistītas ar

paaugstinātu prolaktīna līmeni, taču šie novērojumi nav tieši attiecināmi uz cilvēku (skatīt 5.3.

apakšpunktu „Preklīniskie dati par drošumu”).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ietekmes dēļ uz centrālo nervu sistēmu kvetiapīns var ietekmēt darbības, kuru veikšanai nepieciešama

psihiska modrība. Tādēļ pacientam jāiesaka atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu

apkalpošanas, līdz noskaidrota individuālā panesamība.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lietojot kvetiapīnu, biežāk novērotās (≥ 10%) nevēlamās blakusparādības (NBP) ir miegainība,

reibonis, galvassāpes, sausa mute, atcelšanas (zāļu lietošanas pārtraukšanas) simptomi, paaugstināts

triglicerīdu līmenis serumā, paaugstināts kopējā holesterīna (galvenokārt ZBL holesterīna) līmenis,

pazemināts ABL holesterīna līmenis, ķermeņa masas palielināšanās, hemoglobīna līmeņa

pazemināšanās un ekstrapiramidāli simptomi.

Saistībā ar kvetiapīna lietošanu ziņots par smagām ādas nevēlamām blakusparādībām (severe

cutaneous adverse reactions; SCAR), to vidū par Stīvensa-Džonsona sindromu (SDžS), toksisku

epidermas nekrolīzi (TEN), zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug

reaction with eosinophilia and systemic symptoms; DRESS).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

NBP sastopamība, lietojot kvetiapīnu, norādīta turpmāk tabulā (1. tabula) atbilstoši Starptautisko

medicīnisko zinātņu organizāciju padomes (CIOMS III darba grupa; 1995) ieteiktam formātam.

1. tabula. Ar kvetiapīna terapiju saistītās NBP

Nevēlamo blakusparādību biežums norādīts atbilstoši šādām biežuma grupām:

ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz <1/10), retāk (

1/1000 līdz <1/100), reti (

1/10000 līdz

<1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Asins un

limfātiskās

sistēmas

Pazemināts

hemoglobīn

a līmenis

Leikopēnija

1,28

samazināts

neitrofilo

Neitropēnija

trombocitopēnija,

anēmija,

Agranulocitoze

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

traucējumi

leikocītu skaits,

palielināts

eozinofilo

leikocītu

skaits

samazināts

trombocītu

skaits

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība (tai skaitā

alerģiskas ādas

reakcijas)

Anafilaktis

ka reakcija

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

Hiperprolaktinē

mija

pazemināts

kopējais T

līmenis

pazemināts

brīvais T

līmenis

pazemināts

kopējais T

līmenis

paaugstināts

TSH līmenis

Pazemināts

brīvais T

līmenis,

hipotireoze

Neatbilstoš

antidiurētis

kā hormona

sekrēcija

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

Paaugstināt

triglicerīdu

līmenis

serumā

10,30,

paaugstināt

s kopējais

holesterīna

(galvenokār

t ZBLP

holesterīna)

līmenis

11,30

pazemināts

ABLP

holesterīna

līmenis

17,30

ķermeņa

masas

palielināšan

8,30

Palielināta

ēstgriba,

glikozes līmenis

asinīs

paaugstināts

līdz

hiperglikēmijas

pakāpei

6,30

Hiponatrēmija

cukura diabēts

Iepriekš esoša

cukura

diabēta

paasināšanās

Metabolais

sindroms

Psihiskie

traucējumi

Patoloģiski

sapņi un nakts

murgi,

pašnāvnieciskas

domas un

pašnāvnieciska

uzvedība

Somnambulisms

un ar to saistītās

reakcijas,

piemēram,

runāšana miegā

un ar miegu

saistīti ēšanas

traucējumi

Nervu

sistēmas

traucējumi

Reibonis

4,16

miegainība

2,16

galvassāpes

ekstrapiram

Dizartrija

Krampji

nemierīgo kāju

sindroms, tardīvā

diskinēzija

sinkope

4,16

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

idālie

simptomi

1,21

Acu bojājumi

Redzes

miglošanās

Sirds

funkcijas

traucējumi

Tahikardija

sirdsklauves

Pagarināts QT

intervāls

1,12,18

bradikardija

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Ortostatiskā

hipotensija

4,16

Venozā

trombembolija

Insults

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

Aizdusa

Rinīts

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējum

Sausa mute

Aizcietējums,

dispepsija,

vemšana

Disfāgija

Pankreatīts

zarnu

obstrukcija/ileus

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Paaugstināts

alanīna

aminotransferāz

es (ALAT)

līmenis serumā

, paaugstināts

gamma-GT

līmenis

Paaugstināts

aspartāta

aminotransferāzes

(ASAT) līmenis

serumā

Dzelte

hepatīts

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi

Angiodēma

, Stīvensa-

Džonsona

sindroms

Toksiska

epidermas

nekrolīze,

daudzformu

eritēma, zāļu

izraisīta

reakcija ar

eozinofīliju

sistēmiskiem

simptomiem

(DRESS)

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Rabdomiolī

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Urīna aizture

Traucējumi

grūtniecības,

pēcdzemdību

un

perinatālajā

periodā

Jaundzimušo

zāļu

atcelšanas

sindroms

Reproduktīv

Seksuālā

Priapisms,

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

ās sistēmas

traucējumi

un krūts

slimības

disfunkcija

galaktoreja,

krūts dziedzeru

pietūkšana,

menstruāli

traucējumi

Vispārēji

traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas

vietā

Atcelšanas

(lietošanas

pārtraukšan

simptomi

Viegla astēnija,

perifēra tūska,

aizkaitināmība,

drudzis

Neiroleptiskais

ļaundabīgais

sindroms

hipotermija

Izmeklējumi

Paaugstināts

kreatīnfosfokinā

zes līmenis

asinīs

(1) Skatīt 4.4. apakšpunktu.

(2) Var rasties miegainība, parasti pirmo divu terapijas nedēļu laikā, un tā parasti izzūd, turpinot

kvetiapīna lietošanu.

(3) Dažiem pacientiem, lietojot kvetiapīnu, novērota asimptomātiska (palielināšanās no normāla līdz

>3 x ANR jebkurā brīdī) transamināžu (ALAT, ASAT) vai gamma-GT līmeņa paaugstināšanās

serumā. Šī paaugstināšanās parasti izzuda, turpinot kvetiapīna terapiju.

(4) Tāpat kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus ar alfa1 adrenobloķējošu iedarbību, kvetiapīns var

bieži izraisīt ortostatisku hipotensiju, kas izraisa reiboni, tahikardiju un dažiem pacientiem – sinkopi,

īpaši sākumā, devas titrēšanas periodā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(5) Šo NBP biežuma aprēķins izdarīts, ņemot vērā tikai pēcreģistrācijas datus par kvetiapīna tūlītējas

darbības zāļu formu.

(6) Vismaz vienā gadījumā cukura līmenis asinīs tukšā dūšā >126 mg/dl (> 7,0 mmol/l) vai pēc ēšanas

>200 mg/dl (> 11,1 mmol/l).

(7) Disfāgijas biežuma palielināšanās, lietojot kvetiapīnu, salīdzinot ar placebo, novērota tikai

klīniskajos pētījumos bipolāras depresijas gadījumā.

(8) Ņemot vērā ķermeņa masas pieaugumu par >7%, salīdzinot ar sākotnējo. Pārsvarā novērojams

terapijas pirmajās nedēļās pieaugušajiem.

(9) Šādi atcelšanas simptomi visbiežāk novēroti akūtos placebo kontrolētos monoterapijas klīniskajos

pētījumos, kuros izvērtēja terapijas pārtraukšanas simptomus: bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes,

caureja, vemšana, reibonis, aizkaitināmība. Šo reakciju sastopamība ievērojami samazinājās vienu

nedēļu pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.

(10) Triglicerīdi ≥200 mg/dl (≥2,258 mmol/l) (pacientu vecums ≥ 18 gadi) vai ≥ 150 mg/dl (≥ 1,694

mmol/l) (pacientu vecums < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē.

(11) Holesterīns ≥240 mg/dl (≥6,2064 mmol/l) (pacientu vecums ≥ 18 gadi) vai ≥ 200 mg/dl (≥ 5,172

mmol/l) (pacientu vecums < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē. Ļoti bieži novērota ZBL-holesterīna

līmeņa paaugstināšanās par ≥30 mg/dl (≥ 0,769 mmol/l). Vidējās izmaiņas pacientiem, kuriem

novēroja šo paaugstināšanos, bija 41,7 mg/dl (≥ 1,07 mmol/l).

(12) Skatīt tekstu turpmāk.

(13) Trombocītu skaits ≤100 x 10

/l vismaz vienā pārbaudē.

(14) Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem klīniskajos pētījumos par paaugstinātu

kreatīnfosfokināzes līmeni asinīs, kas nebija saistīts ar ļaundabīgu neiroleptisko sindromu.

(15) Prolaktīna līmeņi (pacientu vecums >18 gadi): >20 µg/l (>869,56 pmol/l) vīriešiem; >30 µg/l

(>1304,34 pmol/l) sievietēm jebkurā laikā.

(16) Var būt par iemeslu kritienam.

(17) ABL-holesterīns: <40 mg/dl (1,025 mmol/l) vīriešiem; <50 mg/dl (1,282 mmol/l) sievietēm

jebkurā laikā.

(18) Pacientu daudzums, kuriem ir QTc novirze no <450 ms līdz ≥ 450 ms ar pieaugumu ≥ 30 ms.

Placebo kontrolētos pētījumos ar kvetiapīnu vidējā izmaiņa un pacientu ar klīniski nozīmīgu novirzi

sastopamība kvetiapīna un placebo grupās ir līdzīga.

(20) Kvetiapīna terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ziņots par pašnāvības domām un

pašnāvniecisku uzvedību (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

(21) Skatīt 5.1. apakšpunktu.

(22) Visos pētījumos, tai skaitā arī atklātos pētījumu pagarinājumos pazeminātu hemoglobīna līmeni

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

vīriešiem līdz ≤13 g/dl (8,07 mmol/l) un sievietēm ≤12 g/dl (7,45 mmol/l) novēroja vismaz vienu reizi

11% pacientu, kuri saņem kvetiapīnu. Šiem pacientiem maksimālais hemoglobīna līmeņa

pazeminājums jebkurā laikā bija vidēji -1,50 g/dl.

(23) Šie ziņojumi bieži parādījās blakusparādību grupā tahikardija, reibonis, ortostatiskā hipotensija

un/vai sirds/respiratora pamatslimība.

(24) Atbilstoši novirzēm no sākotnējās normas līdz potenciāli nozīmīgam klīniskam rādītājam jebkurā

brīdī pēc pētījuma sākuma visos pētījumos. Kopējā T 4, brīvā T 4, kopējā T 3 un brīvā T 3 izmaiņas

definētas kā <0,8 x LLN (pmol/l) un TSH izmaiņas ir > 5 mSV/l jebkurā laikā.

(25) Pamatojoties uz biežākiem vemšanas gadījumiem gados vecākiem pacientiem (≥ 65 g.v.).

(26) Balstoties uz neitrofilo leikocītu skaita maiņu no sākotnējā 1,5 x 10

/L līdz <0,5 x 10

/L jebkurā

ārstēšanas brīdī un pamatojoties uz pacientiem ar smagu neitropēniju (<0,5 x 10

/L) un infekciju visu

kvetiapīna klīnisko pētījumu laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(27) Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam rādītājam

jebkurā laikā pēc pētījuma sākuma visos pētījumos. Eozinofilo leikocītu skaita izmaiņas definē kā >1x

šūnas/l jebkurā laikā.

(28) Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam rādītājam

jebkurā laikā pēc pētījuma sākuma visos pētījumos. Leikocītu skaita izmaiņas definē kā ≤3x 10

šūnas/

l jebkurā laikā.

(29) Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem par metabolo sindromu visos ar kvetiapīnu

veiktajos klīniskajos pētījumos.

(30) Dažiem pacientiem klīniskajos pētījumos novēroja vairāk nekā viena metabolā faktora – ķermeņa

masas, glikozes līmeņa asinīs un lipīdu, pasliktināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(31) Skatīt 4.6. apakšpunktu.

(32) Var rasties tūlīt vai drīz pēc terapijas sākšanas, iespējams, kopā ar hipotensiju un/vai ģīboni.

Biežumu pamato visos kvetiapīna klīniskajos pētījumos novērotā bradikardijas un ar to saistīto

simptomu sastopamība.

(33) Pamatojoties uz vienu retrospektīvu nerandomizētu epidemioloģisku pētījumu.

Neiroleptisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīta QT intervāla pagarināšanās, sirds kambaru

aritmija, pēkšņa, neizskaidrota iemesla izraisīta nāve, sirdsdarbības apstāšanās un torsades de pointes,

un šo ietekmi uzskata par zāļu grupai raksturīgu.

Pediatriskā populācija

Jāievēro, ka bērniem un pusaudžiem ir iespējamas tās pašas iepriekš minētās NBP, kas ir aprakstītas

pieaugušajiem. Turpmāk tabulā ir apkopotas NBP, kuras bērniem un pusaudžiem (10 – 17 g.v.) novēro

biežāk nekā pieaugušo populācijā, vai NBP, kuras pieaugušo populācijā nav konstatētas.

2. tabula. Bērniem un pusaudžiem ar kvetiapīna terapiju saistītās NBP, kas radušās biežāk nekā

pieaugušajiem vai nav novērotas pieaugušo populācijā

Nevēlamās blakusparādības pēc to biežuma ir iedalītas šādi:

ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz <1/10), retāk (

1/1000 līdz <1/100), reti (

1/10000 līdz

<1/1000), ļoti reti (<1/10000).

OSG

Ļoti bieži

Bieži

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Paaugstināts prolaktīna līmenis

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Pastiprināta ēstgriba

Nervu sistēmas traucējumi

Ekstrapiramidālie simptomi

Sinkope

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Paaugstināts asinsspiediens

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Vemšana

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Aizkaitināmība

(1) Prolaktīna līmenis (pacientiem līdz 18 gadu vecumam): > 20 µg/l (> 869,56 pmol/l) zēniem; > 26

µg/l (> 1130,428 pmol/l) meitenēm jebkurā laikā. Mazāk nekā 1 % pacientu prolaktīna līmenis

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

paaugstinājās līdz vērtībai, kas pārsniedz 100 µg/l

(2) Ņemot vērā novirzes virs klīniski nozīmīgām robežvērtībām (pielāgots pēc Nacionālā veselības

institūta kritērijiem) jeb sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos par vairāk nekā 20 mmHg vai

diastoliskā asinsspiediena paaugstināšanos par vairāk nekā 10 mmHg jebkurā laikā divos akūtos (3 – 6

nedēļas) placebo kontrolētos pētījumos bērniem un pusaudžiem.

(3) Piezīme: biežums atbilst pieaugušajiem novērotajam, taču aizkaitināmība bērniem un pusaudžiem

varētu būt saistīta ar atšķirīgām klīniskām sekām nekā pieaugušajiem.

(4) Skatīt 5.1. apakšpunktu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā novērotās pazīmes un simptomus izraisīja aktīvās vielas zināmās farmakoloģiskās iedarbības

pastiprināta izpausme: miegainība un sedācija, tahikardija, hipotensija un antiholīnerģiskais efekts.

Ilgstošas darbības kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā sedācijas maksimums un maksimālais pulss tiek

sasniegts vēlāk un ir vērojama ilgāka atlabšana nekā IR kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā.

Pārdozēšana varēja izraisīt QT-intervāla pagarināšanos, krampjus, epileptisku stāvokli, rabdomiolīzi,

elpošanas nomākumu, urīna aizturi, apjukumu, delīriju un/vai uzbudinājumu, komu vai nāvi.

Pacientiem ar jau esošu smagu kardiovaskulāru slimību pārdozēšanas izraisīto reakciju risks var būt

paaugstināts (skatīt 4.4. apakšpunktu „Ortostatiska hipotensija”).

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Specifiska kvetiapīna antidota nav. Smagas intoksikācijas gadījumā jāņem vērā vairāku zāļu lietošanas

varbūtība, un ieteicama intensīvā aprūpe, ietverot elpceļu caurlaidības nodrošināšanu un saglabāšanu,

adekvātas oksigenācijas un elpināšanas nodrošināšanu, kā arī kardiovaskulārās sistēmas darbības

novērošanu un nodrošināšanu.

Pamatojoties uz publicēto literatūru, pacientiem ar delīriju, uzbudinājumu un skaidru antiholīnerģisko

sindromu terapijā var izmantot fizostigmīnu pa 1-2 mg (veicot nepārtrauktu EKG monitorēšanu). Tā

lietošana nav ieteicama standartterapijā, jo fizostigmīnam var būt nevēlama ietekme uz vadīšanu sirdī.

Fizostigmīnu var lietot tad, ja nav izmaiņu EKG. Nelietojiet fizostigmīnu disritmijas, jebkādas

pakāpes sirds blokādes vai QRS kompleksa paplašināšanās gadījumā.

Tā kā uzsūkšanās aizkavēšana pārdozēšanas gadījumā nav pētīta, var būt jāveic kuņģa skalošana, ja

iespējams, vienas stundas laikā pēc zāļu lietošanas. Jāapsver aktivētās ogles lietošana.

Kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā refraktāru hipotensija jāārstē ar atbilstošām metodēm, piemēram,

intravenozi ievadāmiem šķidrumiem un/vai simpatomimētiskiem līdzekļiem. Jāizvairās no epinefrīna

un dopamīna lietošanas, jo bēta stimulācija kvetiapīna izraisītas alfa blokādes apstākļos var padziļināt

hipotensiju.

Ilgstošas darbības kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā ir ziņots par bezoāru veidošanos kuņģī un ir

ieteikta atbilstoša diagnostiska attēlizmeklēšana, atbilstoši kuras rezultātiem īstenojama pacienta

turpmākā aprūpe.

Dažos gadījumos zāļu bezoāri veiksmīgi izņemti endoskopiski.

Rūpīga medicīniska uzraudzība un kontrole jāturpina līdz pacienta atlabšanai.

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi; diazepīni, oksazepīni, tiazepīni un oksepīni; ATĶ

kods: N05AH04.

Darbības mehānisms

Kvetiapīns ir atipisko antipsihotisko līdzekļu grupas viela. Kvetiapīns un tā aktīvais metabolīts, kas

atrodas cilvēka plazmā, norkvetiapīns, mijiedarbojas ar daudziem neiromediatoru receptoriem.

Kvetiapīnam un norkvetiapīnam ir raksturīga afinitāte pret galvas smadzeņu serotonīna (5HT 2)

receptoriem un dopamīna D1 un D2 receptoriem. Uzskata, ka, salīdzinot ar tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem, kvetiapīna klīniskās antipsihotiskās īpašības un vājo tendenci izraisīt nevēlamas

ekstrapiramidāla rakstura blakusparādības (EPS – extrapyramidal side effect) nosaka tā receptoru

antagonisma kombinācija ar augstāku selektivitāti pret 5HT2 receptoriem, salīdzinot ar selektivitāti

pret D2 receptoriem. Kvetiapīnam un norkvetiapīnam nav novērojamas afinitātes pret benzodiazepīna

receptoriem, bet ir liela afinitāte pret histamīna un alfa1 adrenoreceptoriem un vidēja afinitāte pret

alfa2 adrenoreceptoriem. Kvetiapīna afinitāte pret muskarīna receptoriem ir vāja vai nav, kamēr

norkvetiapīnam ir vidēja, vai liela afinitāte pret vairāku tipu muskarīna receptoriem, kas izskaidro

antiholīnerģisko (muskarīna) efektu. Norkvetiapīna izraisītā NET inhibīcija un daļēja agonista ietekme

uz 5HT1A receptoriem var sekmēt kvetiapīna terapeitisko antidepresanto iedarbību.

Farmakodinamiskā iedarbība

Kvetiapīns uzrāda aktivitāti antipsihotiskās aktivitātes testos, piemēram, izvairīšanās testā. Tas bloķē

arī dopamīna agonistu iedarbību, kas konstatēts uzvedības testos vai elektrofizioloģiski, kā arī

paaugstina dopamīna metabolītu koncentrāciju, kas ir neiroķīmisks D2 receptoru blokādes rādītājs.

Preklīniskos pētījumos par iespējamām EPS kvetiapīns nelīdzinās tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem un tam ir atipiskas īpašības. Kvetiapīns nerada dopamīna D2 receptoru paaugstinātu jutību

pēc ilgstošas lietošanas. Lietojot to efektīvās dopamīna D2 receptoru bloķējošās devās, kvetiapīns rada

tikai vieglu katalepsiju. Pēc ilgstošas lietošanas kvetiapīns selektīvi iedarbojas uz limbisko sistēmu,

radot depolarizējošu blokādi mezolimbiskos, bet ne nigrostriatālajos dopamīnu saturošos neironos.

Kvetiapīns rada minimālu distonijas iespēju ar haloperidolu sensitizētiem vai zāles nelietojušiem

Cebus pērtiķiem pēc akūtas vai ilgstošas lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte

Šizofrēnija

Ilgstošas darbības kvetiapīna efektivitāte šizofrēnijas terapijā ir pierādīta vienā 6 nedēļas ilgā, placebo

kontrolēta pētījumā ar pacientiem, kuri atbilda DSM-IV izdevuma šizofrēnijas kritērijiem, kā arī vienā

aktīvi kontrolētā pētījumā, kura laikā notika ambulatoru šizofrēnijas slimnieku ar stabilu klīnisko

stāvokli pāreja no tūlītējas darbības kvetiapīna uz ilgstošas darbības kvetiapīnu.

Placebo kontrolētā pētījuma primārais mainīgais iznākums bija pēc PANSS skalas iegūtās kopējās

punktu summas izmaiņas, salīdzinot stāvokli terapijas sākumā un pēdējā vērtējuma laikā. Salīdzinot ar

placebo, ilgstošas darbības kvetiapīna 400 mg, 600 mg un 800 mg dienas devu lietošana ir saistīta ar

statistiski nozīmīgu psihotisko simptomu uzlabojumu. Salīdzinot ar 400 mg devu efektivitāti, 600 mg

un 800 mg devas ir efektīvākas.

Sešas nedēļas ilgā aktīvi kontrolētā pārejas pētījumā primārais mainīgais iznākums bija tādu pacientu

proporcionālais daudzums, kuriem zāles bija neefektīvas, t. i., pacienti, kuri pārtrauca pētījuma

terapiju neefektivitātes dēļ vai kuriem pēc PANSS skalas kopējais punktu skaits no randomizācijas

brīža līdz jebkuras vizītes laikam palielinājās par 20% vai vairāk. Pacientiem, kuru stāvokli stabilizēja

ar tūlītējas iedarbības kvetiapīnu 400 mg līdz 800 mg devām, pārejot uz atbilstošām vienreiz dienā

lietojamām ilgstošas darbības kvetiapīna dienas devām, zāļu efektivitāte saglabājās.

Ilgstošā pētījumā, kura laikā šizofrēnijas slimnieki ar stabilu stāvokli 16 nedēļas saņēma ilgstošas

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

darbības kvetiapīna balstterapiju, recidīvu profilaksē ilgstošas darbības kvetiapīns bija efektīvāks nekā

placebo. Pēc 6 mēnešus ilgas terapijas aprēķinātais recidīva risks ilgstošas darbības kvetiapīna grupā

bija 14,3%, bet placebo grupā – 68,2%. Vidējā deva bija 669 mg. Papildu fakti, kas attiecas uz līdz pat

9 mēnešus ilgas (vidējais ilgums – 7 mēneši) ilgstošas darbības kvetiapīna terapijas drošumu, nav

konstatēti. Ilgstošas ilgstošas darbības kvetiapīna terapijas gadījumā ziņojumi par ķermeņa masas

palielināšanos un ar EPS saistītām nevēlamām blakusparādībām nepalielinās.

Bipolāri afektīvi traucējumi

Divos monoterapijas pētījumos vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu ārstēšanā kvetiapīns efektīvāk

nekā placebo mazināja mānijas simptomus pēc 3 un 12 nedēļām. Papildus 3 nedēļu pētījumā ilgstošas

darbības kvetiapīna efektivitāte, salīdzinot ar placebo, bija nozīmīga. Ilgstošās darbības Kvetiapīna

devas bija 400 - 800 mg dienā, un vidējā deva bija apmēram 600 mg dienā. Datu apjoms par

kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju akūtu vidēji smagu vai smagu mānijas

epizožu gadījumā pēc 3 un 6 nedēļām ir ierobežots; tomēr kombinētās terapijas panesamība bija laba.

Dati liecina par papildinošu iedarbību 3. nedēļā. Otrā pētījumā papildinošu iedarbību 6. nedēļā

nekonstatēja.

Klīniskajā pētījumā pacientiem ar depresijas epizodēm 1. vai 2. tipa bipolāri afektīvu traucējumu

gadījumā 300 mg ilgstošas darbības kvetiapīna dienā efektīvāk nekā placebo samazināja MADRS

(Montgomery-Åsberg Depresijas vērtējuma skalas) kopējo punktu skaitu.

Četros 8 nedēļas ilgos papildu klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar mērenām vai smagām

depresijas epizodēm 1. vai 2. tipa bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā, tūlītējas darbības kvetiapīna

300 mg un 600 mg rezultāti attiecīgajiem rādītājiem bija ievērojami pārāki nekā placebo pacientu

grupā: vidējā uzlabošanās MADRS skalā un atbildes reakcijām, ko definēja kā MADRS kopējā

vērtējuma uzlabošanos par vismaz 50%, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Ietekmes apjoms pacientiem,

kuri saņēma tūlītējas darbības kvetiapīna 300 mg un 600 mg devu, neatšķīrās.

Divu šo pētījumu turpinājuma fāzē konstatēja, ka ilgtermiņa ārstēšana pacientiem, kuri reaģēja uz

tūlītējas darbības kvetiapīna 300 mg vai 600 mg terapiju, salīdzinot ar placebo, bija efektīva attiecībā

uz depresijas simptomiem, bet ne attiecībā uz mānijas simptomiem.

Divos recidīva profilakses pētījumos, kuros vērtēja kvetiapīnu kombinācijā ar garastāvokļa

stabilizētājiem pacientiem ar mānijas, depresijas vai jauktām garastāvokļa svārstību epizodēm,

kombinācija ar kvetiapīnu bija labāka par garastāvokļa stabilizētāju monoterapiju, pagarinot laiku līdz

jebkādam atkārtotam garastāvokļa traucējumam (mānijai, jauktam vai depresīvam traucējumam).

Kvetipaīnu lietoja divas reizes dienā, pavisam 400–800 mg dienā, kombinētā terapijā ar litiju vai

valproātu.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un ilgstošas darbības kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un ilgstošas

darbības kvetiapīna lietošanu, vidējo YMRS rādītāju uzlabošanās atšķirība starp litija preparātu un

placebo saņēmušo pacientu grupu bija 2,8 punkti, un uz terapiju reaģējošo pacientu % daļas (definēta

kā sākotnējā YMRS rādītāja uzlabošanās par 50%) atšķirība bija 11% (79% litija preparātu saņēmušo

pacientu grupā, salīdzinot ar 68% placebo saņēmušo pacientu grupā).

Vienā ilgstošā pētījumā (terapija līdz 2 gadiem), vērtējot recidīvu profilaksi pacientiem ar māniju,

depresijas vai jaukta tipa lēkmēm, kvetiapīns bija pārāks par placebo, pacientiem ar 1. tipa bipolāri

afektīviem traucējumiem attālinot jebkāda veida garastāvokļa traucējumu (mānijas, depresijas vai

jaukta tipa traucējumu) recidīvus. Garastāvokļa pārmaiņas bija attiecīgi 91 (22,5%) pacientam

kvetiapīna grupā, 208 pacientiem (51,5%) placebo grupā un 95 pacientiem (26,1%) litija terapijas

grupā. Salīdzinot ilgstošu kvetiapīna terapiju un pāreju uz litija preparātiem, pacientiem, kuri ir

reaģējuši uz kvetiapīna terapiju, pāreja uz litija preparātu lietošanu nenodrošina garastāvokļa maiņas

recidīva attālināšanu.

Depresijas epizodes depresīvu traucējumu gadījumā

Divos īstermiņa (6 nedēļu) pētījumos bija iekļauti pacienti, kuriem bija nepietiekama atbildes reakcija

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

pret vismaz vienu antidepresantu. Ilgstošas darbības kvetiapīns 150 mg un 300 mg dienā, lietots kā

papildterapija antidepresanta terapijai (amitriptilīnam, bupropionam, citaloprāmam, duloksetīnam,

escitaloprāmam, fluoksetīnam, paroksetīnam, sertralīnam vai venlafaksīnam), bija efektīvāks nekā

tikai antidepresants, mazinot depresijas simptomus –uzlabojot MADRS kopējo punktu skaitu (LS

vidējā pārmaiņa salīdzinājumā ar placebo par 2 – 3,3 punktiem).

Papildterapijas ilgtermiņa efektivitāte un drošums pacientiem ar depresīviem traucējumiem nav

noteikts, bet ir noteikta ilgtermiņa efektivitāte un drošums pieaugušiem pacientiem monoterapijā

(skatīt turpmāk).

Turpmāk minētie pētījumi veikti ar ilgstošas darbības kvetiapīnu monoterapijā, lai gan ilgstošas

darbības kvetiapīns indicēts tikai papildterapijā.

Trijos no četriem īstermiņa (līdz 8 nedēļām) monoterapijas pētījumos pacientiem ar depresīviem

traucējumiem 50 mg, 150 mg un 300 mg ilgstošas darbības kvetiapīna dienā konstatēta par placebo

labāka iedarbība, mazinot depresijas simptomus, kas noteikts ar Montgomery-Åsberg Depresijas

vērtējuma skalas (MADRS) kopējā punktu skaita uzlabošanos (LS vidējā pārmaiņa salīdzinājumā ar

placebo par 2 – 4 punktiem).

Monoterapijas recidīvu profilakses pētījumā pacienti ar depresijas epizodēm, kuriem stāvoklis bija

stabilizēts, atklāti lietojot ilgstošas darbības kvetiapīnu vismaz 12 nedēļas, tika randomizēti saņemt vai

nu ilgstošas darbības kvetiapīnu vienreiz dienā, vai placebo līdz 52 nedēļām ilgi. Vidējā ilgstošas

darbības kvetiapīna deva randomizētajā fāzē bija 177 mg dienā. Recidīvu sastopamība ar ilgstošas

darbības kvetiapīna ārstētajiem pacientiem bija 14,2% un ar placebo ārstētajiem pacientiem - 34,4%.

Īstermiņa (9 nedēļu) pētījumā gados vecākiem pacientiem bez demences (66 – 89 gadu vecumā) un ar

depresīviem traucējumiem ilgstošas darbības kvetiapīns, elastīgi dozēts no 50 mg līdz 300 mg dienā,

efektīvāk nekā placebo mazināja depresijas simptomus, nosakot pēc MADRS kopējā punktu skaita

uzlabošanās (LS vidējā pārmaiņa salīdzinājumā ar placebo par -7,54). Šajā pētījumā pacienti, kuri bija

randomizēti saņemt ilgstošas darbības kvetiapīnu, saņēma 50 mg dienā 1. – 3. dienā, un devu varēja

palielināt līdz 100 mg dienā 4. dienā, 150 mg dienā 8. dienā un līdz 300 mg dienā atkarībā no klīniskās

atbildes reakcijas un panesamības. Vidējā ilgstošas darbības kvetiapīna deva bija 160 mg dienā.

Izņemot ekstrapiramidālo simptomu sastopamību (skatīt 4.8. apakšpunktu un sadaļu „Klīniskais

drošums” tālāk), ilgstošas darbības kvetiapīns, lietots reizi dienā, panesamība gados vecākiem

pacientiem bija līdzīga pieaugušajiem (18 – 65 gadu vecumā) novērotajai. Par 75 gadiem vecāku

randomizēto pacientu daļa bija 19%.

Klīniskais drošums

Īstermiņa, placebo kontrolētos klīniskajos šizofrēnijas un bipolāras mānijas pētījumos kopējā

ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija līdzīga kā placebo lietošanas gadījumā (šizofrēnija: 7,8%

kvetiapīna un 8,0% placebo lietošanas gadījumā; bipolāra mānija: 11,2% kvetiapīna un 11,4% placebo

lietošanas gadījumā). Īstermiņa placebo kontrolētos depresīvu traucējumu un bipolārās depresijas

klīniskajos pētījumos ekstrapiramidālie simptomi biežāk bija ar kvetiapīnu ārstēto pacientu grupā,

salīdzinot ar placebo. Īstermiņa, placebo kontrolētos bipolāras depresijas klīniskajos pētījumos kopējā

ekstrapiramidālo simptomu sastopamība bija 8,9% kvetiapīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar 3,8%

placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētos depresīvo traucējumu monoterapijas

pētījumos kopējā ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija 5,4% ilgstošas darbības kvetiapīna

lietošanas gadījumā un 3,2% placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētā depresīvu

traucējumu monoterapijas pētījumā gados vecākiem pacientiem kopējā ekstrapiramidālu simptomu

sastopamība bija 9,0% ilgstošas darbības kvetiapīna lietošanas gadījumā un 2,3% placebo lietošanas

gadījumā. Gan bipolāras depresijas, gan depresīvo traucējumu gadījumā atsevišķu nevēlamo

blakusparādību (piemēram, akatīzijas, ekstrapiramidālu traucējumu, trīces, diskinēzijas, distonijas,

nemiera, muskuļu patvaļīgu kontrakciju, psihomotoras hiperaktivitātes un muskuļu rigiditātes)

sastopamība nepārsniedza 4% nevienā ārstēšanas grupā.

Īstermiņa, fiksētas devas (50 mg līdz 800 mg dienā), placebo kontrolētos pētījumos (ilgums 3 līdz 8

nedēļas) vidējais ķermeņa masas pieaugums ar kvetiapīnu ārstēto pacientu grupā bija no 0,8 kg,

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

lietojot 50 mg dienas devu, līdz 1,4 kg, lietojot 600 mg dienas devu (ar mazāku ķermeņa masas

pieaugumu, lietojot 800 mg dienas devu), salīdzinot ar ķermeņa masas pieaugumu par 0,2 kg placebo

grupā. Pacientu, kuru ķermeņa masa palielinājās par >7%, procentuālais daudzums kvetiapīna grupā

bija robežās no 5,3%, lietojot 50 mg dienas devu, līdz 15,5%, lietojot 400 mg dienas devu (ar mazāku

palielinājumu, lietojot 600 mg un 800 mg dienas devas), salīdzinot ar 3,7% placebo pacientu grupā.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un ilgstošas darbības kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un ilgstošas

darbības kvetiapīna lietošanu, novēroja, ka litija preparāta un ilgstošas darbības kvetiapīna

kombinācija biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības (63 %, salīdzinot ar 48%, lietojot ilgstošas

darbības kvetiapīnu kombinācijā ar placebo). Drošuma vērtēšanas rezultāti liecināja par biežākiem

ekstrapiramidālo simptomu gadījumiem (litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupā

aprakstīti attiecīgi 16,8% un 6,6% pacientu), un vairumā gadījumu šie simptomi izpaudās kā trīce

(litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupā aprakstīta attiecīgi 15,6% un 4,9% pacientu).

Ilgstošas darbības kvetiapīna un litija preparāta kombināciju saņēmušajā grupā biežāk nekā ilgstošas

darbības kvetiapīna un placebo saņēmušajā grupā novēroja miegainību – attiecīgi 12,7% un 5,5%

gadījumu. Turklāt salīdzinājumā ar placebo saņēmušo pacientu grupu lielākai litija preparātu

saņēmušo pacientu procentuālajai daļai (attiecīgi 4,7% un 8,0% pacientu) terapijas beigās bija

palielinājusies ķermeņa masa (par ≥ 7%).

Ilgākos recidīvu profilakses pētījumos bija atklātais periods (ilgums 4 līdz 36 nedēļas), kura laikā

pacientus ārstēja ar kvetiapīnu, kam sekoja randomizēts izslēgšanas periods, kura laikā pacientus

randomizēja kvetiapīna vai placebo grupā. Pacientiem, kurus randomizēja kvetiapīna grupā, vidējais

ķermeņa masas pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,56 kg un randomizācijas perioda 48. nedēļā

vidēji 3,22 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu atklātā perioda sākumā. Pacientiem, kurus

randomizēja placebo grupā, vidējais ķermeņa masas pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,39 kg un

randomizācijas perioda 48. nedēļā vidēji 0,89 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu atklātā perioda

sākumā.

Placebo kontrolētos pētījumos gados vecākiem pacientiem ar demences izraisītu psihozi

cerebrovaskulāru nevēlamo blakusparādību sastopamība 100 pacientgados ar kvetiapīnu ārstētiem

pacientiem nebija lielāka kā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Visos placebo kontrolētos monoterapijas īstermiņa pētījumos pacientiem ar sākotnējo neitrofilo

leikocītu skaitu ≥1,5 x 10

/l, neitrofilo leikocītu skaita izmaiņu līdz <1,5 x 10

/l vismaz vienā gadījumā

sastopamība bija 1,9% ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 1,5% pacientiem, kuri lietoja

placebo. Izmaiņu līdz >0,5-<1,0 x 10

/l sastopamība bija vienāda (0,2%) gan ar kvetiapīnu, gan

placebo ārstētiem pacientiem. Visos klīniskajos pētījumos (placebo kontrolētos, atklātos, aktīvi

salīdzinošos) pacientiem ar sākotnējo neitrofilo leikocītu skaitu ≥1,5 x 10

/l), neitrofilo leikocītu skaita

izmaiņu līdz <1,5 x 10

/l un līdz <0,5 x 10

/l vismaz vienā gadījumā sastopamība ar kvetiapīnu

ārstētiem pacientiem bija attiecīgi 2,9% un 0,21%.

Kvetiapīna terapija bija saistīta ar no devas atkarīgu vairogdziedzera hormonu līmeņa pazemināšanos.

TSH izmaiņu sastopamība bija 3,2% kvetiapīnam, salīdzinot ar 2,7% placebo. Šajos pētījumos

atgriezenisku, iespējami klīniski nozīmīgu T3 vai T4 un TSH izmaiņu sastopamība bija maza, un šīs

novērotās vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas nebija saistītas ar hipotireozes klīniskiem

simptomiem.Visizteiktāk kopējā un brīvā T4 līmenis pazeminājās kvetiapīna terapijas pirmajās sešās

nedēļās. Turpmākas ilgstošas ārstēšanas laikā tas nepazeminājās. Pārtraucot kvetiapīna terapiju,

gandrīz 2/3 gadījumu ietekme uz kopējo un brīvo T 4 izzuda neatkarīgi no terapijas ilguma.

Katarakta/ lēcas apduļķošanās

Klīniskajā pētījumā, salīdzinot kvetiapīna (200-800 mg dienā) un risperidona (2-8 mg dienā)

kataraktogēno ietekmi šizofrēnijas pacientiem vai pacientiem ar šizoafektīviem traucējumiem,

pacientu ar palielinātu lēcas apduļķošanās pakāpi procentuālais īpatsvars kvetiapīna grupā (4%) nebija

lielāks kā risperidona grupā (10%), saņemot terapiju vismaz 21 mēnesi.

Pediatriskā populācija

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Klīniskā efektivitāte

Kvetiapīna efektivitāti un drošumu pētīja 3 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā par mānijas

ārstēšanu (n= 284 pacienti no ASV, vecums 10–17 gadi). Aptuveni 45% pacientu papildus bija

diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Papildus veica 6 nedēļas ilgu

placebo kontrolētu pētījumu par šizofrēnijas ārstēšanu (n = 222 pacienti, vecums 13–17 gadi). Abos

pētījumos no tiem izslēdza pacientus, kuriem nebija atbildes reakcijas pret kvetiapīnu. Ārstēšanu ar

kvetiapīnu sāka ar devu 50 mg dienā, ko 2. dienā palielināja līdz 100 mg dienā; pēc tam devu titrēja

līdz mērķa devai (400–600 mg dienā mānijas gadījumā; 400–800 mg dienā šizofrēnijas gadījumā),

izmantojot soli 100 mg dienā un lietojot zāles divas vai trīs reizes dienā.

Pētījumā par māniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem Junga mānijas vērtējuma

skalas (Young Mania Rating Scale - YMRS) kopējiem rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo)

bija –5,21 ar 400 mg kvetiapīna dienā un –6,56 ar 600 mg kvetiapīna dienā. Atbildes reakcijas

biežums (YMRS uzlabojums par ≥50%) bija 64% ar 400 mg kvetiapīna dienā, 58% ar 600 mg

kvetiapīna dienā un 37% placebo grupā.

Pētījumā par šizofrēniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem Kopējās pozitīvo un

negatīvo simptomu skalas (PANSS – Total Positive and Negative Symptom Scores) kopējiem

rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija -8,16 ar 400 mg kvetiapīna dienā un -9,29 ar 800 mg

kvetiapīna dienā. Ne terapija ar nelielām kvetiapīna devām (400 mg dienā), ne ar lielām kvetiapīna

devām (800 mg dienā) nebija pārāka par placebo attiecībā uz tādu pacientu procentuālo daudzumu,

kuriem bija panākta atbildes reakcija, ko definēja kā PANSS kopējā rādītāja samazinājumu par ≥30 %,

salīdzinot ar sākotnējo vērtību. Gan mānijas, gan šizofrēnijas gadījumā lielākas devas deva skaitliski

mazāku atbildes reakcijas biežumu.

Trešajā īslaicīgajā, ar placebo kontrolētajā ilgstošas darbības kvetiapīna monoterapijas pētījumā ar

bērniem un pusaudžiem (10–17 gadus veciem), kuriem bija bipolāra depresija, nekonstatēja

efektivitāti.

Dati par efekta saglabāšanos vai recidīva profilaksi šajā vecuma grupā nav pieejami.

Klīniskais drošums

Iepriekš aprakstītajos īslaicīgajos kvetiapīna pētījumos ar bērniem EPS sastopamība aktīvās terapijas

grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 12,9% un 5,3% šizofrēnijas pētījumā, 3,6% un

1,1% bipolāras mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas pētījumā. Ķermeņa masas

palielināšanās par ≥ 7% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli sastopamība aktīvās terapijas grupā

salīdzinājumā ar placebo grupu šizofrēnijas un bipolārās mānijas pētījumos bija attiecīgi 17% un

2,5%, un bipolārās depresijas pētījumā tā bija attiecīgi 13,7% un 6,8%. Pašnāvnieciskas uzvedības

sastopamība aktīvās terapijas grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 1,4% un 1,3%

šizofrēnijas pētījumā, 1,0% un 0% bipolārās mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas

pētījumā. Bipolārās depresijas pētījuma pagarinātajā novērojumu fāzē pēc terapijas beigām divi

pacienti izdarīja vēl divus pašnāvības mēģinājumus, turklāt viens no šiem pacientiem pašnāvības

mēģinājuma laikā bija lietojis kvetiapīnu.

Ilgtermiņa drošums

26 nedēļas ilgā nemaskētā akūtas terapijas pētījuma pagarinājuma fāzē tika iegūti papildu drošuma

dati par 380 pacientiem, kuri lietoja elastīgas kvetiapīna devas (400–800 mg dienā). Bērniem un

pusaudžiem ziņoja par asinsspiediena paaugstināšanos. Turklāt bērniem un pusaudžiem biežāk nekā

pieaugušiem pacientiem konstatēja ēstgribas pastiprināšanos, ekstrapiramidālus simptomus un

prolaktīna līmeņa paaugstināšanos serumā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Vērtējot ķermeņa masas

palielināšanos un koriģējot to pēc normālas augšanas ilgākā laikā, kā klīniski nozīmīgu pārmaiņu

rādītāju izmantoja ķermeņa masas indeksa (ĶMI) palielināšanos par vismaz 0,5 standartpunktiem,

salīdzinot ar sākotnējo rādītāju. Šim kritērijam atbilda 18,3% pacientu, kas ar kvetiapīnu bija ārstēti

vismaz 26 nedēļas.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Uzsūkšanās

Perorāli lietots kvetiapīns labi absorbējas. Augstākā ilgstošas darbības kvetiapīna un norkvetiapīna

koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 6 stundas (T max) pēc ilgstošas darbības kvetiapīna

lietošanas. Līdzsvara koncentrācijas apstākļos augstākā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna) molārā

koncentrācija atbilst 35% no konstatētās kvetiapīna koncentrācijas.

Kvetiapīna un norkvetiapīna farmakokinētika ir lineāra un proporcionāla devām, kas nepārsniedz 800

mg vienreiz dienā. Lietojot ilgstošas darbības kvetiapīnu vienreiz dienā salīdzinājumā ar tūlītējas

darbības kvetiapīna tādas pašas devas lietošanu divas reizes dienā, laukums zem koncentrācijas

plazmā un laika attiecības līknes (AUC) ir līdzvērtīgs, bet vielas augstākā koncentrācija plazmā

(Cmax) līdzsvara koncentrācijas apstākļos ir par 13% zemāka. Salīdzinot ilgstošas darbības kvetiapīnu

ar tūlītējas darbības kvetiapīnu, metabolīta norkvetiapīna AUC ir par 18% zemāks.

Pētījumā, kurā vērtēja pārtikas ietekmi uz kvetiapīna biopieejamību, konstatēts, ka ēdiens ar lielu

tauku saturu izraisa statistiski nozīmīgu ilgstošas darbības kvetiapīna Cmax un AUC pieaugumu –

attiecīgi par aptuveni 50% un 20%. Nevar izslēgt, ka ēdiens ar lielu tauku saturu uz šo zāļu formu rada

vēl lielāku ietekmi. Savukārt viegli ēdieni kvetiapīna Cmax un AUC nozīmīgi neietekmē. Ilgstošas

darbības kvetiapīnu ieteicams lietot vienreiz dienā atsevišķi no ēdienreizes.

Izkliede

Aptuveni 83% kvetiapīna saistās ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās, pēc radioloģiski iezīmēta kvetiapīna lietošanas

pamatsavienojums veido mazāk nekā 5% no nemainītu zāļu materiāla, kas konstatēts urīnā vai

izkārnījumos.

In vitro pētījumos noskaidrots, ka CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas nosaka citohroma P450 mediēto

kvetiapīna metabolismu. Norkvetiapīna veidošanās un eliminācija galvenokārt ir saistīta ar CYP3A4.

In vitro konstatēts, ka kvetiapīns un vairāki tā metabolīti (arī norkvetiapīns) vāji inhibē cilvēka

citohroma P450 izoenzīmu 1A2, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 aktivitāti. In vitro apstākļos CYP inhibīciju

novēro tikai tad, ja vielas koncentrācija aptuveni 5 – 50 reizes pārsniedz koncentrāciju, ko novēro,

cilvēkam lietojot zāļu devas robežās no 300 līdz 800 mg dienā. Ievērojot minētos in vitro iegūtos

rezultātus, ir maz ticams, ka kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm varētu izraisīt klīniski

nozīmīgu ar citohromu P450 saistītu citu zāļu metabolisma nomākumu. Pētījumos ar dzīvniekiem

konstatēts, ka kvetiapīns var inducēt citohroma P450 enzīmus. Tomēr īpašā mijiedarbības pētījumā

psihotiskiem pacientiem pēc kvetiapīna lietošanas nenovēroja citohroma P450 aktivitātes

paaugstināšanos.

Eliminācija

Kvetiapīna un norkvetiapīna eliminācijas pusperiodu ilgums ir attiecīgi aptuveni 7 un 12 stundas.

Aptuveni 73% no radioloģiski iezīmētās vielas izdalās ar urīnu un 21% ar izkārnījumiem, un mazāk

nekā 5% no kopējās radioaktivitātes ir neizmainīts ar zālēm saistīts materiāls. Vidējais ar urīnu

izvadītais molārais brīvā kvetiapīna un tā aktīvā metabolīta norkvetiapīna, kas atrodas cilvēka plazmā,

daudzums ir mazāks par 5%.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Vīriešiem un sievietēm kvetiapīna farmakokinētika neatšķiras.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem vidējais kvetiapīna klīrenss ir par aptuveni 30 – 50% mazāks par to, kāds

novērots 18 – 65 gadus veciem pieaugušiem pacientiem.

Nieru darbības traucējumi

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kad kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min/

1,73 m2) vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25%, bet individuālās klīrensu

raksturojošo parametru vērtības ir veseliem indivīdiem novēroto vērtību robežās.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar zināmiem aknu darbības traucējumiem (stabilu alkohola cirozi) kvetiapīna vidējais

plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25%. Tā kā kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās,

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sagaidāma paaugstināta tā koncentrācija plazmā. Šiem

pacientiem var būt jāpielāgo deva (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas rādītājus noteica, izmantojot paraugus no 9 bērniem 10–12 gadu vecumā un 12

pusaudžiem, kuri saņēma stabilu ārstēšanu ar 400 mg tūlītējas iedarbības kvetiapīnu divreiz dienā.

Atbilstoši devai koriģētā pamatsavienojuma kvetiapīna koncentrācija plazmā bērniem un pusaudžiem

(10–17 gadu vecumā) līdzsvara fāzē kopumā bija līdzīga kā pieaugušajiem, taču bērniem Cmax

rādītāji bija pie pieaugušajiem novērotā diapazona augstākās robežas. Salīdzinot ar pieaugušajiem, bija

augstākas aktīvā metabolīta norkvetiapīna AUC un Cmax vērtības, attiecīgi par aptuveni 62% un 49%

bērniem (10–12 gadu vecumā) un par 28% un 14% pusaudžiem (13–17 gadu vecumā).

Informācija par ilgstošas darbības kvetiapīna lietošanu bērniem un pusaudžiem nav pieejama.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos nekonstatēja genotoksicitāti. Laboratorijas

dzīvniekiem klīniski nozīmīgas iedarbības gadījumā novēroja šādas novirzes, kuras vēl nav pierādītas

ilgtermiņa klīniskā izpētē:

žurkām novēroja pigmenta izgulsnēšanos vairogdziedzerī; makaka sugas mērkaķiem novēroja

vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofiju, plazmas T3 līmeņa pazemināšanos, pazeminātu

hemoglobīna koncentrāciju un samazinātu balto un sarkano asinsķermenīšu skaitu; suņiem – lēcas

saduļķošanos un kataraktu (skatīt 5.1. apakšpunktu „Katarakta/ lēcas apduļķošanās”).

Embriofetālās toksicitātes pētījumā ar trušiem tika novērots palielināts karpālā/tarsālā izliekuma

rašanās biežums auglim. Šī parādība radās tad, ja bija acīmredzama ietekme uz mātīti, piemēram,

samazināts ķermeņa masas pieaugums. Šī ietekme tika novērota gadījumos, kad zāļu kopējā ietekme

uz mātīti bija līdzīga vai nedaudz pārsniedza ietekmi uz cilvēkiem maksimālās terapeitiskās devas

lietošanas gadījumā. Šī novērojuma nozīme cilvēkiem nav zināma.

Fertilitātes pētījumā ar žurkām novēroja nelielu tēviņu fertilitātes un pseidogrūsnības biežuma

samazinājumu, palielinātu diestrus periodu, palielinātu prekoitālo intervālu un samazinātu grūsnības

biežumu. Šīs izpausmes bija saistītas ar paaugstinātu prolaktīna līmeni un nav tieši attiecināmas uz

cilvēku, jo reprodukcijas hormonālā kontrole dažādiem dzīvniekiem atšķiras.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Hipromeloze

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija citrāta dihidrāts – tikai 50 mg un 400 mg ilgstošās darbības tabletēs

Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts – tikai 150 mg, 200 mg un 300 mg ilgstošās darbības tabletēs

Magnija stearāts

Tabletes apvalks 50 mg un 400 mg ilgstošās darbības tabletēm

Hipromeloze

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Tabletes apvalks 150 mg ilgstošās darbības tabletēm

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Tabletes apvalks 200 mg un 300 mg ilgstošās darbības tabletēm

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt orģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

OPA/Al/PVH/Al blisteris

Iepakojuma lielumi: 10, 30, 50, 60, 90 un 100 ilgstošās darbības tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0318

14-0278

14-0279

14-0280

18-0117

SASKAŅOTS ZVA 03-10-2019

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 3. decembris (50 mg); 2014. gada 23. decembris (150 mg, 200 mg,

300 mg)

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju