Enap 1,25 mg/ml šķīdums injekcijām

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

14-03-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

14-03-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Enalaprilāts
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C09AA02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Enalaprilatum
Deva:
1,25 mg/ml
Zāļu forma:
Šķīdums injekcijām
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
96-0210

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Enap 1,25 mg/ml šķīdums injekcijām

Enalaprilatum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam, vai medmāsai.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Enap un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Enap lietošanas

Kā lietot Enap

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Enap

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Enap un kādam nolūkam tās lieto

Enap ir zāles arteriālā asinsspiediena samazināšanai (antihipertensīvs līdzeklis). Tas pieder pie

angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupas.

Šīs zāles nomāc angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitāti. Enap lietošanas laikā paplašinās

asinsvadi, kā rezultātā samazinās asinsspiediens un uzlabojas sirds muskuļa un citu orgānu asins un

skābekļa apgāde.

Šīs zāles ir paredzētas augsta asinsspiediena (arteriālas hipertensijas) terapijai gadījumos, kad iekšķīga

zāļu lietošana nav iespējama.

2.

Kas Jums jāzina pirms Enap lietošanas

Nelietojiet Enap šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret enalaprilu, enalaprilātu un/vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai citiem AKE inhibitoriem;

ja Jums jebkad ir bijusi paaugstinātas jutības reakcija ar pēkšņu lūpu, sejas, kakla un, iespējams,

arī plaukstu un pēdu tūsku, kā arī tad, ja pēc citu AKE inhibitoru (tās pašas grupas zāles)

lietošanas Jums ir bijusi smakšana vai aizsmakums (angioedēma);

ja Jums ir pārmantota angioedēma vai jebkad ir bijusi cita, nezināma iemesla izraisīta

angioedēma;

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Enap lietošanas arī grūtniecības

sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas)

sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas

pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Enap lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:

ja Jums ir zems asinsspiediens (Jūs to varat pamanīt kā samaņas zaudēšanu vai reiboni, īpaši

pieceļoties);

ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi;

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 1 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

ja Jums ir nieru darbības traucējumi (ieskaitot nieru transplantāciju). Tas var izraisīt nozīmīgu

kālija koncentrācijas paaugstināšanos asinīs. Jūsu ārstam var būt Jums jāpiemēro Enap deva vai

jāuzrauga kālija koncentrācija Jūsu asinīs;

ja Jūs ārstē ar dialīzi;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Jums

asins

sastāva

izmaiņas

samazinātu

balto

asins

šūnu

skaitu

(neitropēnija/agranulocitoze), samazinātu trombocītu skaitu (trombocitopēnija) vai samazinātu

sarkano asins šūnu skaitu (anēmija);

ja Jums jebkad ir bijusi alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu, ar

elpošanas un rīšanas traucējumiem. Jums jāzina, ka Enap asinsspiedienu pazeminošā darbība

melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka; melnādainiem pacientiem ir lielāks šo AKE

inhibitoru blakusparādību risks.

ja Jums nesen ir bijusi spēcīga vemšana vai spēcīga caureja;

ja Jums noteikta diēta, īpaši ar ierobežotu sāls daudzumu, lietojat kāliju saturošus uztura

bagātinātājus, kālija sāls aizvietotājus, vai kāliju saturošus sāls aizstājējus;

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem;

pirms iespējamas ķirurģiskas operācijas pastāstiet savam ārstam, ka ārstējaties ar Enap, jo šādā

gadījumā vispārējās anestēzijas laikā pieaug hipotensijas risks;

pirms iespējamas hemodialīzes vai kādām citām asins attīrīšanas procedūrām (aferēzes), kā arī

pirms ārstēšanas pret paaugstinātu jutību pret lapseņu vai bišu indi (pirms desensibilizācijas)

brīdiniet savu ārstu, ka lietojat Enap, jo pastāv palielināts nevēlamu paaugstinātas jutības

reakciju risks;

ja Jums ir diabēts. Jums jāseko līdzi, lai cukura līmenis asinīs nebūtu pārāk zems, īpaši

ārstēšanas pirmā mēneša laikā. Kālija līmenis Jūsu asinīs var būt paaugstināts;

ja Jums ir kolagenoze (piem., sistēmiska sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts vai sklerodermija)

un Jūs saņemat imūnsistēmu nomācošu ārstēšanu, lietojat zāles kā allopurinolu vai

prokaīnamīdu, vai saņemat šīs zāles jebkādā kombinācijā;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt (skatīt sadaļu par barošanu ar krūti);

ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:

racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram,

temsirolimu, sirolimu, everolimu);

vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

-angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns,

telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

-aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Enap šādos gadījumos”.

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties)

grūtniecība. Enap lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet Enap nedrīkst lietot pēc 3.

grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu

par grūtniecību).

Jums jāzina, ka Enap asinsspiedienu pazeminošā darbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka.

Bērni

Bērniem Enap efektivitāte un lietošanas drošība nav noteikta, tādēļ bērniem to lietot nav atļauts.

Citas zāles un Enap

Pastāstiet ārstam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 2 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Īpaši nepieciešams pastāstīt ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk nosauktajām zālēm:

zāles pret augstu asinsspiedienu;

zāles pret sirds mazspēju;

citus diurētiskos līdzekļus (tiazīdus vai cilpas diurētiķus);

kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos

līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un

kotrimoksazolu

baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu

līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu – zāles, kuras lieto

asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);

pretsāpju

pretiekaisuma

zāles

(NPL,

piemēram,

ibuprofēns,

diklofenaks,

arī

acetilsalicilskābe);

zāles psihisku traucējumu ārstēšanai (antipsihotiskie līdzekļi);

litijs (zāles, ko lieto noteiktu depresijas veidu ārstēšanai),

zelts injekcijās artrīta ārstēšanai (nātrija aurotiomalāts);

zāles depresijas ārstēšanai (tricikliskie antidepresanti);

zāles pret klepu un saaukstēšanos (simpatomimētiķi);

zāles diabēta ārstēšanai (ieskaitot iekšķīgi lietojamas pretdiabēta zāles un insulīnu);

zāles asins recekļu šķīdināšanai (acetilsalicilskābe, trombolītiskie līdzekļi un beta blokatori);

mTOR inhibitori (piem., temsirolimu, sirolimu, everolimu: zāles, ko lieto noteiktu vēža veidu

ārstēšanai vai, lai novērstu organisma imūnsistēmu no transplantēto orgānu atgrūšanas). Skatīt

punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju

apakšpunktā „Nelietojiet Enap šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Vienlaicīga Enap un dažu iepriekš minēto slimību ārstēšanai paredzēto zāļu lietošana var vājināt šo

zāļu iedarbību vai pastiprināt to izraisītās nevēlamās blakusparādības, ietekmēt Enap iedarbību vai

palielināt nieru darbības pasliktinājuma risku.

Enap lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Alkohola lietošana pastiprina AKE inhibitoru hipotensīvo iedarbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties)

grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Enap lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz

Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Enap vietā lietot kādas citas zāles. Enap

lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo Enap

lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Tikko dzimuša zīdaiņa

(dažas pirmās nedēļas pēc dzemdībām) un īpaši priekšlaicīgi dzimuša zīdaiņa barošana ar krūti nav

ieteicama, ja lietojat Enap.

Gadījumā, ja barojat ar krūti vecāku zīdaini, ārsts Jums dos padomu, kādi ir guvumi un riski, lietojot

Enap zīdīšanas laikā, salīdzinot ar citiem ārstēšanas veidiem.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav ziņots, ka Enap šķīdums injekcijām ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Kamēr Jums nav zināms, kā reaģējat uz Enap injekcijām, transportlīdzekļus nevadiet un

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 3 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

ar iekārtām nestrādājiet.

Enap šķīdums injekcijām satur benzilspirtu un nātriju

Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas nepieciešams

tādēļ, ka liels daudzums benzilspirta var uzkrāties Jūsu organismā un izraisīt blakusparādības (ko sauc

par metabolisko acidozi).

Ja Jums ir aknu vai nieru slimība, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas nepieciešams tādēļ, ka

liels daudzums benzilspirta var uzkrāties Jūsu organismā un izraisīt blakusparādības (ko sauc par

metabolisko acidozi).

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3.

Kā lietot Enap

Vienmēr lietojiet Enap saskaņā ar ārsta vai medmāsas norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai medmāsai.

Precīzu devu un terapijas ilgumu noteiks ārsts.

Ieteicamā deva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Parasti terapijas ilgums ir 48 stundas. Turpmāko terapiju nozīmēs Jūsu ārsts.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Devu noteiks Jūsu ārsts, kas tiks pielāgota atbilstoši Jūsu nieru darbībai.

Lietošana bērniem

Šo zāļu efektivitāte un drošība bērniem nav noteikta, tādēļ bērniem to lietot nav atļauts.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā rakstīts lietošanas instrukcijā vai tā kā ārsts vai medmāsa Jums

stāstījuši. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai medmāsai.

Ja esat lietojis Enap vairāk nekā noteikts

Visbiežāk novērotās pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša, paātrināta sirdsdarbība, reibonis un ģībonis,

ko izraisa pārlieks asinsspiediena kritums (hipotensija). Šādā gadījumā Jums ir jāatguļas uz zema

spilvena un noteikti jāizsauc ārsts.

Ja parādās pārdozēšanas pazīmes un Jums šķiet, ka esat saņēmis lielāku zāļu devu nekā Jums ir

nepieciešams, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Enap

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, Enap var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pārtrauciet Enap lietošanu un apmeklējiet ārstu, ja Jūs novērojat kaut ko no

sekojošā:

-

sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums, kas var izraisīt elpošanas un rīšanas traucējumus;

-

roku, pēdu un potīšu pietūkums;

-

ja Jums veidojas uz ādas piepacelti sarkani izsitumi (nātrene).

Citas blakusparādības:

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 4 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Ļoti bieži: var izpausties vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem:

reibonis, vājums, slikta dūša;

neskaidra redze;

klepus.

Bieži: var izpausties vairāk nekā 1 no 100 lietotājiem:

pazemināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, ātra sirdsdarbība, stenokardija vai sāpes

krūtīs;

galvassāpes, ģībonis (sinkope);

garšas sajūtas izmaiņas, elpas trūkums;

caureja vai sāpes vēderā, izsitumi uz ādas;

noguruma sajūta, depresija;

alerģiskas reakcijas ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu vai rīšanas un elpošanas

traucējumiem;

augsta kālija jonu koncentrācija, kreatinīna koncentrācijas palielināšanās asinīs (abus rādītājus

nosaka ar analīzēm).

Retāk: var izpausties mazāk nekā 1 no 100 lietotājiem:

pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās;

ātra un spēcīga sirdsdarbība (sirdsklauves);

sirdslēkme (iespējams, pēc pārliekas asinsspiediena pazemināšanās augstam riskam pakļautiem

pacientiem, ieskaitot pacientus ar sirds un smadzeņu asinsvadu slimībām);

anēmija (ieskaitot aplastisku un hemolītisku anēmiju);

insults (iespējams, pēc pārliekas asinsspiediena pazemināšanās augstam riskam pakļautiem

pacientiem);

apjukums, miegainība, nespēja iemigt, nervozitāte;

durstīšanas sajūta vai nejutīgums;

vertigo;

troksnis ausīs (tinnīts);

iesnas, rīkles iekaisums un aizsmakums;

astma;

lēna barības pārvietošanās pa zarnām, aizkuņģa dziedzera iekaisums;

slikta dūša (vemšana), gremošanas traucējumi, aizcietējums, anoreksija;

kuņģa kairinājums, sausa mute, čūlas, nieru darbības traucējumi, nieru mazspēja;

palielināta svīšana;

nieze vai nātrene;

matu izkrišana;

muskuļu krampji, pietvīkums, slikta pašsajūta, augsta temperatūra (drudzis), impotence;

olbaltumvielas urīnā (nosaka ar asinsanalīzēm);

samazināts cukura vai nātrija līmenis asinīs, augsts urīnvielas līmenis asinīs (visus rādītājus

nosaka ar asinsanalīzēm).

Reti: var izpausties mazāk nekā 1 no 1000 lietotājiem:

Reino sindroms- kad Jūsu plaukstas un pēdas var kļūt aukstas dēļ lēnas asins plūsmas;

asinsainas izmaiņas, piemēram, samazināts sarkano un balto asins šūnu skaits, pazemināts

hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits;

kaula smadzeņu nomākums;

autoimūnas slimības;

nakts murgi, miega traucējumi;

plaušu iekaisums;

deguna gļotādas iekaisums;

pneimonija;

vaigu, smaganu, mēles, lūpu un kakla iekaisums;

izvadītā urīna daudzuma samazināšanās;

multiformā eritēma;

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 5 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Stīvensa- Džonsona sindroms-smags ādas stāvoklis ar ādas apsārtumu, izsitumiem ar pūšļiem

un ādas iekaisumu, vai ādas lobīšanos pa slāņiem;

aknu darbības traucējumi kā samazināta aknu funkcija, aknu iekaisums, dzelte (ādas vai acu

iekrāsošanās dzeltenā krāsā), paaugstināts aknu enzīmu vai bilirubīna līmenis (nosaka

asinsanalīzēs);

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem.

Ļoti reti: var izpausties mazāk nekā 1 no 10 000 lietotājiem:

vēdera dobuma orgānu tūska (zarnu angioedēma).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Enap

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Enap satur:

Aktīvā viela ir enalaprilāts (Enalaprilatum). 1 ml (1 ampula) šķīduma injekcijām satur 1,25 mg

enalaprilāta.

Citas sastāvdaļas ir benzilspirts, nātrija hlorīds, nātrija hidroksīds un ūdens injekcijām.

Skatīt 2. Punktu “Enap šķīdums injekcijām satur benzilspirtu un nātriju”

Enap ārējais izskats un iepakojums

Šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

Pieejams salokāmās kartona kārbiņās ar 5 ampulām pa 1 ml šķīduma injekcijām (1,25 mg/ml).

Izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles.

Šīs zāles ir atļauts lietot tikai sabiedriskajās veselības aprūpes iestādēs un legāli praktizējošiem

medicīnas speciālistiem.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019

SmPCPIL125221_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 6 of 6

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Enap 1,25 mg/ml šķīdums injekcijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs 1 ml (viena ampula) šķīduma injekcijām satur 1,25 mg enalaprilāta (Enalaprilatum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

benzilspirts (9,00 mg/ml)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām

Šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Arteriālas hipertensijas gadījumos, kad terapija ar perorāli lietojamām zāļu formām nav iespējama

(skatīt 6.6. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem

Parasti hipertensijas ārstēšanai nepieciešamā deva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Pārejot no iekšķīgi lietojamām Enap tabletēm uz terapiju ar Enap šķīdumu injekcijām, parastā deva ir

1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām.

Pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, sākumdeva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi.

Ja pēc stundas pietiekama klīniska atbildes reakcija neiestājas, tikpat lielu devu intravenozi var ievadīt

atkārtoti un pēc 6 stundām terapiju turpināt ar pilnu devu (1 ampula ik pēc 6 stundām).

Parasti enalaprilāta terapijas ilgums ir 48 stundas. Pēc tam pacientam terapija jāturpina ar Enap

tabletēm.

Pārejot no parenterālas terapijas ar Enap šķīdumu injekcijām uz perorālu terapiju ar Enap tabletēm,

pacientiem, kuri ik pēc 6 stundām saņēmuši 1 ampulu (1,25 mg) enalaprilāta, ieteicamā sākumdeva ir

5 mg dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt. Pacientiem, kuri sākotnēji ārstēti, izmantojot pusi

enalaprilāta sākumdevas, pārejot uz perorālu terapiju, ieteicamā deva ir 2,5 mg enalaprilāta dienā.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva ir jāpielāgo atbilstoši nieru funkcijas stāvoklim (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 1 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem, kuru kreatinīna klīrenss pārsniedz 0,5 ml/s (kreatinīna koncentrācija serumā ir līdz

mol/l), sākumdeva ir 1 ampula (1,25 mg) intravenozi ik pēc 6 stundām. Pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir mazāks par 0,5 ml/s (kreatinīna koncentrācija serumā pārsniedz 265

mol/l),

sākumdeva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi. Ja pēc stundas pietiekama klīniska atbildes reakcija

neiestājas, tikpat lielu devu intravenozi var ievadīt atkārtoti un pēc 6 stundām terapiju turpināt ar pilnu

devu (1 ampula ik pēc 6 stundām).

Devas hemodialīzes gadījumā

Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, ieteicamā deva ir ½ ampulas (0,625 mg) intravenozi ik pēc 6

stundām.

Pediatriskā populācija

Enap injekciju šķīduma drošība un efektivitāte bērniem līdz 18 gadiem nav noteikta,

Lietošanas veids

Enap šķīdums injekcijām lietojams intravenozi neatliekamos gadījumos vai, kad iekšķīga lietošana nav

iespējama.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret enalaprilu un/vai enalaprilātu, citiem AKE inhibitoriem vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu.

Pacientiem ar iedzimtu angioedēmu vai pacientiem, kuriem jebkad bijusi citu, nezināmu iemeslu

izraisīta angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m

) Enap

lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Enap lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas

pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Simptomātiska hipotensija

Pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām simptomātisku hipotensiju novēro reti. Hipertensīviem

pacientiem ar intravaskulāra cirkulējošā šķidruma tilpuma deficītu, kuri lieto Enap, ir vairāk iespējama

simptomātiskas hipotensijas veidošanās, ko ir izraisījusi, piemēram, terapija ar diurētiskajiem

līdzekļiem, diēta ar ierobežotu sāls saturu, dialīze, caureja vai vemšana (skatīt 4.5. un 4.8.

apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija ir novērota pacientiem ar sirds mazspēju (ar vai bez saistītu

nieru mazspēju). Tā ir vairāk iespējama pacientiem ar smagākās pakāpes sirds mazspēju, ko raksturo

lielu cilpas diurētisko līdzekļu devu lietošana, hiponatriēmija vai nieru funkcijas traucējumi. Šo

pacientu terapija ir jāsāk stingrā ārsta uzraudzībā, un tie ir rūpīgi jākontrolē visos gadījumos, kad tiek

pielāgota enalaprila un/vai diurētiskā līdzekļa deva. Šie paši apsvērumi var attiekties uz pacientiem ar

sirds išēmisku slimību vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuriem

pārmērīga asinsspiediena

pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.

Hipotensiju un tās smagās sekas novēro reti un tās ir pārejošas. No hipotensijas ir iespējams izvairīties,

pirms Enap terapijas sākuma, ja tas ir iespējams, pārtraucot diurētisko līdzekļu lietošanu un mazsāls

diētu. Citu minēto stāvokļu gadījumos vai tad, ja diurētisko līdzekļu lietošanu pārtraukt nav iespējams,

ieteicams terapiju sākt ar pusi enalaprilāta devas (½ ampulas).

Hipotensijas gadījumā pacients jānogulda uz muguras, uz zema spilvena. Ja nepieciešams, ar 0,9%

nātrija hlorīda šķīduma infūzijas palīdzību jākoriģē pacienta plazmas tilpums.

Pārejoša hipotensija nav turpmākas lietošanas kontrindikācija.

Dažiem pacientiem ar sirds mazspēju un normālu vai pazeminātu asinsspiedienu pēc Enap injekciju

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 2 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

lietošanas asinsspiediens var pazemināties vēl vairāk. Šāda ietekme ir paredzama, un parasti tā nav

terapijas pārtraukšanas iemesls. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešamas samazināt

devu un/vai pārtraukt diurētiķa lietošanu un/vai Enap injekciju šķīduma lietošanu.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II

receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.”

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze /hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā visi asinsvadus paplašinošie preparāti, arī AKE inhibitori ir īpaši piesardzīgi jālieto

pacientiem ar sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, un no šo preparātu lietošanas ir

jāizvairās kardiogēna šoka un hemodinamikai nozīmīgas obstrukcijas gadījumos.

Nieru funkcijas traucējumi

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (ja kreatinīna klīrensa ātrums ir mazāks par 80 ml/min.),

preparāta devas lielums ir jāpielāgo atbilstoši kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu), bet vēlāk

– atbilstoši pacienta reakcijai uz terapiju. Attiecībā uz šādiem pacientiem parastās medicīniskās

prakses daļa ir ierastā kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas kontrole.

Par nieru mazspēju saistībā ar enalaprila lietošanu ziņots galvenokārt pacientiem ar smagu sirds

mazspēju vai esošu nieru saslimšanu, ieskaitot nieru artēriju stenozi. Ar enalaprila lietošanu saistīta

nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska, ja atklāta laikus un atbilstoši ārstēta.

Dažiem hipertensijas pacientiem bez iepriekš esošas nieru slimības, kad enalaprils tiek lietots

vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli, ir attīstījies neliels un pārejošs urīnvielas un kreatinīna koncentrācijas

pieaugums serumā. Var būt jāsamazina AKE inhibitora deva un/vai jāatceļ diurētiskais līdzeklis. Šādā

situācijā jādomā, ka pacientam pastāv nieru artēriju stenoze (skatīt 4.4. apakšpunktu „Renovaskulāra

hipertensija”).

Renovaskulāra hipertensija

Pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, ārstējot

ar AKE inhibitoriem, pieaug hipotensijas un nieru mazspējas risks. Nieru funkcijas zudums var

iestāties, tikai nedaudz mainoties kreatinīna koncentrācijai serumā. Šādu pacientu terapija ir jāsāk ar

mazām devām un stingrā ārsta uzraudzībā. Terapijas laikā ir rūpīgi jāpielāgo preparāta deva un

jākontrolē nieru funkcija.

Nieru transplantācija

Pieredzes par enalaprila lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri nav, tādēļ Enap injekciju

terapija nav ieteicama.

Aknu mazspēja

AKE inhibitoru terapijas laikā retos gadījumos tiek saistīts ar sindromu, kas sākas ar holestatisku

dzelti vai hepatītu un progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (dažreiz) pacienta nāvei. Šī sindroma

mehānisms nav izprasts. Ja pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru, parādās dzelte vai izteikts aknu

enzīmu koncentrācijas pieaugums, AKE inhibitoru lietošana ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsaņem

atbilstoša medicīniskā uzraudzība.

Neitropēnija/agranulocitoze

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 3 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, ir aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un

anēmija. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un bez citām komplikācijām neitropēniju novēro reti.

Enalaprils ir ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar sistēmiskām saistaudu slimībām, vienlaicīgas

imūnās sistēmas darbību nomācošas terapijas gadījumos vai lietojot allopurinolu vai prokaīnamīdu, kā

arī šo faktoru kombināciju gadījumos. Minētais īpaši attiecas uz gadījumiem, kad pacientam jau

iepriekš ir bijuši nieru funkcijas traucējumi. Dažiem šādiem pacientiem var attīstīties nopietnas

infekcijas, kuras dažkārt nereaģē uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Lietojot

enalaprilu šādiem pacientiem, ir ieteicams periodiski kontrolēt leikocītu skaitu, un pacientiem ir

jāiesaka ziņot par visām infekcijas pazīmēm.

Paaugstināta jutība/angioedēma

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitoru, tostarp arī Enap injekciju lietošanas laikā, novēro sejas, lūpu,

mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu. Tā ir iespējama jebkurā terapijas fāzē. Šādā gadījumā

Enap injekcijas ir nekavējoties jāatceļ un ir jānodrošina piemēroti kontroles pasākumi, lai pirms

pacienta izrakstīšanas būtu pārliecība, ka visi simptomi ir pilnīgi izzuduši. Pat gadījumos, kad tūska ir

skārusi tikai mēli un elpošanas traucējumu nav, pacientam var būt nepieciešama ilgstoša kontrole, jo

terapija ar prethistamīna līdzekļiem un kortikosteroīdiem var nebūt pietiekoša.

Ļoti retos gadījumos ir aprakstīti ar balsenes vai mēles tūsku saistītas angioedēmas izraisītas nāves

gadījumi. Pacientiem, kuriem tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni, ir iespējams elpceļu

nosprostojums, īpaši pacientiem, kuru anamnēzē ir ķirurģiskas elpceļu operācijas. Gadījumos, kad

tūska ir skārusi mēli, uzbalseni vai balseni un var izraisīt elpceļu nosprostojumu, nekavējoties ir

jāordinē piemērota terapija, kurai var izmantot subkutānu adrenalīna 1:1000 šķīduma ievadi (0,3 -

0,5 ml) un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.

Salīdzinājumā ar baltādainiem pacientiem, melnādainiem pacientiem, kuri ir saņēmuši AKE

inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk.

Pacientiem, kuru anamnēzē ir ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, AKE inhibitoru

lietošanas laikā var būt pakļauti lielākam tās attīstības riskam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas

riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc enalaprila pēdējās

devas lietošanas. Ārstēšanu ar enalaprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna

pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu,

everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles

pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila,

mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam,

kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktoīdas reakcijas plēvspārņu desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņem laikā, kad notiek to desensibilizācijas pret plēvspārņu indi,

retos gadījumos ir iespējamas dzīvībai bīstamas alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. No šim

reakcijām ir iespējams izvairīties, pirms katras desensibilizācijas procedūras uz laiku pārtraucot AKE

inhibitoru lietošanu.

Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā

Pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņem laikā, kad notiek zema blīvuma lipoproteīnus (ZBL) aferēze

ar dekstrāna sulfātu, retos gadījumos ir iespējamas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šim

reakcijām ir iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru

lietošanu.

Hemodializējami pacienti

Pacientiem, kuriem vienlaikus ar AKE inhibitoru lietošanu ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 4 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

membrānām (piemēram, AN 69

), ir aprakstītas alerģijai līdzīgas (anafilaktoīdas) reakcijas. Šiem

pacientam jāapsver citas zāļu grupas preparātu lietošana vai arī ir jāizmanto cita tipa dialīzes

membrānas.

Hipoglikēmija

Diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu un kuri sāk

terapiju ar AKE inhibitoriem, ir jāiesaka rūpīgi kontrolēt hipoglikēmiju. Tas īpaši attiecas uz pirmo

kombinētās lietošanas mēnesi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Klepus

Ir ziņots par klepu, lietojot AKE inhibitorus. Klepus tiek raksturots kā sauss, neproduktīvs, kas izzūd

pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus ir jāuztver kā diferenciāldiagnozes daļa.

Ķirurģiskas operācijas/anestēzija

Pacientiem, kuriem veic plašas ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas nodrošināšanai izmanto

preparātus, kuri izraisa hipotensiju, enalaprils pēc kompensējošas renīna sekrēcijas bloķē angiotenzīna

II sintēzi. Ja iestājas hipotensija un tiek uzskatīts, ka to izraisa šis mehānisms, to ir iespējams novērst,

palielinot cirkulējošo tilpumu.

Hiperkalēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar

normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktori ir pacienta nieru

mazspēja, hipoaldosteronisms, nieru darbības traucējumi, vecums (vairāk par 70 gadiem), cukura

diabēts un vienlaicīgas patoloģijas (jo īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metabola

acidoze), kā arī vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona,

triamtarēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju

lietošana. Riskam ir pakļauti arī pacienti, kuri lieto citas zāles (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai

kotrimoksazolu zināmu arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši un īpaši

aldosterona

antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus), kuras ir saistītas ar kālija jonu koncentrācijas

palielināšanos serumā. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai

kāliju saturošu sāls aizstājēju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var izraisīt

ievērojamu kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā.

Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt arī letālas sirds aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie

līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto

piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Litija preparāti

Litija preparātu un enalaprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērniem Enap efektivitāte un lietošanas drošība nav noteikta,

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību,

līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu

drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek

uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, melnādainajiem enalaprils asinsspiedienu

pazemina mazāk efektīvi nekā baltādainajiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainajiem ar

hipertensiju biežāk novēro zemu renīna koncentrāciju organismā.

Enap satur benzilspirtu un nātriju.

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 5 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Šīs zāles satur 9 mg benzilspirta katrā devā. Benzilspirts var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Lieli tilpumi jālieto piesardzīgi un tikai tad, ja nepieciešams, īpaši personām ar aknu vai nieru darbības

traucējumiem, jo pastāv uzkrāšanās un toksicitātes (metaboliskas acidozes) risks.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Enalaprilāts ir enalaprila metabolīts, tādēļ Enap injekciju šķīduma lietošanas laikā ir iespējami tie paši

zāļu mijiedarbības veidi, ko novēro Enap tablešu lietošanas gadījumā.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls

aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar enalaprilu ārstētiem

pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons,

eplerenons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls

aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja enalaprilu lieto

vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un

kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju

aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ enalaprila kombinēšana ar iepriekš

minētajām zālēm nav ieteicama. Ja, sakarā ar diagnosticētu hipokaliēmiju ir indicēta vienlaicīga to

lietošana, ir nepieciešama liela piesardzība, un ir bieži jākontrolē kālija jonu koncentrācija serumā

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi vai cilpas diurētikas)

Agrāka terapija ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt cirkulējošā tilpuma deficītu un

hipotensijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību ir iespējams vājināt, atceļot

diurētisko preparātu, palielinot pacienta saņemtā sāls un šķidruma daudzumu vai terapiju sākot ar pusi

no enalaprila devas (1/2 ampulas).

Citi līdzekļi pret hipertensiju

Vienlaicīga enalaprila un citu prethipertensijas līdzekļu lietošana var pastiprināt enalaprila

asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna, kā arī citu nitrātu vai asinsvadus

paplašinošo preparātu lietošana asinsspiedienu var pazemināt vēl vairāk.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

(ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Litija preparāti

Vienlaicīgas litija preparātu un AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts pārejošs litija jonu

koncentrācijas pieaugums serumā un palielināta to toksicitāte. Vienlaicīga AKE inhibitoru un tiazīdu

grupas diurētisko līdzekļu lietošana litija jonu koncentrāciju serumā var paaugstināt vēl vairāk un

palielināt litija jonu toksicitātes risku. Enalaprila lietošana vienlaikus ar litija preparātiem nav

ieteicama, bet ja ir pierādīts, ka ir nepieciešama šādas kombinācijas lietošana, ir rūpīgi jākontrolē litija

jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi/narkotiskās vielas

Vienlaicīgas noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu vai antipsihotisko līdzekļu un

AKE inhibitoru lietošanas rezultātā asinsspiediens var samazināties vēl vairāk (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

Ilgstoša NPL lietošana var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 6 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

NPL (ieskaitot COX-2 inhibitorus) un AKE inhibitoriem ir raksturīga savstarpēji papildinoša

iedarbība, palielinot kālija jonu koncentrāciju serumā, kā rezultātā var pasliktināties nieru funkcija.

Parasti šāda ietekme ir atgriezeniska. Retos gadījumos ir iespējama akūta nieru mazspēja – jo īpaši

pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (tādi kā, gados vecāki vai tilpumatkarīgi pacienti, ieskaitot

tos, kuri saņem diurētisku līdzekli). Pacientiem jābūt pienācīgi hidratētiem un jānovēro to nieru

darbība pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski ārstēšanas laikā.

Zelta preparāti

Pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu terapiju ar injicējamajiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu)

un AKE inhibitoriem (tostarp arī enalaprilu), retos gadījumos ir aprakstītas reakcijas, kuras ir līdzīgas

nitrītu izraisītajām reakcijām (to simptomu izpausmes ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un

hipotensija).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētisko līdzekļu lietošana var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Sakubitrils/valsartāns

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina

angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Racekadotrils, zīdītāju rapamicīna mērķa receptoru (mTOR) inhibitori un vildagliptīns

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, temsirolimu,

sirolimu, everolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pretdiabēta līdzekļi

Epidemioloģisku pētījumu rezultāti norāda, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu

(insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes

koncentrāciju asinīs samazinošu iedarbību ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk ir iespējama

pirmo kombinētās terapijas nedēļu laikā un pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 4.4. un

4.8. apakšpunktu).

Alkoholiskie dzērieni

Alkoholisko dzērienu lietošana pastiprina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem,

kuri

vienlaicīgi

lieto

kotrimoksazolu

(trimetoprimu/sulfametoksazolu),

būt

paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4.apakšpunktu).

Acetilsalicilskābe, trombolītiskie preparāti un β-blokatori

Enalaprilu

iespējams

droši

ordinēt

kopā

acetilsalicilskābi

(kardioloģiskās

devās),

trombolītiskajiem preparātiem un β-blokatoriem.

Ciklosporīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt

kālija līmeni serumā.

Heparīns

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija

līmeni serumā.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4.

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 7 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu

risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret

alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā,

ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta

grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva

terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa

fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un

neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ir bijuši

grūtnieces oligohidramnija gadījumi, kas, iespējams, atspoguļo pavājinātu augļa nieru darbību un var

izraisīt ekstremitāšu kontraktūras, kraniofaciālas deformācijas un hipoplastisku plaušu attīstību.

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru

funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par nelielu enalaprila koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2.

apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, enalaprilu nav ieteicams lietot,

barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc

dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru

darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.

Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, enalaprila lietošana var tikt apsvērta, ja šāds terapijas veids ir

nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pierādījumi par Enap injekciju šķīduma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus nav iegūti. Ir jāievēro, ka dažkārt iespējams rasties reiboņiem un nogurumam.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (1/100, <1/10)

Retāk (≥1/1000, <1/100)

Reti (≥1/10000, <1/1000)

Ļoti reti (<1/10000)

Nav zināms (nevar noteikt no pieejamiem datiem)

Enalaprilāts ir enalaprila metabolīts, tātad lietojot Enap šķīdumu injekcijām ir iespējamas nevēlamas

blakusparādības, kas līdzīgas tām, ko novēro, lietojot Enap tabletes vai citus angiotenzīnu

konvertējošā enzīma inhibitorus.

Katrā

sastopamības

biežuma

grupā

nevēlamās

blakusparādības

sakārtotas

nopietnības

samazinājuma secībā.

Ļoti

bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav

zināms

Asins un

limfātiskās

anēmija

(tostarp arī

neitropēnija,

hemoglobīna

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 8 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

sistēmas

traucējumi

aplastiska un

hemolītiska)

koncentrācijas

samazināšanās,

hematokrīta

samazināšanās,

trombocitopēnija,

agranulocitoze,

kaulu smadzeņu

nomākums,

pancitopēnija,

limfadenopātija,

autoimūnās

slimības

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

nepietieka

antidiurētis

hormona

sekrēcijas

sindroms

(SIADH)

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

hipoglikēmija

(skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Psihiskie

traucējumi

depresija

apjukums,

nervozitāte

bezmiegs

patoloģiski sapņi

miega traucējumi

Nervu

sistēmas un

psihiskie

traucējumi

reiboni

galvassāpes,

sinkope,

garšas

sajūtas

pārmaiņas

miegainība,

parestēzijas,

vertigo

Acu

bojājumi

neskai

redze

Ausu un

labirinta

bojājumi

troksnis ausīs

Sirds

funkcijas

traucējumi

sāpes krūšu

kurvī, sirds

ritma

traucējumi,

stenokardija,

tahikardija

sirdsklauves,

miokarda

infarkts vai

cerebrovaskul

ārs

notikums*,

iespējams, pēc

pārliekas

hipotensijas

augstam

riskam

pakļautiem

pacientiem

(skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Asinsvadu

hipotensija

pietvīkums,

Reino sindroms

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 9 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

sistēmas

traucējumi

(ieskaitot

ortostatisku

hipotensiju)

ortostatiska

hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

klepus

elpas

trūkums

izdalījumi no

deguna, kakla

iekaisums,

aizsmakums,

bronhu

spazmas/astm

plaušu infiltrācija,

deguna gļotādas

iekaisums,

alerģisks alveolīts/

eozinofīliska

pneimonija

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

slikta

dūša

caureja,

sāpes

vēderā,

garšas

sajūtas

izmaiņas

ileuss,

pankreatīts,

vemšana,

dispepsija,

aizcietējumi,

anoreksija,

kuņģa

kairinājums,

sausums

mutē,

peptiskas

čūlas

stomatīts/aftas,

glosīts

zarnu

angioedēma

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

aknu mazspēja,

hepatīts (aknu

šūnu vai

holestatisks),

hepatīts ar nekrozi,

holestāze (arī kopā

ar dzelti)

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi**

izsitumi,

paaugstināta

s jutības

reakcijas/ang

ioedēma:

ziņots par

sejas,

ekstremitāšu

, lūpu,

mēles,

uzbalseņa

un/vai

balsenes

angioedēmu

(skatīt 4.4.

apakšpunktā

svīšana, nieze,

nātrene,

alopēcija

multiformā

eritēma, Stīvensa –

Džonsona

sindroms,

eksfoliatīvs

dermatīts, toksiska

epidermālā

nekrolīze,

pemfigus,

eritrodermija

Skeleta-

muskuļu,

saistaudu un

kaulu

muskuļu

krampji

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 10 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

sistēmas

bojājumi

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

nieru

funkcijas

traucējumi,

nieru

mazspēja,

proteīnūrija

oligūrija

Reproduktīv

ās sistēmas

traucējumi

un krūts

slimības

impotence

ginekomastija

Vispārēji

traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas

vietā

astēnij

nespēks

savārgums,

drudzis

Izmeklējumi

hiperkaliēmi

ja, kreatinīna

koncentrācij

pieaugums

serumā

urīnvielas

koncentrācijas

pieaugums

asinīs,

hiponatriēmija

aknu enzīmu

koncentrācijas

pieaugums,

bilirubīna

koncentrācijas

pieaugums serumā

* Klīnisko pētījumu laikā placebo un aktīvās kontroles grupās biežums bija līdzīgs.

**Ir aprakstīts šāds simptomu komplekss: drudzis, serozīts, vaskulīts, muskuļu sāpes, locītavu

sāpes/artrīts, pozitīva reakcija uz ANA, palielināts eritrocītu grimšanas ātrums, leikocitoze,

eozinofīlija, fotosensibilizācija, izsitumi vai citi dermatoloģiski simptomi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Datu par preparāta pārdozēšanu cilvēkam apjoms ir ierobežots. Visnozīmīgākās līdz šim ziņotās

pārdozēšanas izpausmes ir izteikta hipotensija, kas sākas aptuveni 6 stundas pēc tablešu lietošanas,

vienlaicīga renīna-angiotenzīna sistēmas blokāde un stupors. Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistīti

simptomi ir cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija,

tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reiboņi, nemiers un klepus.

Pēc 300 mg un 440 mg enalaprilāta lietošanas enalaprilāta koncentrācija attiecīgi 100 un 200 reizes

pārsniedz koncentrāciju, kas parasti ir novērojama pēc terapeitisko preparāta devu ieņemšanas.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Hipotensijas gadījumā pacients ir jānogulda uz muguras, uz zema spilvena. Ja nepieciešams, ar 0,9%

nātrija hlorīda šķīduma infūzijas palīdzību jākoriģē pacienta plazmas tilpums.

Ja šādi preparāti ir pieejami, var apsvērt arī iespēju veikt terapiju, infūzijas veidā ievadot angiotenzīnu

II un/vai intravenozi injicējot kateholamīnus. Ja preparāts ir lietots nesen, ir jāveic pasākumi, kuru

mērķis ir enalaprila maleāta eliminācija (piemēram, var izraisīt vemšanu un skalot kuņģi, kā arī ievadīt

absorbentus un nātrija sulfātu).

No asinsrites enalaprilātu ir iespējams izvadīt ar hemodialīzes

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 11 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Enalaprilāta hemodialīzes klīrenss ir robežās no 38 līdz 62 ml/min.

Pēc 4 stundas ilgas hemodialīzes enalaprilāta koncentrācija serumā samazinās par 45 - 57%. Pret

terapiju rezistentas bradikardijas gadījumā ir indicēta terapija ar elektrokardiostimulatoru. Ir

nepārtraukti jākontrolē organisma stāvokļa galvenie parametri, kā arī elektrolītu un kreatinīna

koncentrācija serumā.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitors, nekombinēts, ATĶ kods: C09AA02.

Darbības mehānisms

Enalaprilāts ir parenterāli lietojams angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitors. Atbilstoši anatomiski

terapeitiskajai ķīmisko vielu klasifikācijai (ATĶ), tas pieder pie angiotenzīnu konvertējošā enzīma

inhibitoriem (ATĶ kods: C09AA02).

Enalaprilāts nomāc angiotenzīnu konvertējošā enzīma, kas katalizē angiotenzīna I pārvērtību par

angiotenzīnu II, aktivitāti. Angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitātes nomākuma rezultātā

samazinās angiotenzīna II koncentrācija, plazmā pieaug renīna aktivitāte un samazinās aldosterona

sekrēcija.

Farmakodinamiskā iedarība

Enap antihipertensīvās iedarbības rezultātā, kā arī sakarā ar tā ietekmi uz hemodinamiku pacientiem ar

paaugstinātu asinsspiedienu paplašinās rezistentie asinsvadi un samazinās kopējā perifērā pretestība,

kas pakāpeniski samazina asinsspiedienu. Sirdsdarbības ātrums un sirds izsviede parasti nemainās.

Pēc intravenozas preparāta injekcijas tā iedarbība parādās jau pēc 5 - 15 minūtēm, bet maksimālā

iedarbība iestājas pēc 1 - 4 stundām. Preparāta iedarbība ilgst aptuveni 6 stundas.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone

and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs

Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II

receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints)

bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar

AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un

hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika

priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 12 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Ieņemot perorāli, enalaprilāts absorbējas vāji un aktivitātes tam praktiski nav, tādēļ to ievada tikai

intravenozi.

Izkliede

Pēc intravenozas injekcijas viela strauji izkliedējas lielākajā daļā organisma audu, vislielāko

koncentrāciju sasniedzot plaušu, nieru un asinsvadu audos. Tomēr nav pierādījumu, ka tā terapeitiskā

daudzumā iekļūst smadzeņu audos. Izkliedes pusperioda ilgums ir 4 stundas. 50 - 60% enalaprilāta

saistās ar seruma proteīniem.

Biotransformācija

Tas nemetabolizējas un 100% devas eliminējas ar urīnu.

Eliminācija

Ekskrēcija notiek apvienotas glomerulāras filtrācijas un tubulāras sekrēcijas veidā. Eliminācijas

pusperiods ilgst aptuveni 35 stundas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju vielas eliminācija ir lēnāka, tādēļ preparāta deva ir obligāti jāpielāgo

atbilstoši pacienta nieru darbības stāvoklim.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu mazspēju enalaprilāta farmakokinētika nemainās.

Gados vecāki cilvēki

Ir pierādīts, ka enalaprilāta farmakokinētika jauniem un gados vecākiem cilvēkiem atšķiras. Vielas

farmakokinētiskās īpašības ir atkarīgas no nieru darbības un liela vecuma izraisītām metabolisma

izmaiņām. Gados vecākiem pacientiem viss laukums zem koncentrācijas līknes (AUC) ir lielāks, bet

vielas izkliedes tilpums ir mazāks, pusperiods ilgāks, nieru klīrenss mazāks, bet jutība pret

angiotenzīnu konvertējošā enzīma aktivitātes nomākumu neatšķiras. Tādēļ gados vecāku pacientu

farmakodinamiskā atbildes reakcija ir izteiktāka.

Citas īpašas cilvēku grupas

Sirds mazspēja

Pacientiem ar sirds mazspēju enalaprilāta farmakokinētika ir nedaudz izmainīta: eliminācijas

pusperioda ilgums pieaug un nieru klīrenss ir lēnāks – tas norāda, ka preparāta deva ir jāsamazina.

Barošana ar krūti

Dati par piecām tikko dzemdējušām sievietēm, kas iekšķīgi bija saņēmušas vienreizēju enalaprila devu

20 mg, liecina, ka pēc 4 – 6 stundām vidējā maksimālā enalaprila koncentrācija krūts pienā bija 1,7

μg/l (no 0,54 līdz 5,9μg/l). Vidējā maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 1,7μg/l (no 1,2 līdz 2,3μg/

l), un tā tika konstatēta dažādos periodos 24 stundu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķināts, ka

maksimālā deva, ko saņemtu tikai ar krūti barots zīdainis, būtu aptuveni 0,16% no mātes svara

atkarīgas enalaprila devas. Dati liecina, ka sievietei, kas 11 mēnešus iekšķīgi lietoja enalaprilu pa 10

mg dienā, četras stundas pēc kārtējās zāļu devas ieņemšanas maksimālā enalaprila koncentrācija krūts

pienā bija 2 μg/l, bet apmēram pēc 9 stundām maksimālā enalaprilāta koncentrācija bija 0,75 μg/l.

Kopējais enalaprila un enalaprilāta daudzums pienā 24 stundu laikā bija 1,44μg/L un 0,63 μg/L.

Enalaprila līmenis pienā 4 stundas pēc vienreizējas Enap 5 mg devas lietošanas vienai mātei un pēc 10

mg devas lietošanas otrai mātei nebija nosakāms (<0,2μg/L).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ar daudzām laboratorijas dzīvnieku sugām veikto toksikoloģisko pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 13 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

vienreizējas enalaprila maleāta un enalaprilāta devas ir drošas un maz toksiskas. Enalaprilu ievadot

perorāli, pelēm un žurkām LD

vērtības ir 2 g/kg (vai tikai nedaudz mazāk), suņu tēviņiem – 250 mg/

kg, bet kucēm – 125 mg/kg. Grauzējiem enalaprilātu ievadot intraperitoneāli, subkutāni un

intravenozi, attiecīgās LD

vērtības ir no 300 līdz 600 mg/kg, vairāk nekā 1 g/kg un aptuveni 900 mg/

kg. Pelēm pēc intraperitoneālas un intravenozas ievades enalaprilāts nav toksisks. Attiecīgās LD

vērtības pārsniedz 7 g/kg un 2 g/kg. Žurkām pēc intraperitoneālas un intravenozas ievades LD

vērtības galīgi noteiktas netika, tomēr tās noteikti pārsniedz 600 mg/kg.

Toksikoloģisko pētījumu laikā ir pierādīts, ka enalaprila maleāts ir maz toksisks pat pēc atkārtotām

devām, tomēr ilgstoša lielu devu lietošana var izmainīt nieru darbību un struktūru. Arī atkārtotas

intravenozi un intramuskulāri ievadītas Enap (Krka) injekciju formas devas sistēmisku toksisku

iedarbību neizraisīja un dzīvniekiem, kuriem tika ievadīts enalaprilāts, injekcijas vietā novēroja tikai

nedaudz izteiktākus asinsvadu un muskuļu audu bojājumus nekā kontroles grupas dzīvniekiem.

Reprodukcijas spējas pētījumu laikā ir pierādīts, ka teratogēna iedarbība enalaprilam nav raksturīga.

Pārbaudāmās vielas toksiskā ietekme uz augli ir testēta ar vairākām dzīvnieku sugām.

Pētījumos in vivo

un in vitro

enalaprila maleātam un enalaprilātam mutagēnas īpašības nav

konstatētas.

Dati par iespējamu vielas kancerogēnu ietekmi nav iegūti.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Benzilspirts

Nātrija hlorīds

Nātrija hidroksīds

Ūdens injekcijām.

6.2.

Nesaderība

Enalaprilāta injekciju vai infūzijas šķīdumu nav atļauts maisīt ar amfotericīnu B un fenitoīnu, jo šāds

maisījums var saduļķoties vai tajā var izveidoties nogulsnes.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Ampulas: salokāmas kārbiņas ar 5 ampulām pa 1 ml šķīduma injekcijām (1,25 mg/ml).

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Enap šķīdums injekcijām ir lēni (vismaz 5 minūšu laikā) jāievada vēnā. To var ievadīt, arī atšķaidot ar

50 ml 5% glikozes šķīduma, 0,9% nātrija hlorīda šķīduma (fizioloģiskā šķīduma) vai 5% glikozes

šķīduma Ringera laktāta šķīdumā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 14 of 15

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

96-0210

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. gada 6. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 24. aprīlis

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019

SmPCPIL125219_1

18.01.2019 – Updated: 18.01.2019

Page 15 of 15

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju