Kepivance

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

08-04-2016

Aktīvā sastāvdaļa:
palifermin
Pieejams no:
Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)
ATĶ kods:
V03AF08
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
palifermin
Ārstniecības grupa:
Visi pārējie terapeitiskie produkti
Ārstniecības joma:
Mucosīts
Ārstēšanas norādes:
Kepivance norādīja, lai samazinātu biežumu, ilgumu un smagumu mutvārdu mucositis pieaugušiem pacientiem ar hematoloģisko malignancies saņem myeloablative radiochemotherapy, kas saistītas ar augsta saslimstība ar nopietnu mucositis un prasa Autologās-asinsrades-cilmes šūnu atbalsts.
Produktu pārskats:
Revision: 19
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000609
Autorizācija datums:
2005-10-25
EMEA kods:
EMEA/H/C/000609

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - norvēģu bukmols

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - īslandiešu

08-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

08-04-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

08-04-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

08-04-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Palifermin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Kepivance un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Kepivance lietošanas

Kā lietot Kepivance

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Kepivance

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Kepivance un kādam nolūkam tās lieto

Kepivance satur aktīvu vielu palifermīnu, kurš ir proteīns; to ražo ar biotehnoloģijas metodi

Escherichia coli

baktērijās. Palifermīns stimulē specifisku, par epitēlija šūnām sauktu, šūnu augšanu.

Šīs šūnas veido audu slāni, kas izklāj muti un gremošanas traktu, kā arī pārklāj citus audus, piemēram,

ādu. Palifermīns darbojas tāpat kā keratinocītu augšanas faktors (KGF), ko Jūsu organisms nelielā

daudzumā sintezē dabīgā veidā.

Kepivance lieto, lai ārstētu mutes dobuma mukozītu (sāpīgumu, sausumu un iekaisumu mutes

dobumā), kas radies kā blakusparādība, ārstējot Jūsu asins vēzi.

Asins vēža ārstēšanai Jūs varat saņemt ķīmijterapiju, staru terapiju un autologu asinsrades cilmes šūnu

transplantāciju (Jums tiek transplantētas Jūsu paša organisma šūnas, kas veido asins šūnas). Viena no

šo terapijas veidu blakusparādībām ir mutes dobuma mukozīts. Kepivance lieto, lai mazinātu mutes

dobuma mukozīta simptomu sastopamību, ilgumu un smaguma pakāpi.

Kepivance drīkst lietot tikai pieaugušie, kas ir vecāki par 18 gadiem.

2.

Kas Jums jāzina pirms Kepivance lietošanas

Nelietojiet Kepivance šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret palifermīnu, no

Escherichia coli

iegūtiem proteīniem vai kādu citu

(6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Bērni

Kepivance nav ieteicams lietot bērniem (vecumā no 0 līdz 18 gadiem).

Citas zāles un Kepivance

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Kepivance var mijiedarboties ar zālēm, ko sauc par heparīnu. Pastāstiet savam ārstam, ja

lietojat vai nesen esat lietojis heparīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Grūtniecība un barošana ar krūti

Kepivance nav pārbaudīts grūtniecēm. Ir svarīgi informēt ārstu, ja Jums

ir iestājusies grūtniecība;

Jūs domājat, ka varētu būt grūtniecība, vai

plānojat grūtniecību.

Ja Jūs esat grūtniece, Kepivance nevajadzētu lietot, ja vien tas nav īpaši nepieciešams.

Nav zināms, vai Kepivance nonāk mātes pienā. Nelietojiet Kepivance, ja zīdāt bērnu ar krūti.

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

3.

Kā lietot Kepivance

Kepivance Jums ievadīs ārsts vai medicīnas māsa, kam ir pieredze vēža ārstēšanā.

Kepivance parastā dienas deva ir 60 mikrogrami Kepivance uz kilogramu ķermeņa masas. Šo devu

Jums ievadīs intravenozas injekcijas veidā (vēnā).

Kad Jums ievadīs Kepivance

Jums Kepivance ievadīs trīs secīgas dienas

pirms

ķīmijterapijas un staru terapijas un trīs secīgas

dienas

pēc

ķīmijterapijas un staru terapijas, kopumā sešas devas.

Pēdējā no trīs devām pirms ķīmijterapijas un staru terapijas ir jāievada vismaz 24 līdz 48 stundas

pirms ķīmijterapijas un staru terapijas sākuma. Pirmā no trīs devām pēc ķīmijterapijas un staru

terapijas ir jāievada vismaz 7 dienas pēc pēdējās Kepivance ievadīšanas.

Informāciju par Kepivance sagatavošanu un lietošanu, lūdzu skatiet šīs lietošanas instrukcijas beigās,

informācijā, kas paredzēta tikai medicīnas un veselības aprūpes speciālistiem.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži sastopamas (vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem) blakusparādības:

izsitumi uz ādas, nieze un apsārtums (

pruritus

un eritēma);

mutes un mēles audu pastiprināta sabiezināšanās;

mutes gļotādas un mēles krāsas izmaiņas;

vispārējs pietūkums (tūska);

roku, potīšu un vai pēdu pietūkums;

sāpes;

drudzis;

sāpīgas locītavas (artralģija);

garšas pārmaiņas;

lipāzes un amilāzes (gremošanas enzīmi) līmeņa paaugstināšanās asinīs (tādēļ nav nepieciešama

ārstēšana un normalizēšanās parasti notiek pēc Kepivance pārtraukšanas).

Bieži sastopamas (vairāk nekā 1 līdz 10 no 100 lietotāju) blakusparādības:

tirpšanas sajūta mutē;

tumšāki ādas laukumi (hiperpigmentācija);

plakstiņu pietūkums;

lūpu pietūkums.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nezināmas (biežums nav nosakāms pēc pieejamajiem datiem)

mēles apsārtums vai tūska;

sejas vai mutes pietūkums (tūska);

maksts pietūkums vai apsārtums;

plaukstu un pēdu ādas reakcija (roku plaukstas vai kāju pēdas tirpst, kļūst nejutīgas, sāpīgas,

pietūkušas vai apsārtušas);

alerģiskas reakcijas.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Kepivance

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona marķējuma (EXP).

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2 °C–8 °C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Kepivance satur

Aktīvā viela ir palifermīns. Katrā flakonā ir 6,25 mg palifermīna.

Citas sastāvdaļas ir mannīts, saharoze, L-histidīns, polisorbāts 20 un atšķaidīta sālsskābe.

Kepivance ārējais izskats un iepakojums

Kepivance ir balts pulveris, kas tiek piegādāts flakonos. Katrā iepakojumā ir 6 flakoni.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Zāles vairs nav reğistrētas

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Kepivance ir sterils, bet nav konservēts produkts, un paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Kepivance jāšķīdina 1,2 ml ūdenī injekcijām. Šķīdinātāju lēni injicē Kepivance flakonā. Šķīdināšanas

laikā saturs viegli jāvirpuļo. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt vai purināt.

Parasti Kepivance izšķīst ātrāk nekā 5 minūtēs. Pirms ievadīšanas jāpārliecinās, vai šķīdums nav

mainījis krāsu un vai tajā nav daļiņu. Kepivance nedrīkst ievadīt, ja novēro krāsas pārmaiņas vai ja

tajā ir daļiņas.

Pirms injicēšanas drīkst uzgaidīt, lai Kepivance sasniedz istabas temperatūru, bet ne ilgāk kā vienu

stundu un sargājot no gaismas. Kepivance, kas atstāts istabas temperatūrā ilgāk par stundu, jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā flakonā ir 6,25 mg palifermīna (palifermin).

Palifermīns ir cilvēka keratinocītu augšanas faktors (KGF), ko ražo, izmantojot DNS rekombinanto

tehnoloģiju ar

Escherichia coli

Pagatavots Kepivance šķīdums satur 5 mg/ml palifermīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai).

Balts liofilizēts pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Kepivance ir indicēts, lai mazinātu orālā mukozīta biežumu, ilgumu un smagumu pieaugušiem

pacientiem ar hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām, kuri saņem mieloablatīvu staru ķīmijterapiju,

kas bieži ir saistīta ar smagu mukozītu, un kuriem nepieciešama atbalsta terapija ar autologām

hematopoēzes cilmes šūnām.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Kepivance jāveic ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretvēža terapijā.

Devas

Pieaugušie

Kepivance ieteicamā deva ir 60 mikrogrami/kg dienā, ko ievada intravenozi bolus injekcijā trīs

secīgas dienas pirms un trīs secīgas dienas pēc mieloablatīvās staru ķīmijterapijas, pavisam 6 devas.

Laika periodam starp Kepivance pēdējo devu pirms mieloablatīvās staru ķīmijterapijas un pirmo

Kepivance devu pēc mieloablatīvās staru ķīmijterapijas ir jābūt vismaz septiņām dienām.

Pre-mieloablatīvā staru ķīmijterapija

pirmās trīs devas ievada pirms mieloablatīvās

terapijas, trešo devu ievadot 24–48 stundas pirms

mieloablatīvās

staru ķīmijterapijas.

Post-mieloablatīvā staru ķīmijterapija

pēdējās trīs devas jāievada pēc mieloablatīvās

staru ķīmijterapijas; pirmā no šīm devām jāievada pēc

hemopoēzes cilmes šūnu infūzijas, bet tajā pašā dienā un vismaz septiņas dienas pēc Kepivance

pēdējās ievadīšanas reizes (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pediatriskā populācija

Kepivance drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1 un 5.2 apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Nieru mazspēja

Devas pielāgošana slimniekiem ar nieru mazspēju nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Aknu mazspēja

Drošums un efektivitāte slimniekiem ar aknu mazspēju nav izvērtēta (skatīt apakšpunktu 5.2).

Jāievēro piesardzība, nosakot devas pacientiem ar aknu mazspēju.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Drošums un efektivitāte vecāka gadagājuma cilvēkiem nav izvērtēta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti

5.2 apakšpunktā, taču ieteikumus par devu pielāgošanu nevar sniegt.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

Kepivance nedrīkst ievadīt zem ādas, jo tam ir slikta lokālā panesamība.

Pagatavoto Kepivance šķīdumu nedrīkst atstāt istabas temperatūrā ilgāk par vienu stundu, un tas

jāsargā no gaismas. Pirms ievadīšanas šķīdums vizuāli jāpārbauda, vai tajā nav daļiņas un nav

mainījusies krāsa (skatīt apakšpunktu 6.6).

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai no

Escherichia coli

iegūtiem

proteīniem.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izmantošana ķīmijterapijas laikā

Kepivance nedrīkst lietot 24 stundas pirms citotoksiskās ķīmijterapijas, tās laikā vai 24 stundas pēc

tās. Klīniskā pētījumā, ja Kepivance ievadīja 24 stundas pēc ķīmijterapijas, mutes dobuma mukozīts

pastiprinājās un paildzinājās.

Heparīna vienlaikus lietošana

Ja intravenozās sistēmas uzturēšanai lieto heparīnu, sistēmas skalošanai pirms un pēc Kepivance

ievadīšanas jālieto nātrija hlorīda šķīdums (skatīt apakšpunktu 6.2).

Redzes asums

Zināms, ka KGF receptoru ekspresija izpaužas acs lēcā. Nevar izslēgt palifermīna ietekmi, kas veicina

kataraktas veidošanos (skatīt apakšpunktu 5.1). Ilgstošas zāļu iedarbības sekas pagaidām nav zināmas.

Kopējā dzīvildze

Attiecībā uz kopējo dzīvildzi, dzīvildzi bez malignitātes progresēšanas un sekundāru malignitāti

Kepivance drošums ilgstošā periodā nav pilnībā izpētīts.

Nehematoloģiska malignitāte

Kepivance ir augšanas faktors, kas stimulē to epitēlija šūnu proliferāciju, kurās izpaužas KGF

receptori. Kepivance drošums un efektivitāte nav pētīti pacientiem ar nehematoloģisku malignitāti un

Zāles vairs nav reğistrētas

KGF receptoru ekspresiju. Tāpēc palifermīns nav ieteicams pacientiem ar zināmu nehematoloģisku

malignitāti vai ja ir aizdomas par to.

Efektivitātes trūkums un infekcijas risks, nozīmējot melfalānu lielās devās

Pēcreģistrācijas pētījumā, kurā tika iekļauti pacienti ar multiplo mielomu un kas ārstēšanas shēmas

ietvaros saņēma melfalānu 200 mg/m

, palifermīna ievadīšana ar četru dienu intervālu starp pēdējo

devu pirms un pirmo devu pēc terapijas neuzrādīja terapeitisko ieguvumu attiecībā uz smaga orālā

mukozīta biežumu un ilgumu salīdzinājumā ar placebo.

Turklāt tika novērota biežāka infekciju sastopamība pacientiem, kam ievadīja palifermīnu pirms un

pēc ķīmijterapijas (49,5 %), salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēma placebo (24,6 %).

Salīdzinājumā ar placebo grupu, grupai, kas ārstēta pirms un pēc ķīmijterapijas, biežāk bija sastopama

herpes vīrusa infekcija (7 %

vs

2 %) un sepse/septisks šoks (12 %

vs

2 %).

Palifermīna efektivitāte un drošums ir noteikti tikai saistībā ar ārstēšanas shēmu atbalsta terapijai ar

autologām asinsrades cilmes šūnām, kas ietver visa ķermeņa apstarošanu un ķīmijterapiju lielās devās

(ciklofosfamīdu un etoposīdu) (skatīt 5.1. apakšpunktu). Palifermīnu nedrīkst lietot mieloablatīvas

ķīmijterapijas (tikai ķīmijterapijas) ietvaros.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā Kepivance ir proteīns, mijiedarbības potenciāls ar citām zālēm ir zems.

In vitro

in vivo

iegūtie dati liecina, ka palifermīns saistās ar nefrakcionētu heparīnu, kā arī ar zemas

molekulmasas heparīnu. Divos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem, Kepivance vienlaikus

ievadīšana ar heparīnu izraisīja apmēram 5 reizes lielāku palifermīna sistēmisko iedarbību, pateicoties

zemākam izkliedes tilpumam. Palifermīna farmakodinamiskai iedarbībai, mērot to Ki - 67 ekspresijas

izmaiņās, bija tendence mazināties, ievadot vienlaikus ar heparīnu, taču šī fakta klīniskā nozīme nav

skaidra. Tomēr, palifermīna ievadīšana neietekmēja heparīna antikoagulanto iedarbību

eksperimentālos apstākļos (vienreiz ievadot subterapeitiskā dozēšanas režīmā). Tā kā pacientu dati ir

ierobežoti, heparīns jālieto ar piesardzību pacientiem, kurus ārstē ar palifermīnu un lai kontrolētu

ārstēšanu, jāveic atbilstošas asins sarecēšanas pārbaudes.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu datu par Kepivance lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo

toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks kaitēt cilvēka embrijam vai auglim nav zināms.

Kepivance nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Kepivance izdalās cilvēka pienā, tāpēc Kepivance nedrīkst lietot sievietes, kuras zīda

bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar žurkām, lietojot devas līdz100 mikrogramiem/kg/dienā, netika novērotas nevēlamas

blakusparādības, kas ietekmētu reprodukcijas/fertilitātes rādītājus. Devām ≥ 300 mikrogrami/kg/dienā

(5 reizes pārsniedz ieteicamo devu cilvēkiem) tika novērots sistēmisks toksiskums (klīniskas pazīmes

un/vai ķermeņa masas izmaiņas) un negatīva ietekme uz tēviņu un mātīšu fertilitātes rādītājiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Dati par drošumu ir balstīti uz pētījumiem, kuros iekļāva pacientus ar hematoloģiskām malignancēm.

Pētījumi bija randomizēti, placebo kontrolēti, kā arī veikts viens farmakokinētisks pētījums. Biežākās

ziņotās nevēlamās blakusparādības (ziņojumi par 1/10 pacientiem) ir saistītas ar Kepivance

farmakoloģisko iedarbību uz ādu un mutes epitēliju, piemēram, tūska, tostarp perifērā tūska un mutes

dobuma audu hipertforija. Šīs reakcijas galvenokārt bija vieglas vai vidēji smagas un atgriezeniskas.

Reakciju parādīšanās vidējais laiks bija apmēram 6 dienas pēc pirmajām 3 secīgām Kepivance dienas

devām ar vidējo ilgumu apmēram 5 dienas. Sāpes un artralģijas ir citas bieži sastopamās

blakusparādības. Konsekventi ar Kepivance ārstēti pacienti saņēmuši mazāk analgēzijasar opioīdiem

nekā ar placebo ārstēti pacienti(skatīt 2. tabulu). Ar palifermīna lietošanu ir saistīta arī paaugstināta

jutība, tostarp anafilaktiskas reakcijas.

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, kas reģistrētas klīniskajos pētījumos un spontānajos ziņojumos.

Turpmāk minētā informācija izteikta šādās blakusparādību biežuma kategorijās: ļoti bieži sastopamas

blakusparādības (> 1/10), bieži sastopamas blakusparādības (≥ 1/100 līdz < 1/10), nezināms

(pamatojoties uz pieejamajiem datiem, blakusparādību biežumu nevar noteikt).

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamās blakusparādība

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

:

Anafilaktiskas reakcijas/paaugstināta

jutība

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Garšas sajūtas traucējumi

Mutes parestēzija

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Ļoti bieži:

Nav zināmi:

Mutes gļotādas hipertrofija/mēles

kārpiņu hipertrofija, mutes

gļotādas/mēles krāsas pārmaiņas

Mēles bojājumi (piemēram, apsārtums),

mēles tūska

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Nav zināmi:

Izsitumi, nieze un eritēma

Ādas hiperpigmentācija

Palmāri–plantārās eritrodizestēzijas

sindroms (plaukstu un pēdu dizestēzija,

eritēma, tūska)

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas bojājumi

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži:

Nav zināmi

Artralģija

Vaginālā tūska un vulvovagināla

eritēma

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Izmeklējumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Nav zināmi:

Ļoti bieži:

Tūska, perifēra tūska, sāpes un drudzis

Lūpu pietūkums, plakstiņu tūska

Sejas tūska, mutes dobuma gļotādas

tūska

Paaugstināta asins amilāze un lipāze

Zāles vairs nav reğistrētas

Kepivance daļai pacientu var izraisīt lipāzes un amilāzes paaugstināšanos ar vai bez abdominālu

sāpju simptomiem vai sāpēm mugurā. Šajā populācijā nebija ziņojumu par acīmredzama pankreatīta

gadījumiem. Amilāzes paaugstinātā līmeņa frakcionēta analīze atklāja, ka paaugstināšanās bija

galvenokārt siekalu izcelsmes.

Hematoloģiska atveseļošanās pēc PBPC infūzijas pacientiem, kuri saņēma Kepivance vai placebo,

norisinājās līdzīgi, un slimības progresēšanas vai dzīvildzes atšķirības nenovēroja.

Devu limitējošais toksiskums tika novērots 36 % pacientu (5 no 14), kuri saņēma

sešas 80 mikrogrami/kg devas dienā, kas tika ievadītas intravenozi 2 nedēļās (3 devas pirms

un 3 devas pēc mieloablatīvās terapijas). Šie gadījumi atbilda tiem, ko novēroja pēc rekomendētām

devām, bet parasti toksiskuma gadījumi bija smagāki.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9

Pārdozēšana

Nav pieredzes ar lielākām par 80 mikrogrami/kg Kepivance devām dienā, kuras ievadītas

intravenozi 2 nedēļās (3 devas pirms un 3 devas pēc mieloablatīvās terapijas).

Informāciju par devu limitējošo toksiskumu skatīt apakšpunktā 4.8.

Viena 250 mikrogrami/kg deva tika ievadīta intravenozi 8 veseliem brīvprātīgajiem, un rezultātā

izteiktas vai nopietnas nevēlamas blakusparādības netika novērotas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: detoksikācijas līdzeklis antineoplastiskai terapijai, ATĶ kods: V03A F08

Palifermīns ir 140 aminoskābju proteīns ar molekulas masu 16,3 kilodaltoni. Tas atšķiras no cilvēka

endogēnā KGF ar to, ka tam N-terminālē ir izslēgtas pirmās 23 aminoskābes, lai uzlabotu proteīna

stabilitāti.

Darbības mehānisms

KGF ir proteīns, kura mērķa orgāns ir epitēlija šūnas, un tas saistās ar specifiskiem šūnas virsmas

receptoriem, tādējādi stimulējot proliferāciju, diferenciāciju un citoprotektīvo mehānismu

noregulēšanos (piemēram, antioksidatīvo enzīmu indukciju). Endogēnais KGF ir epitēlija šūnu

specifisks augšanas faktors, ko producē mezenhīmas šūnas, un tā produkcija dabiski tiek noregulēta kā

atbildes reakcija uz epitēlija audu bojājumu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Epitēlija šūnu proliferāciju novērtēja ar imūnhistoķīmisko Ki67 krāsošanos veseliem indivīdiem.

Trīskārt lielāku vai vēl lielāku krāsošanos ar Ki67 novēroja vaiga biopsijās 3 no 6 veseliem

indivīdiem, kas bija saņēmuši palifermīnu 40 mikrogrami/kg dienā intravenozi 3 dienas, veicot

mērījumus 24 stundas pēc trešās devas. Devas atkarīgu epitēlija šūnu proliferāciju 48 stundas pēc

dozēšanas novēroja veseliem indivīdiem, kas bija saņēmuši vienu intravenozu devu 120–

250 mikrogrami/kg.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīniskā efektivitāte un drošums

Palifermīna klīniskajā programmā mielotoksiskās terapijas apstākļos, kad nepieciešama atbalsta

terapija ar hemopoēzes cilmes šūnām (HSC), 3 izlases veida, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos

un farmakokinētikas pētījumā, bija iekļauti 650 pacienti ar hematoloģisku ļaundabīgu slimību.

Palifermīna efektivitāte un drošums tika noskaidroti izlases veida, dubultaklā, placebo kontrolētā

pētījumā, kurā pacienti hematoloģiskas ļaundabīgas slimības ārstēšanai (ne-Hodžkina limfoma (NHL),

Hodžkina slimība, akūta mieloīda leikēmija (AML), akūta limfocitāra leikēmija (ALL), hroniska

mieloīda leikēmija (CML), hroniska limfocitāra leikēmija (CLL) vai multiplā mieloma) saņēma lielā

devā citotoksisku terapiju, kas ietvēra frakcionētu vispārēju ķermeņa apstarošanu (12 Gy kopējā deva;

no -8. līdz -5. dienai), lielu devu etopozīda (60 mg/kg; -4. dienā) un lielu devu ciklofosfamīda

(100 mg/kg; -2. dienā) ar sekojošu PBPC atbalstu. Šajā pētījumā 212 pacienti bija nejauši izvēlēti un

saņēma vai nu palifermīnu, vai placebo. Palifermīnu ievadīja intravenozi injekcijā vienreiz

dienā 60 mikrogrami/kg 3 secīgas dienas pirms citotoksiskās terapijas un 3 secīgas dienas pēc

perifērisko asins cilmes šūnu infūzijas, ievērojot deviņu dienu starplaiku starp pēdējo devu pirms un

pirmo devu pēc terapijas.

Galvenais efektivitātes vērtēšanas kritērijs pētījumā bija dienu skaits, kad pacientiem attīstījās izteikts

orālais mukozīts (3/4 pakāpe pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) skalas). Citi vērtēšanas

kritēriji bija orālā mukozīta biežums, ilgums un smagums, kā arī nepieciešamība veikt analgēziju ar

opioīdiem. Pacientiem, kuri saņēma palifermīnu, nenovēroja hemopoētiskas atveseļošanās

aizkavēšanos laikā salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo. Efektivitātes dati atspoguļoti 2.

tabulā.

2. tabula. Orālais mukozīts un ar to saistītās sekas — HSC Transplant pētījums

Placebo

n = 106

Palifermīns

(60 mikrogrami/kg/dienā)

n = 106

p-vērtība

*

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 3/4 pakāpē orālu mukozītu

9 (6, 13)

3 (0,6)

< 0,001

PVO 3/4 pakāpē orāla mukozīta

biežums

98 %

63 %

< 0,001

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 3/4 pakāpē orāla mukozīta

skartiem pacientiem

9 (6, 13)

(n = 104)

6 (3, 8)

(n = 67)

Pacientu biežums ar PVO 4. pakāpē

orālu mukozītu

62 %

20 %

< 0,001

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 2/3/4 pakāpes orālu mukozītu

14 (11, 19)

8 (4, 12)

< 0,001

Analgēzija ar opioīdiem orālā mukozīta

dēļ:

Vidēji dienas (25., 75. procentīle)

11 (8, 14)

7 (1, 10)

< 0,001

Vidējā (25., 75. procentīle)

kimulatīvā deva

(morfīna mg ekvivalents)

(269, 1429)

212 (3, 558)

< 0,001

Pacientu biežums ar totālu parenterālu

barošanu (TPN)

55 %

31 %

< 0,001

Pacientu biežums ar neitropēnijas drudzi

92 %

75 %

< 0,001

Izmantojot Cochran-Mantel-Haenszel (CMH) testu, kas stratificēts pētniecības centram.

PVO orālā mukozīta skala: 1. pakāpe = iekaisums/eritēma; 2. pakāpe = eritēma, čūlas, var ēst cietu

barību; 3. pakāpe = čūlas, nepieciešama tikai šķidra diēta; 4. pakāpe = ēšana nav iespējama

Zāles vairs nav reğistrētas

Šajā 3. fāzes klīniskajā pētījumā ar palifermīnu ārstētie pacienti pašvērtējumā ziņoja par mutes un

rīkles iekaisuma mazināšanos, tas labvēlīgi ietekmēja rīšanu, dzeršanu, ēšanu un runāšanu. Šis

pašvērtējums bija saskaņā ar orālā mukozīta klīnisko iedalījumu atbilstoši PVO skalai.

Pēcrēgistrācijas periodā tika veikts nejaušināts, placebo kontrolēts, dubultakls pētījums, lai noteiktu

palifermīna efektivitāti, ja tas ievadīts vai nu pirms, vai pirms un pēc ķīmijterapijas (ĶT). Pētījumā

bija trīs ārstēšanas grupas, bet pētījuma dizains tika izstrādāts tā, lai salīdzinātu katru šo palifermīna

grupu (pirms-ĶT un pirms/pēc-ĶT) ar placebo.

Šajā pētījumā (n = 281) pacienti ar multiplo mielomu pirms autologo asinsrades cilmes šūnu

transplantācijas saņēma ārstēšanu ar melfalānu (200 mg/m

Čūlainā orālā mukozīta sastopamība bija 57,9 % placebo grupā, 68,7 % pirms/pēc-ĶT grupā un

51,4 % pirms-ĶT grupā. Neviens no diviem devu režīmiem neuzrādīja statistiski nozīmīgus rezultātus

salīdzinājumā ar placebo. Smaga (3. un 4. pakāpe) orālā mukozīta sastopamība šajās 3 grupās bija

36,8 % placebo grupā, 38,3% pirms/pēc-ĶT grupā un 23,9 % pirms-ĶT grupā bez statistiski

nozīmīgiem rezultātiem.

Ņemot vērā oftalmoloģisko izmeklējumu rezultātus pacientu apakšgrupā (n = 66; 14 placebo

grupā, 52 palifermīna grupā), kuru novēroja 12 mēnešus pēc iepriekš minētā pēcreģistrācijas pētījuma

akūtās fāzes, nevar izslēgt palifermīna ietekmi, kas veicina kataraktas veidošanos. Attiecībā uz

primāro vērtēto raksturlielumu, kas bija kataraktas veidošanās vai progresēšanas sastopamība

pēc 12 mēnešiem (definēta kā LOCS III punktu skaita palielināšanās par

0,3), palifermīna grupā,

salīdzinot ar placebo grupu, lielākai daļai pacientu veidojās katarakta (28,6 % placebo grupā

salīdzinājumā ar 48,1 % palifermīna grupā). Šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga.

Pēc 6 vai 12 mēnešiem redzes asums nevienā terapijas grupā nebija izmainījies. Konstatēja

nelīdzsvarotu vecuma sadalījumu - palifermīna grupā bija vairāk gados vecāku (> 65 gadi) pacientu.

Pediatriskā populācija

1-16 gadus veciem pediatrijas pacientiem tika veikts I fāzes devas palielināšanas pētījums. Kopumā

27 pediatrijas pacienti, kas slimoja ar leikozi, tika randomizēti palifermīna devām 40, 60 vai 80

mikrogrami/kg/dienā, 3 dienas pirms un pēc hemopoēzes cilmes šūnu transplantācijas (HSCT).

Ārstēšanas režīmus veidoja totālā visa ķermeņa apstarošana (TBI), etopsīds un ciklofosfamīds. Tika

konstatēta retāka smaga mutes dobuma mukozīta sastopamība pacientiem, ārstētiem ar devu 80

mikrogrami/kg/dienā, taču netika konstatēta ietekme uz akūto transplantāta reakcijas pret recipientu

saslimšanu (GVHD). Tomēr visas palifermīna devas bija drošas, pārbaudot pastiprināto ādas reakciju

sastopamību atkarībā no devas.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Palifermīna farmakokinētika tika pētīta veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem ar hematoloģisku

ļaundabīgu slimību. Pēc atsevišķas intravenozas 20–250 mikrogrami/kg (veseliem brīvprātīgajiem)

un 60 mikrogrami/kg (vēža slimniekiem) devas, palifermīnam novēroja strauju ekstravaskulāru

izplatīšanos. Pacientiem ar hematoloģisku ļaundabīgu slimību vidējais V

bija 5 l/kg un vidējais

klīrenss apmēram 1300 ml/h/kg ar vidējo terminālo puseliminācijas periodu aptuveni 4,5 stundas.

Gandrīz lineāru farmakokinētiku novēroja pēc atsevišķām devām veseliem brīvprātīgajiem robežās

līdz 250 mikrogrami/kg. Pēc 3 secīgām 20 un 40 mikrogrami/kg dienā (veseliem brīvprātīgajiem)

vai 60 mikrogrami/kg dienā (pieaugušiem slimniekiem) vai 40 līdz 80 mikrogrami/kg (pediatrijas

pacientiem) devām palifermīna uzkrāšanos nenovēroja. Cl un V

individuālā variabilitāte ir augsta:

CV % attiecīgi ir 50 % un 60 %.

Palifermīna farmakokinētikā nenovēroja dzimumatšķirības. Viegli vai mēreni nieru darbības

traucējumi (kreatinīna klīrenss 30–80 ml/min) neietekmēja palifermīna farmakokinētiku. Pacientiem

ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), klīrenss samazinājās par 22 % (n = 5).

Slimniekiem ar nieru terminālu slimību (nepieciešama dialīze) palifermīna klīrenss samazinājās

par 10 % (n = 6). Farmakokinētikas raksturlielumi pacientiem ar aknu mazspēju nav vērtēti.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Vienas devas pētījumā palifermīna klīrenss bija apmēram par 30% zemāks 8 veseliem cilvēkiem, 66-

73 gadu vecumā, ievadot 90 mikrogramus/kg lielu devu, nekā jaunākiem pētījuma dalībniekiem (≤ 65

gadu vecumā), ievadot 180 mikrogramus/kg lielu devu. Pamatojoties uz šiem ierobežotajiem datiem,

ieteikumus par devu pielāgošanu nevar sniegt.

Pediatriskā populācija

Nelielā vairākdevu pētījumā pediatrijas pacientiem (1 līdz 16 gadus veciem), kuri saņēma 40, 60 vai

80 mikrogramus/kg/dienā lielu devu, 3 dienas pirms un pēc hemopoēzes cilmes šūnu transplantācijas

(HSCT), netika konstatēta vecuma ietekme un palifermīna farmakokinētiku, lai gan tika pētīta liela

vērtējamo parametru variabilitāte. Palielinoties devai, nenovēro sistēmiskās iedarbības palielināšanos.

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Ievērojamākās atrades toksikoloģiskajos pētījumos ar žurkām un pērtiķiem parasti bija saistībā ar

palifermīna farmakoloģisko aktivitāti, sevišķi ar epitēlija audu proliferāciju.

Fertilitātes/vispārējā reprodukcijas toksiskuma pētījumos žurkām palifermīna lietošana bija saistīta ar

sistēmisku toksiskumu (klīniskas pazīmes un/vai ķermeņa masas pārmaiņas) un nevēlamas ietekmes

uz tēviņu un mātīšu reprodukcijas/fertilitātes parametriem 300 mikrogrami/kg dienā vai lielākās

devās. Devās līdz 100 mikrogrami/kg dienā nenovēroja nevēlamās blakusparādības saistībā ar

reprodukcijas/fertilitātes parametriem. Šo devu līmenis, kas neizraisa nevēlamās blakusparādības

(NOAEL), rada sistēmisko iedarbi, kas 2,5 reizes vai vairāk pārsniedz klīnikā paredzamo.

Embrio/fetālās attīstības toksicitātes pētījumos žurkām un trušiem palifermīna lietošana bija saistīta ar

toksisku ietekmi uz attīstību (palielinājās pēcimplantācijas zudums, samazinājās metiena lielums, un

/vai samazinājās embrija masa) devās attiecīgi 500 un 150 mikrogrami/kg dienā. Šīm devām bija

ietekme uz mātes organismu (klīniskas pazīmes un/vai ķermeņa masas/barības patēriņa pārmaiņas),

kas norāda, ka palifermīnam nebija selektīvas toksiskas ietekmes uz attīstību abās sugās. Nevēlamas

iedarbes uz attīstību nenovēroja žurkām un trušiem devās atbilstoši līdz 300 un 60 mikrogrami/kg

dienā. Šo bez nevēlamas iedarbes devu līmeņa (NOAEL) radītā sistēmiskā iedarbība (pamatojoties uz

LZL) attiecīgi bija 9,7 un 2,1 reizes lielāka par paredzamo klīnisko ietekmi. Peri– un postnatālā

attīstība nav pētīta.

Palifermīns ir augšanas faktors, kas galvenokārt stimulē epitēlija šūnas, ietekmējot KGF receptorus.

Hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām nenovēro KGF receptoru ekspresiju. Tomēr pacientiem, kas

saņem ķīmijterapiju un/vai staru terapiju, ir paaugstināts sekundāru audzēju, no kuriem daļai var būt

KGF receptoru ekspresija, attīstības risks; teorētiski tos var stimulēt KGF receptoru ligandi.

Novērtējot kancerogēno potenciālu pētījumā ar starpgēnu rasH2 pelēm, netika novērota ar ārstēšanu

saistīta neoplastisko bojājumu sastopamības palielināšanās.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

L-histidīns

Mannīts

Saharoze

Polisorbāts 20

Atšķaidīta sālsskābe

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja intravenozās sistēmas uzturēšanai lieto heparīnu, sistēmas skalošanai pirms un pēc Kepivance

ievadīšanas jālieto nātrija hlorīda šķīdums, jo

in vitro

ir pierādīts, ka palifermīns saistās ar heparīnu.

6.3

Uzglabāšanas laiks

6 gadi

Pēc šķīdināšanas 24 stundas, uzglabājot 2 °C–8 °C temperatūrā, sargājot no gaismas.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C–8 °C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Flakonā (I klases stikls) ar gumijas aizbāzni, kas hermetizēts ar alumīnija un plastmasas vāciņu,

ir 6,25 mg pulvera.

Kartona kārbiņā ir 6 flakoni.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Kepivance ir sterils, bet nav konservēts produkts, un paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Kepivance jāšķīdina 1,2 ml ūdenī injekcijām. Šķīdinātāju lēni injicē Kepivance flakonā. Šķīdināšanas

laikā saturs viegli jāvirpuļo. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt vai purināt.

Parasti Kepivance izšķīst ātrāk nekā 5 minūtēs. Pirms ievadīšanas jāpārliecinās, vai šķīdums nav mainījis

krāsu un vai tajā nav daļiņu. Kepivance nedrīkst ievadīt, ja novēro krāsas pārmaiņas vai ja tajā ir daļiņas.

Pirms injicēšanas drīkst uzgaidīt, lai Kepivance sasniedz istabas temperatūru, bet ne ilgāk kā vienu

stundu, sargājot no gaismas. Kepivance, kas atstāts istabas temperatūrā ilgāk par stundu, jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/05/314/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2005. gada 25. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. septembris

Zāles vairs nav reğistrētas

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā flakonā ir 6,25 mg palifermīna (palifermin).

Palifermīns ir cilvēka keratinocītu augšanas faktors (KGF), ko ražo, izmantojot DNS rekombinanto

tehnoloģiju ar

Escherichia coli

Pagatavots Kepivance šķīdums satur 5 mg/ml palifermīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai).

Balts liofilizēts pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Kepivance ir indicēts, lai mazinātu orālā mukozīta biežumu, ilgumu un smagumu pieaugušiem

pacientiem ar hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām, kuri saņem mieloablatīvu staru ķīmijterapiju,

kas bieži ir saistīta ar smagu mukozītu, un kuriem nepieciešama atbalsta terapija ar autologām

hematopoēzes cilmes šūnām.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Kepivance jāveic ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretvēža terapijā.

Devas

Pieaugušie

Kepivance ieteicamā deva ir 60 mikrogrami/kg dienā, ko ievada intravenozi bolus injekcijā trīs

secīgas dienas pirms un trīs secīgas dienas pēc mieloablatīvās staru ķīmijterapijas, pavisam 6 devas.

Laika periodam starp Kepivance pēdējo devu pirms mieloablatīvās staru ķīmijterapijas un pirmo

Kepivance devu pēc mieloablatīvās staru ķīmijterapijas ir jābūt vismaz septiņām dienām.

Pre-mieloablatīvā staru ķīmijterapija

pirmās trīs devas ievada pirms mieloablatīvās

terapijas, trešo devu ievadot 24–48 stundas pirms

mieloablatīvās

staru ķīmijterapijas.

Post-mieloablatīvā staru ķīmijterapija

pēdējās trīs devas jāievada pēc mieloablatīvās

staru ķīmijterapijas; pirmā no šīm devām jāievada pēc

hemopoēzes cilmes šūnu infūzijas, bet tajā pašā dienā un vismaz septiņas dienas pēc Kepivance

pēdējās ievadīšanas reizes (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pediatriskā populācija

Kepivance drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1 un 5.2 apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Nieru mazspēja

Devas pielāgošana slimniekiem ar nieru mazspēju nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Aknu mazspēja

Drošums un efektivitāte slimniekiem ar aknu mazspēju nav izvērtēta (skatīt apakšpunktu 5.2).

Jāievēro piesardzība, nosakot devas pacientiem ar aknu mazspēju.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Drošums un efektivitāte vecāka gadagājuma cilvēkiem nav izvērtēta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti

5.2 apakšpunktā, taču ieteikumus par devu pielāgošanu nevar sniegt.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

Kepivance nedrīkst ievadīt zem ādas, jo tam ir slikta lokālā panesamība.

Pagatavoto Kepivance šķīdumu nedrīkst atstāt istabas temperatūrā ilgāk par vienu stundu, un tas

jāsargā no gaismas. Pirms ievadīšanas šķīdums vizuāli jāpārbauda, vai tajā nav daļiņas un nav

mainījusies krāsa (skatīt apakšpunktu 6.6).

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai no

Escherichia coli

iegūtiem

proteīniem.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izmantošana ķīmijterapijas laikā

Kepivance nedrīkst lietot 24 stundas pirms citotoksiskās ķīmijterapijas, tās laikā vai 24 stundas pēc

tās. Klīniskā pētījumā, ja Kepivance ievadīja 24 stundas pēc ķīmijterapijas, mutes dobuma mukozīts

pastiprinājās un paildzinājās.

Heparīna vienlaikus lietošana

Ja intravenozās sistēmas uzturēšanai lieto heparīnu, sistēmas skalošanai pirms un pēc Kepivance

ievadīšanas jālieto nātrija hlorīda šķīdums (skatīt apakšpunktu 6.2).

Redzes asums

Zināms, ka KGF receptoru ekspresija izpaužas acs lēcā. Nevar izslēgt palifermīna ietekmi, kas veicina

kataraktas veidošanos (skatīt apakšpunktu 5.1). Ilgstošas zāļu iedarbības sekas pagaidām nav zināmas.

Kopējā dzīvildze

Attiecībā uz kopējo dzīvildzi, dzīvildzi bez malignitātes progresēšanas un sekundāru malignitāti

Kepivance drošums ilgstošā periodā nav pilnībā izpētīts.

Nehematoloģiska malignitāte

Kepivance ir augšanas faktors, kas stimulē to epitēlija šūnu proliferāciju, kurās izpaužas KGF

receptori. Kepivance drošums un efektivitāte nav pētīti pacientiem ar nehematoloģisku malignitāti un

Zāles vairs nav reğistrētas

KGF receptoru ekspresiju. Tāpēc palifermīns nav ieteicams pacientiem ar zināmu nehematoloģisku

malignitāti vai ja ir aizdomas par to.

Efektivitātes trūkums un infekcijas risks, nozīmējot melfalānu lielās devās

Pēcreģistrācijas pētījumā, kurā tika iekļauti pacienti ar multiplo mielomu un kas ārstēšanas shēmas

ietvaros saņēma melfalānu 200 mg/m

, palifermīna ievadīšana ar četru dienu intervālu starp pēdējo

devu pirms un pirmo devu pēc terapijas neuzrādīja terapeitisko ieguvumu attiecībā uz smaga orālā

mukozīta biežumu un ilgumu salīdzinājumā ar placebo.

Turklāt tika novērota biežāka infekciju sastopamība pacientiem, kam ievadīja palifermīnu pirms un

pēc ķīmijterapijas (49,5 %), salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēma placebo (24,6 %).

Salīdzinājumā ar placebo grupu, grupai, kas ārstēta pirms un pēc ķīmijterapijas, biežāk bija sastopama

herpes vīrusa infekcija (7 %

vs

2 %) un sepse/septisks šoks (12 %

vs

2 %).

Palifermīna efektivitāte un drošums ir noteikti tikai saistībā ar ārstēšanas shēmu atbalsta terapijai ar

autologām asinsrades cilmes šūnām, kas ietver visa ķermeņa apstarošanu un ķīmijterapiju lielās devās

(ciklofosfamīdu un etoposīdu) (skatīt 5.1. apakšpunktu). Palifermīnu nedrīkst lietot mieloablatīvas

ķīmijterapijas (tikai ķīmijterapijas) ietvaros.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā Kepivance ir proteīns, mijiedarbības potenciāls ar citām zālēm ir zems.

In vitro

in vivo

iegūtie dati liecina, ka palifermīns saistās ar nefrakcionētu heparīnu, kā arī ar zemas

molekulmasas heparīnu. Divos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem, Kepivance vienlaikus

ievadīšana ar heparīnu izraisīja apmēram 5 reizes lielāku palifermīna sistēmisko iedarbību, pateicoties

zemākam izkliedes tilpumam. Palifermīna farmakodinamiskai iedarbībai, mērot to Ki - 67 ekspresijas

izmaiņās, bija tendence mazināties, ievadot vienlaikus ar heparīnu, taču šī fakta klīniskā nozīme nav

skaidra. Tomēr, palifermīna ievadīšana neietekmēja heparīna antikoagulanto iedarbību

eksperimentālos apstākļos (vienreiz ievadot subterapeitiskā dozēšanas režīmā). Tā kā pacientu dati ir

ierobežoti, heparīns jālieto ar piesardzību pacientiem, kurus ārstē ar palifermīnu un lai kontrolētu

ārstēšanu, jāveic atbilstošas asins sarecēšanas pārbaudes.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu datu par Kepivance lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo

toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks kaitēt cilvēka embrijam vai auglim nav zināms.

Kepivance nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Kepivance izdalās cilvēka pienā, tāpēc Kepivance nedrīkst lietot sievietes, kuras zīda

bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar žurkām, lietojot devas līdz100 mikrogramiem/kg/dienā, netika novērotas nevēlamas

blakusparādības, kas ietekmētu reprodukcijas/fertilitātes rādītājus. Devām ≥ 300 mikrogrami/kg/dienā

(5 reizes pārsniedz ieteicamo devu cilvēkiem) tika novērots sistēmisks toksiskums (klīniskas pazīmes

un/vai ķermeņa masas izmaiņas) un negatīva ietekme uz tēviņu un mātīšu fertilitātes rādītājiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Dati par drošumu ir balstīti uz pētījumiem, kuros iekļāva pacientus ar hematoloģiskām malignancēm.

Pētījumi bija randomizēti, placebo kontrolēti, kā arī veikts viens farmakokinētisks pētījums. Biežākās

ziņotās nevēlamās blakusparādības (ziņojumi par 1/10 pacientiem) ir saistītas ar Kepivance

farmakoloģisko iedarbību uz ādu un mutes epitēliju, piemēram, tūska, tostarp perifērā tūska un mutes

dobuma audu hipertforija. Šīs reakcijas galvenokārt bija vieglas vai vidēji smagas un atgriezeniskas.

Reakciju parādīšanās vidējais laiks bija apmēram 6 dienas pēc pirmajām 3 secīgām Kepivance dienas

devām ar vidējo ilgumu apmēram 5 dienas. Sāpes un artralģijas ir citas bieži sastopamās

blakusparādības. Konsekventi ar Kepivance ārstēti pacienti saņēmuši mazāk analgēzijasar opioīdiem

nekā ar placebo ārstēti pacienti(skatīt 2. tabulu). Ar palifermīna lietošanu ir saistīta arī paaugstināta

jutība, tostarp anafilaktiskas reakcijas.

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, kas reģistrētas klīniskajos pētījumos un spontānajos ziņojumos.

Turpmāk minētā informācija izteikta šādās blakusparādību biežuma kategorijās: ļoti bieži sastopamas

blakusparādības (> 1/10), bieži sastopamas blakusparādības (≥ 1/100 līdz < 1/10), nezināms

(pamatojoties uz pieejamajiem datiem, blakusparādību biežumu nevar noteikt).

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamās blakusparādība

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

:

Anafilaktiskas reakcijas/paaugstināta

jutība

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Garšas sajūtas traucējumi

Mutes parestēzija

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Ļoti bieži:

Nav zināmi:

Mutes gļotādas hipertrofija/mēles

kārpiņu hipertrofija, mutes

gļotādas/mēles krāsas pārmaiņas

Mēles bojājumi (piemēram, apsārtums),

mēles tūska

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Nav zināmi:

Izsitumi, nieze un eritēma

Ādas hiperpigmentācija

Palmāri–plantārās eritrodizestēzijas

sindroms (plaukstu un pēdu dizestēzija,

eritēma, tūska)

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas bojājumi

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži:

Nav zināmi

Artralģija

Vaginālā tūska un vulvovagināla

eritēma

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Izmeklējumi

Ļoti bieži:

Bieži:

Nav zināmi:

Ļoti bieži:

Tūska, perifēra tūska, sāpes un drudzis

Lūpu pietūkums, plakstiņu tūska

Sejas tūska, mutes dobuma gļotādas

tūska

Paaugstināta asins amilāze un lipāze

Zāles vairs nav reğistrētas

Kepivance daļai pacientu var izraisīt lipāzes un amilāzes paaugstināšanos ar vai bez abdominālu

sāpju simptomiem vai sāpēm mugurā. Šajā populācijā nebija ziņojumu par acīmredzama pankreatīta

gadījumiem. Amilāzes paaugstinātā līmeņa frakcionēta analīze atklāja, ka paaugstināšanās bija

galvenokārt siekalu izcelsmes.

Hematoloģiska atveseļošanās pēc PBPC infūzijas pacientiem, kuri saņēma Kepivance vai placebo,

norisinājās līdzīgi, un slimības progresēšanas vai dzīvildzes atšķirības nenovēroja.

Devu limitējošais toksiskums tika novērots 36 % pacientu (5 no 14), kuri saņēma

sešas 80 mikrogrami/kg devas dienā, kas tika ievadītas intravenozi 2 nedēļās (3 devas pirms

un 3 devas pēc mieloablatīvās terapijas). Šie gadījumi atbilda tiem, ko novēroja pēc rekomendētām

devām, bet parasti toksiskuma gadījumi bija smagāki.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9

Pārdozēšana

Nav pieredzes ar lielākām par 80 mikrogrami/kg Kepivance devām dienā, kuras ievadītas

intravenozi 2 nedēļās (3 devas pirms un 3 devas pēc mieloablatīvās terapijas).

Informāciju par devu limitējošo toksiskumu skatīt apakšpunktā 4.8.

Viena 250 mikrogrami/kg deva tika ievadīta intravenozi 8 veseliem brīvprātīgajiem, un rezultātā

izteiktas vai nopietnas nevēlamas blakusparādības netika novērotas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: detoksikācijas līdzeklis antineoplastiskai terapijai, ATĶ kods: V03A F08

Palifermīns ir 140 aminoskābju proteīns ar molekulas masu 16,3 kilodaltoni. Tas atšķiras no cilvēka

endogēnā KGF ar to, ka tam N-terminālē ir izslēgtas pirmās 23 aminoskābes, lai uzlabotu proteīna

stabilitāti.

Darbības mehānisms

KGF ir proteīns, kura mērķa orgāns ir epitēlija šūnas, un tas saistās ar specifiskiem šūnas virsmas

receptoriem, tādējādi stimulējot proliferāciju, diferenciāciju un citoprotektīvo mehānismu

noregulēšanos (piemēram, antioksidatīvo enzīmu indukciju). Endogēnais KGF ir epitēlija šūnu

specifisks augšanas faktors, ko producē mezenhīmas šūnas, un tā produkcija dabiski tiek noregulēta kā

atbildes reakcija uz epitēlija audu bojājumu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Epitēlija šūnu proliferāciju novērtēja ar imūnhistoķīmisko Ki67 krāsošanos veseliem indivīdiem.

Trīskārt lielāku vai vēl lielāku krāsošanos ar Ki67 novēroja vaiga biopsijās 3 no 6 veseliem

indivīdiem, kas bija saņēmuši palifermīnu 40 mikrogrami/kg dienā intravenozi 3 dienas, veicot

mērījumus 24 stundas pēc trešās devas. Devas atkarīgu epitēlija šūnu proliferāciju 48 stundas pēc

dozēšanas novēroja veseliem indivīdiem, kas bija saņēmuši vienu intravenozu devu 120–

250 mikrogrami/kg.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīniskā efektivitāte un drošums

Palifermīna klīniskajā programmā mielotoksiskās terapijas apstākļos, kad nepieciešama atbalsta

terapija ar hemopoēzes cilmes šūnām (HSC), 3 izlases veida, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos

un farmakokinētikas pētījumā, bija iekļauti 650 pacienti ar hematoloģisku ļaundabīgu slimību.

Palifermīna efektivitāte un drošums tika noskaidroti izlases veida, dubultaklā, placebo kontrolētā

pētījumā, kurā pacienti hematoloģiskas ļaundabīgas slimības ārstēšanai (ne-Hodžkina limfoma (NHL),

Hodžkina slimība, akūta mieloīda leikēmija (AML), akūta limfocitāra leikēmija (ALL), hroniska

mieloīda leikēmija (CML), hroniska limfocitāra leikēmija (CLL) vai multiplā mieloma) saņēma lielā

devā citotoksisku terapiju, kas ietvēra frakcionētu vispārēju ķermeņa apstarošanu (12 Gy kopējā deva;

no -8. līdz -5. dienai), lielu devu etopozīda (60 mg/kg; -4. dienā) un lielu devu ciklofosfamīda

(100 mg/kg; -2. dienā) ar sekojošu PBPC atbalstu. Šajā pētījumā 212 pacienti bija nejauši izvēlēti un

saņēma vai nu palifermīnu, vai placebo. Palifermīnu ievadīja intravenozi injekcijā vienreiz

dienā 60 mikrogrami/kg 3 secīgas dienas pirms citotoksiskās terapijas un 3 secīgas dienas pēc

perifērisko asins cilmes šūnu infūzijas, ievērojot deviņu dienu starplaiku starp pēdējo devu pirms un

pirmo devu pēc terapijas.

Galvenais efektivitātes vērtēšanas kritērijs pētījumā bija dienu skaits, kad pacientiem attīstījās izteikts

orālais mukozīts (3/4 pakāpe pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) skalas). Citi vērtēšanas

kritēriji bija orālā mukozīta biežums, ilgums un smagums, kā arī nepieciešamība veikt analgēziju ar

opioīdiem. Pacientiem, kuri saņēma palifermīnu, nenovēroja hemopoētiskas atveseļošanās

aizkavēšanos laikā salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo. Efektivitātes dati atspoguļoti 2.

tabulā.

2. tabula. Orālais mukozīts un ar to saistītās sekas — HSC Transplant pētījums

Placebo

n = 106

Palifermīns

(60 mikrogrami/kg/dienā)

n = 106

p-vērtība

*

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 3/4 pakāpē orālu mukozītu

9 (6, 13)

3 (0,6)

< 0,001

PVO 3/4 pakāpē orāla mukozīta

biežums

98 %

63 %

< 0,001

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 3/4 pakāpē orāla mukozīta

skartiem pacientiem

9 (6, 13)

(n = 104)

6 (3, 8)

(n = 67)

Pacientu biežums ar PVO 4. pakāpē

orālu mukozītu

62 %

20 %

< 0,001

Vidēji dienas (25., 75. procentīle) ar

PVO 2/3/4 pakāpes orālu mukozītu

14 (11, 19)

8 (4, 12)

< 0,001

Analgēzija ar opioīdiem orālā mukozīta

dēļ:

Vidēji dienas (25., 75. procentīle)

11 (8, 14)

7 (1, 10)

< 0,001

Vidējā (25., 75. procentīle)

kimulatīvā deva

(morfīna mg ekvivalents)

(269, 1429)

212 (3, 558)

< 0,001

Pacientu biežums ar totālu parenterālu

barošanu (TPN)

55 %

31 %

< 0,001

Pacientu biežums ar neitropēnijas drudzi

92 %

75 %

< 0,001

Izmantojot Cochran-Mantel-Haenszel (CMH) testu, kas stratificēts pētniecības centram.

PVO orālā mukozīta skala: 1. pakāpe = iekaisums/eritēma; 2. pakāpe = eritēma, čūlas, var ēst cietu

barību; 3. pakāpe = čūlas, nepieciešama tikai šķidra diēta; 4. pakāpe = ēšana nav iespējama

Zāles vairs nav reğistrētas

Šajā 3. fāzes klīniskajā pētījumā ar palifermīnu ārstētie pacienti pašvērtējumā ziņoja par mutes un

rīkles iekaisuma mazināšanos, tas labvēlīgi ietekmēja rīšanu, dzeršanu, ēšanu un runāšanu. Šis

pašvērtējums bija saskaņā ar orālā mukozīta klīnisko iedalījumu atbilstoši PVO skalai.

Pēcrēgistrācijas periodā tika veikts nejaušināts, placebo kontrolēts, dubultakls pētījums, lai noteiktu

palifermīna efektivitāti, ja tas ievadīts vai nu pirms, vai pirms un pēc ķīmijterapijas (ĶT). Pētījumā

bija trīs ārstēšanas grupas, bet pētījuma dizains tika izstrādāts tā, lai salīdzinātu katru šo palifermīna

grupu (pirms-ĶT un pirms/pēc-ĶT) ar placebo.

Šajā pētījumā (n = 281) pacienti ar multiplo mielomu pirms autologo asinsrades cilmes šūnu

transplantācijas saņēma ārstēšanu ar melfalānu (200 mg/m

Čūlainā orālā mukozīta sastopamība bija 57,9 % placebo grupā, 68,7 % pirms/pēc-ĶT grupā un

51,4 % pirms-ĶT grupā. Neviens no diviem devu režīmiem neuzrādīja statistiski nozīmīgus rezultātus

salīdzinājumā ar placebo. Smaga (3. un 4. pakāpe) orālā mukozīta sastopamība šajās 3 grupās bija

36,8 % placebo grupā, 38,3% pirms/pēc-ĶT grupā un 23,9 % pirms-ĶT grupā bez statistiski

nozīmīgiem rezultātiem.

Ņemot vērā oftalmoloģisko izmeklējumu rezultātus pacientu apakšgrupā (n = 66; 14 placebo

grupā, 52 palifermīna grupā), kuru novēroja 12 mēnešus pēc iepriekš minētā pēcreģistrācijas pētījuma

akūtās fāzes, nevar izslēgt palifermīna ietekmi, kas veicina kataraktas veidošanos. Attiecībā uz

primāro vērtēto raksturlielumu, kas bija kataraktas veidošanās vai progresēšanas sastopamība

pēc 12 mēnešiem (definēta kā LOCS III punktu skaita palielināšanās par

0,3), palifermīna grupā,

salīdzinot ar placebo grupu, lielākai daļai pacientu veidojās katarakta (28,6 % placebo grupā

salīdzinājumā ar 48,1 % palifermīna grupā). Šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga.

Pēc 6 vai 12 mēnešiem redzes asums nevienā terapijas grupā nebija izmainījies. Konstatēja

nelīdzsvarotu vecuma sadalījumu - palifermīna grupā bija vairāk gados vecāku (> 65 gadi) pacientu.

Pediatriskā populācija

1-16 gadus veciem pediatrijas pacientiem tika veikts I fāzes devas palielināšanas pētījums. Kopumā

27 pediatrijas pacienti, kas slimoja ar leikozi, tika randomizēti palifermīna devām 40, 60 vai 80

mikrogrami/kg/dienā, 3 dienas pirms un pēc hemopoēzes cilmes šūnu transplantācijas (HSCT).

Ārstēšanas režīmus veidoja totālā visa ķermeņa apstarošana (TBI), etopsīds un ciklofosfamīds. Tika

konstatēta retāka smaga mutes dobuma mukozīta sastopamība pacientiem, ārstētiem ar devu 80

mikrogrami/kg/dienā, taču netika konstatēta ietekme uz akūto transplantāta reakcijas pret recipientu

saslimšanu (GVHD). Tomēr visas palifermīna devas bija drošas, pārbaudot pastiprināto ādas reakciju

sastopamību atkarībā no devas.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Palifermīna farmakokinētika tika pētīta veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem ar hematoloģisku

ļaundabīgu slimību. Pēc atsevišķas intravenozas 20–250 mikrogrami/kg (veseliem brīvprātīgajiem)

un 60 mikrogrami/kg (vēža slimniekiem) devas, palifermīnam novēroja strauju ekstravaskulāru

izplatīšanos. Pacientiem ar hematoloģisku ļaundabīgu slimību vidējais V

bija 5 l/kg un vidējais

klīrenss apmēram 1300 ml/h/kg ar vidējo terminālo puseliminācijas periodu aptuveni 4,5 stundas.

Gandrīz lineāru farmakokinētiku novēroja pēc atsevišķām devām veseliem brīvprātīgajiem robežās

līdz 250 mikrogrami/kg. Pēc 3 secīgām 20 un 40 mikrogrami/kg dienā (veseliem brīvprātīgajiem)

vai 60 mikrogrami/kg dienā (pieaugušiem slimniekiem) vai 40 līdz 80 mikrogrami/kg (pediatrijas

pacientiem) devām palifermīna uzkrāšanos nenovēroja. Cl un V

individuālā variabilitāte ir augsta:

CV % attiecīgi ir 50 % un 60 %.

Palifermīna farmakokinētikā nenovēroja dzimumatšķirības. Viegli vai mēreni nieru darbības

traucējumi (kreatinīna klīrenss 30–80 ml/min) neietekmēja palifermīna farmakokinētiku. Pacientiem

ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), klīrenss samazinājās par 22 % (n = 5).

Slimniekiem ar nieru terminālu slimību (nepieciešama dialīze) palifermīna klīrenss samazinājās

par 10 % (n = 6). Farmakokinētikas raksturlielumi pacientiem ar aknu mazspēju nav vērtēti.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vecāka gadagājuma cilvēkiem

Vienas devas pētījumā palifermīna klīrenss bija apmēram par 30% zemāks 8 veseliem cilvēkiem, 66-

73 gadu vecumā, ievadot 90 mikrogramus/kg lielu devu, nekā jaunākiem pētījuma dalībniekiem (≤ 65

gadu vecumā), ievadot 180 mikrogramus/kg lielu devu. Pamatojoties uz šiem ierobežotajiem datiem,

ieteikumus par devu pielāgošanu nevar sniegt.

Pediatriskā populācija

Nelielā vairākdevu pētījumā pediatrijas pacientiem (1 līdz 16 gadus veciem), kuri saņēma 40, 60 vai

80 mikrogramus/kg/dienā lielu devu, 3 dienas pirms un pēc hemopoēzes cilmes šūnu transplantācijas

(HSCT), netika konstatēta vecuma ietekme un palifermīna farmakokinētiku, lai gan tika pētīta liela

vērtējamo parametru variabilitāte. Palielinoties devai, nenovēro sistēmiskās iedarbības palielināšanos.

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Ievērojamākās atrades toksikoloģiskajos pētījumos ar žurkām un pērtiķiem parasti bija saistībā ar

palifermīna farmakoloģisko aktivitāti, sevišķi ar epitēlija audu proliferāciju.

Fertilitātes/vispārējā reprodukcijas toksiskuma pētījumos žurkām palifermīna lietošana bija saistīta ar

sistēmisku toksiskumu (klīniskas pazīmes un/vai ķermeņa masas pārmaiņas) un nevēlamas ietekmes

uz tēviņu un mātīšu reprodukcijas/fertilitātes parametriem 300 mikrogrami/kg dienā vai lielākās

devās. Devās līdz 100 mikrogrami/kg dienā nenovēroja nevēlamās blakusparādības saistībā ar

reprodukcijas/fertilitātes parametriem. Šo devu līmenis, kas neizraisa nevēlamās blakusparādības

(NOAEL), rada sistēmisko iedarbi, kas 2,5 reizes vai vairāk pārsniedz klīnikā paredzamo.

Embrio/fetālās attīstības toksicitātes pētījumos žurkām un trušiem palifermīna lietošana bija saistīta ar

toksisku ietekmi uz attīstību (palielinājās pēcimplantācijas zudums, samazinājās metiena lielums, un

/vai samazinājās embrija masa) devās attiecīgi 500 un 150 mikrogrami/kg dienā. Šīm devām bija

ietekme uz mātes organismu (klīniskas pazīmes un/vai ķermeņa masas/barības patēriņa pārmaiņas),

kas norāda, ka palifermīnam nebija selektīvas toksiskas ietekmes uz attīstību abās sugās. Nevēlamas

iedarbes uz attīstību nenovēroja žurkām un trušiem devās atbilstoši līdz 300 un 60 mikrogrami/kg

dienā. Šo bez nevēlamas iedarbes devu līmeņa (NOAEL) radītā sistēmiskā iedarbība (pamatojoties uz

LZL) attiecīgi bija 9,7 un 2,1 reizes lielāka par paredzamo klīnisko ietekmi. Peri– un postnatālā

attīstība nav pētīta.

Palifermīns ir augšanas faktors, kas galvenokārt stimulē epitēlija šūnas, ietekmējot KGF receptorus.

Hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām nenovēro KGF receptoru ekspresiju. Tomēr pacientiem, kas

saņem ķīmijterapiju un/vai staru terapiju, ir paaugstināts sekundāru audzēju, no kuriem daļai var būt

KGF receptoru ekspresija, attīstības risks; teorētiski tos var stimulēt KGF receptoru ligandi.

Novērtējot kancerogēno potenciālu pētījumā ar starpgēnu rasH2 pelēm, netika novērota ar ārstēšanu

saistīta neoplastisko bojājumu sastopamības palielināšanās.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

L-histidīns

Mannīts

Saharoze

Polisorbāts 20

Atšķaidīta sālsskābe

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja intravenozās sistēmas uzturēšanai lieto heparīnu, sistēmas skalošanai pirms un pēc Kepivance

ievadīšanas jālieto nātrija hlorīda šķīdums, jo

in vitro

ir pierādīts, ka palifermīns saistās ar heparīnu.

6.3

Uzglabāšanas laiks

6 gadi

Pēc šķīdināšanas 24 stundas, uzglabājot 2 °C–8 °C temperatūrā, sargājot no gaismas.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C–8 °C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Flakonā (I klases stikls) ar gumijas aizbāzni, kas hermetizēts ar alumīnija un plastmasas vāciņu,

ir 6,25 mg pulvera.

Kartona kārbiņā ir 6 flakoni.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Kepivance ir sterils, bet nav konservēts produkts, un paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Kepivance jāšķīdina 1,2 ml ūdenī injekcijām. Šķīdinātāju lēni injicē Kepivance flakonā. Šķīdināšanas

laikā saturs viegli jāvirpuļo. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt vai purināt.

Parasti Kepivance izšķīst ātrāk nekā 5 minūtēs. Pirms ievadīšanas jāpārliecinās, vai šķīdums nav mainījis

krāsu un vai tajā nav daļiņu. Kepivance nedrīkst ievadīt, ja novēro krāsas pārmaiņas vai ja tajā ir daļiņas.

Pirms injicēšanas drīkst uzgaidīt, lai Kepivance sasniedz istabas temperatūru, bet ne ilgāk kā vienu

stundu, sargājot no gaismas. Kepivance, kas atstāts istabas temperatūrā ilgāk par stundu, jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/05/314/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2005. gada 25. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. septembris

Zāles vairs nav reğistrētas

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Zāles vairs nav reğistrētas

II PIELIKUMS

A.

BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN

RAŽOTĀJS, KURŠ ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI

B.

IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS

NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI

C.

CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS

D.

NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN

EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU

Zāles vairs nav reğistrētas

A.

BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS, KURŠ ATBILD PAR

SĒRIJAS IZLAIDI

Bioloģiski aktīvās vielas ražotāja nosaukums un adrese

Amgen Inc

5550 Airport Boulevard

Boulder, Colorado 80301

Amgen Inc

4000 Nelson Road

Longmont, Colorado 80503

Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

B.

IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI

Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2 apakšpunkts).

C.

CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS

Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāiesniedz šo zāļu periodiski atjaunojamie drošuma ziņojumi

atbilstoši Eiropas Savienības atsauces datumu

periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma

sarakstam (

EURD

sarakstam), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu

un publicēts Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

.

D.

NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ EFEKTĪVU UN DROŠU ZĀĻU

LIETOŠANU

Riska pārvaldības plāns (RPP)

Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un

pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā

RPP un visos turpmākajos atjaunotajos apstiprinātajos RPP.

Papildināts RPP jāiesniedz:

pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;

ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna

informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai

nozīmīgu (farmakovigilances

vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.

Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abus minētos dokumentus var iesniegt

vienlaicīgi.

Zāles vairs nav reğistrētas

III PIELIKUMS

MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

A. MARĶĒJUMA TEKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA

KĀRBIŅA

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Palifermin

2.

AKTĪVĀS VIELAS NOSAUKUMS UN DAUDZUMS

Katrā flakonā ir 6,25 mg palifermīna

Pagatavots Kepivance šķīdums satur 5 mg/ml palifermīna.

3.

PALĪGVIELU SARAKSTS

L-histidīns, mannīts, saharoze, polisorbāts 20 un atšķaidīta sālsskābe

4.

ZĀĻU FORMA UN SATURS

6 flakoni, kas satur pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai

5.

LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS

Tikai vienreizējai lietošanai

Pirms lietošanas izlasīt lietošanas instrukciju

Intravenozai lietošanai

6.

ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN

NEPIEEJAMĀ VIETĀ

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

7.

CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS

8.

DERĪGUMA TERMIŅŠ

Derīgs līdz

Zāles vairs nav reğistrētas

9.

ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI

Uzglabāt ledusskapī

Nesasaldēt

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas

Pagatavotais šķīdums jāuzglabā ledusskapī un jāizlieto 24 stundu laikā

10.

ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI

IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA

PIEMĒROJAMS

11.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

12.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/05/314/001

13.

SĒRIJAS NUMURS

Sērija

14.

IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA

Recepšu zāles.

15.

NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU

16.

INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ

Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts

Zāles vairs nav reğistrētas

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZIZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA

ETIĶETE UZ FLAKONA

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Palifermin

i.v.

2.

LIETOŠANAS VEIDS

3.

DERĪGUMA TERMIŅŠ

4.

SĒRIJAS NUMURS

5.

SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS

6,25 mg

6.

CITA

Zāles vairs nav reğistrētas

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Kepivance 6,25 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Palifermin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Kepivance un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Kepivance lietošanas

Kā lietot Kepivance

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Kepivance

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Kepivance un kādam nolūkam tās lieto

Kepivance satur aktīvu vielu palifermīnu, kurš ir proteīns; to ražo ar biotehnoloģijas metodi

Escherichia coli

baktērijās. Palifermīns stimulē specifisku, par epitēlija šūnām sauktu, šūnu augšanu.

Šīs šūnas veido audu slāni, kas izklāj muti un gremošanas traktu, kā arī pārklāj citus audus, piemēram,

ādu. Palifermīns darbojas tāpat kā keratinocītu augšanas faktors (KGF), ko Jūsu organisms nelielā

daudzumā sintezē dabīgā veidā.

Kepivance lieto, lai ārstētu mutes dobuma mukozītu (sāpīgumu, sausumu un iekaisumu mutes

dobumā), kas radies kā blakusparādība, ārstējot Jūsu asins vēzi.

Asins vēža ārstēšanai Jūs varat saņemt ķīmijterapiju, staru terapiju un autologu asinsrades cilmes šūnu

transplantāciju (Jums tiek transplantētas Jūsu paša organisma šūnas, kas veido asins šūnas). Viena no

šo terapijas veidu blakusparādībām ir mutes dobuma mukozīts. Kepivance lieto, lai mazinātu mutes

dobuma mukozīta simptomu sastopamību, ilgumu un smaguma pakāpi.

Kepivance drīkst lietot tikai pieaugušie, kas ir vecāki par 18 gadiem.

2.

Kas Jums jāzina pirms Kepivance lietošanas

Nelietojiet Kepivance šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret palifermīnu, no

Escherichia coli

iegūtiem proteīniem vai kādu citu

(6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Bērni

Kepivance nav ieteicams lietot bērniem (vecumā no 0 līdz 18 gadiem).

Citas zāles un Kepivance

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Kepivance var mijiedarboties ar zālēm, ko sauc par heparīnu. Pastāstiet savam ārstam, ja

lietojat vai nesen esat lietojis heparīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Grūtniecība un barošana ar krūti

Kepivance nav pārbaudīts grūtniecēm. Ir svarīgi informēt ārstu, ja Jums

ir iestājusies grūtniecība;

Jūs domājat, ka varētu būt grūtniecība, vai

plānojat grūtniecību.

Ja Jūs esat grūtniece, Kepivance nevajadzētu lietot, ja vien tas nav īpaši nepieciešams.

Nav zināms, vai Kepivance nonāk mātes pienā. Nelietojiet Kepivance, ja zīdāt bērnu ar krūti.

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

3.

Kā lietot Kepivance

Kepivance Jums ievadīs ārsts vai medicīnas māsa, kam ir pieredze vēža ārstēšanā.

Kepivance parastā dienas deva ir 60 mikrogrami Kepivance uz kilogramu ķermeņa masas. Šo devu

Jums ievadīs intravenozas injekcijas veidā (vēnā).

Kad Jums ievadīs Kepivance

Jums Kepivance ievadīs trīs secīgas dienas

pirms

ķīmijterapijas un staru terapijas un trīs secīgas

dienas

pēc

ķīmijterapijas un staru terapijas, kopumā sešas devas.

Pēdējā no trīs devām pirms ķīmijterapijas un staru terapijas ir jāievada vismaz 24 līdz 48 stundas

pirms ķīmijterapijas un staru terapijas sākuma. Pirmā no trīs devām pēc ķīmijterapijas un staru

terapijas ir jāievada vismaz 7 dienas pēc pēdējās Kepivance ievadīšanas.

Informāciju par Kepivance sagatavošanu un lietošanu, lūdzu skatiet šīs lietošanas instrukcijas beigās,

informācijā, kas paredzēta tikai medicīnas un veselības aprūpes speciālistiem.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži sastopamas (vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem) blakusparādības:

izsitumi uz ādas, nieze un apsārtums (

pruritus

un eritēma);

mutes un mēles audu pastiprināta sabiezināšanās;

mutes gļotādas un mēles krāsas izmaiņas;

vispārējs pietūkums (tūska);

roku, potīšu un vai pēdu pietūkums;

sāpes;

drudzis;

sāpīgas locītavas (artralģija);

garšas pārmaiņas;

lipāzes un amilāzes (gremošanas enzīmi) līmeņa paaugstināšanās asinīs (tādēļ nav nepieciešama

ārstēšana un normalizēšanās parasti notiek pēc Kepivance pārtraukšanas).

Bieži sastopamas (vairāk nekā 1 līdz 10 no 100 lietotāju) blakusparādības:

tirpšanas sajūta mutē;

tumšāki ādas laukumi (hiperpigmentācija);

plakstiņu pietūkums;

lūpu pietūkums.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nezināmas (biežums nav nosakāms pēc pieejamajiem datiem)

mēles apsārtums vai tūska;

sejas vai mutes pietūkums (tūska);

maksts pietūkums vai apsārtums;

plaukstu un pēdu ādas reakcija (roku plaukstas vai kāju pēdas tirpst, kļūst nejutīgas, sāpīgas,

pietūkušas vai apsārtušas);

alerģiskas reakcijas.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Kepivance

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona marķējuma (EXP).

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2 °C–8 °C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Kepivance satur

Aktīvā viela ir palifermīns. Katrā flakonā ir 6,25 mg palifermīna.

Citas sastāvdaļas ir mannīts, saharoze, L-histidīns, polisorbāts 20 un atšķaidīta sālsskābe.

Kepivance ārējais izskats un iepakojums

Kepivance ir balts pulveris, kas tiek piegādāts flakonos. Katrā iepakojumā ir 6 flakoni.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Swedish Orphan Biovitrum AB (publ)

SE-112 76 Stockholm

Zviedrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Zāles vairs nav reğistrētas

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Kepivance ir sterils, bet nav konservēts produkts, un paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Kepivance jāšķīdina 1,2 ml ūdenī injekcijām. Šķīdinātāju lēni injicē Kepivance flakonā. Šķīdināšanas

laikā saturs viegli jāvirpuļo. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt vai purināt.

Parasti Kepivance izšķīst ātrāk nekā 5 minūtēs. Pirms ievadīšanas jāpārliecinās, vai šķīdums nav

mainījis krāsu un vai tajā nav daļiņu. Kepivance nedrīkst ievadīt, ja novēro krāsas pārmaiņas vai ja

tajā ir daļiņas.

Pirms injicēšanas drīkst uzgaidīt, lai Kepivance sasniedz istabas temperatūru, bet ne ilgāk kā vienu

stundu un sargājot no gaismas. Kepivance, kas atstāts istabas temperatūrā ilgāk par stundu, jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju