Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

04-10-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

04-10-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Kvetiapīns
Pieejams no:
G.L. Pharma GmbH, Austria
ATĶ kods:
N05AH04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Quetiapine
Deva:
25 mg un 100 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
G.L. Pharma GmbH, Austria
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0266

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes

Quetiapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Hedonin un kādam nolūkam tās/to lieto

Kas Jums jāzina pirms Hedonin lietošanas

Kā lietot Hedonin

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Hedonin

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Hedonin un kādam nolūkam tās/to lieto

Hedonin

satur

vielu, ko sauc par kvetiapīnu. Hedonin pieder

zāļu grupai, ko sauc par

antipsihotiskiem līdzekļiem. Hedonin lieto vairāku slimību ārstēšanai, piemēram:

bipolāra depresija: kad Jums ir bēdīgs garastāvoklis. Jūs jūtaties nomākts, izjūtat vainas

apziņu, enerģijas trūkumu, ēstgribas zudumu un/vai nevarat gulēt.

mānija: kad Jūs jūtaties ļoti patīkami uztraukts, sajūsmināts, uzbudināts, entuziastisks vai

hiperaktīvs, vai ar pavājinātu spriešanas spēju, ieskaitot agresīvu vai graujoši agresīvu

uzvedību.

šizofrēnija: kad Jūs dzirdat vai jūtat klāt neesošo, ticat lietām, kuras nepastāv vai jūtaties

nepierasti aizdomīgs, uztraukts, apmulsis, vainīgs, sasprindzis vai depresīvs.

Kad Jūs jutīsieties labāk, iespējams, ārsts turpinās ārstēšanu ar Hedonin.

Kas jums jāzina pirms Hedonin lietošanas

Nelietojiet Hedonin šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret kvetiapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret riekstiem vai soju;

ja Jūs lietojat citas sekojošas zāles:

dažas zāles pret HIV;

azola grupas zāles (pretsēnīšu līdzekļus);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (pret infekcijām);

nefazodonu (pret depresiju).

Skatīt sadaļu „Citas zāles un Hedonin”.

Nelietojiet Hedonin, ja augstāk minētais attiecas uz Jums. Ja Jums rodas šaubas, pirms Hedonin

lietošanas, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms šo zāļu lietošanas pastāstiet Jūsu ārstam ja:

Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir vai ir bijusi sirds slimība, piemēram, sirds ritma

traucējumi, sirds muskuļa vājums vai sirds iekaisums, vai Jūs lietojat zāles, kas iedarbojas uz

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

sirds ritmu;

Jums ir zems asinsspiediens;

Jums ir bijis insults, īpaši, ja Jūs esat gados vecāks cilvēks;

Jums ir aknu slimība;

Jums kādreiz ir bijuši krampji;

Jums ir diabēts vai paaugstināts risks saslimt ar diabētu, lietojot Hedonin, ārsts Jums var

pārbaudīt cukura līmeni asinīs;

Jūs zināt, ka Jums kādreiz ir bijis pazemināts balto asins šūnu skaits (neatkarīgi vai saistīti ar

citu medikamentu lietošanu);

Jūs esat gados vecāka persona ar demenci (smadzeņu funkciju zudumu). Ja tas attiecas uz

Jums, Hedonin Jums nevajadzētu lietot, tāpēc, ka zāļu grupa, pie kuras pieder zāles Hedonin,

var paaugstināt insulta vai dažos gadījumos nāves risku vecākiem cilvēkiem ar demenci.

Jums vai kādam citam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi asins recekļu veidošanās, jo šāda tipa

zāles ir tikušas saistītas ar asins recekļu veidošanos.

Jums ir vai ir bijušas epizodes, kad Jūs pārstājat elpot uz īsu brīdi Jūsu normālā miega laikā

(saukts par “miega apnoju”) un Jūs lietojat zāles, kas palēnina normālu smadzeņu darbību

(“depresanti’).

Jums ir vai ir bijušas situācijas, kad Jūs nespējat pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture), Jums

ir palielināta prostata, zarnu nosprostojums, vai palielināts spiediens acīs. Šīs saslimšanas

dažkārt izraisa zāles ar antiholīnerģisku efektu, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai

ārstētu kādu konkrētu medicīnisku saslimšanu.

Ja Jūs kādreiz esat ļaunprātīgi lietojis alkoholu vai medikamentus.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas kaut kas no turpmāk minētā:

drudža, izteikta muskuļu stīvuma,

pastiprinātas svīšanas vai

apziņas stāvokļa izmaiņu

kombinācija (stāvoklis ko sauc par

„ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”). Var būt

nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība.

nekontrolējamas kustības, īpaši sejai un mēlei;

reibonis vai stipra miegainība. Gados vecākiem pacientiem tas var palielināt nejaušas traumas

(kritiena) iespējamību;

krampji (lēkmes);

ilgstoša un sāpīga erekcija (priapisms).

Visi minētie stāvokļi var rasties no šīs grupas medikamentiem.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums ir:

drudzis, gripai līdzīgi simptomi, iekaisis kakls vai jebkura cita infekcijas slimība, zema

leikocītu daudzuma asinīs rezultātā. Hedonin lietošana jāpārtrauc, vai jāuzsāk atbilstošs

ārstēšanās kurs.

aizcietējums un pastāvīgas vēdera sāpes, vai aizcietējums, kuru nevar novērst ar medikamentu

palīdzību, kā rezultātā var rasties nopietni zarnu darbības traucējumi.

āvī

as saasi

Ja Jums ir depresija, Jums dažkārt var būt domas par pašsavainošanos vai pašnāvību. Pirmoreiz

sākot ārstēšanu, tās var pastiprināties, jo, lai šīs zāles sāktu darboties, jāpaiet zināmam laikam,

parasti aptuveni 2 nedēļām, bet dažkārt ilgākam laikam. Šīs domas var pastiprināties arī, pārtraucot

ārstēšanu. Lielāka šādu domu iespējamība ir, ja esat jauns pieaugušais. Informācija no klīniskajiem

pētījumiem liecina, ka palielināts domu par pašnāvību un/vai uz pašnāvību vērstas uzvedības risks

ir jauniem pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam, kuriem ir depresija.

Ja Jums jebkurā brīdī rodas domas par pašsavainošanos vai pašnāvību, sazinieties ar ārstu vai

nekavējoties dodieties uz slimnīcu. Iespējams, Jums liksies noderīgi pastāstīt tuviniekam vai tuvam

draugam, ka ciešat no depresijas vai citas līdzīgas slimības, un palūgt viņam izlasīt šo lietošanas

instrukciju. Jūs varat lūgt, lai šis cilvēks pastāsta, ja viņam liekas, ka Jūsu depresija vai tai līdzīgā

slimība saasinās, vai, ja viņus uztrauc izmaiņas jūsu uzvedībā.

Ķermeņa masas palielināšanās

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Pacientiem, kuri lieto Hedonin, konstatēta ķermeņa masas palielināšanās. Jums un ārstam regulāri

jāpārbauda Jūsu ķermeņa masa.

Bērni un pusaudži

Hedonin nerekomendē bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Hedonin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Nelietojiet Hedonin ja lietojat sekojošas zāles:

zāles pret HIV,

azolus (pretsēnīšu līdzekļus),

eritromicīnu, klaritromicīnu (pret infekcijām),

antidepresantu nefazodonu.

Izstāstiet ārstam, ja lietojat sekojošas zāles:

epilepsijas zāles (piemēram, nātrija valproātu, fenitoīnu vai karbamazepīnu),

zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,

barbiturātus (zāles miega traucējumiem),

tioridazīnu vai litiju (cits antipsihotisks līdzeklis),

zāles, kas ietekmē sirdsdarbību, piemēram, zāles, kas var izraisīt izmaiņas asins elektrolītos

(zems kālija vai magnija līmenis) kā diurētiķi (šķidruma izvadīšanai) vai dažas antibiotikas

(zāles infekciju ārstēšanai),

zāles, no kurām Jums rodas aizcietējums.

zāles, kurām piemīt antiholīnerģisks efekts, kas ietekmē veidu, kā nervu šūnas strādā, lai

ārstētu kādu konkrētu medicīnisku stāvokli.

Pastāstiet ārstam, ja Jūs pārtraucat lietot kādas no zālēm.

Hedonin kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Hedonin var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Esiet uzmanīgs un sekojiet, cik Jūs lietojat alkoholu. Hedonin un alkohola mijiedarbība Jūs var

padarīt miegainu.

Nedzeriet greipfrūtu sulu Hedonin lietošanas laikā. Tā var ietekmēt zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Jūs nedrīkstat lietot Hedonin grūtniecības laikā, ja vien tas nav pārrunāts ar ārstu.

Ja barojat bērnu ar krūti, Jūs nedrīkstat lietot Hedonin.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības pēdējā trimestrī (grūtniecības pēdējos trijos mēnešos) ir

lietojušas Hedonin, var attīstīties šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība,

uzbudinājums, grūtības elpot un barošanās traucējumi. Ja Jūsu bērnam parādās kāds no šiem

simptomiem, sazinieties ar ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Tabletes

var izraisīt miegainību.

Kamēr nezināt, kā šīs tabletes

Jūs ietekmē, nevadiet

transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Ietekme uz urīna paraugiem narkotiku noteikšanai

Ja Jums tiek veikts narkotisko vielu tests urīnā, Hedonin Jums varētu radīt pozitīvus metadona vai

zāļu, ko lieto depresijas ārstēšanai, tā saucamo triciklisko antidepresantu (TCA) rezultātus, pat ja

Jūs nebūsiet lietojis(-usi) metadonu vai TCA. Rezultāts būs jāapstiprina ar specifiskāku testu.

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Hedonin satur laktozi

Ja ārsts teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Hedonin satur sojas lecitīnu

Lecitīns var saturēt sojas olbaltumvielas un var izraisīt alerģiju. Nelietojiet šīs zāles, ja Jums ir

alerģija pret soju vai riekstiem.

Kā lietot Hedonin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā jautājiet ārstam vai

farmaceitam.

Ārsts nolems, kādu sākuma devu Jums jālieto. Terapeitiskā deva (dienas deva) parasti ir no 150 mg

līdz 800 mg, atkarībā no Jūsu individuālās ārstēšanas un vajadzībām.

Jums jālieto zāles vienu reizi dienā pirms gulētiešanas vai divas reizes dienā atkarībā no Jūsu

saslimšanas smaguma.

Norijiet tabletes ar pietiekamu dzēriena vai ūdens daudzumu

Lietojiet tabletes neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ārstēšanās ar Hedonin laikā, nelietojiet greipfrūtu sulu. Tā var ietekmēt zāļu iedarbību.

Pat ja jūtaties labāk, bez ārsta ziņas nepārtrauciet tablešu lietošanu.

Aknu slimības

Ja Jums ir kāda aknu slimība, ārsts var mainīt zāļu devu.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Ja Jūs esat vecāka gadagājuma cilvēks, ārsts var mainīt zāļu devu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Nav ieteicams lietot Hedonin bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Hedonin 100 un 300 mg apvalkotās tabletes var sadalīt vienādās devās.

Pastāstiet ārstam, ja Jums, liekas, ka Hedonin iedarbība ir pārāk stipra vai vāja.

Ja esat lietojis Hedonin vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis lielāku devu, nekā ārsts ir nozīmējis, Jums var būt miegainība, reibonis, paātrināta

sirdsdarbība. Nekavējoties dodieties pie ārsta vai uz tuvāko slimnīcu un paņemiet līdz savu

Hedonin paciņu.

Ja esat aizmirsis lietot Hedonin

Ja esat aizmirsis lietot devu, ieņemiet to tiklīdz atceraties. Tomēr, ja ir gandrīz pienācis laiks

nākamai devai, nelietojiet

aizmirsto devu, bet noteiktajā laikā lietojiet tikai nākamo devu.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Hedonin

Ja Jūs pēkšņi pārtraucat lietot Hedonin, Jums var būt grūti aizmigt (bezmiegs), slikta dūša vai

galvassāpes, caureja, nelabums (vemšana), reibonis vai nervozums.

Ārsts var ieteikt samazināt devu pakāpeniski, pirms pārtraucat lietot Hedonin.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Ļoti bieži (skar vairāk kā 1 no 10 lietotājiem):

reibonis (var izraisīt krišanu), galvassāpes, sausa mute;

miegainība (ar laiku var izzust, turpinot Hedonin lietošanu) (var izraisīt krišanu);

lietošanas pārtraukšanas simptomi (simptomi, kas rodas, pārtraucot lietot Hedonin), ieskaitot

nespēju gulēt (bezmiegu), sliktu dūšu, galvassāpes, caureju, vemšanu, reiboni un

aizkaitināmību. Zāles ieteicams pārtraukt lietot pakāpeniski vismaz 1-2 nedēļu laikā;

ķermeņa masas palielināšanās;

neparastas muskuļu kustības, tai skaitā grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīce, nemiera vai

muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm,

izmainīts noteiktu taukvielu (triglicerīdi un kopējais holesterīns) daudzums asinīs.

Bieži (skar mazāk kā 1 no 10 lietotājiem):

ātra sirdsdarbība;

sajūta, ka sirds kūleņo, ātri sitas vai ir pārsitieni;

aizcietējums, gremošanas traucējumi;

vājums;

roku vai kāju pietūkums;

zems asinsspiediens stāvus pozīcijā, kas var izraisīt reiboni vai ģīboni (var izraisīt krišanu);

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

neskaidra redze;

patoloģiski sapņi un nakts murgi;

pastiprināta ēstgriba;

aizkaitināmība;

runas un valodas traucējumi;

pašnāvības domas un depresijas pastiprināšanās;

elpas trūkums;

vemšana (galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem);

drudzis;

vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas asinīs;

samazināts noteiktu asins šūnu skaits;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ko nosaka asinīs;

paaugstināts hormona prolaktīna līmenis asinīs, kas var izraisīt:

gan vīriešiem, gan sievietēm krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos krūtīs,

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Retāk (skar mazāk kā 1 no 100 lietotājiem):

krampji,

alerģiskas reakcijas, kas var izpausties kā izsitumi (čūlas), ādas pietūkums un pietūkums, kas

skar muti;

nepatīkamas sajūtas kājās (tiek saukts arī par nemierīgo kāju sindromu);

grūtības norīt;

galvenokārt sejas vai mēles patvaļīgas kustības;

seksuāla disfunkcija;

diabēts;

EKG novērojamas izmaiņas sirds elektriskajā aktivitātē (QT pagarināšanās);

palēnināta sirdsdarbība, kas var rasties uzsākot ārstēšanu un būt saistīta ar zemu asinsspiedienu

un ģībšanu;

apgrūtināta urinēšana;

ģībonis (var izraisīt krišanu);

aizlikts deguns;

samazināts sarkano asins šūnu skaits;

pazemināts nātrija līmenis asinīs.

Reti (skar mazāk kā 1 no 1000 lietotājiem):

augstas temperatūras (drudzis), svīšanas, muskuļu stīvuma un izteiktas miegainības vai

samaņas zuduma kombinācija (traucējumi, ko sauc par „ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”),

dzeltena āda un acis (dzelte);

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

aknu iekaisums (hepatīts);

ilgstoša un sāpīga erekcija (priapisms);

krūšu pietūkums un negaidīta piena izdalīšanās no krūtīm (galaktoreja);

menstruāciju traucējumi;

asins recekļi vēnās, jo īpaši kāju vēnās (simptomi ir pietūkums, sāpes un kājas apsārtums), kuri

pa asinsvadiem var nonākt līdz plaušām, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu elpošanu. Ja Jūs

pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību;

staigāšana, runāšana, ēšana vai citas aktivitātes miegā;

pazemināta ķermeņa temperatūra (hipotermija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums;

stāvoklis (saukts par metabolo sindromu), kad Jums ir 3 vai vairāku simptomu kombinācija:

tauku daudzuma palielināšanās ap vēderu, „labā holesterīna” (ABL-C) līmeņa pazemināšanās,

noteikta tauku veida, triglicerīdu, līmeņa paaugstināšanās asinīs, augsts asinsspiediens un

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

drudzis, gripai līdzīgi simptomi, iekaisis kakls vai kāda cita infekcija, jo tās var būt sekas

zemam balto asins šūnu skaitam, stāvoklis, ko sauc par agranulocitozi;

zarnu nosprostojums;

paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs (viela, kas normāli atrodama muskuļos)

Ļoti reti (skar mazāk kā 1 no 10 000 lietotājiem):

izteikti izsitumi, čūlas vai sarkani plankumi uz ādas;

smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse), kas var izraisīt elpas trūkumu vai šoku;

ātri progresējošs ādas uztūkums, kas skar acis, lūpas vai kaklu (angioedēma);

smagi

ādas izsitumi ar pūslīšu veidošanos, parasti ap muti, acīm un dzimumorgāniem

(Stīvensa-Džonsona sindroms);

neatbilstoša urīna daudzumu kontrolējošā hormona produkcija;

muskuļu šķiedru sabrukums un sāpes muskuļos (rabdomiolīze);

esoša diabēta pasliktināšanās.

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

izsitumi ar sarkaniem, neregulāras formas plankumiem (daudzformu eritēma),

smaga, pēkšņa alerģiska reakcija ar simptomiem, kā drudzis un ādas lobīšanās (toksiska

epidermas nekrolīze),

jaundzimušajam, kura māte grūtniecības laikā ir lietojusi kvetiapīnu, var būt atcelšanas

simpomi,

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS). Plaši izplatīti

izsitumi, augsta

ķermeņa

temperatūra,

paaugstināts aknu enzīmu līmenis,

asins analīžu

rezultātu novirzes (eozinofīlija), palielināti limfmezgli un citu orgānu pārmaiņas (zāļu

izraisīta

reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, kas pazīstama arī ar nosaukumu DRESS

jeb zāļu paaugstinātas jutības sindroms). Ja Jums rodas šie simptomi,

pārtrauciet Hedonin

lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai vērsieties

pēc medicīniskas palīdzības.

Zāļu grupa, pie kuras pieder Hedonin, var izraisīt sirds ritma traucējumus, kuri var būt nopietni, un

smagākos gadījumos letāli.

Dažas blakusparādības var noteikt tikai pēc asins analīzēm, kur var uzrādīties izmainīts taukvielu

(triglicerīdi vai kopējais holesterīns) vai cukura daudzums asinīs, izmainīts vairogdziedzera

hormonu līmenis asinīs, palielināts aknu enzīmu līmenis, noteikta veida asins šūnu skaita

samazināšanās, sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, palielināts kreatīnfosfokināzes līmenis

asinīs (viela, kas normāli atrodama muskuļos), nātrija līmeņa samazināšanās asinīs, kā arī

palielināts hormona prolaktīna daudzums. Hormona prolaktīna palielinājums retos gadījumos var

izraisīt:

gan vīriešiem, gan sievietēm krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos krūtīs,

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Periodiski ārsts var lūgt veikt asins analīzes.

Bērni un pusaudži

Bērniem un pusaudžiem var rasties tādas pašas blakusparādības, kā pieaugušajiem.

Tālāk minētās blakusparādības ir biežāk novērotas bērniem un pusaudžiem, nekā pieaugušajiem vai

pieaugušajiem nav novērotas.

Ļoti bieži (skar vairāk kā 1 no 10 lietotājiem):

palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Retos gadījumos tas var izraisīt:

- krūts dziedzeru pietūkumu zēniem un meitenēm un neparedzētu piena veidošanos;

- menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas meitenēm.

pastiprināta ēstgriba,

vemšana,

traucētas muskuļu kustības. Pie tām pieder apgrūtināta muskuļu kustību sākšana, trīce, nemiera

sajūta vai muskuļu stīvums bez sāpēm,

paaugstināts asinsspiediens.

Bieži (skar 1 līdz 10 lietotājus no 100):

vājuma sajūta, ģībonis (var izraisīt krišanu),

aizlikts deguns,

aizkaitināmības sajūta.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Hedonin

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet Hedonin pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “Exp.” .

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Hedonin satur:

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes

- Aktīvā viela ir kvetiapīns (kvetiapīna fumarāta veidā).

Viena apvalkotā tablete satur 25 mg kvetiapīna (kvetiapīna fumarāta veidā).

- Citas sastāvdaļas ir:

kodols: bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija

karboksimetilciete (A tipa), povidons, magnija stearāts;

apvalks: polivinilspirts, lecitīns, titāna dioksīds (E-171), makrogols 3350, talks, sarkanais dzelzs

oksīds (E-172) un dzeltenais dzelzs oksīds (E-172).

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes

- Aktīvā viela ir kvetiapīns (kvetiapīna fumarāta veidā).

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Viena apvalkotā tablete satur 100 mg kvetiapīna (kvetiapīna fumarāta veidā).

- Citas sastāvdaļas ir:

kodols: bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija

karboksimetilciete (A tipa), povidons, magnija stearāts;

apvalks: polivinilspirts, lecitīns, titāna dioksīds (E-171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs

oksīds (E-172).

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes

- Aktīvā viela ir kvetiapīns (kvetiapīna fumarāta veidā).

Viena apvalkotā tablete satur 200 mg kvetiapīna (kvetiapīna fumarāta veidā).

- Citas sastāvdaļas ir:

kodols: bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija

karboksimetilciete (A tipa), povidons, magnija stearāts;

apvalks: polivinilspirts, lecitīns, titāna dioksīds (E-171), makrogols 3350, talks.

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes

- Aktīvā viela ir kvetiapīns (kvetiapīna fumarāta veidā).

Viena apvalkotā tablete satur 300 mg kvetiapīna (kvetiapīna fumarāta veidā).

- Citas sastāvdaļas ir:

kodols: bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija

karboksimetilciete (A tipa), povidons, magnija stearāts;

apvalks: polivinilspirts, lecitīns, titāna dioksīds (E-171), makrogols 3350, talks.

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes (šizofrēnijas ārstēšanai pirmajās 4 dienās)

Vienā paciņā ir 11 apvalkotās tabletes (6 Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes un 5 Hedonin 100

mg apvalkotās tabletes).

Hedonin ārējais izskats un iepakojums

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes: dzelteni oranžas krāsas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās

tabletes.

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes: dzeltenas krāsas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes

ar dalījuma līniju vienā pusē.

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes: baltas, apaļas, abpusēji izliektās apvalkotās tabletes.

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes: baltas, kapsulu formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju

vienā pusē.

Iepakojuma lielums:

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes: 10, 30, 60 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes: 30, 60, 90 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes: 30, 60, 90 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes: 10, 20, 30, 60, 90 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes

Viens blisteris ar 6 Quetiapine 25 mg apvalkotajām tabletēm

Viens blisteris ar 5 Quetiapine 100 mg apvalkotajām tabletēm

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

Šīs zāles Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem

nosaukumiem:

Austrija: Quetialan 25 mg/100 mg/200 mg/300 mg/4 Tage Startpackung-Filmtabletten

Čehija: Hedonin 25 mg/100 mg/200 mg/300 mg/Starter

Dānija: Quetiapin Lannacher

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Igaunija: Hedonin 25 mg/100 mg/200 mg/300 mg/25 mg + 100 mg

Latvija: Hedonin 25 mg/100 mg/200 mg/300 mg/25 mg+100 mg apvalkotās tabletes

Lietuva: Hedonin 25mg/100 mg/200 mg/300 mg/25 mg+100 mg plėvele dengtos tabletės

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 30.09.2018.

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur kvetiapīna fumarātu, kas atbilst

25 mg kvetiapīna (Quetiapinum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 1 mg laktozes monohidrāta un 0,07 mg sojas

lecitīna (skatīt 4.4.

apakšpunktā)

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur kvetiapīna fumarātu, kas atbilst

100 mg kvetiapīna (Quetiapinum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 4 mg laktozes monohidrāta un 0,21 mg sojas

lecitīna (skatīt 4.4.

apakšpunktā)

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur kvetiapīna fumarātu, kas atbilst

200 mg kvetiapīna (Quetiapinum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 8 mg laktozes monohidrāta un 0,42 mg sojas

lecitīna (skatīt 4.4.

apakšpunktā)

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes: katra apvalkotā tablete satur kvetiapīna fumarātu, kas atbilst

300 mg kvetiapīna (Quetiapinum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 12 mg laktozes monohidrāta un 0,63 mg sojas

lecitīna (skatīt 4.4.

apakšpunktā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes:

Oranži dzeltenas krāsas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes:

Dzeltenas krāsas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē*.

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes:

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes:

Baltas, kapsulu formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē*.

* Tableti var sadalīt vienādās devās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hedonin ir indicēts:

šizofrēnijas ārstēšanai;

bipolāro traucējumu ārstēšanai:

vidēji smagu un smagu mānijas lēkmju terapija bipolāru traucējumu gadījumā;

1/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

depresijas epizožu terapija bipolāru traucējumu gadījumā;

recidīvu profilakse pacientiem ar bipolāriem traucējumiem, kuru mānijas vai

depresijas

epizodes pakļaujas kvetiapīna terapijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Katras indikācijas gadījumā pastāv dažādi devu režīmi. Tādējādi ir jānodrošina, lai pacienti saņemtu

skaidru informāciju par viņu stāvoklim piemērotām devām.

Pieaugušie

Šizofrēnijas ārstēšana

Šizofrēnijas ārstēšana Hedonin jālieto divas reizes dienā. Kopējā dienas deva pirmajās četrās terapijas

dienās ir 50 mg kvetiapīna (1. dienā), 100 mg kvetiapīna (2. dienā), 200 mg kvetiapīna (3. dienā) un

300 mg kvetiapīna (4. dienā).

Sākot ar 4. dienu, deva ir jātitrē līdz efektīvai devai, kas parasti ir 300 – 450 mg kvetiapīna dienā.

Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un pacienta individuālās zāļu panesamības devu var pielāgot

robežās no 150 līdz 750 mg kvetiapīna dienā.

Vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā

Mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā Hedonin jālieto divas reizes dienā. Kopējā

dienas deva pirmajās četrās terapijas dienās ir 100 mg (1. dienā), 200 mg (2. dienā), 300 mg (3. dienā)

un 400 mg kvetiapīna (4. dienā). Turpmāka devas pielāgošana līdz 800 mg kvetiapīna dienā notiek

līdz 6. dienai, paaugstinot to ne vairāk kā par 200 mg dienā. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un

pacienta individuālās zāļu panesamības devu var pielāgot robežās no 200 līdz 800 mg kvetiapīna

dienā. Parastā efektīvā deva ir 400 – 800 mg dienā.

Smagu depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā

Hedonin jālieto vienu reizi dienā pirms gulētiešanas. Kopējā dienas deva pirmajās četrās ārstēšanas

dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā). Ieteicamā

dienas deva ir 300 mg. Klīniskos pētījumos nav konstatēta papildus labvēlīga ietekme grupā, kas

saņēma 600 mg dienā, salīdzinot ar 300 mg grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Atsevišķiem pacientiem

var būt piemērota 600 mg deva. Devas virs 300 mg jānozīmē ārstiem ar pieredzi bipolāru traucējumu

ārstēšanā. Ja ir aizdomas par toleranci, klīniskajos pētījumos konstatēts, ka atsevišķiem pacientiem var

apsvērt devas samazināšanu līdz minimāli 200 mg.

Bipolāru traucējumu recidīvu profilaksei

Māniju, depresijas un jaukta

tipa

lēkmju recidīvu

profilaksei bipolāru traucējumu gadījumā

pacientiem, kuri ir reaģējuši uz kvetiapīna terapiju akūtu bipolāru traucējumu gadījumā, tā ir jāturpina,

lietojot to pašu devu. Devu, atkarībā no konkrētā pacienta klīniskās atbildes reakcijas un panesamības,

var pielāgot robežās no 300 mg līdz 800 mg dienā, lietojot divās dalītās devās. Uzturošai terapijai ir

svarīgi lietot mazāko efektīvo devu.

Gados vecāki pacienti

Tāpat kā citus antipsihotiskos līdzekļus, Hedonin gados vecākiem pacientiem jālieto piesardzīgi, īpaši

terapijas sākuma fāzē. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un pacienta individuālās zāļu

panesamības varētu būt nepieciešams devu titrēt daudz lēnāk nekā jaunākiem pacientiem, kā arī var

būt nepieciešams noteikt zemāku terapeitisko devu. Gados vecākiem pacientiem vidējais kvetiapīna

plazmas klīrenss ir par 30 – 50% zemāks nekā jaunākiem pacientiem.

Pacientiem

depresijas

epizodēm

virs

gadu

vecuma

efektivitāte

drošuma

bipolāro

traucējumu

gadījumā

izvērtēta.

Pediatriskā populācija

Hedonin

ieteicams

lietošanai

bērniem

pusaudžiem

līdz

gadu

vecumam,

informācijas,

pamatotu

zāļu

lietošanu

šajā

vecuma

grupā.

Pieejamā

informācija

placebo

kontrolētiem

klīniskiem

pētījumiem,

kuros

lietots

Hedonin

atspoguļota

4.4.,

4.8., 5.1.

5.2.

2/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

apakšpunktā.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Kvetiapīns plaši metabolizējas aknās, tādēļ Hedonin jālieto piesardzīgi pacientiem ar zināmiem aknu

darbības traucējumiem, īpaši terapijas sākuma fāzē.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāsāk ar 25 mg kvetiapīna dienā. Atkarībā no klīniskās

atbildes reakcijas un pacienta individuālās zāļu panesamības deva katru dienu jāpalielina par 25 līdz

50 mg, līdz sasniegta efektīvā deva.

Lietošanas veids

Iekšķīgi.

Hedonin var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Paaugstināta jutība pret riekstiem vai soju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaikus lietošana ar citohroma P-450-3A4 inhibitoriem, tādiem kā HIV proteāzes inhibitori,

azola pretsēnīšu līdzekļi, eritromicīns, klaritromicīns un nefazodons, ir kontrindicēta (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā kvetiapīnu lieto vairāku indikāciju gadījumā, drošuma profils ir jāizvērtē saistībā ar konkrētā

pacienta diagnozi un nozīmējamo devu.

Pediatriskā populācija

Hedonin

ieteicams

lietošanai

bērniem

pusaudžiem

līdz

gadu

vecumam,

nav pietiekamas

informācijas,

pamatotu

zāļu

lietošanu

šajā

vecuma

grupā.

Klīniskajos

pētījumos, kuros

lietots

kvetiapīns

pierādīts,

papildus

zināmajam

drošuma

profilam

pieaugušajiem (skatīt

4.8.

apakšpunktu),

noteiktas

blakusparādības bērniem un pusaudžiem izpaudās biežāk

(pastiprināta

ēstgriba,

paaugstināta

prolaktīna koncentrācija

serumā, vemšana, iesnas un ģībonis) vai

arī iespējama

dažāda ietekme uz bērniem un pusaudžiem (

ekstrapiramidālie

simptomi), turklāt

šajā

vecuma

grupā

reģistrēta

viena

blakusparādība,

iepriekš pētījumos

pieaugušajiem

nebija

novērota

(asinsspiediena

paaugstināšanās).

Bērniem

pusaudžiem novēroja

arī

vairogdziedzera

funkcijas

izmaiņas.

Turklāt

novērtēts,

ārstēšana

kvetiapīnu

vairāk

nekā

nedēļu

garumā

ilgtermiņā

ietekmē

augšanu

nobriešanu.

zināma

ilgtermiņa

ietekme

kognitīvo

sociālo

iemaņu

attīstību.

Placebo

kontrolētos

klīniskos

pētījumos,

kuros

piedalījušies

kvetiapīnu

ārstēti

bērni

pusaudži,

pacientiem,

kuriem

kvetiapīnu

ārstēja

šizofrēniju,

bipolāru

māniju un bipolāru depresiju,

biežāk

nekā

placebo ārstētiem

pacientiem

novēroja

ekstrapiramidālos

simptomus

(EPS)

(skatīt

4.8.

apakšpunktu).

Pašnāvība/pašnāvnieciskas

domas

vai

klīnisks

saasinājums

Depresija

bipolāro

traucējumu

gadījumā

saistīta

paaugstinātu

pašnāvniecisku

domu,

pašsavainošanās

pašnāvības

pašnāvību

saistītu

gadījumu)

risku.

Šis

risks

pastāv,

līdz iestājas

būtiska

remisija.

uzlabojums

neiestāties

pirmajās

pāris

ārstēšanās

nedēļās

vai ilgāk,

pacienti

rūpīgi

jānovēro,

līdz

iestājas

uzlabojums.

Vispārējā

klīniskā

pieredze

liecina,

ka pašnāvības

risks

palielināties

atveseļošanās

agrīnajā

stadijā.

Ārstiem

būtu

papildus

jāņem

vērā

potenciālu

pašnāvību

saistītu

gadījumu

risks,

terapija

kvetiapīnu

tiek

pārtraukta

pēkšņi,

zinot

ārstējamās

slimības

riska

faktorus.

3/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Citi psihiskie traucējumi, kuru ārstēšanai tiek nozīmēts kvetiapīns, var būt saistīti ar paaugstinātu ar

pašnāvību saistītu notikumu risku. Turklāt šie stāvokļi var attīstīties vienlaikus ar depresijas epizodēm.

Tādēļ tāda pati piesardzība, kā ārstējot pacientus ar lielās depresijas epizodēm, ir jāievēro arī, ārstējot

pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem.

Pacientiem ar pašnāvību saistītiem notikumiem anamnēzē, kā arī tiem, kam vērojama izteikta nosliece

uz pašnāvnieciskām tieksmēm, pirms terapijas uzsākšanas pastāv zināms lielāks pašnāvniecisku domu

vai pašnāvības mēģinājumu risks, un, šādus pacientus ārstēšanas laikā, ir rūpīgi jāuzrauga.

Antidepresantu lietošanas pieaugušiem pacientiem ar psihiskiem traucējumiem placebo kontrolētu

klīnisko pētījumu metaanalīze uzrādīja paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku antidepresantu

lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo pacientiem līdz 25 gadu vecumam.

Medikamentozās terapijas laikā, sevišķi uzsākot terapiju un pēc devas maiņas, jāveic stingra pacientu,

jo īpaši augsta riska pacientu, uzraudzība. Pacientus (un pacientu aprūpētājus) jābrīdina par

nepieciešamību uzraudzīt, vai netiek novērota jebkāda klīniska pasliktināšanās, pašnāvnieciska

uzvedība vai domas un neparastas uzvedības pārmaiņas, un jāiesaka nekavējoties griezties pie ārsta, ja

attīstās šie simptomi.

Īstermiņa placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar lielās depresijas epizodēm bipolāru

traucējumu gadījumā paaugstināts ar pašnāvību saistītu notikumu risks tika novērots jaunāku

pieaugušu (jaunāku par 25 gadiem) pacientu vidū, kuri tika ārstēti ar kvetiapīnu, salīdzinot ar tiem,

kurus ārstēja ar placebo (3,0% pret 0%, attiecīgi).

Metabolais risks

Ņemot vērā klīniskajos pētījumos novērotās ķermeņa masas, glikozes līmeņa asinīs (skatīt

"Hiperglikēmija") un lipīdu raksturlielumu izmaiņas, pacientiem (tostarp pacientiem ar normai

atbilstošiem sākotnējiem rādītājiem) ir iespējama metabolā riska profila pasliktināšanās, kas jāārstē

atbilstoši klīniskajai situācijai (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ekstrapiramidālais simptoms

Placebo

kontrolētos

pētījumos

depresijas

epizožu

ārstēšanai

bipolāru

traucējumu

gadījumā

pieaugušajiem kvetiapīna

grupas

pacientiem

ekstrapiramidālā sindroma (

EPS)

sastopamība

bija

biežāka

nekā

placebo

grupas

pacientiem (skatīt

4.8. un 5.1.

apakšpunktu).

Kvetiapīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas attīstību, ko subjektīvi raksturo nepatīkams vai traucējošs

nemiers un nepieciešamība kustēties, ko bieži pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt. Tā

visbiežāk rodas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kuriem attīstās šie simptomi, devas

palielināšana var būt kaitīga.

Tardīvā diskinēzija

Ja rodas tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver kvetiapīna devas samazināšana vai tā

lietošanas pārtraukšana.

Pēc terapijas

pārtraukšanas

tardīvās

diskinēzijas

simptomi

var pastiprināties

rasties

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Miegainība un reiboņi

Kvetiapīna

terapija

būt

saistīta

miegainību

līdzīgiem

simptomiem,

piem.,

sedāciju

(skatīt

4.8. apakšpunktu).

Klīniskajos

pētījumos

pacientiem

bipolāro

depresiju

parasti

iestājās terapijas

pirmo

trīs

dienu

laikā,

pārsvarā

bija

viegla

mērena.

Pacienti, kuri

izjūt

stipru

miegainību,

jānovēro

biežāk

vismaz

nedēļas

kopš

miegainības

parādīšanās

vai līdz

simptomi

uzlabojas.

Jāapsver

arī

terapijas

pārtraukšana.

Ortostatiska hipotensija

Kvetiapīna terapija ir bijusi saistīta ar ortostatisku hipotensiju un ar to saistītu reiboni (skatīt 4.8.

apakšpunktu), kas, tāpat kā miegainība, parasti tiek novērota sākotnējā devas titrēšanas periodā. Tas

varētu palielināt nejaušas savainošanās (kritienu) gadījumu biežumu, jo īpaši gados vecākiem

4/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

pacientiem. Tādēļ pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, iekams viņi nav iepazinušies ar zāļu

iespējamo ietekmi.

Hedonin piesardzīgi jālieto pacientiem ar jau zināmu sirds un asinsvadu slimību, cerebrovaskulāru

slimību vai citiem stāvokļiem, kas var izraisīt hipotensiju. Kvetiapīns var izraisīt ortostatisku

hipotensiju, tāpēc, jāapsver lēnāka devas titrēšana īpaši pacientiem ar kardiovaskulāru pamatslimību.

Miega apnojas sindroms

Ziņots par miega apnojas sindromu pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu. Pacientiem, kuri saņem

vienlaicīgu terapiju ar centrālās nervu sistēmas depresantiem un kuriem ir bijis vai pašreiz ir miega

apnojas risks, piemēram, pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu vai vīriešiem, kvetiapīns jālieto

piesardzīgi.

Krampji

Kontrolētos klīniskos pētījumos nebija atšķirības lēkmju biežuma ziņā pacientiem, kuri lietoja

kvetiapīnu un pacientiem, kuri lietoja placebo. Nav pieejami dati par krampju sastopamības biežumu

pacientiem ar krampjiem anamnēzē. Līdzīgi kā lietojot citus antipsihotiskus līdzekļus, ārstējot

pacientus ar epilepsijas lēkmēm anamnēzē, jāievēro piesardzība

(skatīt

4.8.

apakšpunktu)

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms

Ļaundabīgo neiroleptisko sindromu bieži saista ar antipsihotisko zāļu lietošanu, tai skaitā kvetiapīnu

(skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā klīniskās izpausmes ir hipertermija, apziņas traucējumi, muskuļu

rigiditāte, veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitāte un paaugstināts kreatinīna fosfokināzes līmenis.

Šādos gadījumos kvetiapīna lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija.

Smaga

neitropēnija un agranulocitoze

Klīniskajos

pētījumos

Hedonin

tika

ziņots

smagu

neitropēniju

(neitrofilu

skaits

<0,5x10

/l).

Lielākajā

daļā

gadījumu

smaga

neitropēnija

parādījās

dažu

mēnešu

laikā,

uzsākot terapiju

Hedonin

saistības

devu.

Pēcreģistrācijas

pieredze

rāda,

daži gadījumi ir bijuši letāli. Iespējamie

neitropēnijas

riska

faktori

ir iepriekš

zems

balto

asinsķermenīšu

daudzums

medikamentu

izraisīta

neitropēnija

anamnēzē. Tomēr atsevišķos gadījumos neutropēnija tika novērota pacientiem,

bez iepriekšminētajiem riska faktoriem. Kvetiapīns

jāpārtrauc

lietot

pacientiem

neitrofilu

skaitu

<1.0x10

Pacientiem

jānovēro infekcijas

pazīmes

simptomi

jāseko

neitrofilu

skaitam

(līdz

pārsniedz

1,5x10

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar infekciju vai drudzi, īpaši, ja nav acīmredzama veicinoša faktora(-u), jāapsver

neitropēnijas iespējamība un jāveic ārstēšanu atbilstoši klīniskajam stāvoklim.

Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot par ārējām pazīmēm/simptomiem, kas atbilst agranulocitozes

vai infekcijas klīniskajai ainai (piemēram, drudzi, vājumu, miegainību vai iekaisumu kaklā) jebkurā

Hedonin terapijas brīdī. Šādiem pacientiem nekavējoties jānosaka leikocītu (WBC) un absolūtais

neitrofilo šūnu (ANC) skaits, jo īpaši, ja nepastāv veicinoši riska faktori.

Antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts

Aktīvajam kvetiapīna metabolītam, norkvetiapīnam, piemīt vidēji stipra līdz stipra piesaistes spēja pie

vairākiem muskarīna receptoru apakštipiem. Tas izraisa zāļu blakusparādības ar antiholīnerģisku

efektu, lietojot kvetiapīnu ieteiktajās devās, lietojot vienlaicīgi ar citām antiholīnerģisku efektu

izraisošām zālēm, vai pārdozēšanas gadījumā. Kvetiapīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kas saņem

zāles ar antiholīnerģisku (muskarīna) efektu. Kvetiapīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar šādām

esošām diagnozēm vai diagnozēm slimības vēsturē: urīna aizture, klīniski nozīmīga prostatas

hipertrofija, zarnu nosprostojums vai līdzīgi stāvokļi, palielināts intraokulārais spiediens vai šaura

leņķa glaukoma (skatīt 4.5., 4.8., 5.1. un 4.9. apakšpunktu).

Mijiedarbība

Skatīt arī 4.5. apakšpunktu.

Kvetiapīna vienlaikus lietošana ar spēcīgiem aknu enzīmu induktoriem, piemēram, karbamazepīnu vai

fenitoīnu ievērojami samazina kvetiapīna koncentrāciju plazmā. Tas var ietekmēt kvetiapīna terapijas

efektivitāti.

5/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Pacientiem, kas saņem aknu enzīmu induktorus, kvetiapīns būtu jālieto tikai tādos gadījumos, ja

ārstējošais ārsts izlemj, ka kvetiapīna terapijas ieguvums atsver risku, ko rada aknu enzīmu induktoru

terapijas atcelšana. Svarīgi jebkādas izmaiņas aknu enzīmu induktoru terapijā veikt pakāpeniski. Ja

nepieciešams, šīs zāles var aizvietot ar aknu enzīmus neinducējošiem līdzekļiem (piemēram, nātrija

valproātu).

Ķermeņa masa

Pacientiem, kuri ārstēti ar kvetiapīnu, ziņots par ķermeņa masas palielināšanos, tāpēc šie pacienti

jāuzrauga un klīniski atbilstoši jāārstē saskaņā ar izmantotajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas

vadlīnijām (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Hiperglikēmija

Ziņots par hiperglikēmiju un/vai cukura diabēta rašanos vai pasliktināšanos, reizēm ar ketoacidozi vai

komu, bijuši arī daži letāli gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažos gadījumos ziņots par iepriekšēju

ķermeņa masas palielināšanos, kas var būt predisponējošs faktors. Vēlama klīniska uzraudzība

atbilstoši noteiktajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām. Pacienti, kuri tikuši ārstēti ar

jebkuru antipsihotisko līdzekli, tai skaitā, ar kvetiapīnu, jānovēro attiecībā uz hiperglikēmijas pazīmēm

un simptomiem (tādiem kā polidipsija, poliūrija, polifāgija un nogurums), un cukura diabēta pacienti

vai pacienti ar cukura diabēta attīstības riska faktoriem regulāri jāpārbauda attiecībā uz glikozes

kontroles pasliktināšanos. Regulāri jākontrolē ķermeņa masa.

Lipīdi

Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu ir novēroti triglicerīdu, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) un

kopējā holesterīna līmeņa paaugstināšanās, kā arī augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) līmeņa

pazemināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskas nepieciešamības gadījumā lipīdu izmaiņas ir

jākoriģē.

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskos

pētījumos

lietojot

saskaņā

zāļu

aprakstu,

kvetiapīns

neizraisīja

pastāvīgu absolūtā

intervāla

pagarināšanos.

Pēcreģistrācijas

pieredzē

ziņots

intervāla pagarināšanos

terapeitiskās devas

(skatīt 4.8.

apakšpunktu)

un pie

pārdozēšanas

(skatīt 4.9.

apakšpunktu). Tāpat

citu

antipsihotisko

līdzekļu

lietošanas

gadījumā,

ordinējot

kvetiapīnu

pacientiem

kardiovaskulārām

slimībām,

arī

pacientiem,

kuru

ģimenes

anamnēzē

intervāla

pagarināšanās,

jāievēro

piesardzība.

Piesardzība

jāievēro

gadījumos,

kvetiapīnu

ordinē

kopā ar

preparātiem,

kuriem

zināms,

pagarina

intervālu,

neiroleptiskajiem

līdzekļiem

(īpaši

gados

vecākiem

pacientiem),

arī

pacientiem

iedzimti

pagarinātu

intervālu,

sastrēguma

sirds

mazspēju,

sirds

hipertrofiju,

hipokaliēmiju

hipomagniēmiju

(skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Kardiomiopātija un miokardīts

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā ziņots par kardiomiopātiju un miokardītu, tomēr

cēloņsakarība ar kvetiapīnu nav noteikta. Ārstēšana ar kvetiapīnu jāpārvērtē pacientiem ar aizdomām

par kardiomiopātija vai miokardītu.

Atcelšana

Pēc pēkšņas kvetiapīna lietošanas pārtraukšanas ir aprakstīti tādi akūti atcelšanas simptomi kā

bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un aizkaitināmība. Ieteicama

pakāpeniska atcelšana vismaz vienu līdz divas nedēļas ilgā laika periodā (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti ar demenci saistītu psihozi

Kvetiapīns nav apstiprināts lietošanai ar demenci saistītas psihozes pacientiem.

Randomizētos ar placebo kontrolētos pētījumos dažu atipisko antipsihotisko līdzekļu lietošanas

gadījumā novēroja aptuveni trīskāršu cerebrovaskulāro blakusparādību riska pieaugumu pacientiem ar

demenci. Šī paaugstinātā riska mehānisms nav zināms. Nav izslēgts paaugstināts risks, lietojot citus

6/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

antipsihotiskus līdzekļus vai lietojot tos citai pacientu populācijai. Kvetiapīns pacientiem ar insulta

riska faktoriem jālieto piesardzīgi.

Veicot atipisko antipsihotisko līdzekļu metaanalīzi, konstatēts, ka gados vecākiem pacientiem ar

demenci saistītu psihozi ir paaugstināts nāves risks, salīdzinājumā ar placebo grupu. Tomēr divos 10

nedēļu ilgos placebo kontrolētos kvetiapīna pētījumos tādā pašā pacientu populācijā (n=710; vidējais

vecums: 83 gadi; vecuma robežas: 56-99 gadi) mirstības gadījumu skaits ar kvetiapīnu ārstētajā grupā

bija 5,5%, salīdzinot ar 3,2% placebo grupā. Šajos pētījumos pacientu mirstības iemesli bija dažādi,

kas atbilda gaidāmajiem šajā populācijā. Minētie dati neapstiprina cēloņsakarību starp kvetiapīna

lietošanu un gados vecāku demences pacientu nāvi.

Disfāgija

Saistībā ar kvetiapīna lietošanu saņemti ziņojumi par disfāgiju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Kvetiapīnu

piesardzīgi jālieto pacientiem ar aspirācijas pneimonijas attīstības risku.

Aizcietējums un zarnu nosprostojums

Aizcietējums ir zarnu nosprostojuma riska faktors. Par aizcietējumu un zarnu nosprostojumu saņemti

ziņojumi kvetiapīna terapijas laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tie ietver letālus gadījumus pacientiem,

kuriem ir bijis lielāks zarnu nosprostojuma risks, tostarp tādiem, kuri vienlaikus saņēma vairākas

zāles, kas samazina zarnu peristaltiku un/vai neziņoja par aizcietējuma simptomiem. Pacientiem ar

zarnu nosprostojumu/ileusu jānodrošina rūpīgu uzraudzību un neatliekamu aprūpi.

Venozas trombembolijas risks (VTE)

Saistībāar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas

trombembolijas

(VTE)

gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska

faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar Hedonin un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska

faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Pankreatīts

Klīniskajos pētījumos, kā arī pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par pankreatītu.

Pēcreģistrācijas ziņojumus, taču ne visos gadījumos, ietekmēja esošie riska faktori, daudziem

pacientiem pastāvēja faktori, kas varētu būt saistīti ar pankreatītu, piemēram, paaugstināts triglicerīdu

līmenis (skatīt 4.4. apakšpunktu), žultsakmeņi un alkohola lietošana.

Papildus informācija

Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju akūtos vidēju līdz smagu mānijas

epizožu gadījumos ir ierobežoti, tomēr kombinēta terapija bija labi panesama (skatīt 4.8 un 5.1.

apakšpunktu). Dati uzrādīja papildus labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā.

Nepareiza un ļaunprātīga izmantošana

Ir ziņots par nepareizas un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Var būt nepieciešama

piesardzība, izrakstot kvetiapīnu pacientiem ar alkohola vai narkotiku lietošanu anamnēzē.

Laktoze

Hedonin satur

laktozi. Š

īs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Lecitīns

Hedonin satur

no sojas iegūts lecitīns un var saturēt sojas olbaltumvielas. Sojas lecitīns un var izraisīt

alerģiju pacientiem ar paaugstinātu jutību pret soju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ņemot vērā kvetiapīna primāro iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kvetiapīns jālieto piesardzīgi

kombinācijā ar citām centrālas darbības zālēm un alkoholu.

Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kuri lieto citas zāles, kam ir antiholīnerģiska (muskarīna)

iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

7/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Citohroms P450 (CYP) 3A4 ir enzīms, kas galvenokārt atbild par citohroma P450 mediētu kvetiapīna

metabolismu. Mijiedarbības pētījumos veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga kvetiapīna (25 mg deva)

lietošana ar CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu izraisīja 5 – 8 kārtīgu kvetiapīna AUC palielināšanos.

Balstoties uz šo novērojumu, vienlaicīga kvetiapīna un CYP3A4 inhibitoru lietošana ir kontrindicēta.

Tāpat nav ieteicams kvetiapīna terapijas laikā lietot greipfrūtu sulu.

Daudzdevu pētījumā pacientiem, lai novērtētu kvetiapīna farmakokinētiku, lietojot to pirms un

ārstēšanas laikā ar karbamazepīnu (zināmu aknu enzīmu induktoru), vienlaikus lietošana ar

karbamazepīnu ievērojami palielināja kvetiapīna klīrensu. Šī klīrensa palielināšanās samazināja

kvetiapīna sistēmisko iedarbību (nosakot pēc AUC) vidēji par 13% no iedarbības, kāda vērojama

kvetiapīna monoterapijas laikā; tomēr dažiem pacientiem novēroja stiprāku iedarbību. Šīs

mijiedarbības rezultātā var rasties zemāka koncentrācija plazmā. Tas var ietekmēt Hedonin terapijas

efektivitāti.

Lietojot Hedonin kopā ar citu mikrosomālo enzīmu induktoru fenitoīnu, palielinājās kvetiapīna

klīrenss par aptuveni 450%. Pacientiem, kuri saņem aknu enzīmu induktorus, ārstēšana ar Hedonin

uzsākama tikai tādā gadījumā, ja ārstējošais ārsts apsvēris, ka iespējamais ieguvums no Hedonin

terapijas atsver aknu enzīmu induktoru terapijas atcelšanas risku. Svarīgi jebkādas izmaiņas aknu

induktora terapijā veikt pakāpeniski un, ja nepieciešams, tas jāaizvieto ar neinduktoru (piemēram,

nātrija valproātu) (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Lietojot vienlaikus ar antidepresantiem imipramīnu (zināmu CYP2D6 inhibitoru) vai fluoksetīnu

(zināmu CYP3A4 un CYP2D6 inhibitoru), kvetiapīna farmakokinētika būtiski netika ietekmēta.

Lietojot vienlaikus ar antipsihotiskiem līdzekļiem risperidonu vai haloperidolu, kvetiapīna

farmakokinētika būtiski netika ietekmēta. Tomēr lietojot vienlaikus kvetiapīnu ar tioridazīnu,

kvetiapīna klīrenss palielinājās par aptuveni 70%.

Lietojot vienlaikus ar cimetidīnu, kvetiapīna farmakokinētika netika ietekmēta.

Lietojot vienlaikus ar kvetiapīnu, litija farmakokinētika netika ietekmēta.

6-nedēļu randomizētā pētījumā, kurā salīdzināja litija un kvetiapīna XR terapiju ar placebo un

kvetiapīna XR terapiju pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju, litija papildterapijas grupā, salīdzinot

ar placebo papildterapijas grupu, tika novērota ar ekstrapiramidāliem traucējumiem saistīto notikumu

(jo īpaši trīces), miegainības un svara pieauguma augstāka sastopamība (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Nātrija valproāta un kvetiapīna farmakokinētikas izmaiņas nebija klīniski nozīmīgas, lietojot tos

vienlaicīgi. Restrospektīvā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma valproātu, kvetiapīnu vai

abus, kombinētas terapijas grupā konstatēja biežāku leikopēnijas un neitropēnijas sastopamību,

salīdzinot ar monoterapijas grupām.

Tieši mijiedarbības pētījumi ar kardiovaskulārām zālēm nav veikti.

Piesardzība jāievēro, kvetiapīnu lietojot vienlaicīgi ar zālēm, par kurām ir zināms, ka tās izraisa

elektrolītu līdzsvara traucējumus vai QT intervāla pagarināšanos.

Ir tikuši saņemti ziņojumi par viltus pozitīvu metadona un triciklisko antidepresantu rezultātu enzīmu

imunoloģiskās analīzēs pacientiem, kuri lietojuši kvetiapīnu. Apšaubāmu imunoloģiskās analīzes testa

rezultātu ieteicams apstiprināt ar atbilstošu hromatogrāfijas metodi.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Pirmais trimestris

Diezgan daudzi publicētie dati par lietošanu grūtniecības periodā (t.i., 300-1000 grūtniecību rezultāti),

tai skaitā atsevišķi ziņojumi un daži novērojumu pētījumi, neliecina par paaugstinātu kroplību risku

terapijas dēļ. Tomēr, pamatojoties uz visiem pieejamajiem datiem, noteiktu secinājumu nevar izdarīt.

8/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ

kvetiapīnu grūtniecības periodā jālieto tikai gadījumā, ja ieguvums attaisno potenciālo risku.

Trešais trimestris

Jaundzimušajiem, kuri bijuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tostarp kvetiapīna) iedarbībai trešā

grūtniecības trimestra laikā, pastāv blakusparādību, tostarp ekstrapiramidālo un/vai atcelšanas

simptomu, attīstības risks, kuru smaguma pakāpe un ilgums pēc dzemdībām var atšķirties. Ir saņemti

ziņojumi par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, elpošanas traucējumiem vai

barošanas traucējumiem. Līdz ar to, jaundzimušos ir rūpīgi jānovēro.

Barošanas ar krūti periods

Pamatojoties uz ļoti ierobežotiem publicēto ziņojumu datiem par kvetiapīna izdalīšanos mātes pienā,

informācija par kvetiapīna izdalīšanos, lietojot terapeitiskas devas, ir pretrunīga. Pamatotu datu

trūkuma dēļ pieņemot lēmumu, pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt Hedonin terapiju, jāņem vērā

ieguvums no bērna barošanas ar krūti un ieguvums no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Kvetiapīna ietekme uz cilvēka fertilitāti nav novērtēta. Žurkām ir novērota ietekme, kas saistīta ar

prolaktīna līmeņa paaugstināšanos, lai gan šie dati nav tieši attiecināmi uz cilvēkiem (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tā kā kvetiapīns galvenokārt ietekmē centrālo nervu sistēmu, var tikt traucētas darbības, kuru

veikšanai nepieciešama modrība. Tādēļ pacientiem jāiesaka atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas

un mehānismu apkalpošanas, līdz nav noskaidrota viņu individuālā atbildes reakcija pret kvetiapīna

terapiju.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lietojot kvetiapīnu, visbiežāk novērotās nevēlamas blakusparādības (NBS) (>10%) ir miegainība,

galvassāpes, reibonis, sausa mute, zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi, triglicerīdu līmeņa

palielināšanās serumā, kopējā holesterīna (galvenokārt ZBL holesterīna) līmeņa palielināšanās, ABL

holesterīna samazināšanās, svara pieaugums, samazināts hemoglobīna līmenis un ekstrapiramidālie

simptomi.

Saistībā

kvetiapīna

lietošanu ziņots par

smagām

ādas nevēlamām

blakusparādībām

(severe

cutaneous adverse reactions; SCAR), to vidū par Stīvensa-Džonsona sindromu (SDžS), toksisku

epidermas nekrolīzi (TEN), zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug

reaction with eosinophilia and systemic symptoms; DRESS).

Blakusparādību sastopamība, lietojot kvetiapīnu, norādīta tabulā atbilstoši Starptautisko medicīnisko

zinātņu organizācijas padomes (CIOMS III darba grupa; 1995) ieteiktam formātam.

Nevēlamo blakusparādību izvērtēšanai lietots sekojošs to sastopamības biežuma iedalījums:

ļoti bieži:

(≥1/10);

bieži:

(≥1/100, <1/10);

retāk:

(≥1/1 000, <1/100);

reti:

(≥1/10 000, <1/1 000);

ļoti reti:

(<1/10 000);

nav zināms:

(nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: samazināts hemoglobīns

Bieži: leikopēnija

1, 28

, samazināts neitrofilo šūnu daudzums, palielināts eozinofīlo šūnu daudzums

Retāk: trombocitopēnija, anēmija, samazināts trombocītu daudzums

Reti: agranulocitoze

Nav zināms: neitropēnija

9/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: paaugstinātas jutības reakcijas (tai skaitā alerģiskas ādas reakcijas).

Ļoti reti: anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži:

hiperprolaktinēmija

kopējā T4 līmeņa pazemināšanās

, brīvā T4 līmeņa pazemināšanās

kopējā T3 līmeņa pazemināšanās

, TSH līmeņa paaugstināšanās

Reti: brīvā T3 līmeņa pazemināšanās

, hipotireoīdisms

Ļoti reti: neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži: triglicerīdu līmeņu izmaiņas serumā

10,30

, kopējā holesterīna (galvenokārt, zema blīvuma

holesterīna) līmeņa izmaiņas

11,30

, augsta blīvuma holesterīna līmeņa pazemināšanās

17,30

, ķermeņa masas

palielināšanās

9,30

Bieži: pastiprināta ēstgriba, glikozes līmeņa paaugstināšanās līdz hiperglikēmijai

6,30

Retāk: hiponatriēmija

, cukura diabēts

Ļoti reti: metabolais sindroms

Psihiskie traucējumi

Bieži: patoloģiski sapņi un nakts murgi. Suicidālas domas un rīcība

Reti: somnambulisms un citi ar to saistīti notikumi, tādi kā runāšana un ēšana miegā.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: reibonis

4,16

, miegainība

2, 16

, galvassāpes, ekstrapiramidālie simptomi

1, 21

Bieži: dizartrija.

Retāk: krampji

, nemierīgo kāju sindroms, tardīvā diskinēzija

, sinkope

4,16

Acu bojājumi

Bieži: neskaidra redze.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: tahikardija

, sirdsklauves

Retāk: bradikardija

, QT intervāla pagarināšanās

1, 12, 18

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ortostatiska hipotensija

4, 16

Reti: venoza trombembolija

Elpošanas sistēmas traucējumi,, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: aizdusa

Retāk: rinīts.

Ķuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: sausums mutē.

Bieži: aizcietējums, dispepsija, vemšana

Retāk: disfāgija

Reti: pankreatīts

, zarnu nosprostojums/ileuss.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

seruma

transamināžu

(alanīnaminotransferāzes (AlAT)

līmeņa

paaugstināšanās

gamma-glutamiltranspeptidāzes līmeņa paaugstināšanās

Retāk: aspartātaminotransferāzes (AsAT) līmeņa paaugstināšanās

Reti: dzelte

, hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti: angioedēma

, Stīvensa-Džonsona sindroms

.Nav zināms: toksiskā epidermālā nekrolīze,

multiformā eritēma, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS).

10/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti: rabdomiolīze.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti: urīna aizture.

Grūtniecība, pēcdzemdību un perinatālie stāvokļi

Nav zināms: zāļu atcelšanas simptomi jaundzimušajiem

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: seksuāla disfunkcija.

Reti: priapisms, galaktoreja, krūšu pietūkums, menstruālie traucējumi.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: lietošanas pārtraukšanas simptomi

Bieži: viegla astēnija, perifēriska tūska, aizkaitināmība, drudzis.

Reti: ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms

, hipotermija.

Izmeklējumi

Reti:

paaugstināta

kreatīna

fosfokināzes

koncentrācija asinīs

(1) Skatīt 4.4. apakšpunktu.

(2) Miegainība galvenokārt var rasties terapijas pirmo divu nedēļu laikā un parasti pāriet pēc Hedonin

lietošanas pārtraukšanas.

Dažiem

pacientiem,

lietojot

Hedonin

novērota

asimptomātiska

transamināzes

(jebkurā laikā

izmaiņas no normāla uz > 3X ULN)

(ALAT,

ASAT)

gamma- GT

līmeņa

palielināšanās

serumā.

Šī

palielināšanās

parasti

izzuda,

turpinot

Hedonin

terapiju.

(4) Tāpat kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus ar α-1 adrenobloķējošu aktivitāti, Hedonin var

izraisīt ortostatisku hipotensiju, kas izraisa reiboni, tahikardiju un dažiem pacientiem – sinkopi, īpaši

devas titrēšanas sākuma periodā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(5) Šo nevēlamo blakusparādību biežuma aprēķins izdarīts ņemot vērā tikai pēcreģistrācijas datus.

Vismaz

vienā

gadījumā

cukura

līmenis

>126

mg/dl

(>

mmol/l)

tukšā

dūšā

pēc

ēšanas

cukura

līmenis

>200

mg/dl

(>

11,1

mmol/l).

(7) Disfāgijas

biežuma

palielināšanās,

lietojot

kvetiapīnu

salīdzinot

placebo,

bija

novērota

tikai

klīniskos pētījumos

bipolāras

depresijas

gadījumā.

(8) Ņemot

vērā

ķermeņa masas

pieaugumu

>7%,

salīdzinot

sākotnējo.

Pārsvarā

novērojams

terapijas

pirmajās

nedēļās pieaugušajiem.

(9) Šādi

atcelšanas

simptomi

novēroti

visbiežāk

akūtos

placebo

kontrolētos

klīniskos

pētījumos,

kuros

izvērtēja terapijas

pārtraukšanas

simptomus:

bezmiegs,

slikta

dūša,

galvas

sāpes,

caureja,

vemšana,

reibonis,

uzbudināmība. Šo

reakciju

biežums

ievērojami

samazinājās

nedēļu

pēc

pārtraukšanas.

(10)

Triglicerīdi

≥200 mg/dl

(≥2,258

mmol/l)

(pacientiem

gadi)

≥1

mg/dl (

≥1

,694

mmol/l)

(pacientiem

<

gadi)

vismaz

vienā

pārbaudē.

(11)

Holesterīns

≥240 mg/dl

(≥6,2064

mmol/l)

(pacientiem

gadi)

mg/dl

≥5

mmol/

l) (pacientiem

<

gadi)

vismaz

vienā

pārbaudē.

Ļoti

bieži

novērota

ZBL-holesterīna

palielināšanās

≥30

mg/dl (≥0,769

mmol/l).

Vidējās

izmaiņas

pacientiem,

kuriem

bija

šī

palielināšanās,

bija

41,7

mg/dl

(≥1,07

mmol/l).

(12) Skatīt

tekstu

zemāk.

(13) Trombocītu

skaits

≤100

vismaz

vienā

pārbaudē.

(14) Pamatojoties

nevēlamo

blakusparādību

ziņojumiem

klīniskajos

pētījumos

paaugstinātu

kreatīna fosfokināzes

līmeni

asinīs,

nebija

saistīts

ļaundabīgu

neiroleptisko

sindromu.

(15) Prolaktīna

līmeņi

(pacienti>18

gadiem):

>20

µg/l

(>869,56

pmol/l)

vīriešiem;

>30

µg/l

(>1304,34

pmol/l) sievietēm

jebkurā

laikā.

(16) Var

izraisīt

kritienu.

11/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

(17) ABL-holesterīns:

<40

mg/dl

(1,025

mmol/l)

vīriešiem;

<50

mg/dl

(1,282

mmol/L)

sievietēm

jebkurā

laikā.

(18)

Pacientu daudzums, kuriem ir QTc novirze no <450 msek. līdz ≥ 450 msek. ar vairāk kā ≥ 30

msek. pieaugumu. Placebo kontrolētos pētījumos ar kvetiapīnu vidējā pacientu skaita izmaiņa, kuriem

ir klīniski nozīmīga novirze, ir līdzīga kvetiapīna un placebo grupās.

(19) Novirze no >132 mmol/l līdz <132 mmol/l vismaz vienā gadījumā.

(20) Terapijas ar kvetiapīnu laikā vai drīz pēc terapijas pārtraukšanas ir saņemti ziņojumi par

pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu)

(21) Skatīt 5.1. apakšpunktu.

(22) Hemoglobīna līmeņa pazemināšanos līdz ≤13 g/dl (8,07 mmol/l) vīriešiem, ≤12 g/dl

(7,45 mmol/l) sievietēm vismaz vienā gadījumā no 11% pacientu, kuri lietoja kvetiapīnu, novēroja

visos pētījumos, ieskaitot atklātos paplašinātos pētījumus. Šiem pacientiem vidēji maksimālā

hemoglobīna līmeņa pazemināšanās jebkurā laikā bija -1,50 g/dl.

(23) Šie ziņojumi bieži tika saņemti sakarā ar tahikardiju, reiboni, ortostatisko hipotensiju un/vai kādu

sirds/elpceļu slimību.

(24) Pamatojoties uz nobīdēm no normāliem rādītājiem līdz potenciāli klīniski nozīmīgiem rādītājiem

jebkurā laikā. Kopējā T4, brīvā T4, kopējā T3 un brīvā T3 nobīde tiek definētas kā <0,8 x zemākā

normas robeža (ZNR) (pmol/l) un TSH nobīde ir >5 mSV/l jebkurā laikā.

(25) Pamatojoties uz paaugstinātu vemšanas sastopamības biežumu gados vecākiem pacientiem

(≥65 gadiem).

(26) Pamatojoties uz neitrofilo šūnu daudzuma nobīdi no ≥1,5 x 10

/l izejas līmenī līdz 0,5 x 10

jebkurā ārstēšanas posmā, un pamatojoties uz pacientiem ar smagu neitropēniju (<1,5 x 10

/l) un

infekcijām visas kvetiapīna klīnikas laikā (slatīt 4.4. apakšpunktu).

(27) Pamatojoties uz nobīdi no normāliem rādītājiem līdz potenciāli klīniski nozīmīgiem rādītājiem

jebkurā laikā visos pētījumos. Eozinofīlo šūnu daudzuma nobīde tiek definēta kā >1 x 10

/l jebkurā

laikā.

(28) Pamatojoties uz nobīdi no normāliem rādītājiem līdz potenciāli klīniski nozīmīgiem rādītājiem

jebkurā laikā visos pētījumos. Leikocītu daudzuma nobīde tiek definēta kā ≤ 3 x 10

/l jebkurā laikā.

(29) Pamatojoties uz blakusparādību ziņojumiem par metabolo sindromu visos kvetiapīna klīniskajos

pētījumos

(30) Dažiem pacientiem klīniskajos pētījumos tika novērota vairāk nekā viena vielmaiņas faktora

(ķermeņa masas, glikozes un lipīdu līmeņa asinīs) pasliktināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

(31) Skatīt 4.6. apakšpunktu.

(32)Var attīstīties, uzsākot ārstēšanu drīz pēc tam un būt saistīta ar hipotensiju un/vai ģīboni.

Bradikardijas un ar to saistīto notikumu sastopamības biežums, pamatojas uz blakusparādību

ziņojumiem visos kvetiapīna klīniskajos pētījumos.

Neiroleptisko

līdzekļu

lietošanas

laikā

aprakstīta

intervāla

pagarināšanās,

sirds

kambaru

aritmija,

pēkšņa,

neizskaidrojama

iemesla

izraisīta

nāve,

sirdsdarbības

apstāšanās

torsades

de

pointes.

Uzskata,

minēto

parādību

tendence

raksturīga

šīs

preparātu

grupas

īpašība.

Pediatriskā populācija

Jāievēro,

bērniem

pusaudžiem

iespējamas

tās

pašas

iepriekš

minētās

NBP,

aprakstītas

pieaugušajiem.

Turpmāk

tabulā

apkopotas

NBP,

kuras

līdz

gadus

veciem

bērniem

pusaudžiem

novēro

biežāk

nekā

pieaugušo

populācijā

NBP,

kuras

pieaugušo

populācijā

konstatētas.

Nevēlamo blakusparādību izvērtēšanai lietots sekojošs to sastopamības biežuma iedalījums:

ļoti bieži:

(≥1/10);

bieži:

(≥1/100, <1/10);

retāk:

(≥1/1 000, <1/100);

reti:

(≥1/10 000, <1/1 000);

ļoti reti:

(<1/10 000).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

prolaktīna koncentrācijas palielināšanās

Vi

e

l

m

a

i

ņ

a

s

un

u

z

t

u

res

t

r

au

c

ē

j

um

i

Ļoti

bieži: pastiprināta ēstgriba.

12/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Nervu

sistēma s

trau cē jum i

Ļoti

bieži: ekstrapiramidāli simptomi

3, 4

Bieži: ģībonis.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

asinsspiediena

paaugstināšanās

Elpošanas sistēmas traucējumi,, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: iesnas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: vemšana.

Vi sp ārēji

traucēju mi

un

rea kc ija s

i evad īšana s

vietā

Bieži:

izkaitināmība

(1) Prolaktīna

koncentrācija

pacientiem

līdz

gadu

vecumam:

>

ug/l

(>

869,56

pmol/l)

zēniem;

>

ug/l (>1130,428

pmol/l)

meitenēm

jebkurā

laikā.

Mazāk

nekā

pacientu

prolaktīna

koncentrācija

palielinājās līdz

vērtībai,

pārsniedz

ug/l.

Ņemot

vērā

novirzes

virs

klīniski

nozīmīgām

robežvērtībām

(pielāgots

pēc

Nacionālā

veselības

institūta kritērijiem)

sistoliskā

asinsspiediena

palielināšanās

vairāk

nekā

mmHg

diastoliskā asinsspiediena

palielināšanās

vairāk

nekā

mmHg

jebkurā

laikā

noteikti,

pamatojoties

novirzēm divu

akūtu

nedēļas

ilgu)

placebo

kontrolētu

pētījumu

laikā.

Piezīme:

iežums

atbilst

pieaugušajiem

novērotajam,

taču

aizkaitināmība

bērniem

pusaudžiem

varētu būt

saistīta

atšķirīgām

klīniskajām

sekām

nekā

pieaugušajiem.

Skatīt 5.1. apakšpunktu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā pazīmes un simptomi, par kuriem tika saņemti ziņojumi, bija pastiprināta aktīvās vielas

zināmā farmakoloģiskā iedarbība, t.i., miegainība un sedācija, tahikardija, hipotensija un

antiholīnerģiskā iedarbība.

Pārdozēšana var izraisīt QT intervāla pagarināšanos, krampjus, epilepsijas statusu, rabdomiolīzi,

elpošanas nomākumu, urīna aizturi, apjukumu, delīriju un/vai uzbudinājumu, komu un nāvi.

Pacientiem ar iepriekš pastāvošu sirds - asinsvadu slimību var būt paaugstināts pārdozēšanas risks

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Terapija

Kvetiapīnam nav specifiska antidota. Smagas intoksikācijas gadījumā jāņem vērā vairāku zāļu

lietošanas varbūtība un tādēļ ieteicami intensīvās terapijas pasākumi, ietverot elpceļu caurlaidības

nodrošināšanu

saglabāšanu,

nodrošinot

adekvātu

oksigenāciju

elpināšanu,

arī

kardiovaskulārās sistēmas darbības novērošanu un tās funkcijas nodrošināšanu.

Pamatojoties uz publicētajiem literatūras datiem, pacientus ar delīriju, uzbudinājumu un pierādītu

antiholīnerģisko sindromu var ārstēt ar fizostigmīna 1 līdz 2 mg devām (nepārtraukti veicot

EKG uzraudzību). Iespējamās negatīvās ietekmes dēļ uz sirds vadītspēju fizostigmīns nav ieteicams

13/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

standarta ārstēšanai. Fizostigmīnu var izmantot, ja nav novērotas EKG aberācijas. Nelietojiet

fizostigmīnu aritmijas, jebkuras pakāpes sirds blokādes vai QRS kompleksa paplašināšanās gadījumā.

Kaut gan uzsūkšanās novēršana pārdozēšanas gadījumā nav pētīta, kuņģa skalošana var būt

nepieciešama smagas saindēšanās gadījumā un, ja iespējams, to nepieciešams veikt vienas stundas

laikā kopš zāļu norīšanas. Jāapsver aktivētās ogles lietošana.

Kvetiapīna pārdozēšanas gadījumā, refraktāra hipotensija jāārstē ar atbilstošiem pasākumiem,

piemēram, intravenozo šķidrumu un/vai simpatomimētisko līdzekļu ievadīšanu. Būtu jāizvairās no

epinefrīna un dopamīna lietošanas, jo beta stimulācija var pastiprināt hipotensiju, izraisot kvetiapīna

izraisītu alfa blokādi.

Rūpīga medicīniska uzraudzība un novērošana jāturpina, līdz pacients atveseļojas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi, diazepīni, oksazepīni un tiazepīni.

ATĶ kods: N05AH04

Darbības mehānisms

Kvetiapīns ir atipisko antipsihotisko līdzekļu grupas viela.

Kvetiapīns un tā aktīvais metabolīts, kas atrodas cilvēka plazmā (nor-kvetiapīns), mijiedarbojas ar

daudziem nervu impulsu pārvades receptoriem. Kvetiapīnam un norkvetiapīnam ir raksturīga afinitāte

pret smadzeņu serotonīna 5HT2 receptoriem un dopamīna D1 un D2 receptoriem. Uzskata, ka,

salīdzinot ar tipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, kvetiapīna klīniskās antipsihotiskās īpašības un

zemo tendenci izraisīt nevēlamas EPS rakstura blakusparādības (EPS) nosaka tā receptoru

antagonisma kombinācija ar augstāku selektivitāti pret 5HT2 receptoriem, salīdzinot ar selektivitāti

pret D2 receptoriem. Kvetiapīna un norquetiapine nav manāmas afinitātes pret benzodiazepīnu

receptoriem, bet augsta afinitāte pret histamīnerģiskajiem un adrenerģiskos alfa1- receptoriem un

mērena afinitāte pret adrenerģiskajiem alfa2 receptoriem. Kvetiapīnam ir arī zema vai neesoša

afinitāte pret muskarīna receptoriem, bet norkvetiapīnam irvidēji vai augsta afinitāte pret vairāku tipu

muskarīna receptoriem, kas var izskaidrot antiholīnerģisko (muskarīna) iedarbību. Norkvetiapīna

ietekme uz norepinefrīna transporta (NET) kavēšanu un daļēja agonistiska iedarbība 5HT

vietās var

veicināt Hedonin kā antidepresanta terapeitisko efektivitāti.

Farmakodinamiskā iedarbība

Kvetiapīns uzrāda aktivitāti antipsihotiskās aktivitātes testos, piemēram, izvairīšanās testā. Tas bloķē

arī dopamīna agonistu iedarbību, kas konstatēts uzvedības testos vai elektrofizioloģiski, kā arī

paaugstina dopamīna metabolītu koncentrāciju, kas ir neiroķīmisks D2 receptoru blokādes rādītājs.

Preklīniskos pētījumos par iespējamām EPS, kvetiapīns nelīdzinās tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem, un tam ir atipiskas īpašības. Kvetiapīns nerada dopamīna D2 receptoru paaugstinātu jutību

pēc ilgstošas lietošanas. Lietojot to efektīvās dopamīna D2 receptoru bloķējošās devās, kvetiapīns

rada tikai vieglu katalepsiju. Pēc ilgstošas lietošanas kvetiapīns selektīvi iedarbojas uz limbisko

sistēmu,

radot

depolarizējošu

blokādi

mezolimbiskos

dopamīnerģiskos

neironos,

nigrostriatālajos neironos. Kvetiapīns rada minimālu distonijas iespēju ar haloperidolu sensitizētiem

vai zāles nelietojušiem Cebus pērtiķiem pēc akūtas vai ilgstošas lietošanas (skatīt 4.8 .apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte

Šizofēnija

Trīs placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju, lietojot dažādas kvetiapīna

devas, netika novērota nekāda atšķirība starp kvetiapīnu un placebo EPS sastopamībā vai vienlaikus

antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā. Placebo kontrolētā pētījumā, kur tika izvērtētas fiksētas

kvetiapīna devas robežās no 75 līdz 750 mg/dienā, netika konstatēta biežāka EPS sastopamība vai

antiholīnerģisko līdzekļu lietošana. Aklos klīniskajos pētījumos nav apstiprināta ilgtermiņa kvetiapīna

terapijas efektivitāte šizofrēnijas recidīvu profilaksē. Atklātos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju,

14/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

pacientiem, kuriem novēroja agrīnu atbildes reakciju uz terapiju, turpinot terapiju, kvetiapīna

efektivitāte saglabājās, tādējādi norādot uz ilgtermiņa terapijas efektivitāti.

Bipolārie traucējumi

Četros placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, vērtējot kvetiapīna devas līdz 800 mg dienā

vidēji smagas un smagas mānijas epizožu ārstēšanai, divi bija monoterapijas pētījumi un divi kā

kombinācijas terapija ar litiju vai divalproeksu, nekonstatēja atšķirības starp kvetiapīna un

placebo terapijas grupām EPS sastopamības vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas

ziņā.

Vidēji smagu un smagu mānijas epizožu ārstēšanas laikā kvetiapīns uzrādīja lielāku efektivitāti,

salīdzinot

ar placebo,

mānijas simptomu samazināšanās ziņā pēc 3 un 12 nedēļām divos

monoterapijas pētījumos. Nav datu no ilgtermiņa pētījumiem par kvetiapīna efektivitāti sekojošu

mānijas

depresijas

epizožu

profilaksē.

Dati

kvetiapīna

lietošanu

kombinācijā ar

divalproeksu vai litiju akūtu, vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšanā pēc 3 un 6

nedēļām ir ierobežoti, tomēr kombinētā terapija ir labi panesama. Dati uzrādīja papildus labvēlīgu

ietekmi 3. nedēļā. Otrajā pētījumā netika novērota papildus labvēlīga ietekme 6. nedēļā.

Vidējā pēdējās nedēļas kvetiapīna deva pacientiem ar uzlabošanos bija aptuveni 600 mg dienā, un

aptuveni 85% gadījumu tā bija no 400 līdz 800 mg dienā.

Četros 8 nedēļu klīniskos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar mērenas vai smagas depresijas

epizodēm, bipolāru I vai bipolāru II traucējumu gadījumā, kvetiapīna 300 mg un 600 mg rezultāti bija

ievērojami pārāki nekā placebo pacientu grupā attiecīgajiem rādītājiem: vidējā uzlabošanās MADRS

skalā un atbildes reakcijām, ko definēja kā vismaz 50 % uzlabošanos MADRS

kopējā

skalā

salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Nebija efekta atšķirības pacientiem, kuri saņēma kvetiapīna 300

mg un 600 mg devu.

Divu šo pētījumu turpinājuma fāzē konstatēja, ka ilgtermiņa ārstēšana pacientiem, kuri reaģēja uz

kvetiapīna 300 mg un 600 mg terapiju, bija efektīva, salīdzinot ar placebo, uz depresijas simptomiem,

bet neietekmēja mānijas simptomus.

Divos

recidīva profilakses pētījumos, kuros vērtēja kvetiapīnu

kombinācijā ar

garastāvokļa

stabilizētājiem pacientiem ar mānijas, depresijas vai jauktām garastāvokļa epizodēm, kombinācija ar

kvetiapīnu bija labāka par garastāvokļa stabilizētāju monoterapiju, pagarinot laiku līdz jebkādam

atkārtotam garastāvokļa traucējumam (mānijai, jauktam vai depresīvam traucējumam). Kvetiapīns

tika lietots

divas

reizes

dienā,

pavisam

- 800

mg dienā,

kombinētā

terapijā ar litiju vai

valproātu.

6 nedēļu ilgā, randomizētā pētījumā, kurā litiju un kvetiapīna ilgstošās darbības tabletes salīdzināja ar

placebo un kvetiapīna ilgstošās darbības tabletēm pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju, vidējais

YMRS uzlabojums starp litija papildterapijas grupu un placebo papildterapijas grupu bija 2,8 punkti

un atbildes reakcijas % starpība (definēta kā YMRS uzlabojums par 50% no sākotnējā stāvokļa) bija

11% (79% litija papildterapijas grupā salīdzinājumā ar 68% papildterapijas grupā).

Viena ilgstoša pētījuma laikā (terapija līdz 2 gadiem), vērtējot recidīvu profilaksi pacientiem ar

māniju, depresijas vai jaukta tipa lēkmēm, kvetiapīns bija pārāks par placebo, pacientiem ar I tipa

bipolārajiem traucējumiem attālinot jebkāda veida garastāvokļa traucējumu (māniju, depresijas vai

jaukta tipa traucējumu) recidīvus. Garastāvokļa maiņas pacientu bija attiecīgi 91 (22,5%) kvetiapīna,

208 (51,5%) placebo un 95 (26,1%) litija terapijas grupā. Salīdzinot ilgstošu kvetiapīna terapiju un

pāreju uz litija preparātiem pacientiem, kuri ir reaģējuši uz kvetiapīna terapiju, pāreja uz litija

preparātu lietošanu nenodrošina garastāvokļa maiņas recidīva attālināšanu.

Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka kvetiapīns ir efektīvs šizofrēnijas un mānijas gadījumos, to

lietojot divas reizes dienā, lai gan kvetiapīna farmakokinētiskais pussabrukšanas periods ir 7 stundas.

apstiprinājuši arī dati no pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET)

pētījuma, kur secināts,

kvetiapīna 5HT

un D

receptoru savienošanās laiks ir līdz 12 stundām. Devu, kas lielākas par

15/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

800 mg/dienā, drošums un efektivitāte nav izvērtēta.

Klīniskais drošums

Īstermiņa, placebo kontrolētos klīniskos šizofrēnijas un bipolāras mānijas pētījumos kopējā

ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija tāda pati kā placebo lietošanas gadījumā (šizofrēnija:

7,8% kvetiapīna un 8,0% placebo lietošanas gadījumā; bipolāra mānija: 11,2% kvetiapīna un 11,4%

placebo lietošanas gadījumā). Īstermiņa placebo kontrolētos depresīvu traucējumu un bipolārās

depresijas klīniskos pētījumos ekstrapiramidālie simptomi biežāk bija kvetiapīna pacientu grupā,

salīdzinot ar placebo. Īstermiņa, placebo kontrolētos bipolāras depresijas klīniskos pētījumos kopējā

ekstrapiramidālo simptomu sastopamība bija 8,9% kvetiapīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar 3,8%

placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētos depresīvo traucējumu monoterapijas

pētījumos kopējā ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija 5,4% kvetiapīns ilgstošās darbības

tablešu lietošanas gadījumā un 3,2% placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētā

depresīvu traucējumu monoterapijas pētījumā gados vecākiem pacientiem kopējā ekstrapiramidālu

simptomu sastopamība bija 9,0% kvetiapīns ilgstošās darbības tablešu lietošanas gadījumā un 2,3%

placebo lietošanas gadījumā. Gan bipolāras depresijas, gan depresīvo traucējumu gadījumā atsevišķu

blakusparādību (piemēram, akatīzija, ekstrapiramidāli traucējumi, trīce, diskinēzija, distonija, nemiers,

patvaļīgas muskuļu kontrakcijas, psihomotorā hiperaktivitāte un muskuļu stīvums) sastopamība

nepārsniedza 4% nevienā ārstēšanas grupā.

Īstermiņa fiksētas devas (50 mg/d līdz 800 mg/d), placebo kontrolētos pētījumos (ilgums 3 līdz 8

nedēļas) ķermeņa masas pieaugums kvetiapīna pacientu grupā bija no 0,8 kg pie 50 mg dienas devas

līdz 1,4 kg pie 600 mg dienas devas (ar mazāku ķermeņa masas pieaugumu pie 800 mg dienas devas),

salīdzinot ar ķermeņa masas pieaugumu 0,2 kg placebo grupā. Pacientu, kuru ķermeņa masa

palielinājās par ≥7%, procentuālais daudzums kvetiapīna grupā bija robežās no 5,3% pie 50 mg dienas

devas līdz 15,5% pie 400 mg dienas devas (ar mazāku palielinājumu pie 600 un 800 mg dienas devas),

salīdzinot ar 3,7% placebo pacientu grupā.

6 nedēļu ilgs, randomizēts pētījums, kurā litiju un kvetiapīna ilgstošās darbības tabletes salīdzināja ar

placebo un kvetiapīna ilgstošās darbības tabletēm pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju, parādīja,

ka kvetiapīna ilgstošās darbības tabletes kombinācijā ar litiju izraisa lielāku skaitu nevēlamās

blakusparādības (63% salīdzinājumā ar 48% kvetiapīna ilgstošās darbības tabletēm kombinācijā ar

placebo). Drošuma rezultāti uzrādīja lielāku (16,8%) ekstrapiramidālo simptomu sastopamību

pacientiem litija papildterapijas grupā, nekā placebo papildterapijas grupā (6,6%), no kuriem lielākā

daļa sastāvēja no trīces, par kuru ziņoja 15,6% pacientu litija papildterapijas grupā un 4,9% pacientu

placebo papildterapijas grupā. Miegainība biežāk bija sastopama kvetiapīna ilgstošās darbības tablešu

un litija papildterapijas grupā (12,7%), salīdzinājumā ar kvetiapīna ilgstošās darbības tablešu un

placebo papildterapijas grupu (5,5%). Turklāt lielākam procentam pacientu (8,0%), kurus ārstēja litija

papildterapijas grupā, ārstēšanas beigās novēroja ķermeņa masas palielināšanos (7%), salīdzinājumā ar

placebo papildterapijas grupu (4,7%).

Ilgāka termiņa recidīvu profilakses pētījumos bija atklātais periods (ilgums 4 līdz 36 nedēļas), kura

laikā pacientus ārstēja ar kvetiapīnu, kam sekoja randomizēts izslēgšanas periods, kura laikā pacientus

randomizēja kvetiapīna un placebo grupās. Pacientiem, kurus randomizēja kvetiapīna grupā, vidējais

svara pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,56 kg un randomizācijas perioda 48. nedēļā vidēji 3,22

kg, salīdzinot ar sākotnējo svaru atklātā perioda sākumā. Pacientiem, kurus randomizēja placebo

grupā, vidējais svara pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,39 kg un randomizācijas perioda 48.

nedēļā vidēji 0,89 kg, salīdzinot ar sākotnējo svaru atklātā perioda sākumā.

Placebo

kontrolētos

pētījumos

gados

vecākiem

pacientiem

demences

izraisītu

psihozi

cerebrovaskulāru blakusparādību sastopamība 100 pacientgados ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem

nebija lielāka kā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Visos īstermiņa placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos pacientiem ar sākotnējo neitrofilo

leikocītu skaitu ≥1,5 x 109/l, vismaz viena neitrofilo leikocītu skaita novirzes gadījuma <1,5 x 109/l

rašanās biežums bija 1,9% pacientiem, kurus ārstēja ar kvetiapīnu, salīdzinot ar 1,5% pacientu, kuri

lietoja placebo. Noviržu >0,5 - <1,0 x 109/l rašanās biežums bija vienāds (0,2%) pacientiem, kurus

16/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

ārstēja ar kvetiapīnu, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo. Visos klīniskos pētījumos (placebo

kontrolētos, atklātos, aktīvi salīdzinošos) pacientiem ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem ar sākotnējo

neitrofilo leikocītu skaitu ≥1,5 x 109/l) vismaz viena neitrofilo leikocītu skaita novirzes gadījuma <1,5

x 109/l rašanās biežums bija 2,9%, bet <0,5 x 109/l rašanās biežums bija 0,21%.

Kvetiapīns terapija bija saistīta ar devas atkarīgu vairogdziedzera hormonu līmeņa pazemināšanos.

TSH līmeņa izmaiņu biežums kvetiapīna gadījumā bija 3,2% salīdzinājumā ar 2,7% placebo grupā.

Reciprokālu, potenciāli klīniski nozīmīgu T3 vai T4 un TSH izmaiņu biežums šajos pētījumos bija

rets, un novēroto vairogdziedzera hormonu līmeņa izmaiņas nebija saistītas ar klīniski simptomātisku

hipotireozi.

Kopējā un brīvā T4 līmeņa vislielākā pazemināšanās bija pirmajās sešās kvetiapīnu ārstēšanas nedēļās

bez turpmākas pazemināšanas ilgstošas ārstēšanas laikā. Apmēram 2/3 no visiem gadījumiem

kvetiapīna ārstēšanas pārtraukšana bija saistīta ar apgrieztu ietekmi uz kopējā un brīvā T4 līmeni

neatkarīgi no ārstēšanas ilguma.

Katarakta/lēcu apduļķošanās

Klīniskajā pētījumā, lai novērtētu kataraktogēno potenciālu, kvetiapīna (200 līdz 800 mg dienā),

salīdzinot ar risperidonu (2 līdz 8 mg) pacientiem ar šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem pēc

vismaz 21 mēnesi ilgas zāļu iedarbības, pacientu ar paaugstinātu lēcu apduļķošanos īpatsvars nebija

lielāks kvetiapīna grupā (4%), salīdzinot ar risperidona grupu (10%), pacientiem.

Pediatriskā populācija

Klīniksā efektivitāte

Kvetiapīna

efektivitāte

drošums

pētīts

nedēļas

ilgā

placebo

kontrolētā

pētījumā

mānijas

ārstēšanu

284,

pacienti

ASV,

vecums

10 līdz17

gadi).

Aptuveni

pacientu

papildus

bija

diagnosticēts

UDHS.

Turklāt

tika

veikts

nedēļas

ilgs

placebo

kontrolēts

pētījums

par šizofrēnijas

ārstēšanu

pacienti,

vecums

13 līdz 17

gadi).

Abos

pētījumos

tiem

izslēdza pacientus,

nebija

atbildreakcijas

pret

kvetiapīnu

Ārstēšanu

kvetiapīnu

sāka

devu

mg dienā,

dienā

palielināja

līdz

dienā;

pēc

devu

titrēja

līdz

mērķa

devai

(400 līdz 600

dienā

mānijas

gadījumā;

400–800

dienā

šizofrēnijas

gadījumā),

izmantojot

soli 100

dienā

lietojot

zāles

divas

trīs

reizes

dienā.

Pētījumā

māniju

vērtības

vidējās

izmaiņas,

salīdzinot

sākotnējiem

YMRS

kopējiem

rādītājiem

(aktīvā

ārstēšana

mīnus

placebo)

bija

5,21

kvetiapīna

dienā

-6,56

ar 600

kvetiapīna

dienā.

Atbildreakcijas

biežums

(YMRS

uzlabojums

≥50%)

bija

ar 400

kvetiapīna

dienā,

kvetiapīna

dienā

placebo

grupā.

Pētījumā

šizofrēniju

vērtības

vidējās

izmaiņas,

salīdzinot

sākotnējiem

PANSS

kopējiem

rādītājiem

(aktīvā

ārstēšana

mīnus

placebo)

bija

-8,16

kvetiapīna

dienā

-9,29

800 mg

kvetiapīna

dienā.

terapija

nelielām

kvetiapīna

devām

(400

dienā),

lielām kvetiapīna

devām

(800

dienā)

nebija

pārāka

placebo

attiecībā

tādu

pacientu procentuālo

daudzumu,

kuriem

bija

panākta

atbildreakcija,

definēja

PANSS

kopējā

rādītāja samazinājumu

≥30

salīdzinot

sākotnējo

vērtību.

mānijas,

šizofrēnijas

gadījumā lielākas

devas

deva

skaitliski

mazāku

atbildreakcijas

biežumu.

Trešajā īstermiņa placebo kontrolētā monoterapijas pētījumā, lietojot kvetiapīna ilgstošās darbības

tabletes bērniem un pusaudžiem (vecums 10-17 gadi) ar bipolāru depresiju, efektivitāti nepierādīja.

pieejami

dati

efekta

saglabāšanos

recidīva

profilaksi

šajā

vecuma

grupā.

Klīniskais drošums

Īstermiņa pētījumos bērniem, lietojot kvetiapīnu saskaņā ar iepriekš sniegtajiem norādījumiem, EPS

rašanās biežums aktīvās vielas lietotāju grupā bija 12,9 % salīdzinājumā ar 5,3 % placebo grupā

šizofrēnijas pētījumā, 3,6% salīdzinājumā ar 1,1% bipolārās mānijas pētījumā, un 1,1% salīdzinājumā

ar 0% bipolārās depresijas pētījumā. Ķermeņa masas palielināšanās par

7% no sākotnējās ķermeņa

masas aktīvās vielas lietotāju grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija 17% salīdzinājumā ar 2,5%

šizofrēnijas un bipolārās mānijas pētījumos, un 13,7% salīdzinājumā ar 6,8% bipolārās depresijas

17/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

pētījumā. Ar pašnāvību saistītu notikumu biežums aktīvās vielas lietotāju grupā salīdzinājumā ar

placebo grupu bija 1,4% salīdzinājumā ar 1,3% šizofrēnijas pētījumā, 1,0% salīdzinājumā ar 0%

bipolārās mānija pētījumā, un 1,1% salīdzinājumā ar 0% bipolārās depresijas pētījumā. Ilgākā

bipolārās depresijas pētījuma pēcterapijas novērošanas posmā ziņots par diviem papildu, ar pašnāvību

saistītiem notikumiem diviem pacientiem; viens no šiem pacientiem notikuma laikā bija lietojis

kvetiapīnu.

Ilgtermiņa drošums

26 nedēļas ilgā atklātā akūto pētījumu pagarinājumā (n= 380 pacienti), elastīgi lietojot kvetiapīnu 400

līdz 800 mg lielās dienas devās, tika iegūti papildu dati par drošumu. Tika ziņots par asinsspiediena

paaugstināšanos bērniem un pusaudžiem, kā arī par pastiprinātu ēstgribu, ekstrapiramidālajiem

simptomiem un prolaktīna līmeņa serumā paaugstināšanos, ko bērniem un pusaudžiem novēroja

biežāk nekā pieaugušajiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Attiecībā uz ķermeņa masas palielināšanos, koriģējot atbilstoši normālai augšanai ilgtermiņā, par

klīniski nozīmīgu izmaiņu kritēriju izmantoja sākotnējā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugumu

vismaz par 0,5 standarta novirzēm; šim kritērijam atbilda 18,3% pacientu, kuri bija ārstēti ar

kvetiapīnu vismaz 26 nedēļas.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas kvetiapīns labi uzsūcas un plaši metabolizējas. Kvetiapīna biopieejamību

būtiski neietekmē lietošana ēšanas laikā. Stabilas koncentrācijas apstākļos augstākā aktīvā metabolīta

norkvetiapīna molārā koncentrācija atbilst 35% no konstatētās kvetiapīna koncentrācijas.

Kvetiapīna un norkvetiapīna farmakokinētika ir lineāra un proporcionāla devām.

Izkliede

Aptuveni 83% kvetiapīna saistās ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija

Kvetiapīns

tiek

plaši

metabolizēts

aknās,

pēc

radioloģiski

iezīmēta

kvetiapīna

lietošanas

pamatsavienojums veido mazāk nekā 5% no nemainītu zāļu materiāla, kas konstatēts urīnā vai

izkārnījumos.

In vitro pētījumos noskaidrots, ka enzīms CYP3A4 galvenokārt nosaka kvetiapīna citohroma P450

sistēmas mediēto metabolismu. Norkvetiapīna veidošanās un eliminācija galvenokārt ir saistīta ar

CYP3A4.

Aptuveni 73% no radioloģiski iezīmētās vielas izdalās ar urīnu un 21% ar izkārnījumiem.

In vitro konstatēts, ka kvetiapīns un vairāki tā metabolīti (arī norkvetiapīns) nedaudz inhibē cilvēka

citohroma P450 izoenzīmu 1A2, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 aktivitāti. In vitro apstākļos CYP inhibīciju

novēro tikai tad, ja vielas koncentrācija aptuveni 5 - 50 reizes pārsniedz koncentrāciju, ko novēro,

cilvēkam lietojot preparāta devas, kuru lielums ir robežās no 300 līdz 800 mg dienā. Ievērojot minētos

in vitro iegūtos rezultātus, ir maz ticams, ka kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm varētu

izraisīt klīniski nozīmīgu ar citohromu P450 saistītu citu zāļu metabolisma nomākumu. Pētījumos ar

dzīvniekiem konstatēts, ka kvetiapīns var inducēt citohroma P450 enzīmus. Tomēr īpašos

mijiedarbības pētījumos psihotiskiem pacientiem pēc kvetiapīna lietošanas netika novērota citohroma

P450 aktivitātes paaugstināšanās.

Eliminācija

Kvetiapīna un norkvetiapīna eliminācijas pusperiodu ilgums ir attiecīgi aptuveni 7 un 12 stundas.

Vidējais ar urīnu izvadītais molārais brīvā kvetiapīna un tā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna), kas

atrodas cilvēka plazmā, daudzums ir mazāks par 5%.

Īpašas grupas

Dzimums

Vīriešiem un sievietēm kvetiapīna farmakokinētikas parametri neatšķiras.

18/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem vidējais kvetiapīna klīrenss ir par aptuveni 30 līdz 50% mazāks par to,

kāds novērots 18 līdz 65 gadus veciem pieaugušiem pacientiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kad kreatinīna klīrenss ir mazāks par

30ml/min/1,73m

) vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25%, bet individuālās

klīrensu raksturojošo parametru vērtības ir veseliem pacientiem novēroto vērtību robežās.

Aknu darbības traucējumi

Vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25% pacientiem ar zināmiem aknu

bojājumiem (stabilu alkohola cirozi). Tā kā kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās, populācijai ar

aknu bojājumiem sagaidāma paaugstināta tā koncentrācija plazmā. Šiem pacientiem var būt

nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas

rādītājus

noteica,

izmantojot

paraugus

bērniem

10 līdz 12

gadu

vecumā

un 12

pusaudžiem,

kuri

saņēma

stabilu

ārstēšanu

kvetiapīna

divreiz

dienā. Atbilstoši

devai

koriģētā

pamatsavienojuma

kvetiapīna

koncentrācija

plazmā

bērniem

un pusaudžiem

(10 līdz 17

gadu

vecumā)

līdzsvara

fāzē

kopumā

bija

līdzīga

pieaugušajiem,

taču bērniem

rādītāji bija

augstāki

pieaugušajiem

novēroto

diapazonu.

Salīdzinot

pieaugušajiem,

bija

augstākas

aktīvā

metabolīta

norkvetiapīna

vērtības,

attiecīgi

aptuveni

bērniem

(10 līdz

gadu

vecumā)

pusaudžiem

(13 līdz 17

gadu

vecumā).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos genotoksicitāte netika pierādīta. Laboratorijas

dzīvniekiem klīniski nozīmīgas iedarbības līmeņu ietekmē novēroja sekojošas novirzes, kuras vēl nav

pierādītas ilgtermiņa klīniskā izpētē:

Žurkām

tika

novērota

pigmenta

izgulsnēšanās

vairogdziedzerī;

mērkaķiem

novēroja

vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofiju, plazmas T

līmeņa pazemināšanos, samazinātu

hemoglobīna koncentrāciju un samazinātu balto un sarkano asinsķermenīšu skaitu; suņiem – lēcas

saduļķošanos un kataraktu (skatīt 5.1. apakšpunktu Katarakta/lēcas necaurlaidība).

Embriofetālās toksicitātes pētījumā trušiem palielinājās karpālā/pēdas pamata izliekuma

sastopamības biežums auglim. Šī iedarbība izpaudās gadījumos, kad tika novērota acīmredzama

ietekme uz māti, piemēram, ķermeņa svara pieauguma samazināšanās. Iedarbība bija līdzīga vai

nedaudz izteiktāka nekā ietekme uz māti, lietojot cilvēkam paredzēto maksimālo terapeitisko

devu. Šī novērojuma attiecināmība uz cilvēkiem nav zināma.

Fertilitātes pētījumā žurkām tika novērota izteikta tēviņu fertilitātes un pseidogrūsnības

samazināšanās, seksuālas aktivitātes krituma periodu ieilgšana, prekoitālā perioda pagarināšanās

un grūtniecību skaita samazināšanās.

Šāda iedarbība ir saistīta ar prolaktīna līmeņa

paaugstināšanos un nav tieši attiecināma uz cilvēkiem reproduktīvās funkcijas hormonālās

kontroles atšķirību dēļ starp sugām.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija karboksimetilciete (A tipa)

Povidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

19/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

Polivinilspirts

Lecitīns

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija karboksimetilciete (A tipa)

Povidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Polivinilspirts

Lecitīns

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija karboksimetilciete (A tipa)

Povidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Polivinilspirts

Lecitīns

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija karboksimetilciete (A tipa)

Povidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Polivinilspirts

Lecitīns

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

20/21

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

6.3.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PE/PVDH/Al blisteri

Iepakojuma lielums

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes

10, 30, 60 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes

30, 60, 90 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes

30, 60, 90 tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes

10, 20, 30, 60, 90, tabletes (blistera iepakojumā).

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes

Viens blisteris ar 6 Hedonin 25 mg apvalkotajām tabletēm

Viens blisteris ar 5 Hedonin 100 mg apvalkotajām tabletēm

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Hedonin 25 mg apvalkotās tabletes 07-0267

Hedonin 100 mg apvalkotās tabletes 07-0268

Hedonin 200 mg apvalkotās tabletes 07-0269

Hedonin 300 mg apvalkotās tabletes 07-0270

Hedonin 25 mg + 100 mg apvalkotās tabletes 07-0266

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 25. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 8. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

30/09/2018

21/21

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju