Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

07-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

07-11-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Kvetiapīns
Pieejams no:
Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
ATĶ kods:
N05AH04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Quetiapine
Deva:
300 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0335

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes

(Quetiapinum)

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Ketilept un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Ketilept lietošanas

Kā lietot Ketilept

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Ketilept

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Ketilept un kādam nolūkam tās lieto

Ketilept satur vielu, ko sauc par kvetiapīnu.Tas pieder zāļu grupai ko sauc par antipsihotiskajiem

līdzekļiem. Ketilept var lietot, lai ārstētu vairākas slimības, tādas kā:

bipolāra depresija un depresijas epizodes depresīvu traucējumu gadījumā: kad Jūs jūtaties

bēdīgs. Jūs varat justies nomākts, izjust vainas apziņu, enerģijas trūkumu, apetītes zudumu vai

nevarat gulēt;

mānija: kad Jūs jūtaties ļoti patīkami uztraukts, sajūsmināts, uzbudināts, entuziastisks vai

hiperaktīvs, vai ar pavājinātu spriešanas spēju, ieskaitot agresīvu vai graujoši agresīvu

uzvedību;

šizofrēnija: kad Jūs dzirdat vai jūtat klāt neesošas lietas, ticat lietām, kuras nepastāv, vai

jūtaties nepierasti aizdomīgs, uztraukts, apmulsis, vainīgs, sasprindzis vai depresīvs.

Pat ja Jūs jutīsieties labāk, iespējams, ārsts turpinās ārstēšanu ar Ketilept.

Pastāstiet savam draugam vai radiniekam par šiem simptomiem, un palūdziet izlasīt šo lietošanas

instrukciju. Ja viņi domā, ka Jūsu simptomi pasliktinās vai manāmas uzvedības izmaiņas, lūdziet,

lai viņi Jums to pasaka.

2.

Kas Jums jāzina pirms Ketilept lietošanas

Nelietojiet Ketilept šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret kvetiapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm:

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

dažas zāles pret HIV;

azola grupas zāles(sēnīšu infekciju ārstēšanai);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (antibiotikas infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (pret depresiju).

Nelietojiet Ketilept, ja augstāk minētais attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts, pirms Ketilept

lietošanas vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ketilept lietošanas

konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu

ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir vai ir bijušas jebkādas sirds slimības, piemēram,

sirds ritma traucējumi, sirds muskuļa vājums vai sirds iekaisums, vai Jūs lietojat zāles, kas

varētu ietekmēt sirds ritmu;

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jums ir bijis insults, īpaši ja Jūs esat gados vecāks pacients;,

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja Jums kādreiz ir bijuši krampji (lēkme);

ja Jums ir cukura diabēts vai ir risks saslimt ar cukura diabētu. (ģimenes vēsturē kādam ir bijis

diabēts vai augsts cukura līmenis grūtniecības laikā). Ja tas tā ir, Jūsu ārsts, kamēr lietojat

Ketilept, var pārbaudīt Jūsu cukura līmeni asinīs;

ja Jums ir pankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums) vai faktori, kas saistīti ar pankreatītu,

piemēram, žultsakmeņi vai augsts triglicerīdu (noteiktu tauku) līmenis asinīs;

ja zināt, ka Jums kādreiz ir bijis pazemināts balto asinsķermenīšu skaits (ko izraisījusi vai nav

izraisījusi citu zāļu lietošana);

ja Jūs esat gados vecāks cilvēks ar demenci (smadzeņu funkcijas zudums). Ja esat, Ketilept

nevajadzētu lietot, jo Ketilept pieder zāļu grupai, kas var paaugstināt insulta vai, dažos

gadījumos, nāves risku vecākiem cilvēkiem ar demenci;

ja Jūs esat gados vecāks cilvēks ar Parkinsona slimību / parkinsonismu;

ja Jūsu vai kāda cita Jūsu ģimenes locekļa anamnēzē ir asins recekļu veidošanās, jo šāda veida

zāles ir tikušas saistītas ar asins recekļu veidošanos;

ja Jums ir vai ir bijušas epizodes, kad Jūs pārstājat elpot uz īsu brīdi Jūsu normālā miega laikā

(saukts par “miega apnoju”) un Jūs lietojat zāles, kas palēnina normālu smadzeņu darbību

(“depresanti”);

ja Jums ir vai ir bijušas situācijas, kad Jūs nespējat pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture),

Jums ir palielināta prostata, zarnu nosprostojums, vai palielināts spiediens acīs. Šīs saslimšanas

dažkārt izraisa zāles ar antiholīnerģisku efektu, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai

ārstētu kādu konkrētu medicīnisku saslimšanu;

ja Jums ir bijusi atkarība no alkohola vai narkotiku lietošanas.

Ja Jums ir nepieciešamība doties uz slimnīcu, tad svarīgi ir pateikt ārstiem, ka Jūs lietojat Ketilept.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja pēc Ketilept lietošanas Jūs jūtat jebko no tālāk minētā:

kombinācijā drudzi, stipru muskuļu stīvumu, svīšanu vai samaņas traucējumus (traucējumus,

ko sauc par „ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā

palīdzība;

nekontrolējamas kustības, īpaši sejas vai mēles kustības;

reiboni vai stipru miegainību. Gados vecākiem cilvēkiem tas var palielināt nejaušas traumas

(kritiena) iespējamību;

krampjus (lēkmes);

ilgstošu un sāpīgu erekciju (priapisms).

Šie stāvokļi var rasties no šīs grupas zālēm.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Pēc iespējas ātrāk pastāstiet ārstam, ja Jums ir:

drudzis, gripai līdzīgi simptomi, iekaisis kakls vai kāda cita infekcija, jo tas var būt ļoti zema

balto asins šūnu skaita rezultāts, kad var būt nepieciešams pārtraukt Ketilept lietošanu un/vai

saņemt ārstēšanu;

aizcietējums kopā ar pastāvīgām sāpēm vēderā vai aizcietējums, kas nereaģē uz ārstēšanu, jo

tas var radīt daudz smagāku zarnu nosprostojumu.

Domas par pašnāvību un depresijas saasinājums

Ja Jums ir depresija, Jums dažkārt var būt domas par pašsavainošanos vai pašnāvību. Pirmoreiz

sākot ārstēšanu, tās var pastiprināties, jo, lai šīs zāles sāktu darboties, jāpaiet zināmam laikam,

parasti aptuveni 2 nedēļām, bet dažkārt ilgākam laikam. Šīs domas var pastiprināties, arī pēkšņi

pārtraucot zāļu lietošanu.

Lielāka šādu domu iespējamība ir:

ja Jums iepriekš ir bijušas domas par pašsavainošanos vai pašnāvību;

ja esat jauns pieaugušais. Informācija no klīniskajiem pētījumiem liecina, ka palielināts

domu par pašnāvību un/vai uz pašnāvību vērstas uzvedības risks ir jauniem

pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam, kuriem ir depresija.

Ja Jums jebkurā brīdī rodas domas par pašsavainošanos vai pašnāvību, sazinieties ar savu ārstu

vai nekavējoties dodieties uz slimnīcu.

Iespējams, Jums liksies noderīgi pastāstīt tuviniekam vai tuvam draugam, ka ciešat no depresijas

un palūgt viņam izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jūs varat lūgt, lai šis

cilvēks pastāsta, ja viņam liekas, ka Jūsu depresija saasinās, vai ja viņu

uztrauc izmaiņas jūsu uzvedībā.

Ķermeņa svara palielināšanās

Pacientiem, kuri lieto Ketilept, novērota ķermeņa svara palielināšanās. Jums un Jūsu ārstam

regulāri jāpārbauda Jūsu svars.

Bērni un pusaudži

Ketilept nav piemērots lietošnai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem.

Citas zāles un Ketilept

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Ketilept gadījumā, ja lietojat kādas no šīm zālēm:

dažas zāles HIV terapijai;

azolus (sēnīšinfekciju ārstēšanai);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (pret infekcijām);

nefazodonu (pret depresiju).

Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat sekojošas zāles:

zāles epilepsijai (piemēram, fenitoīnu vai karbamazepīnu);

zāles augstam asinsspiedienam;

barbiturātus (pret bezmiegu);

tioridazīnu vai litiju (citas antipsihotiskas zāles);

zāles, kas ietekmē sirdsdarbību, piemēram, zāles, kas var izraisīt izmaiņas elektrolītos

(zems kālija vai magnija līmenis) kā diurētiķi (lieto šķidruma izvadīšanai) vai dažas

antibiotikas (zāles infekciju ārstēšanai);

zāles, kas var izraisīt aizcietējumu;

zāles, kurām piemīt antiholīnerģisks efekts, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā,

lai ārstētu kādu konkrētu medicīnisku stāvokli.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Pirms pārtraucat lietot kādas no Jūsu zālēm, vispirms pastāstiet par to savam ārstam.

Ketilept lietošana kopā ar pārtiku, dzērieniem un alkoholu

Ketilept var ieņemt neatkarīgi no ēdienreizēm.

Pievērsiet uzmanību lietotajam alkohola daudzumam. Ketilept un alkohola kombinēta ietekme Jūs var

padarīt miegainu.

Nedzeriet greipfrūtu sulu ārstēšanās laikā ar Ketilept. Tas var ietekmēt zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti:

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu

Ketilept nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav atrunāts ar ārstu.

Jaundzimušiem bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas Ketilept pēdējā

grūtniecības trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi, kas raksturo zāļu

atcelšanu: trīce, muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana,

barības uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams, Jums

nepieciešams sazināties ar Jūsu ārstu.

Ketilept nevajadzētu lietot, ja barojat bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana:

Ketilept var izraisīt miegainību. Kamēr nezināt, kā šīs tabletes Jūs ietekmē, nevadiet

transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Ketilept satur laktozi

Laktozes nepanesības gadījumā jāņem vērā, ka katra Ketilept 25 mg, 100 mg, 150 mg, 200 mg un 300

mg apvalkotā tablete attiecīgi satur 4 mg, 16 mg, 24 mg, 32 mg un 48 mg laktozes.

Ja Jums ārsts ir teicis, ka Jums ir atsevišķu cukuru nepanesība, pirms tablešu lietošanas konsultējieties

ar ārstu.

Ietekme uz zāļu noteikšanu urīnā

Nosakot zāļu vielas urīnā ar dažām testa metodēm, Ketilept lietošana var izraisīt pozitīvu rezultātu

attiecībā uz metadonu vai noteiktiem depresijas ārstēšanas līdzekļiem, kurus dēvē par tricikliskajiem

antidepresantiem (TCA), pat ja neesat lietojis metadonu vai TAC. Ja tā notiek, var veikt specifiskāku

pārbaudi.

3.

Kā lietot Ketilept

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ārsts nolems, kādu sākuma devu Jums jālieto un kā var pakāpeniski to paaugstināt. Katrai indikācijai

ir atšķirīgas devas.

Uzturošā deva (dienas deva) būs atkarīga no Jūsu saslimšanas un vajadzībām, bet parasti tā ir no 150

mg līdz 800 mg.

Jūs lietosiet tabletes vienu reizi dienā pirms naktsmiera vai divas reizes dienā atkarībā no Jūsu

saslimšanas.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot ūdeni.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Jūs varat lietot tabletes ar ēdienu vai bez tā.

Nedzeriet greipfrūtu sulu, kamēr lietojat Ketilept. Tā var ietekmēt zāļu iedarbību.

Pat ja jūtaties labāk, nepārtrauciet tablešu lietošanu, līdz Jums to atļauj Jūsu ārsts.

Aknu darbības traucējumi

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, ārsts var mainīt Jūsu devu.

Gados vecāki pacienti

Ja Jūs esat gados vecāks cilvēks, ārsts var mainīt Jūsu devu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ketilept nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Ja esat lietojis Ketilept vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk Ketilept nekā ārsts Jums nozīmējis, Jums var būt miegainība, reibonis un

sirdsdarbības traucējumi. Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvāko slimnīcu Paņemiet

līdzi Ketilept tabletes.

Ja esat aizmirsis lietot Ketilept

Ja esat aizmirsis lietot devu, tad ieņemiet to tiklīdz atceraties. Ja ir gandrīz pienācis laiks lietot nākamo

devu, nogaidiet līdz tam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Ketilept

Nepārtrauciet lietot Ketilept pat tad, ja jūtaties labāk, līdz laikam, kamēr Jūsu ārsts nenolems pārtraukt

ārstēšanu ar tām.

Ja Jūs pēkšņi pārtraucat Ketilept Jums var būt grūti aizmigt (bezmiegs ), slikta dūša (nelabums) vai

galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis vai aizkaitināmība. Ārsts pirms ārstēšanas pārtraukšanas

ieteiks devu samazināt pakāpeniski.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, tomēr ne visiem tās visiem izpaužas.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis (var izraisīt kritienu), galvassāpes, sausa mute;

miegainība (ar laiku var izzust, turpinot Ketilept lietošanu), (var izraisīt kritienu);

lietošanas pārtraukšanas simptomi (simptomi, kuri rodas, pārtraucot lietot Ketilept) ), tai skaitā

grūtības aizmigt (bezmiegs), slikta dūša (nelabums), galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis

un aizkaitināmība. Ieteicama pakāpeniska zāļu lietošanas pārtraukšana vismaz 1 līdz 2 nedēļu

laikā;

svara pieaugums;

patoloģiskas muskuļu kustības. Tai skaitā grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīce, nemiera vai

muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm;

noteiktu taukvielu daudzuma izmaiņas (triglicerīdi un kopējais holesterīns).

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem ):

paātrināta sirdsdarbība;

sajūta, ka sirds dauzās, ātri sit vai ir pārsitieni;

aizcietējumi, kuņģa darbības traucējumi, gremošanas traucējumi;

vājuma sajūta;

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

roku vai kāju pietūkums;

ģībonis;

aizlikts deguns;

zems asinsspiediens pieceļoties. Tas var izraisīt reiboni vai ģīboni (var izraisīt kritienu);

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

neskaidra redze;

patoloģiski sapņi un nakts murgi;

pastiprināta izsalkuma sajūta;

aizkaitināmība;

runas un valodas traucējumi;

pašnāvības domas un depresijas pastiprināšanās. Sazinieties ar savu ārstu vai taisnā ceļā

dodieties uz slimnīcu!;

elpas trūkums;

vemšana (galvenokārt vecākiem pacientiem);

drudzis;

vairogdziedzera hormona daudzuma asinīs izmaiņas;

pazemināts noteikta veida asins šūnu daudzums;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs;

palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Hormona prolaktīna palielinājums retos

gadījumos var izraisīt:

gan vīriešiem, gan sievietēm krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos krūtīs;

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

lēkmes vai krampji;

alerģiskas reakcijas, kas var izpausties kā piepacelti izsitumi, ādas pietūkums un pietūkums ap

muti;

nepatīkamas sajūtas kājās (saukts arī par nemierīgo kāju sindromu);

apgrūtināta rīšana;

patvaļīgas kustības, galvenokārt sejas vai mēles;

seksuālā disfunkcija;

diabēts;

izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē, novērojamas EKG (QT intervāla pagarināšanās);

sirds ritms lēnāks kā parasti, kas var parādīties, uzsākot ārstēšanos un var būt saistīts ar zemu

asinsspiedienu un ģīboni;

apgrūtināta urīna izvadīšana;

ģībonis (var izraisīt kritienu);

aizlikts deguns;

pazemināts sarkano asins šūnu skaits;

pazemināts nātrija līmenis asinīs;

esošā diabēta stāvokļa pasliktināšanās.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

augstas temperatūras (drudzis), svīšanas, muskuļu stīvuma, izteiktas miegainības vai ģīboņa

kombinācija (traucējums, ko sauc par „ļaundabīgu neiroleptisko sindromu”);

dzeltena āda un acis (dzelte);

aknu iekaisums (hepatīts);

ilgstoša un sāpīga erekcija (priapisms);

krūšu pietūkums un negaidīta piena izdalīšanās no krūtīm (galaktoreja);

menstruāciju traucējumi;

asins recekļi vēnās, jo īpaši kāju vēnās (pie simptomiem pieder pietūkums, sāpes un kājas

apsārtums), kuri pa asinsvadiem var nonākt līdz plaušām, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

elpošanu. Ja Jūs pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko

palīdzību;

staigāšana, runāšana, ēšana vai citas darbības miegā;

pazemināta ķermeņa temperatūra (hipotermija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums (kas izraisa stipras sāpes vēderā un mugurā);

stāvoklis (saukts par „metabolo sindromu”), kad Jums var būt 3 vai vairāk turpmāk minēto

simptomu kombinācija: tauku daudzuma ap vēderu pieaugums, „labā holesterīna” (ABL-H)

daudzuma samazināšanās, taukvielu, ko sauc par triglicerīdiem, daudzuma palielināšanās, augsts

asinsspiediens un cukura līmeņa asinīs pieaugums;

drudža, gripai līdzīgu simptomu, sāpju kaklā kombinācija vai jebkura cita infekcija ar ļoti zemu

balto asins šūnu skaitu, stāvoklis, ko sauc par agranulocitozi;

zarnu nosprostojums;

paaugstināts kreatīna fosfokināzes (viela muskuļos) līmenis asinīs.

Ļoti reti sastopamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10’000 cilvēkiem):

smagi izsitumi, čulgas vai sarkani plankumi uz ādas;

smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse), kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai šoku;

ātri parādās ādas uztūkums, kas parasti skar acis, lūpas vai kaklu (angioedēma);

izteiktu čulgu uz ādas, mutē, acīs vai dzimumorgānos veidošanās (Stīvensa-Džonsona sindroms);

nepietiekama hormona sekrēcija, kas kontrolē urīna daudzumu;

muskuļu šķiedru bojājums un sāpes muskuļos (rabdomiolīze).

Nav zināmi ( biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

ādas izsitumi ar neregulāriem sārtiem plankumiem (erythema multiforme);

nopietna, pēkšņa alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā drudzis, čulgas uz ādas un ādas

lobīšanās (toksiskā epidermālā nekrolīze);

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS). Plaši izplatīti

izsitumi, augsta ķermeņa temperatūra, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, asins analīžu rezultātu

novirzes (eozinofīlija), palielināti limfmezgli un citu orgānu pārmaiņas (zāļu izraisīta reakcija ar

eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, kas pazīstama arī ar nosaukumu DRESS jeb zāļu

paaugstinātas jutības sindroms). Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet Ketilept lietošanu un

nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai vērsieties pēc medicīniskas palīdzības;

zāļu atcelšanas simptomi jaundzimušajiem bērniem, kuru mātes lietojušas Ketilept grūtniecības

laikā;

insults.

Zāļu grupa, kurai pieder Ketilept, var izraisīt sirds ritma traucējumus, kuri var būt nopietni un

smagos gadījumos izraisīt nāvi.

Dažas blakusparādības var noteikt tikai pēc asins analīzēm. Tajās var uzrādīties izmainīts taukvielu

(triglicerīdi vai kopējais holesterīns) vai cukura daudzums asinīs, vairogdziedzera hormona daudzuma

asinīs izmaiņas, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, pazemināts noteikta veida asins šūnu daudzums,

pazemināts sarkano asins šūnu daudzums, paaugstināts kreatīna fosfokināzes (viela muskuļos) līmenis

asinīs, pazemināts nātrija līmenis asinīs un palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Hormona

prolaktīna palielinājums retos gadījumos var izraisīt:

gan vīriešiem, gan sievietēm krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos krūtīs;

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Jūsu ārsts periodiski var lūgt Jums veikt asins analīzes.

Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Dažas blakusparādības var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem un pusaudžiem

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Sekojošas blakusparādības biežāk novērotas bērniem un pusaudžiem vai nav novērotas pieaugušajiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Hormona prolaktīna palielinājums retos

gadījumos var izraisīt:

krūts dziedzeru pietūkumu zēniem un meitenēm un neparedzētu piena veidošanos;

menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas meitenēm;

pastiprināta apetīte;

vemšana;

neparastas muskuļu kustības. Tajā skaitā grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīcēšana, nemiera

vai muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm;

asinsspiediena paaugstināšanās.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

vājums vai ģīboņa sajūta (var izraisīt kritienu);

aizlikts deguns;

aizkaitināmība.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Ketilept

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš

attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos . Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ketilept satur

Aktīvā viela:

Katra tablete satur 25 mg, 100 mg, 150 mg, 200 mg vai 300 mg kvetiapīna (attiecīgi 28,78 mg,

115,13 mg, 172,7 mg, 230,26 mg un 345,4 mg kvetiapīna hemifumarāta veidā).

Citas sastāvdaļas

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes

Magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, povidons K 90, nātrija cietes glikolāts (A

tipa), laktozes monohidrāts (4,00 mg), mikrokristāliskā celuloze

Apvalks: Opadry II 33G28523 baltais (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna

dioksīds (E 171), hipromeloze)

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes

Magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, povidons K 90, nātrija cietes glikolāts (A

tipa), laktozes monohidrāts (16,0 mg), mikrokristāliskā celuloze

Apvalks: Opadry II 33G28523 baltais (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna

dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes

Magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, povidons K 90, nātrija cietes glikolāts (A

tipa), laktozes monohidrāts (24,0 mg), mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 baltais (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E

171), hipromeloze)

Opadry II 33G24283 sārtais (dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172),

triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes

Magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, povidons K90, nātrija cietes glikolāts (A tipa),

laktozes monohidrāts (32,0 mg), mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 baltais (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E

171), hipromeloze)

Opadry II 33G24283 sārtais (dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172),

triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes

Magnija stearāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, povidons K90, nātrija cietes glikolāts (A tipa),

laktozes monohidrāts (48,0 mg), mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 baltais (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E

171), hipromeloze)

Ketilept ārējais izskats un iepakojums

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas,

apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “201”, bet otrā

pusē iegravēts stilizēts “E”.

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas,

apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E202”.

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes - gaiši rozā, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas, ovālas, abpusēji

izliektas apvalkotas tabletes,ar iezīmētu “E ”katrā no pretējām pusēm un dalījuma līniju no vienas un

no otras puses. Tableti var sadalīt vienādās devās.

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes - rozā, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas, apaļas, abpusēji

izliektas apvalkotas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E204”.

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas,

apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E205”.

Iepakojuma veids un saturs

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Bezkrāsaini, caurspīdīgi PVH/PVdH//Al folijas blisteri iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100

apvalkotām tabletēm, iepakotas kartona kārbā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Egis Pharmaceuticals

1106 Budapest, Keresztúri út 30-38.

Ungārija

Ražotājs

Egis Pharmaceuticals PLC

1165 Budapest, Bökényföldi út 118-120.

Ungārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Ungārija:

Ketilept 25/100/150/200/300 mg filmtabletta

Čehijas Republika:

Ketilept

Lietuva:

Ketilept 25/100/150/200/300 mg plévele dengtos tabletés

Latvija:

Ketilept 25/100/150/200/300 mg apvalkotās tabletes

Polija :

Ketilept

Rumānija:

Ketilept 25/100/150/200/300 mg comprimate filmate

Slovākija:

Ketilept 25/100/150/200/300 mg

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes

Quetiapinum

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ketilept 25 mg apvalkotā tablete: katra apvalkotā tablete satur 25 mg kvetiapīna (28,78 mg

kvetiapīna hemifumarāta veidā),

Ketilept 100 mg apvalkotā tablete: katra apvalkotā tablete satur 100 mg kvetiapīna

(115,13 mg kvetiapīna hemifumarāta veidā),

Ketilept 150 mg apvalkotā tablete: katra apvalkotā tablete satur 150 mg kvetiapīna (172,7 mg

kvetiapīna hemifumarāta veidā),

Ketilept 200 mg apvalkotā tablete: katra apvalkotā tablete satur 200 mg kvetiapīna

(230,26 mg kvetiapīna hemifumarāta veidā)

Ketilept 300 mg apvalkotā tablete: katra apvalkotā tablete satur 300 mg kvetiapīna (345,4 mg

kvetiapīna hemifumarāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra Ketilept 25 mg tablete satur 4 mg laktozes monohidrāta

Katra Ketilept 100 mg tablete satur 16 mg laktozes monohidrāta

Katra Ketilept 150 mg tablete satur 24 mg laktozes monohidrāta

Katra Ketilept 200 mg tablete satur 32 mg laktozes monohidrāta

Katra Ketilept 300 mg tablete satur 48 mg laktozes monohidrāta

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez

smaržas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “201”,

bet otrā pusē iegravēts stilizēts “E”.

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez

smaržas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E202”.

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes - gaiši rozā, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas, ovāls,

abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iezīmētu “E ”katrā no pretējām pusēm un dalījuma

līniju no vienas un no otras puses. Tableti var sadalīt vienādās devās.

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes - rozā, bez smaržas vai gandrīz bez smaržas, apaļas,

abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E204”.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes - baltas vai pelēkbaltas, bez smaržas vai gandrīz bez

smaržas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kurām vienā pusē ir iegravēts “E205”.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Ketilept ir indicēts:

šizofrēnijas ārstēšanai;

bipolāru traucējumu ārstēšanai:

vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā;

depresijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā;

recidīvu profilakse pacientiem ar bipolāriem traucējumiem, kuru mānijas vai

depresijas epizodes pakļaujas kvetiapīna terapijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Katrai indikācijai ir atšķirīga devu lietošanas shēma. Tāpēc jānodrošina, lai pacienti saņemtu

skaidru informāciju par viņu traucējumam atbilstošo devu.

Devas

Pieaugušie

Šizofrēnijas ārstēšana

Šizofrēnijas ārstēšanai Ketilept jālieto divas reizes dienā.

Kopējā dienas deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā),

200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā).

Sākot ar 4. dienu deva jātitrē līdz parastai efektīvai devai 300 - 450 mg dienā.

Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un pacienta individuālās panesības, devu var pielāgot

robežās no 150 līdz 750 mg dienā.

Vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā

Mānijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā Ketilept jālieto divas reizes dienā.

Kopējā dienas deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 100 mg (1. dienā), 200 mg (2. dienā),

300 mg (3. dienā) un 400 mg (4. dienā). Turpmākā deva līdz 6. dienai jāpalielina līdz 800 mg

dienā, ne vairāk kā par 200 mg dienā.

Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un pacienta individuālās panesības, devu var pielāgot

robežās no 200 līdz 800 mg dienā. Parastā efektīvā Ketilept deva ir 400 – 800 mg dienā.

Depresijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā,

Ketilept jālieto vienu reizi dienā pirms gulētiešanas.

Kopējā dienas deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā),

200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā). Ieteicamā dienas deva ir 300 mg.

Klīniskos pētījumos nav konstatēta papildus labvēlīga ietekme grupā, kas saņēma 600 mg

dienā, salīdzinot ar 300 mg grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Atsevišķiem pacientiem var būt

piemērota 600 mg deva. Devas virs 300 mg jānozīmē ārstiem ar pieredzi bipolāru traucējumu

ārstēšanā. Ja ir aizdomas par toleranci, klīniskajos pētījumos konstatēts, ka atsevišķiem

pacientiem var apsvērt devas samazināšanu līdz minimāli 200 mg.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Bipolāru traucējumu recidīvu profilakse

Māniju, depresijas un jaukta tipa lēkmju recidīvu profilaksei bipolāru traucējumu gadījumā,

pacientiem, kuri ir reaģējuši uz kvetiapīna terapiju akūtu bipolāru traucējumu gadījumā, tā ir

jāturpina, lietojot to pašu devu. Devu, atkarīgi no konkrētā pacienta klīniskās atbildes

reakcijas un panesības, var pielāgot robežās no 300 mg līdz 800 mg dienā, ieņemot divās

dalītās devās. Uzturošai terapijai ir svarīgi lietot mazāko efektīvo devu.

Gados vecāki pacienti

Tāpat kā citus antipsihotiskos līdzekļus, Ketilept jālieto uzmanīgi gados vecākiem cilvēkiem,

īpaši ārstēšanas sākumā.

Atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un panesamības, var būt

nepieciešams samazināt devas titrēšanas ātrumu un pazemināt kopējo dienas devu salīdzinot

ar jaunākiem pacientiem.

Vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss vecākiem pacientiem bija samazināts par 30-50%,

salīdzinot ar jaunākiem pacientiem.

Efektivitāte un drošums bipolāro traucējumu gadījumā par 65 gadiem vecākiem pacientiem ar

depresijas epizodēm nav izvērtēts.

Pediatriskā populācija

Kvetiapīns nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav

informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Pieejamie pierādījumi, kas

iegūti ar placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, ir uzrādīti 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2.

apakšpunktu.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās. Tāpēc kvetiapīns jālieto uzmanīgi pacientiem,

kuriem ir aknu darbības traucējumi, īpaši ārstēšanas sākumā.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem lietošana jāsāk ar 25 mg dienā. Deva jāpalielina

katru dienu ik pa 25-50 mg dienā līdz efektīvai devai atkarībā no pacienta individuālās

klīniskās atbildes reakcijas un panesības.

Lietošanas veids

Ketilept var lietot kopā ar uzturu vai bez tā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām

Vienlaicīga lietošana ar citohroma P450 3A4 inhibitoriem, piemēram, HIV-proteāžu

inhibitori, azola grupas pretsēņu līdzekļi, eritromicīns, klaritromicīns un nefazodons ir

kontrindicēta (skatīt arī 4.5 apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā Ketilept ir vairākas indikācijas, tā lietošanas drošuma raksturojums jāvērtē saistībā ar

konkrētā pacienta diagnozi un lietojamo devu.

Pediatriskā populācija

Kvetiapīns nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav

pietiekamas informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Kvetiapīna

klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka, papildus zināmajam drošības profilam pieaugušajiem

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

(skatīt 4.8. apakšpunktu), noteiktas blakusparādības (pastiprināta ēstgriba, paaugstināta

prolaktīna koncentrācija serumā, vemšana, rinīts un sinkope) bērniem un pusaudžiem rodas

biežāk nekā pieaugušajiem, kā arī var atšķirties to (ekstrapiramidālo simptomu) ietekme uz

bērniem un pusaudžiem, turklāt šajā vecuma grupā reģistrēta viena blakusparādība, kas

iepriekš pētījumos ar pieaugušajiem nebija novērota (asinsspiediena paaugstināšanās).

Bērniem un pusaudžiem novēroja arī vairogdziedzera funkcijas izmaiņas.

Turklāt nav novērtēts, ka ārstēšana ar kvetiapīnu vairāk nekā 26 nedēļu garumā ilgtermiņā

ietekmē augšanu un nobriešanu. Nav zināma ilgtermiņa ietekme uz kognitīvo un sociālo

iemaņu attīstību.

Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījušies bērni un pusaudži,

pacientiem, kuriem ar kvetiapīnu ārstēja šizofrēniju, bipolāru māniju un bipolāru depresiju,

biežāk nekā ar placebo ārstētiem pacientiem novēroja ekstrapiramidālos simptomus (EPS)

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība/pašnāvnieciskas domas vai klīnisks saasinājums

Depresija bipolāro traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvniecisku domu,

pašsavainošanās un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu gadījumu) risku. Šis risks pastāv, līdz

iestājas būtiska remisija. Tā kā uzlabojums var neiestāties pirmajās pāris ārstēšanās nedēļās

vai ilgāk, pacienti rūpīgi jānovēro, līdz iestājas uzlabojums. Vispārējā klīniskā pieredze

liecina, ka pašnāvības risks var palielināties atveseļošanās agrīnajā stadijā.

Ārstiem būtu papildus jāņem vērā potenciālu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku, ja terapija

ar kvetiapīnu tiek pārtraukta pēkšņi, zinot ārstējamās slimības riska faktorus.

Citi psihiskie traucējumi, kuru gadījumā tiek parakstīts kvetiapīns, arī var būt saistīti ar

palielinātu ar pašnāvību saistītu blakusparādību risku. Turklāt šie traucējumi var būt

vienlaikus ar depresijas epizodēm. Tāpēc, ārstējot pacientus ar citiem psihiskiem

traucējumiem, jāievēro tāda pati piesardzība, kā ārstējot pacientus ar depresijas epizodēm.

Zināms, ka pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar pašnāvību saistītas blakusparādības, kā arī

tiem, kuriem konstatētas nozīmīgas pakāpes pašnāvnieciskas domas pirms ārstēšanas

sākšanas, ir lielāks pašnāvniecisku domu vai pašnāvības mēģinājuma risks un ārstēšanas laikā

šie pacienti ir rūpīgi jāuzrauga. Antidepresantu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu

pieaugušiem pacientiem ar psihiskiem traucējumiem metaanalīze parādīja palielinātu

pašnāvnieciskas izturēšanās risku antidepresantu lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo,

par 25 gadiem jaunākiem pacientiem.

Medikamentozās terapijas laikā, īpaši ārstēšanas sākumā un pēc devas maiņas, pacienti ir

rūpīgi jāuzrauga. Pacienti (un pacientu aprūpētāji) ir jābrīdina par nepieciešamību raudzīties,

vai nepasliktinās klīniskais stāvoklis, vai neparādās pašnāvnieciska izturēšanās vai domas, kā

arī neparastas izturēšanās pārmaiņas, un nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja rodas

šie simptomi.

Īstermiņa placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar smagām depresijas

epizodēm bipolāro traucējumu gadījumā ar kvetiapīnu ārstētiem jauniem pieaugušiem

pacientiem līdz 25 gadu vecumam novēroja paaugstinātu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku,

salīdzinot ar placebo grupu (attiecīgi 3.0% pret 0%). Retrospektīvs uz populāciju balstīts

pētījums pacientiem ar smagiem depresīviem traucējumiem, kuru ārstēšanā izmantoja

kvetiapīnu, uzrādīja paaugstinātu paškaitējuma un pašnāvības risku pacientiem vecumā no 25

līdz 64 gadiem, kuriem kvetiapīna kopā ar citiem antidepresantiem lietošanas laikā anamnēzē

nebija paškaitējuma un pašnāvības epizodes.

Nepareiza un ļaunprātīga izmantošana

Ir ziņots par nepareizas un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Var būt nepieciešama

piesardzība, izrakstot kvetiapīnu pacientiem ar alkohola vai narkotiku lietošanu anamnēzē.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Metabolais risks

Ņemot vērā klīniskajos pētījumos novērotā metabolā riska profila pasliktināšanos, kas ietver

ķermeņa masas, asins glikozes (skatīt „Hiperglikēmija”) un lipīdu izmaiņas, pacienta

metabolie rādītāji jānovērtē uzsākot ārstēšanu, kā arī ārstēšanas laikā regulāri jākontrolē šo

rādītāju izmaiņas. Šo rādītāju pasliktināšanās gadījumā jāveic klīniski piemērota ārstēšana

(skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ekstrapiramidāli simptomi

Placebo kontrolētos pētījumos pieaugušiem pacientiem, kuriem tika ārstētas depresijas

epizodes bipolāru traucējumu gadījumā, kvetiapīns tika saistīts ar palielinātu ekstrapiramidālu

simptomu (EPS) sastopamību, salīdzinot ar placebo grupu (skatīt 4.8 un 5.1 apakšpunktu).

Kvetiapīna lietošana tiek saistīta ar akatīzijas attīstīšanos, ko raksturo subjektīvi nepatīkams

vai traucējošs nemierīgums un vajadzība kustēties, ko bieži pavada nespēja sēdēt vai stāvēt

mierīgi. Visdrīzāk tas var izpausties terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem parādās

šie simptomi, devas palielināšana var būt nevēlama.

Tardīvā diskinēzija

Ja rodas tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver kvetiapīna devas samazināšana

vai lietošanas pārtraukšana. Pēc terapijas pārtraukšanas tardīvās diskinēzijas simptomi var

pastiprināties vai pat rasties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Miegainība un reibonis:

Kvetiapīna terapija var būt saistīta ar miegainību un līdzīgiem simptomiem, piem. sedāciju

(skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos pacientiem ar bipolāro depresiju tā parasti

iestājās terapijas pirmo trīs dienu laikā un pārsvarā bija viegla vai mērena. Pacienti, kuri izjūt

stipru miegainību, jānovēro biežāk vismaz 2 nedēļas kopš miegainības parādīšanās vai līdz

simptomi uzlabojas. Jāapsver arī terapijas pārtraukšana.

Ortostatiska hipotensija

Ārstēšana ar kvetiapīnu var izraisīt ortostatisko hipotensiju un ar to saistītu reiboni (skatīt

4.8. apakšpunktu), kas, līdzīgi miegainībai, parasti rodas sākotnējā devas titrēšanas periodā.

Tas var palielināt nejaušas traumas (kritiena) iespējamību, īpaši gados vecākiem pacientiem.

Tāpēc pacientiem jāiesaka uzmanīties fizisko aktivitāšu laikā, kamēr vēl nav zināma

potenciālā zāļu iedarbība.

Kvetiapīns jālieto ar piesardzību pacientiem, kuriem diagnosticēta sirds-asinsvadu slimība,

cerebrovaskulāri traucējumi vai citas patoloģijas, kas rada noslieci uz hipotensiju.

Ja rodas ortostatiska hipotensija,, jāapsver devas samazināšana vai daudz pakāpeniskāka

titrēšana,īpaši pacientiem ar esošu kardiovaskulāru pamatslimību.

Miega apnojas sindroms

Ziņots par miega apnojas sindromu pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu. Pacientiem, kuri saņem

vienlaicīgu terapiju ar centrālās nervu sistēmas depresantiem un kuriem ir bijusi vai patreiz ir

miega apnojas risks, piemēram, pacientiem ar palielinātu svaru vai vīriešiem, kvetiapīns

jālieto ar piesardzību.

Krampji

Kontrolētos klīniskos pētījumos nekonstatēja atšķirību starp krampju sastopamību ar

kvetiapīnu ārstētiem pacientiem un placebo grupu. Dati par krampju sastopamību pacientiem

ar krampjiem anamnēzē nav pieejami. Tāpat kā citu antipsihotisku līdzekļu lietošanas

gadījumā, pacientus ar krampjiem anamnēzē ieteicams ārstēt uzmanīgi (skatīt

4.8. apakšpunktu).

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms

Konstatēta saistība starp ļaundabīgo neiroleptisko sindromu un antipsihotisko līdzekļu, tai

skaitā kvetiapīna, lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskās izpausmes ir hipertermija,

psihiskā stāvokļa traucējumi, muskuļu rigiditāte, veģetatīva labilitāte un paaugstināts

kreatīnfosfokināzes līmenis. Šādā gadījumā jāpārtrauc kvetiapīna lietošana un pacients

atbilstoši jāārstē.

Smaga neitropēnija un agranulocitoze

Kvetiapīna klīniskos pētījumos ziņots par smagu neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits

< 0,5 x 10

/l). Lielākajā daļā šo gadījumu smaga neitropēnija radās dažu mēnešu laikā pēc

ārstēšanas uzsākšanas ar kvetiapīnu. Skaidru saistību ar devu nekonstatēja. Pēcreģistrācijas

pieredzes laikā daži gadījumi bija letāli. Iespējamie neitropēnijas riska faktori ietver jau esošu

mazu balto asins šūnu skaitu (WBC) un zāļu izraisītu neitropēniju anamnēzē. Tomēr dažos

gadījumos to novēroja pacientiem bez iepriekš esošiem riska faktoriem.

Kvetiapīna lietošana jāpārtrauc pacientiem, kuriem neitrofilo leikocītu skaits ir < 1,0 x 10

Pacienti jānovēro, vai nerodas infekcijas pazīmes un simptomi, kā arī jāseko neitrofilo

leikocītu skaitam (līdz tas pārsniedz 1,5 x 10

/l) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar infekciju vai drudzi jāapsver neitropēnijas iespējamība, īpaši gadījumos, kad

nav acīmredzama predisponējoša(-u) faktora(-u), un tiem jāveic klīniski piemērota ārstēšana.

Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot par pazīmēm/simptomiem, kas atbilst agranulocitozei

vai infekcijai (piemēram, drudzis, nespēks, letarģija vai iekaisis kakls), jebkurā Ketilept

terapijas laikā. Šādiem pacientiem nekavējoties jānosaka balto asins šūnu (WBC) un absolūto

neitrofilu skaitu (ANC), it īpaši gadījumos, kad nav predisponējošu faktoru.

Antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts

Aktīvajam kvetiapīna metabolītam- norkvetiapīnam piemīt vidēji stipra līdz stipra piesaistes

spēja pie vairākiem muskarīna receptoru apakštipiem. Tas izraisa zāļu blakusparādības ar

antiholīnerģisku efektu, lietojot kvetiapīnu ieteiktajās devās, lietojot vienlaicīgi ar citām

antiholīnerģisku efektu izraisošām zālēm, vai pārdozēšanas gadījumā. Kvetiapīns jālieto ar

piesardzību pacientiem, kas saņem zāles ar antiholīnerģisku (muskarīna) efektu. Kvetiapīns

jālieto ar piesardzību pacientiem ar šādām esošām diagnozēm vai diagnozēm slimības

vēsturē: urīna aizture, klīniski nozīmīga prostatas hipertrofija, zarnu nosprostojums vai līdzīgi

stāvokļi, palielināts intraokulārais spiediens vai šaurleņķa glaukoma (skatīt 4.5., 4.8., 5.1. un

4.9. apakšpunktu).

Mijiedarbības

Skatīt arī 4.5. apakšpunktu.

Kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem aknu enzīmu induktoriem, piemēram,

karbamazepīnu vai fenitoīnu, var stipri pazemināt kvetiapīna koncentrāciju plazmā, kas var

ietekmēt kvetiapīna terapijas efektivitāti. Pacientiem, kuri saņem aknu enzīmu induktoru,

ārstēšana ar kvetiapīnu uzsākama tikai tādā gadījumā, ja ārsts uzskata, ka ieguvums no

kvetiapīna lietošanas pārsniegs iespējamo risku pēc aknu enzīmu induktora atcelšanas. Svarīgi

jebkādas izmaiņas aknu enzīmu induktora lietošanā izdarīt pakāpeniski un, ja nepieciešams,

tas jāaizvieto ar neinduktoru (piemēram, nātrija valproātu).

Ķermeņa masa

Ziņots par ķermeņa masas pieaugumu pacientiem, kuri ārstēti ar kvetiapīnu. Pacienti

jāuzrauga un viņiem jāveic klīniski piemērota ārstēšana saskaņā ar pieņemtajām

antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Hiperglikēmija

Reti ziņots par hiperglikēmiju un/vai cukura diabēta attīstību vai paasinājumu, kas reizēm

saistīts ar ketoacidozi vai komu, tai skaitā par dažiem letāliem gadījumiem (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Dažos gadījumos ziņots par ķermeņa masas iepriekšēju pieaugumu, kas var būt

predisponējošs faktors. Ieteicama atbilstoša klīniska novērošana saskaņā ar pieņemtajām

antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām. Pacienti, kurus ārstē ar jebkuru antipsihotisku

līdzekli, tai skaitā kvetiapīnu, jānovēro, lai konstatētu hiperglikēmijas pazīmes un simptomus

(piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un nespēks), un pacienti ar cukura diabētu vai

cukura diabēta riska faktoriem regulāri jānovēro, lai izslēgtu glikozes kontroles

pasliktināšanos. Regulāri jānosaka ķermeņa masa.

Lipīdi

Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu novērota triglicerīdu, ZBL un kopējā holesterīna līmeņa

paaugstināšanās un ABL holesterīna līmeņa pazemināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lipīdu

izmaiņas jāārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai.

QT intervāla pagarināšanās:

Klīniskajos pētījumos un lietojot saskaņā ar zāļu aprakstu, kvetiapīns neizraisīja pastāvīgu

absolūtā QT intervāla pagarināšanos. Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par QT intervāla

pagarināšanos , lietojot kvetiapīnu terapeitiskās devās (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pārdozējot

(skatīt 4.9. apakšpunktu).Tāpat kā citu antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, parakstot

kvetiapīnu pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kā arī pacientiem, kuru ģimenes

anamnēzē ir QT intervāla pagarināšanās, jāievēro piesardzība. Piesardzība jāievēro arī

gadījumos, kad kvetiapīnu paraksta kopā ar zālēm, par kurām zināms, ka tās pagarina QT

intervālu, vai neiroleptiskajiem līdzekļiem, īpaši gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar

iedzimtu pagarinātu QT intervālau, sastrēguma sirds mazspēju, sirds hipertrofiju,

hipokaliēmiju un hipomagniēmiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kardiomiopātija un miokardīts

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes laikā ziņots par kardiomiopātiju un

miokardītu, tomēr cēloņsakarība ar kvetiapīnu nav noteikta. Pacientiem ar aizdomām par

kardiomiopātiju vai miokardītu ārstēšana ar kvetiapīnu atkārtoti jānovērtē.

Lietošanas pārtraukšana

Pēc pēkšņas kvetiapīna lietošanas pārtraukšanas ir aprakstīti akūti atcelšanas simptomi,

piemēram, bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un aizkaitināmība.

Zāļu lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti ar psihozēm, kas saistītas ar demenci:

Ar demenci saistītu psihožu terapijai kvetiapīns nav apstiprināts.

Randomizētu, ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu laikā pacientiem ar demenci lietojot

dažus atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, novēroja aptuveni trīskāršu nevēlamo

blakusparādību biežuma pieaugumu. Šāda riska pieauguma mehānisms nav zināms.

Paaugstinātu risku nevar izslēgt arī lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, kā arī lietojot šīs

zāles citās pacientu populācijās. Kvetiapīns piesardzīgi jālieto insulta riska faktoriem

pakļautiem pacientiem.

Veicot atipisko antipsihotisko līdzekļu meta-analīzi gados vecākiem pacientiem ar

diagnosticētām ar demenci saistītām psihozēm ir konstatēts paaugstināts nāves risks,

salīdzinot ar placebo.

Tomēr divos 10 nedēļu ilgos placebo kontrolētos kvetiapīna pētījumos vienā un tajā pašā

pacientu populācijā (n=710; vidējais vecums: 83 gadi; vecuma robežas: 56-99 gadi) mirstības

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

biežums ar kvetiapīnu ārstēto pacientu grupā bija 5,5%, salīdzinot ar 3,2% placebo grupā.

Pacienti šajos pētījumos nomira dažādu iemeslu dēļ, kuri bija sagaidāmi šajā populācijā.

Gados vecāki pacienti ar Parkinsona slimību (PS)/parkinsonismu:

Retrospektīvs uz populāciju balstīts pētījums pacientiem ar depresīviem traucējumiem,kuri

saņēma kvetiapīnu,uzrādīja paaugstinātu nāves risku kvetiapīna lietošanas laikā pacientiem

vecākiem par 65 gadiem. Šī saistība nebija konstatēta, kad pacienti ar PS tika izņemti no

analīzes. Jāievēro piesardzība ordinējot kvetiapīnu gados vecākiem pacientiem ar PS.

Disfāgija

Ir ziņots par disfāgijas (skatīt 4.8. apakšpunktu) gadījumiem, lietojot kvetiapīnu. Pacientiem

ar aspirācijas pneimonijas risku kvetiapīns jālieto piesardzīgi.

Aizcietējums un zarnu nosprostojums

Aizcietējums ir zarnu nosprostojuma riska faktors. Saistībā ar kvetiapīnu ziņots par

aizcietējumu un zarnu nosprostojumu (skatīt 4.8. apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības”).

Tas ietver letālus ziņojumus par pacientiem, kuriem ir lielāks zarnu nosprostojuma risks,

ieskaitot tos, kuri vienlaicīgi saņem citas zāles, kas samazina zarnu motoriku un/vai var

neziņot par aizcietējuma simptomiem. Pacienti ar zarnu nosprostojumu/ileusu rūpīgi

jāuzrauga un nekavējoties jāaprūpē.

Venoza trombembolija (VTE)

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas

(VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt

iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar kvetiapīnu un tās laikā

jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Pankreatīts

Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā ir ziņots par pankreatīta gadījumiem.

Pēcreģistrācijas uzraudzības ziņojumos lai gan visi gadījumi netika klasificēti kā saistāmi ar

riska faktoriem, daudziem pacientiem bija faktori, kas kā zināms, ir saistīti ar pankreatītu,

piemēram, palielināts triglicerīdu līmenis (skatīt 4.4. apakšpunktu), žultsakmeņi,un alkohola

lietošana.

Papildus informācija

Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproātiem vai litiju vidēji samgu līdz smagu

akūtu mānijas epizožu ārstēšanā ir ierobežoti; tomēr kombinētā terapija bija labi panesama

(skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Dati liecināja par papildu labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā.

Laktoze

Ketilept tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ņemot vērā kvetiapīna primāro iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kvetiapīns jālieto

piesardzīgi kopā ar citām centrālas darbības zālēm un alkoholu.

Jāievēro piesardzība ārstējot pacientus, kuri vienlaicīgi saņem terapiju ar citām zālēm, kurām

piemīt antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citohroma P450 (CYP) 3A4 ir galvenais enzīms, kas nodrošina citohroma P450 mediētu

kvetiapīna metabolismu. Mijiedarbības pētījumos ar veseliem brīvprātīgiem, kvetiapīna

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

(25 mg devā) vienlaicīga lietošana ar ketokonazolu, CYP3A4 inhibitoru, izraisīja 5 līdz 8

kārtīgu kvetiapīna AUC palielināšanos. Balstoties uz to, kvetiapīna vienlaicīga lietošana ar

CYP3A4 inhibitoriem ir kontrindicēta. Tāpat nav ieteicams lietot greipfrūtu sulu kvetiapīna

terapijas laikā.

Vairāku devu pētījumos, kad kvetiapīns tika nozīmēts pirms un pēc karbamazepīna (zināms

aknu enzīmu induktors) terapijas, pacientiem tika izvērtēti farmakokinētiskie parametri un

secināts, ka karbamazepīna un kvetiapīna vienlaicīga lietošana izraisa kvetiapīna klīrensa

ievērojamu palielināšanos. Šī klīrensa palielināšanās samazināja kvetiapīna sistēmisko

iedarbību (nosakot pēc AUC) vidēji par 13%, salīdzinot ar kvetiapīna lietošanu monoterapijā,

tomēr dažiem pacientiem tika novērota stiprāka iedarbība..

Šīs mijiedarbības dēļ, iespējama mazāka koncentrācija plazmā, kas var ietekmēt kvetiapīna

terapijas efektivitāti.

Lietojot kvetiapīnu kopā ar citu mikrosomu enzīmu induktoru fenitoīnu, palielinājās

kvetiapīna klīrenss par aptuveni 450%. Pacientiem, kas saņem aknu enzīmu induktoru,

ārstēšana ar kvetiapīnu uzsākama tikai tādā gadījumā, ja ārsts apstiprina, ka ieguvums no

kvetiapīna lietošanas pārsniegs iespējamo risku pēc aknu enzīmu induktoru atcelšanas.

Svarīgi jebkādas izmaiņas aknu induktora lietošanā izdarīt pakāpeniski un, ja nepieciešams,

tas jāaizvieto ar neinduktoru (piemēram, nātrija valproātu) (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Lietojot vienlaikus ar antidepresantiem imipramīnu (zināmu CYP2D6 inhibitoru) vai

fluoksetīnu (zināmu CYP3A4 un CYP2D6 inhibitoru), kvetiapīna farmakokinētika būtiski

nemainījās.

Lietojot vienlaikus ar antipsihotiskiem līdzekļiem risperidonu vai haloperidolu, kvetiapīna

farmakokinētika būtiski nemainījās. Tomēr lietojot vienlaicīgi kvetiapīnu un tioridazīnu

kvetiapīna klīrenss palielinājās par aptuveni 70%.

Lietojot vienlaicīgi ar cimetidīnu, kvetiapīna farmakokinētika nemainījās.

Lietojot vienlaicīgi ar kvetiapīnu, litija farmakokinētika nemainījās.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju

litija preparāta un kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un kvetiapīna

lietošanu, grupā, kas saņēma arī litija preparātu, ekstrapiramidālu simptomu (īpaši trīces),

miegainības un ķermeņa masas palielināšanās sastopamība bija lielāka nekā grupā, kas

saņēma arī placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietojot nātrija valproātu vienlaicīgi ar kvetiapīnu, to farmakokinētika klīniski nozīmīgi

nemainījās. Retrospektīvā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma valproātu,

kvetiapīnu vai abus, kombinācijas grupā leikopēnijas un neitopēnijas sastopamība bija lielāka

nekā monoterapijas grupās.

Oficiāli mijiedarbības pētījumi ar biežāk lietotajām sirds-asinsvadu sistēmu ietekmējošām

zālēm nav veikti.

Piesardzība jāievēro gadījumos, kad kvetiapīnu lieto vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms,

ka tās izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus vai pagarina QT intervālu.

Ir bijuši ziņojumi par maldīgi pozitīviem enzīmu imunoloģiskās pārbaudes rezultātiem

attiecībā uz metadonu un tricikliskajiem antidepresantiem pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu.

Apšaubāmus imunoloģiskā skrīninga rezultātus ieteicams apstiprnāt ar atbilstošu

hromatogrāfijas metodi.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība:

Pirmais trimestris

Mērens daudzums publicēto datu par lietošanu grūtniecības laikā (t.i., 300-1000 grūtniecības

iznākumi), ietverot atsevišķus ziņojumus un dažus novērojumus, neliecina par palielinātu

iedzimtu patoloģiju risku ārstēšanas dēļ. Tomēr, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju,

noteiktus secinājumu nevar izdarīt. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc, kvetiapīnu grūtniecības laikā drīkst lietot vienīgi tad, ja

ieguvums attaisno iespējamo risku.

Trešais trimestris

Jaundzimušajiem, kuri tika pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tostarp kvetiapīna) iedarbībai

trešā grūtniecības trimestra laikā, ir konstatēts tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie

un/vai atcelšanas simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes

pēcdzemdību periodā. Ir ziņojumi par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, tremoru,

miegainību, respiratoro distresu un barošanas traucējumiem. Tādēļ jaundzimušie ir rūpīgi

jānovēro.

Barošana ar krūti

Balstoties uz ļoti ierobežotiem datiem no publicētajiem ziņojumiem par kvetiapīna

izdalīšanos mātes pienā, kvetiapīna izdalīšanās pēc lietošanas terapeitiskās devās, šķiet, ir

pretrunīga. Pamatotu datu trūkuma dēļ, lēmums, vai pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt

ārstēšanu ar kvetiapīna ilgstošās darbības tabletēm, jāpieņem ņemot vērā ieguvumu no

barošanas ar krūti bērnam un ieguvumu no ārstēšanas sievietei

Fertilitāte

Kvetiapīna ietekme uz cilvēka auglību nav novērtēta. Lai gan tam nav tiešas saistības ar

cilvēkiem, žurkām novērota iedarbība, kas saistīta ar paaugstinātu prolaktīna līmeni (skatīt

5.3. apakšpunktu „Preklīniskie dati par drošumu”).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tā kā kvetiapīns ietekmē centrālo nervu sistēmu, tas var ietekmēt darbības, kurām

nepieciešama pastiprināta uzmanība, tādēļ pacientiem jāiesaka atturēties no transportlīdzekļu

vadīšanas un mehānismu apkalpošanas, līdz noskaidrota individuālā panesība.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības (BP) saistībā ar kvetiapīna lietošanu (

10%) ir

miegainība, reibonis, galvassāpes, sausums mutē, atcelšanas (zāļu lietošanas pārtraukšanas)

simptomi, paaugstināts triglicerīdu līmenis serumā, paaugstināts kopējā holesterīna

(galvenokārt ZBL holesterīna) līmenis, pazemināts ABL holesterīna līmenis, ķermeņa masas

palielināšanās, hemoglobīna līmeņa pazemināšanās un ekstrapiramidāli simptomi.

Saistībā ar kvetiapīna lietošanu ziņots par smagām ādas nevēlamām blakusparādībām (severe

cutaneous adverse reactions; SCAR), to vidū par Stīvensa-Džonsona sindromu (SDžS),

toksisku epidermas nekrolīzi (TEN), zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem

simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms; DRESS).

Ar kvetiapīna terapiju saistīto nevēlamo blakusparādību biežums tabulā (1. tabula) sakārtots

atbilstoši Starptautisko medicīnas zinātņu organizāciju padomes darba grupas

rekomendācijām (CIOMS III Working Group; 1995).

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

1. tabula.

Ar kvetiapīna terapiju saistītās NBP

Blakusparādību sastopamības biežums izteikts, lietojot sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10),

bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti

(<1/10,000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Orgānu

sistēmu

klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Pazemināts

hemoglobīna

līmenis

Leikopēnija

1,28

samazināts

neitrofilo

leikocītu skaits,

palielināts

eozinofilo

leikocītu

skaits

Neitropēnija

Trombocitopēnij

a, anēmija,

samazināts

trombocītu

skaits

Agranulocitoz

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība (tai skaitā

alerģiskas ādas

reakcijas)

Anafilaktisk

a reakcija

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

Hiperprolaktinē

-mija

pazemināts

kopējais T

pazemināts

brīvais T

pazemināts

kopējais T

paaugstināts

Pazemināts

brīvais T

hipotireoze

Neatbilstoša

antidiurētisk

ā hormona

sekrēcija

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

Paaugstināts

triglicerīdu

līmenis

serumā

10, 30

paaugstināts

kopējā

holesterīna

līmenis

(pārsvarā ZBL

holesterīna)

, samazināts

holesterīna

līmenis

17, 30

svara

palielināšanās

Palielināta

ēstgriba,

glikozes līmeņa

asinīs

palielināšanas

līdz

hiperglikēmijas

līmenim

6, 30

Hiponatriēmija

cukura diabēts

1, 5

Esoša cukura

diabēta

paasināšanās

Metabolais

sindroms

Psihiskie

Patoloģiski

Mēnessērdzīb

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

traucējumi

sapņi un murgi,

domas par

pašnāvību un

pašnāvnieciska

uzvedība

a un ar to

saistītās

reakcijas,

piemēram,

runāšana

miegā un ar

gulēšanu

saistīti ēšanas

traucējumi

Nervu

sistēmas

traucējumi

Reibonis

4,16

somnolence

2, 16

galvassāpes,

ekstrapiramidāl

i simptomi

1,21

Dizartrija

Krampji

nemierīgo kāju

sindroms,

tardīvā

diskinēzija

sinkope

4,16

Sirds

funkcijas

traucējumi

Tahikardija

sirdsklauves

QT intervāla

pagarināšanās

1, 12,

, bradikardija

Acu

bojājumi

Neskaidra

redze

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Ortostatiska

hipotensija

4,16

Venoza

trombembolij

Insults

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu

kurvja un

videnes

slimības

Aizdusa

Rinīts

Kuņģa un

zarnu

trakta

traucējumi

Sausa mute

Aizcietējums,

dispepsija,

vemšana

Disfāgija

Pankreatīts

zarnu

nosprostojum

s/ ileuss

Aknu un/vai

žults

izvades

sistēmas

traucējumi

Paaugstināts

alanīnamino-

transferāzes

(ALAT)

līmenis

serumā

paaugstināts

gamma-GT

līmenis

Paaugstināts

aspartātamino-

transferāzes

(ASAT) līmenis

serumā

Dzelte

hepatīts

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi

Angioedēma

, Stīvensa-

Džonsona

sindroms

Toksiska

epidermas

nekrolīze,

erythema

multiforme,

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

zāļu izraisīta

reakcija ar

eozinofīliju

sistēmiskiem

simptomiem

(DRESS)

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Rabdomiolīz

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Urīna aizture

Traucējumi

grūtniecība

s,

pēcdzemdīb

u un

perinatālaj

ā periodā

Zāļu

lietošanas

pārtraukšana

s sindroms

jaundzimuša

-jiem

Reproduktī-

vās

sistēmas un

krūts

slimības

Dzimumfunkcija

s traucējumi

Priapisms,

galaktoreja,

krūšu

pietūkums,

menstruālā

cikla

traucējumi

Vispārēji

traucējumi

un

reakcijas

ievadīšanas

vietā

Atcelšanas

(pārtraukšanas)

simptomi

Viegla astēnija,

perifēra tūska,

uzbudināmība,

pireksija

Ļaundabīgs

neiroleptiskai

s sindroms

hipotermija

Izmeklējum

i

Kreatīn-

fosfokināzes

līmeņa asinīs

paaugstinā-

šanās

(1) Skatīt 4.4. apakšpunktu

(2) Var rasties miegainība, parasti pirmo divu terapijas nedēļu laikā, un tā parasti izzūd,

turpinot kvetiapīna

lietošanu.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

(3) Dažiem pacientiem, lietojot kvetiapīnu, novērota asimptomātiska (palielināšanās no

normāla līdz >3 x ANR jebkādā brīdī) transamināzes (ALAT, ASAT) vai gamma- GT līmeņa

palielināšanās serumā. Šī palielināšanās parasti izzuda, turpinot kvetiapīna terapiju.

(4) Tāpat kā, lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus ar alfa1 adrenobloķējošu iedarbību,

kvetiapīns var izraisīt ortostatisku hipotensiju, kas izraisa reiboni, tahikardiju un dažiem

pacientiem – sinkopi, īpaši sākumā, devas titrēšanas periodā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(5) Šo nevēlamo blakusparādību biežuma aprēķins izdarīts ņemot vērā tikai pēcreģistrācijas

datus.

(6) Vismaz vienā gadījumā cukura līmenis asinīs ≥126 mg/dl (≥ 7,0 mmol/l) tukšā dūšā vai

pēc ēšanas cukura līmenis≥200 mg/dl (≥ 11,1 mmol/l.)

(7) Disfāgijas biežuma palielināšanās, lietojot kvetiapīnu, salīdzinot ar placebo, bija novērota

tikai klīniskos pētījumos bipolāras depresijas gadījumā.

(8) Ņemot vērā svara pieaugumu par >7%, salīdzinot ar sākotnējo. Pārsvarā novērojams

terapijas pirmajās nedēļās pieaugušajiem.

(9) Šādi atcelšanas simptomi novēroti visbiežāk akūtos placebo kontrolētos monoterapijas

klīniskos pētījumos, kuros izvērtēja terapijas pārtraukšanas simptomus: bezmiegs, slikta dūša,

galvas sāpes, caureja, vemšana, reibonis, aizkaitināmība. Šo reakciju sastopamība ievērojami

samazinājās 1 nedēļu pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.

(10) Triglicerīdi ≥200mg/dL( ≥2,258 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai ≥150 mg/dL(

≥1,694 mmol/L) (pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē.

(11) Holesterīns ≥240mg/dL (≥6,2064 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai ≥200

mg/dL(≥5,172 mmol/L) (pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē. Ļoti bieži novērota

ZBL-holesterīna palielināšanās par ≥30 mg/dL ( ≥0,769 mmol/L). Vidējās izmaiņas bija starp

pacientiem, kuriem bija šī palielināšanās 41,7 mg/dL, (≥1,07 mmol/L).

(12) Skatīt tekstu zemāk.

(13) Trombocītu skaits ≤100 x 10

/l vismaz vienā pārbaudē.

(14) Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem klīniskajos pētījumos par

paaugstinātu kreatīna fosfokināzes līmeni asinīs, kas nebija saistīts ar ļaundabīgu

neiroleptisko sindromu.

(15) Prolaktīna līmenis (pacienti>18 gadiem): >20 μg/L (>869.56 pmol/L) vīriešiem; >30 μg/

L (>1304,34 pmol/L) sievietēm jebkurā laikā.

(16) Var izraisīt kritienu.

(17) ABL-holesterīns: <40 mg/dL (1,025 mmol/L) vīriešiem; <50 mg/dL (1,282 mmol/L)

sievietēm jebkurā laikā.

(18) Pacientu daudzums, kuriem ir QTc novirze no <450 msek. līdz ≥ 450 msek. ar vairāk kā

≥ 30 msek. pieaugumu. Ar placebo kontrolētos pētījumos ar kvetiapīnu vidējās pacientu

skaita izmaiņas, kuriem ir klīniski nozīmīga novirze, ir līdzīga kvetiapīna un placebo grupās.

(19) Izmaiņas no >132 mmol/l uz ≤132 mmol/l vismaz vienā gadījumā.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

(20) Kvetiapīna terapijas laikā vai agrīni pēc ārstēšanas pārtraukšanas ziņots par pašnāvības

domām un pašnāvniecisku uzvedību (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

(21) Skatīt 5.1. apakšpunktu.

(22) Kopumā visos pētījumos, tostarp, arī atvērtos, paplašinātos pētījumos, samazinātu

hemoglobīna līmeni vīriešiem līdz ≤13 g/dL (8,07 mmol/L) un sievietēm ≤12 g/dL (7,45

mmol/L) novēroja vismaz vienu reizi 11% pacientu, kas saņem kvetiapīnu. Šiem pacientiem

vidēji maksimālā hemoglobīna samazinājums jebkurā laikā bija -1,50 g/dL.

(23) Šajos ziņojumos bieži parādījās kā tahikardija, reibonis, ortostatiskā hipotensija, un/vai

pamata sirds/respiratorās slimības.

(24) Atbilstoši novirzēm no sākotnējā stāvokļa līdz potenciāli nozīmīgam klīniskam rādītājam

visos pētījumos. Kopējā T

, brīvā T

, kopējā T

un brīvā T

izmaiņas definētas kā <0,8 x LLN

(pmol/L) un TSH izmaiņas ir >5mSV/L jebkurā laikā.

(25) Pamatojoties uz biežākiem vemšanas gadījumiem gados vecākiem pacientiem (≥ 65 g.).

(26) Pamatojoties uz neitrofīlo leikocītu skaita izmaiņu no sākotnēji ≥1,5 x 10

/l līdz <0,5 x

/l jebkurā brīdī terapijas laikā un pamatojoties uz pacientiem ar smagu neitropēniju

(< 0,5 x 10

/l), un infekciju visu ar kvetiapīnu veikto klīnisko pētījumu laikā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

(27) Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam

rādītājam jebkurā laikā pēc sākotnējā visos klīniskajos pētījumos. Eozinofīlu skaita izmaiņas

definē kā >1x 10

šūnas/L jebkurā laikā.

(28) Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam

rādītājam jebkurā laikā pēc sākotnējā visos klīniskajos pētījumos. WBC izmaiņas definē kā

≤ 3x 10

šūnas/L jebkurā laikā.

(29) Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem par metabolo sindromu visos ar

kvetiapīnu veiktajos klīniskajos pētījumos.

(30) Dažiem pacientiem klīniskajos pētījumos novēroja vairāk kā vienu svara, asins glikozes

un lipīdu metabolā faktora pasliktināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(31) Skatīt 4.6. apakšpunktu.

(32) Var rasties tūlīt vai drīz pēc terapijas uzsākšanas, un var būt saistīta ar hipotensiju un/vai

sinkopi. Biežums pamatots ar blakusparādību ziņojumiem attiecībā uz bradikardiju un ar to

saistītām epizodēm visos kvetiapīna klīniskajos pētījumos.

(33) Pamatojoties uz vienu retrospektīvu nerandomizētu epidemioloģisko pētījumu.

Neiroleptisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīta QT intervāla pagarināšanās, sirds kambaru

aritmija, pēkšņa, neizskaidrota iemesla izraisīta nāve, sirdsdarbības apstāšanās un torsades de

pointes, un to uzskata par visas zāļu klases efektu.

Pediatriskā populācija

Jāievēro, ka bērniem un pusaudžiem ir iespējamas tās pašas iepriekš minētās NBP, kas ir

aprakstītas pieaugušajiem. Turpmāk tabulā ir apkopotas NBP, kuras biežāk rodas bērniem un

pusaudžiem (10 - 17 gadus veciem) nekā pieaugušo populācijā vai NBP, kuras pieaugušo

populācijā nav konstatētas.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

2. tabula.

NBP bērniem un pusaudžiem, kas saistītas ar kvetiapīna terapiju un

novērotas biežāk nekā pieaugušiem pacientiem, vai kas nav identificētas pieaugušiem

pacientiem

Nevēlamās blakusparādības pēc to biežuma ir iedalītas šādi: ļoti bieži (>1/10), bieži (> 1/100

līdz < 1/10), retāk (> 1/1000 līdz < 1/100), reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10

000)

Orgānu sistēmu klase

Ļoti bieži

Bieži

Endokrīnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināts prolaktīna

līmenis

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Palielināta ēstgriba

Nervu sistēmas traucējumi

Ekstrapiramidāli simptomi

Sinkope

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Paaugstināts asinsspiediens

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un

videnes slimības

Rinīts

Kuņģa un zarnu trakta

traucējumi

Vemšana

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Aizkaitināmība

(1) Prolaktīna līmenis pacientiem līdz 18 gadu vecumam: > 20 ug/l (> 869,56 pmol/

l) zēniem; > 26 ug/l (> 1130,428 pmol/l) meitenēm jebkurā laikā. Mazāk nekā 1 %

pacientu prolaktīna līmenis palielinājās līdz vērtībai, kas pārsniedz 100 ug/l

(2) Ņemot vērā novirzes virs klīniski nozīmīgām robežvērtībām (pielāgots pēc

Nacionālā veselības institūta kritērijiem) jeb sistoliskā asinsspiediena palielināšanās

par vairāk nekā 20 mmHg vai diastoliskā asinsspiediena palielināšanās par vairāk

nekā 10 mmHg jebkurā laikā ir noteikti, pamatojoties uz novirzēm divu akūtu (3 – 6

nedēļas ilgu) ar placebo kontrolētu pētījumu laikā.

(3) Piezīme: biežums atbilst pieaugušajiem novērotajam, taču aizkaitināmība

bērniem un pusaudžiem varētu būt saistīta ar atšķirīgām klīniskām sekām nekā

pieaugušajiem.

(4) Skatīt 5.1. apakšpunktu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi

zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek

lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai,

Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā ziņotās pazīmes un simptomi bija aktīvās vielas zināmo farmakoloģisko īpašību

pastiprināšanās rezultāts, kā, piemēram, miegainība un sedācija, tahikardija, hipotensija un

antiholīnerģiskais efekts.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Pārdozēšana var izraisīt QT-intervāla pagarināšanos, krampjus, epileptisks stāvokli,

rabdomiolīzi, respiratoru depresiju, urīna retenci, apjukumu, delīriju un / vai uzbudinājumu,

komu un nāvi. Pacientiem ar jau agrāk esošām smagām kardiovaskulārām slimībām

pārdozēšanas izraisīto simptomu risks var būt paaugstināts (skatīt 4.4. akšpunktā„Ortostatiska

hipotensija”).

Pārdozēšanas

terapija

Nav specifiska kvetiapīna antidota. Smagas intoksikācijas gadījumā jāņem vērā vairāku zāļu

lietošanas varbūtība un ieteicama intensīvā aprūpe, ietverot elpceļu caurlaidības

nodrošināšanu un saglabāšanu, adekvātas oksigenācijas un elpināšanas nodrošināšanu, kā arī

kardiovaskulārās sistēmas darbības novērošanu un nodrošināšanu.

Pamatojoties uz publiski pieejamiem literatūras datiem, pacientus ar delīriju, satraukumu un

skaidru antiholīnerģisku sindromu var ārstēt ar 1-2 mg fizostigmīna (nepārtraukti veicot EKG

monitoringu). Tas nav ieteicams kā standarta ārstēšana, fizostigmīna negatīvās iedarbības uz

sirds vadīšanu dēļ. Fizostigmīns var tikt lietots, ja nav EKG novirzes. Nelietojiet fizostigmīnu

aritmiju, jebkuras pakāpes sirds blokādes vai QRS paplašināšanās gadījumā.

Tā kā nav pētīta uzsūkšanās aizkavēšana pārdozēšanas gadījumā, var būt indicēta kuņģa

skalošana smagas saindēšanās gadījumā un, ja iespējams, tā jāveic stundas laikā pēc

norīšanas. Var apsvērt aktivētās ogles lietošana.

Kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā refraktāru hipotensiju jāārstē ar atbilstošām metodēm,

piemēram, intravenoziem šķidrumiem un/ vai simpatomimētiskiem līdzekļiem. Jāizvairās no

epinefrīna un dopamīna, jo bēta stimulācija var pasliktināt hipotensiju, izraisot kvetiapīna

ierosinātu alfa blokādi.

Rūpīga medicīniska uzraudzība un kontrole jāturpina līdz pacienta atlabšanai.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Psiholeptiskie līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi, diazepīni,

oksazepīni, tiazepīni un oksepīni.

ATĶ kods: N05A H04

Darbības mehānisms

Kvetiapīns ir atipisko antipsihotisko līdzekļu grupas viela. Kvetiapīns un tā aktīvais

metabolīts norkvetiapīns, kas atrodas cilvēka plazmā mijiedarbojas ar daudziem

neiromediatoru receptoriem. Kvetiapīnam un norkvetiapīnam ir raksturīga afinitāte pret

galvas smadzeņu serotonīna (5HT2) receptoriem un dopamīna D1 un D2 receptoriem.

Uzskata, ka, salīdzinot ar tipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, kvetiapīna klīniskās

antipsihotiskās īpašības un zemo tendenci izraisīt nevēlamas ekstrapiramidāla rakstura

blakusparādības (EPS) nosaka tā receptoru antagonisma kombinācija ar augstāku selektivitāti

pret 5HT2 receptoriem, salīdzinot ar selektivitāti pret D2 receptoriem. Kvetiapīnam un

norkvetiapīnam nav būtiskas afinitātes pret benzodiazepīna receptoriem, bet ir augsta afinitāte

pret histamīnerģiskajiem un α

adrenerģiskajiem receptoriem, vidēja afinitāte pret α

adrenerģiskajiem receptoriem un vidēja līdz augsta afinitāte pret vairākiem muskarīna tipa

receptoriem. Kvetiapīna afinitāte pret muskarīna receptoriem ir vāja vai nav, kamēr

norkvetiapīnam ir vidēja vai liela afinitāte pret vairāku tipu muskarīna receptoriem, kas

izskaidro antiholīnerģisko (muskarīna) efektu. Norkvetiapīna spēja inhibēt NET un daļējā

agonista iedarbība pret 5HT

A vietām var veicināt kvetiapīna kā antidepresanta terapeitisko

iedarbību

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Farmakodinamiskā iedarbība

Kvetiapīns uzrāda aktivitāti antipsihotiskās aktivitātes testos, piemēram, izvairīšanās testā.

Tas bloķē arī dopamīna agonistu iedarbību, kas konstatēts uzvedības testos vai

elektrofizioloģiski, kā arī paaugstina dopamīna metabolītu koncentrāciju, kas ir neiroķīmisks

D2 receptoru blokādes rādītājs.

Preklīniskos pētījumos par iespējamām EPS, kvetiapīns nelīdzinās tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem un tam ir atipiskas īpašības. Kvetiapīns nerada dopamīna D2 receptoru

paaugstinātu jutību pēc ilgstošas lietošanas. Lietojot to efektīvās dopamīna D2 receptoru

bloķējošās devās, kvetiapīns rada tikai vieglu katalepsiju. Pēc ilgstošas lietošanas kvetiapīns

selektīvi iedarbojas uz limbisko sistēmu, radot depolarizējošu blokādi mezolimbiskos, bet ne

nigrostriatālajos dopamīnerģiskos neironos.Kvetiapīns rada minimālu distonijas iespēju ar

haloperidolu sensitizētiem vai zāles nelietojušiem. Cebus pērtiķiem pēc akūtas vai ilgstošas

lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte

Šizofrēnija:

Trīs placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju lietojot dažādas

kvetiapīna devas, netika novērota nekāda atšķirība starp kvetiapīnu un placebo EPS

sastopamībā vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā. Placebo kontrolētā

pētījumā, kurā izvērtēja fiksētas kvetiapīna devas robežās no 75 līdz 750 mg dienā,

nekonstatēja palielinātu EPS sastopamību vai biežāku antiholīnerģisko līdzekļu vienlaicīgu

lietošanu. Kvetiapīna ilgtermiņa efektivitāte šizofrēnijas recidīvu profilaksei nav pētīta aklos

klīniskos pētījumos. Atklātos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju kvetiapīns bija

efektīvs klīnisko uzlabojumu uzturēšanā, turpinot terapiju pacientiem ar sākotnēju atbildi uz

terapiju, kas norāda uz zināmu ilgtermiņa efektivitāti.

Bipolāri traucējumi:

Četros placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, vērtējot kvetiapīna devas līdz 800 mg dienā

vidēji smagas un smagas mānijas epizožu ārstēšanai, divi bija monoterapijas pētījumi un divi

kā kombinācijas terapija ar litiju vai divalproeksu, nekonstatēja atšķirības starp kvetiapīnu un

placebo terapijas grupām EPS sastopamības vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu

lietošanas ziņā.

Divos monoterapijas pētījumos, ārstējot vidēji smagas un smagas mānijas epizodes,

kvetiapīns mānijas simptomus pēc 3 un 12 nedēļām mazināja efektīvāk nekā placebo. Datu no

ilgtermiņa pētījumiem par kvetiapīna efektivitāti turpmāku mānijas vai depresijas epizožu

profilaksē nav. Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju akūtu,

vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšanā pēc 3 un 6 nedēļām ir ierobežoti, tomēr

kombinētā terapija ir labi panesama. Dati liecināja par papildu labvēlīgu ietekmi 3. Nedēļā.

Otrajā pētījumā nekonstatēja papildu labvēlīgu ietekmi 6. Nedēļā.

Vidējā pēdējās nedēļas kvetiapīna deva pacientiem ar uzlabošanos bija aptuveni 600 mg, un

aptuveni 85% gadījumu tā bija no 400 līdz 800 mg dienā.

Četros 8 nedēļu klīniskos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar vidēji smagām vai smagām

depresijas epizodēm 1. Vai 2. Tipa bipolāru traucējumu gadījumā, kvetiapīna 300 mg un

600 mg rezultāti attiecīgajiem rādītājiem (vidējā uzlabošanās MADRS skalā un atbildes

reakcijām, ko definēja kā uzlabošanos par vismaz 50% MADRS kopējā skalā, salīdzinot ar

sākotnējo stāvokli) bija ievērojami pārāki nekā placebo pacientu grupā. Ietekmes apmērs

neatšķīrās pacientiem, kuri saņēma kvetiapīna 300 mg un 600 mg devu.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Divu šo pētījumu turpinājuma fāzē konstatēja, ka ilgtermiņa ārstēšana pacientiem, kuri

reaģēja uz kvetiapīna 300 mg un 600 mg terapiju, salīdzinot ar placebo, bija efektīva attiecībā

uz depresijas simptomiem, bet ne attiecībā uz mānijas simptomiem.

Divos recidīva profilakses pētījumos, kuros vērtēja kvetiapīnu kombinācijā ar garastāvokļa

stabilizētājiem pacientiem ar mānijas, depresijas vai jauktām garastāvokļa epizodēm,

kombinācija ar kvetiapīnu bija labāka par garastāvokļa stabilizētāju monoterapiju, pagarinot

laiku līdz jebkādam atkārtotam garastāvokļa traucējumam (mānijai, jauktam vai depresīvam

traucējumam). Kvetiapīns tika lietots divas reizes dienā, pavisam 400 - 800 mg dienā,

kombinētā terapijā ar litiju vai valproātu.

6 nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un kvetiapīna ilgstošas darbības tablešu kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo

un kvetiapīna ilgstošas darbības tablešu lietošanu, vidējo YMRS rādītāju uzlabošanās

atšķirība starp litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupu bija 2,8 punkti, un uz

terapiju reaģējošo pacientu % daļas (definēta kā sākotnējā YMRS rādītāja uzlabošanās par

50%) atšķirība bija 11% (79% litija preparātu saņēmušo pacientu grupā, salīdzinot ar 68%

placebo saņēmušo pacientu grupā).

Vienā ilgstošā pētījumā (terapija līdz 2 gadiem) vērtējot recidīvu profilaksi pacientiem ar

māniju, depresijas vai jaukta tipa lēkmēm, kvetiapīns bija pārāks par placebo, pacientiem ar I

tipa bipolārajiem traucējumiem, attālinot jebkāda veida garastāvokļa traucējumu (māniju,

depresijas vai jaukta tipa traucējumu) recidīvus. Garastāvokļa maiņas pacientu bija attiecīgi

91 (22.5%) kvetiapīna, 208 (51.5%) placebo un 95 (26.1%) litija terapijas grupā.

Salīdzinot ilgstošu kvetiapīna terapiju un pāreju uz litija preparātiem pacientiem, kuri ir

reaģējuši uz kvetiapīna terapiju, pāreja uz litija preparātu lietošanu nenodrošina garastāvokļa

maiņas recidīva attālināšanu.

Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka kvetiapīns ir efektīvs šizofrēnijas un mānijas gadījumos, to

lietojot divas reizes dienā, lai gan kvetiapīna farmakokinētiskais pussabrukšanas periods ir 7

stundas. To apstiprinājuši arī dati no pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET) pētījuma, kur

secināts, ka kvetiapīna 5HT2 un D2 receptoru savienošanās laiks ir līdz 12 stundām. Devu,

kas lielākas par 800 mg/dienā, drošums un efektivitāte nav izvērtēta.

Klīniskais drošums

Īstermiņa placebo kontrolētos pētījumos šizofrēnijas un bipolāras mānijas ārstēšanā

apkopotais ekstrapiramidālo simptomu biežums bija līdzīgs placebo (šizofrēnijai: 7,8%

kvetiapīnam un 8,0% placebo; bipolārai mānijai: 11,2% kvetiapīnam un 11,4% placebo).

Augstākus ekstrapiramidālo simptomu rādītājus novēroja ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem

salīdzinājumā ar īstermiņa placebo kontrolētiem klīniskiem pētījumiem MDD un bipolārai

depresijai. Īstermiņa placebo kontrolētos bipolārās depresijas pētījumos apkopotais

ekstrapiramidālo simptomu biežums bija 8,9% kvetiapīnam, salīdzinot ar 3,8% placebo.

Īstermiņa, placebo kontrolētos depresīvo traucējumu monoterapijas pētījumos kopējā

ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija 5,4% kvetiapīna lietošanas gadījumā un 3,2%

placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētā depresīvu traucējumu

monoterapijas pētījumā gados vecākiem pacientiem kopējā ekstrapiramidālu simptomu

sastopamība bija 9,0% kvetiapīna lietošanas gadījumā un 2,3% placebo lietošanas gadījumā.

Abos gadījumos – MMD un bipolārai depresijai individuālo blakusparādību biežums (kā

akatīzija, ekstrapiramidāli traucējumi, tremors, diskinēzija, distonija, nemiers, piespiedu

muskuļu kontrakcijas, psihomotora hiperaktivitāte un muskuļu rigiditāte) nepārsniedza 4%

visās terapijas grupās.

Īstermiņa fiksētu devu (50 mg/d līdz 800 mg/d) placebo kontrolētos pētījumos (sākot no 3 līdz

8 nedēļām), vidējais ķermeņa masas pieaugums ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem bija sākot

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

no 0,8 kg 50 mg/d devai līdz 1,4 kg 600 mg/d devai (ar mazāku ķermeņa masas pieaugumu

800 mg dienas devai), salīdzinājumā ar ķermeņa masas pieaugumu 0,2 kg placebo grupai.

Procentuālais sadalījums ar kvetiapīnu ārstētajiem pacientiem, kuru ķermeņa masas

pieaugums bija ≥7% bija no 5,3% 50 mg dienas devai līdz 15,5% 400 mg dienas devai (ar

mazāku masas pieaugumu 600 un 800 mg dienas devām) salīdzinājumā ar 3,7% placebo

grupā.

6 nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un kvetiapīna lietošanu,

novēroja, ka litija preparāta un kvetiapīna kombinācija biežāk izraisa nevēlamas

blakusparādības (63%, salīdzinot ar 48%, lietojot kvetiapīna kombinācijā ar placebo).

Drošuma vērtēšanas rezultāti liecināja par biežākiem ekstrapiramidālo simptomu gadījumiem

(litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupā aprakstīti attiecīgi 16,8% un 6,6%

pacientu), un vairumā gadījumu šie simptomi izpaudās kā trīce (litija preparātu un placebo

saņēmušo pacientu grupā aprakstīta attiecīgi 15,6% un 4,9% pacientu). Kvetiapīna un litija

preparāta kombināciju saņēmušajā grupā biežāk nekā kvetiapīna un placebo saņēmušajā

grupā novēroja miegainību – attiecīgi 12,7% un 5,5% gadījumu. Turklāt salīdzinājumā ar

placebo saņēmušo pacientu grupu lielākai litija preparātu saņēmušo pacientu procentuālajai

daļai (attiecīgi 4,7% un 8,0% pacientu) terapijas beigās bija palielinājusies ķermeņa masa (par

≥ 7%).

Ilgāka termiņa recidīvu profilakses pētījumos bija atklātais periods (ilgums 4 līdz 36 nedēļas),

kura laikā pacientus ārstēja ar kvetiapīnu, kam sekoja randomizēts izslēgšanas periods, kura

laikā pacientus randomizēja kvetiapīna un placebo grupās. Pacientiem, kurus randomizēja

kvetiapīna grupā, vidējā ķermeņa masas palielināšanās atklātā perioda laikā bija 2,56 kg un

randomizācijas perioda 48. nedēļā vidēji 3,22 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu

atklātā perioda sākumā. Pacientiem, kurus randomizēja placebo grupā, vidējā ķermeņa masas

palielināšanās atklātā perioda laikā bija 2,39 kg un randomizācijas perioda 48. nedēļā vidēji

0,89 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu atklātā perioda sākumā.

Placebo kontrolētos pētījumos gados vecākiem pacientiem ar demences izraisītu psihozi

cerebrovaskulāru nevēlamo blakusparādību sastopamība 100 pacientgados ar kvetiapīnu

ārstētiem pacientiem nebija lielāka kā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Visos īstermiņa placebo kontrolētos monoterapijas klīniskos pētījumos ar sākotnējo neitrofīlo

leikocītu skaitu ≥ 1,5 X 10

/L, neitrofilo leikocītu skaita izmaiņu līdz <1,5 X 10

/L vismaz

vienā gadījumā sastopamība bija 1,9% kvetiapīna pacientu grupā salīdzinot ar 1,5% placebo

pacientu grupā. Pārmaiņu līdz >0,5-<1,0 x 109/L sastopamība bija vienāda (0,2%) gan ar

kvetiapīnu, gan placebo ārstētiem pacientiem. Visos klīniskajos pētījumos (placebo

kontrolētos, atklātos, aktīvi salīdzinošos) pacientiem ar sākotnējo neitrofīlo leikocītu skaitu

≥1,5 X 10

/L, neitrofilo leikocītu skaita izmaiņu līdz <1,5 x 10

/L un līdz < 0,5 x 10

vismaz vienā gadījumā sastopamība ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem bija attiecīgi 2,9% un

0,21% .

Kvetiapīna terapija bija saistīta ar no devas atkarīgu vairogdziedzera hormonu līmeņa

pazemināšanos. TSH līmeņa sastopamība bija 3,2% kvetiapīnam salīdzinot ar 2,7% placebo.

Šajos pētījumos atgriezenisku,, iespējami klīniski nozīmīgu T

vai T

un TSH izmaiņu

sastopamība bija maza, un šīs novērotās vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas nebija

saistītas ar hipotireozes klīniskiem simptomiem . Visizteiktāk kopējā un brīvā T

līmenis

pazeminājās kvetiapīna terapijas pirmajās sešās nedēļās; turpmākas ilgstošas ārstēšanas laikā

tas nepazeminājās. Pārtraucot kvetiapīna terapiju, gandrīz 2/3 gadījumu ietekme uz kopējo un

brīvo T

izzuda neatkarīgi no terapijas ilguma.

Katarakta, lēcas apduļķošanās

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Klīniskajā pētījumā, salīdzinot kvetiapīna (200–800 mg/dienā) un risperidona (2–8 mg)

kataraktogēno ietekmi šizofrēnijas pacientiem vai pacientiem ar šizoafektīviem traucējumiem,

pacientu ar palielinātu lēcas apduļķošanās pakāpi procentuālais īpatsvars kvetiapīna grupā

(4%) nebija lielāks kā risperidona grupā (10%), saņemot terapiju vismaz 21 mēnesi.

Pediatriskā populācija

Klīniskā efektivitāte

Kvetiapīna efektivitāte un drošība pētīta 3 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā par

mānijas ārstēšanu (n= 284, pacienti no ASV, vecums 10–17 gadi). Aptuveni 45% pacientu

papildus bija diagnosticēts UDHS. Turklāt tika veikts 6 nedēļas ilgs placebo kontrolēts

pētījums par šizofrēnijas ārstēšanu (n = 222 pacienti, vecums 13–17 gadi). Abos pētījumos no

tiem izslēdza pacientus, kam nebija atbildes reakcijas uz kvetiapīnu. Ārstēšanu ar kvetiapīnu

sāka ar devu 50 mg dienā, ko 2. dienā palielināja līdz 100 mg dienā; pēc tam devu titrēja līdz

mērķa devai (400– 600 mg dienā mānijas gadījumā; 400–800 mg dienā šizofrēnijas

gadījumā), izmantojot soli 100 mg dienā un lietojot zāles divas vai trīs reizes dienā..

Pētījumā par māniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem YMRS kopējiem

rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija –5,21 ar 400 mg kvetiapīna dienā un –6,56 ar

600 mg kvetiapīna dienā. Atbildes reakcijas biežums (YMRS uzlabojums par ≥50%) bija 64%

ar 400 mg kvetiapīna dienā, 58 % ar 600 mg kvetiapīna dienā un 37 % placebo grupā.

Pētījumā par šizofrēniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem PANSS

kopējiem rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija -8,16 ar 400 mg kvetiapīna dienā

un -9,29 ar 800 mg kvetiapīna dienā. Ne terapija ar nelielām kvetiapīna devām (400 mg

dienā), ne ar lielām kvetiapīna devām (800 mg dienā) nebija pārāka par placebo attiecībā uz

tādu pacientu procentuālo daudzumu, kuriem bija panākta atbildes reakcija, ko definēja kā

PANSS kopējā rādītāja samazinājumu par ≥30 %, salīdzinot ar sākotnējo vērtību. Gan

mānijas, gan šizofrēnijas gadījumā lielākas devas deva skaitliski mazāku atbildes reakcijas

biežumu.

Trešajā īstermiņa, ar placebo kontrolētajā kvetiapīna monoterapijas pētījumā ar 10-17 gadus

veciem bērniem un pusaudžiem, kuriem bija bipolāra depresija, nekonstatēja efektivitāti.

Nav pieejami dati par efekta saglabāšanos vai recidīva profilaksi šajā vecuma grupā.

Klīniskais drošums

Iepriekš aprakstītajos īstermiņa kvetiapīna pētījumos ar bērniem EPS sastopamība aktīvās

terapijas grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 12,9% un 5,3% šizofrēnijas

pētījumā, 3,6% un 1,1% bipolāras mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas

pētījumā. Ķermeņa masas palielināšanās par ≥ 7% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli

sastopamība aktīvās terapijas grupā salīdzinājumā ar placebo grupu šizofrēnijas un bipolārās

mānijas pētījumos bija attiecīgi 17% un 2,5%, un bipolārās depresijas pētījumā tā bija

attiecīgi 13,7% un 6,8%. Pašnāvnieciskas uzvedības sastopamība aktīvās terapijas grupā

salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 1,4% un 1,3% šizofrēnijas pētījumā, 1,0% un 0%

bipolārās mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas pētījumā. Bipolārās depresijas

pētījuma pagarinātajā novērojumu fāzē pēc terapijas beigām divi pacienti izdarīja vēl divus

pašnāvības mēģinājumus, turklāt viens no šiem pacientiem pašnāvības mēģinājuma laikā bija

lietojis kvetiapīnu.

Ilgtermiņa drošums

26 nedēļas ilgā atklātā akūto pētījumu pagarinājumā (n= 380 pacienti), elastīgi lietojot

kvetiapīna 400-800 mg lielās dienas devās, tika iegūti papildu dati par drošumu. Tika ziņots

par asinsspiediena paaugstināšanos bērniem un pusaudžiem, kā arī par pastiprinātu ēstgribu,

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

ekstrapiramidālajiem simptomiem un prolaktīna līmeņa serumā paaugstināšanos, ko bērniem

un pusaudžiem novēroja biežāk nekā pieaugušajiem (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.8). Vērtējot

ķermeņa masas palielināšanos un

koriģējot atbilstoši normālai augšanai ilgtermiņā, par klīniski nozīmīgu izmaiņu kritēriju

izmantoja sākotnējā ķermeņa masas

indeksa (ĶMI) pieaugumu vismaz par 0,5 standarta

novirzēm; šim kritērijam atbilda 18,3% pacientu, kuri bija ārstēti ar kvetiapīnu vismaz 26

nedēļas.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Perorāli lietots kvetiapīns labi absorbējas un plaši metabolizējas..

Lietošana ēšanas laikā būtiski neietekmē kvetiapīna biopieejamību. Stabilas koncentrācijas

apstākļos augstākā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna) molārā koncentrācija atbilst 35% no

konstatētās kvetiapīna koncentrācijas. Apstiprināto devu diapazonā kvetiapīna un

norkvetiapīna farmakokinētika ir lineāra.

Izkliede

Aptuveni 83%.kvetiapīna saistās ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās, pēc radioloģiski iezīmēta kvetiapīna lietošanas

pamatsavienojums veido mazāk nekā 5% no nemainītu zāļu materiāla, kas konstatēts urīnā vai

izkārnījumos. In vitro pētījumos noskaidrots, ka CYP3A4 ir primārais enzīms, kas nosaka

citohroma P450 meditēto kvetiapīna metabolismu.

In vitro konstatēts, ka kvetiapīns un vairāki tā metabolīti (arī norkvetiapīns) vāji inhibē

cilvēka citohroma P450 izoenzīmu 1A2, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 aktivitāti. In vitro apstākļos

CYP inhibīciju novēro tikai tad, ja vielas koncentrācija aptuveni 5 - 50 reizes pārsniedz

koncentrāciju, ko novēro, cilvēkam lietojot zāļu devas robežās no 300 līdz 800 mg dienā.

Ievērojot minētos in vitro iegūtos rezultātus, ir maz ticams, ka kvetiapīna lietošana vienlaicīgi

ar citām zālēm varētu izraisīt klīniski nozīmīgu ar citohromu P450 saistītu citu zāļu

metabolisma nomākumu. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka kvetiapīns var inducēt

citohroma P450 enzīmus. Tomēr īpašos mijiedarbības pētījumos psihotiskiem pacientiem pēc

kvetiapīna lietošanas netika novērota citohroma P450 aktivitātes paaugstināšanās.

Eliminācija

Kvetiapīna un norkvetiapīna eliminācijas pusperiodu ilgums ir attiecīgi aptuveni 7 un 12

stundas. Vidējais ar urīnu izvadītais molārais brīvā kvetiapīna un tā aktīvā metabolīta

norkvetiapīna, kas atrodas cilvēka plazmā, daudzums ir mazāks par 5%.

Īpaša populācija

Vīriešiem un sievietēm kvetiapīna kinētikas parametri neatšķiras

Gados vecāki cilvēki

Vidējais kvetiapīna klīrenss gados vecākiem cilvēkiem ir apmēram 30-50% zemāks nekā

pieaugušajiem vecumā no 18-65 gadiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kad kreatinīna klīrenss ir mazāks par

30 ml/min/1,73 m

) vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25%, bet

individuālās klīrensu raksturojošo parametru vērtības ir veseliem indivīdiem novēroto vērtību

robežās.

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Aknu mazspēja

Vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25% pacientiem ar zināmiem

aknu darbības traucējumiem (stabilu alkohola cirozi). Tā kā kvetiapīns tiek plaši metabolizēts

aknās, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sagaidāma paaugstināta tā koncentrācija

plazmā. Šiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas rādītājus noteica izmantojot paraugus no 9 bērniem 10-12 gadu vecumā un

12 pusaudžiem, kuri saņēma stabilu ārstēšanu ar 400 mg kvetiapīna divreiz dienā. Atbilstoši

devai koriģētā pamatsavienojuma kvetiapīna koncentrācija plazmā bērniem un pusaudžiem

(10-17 gadu vecumā) līdzsvara fāzē kopumā bija līdzīga kā pieaugušajiem, taču bērniem C

rādītāji bija pie pieaugušajiem novērotā diapazona augstākās robežas. Salīdzinot ar

pieaugušajiem, bija augstākas aktīvā metabolīta norkvetiapīna AUC un C

vērtības, attiecīgi

par aptuveni 62% un 49% bērniem (10-12 gadu vecumā) un par 28% un 14% pusaudžiem

(13-17 gadu vecumā).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Sērijveida in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos nav liecību par genotoksicitāti.

Laboratorijas dzīvniekiem klīniski nozīmīgas iedarbības līmenī tika novērotas sekojošas

deviācijas, bet ilgstošos klīniskos pētījumos tās pagaidām nav apstiprinājušās.

Žurkām tika novērota pigmenta izgulsnēšanās vairogdziedzerī; cynomolgus pērtiķiem tika

novērota vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofija, T

līmeņa pazemināšanās plazmā,

samazināta hemoglobīna koncentrācija, kā arī samazināts eritrocītu un leikocītu skaits;

suņiem tika novērota lēcas apduļķošanās un katarakta (par kataraktu/lēcas apduļķošanos skatīt

5.1 apakšpunktu).

Embriofetālās toksicitātes pētījumos trušiem bija paaugstināts karpālā/pēdas pamatnes

izliekuma sastopamības biežums augļiem. Šī ietekme radās acīmredzamas mātes ietekmes,

piemēram, samazināta ķermeņa masas pieauguma, klātbūtnē. Šī iedarbība bija skaidra,

pakļaujot mātītes līdzīgam vai nedaudz augstākam iedarbības līmenim nekā maksimālās

terapeitiskās devas cilvēkiem. Šī novērojuma nozīme cilvēkiem nav zināma.

Fertilitātes pētījumā žurkām, tika novērota maznozīmīga auglības samazināšanās tēviņiem,

viltus grūtniecības, ieilguši diestrus periodi, palielināts precoital intervāls un samazināts

grūtniecību skaits. Šī iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu prolaktīna līmeni un, reprodukcijas

hormonālās kontroles atšķirību sugām dēļ, nav tieši attiecināma cilvēkiem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes

Kodols:

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Povidons K-90

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Laktozes monohidrāts (4,0 mg)

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks: Opadry II 33G28523 balts (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna

dioksīds (E 171), hipromeloze)

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes

Kodols:

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Povidons K-90

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Laktozes monohidrāts (16,0 mg)

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks: Opadry II 33G28523 balts (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna

dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes

Kodols:

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Povidons K-90

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Laktozes monohidrāts (24,0 mg)

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 balts (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds

(E 171), hipromeloze)

Opadry II 33G24283 sārts (dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172),

triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes

Kodols:

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Povidons K90

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Laktozes monohidrāts (32,0 mg)

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 balts (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds

(E 171), hipromeloze)

Opadry II 33G24283 sārts (dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), sarkanais dzelzs oksīds (E 172),

triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds (E 171), hipromeloze)

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes

Kodols:

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Povidons K90

Cietes nātrija glikolāts (A tipa)

Laktozes monohidrāts (48,0 mg)

Mikrokristāliskā celuloze

Apvalks:

Opadry II 33G28523 balts (triacetīns, makrogols 3350, laktozes monohidrāts, titāna dioksīds

(E 171), hipromeloze)

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Ketilept 25 mg apvalkotās tabletes – iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100 apvalkotām

tabletēm bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PVdH//Al folijas blisterī, ievietoti salocītā kartona

kārbā.

Ketilept 100 mg apvalkotās tabletes – iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100

apvalkotām tabletēm bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PVdH//Al folijas blisterī, ievietoti

salocītā kartona kārbā.

Ketilept 150 mg apvalkotās tabletes – iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100

apvalkotām tabletēm bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PVdH//Al folijas blisterī, ievietoti

salocītā kartona kārbā.

Ketilept 200 mg apvalkotās tabletes – iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100

apvalkotām tabletēm bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PVdH//Al folijas blisterī, ievietoti

salocītā kartona kārbā.

Ketilept 300 mg apvalkotās tabletes – iepakojumā pa 30, 50, 60, 70, 80, 90 vai 100

apvalkotām tabletēm bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PVdH//Al folijas blisterī, ievietoti

salocītā kartona kārbā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Izsniedzams tikai pret ārsta recepti pēc diagnozes precizēšanas slimnīcā un rūpīgā ārsta

kontrolē.

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Egis Pharmaceuticals PLC

1106 Budapest,Keresztúri út 30-38

Ungārija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

07-0331

07-0332

07-0333

07-0334

07-0335

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

SASKAŅOTS ZVA 07-11-2019

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. 21. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. 28. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

HU/H/0216/001-005/IB/035+IA/036/G

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju