Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

07-04-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
emtricitabīns, tenofovīra disoproksilfosfāts
Pieejams no:
Zentiva k.s.
ATĶ kods:
J05AR03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
emtricitabine / tenofovir disoproxil
Ārstniecības grupa:
Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai,
Ārstniecības joma:
HIV infekcijas
Ārstēšanas norādes:
Attieksmi pret HIV-1 infectionEmtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir norādīts antiretrovirālo kombinēto terapiju, lai ārstētu HIV-1 inficētiem pieaugušie. Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir arī norādīts par attieksmi pret HIV-1 inficētiem pusaudžiem, ar NRTI pretestības vai toksicitātes rādītājs, kas liedz izmantot pirmās līnijas aģentu. Pirms saskares (PrEP)Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir norādītas kopā ar drošu seksu praksi pirms saskares lai samazinātu risku seksuāli iegūtu HIV-1 infekciju pieaugušajiem un pusaudžiem, kas ir augsta riska.
Produktu pārskats:
Revision: 4
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/004137
Autorizācija datums:
2016-11-09
EMEA kods:
EMEA/H/C/004137

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

03-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

07-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

07-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

07-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

03-10-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva 200 mg/245 mg apvalkotās tabletes

Emtricitabinum/Tenofovirum disoproxilum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas

Kā lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva un kādam nolūkam to lieto

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur divas aktīvās vielas - emtricitabīnu un tenofovīra

disoproksilu. Abas šīs aktīvās vielas ir pretretrovīrusu zāles, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai.

Emtricitabīns ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors, un tenofovīrs ir nukleotīdu reversās

transkriptāzes inhibitors. Taču abas vielas kopumā pazīstamas kā NRTI un tās darbojas, traucējot

enzīma (reversās transkriptāzes) normālo darbību, kas ir nozīmīga vīrusa vairošanās procesā.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva tiek lietots cilvēka imūndeficīta vīrusa 1. tipa

(HIV-1) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva tiek lietots arī HIV ārstēšanai pusaudžiem

vecumā no 12 līdz nepilniem 18 gadiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 35 kg un kuri

iepriekš jau saņēmuši ārstēšanu ar citām HIV zālēm, kas vairs nav iedarbīgas vai ir izraisījušas

blakusparādības.`

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vienmēr jālieto kombinācijā ar citām zālēm

HIV infekcijas ārstēšanai.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var lietot atsevišķi lietoto emtricitabīna un

tenofovīra disoproksila vietā tādās pašās devās.

HIV pozitīvi cilvēki joprojām var nodot HIV šo zāļu lietošanas laikā, lai gan risku samazina

efektīva pretretrovīrusu terapija. Pārrunājiet ar ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai

izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Ar šīm zālēm nevar izārstēt HIV infekciju. Lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva,

Jums vēl aizvien var rasties infekcijas vai citas ar HIV infekciju saistītas slimības.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lieto arī, lai samazinātu HIV–1 infekcijas

iegūšanas risku pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuru ķermeņa

masa ir vismaz 35 kg, ikdienā kopā ar drošāka seksa praksi:

skatīt 2. punktu, kurā sniegts piesardzības pasākumu pret HIV infekciju saraksts.

2.

Kas Jums jāzina pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas

Nelietojiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva HIV ārstēšanai vai HIV iegūšanas riska

samazināšanai

, ja Jums ir alerģija pret emtricitabīnu, tenofovīru, tenofovīra disoproksilu vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja tālāk minētais attiecas uz Jums, nekavējoties informējiet ārstu.

Pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas, lai samazinātu HIV iegūšanas

risku:

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var vienīgi palīdzēt samazināt HIV iegūšanas risku pirms

inficēšanās.

Jums jābūt HIV negatīvam pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas,

lai samazinātu HIV iegūšanas risku. Jums jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka Jums jau nav

HIV infekcija. Nelietojiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, lai samazinātu risku, ja

vien nav apstiprināts, ka esat HIV negatīvs. Cilvēkiem ar HIV jālieto Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva kombinācijā ar citām zālēm.

Daudzos HIV testos var netikt uzrādīta nesena inficēšanās. Ja Jums ir gripai līdzīga slimība,

tas var nozīmēt, ka Jūs nesen inficējāties ar HIV.

Tālāk norādītas HIV infekcijas pazīmes:

nogurums;

drudzis;

locītavu vai muskuļu sāpes;

galvassāpes;

vemšana vai caureja;

izsitumi;

svīšana naktī;

palielināti limfmezgli uz kakla vai cirksnī.

Pastāstiet savam ārstam par jebkuru gripai līdzīgu slimību – vai nu mēneša laikā pirms

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas sākšanas, vai jebkurā laikā, kad lietojat

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, lai samazinātu HIV iegūšanas risku:

Lietojiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva katru dienu, lai samazinātu Jūsu risku,

nevis tikai tad, kad Jūs domājat, ka Jums ir inficēšanās ar HIV risks. Neizlaidiet nevienu

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva devu vai nepārtrauciet to lietot. Devu izlaišana var

palielināt HIV infekcijas iegūšanas risku.

Regulāri veiciet HIV testus.

Ja Jūs domājat, ka esat inficēts ar HIV, nekavējoties pastāstiet par to Jūsu ārstam. Viņš var

gribēt veikt vairāk testu, lai pārliecinātos, ka Jūs joprojām esat HIV negatīvs.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana pati par sevi nevar novērst HIV

iegūšanu.

Vienmēr nodarbojieties ar drošu seksu. Lietojiet prezervatīvus, lai samazinātu saskari ar

sēklu, vaginālo šķidrumu vai asinīm.

Nedalieties ar personīgajiem priekšmetiem, uz kuriem var būt asinis vai asinis saturoši

šķidrumi, piemēram, ar zobu birstēm un žiletēm.

Nedalieties vai nelietojiet atkārtoti adatas vai citu injicēšanas vai zāļu aprīkojumu.

Veiciet citu seksuāli transmisīvo infekciju, piemēram, sifiliss un gonoreja, testus. Šīs

infekcijas palielina inficēšanās ar HIV iespēju.

Jautājiet ārstam, ja Jums ir vairāk jautājumu par to, kā nepieļaut HIV iegūšanu vai HIV nodošanu

citiem cilvēkiem.

Lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, lai ārstētu HIV vai samazinātu HIV

iegūšanas risku:

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var ietekmēt nieru darbību. Pirms un

ārstēšanas laikā ārsts var likt veikt asins analīzes, lai novērtētu nieru darbību. Informējiet savu

ārstu, ja Jums iepriekš bijusi nieru slimība vai analīzes liecina par nieru darbības traucējumiem.

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var ieteikt pārtraukt Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanu vai, ja Jums jau ir HIV, lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil

Zentiva retāk. Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietot nav ieteicams, ja Jums ir smaga

nieru slimība vai Jums tiek veikta dialīze.

Kaulu problēmas (dažkārt izraisot lūzumus) ir arī iespējamas nieru kanāliņu šūnu bojājumu

rezultātā (skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”).

Lūdzu konsultējieties ar ārstu, ja Jums jau ir bijusi aknu slimība, tostarp hepatīts. Ar HIV

inficētiem pacientiem, kuriem ir arī aknu slimība, tostarp hronisks B vai C hepatīts, un kuri tiek

ārstēti ar pretretrovīrusu zālēm, ir palielināts smagu un potenciāli letālu ar aknu darbību saistītu

komplikāciju rašanās risks. Ja Jums ir B vai C hepatīts, ārsts uzmanīgi apsvērs Jums

piemērotāko ārstēšanas shēmu.

Uzziniet Jūsu B hepatīta vīrusa (HBV) infekcijas statusu pirms Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanas sākšanas. Ja Jums ir HBV, pastāv nopietns aknu darbības

traucējumu risks, ja pārtrauksiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu ,

neatkarīgi no tā, vai Jums ir HIV. Ir svarīgi nepārtraukt Emtricitabine/Tenofovir disoproxil

Zentiva lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu (skatīt 3. punktu “Nepārtrauciet lietot

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ”).

Ja esat vecāks par 65 gadiem, konsultējieties ar ārstu. Emtricitabine/Tenofovir disoproxil

Zentiva nav pētīta pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem.

Bērni un pusaudži

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nav paredzēts lietošanai bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Citas zāles un Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Nelietojiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, ja Jūs jau lietojat citas zāles, kas satur

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva sastāvdaļas (emtricitabīnu un tenofovīra disoproksilu) vai

jebkādas citas pretvīrusu zāles, kas satur tenofovira lafenamīdu, lamivudīnu vai adefovīra dipivoksilu.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana kopā ar citām zālēm, kas var kaitēt Jūsu

nierēm: ir īpaši svarīgi pastāstīt Jūsu ārstam, ja Jūs lietojat jebkuras no šīm zālēm, tostarp:

aminoglikozīdi (bakteriālas infekcijas ārstēšanai);

amfotericīns B (sēnīšinfekcijas ārstēšanai);

foskarnets (vīrusinfekcijas ārstēšanai);

ganciklovīrs (vīrusinfekcijas ārstēšanai);

pentamidīns (infekciju ārstēšanai);

vankomicīns (bakteriālas infekcijas ārstēšanai);

interleikīns-2 (vēža ārstēšanai);

cidofovīrs (vīrusinfekcijas ārstēšanai);

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL, lai atvieglotu kaulu vai muskuļu sāpes).

Ja HIV ārstēšanai lietojat citas pretvīrusu zāles – proteāzes inhibitoru –, ārsts var likt veikt asins

analīzes, lai stingri kontrolētu nieru darbību.

Svarīgi arī pastāstīt ārstam, ja lietojat ledipasvīru/sofosbuvīru vai sofosbuvīru/velpatasvīru vai

sofosbuvīru/velpatasvīru/voksilaprevīru, lai ārstētu C hepatīta infekciju.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana kopā ar citiem didanozīnu saturošiem

līdzekļiem: Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana kopā ar citām pretvīrusu zālēm, kas

satur didanozīnu, var paaugstināt didanozīna līmeni asinīs, un iespējama CD4 šūnu skaita

samazināšanās. Reti ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisumu un laktātacidozi (palielināts pienskābes

daudzums asinīs), kas dažkārt izraisa nāvi, kad vienlaicīgi tika lietotas ar tenofovīra disoproksilu un

didanozīnu saturošas zāles. Ārsts uzmanīgi apsvērs, vai ārstēt Jūs ar tenofovīra un didanozīna

kombināciju.

Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat jebkuras no šīm zālēm. Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām

zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva kopā ar uzturu un dzērienu

Kad iespējams, Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva jālieto kopā ar pārtiku.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Lai arī klīniskie dati par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu grūtniecēm ir

ierobežoti, to parasti nelieto, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Ja Jums iestājas grūtniecība vai Jūs plānojat grūtniecību, jautājiet savam ārstam par

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva terapijas iespējamo ieguvumu un risku Jums un Jūsu

bērnam.

Ja Jūs esat lietojusi Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva grūtniecības laikā, Jūsu ārsts var

noteikt regulāri veikt asins analīzes un citas diagnostiskās pārbaudes, lai novērotu bērna attīstību.

Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas NRTI, ieguvums no aizsardzības pret HIV attaisno

blakusparādību risku.

Nebarojiet bērnu ar krūti ārstēšanas laikā ar Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva.

Tas ir tāpēc, ka šo zāļu aktīvās vielas izdalās cilvēkam ar mātes pienu.

Ja Jūs esat inficēta ar HIV, ieteicams nebarot bērnu ar krūti, lai izvairītos no vīrusa nokļūšanas

bērna organismā ar mātes pienu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var izraisīt reiboni. Ja Jums Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanas laikā rodas reibonis, nevadiet transportlīdzekli un nelietojiet ierīces un

mehānismus.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur nātriju

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

3.

Kā lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam

vai farmaceitam.

Ieteicamā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva deva HIV ārstēšanai ir:

Pieaugušajiem: viena tablete katru dienu, kad iespējams, kopā ar ēdienu.

Pusaudžiem vecumā no 12 līdz nepilniem 18 gadiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 35 kg:

viena tablete katru dienu, kad iespējams, kopā ar ēdienu.

Ieteicamā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva deva HIV iegūšanas riska samazināšanai

ir:

Pieaugušajiem: viena tablete katru dienu, kad iespējams, kopā ar ēdienu.

Pusaudžiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 35 kg: viena

tablete katru dienu, kad iespējams, kopā ar ēdienu.

Ja Jums ir grūtības ar norīšanu, Jūs varat ar karotes galu saberzt tableti. Tad sajauciet pulveri ar

aptuveni 100 ml (pusglāze) ūdens, apelsīnu vai vīnogu sulas un nekavējoties izdzeriet.

Vienmēr lietojiet ārsta ieteikto devu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu zāļu pilnīgu

efektivitāti un mazinātu rezistences veidošanos pret ārstēšanu. Nemainiet devu, ja to darīt nav

ieteicis ārsts.

Ja Jūs saņemat HIV infekcijas ārstēšanu, ārsts Jums parakstīs Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm. Lūdzu, skatīt norādījumus par

citu pretretrovīrusu zāļu lietošanu to lietošanas instrukcijās.

Ja Jūs lietojat Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, lai samazinātu HIV iegūšanas risku,

lietojiet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva katru dienu, nevis tikai tad, kad Jūs

domājat, ka Jums ir inficēšanās ar HIV risks.

Ja Jums ir kādi jautājumi par to, kā nepieļaut HIV infekciju vai neinficēt citus, konsultējieties ar savu

ārstu.

Ja esat lietojis Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vairāk par ieteikto devu, sazinieties

ar ārstu vai tuvāko ātrās palīdzības nodaļu. Paņemiet tablešu pudeli līdzi, tādējādi Jūs viegli varēsiet

pastāstīt, kādas zāles esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Ir svarīgi neizlaist Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva devu.

Ja Jūs to pamanāt 12 stundu laikā kopš brīža, kad Jūs parasti lietojat Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva, lietojiet to, vēlams ar uzturu, cik ātri vien iespējams. Pēc tam nākamo devu

lietojiet parastajā laikā;

Ja Jūs to pamanāt 12 vai vairāk stundas pēc laika, kad Jūs parasti lietojat

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, nelietojiet izlaisto devu. Uzgaidiet un nākamo

devu, vēlams ar uzturu, lietojiet parastajā laikā.

Ja Jums ir vemšana mazāk nekā 1 stundu pēc Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

lietošanas, lietojiet vēl vienu tableti. Ja Jums vemšana ir bijusi vairāk nekā 1 stundu pēc

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas, Jums nav jālieto vēl viena tablete.

Nepārtrauciet lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Ja Jūs lietojat Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva HIV infekcijas ārstēšanai, pārtraucot

tablešu lietošanu, var mazināties ārsta ieteiktās pret-HIV terapijas efektivitāte.

Ja Jūs lietojat Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, lai samazinātu HIV iegūšanas risku,

nepārtrauciet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu vai neizlaidiet nevienu devu.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas pārtraukšana vai devu izlaišana var

palielināt HIV infekcijas iegūšanas risku.

Nepārtrauciet Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu, vispirms nesazinoties

ar savu ārstu.

Ja Jums ir B hepatīts, ir īpaši svarīgi, lai Jūs nepārtrauktu Emtricitabine/Tenofovir disoproxil

Zentiva ārstēšanu, pirms neesat konsultējies ar ārstu. Jums var būt jāveic asins analīzes vairākus

mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Dažiem pacientiem ar progresējušu aknu slimību vai

cirozi, ārstēšanās pārtraukšana nav ieteicama, jo tā var pastiprināt Jūsu hepatītu, kas var apdraudēt

dzīvību.

Nekavējoties informējiet ārstu par jauniem vai neparastiem simptomiem pēc ārstēšanas pārtraukšanas,

īpaši par simptomiem, ko Jūs saistāt ar B hepatīta infekciju.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Iespējamās nopietnās blakusparādības:

Laktātacidoze (palielināts pienskābes daudzums asinīs) ir reta, taču potenciāli dzīvībai bīstama

blakusparādība. Laktātacidoze biežāk rodas sievietēm – it īpaši, ja viņām ir liekais svars, un

cilvēkiem ar aknu slimību.

dziļa, ātra elpošana;

miegainība;

slikta dūša, vemšana;

sāpes vēderā.

Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt laktātacidoze, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.

Jebkādas iekaisuma vai infekcijas pazīmes. Dažiem pacientiem ar progresējošu HIV infekciju

(AIDS) un oportūnistiskām infekcijām (infekcijas, kas parādās cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu)

anamnēzē, iepriekšēju infekciju izraisīta iekaisuma pazīmes un simptomi var parādīties drīz pēc

pret-HIV ārstēšanas sākšanas. Tiek uzskatīts, ka šie simptomi rodas organisma imūnās reakcijas

uzlabošanās dēļ, kas ļauj organismam cīnīties pret infekcijām, kas tajā var būt bez

acīmredzamiem simptomiem.

Autoimūnie traucējumi, kad imūnsistēma uzbrūk veselām organisma šūnām, arī var rasties pēc

zāļu HIV infekcijas ārstēšanai lietošanas sākšanas. Autoimūnie traucējumi var rasties daudzus

mēnešus pēc ārstēšanas sākuma. Pievērsiet uzmanību jebkādiem infekcijas vai citiem

simptomiem, piemēram:

muskuļu vājums;

vājums, kas sākas rokās un pēdās un pārvietojas uz rumpi;

sirdsklauves, trīce vai hiperaktivitāte.

Ja Jūs pamanāt jebkuru iekaisuma vai infekcijas simptomu, nekavējoties meklējiet medicīnisko

palīdzību.

Iespējamās blakusparādības:

Ļoti bieži sastopamas blakusparādības

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja, vemšana, slikta dūša;

reibonis, galvassāpes;

izsitumi;

vājuma sajūta.

Analīzēs var konstatēt arī:

fosfātu līmeņa pazemināšanos asinīs;

paaugstinātu kreatīnkināzes līmeni.

Bieži sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem)

sāpes, sāpes vēderā;

miega traucējumi, neparasti sapņi;

gremošanas traucējumi, kas rada nepatīkamu sajūtu pēc ēšanas, uzpūšanās sajūta, vēdera

pūšanos;

izsitumi (tostarp sarkani plankumi vai pūtītes, dažreiz ar čūlošanos un ādas pietūkumu), kas var

būt alerģiska reakcija, nieze, ādas krāsas pārmaiņas, tostarp tumšāku ādas krāsas plankumu

veidā;

citas alerģiskas reakcijas, piemēram, sēkšana, pietūkums vai neskaidra sajūta galvā.

Analīzēs var konstatēt arī:

mazu balto asins šūnu skaitu (samazināts balto asins šūnu skaits var padarīt Jūs jūtīgāku pret

infekciju);

paaugstinātu triglicerīdu (taukskābju), žults vai cukura līmeni asinīs;

aknu un aizkuņģa dziedzera darbības traucējumus.

Retāk sastopamas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem)

sāpes vēderā, ko izraisa aizkuņģa dziedzera iekaisums;

sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums;

anēmija (mazs sarkano asins šūnu skaits);

muskuļu sabrukums, muskuļu sāpes, muskuļu vājums, kas var rasties nieru kanāliņu šūnu

bojājuma dēļ.

Analīzēs var konstatēt arī:

kālija līmeņa pazemināšanos asinīs;

paaugstinātu kreatinīna līmeni asinīs;

pārmaiņas urīnā.

Reti sastopamas blakusparādības

(var ietekmēt līdz 1 no 1000 cilvēkiem)

laktacidoze (skatīt sadaļu “Iespējamās nopietnās blakusparādības”);

taukainas aknas;

dzeltena ādas vai acu krāsa, nieze, vai sāpes vēderā, ko izraisa aknu iekaisums;

nieru iekaisums, liela urīna daudzuma izdalīšanās un slāpes, nieru darbības traucējumi, nieru

kanāliņu šūnu bojājums.

kaulu atmiekšķēšanās (ar kaulu sāpēm un dažkārt izraisot lūzumus);

sāpes mugurā, ko izraisa nieru darbības problēmas.

Nieru kanāliņu šūnu bojājums var būt saistīts ar muskuļu sabrukumu, kaulu atmiekšķēšanos (ar kaulu

sāpēm un dažkārt izraisot lūzumus), muskuļu sāpēm, muskuļu vājumu un kālija vai fosfātu līmeņa

pazemināšanos asinīs.

Ja Jūs pamanāt jebkādas iepriekš minētās blakusparādības vai kāda blakusparādība kļūst

nopietna, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Tālāk norādīto blakusparādību biežums nav zināms.

Kaulu problēmas. Dažiem pacientiem, kas lieto tādas zāles kā Emtricitabine /Tenofovir

disoproxil Zentiva, var rasties kaulu slimība osteonekroze (kaulaudu bojāeja, ko izraisa kaula

apasiņošanas zudums). Daži no daudzajiem šīs slimības riska faktoriem var būt ilga šo zāļu

lietošana, kortikosteroīdu lietošana, alkoholisko dzērienu lietošana, ļoti vāja imūnsistēma un

liekais svars. Osteonekrozes pazīmes ir:

locītavu stīvums;

smeldze un sāpes locītavās (īpaši gūžas, ceļa un pleca locītavā);

apgrūtināta kustība.

Ja Jūs pamanāt jebkuru no šiem simptomiem, pastāstiet ārstam.

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu

gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Cita iedarbība uz bērniem

Bērniem, kuri lietoja emtricitabīnu, ļoti bieži novērotas ādas krāsas pārmaiņas, tai skaitā

tumšāki ādas plankumi.

Bērniem bieži veidojās samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija),

Tas var radīt bērnam nogurumu vai elpas trūkumu.

Ja Jūs pamanāt jebkuru no šiem simptomiem, pastāstiet ārstam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai

pasargātu no mitruma.

Pēc pirmās atvēršanas uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur

Aktīvās vielas ir emtricitabīns un tenofovīra disoproksila fosfāts. Katra apvalkotā tablete satur

200 mg emtricitabīna un 245 mg tenofovīra disoproksila (atbilst 291,5 mg tenofovīra

disoproksila fosfāta vai 136 mg tenofovīra).

Citas sastāvdaļas:

Tabletes kodolā: mikrokristāliska celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls, talks, hidrofobs

koloidāls silīcija dioksīds, magnija stearāts.

Apvalkā: polivinilspirts, titāna dioksīds, makrogols, talks, indigokarmīna alumīnija laka

(E 132).

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ārējais izskats un iepakojums

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva 200 mg/245 mg apvalkotās tabletes ir zilas, ovālas,

abpusēji izliektas apvalkotas tabletes bez dalījuma līnijas un ar aptuveno izmēru 19,35 x 9,75 mm.

Iepakojuma saturs:

Kartona kastītes, kuras satur 1 pudeli ar 30 apvalkotām tabletēm, un kartona kastītes, kas satur 3

pudeles ar 30 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Atveriet pudeles, piespiežot uz leju bērniem neatveramo vāciņu un griežot to pretēji pulksteņa rādītāja

virzienam.

Katrā pudelē ir silīcija dioksīda gela desikants, kas jāglabā pudelē, lai nodrošinātu tablešu aizsardzību.

Silīcija dioksīda gela desikants ir ievietots atsevišķā iepakojumā un to nedrīkst norīt.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Zentiva, k.s.

U Kabelovny 130

102 37 Prague 10

Čehija

Ražotājs

S.C. Zentiva S.A.

50 Theodor Pallady Blvd.

Bucharest 032266

Rumānija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Zentiva, k.s.

Tél/Tel: +32 280 86 420

PV-Belgium@zentiva.com

Lietuva

Zentiva, k.s.

Tel: +370 52152025

PV-Lithuania@zentiva.com

България

Zentiva, k.s.

Тел: + 359 2 805 72 08

PV-Bulgaria@zentiva.com

Luxembourg/Luxemburg

Zentiva, k.s.

Tél/Tel: +352 208 82330

PV-Luxembourg@zentiva.com

Česká republika

Zentiva, k.s.

Tel: +420 267 241 111

PV-Czech-Republic@zentiva.com

Magyarország

Zentiva, k.s.

Tel.: +36 165 55 722

PV-Hungary@zentiva.com

Danmark

Zentiva, k.s.

Tlf: +45 787 68 400

PV-Denmark@zentiva.com

Malta

Zentiva, k.s.

Tel: +356 277 82 052

PV-Malta@zentiva.com

Deutschland

Zentiva Pharma GmbH

Tel: +49 (0) 800 53 53 010

PV-Germany@zentiva.com

Nederland

Zentiva, k.s.

Tel: +31 202 253 638

PV-Netherlands@zentiva.com

Eesti

Zentiva, k.s.

Tel: +372 52 70308

PV-Estonia@zentiva.com

Norge

Zentiva, k.s.

Tlf: +47 219 66 203

PV-Norway@zentiva.com

Ελλάδα

Zentiva, k.s.

Τηλ: +30 211 198 7510

PV-Greece@zentiva.com

Österreich

Zentiva, k.s.

Tel: +43 720 778 877

PV-Austria@zentiva.com

España

Zentiva, k.s.

Tel: +34 931 815 250

PV-Spain@zentiva.com

Polska

Zentiva Polska Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 375 92 00

PV-Poland@zentiva.com

France

Zentiva France

Tél: +33 (0) 800 089 219

PV-France@zentiva.com

Portugal

Zentiva Portugal, Lda

Tel: +351210601360

PV-Portugal@zentiva.com

Hrvatska

Zentiva, k.s.

Tel: +385 155 17 772

PV-Croatia@zentiva.com

România

ZENTIVA S.A.

Tel: +40 021.304.7597

zentivaRO@zentiva.com

Ireland

Zentiva, k.s.

Tel: +353 766 803 944

PV-Ireland@zentiva.com

Slovenija

Zentiva, k.s.

Tel: +386 360 00 408

PV-Slovenia@zentiva.com

Ísland

Zentiva, k.s.

Sími: +354 539 0650

PV-Iceland@zentiva.com

Slovenská republika

Zentiva, a.s.

Tel: +421 2 3918 3010

PV-Slovakia@zentiva.com

Italia

Zentiva Italia S.r.l.

Tel: +39-02-38598801

PV-Italy@zentiva.com

Suomi/Finland

Zentiva, k.s.

Puh/Tel: +358 942 598 648

PV-Finland@zentiva.com

Κύπρος

Zentiva, k.s.

Τηλ: +357 240 30 144

PV-Cyprus@zentiva.com

Sverige

Zentiva, k.s.

Tel: +46 840 838 822

PV-Sweden@zentiva.com

Latvija

Zentiva, k.s.

Tel: +371 67893939

PV-Latvia@zentiva.com

United Kingdom

Zentiva Pharma UK Limited

Tel: +44 (0) 845 372 7101

PV-United-Kingdom@zentiva.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta.

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva 200 mg/245 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 200 mg emtricitabīna (Emtricitabinum) un 245 mg tenofovīra

disoproksila (Tenofovirum disoproxilum) (atbilst 291,5 mg tenofovīra disoproksila fosfāta vai 136 mg

tenofovīra).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur ne vairāk par 9,53 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Zilas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes bez dalījuma līnijas, un to aptuvenais izmērs ir

19,35 x 9,75 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

HIV–1 infekcijas ārstēšana

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir indicēts kombinētai pretretrovīrusu terapijai ar HIV-1

inficētu pieaugušo ārstēšanai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir indicēts arī ar HIV-1 inficētu pusaudžu ārstēšanai, kuri

ir rezistenti pret NRTI terapiju vai kuriem novērota toksicitāte, lietojot pirmās izvēles līdzekļus (skatīt

4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pirmskontakta profilakse (PKP)

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir paredzēts lietošanai kombinācijā ar drošāka seksa praksi

pirmskontakta profilaksei, lai samazinātu HIV–1 infekcijas iegūšanas risku seksuālā kontakta ceļā

pieaugušajiem un pusaudžiem ar augstu risku (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana jāuzsāk HIV infekcijas ārstēšanā pieredzējušam

ārstam.

Devas

HIV ārstēšana pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 12 gadiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz

35 kg

Viena tablete reizi dienā.

HIV profilakse pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 12 gadiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz

35 kg

Viena tablete reizi dienā.

Ja ir jāpārtrauc zāļu lietošana vai jāpielāgo vienas no Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

sastāvdaļām deva, ir pieejami atsevišķi emtricitabīna un tenofovīra disoproksila preparāti HIV–1

infekcijas ārstēšanai. Lūdzu, skatīt šo zāļu aprakstus.

Ja Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva devas lietošana ir izlaista 12 stundu laikā kopš

paredzētā lietošanas laika, Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva deva jālieto, cik ātri vien

iespējams, un nākamo devu lietošana jāatsāk atbilstoši parastajam plānam. Ja Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva devas lietošana ir izlaista un ir pagājušas vairāk nekā 12 stundas kopš paredzētā

lietošanas laika un gandrīz ir pienācis laiks nākamajai devai, izlaistā deva ir jāizlaiž un nākamo devu

lietošana jāatsāk atbilstoši parastajam plānam.

Ja 1 stundas laikā pēc Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas sākas vemšana, jālieto

otra tablete. Ja vemšana sākas vēlāk nekā 1 stundu pēc Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

lietošanas, otru devu nedrīkst lietot.

Īpašas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma cilvēki

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Emtricitabīns un tenofovīrs tiek izvadīti ekskrēcijas veidā caur nierēm, un indivīdiem ar nieru darbības

traucējumiem palielinās emtricitabīna un tenofovīra iedarbība (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pieaugušie ar nieru darbības traucējumiem

Indivīdiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 80 ml/min, emtricitabīna un tenofovīra disoproksilu drīkst

lietot tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka iespējamie ārstēšanas ieguvumi ir lielāki par iespējamiem riskiem.

Skatīt 1. tabulu.

1. tabula. Ieteikumi par devām pieaugušajiem ar nieru darbības traucējumiem

HIV–1 infekcijas ārstēšana

Pirmskontakta profilakse

Viegli nieru darbības

traucējumi

(kreatinīna

klīrenss 50-80 ml/min)

Ierobežoti klīnisko pētījumu dati

pamato lietošanu vienreiz dienā

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ierobežoti klīnisko pētījumu dati pamato

lietošanu vienreiz dienā ar HIV-1

inficētiem indivīdiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir 60-80 ml/min. Nav ieteicams

lietot ar HIV-1 neinficētiem indivīdiem,

kuriem kreatinīna klīrenss ir

< 60 ml/min, jo tas šajā populācijā nav

pētīts (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Vidēji smagi nieru

darbības traucējumi

(kreatinīna

klīrenss 30-49 ml/min)

Ieteikums lietot reizi 48 stundās,

ir balstīts uz vienreizējas devas

farmakokinētisko datu

modelēšanu emtricitabīnam un

tenofovīra disoproksilam HIV

neinficētām personām ar dažādu

pakāpju nieru darbības

traucējumiem (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Nav ieteicams lietot šajā populācijā.

Smagi nieru darbības

traucējumi (kreatinīna

klīrenss < 30 ml/min) un

hemodialīzes pacienti

Nav ieteicams lietot, jo ar

kombinētu tableti nevar veikt

atbilstošu devas samazināšanu.

Nav ieteicams lietot šajā populācijā.

Pediatriskā populācija ar nieru darbības traucējumiem

Lietošana nav ieteicama indivīdiem līdz 18 gadu vecumam ar nieru darbības traucējumiem (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.4.

un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 12 gadu vecumam,

nav pierādīta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīga lietošana. Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir vēlams lietot kopā ar ēdienu.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva apvalkotās tabletes var izšķīdināt aptuveni 100 ml ūdens,

apelsīnu vai vīnogu sulas un nekavējoties iedzert.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana pirmskontakta profilaksei indivīdiem ar nezināmu vai pozitīvu HIV–1 statusu.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

HIV transmisija

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina

seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt atlikušo risku. Inficētajām personām ir jāveic piesardzības

pasākumi HIV transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Pacienti, kuriem ir HIV–1 celmi ar mutācijām

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nedrīkst lietot ar pretretrovīrusu līdzekļiem iepriekš

ārstētiem pacientiem, kuriem ir HIV–1 celmi ar K65R mutāciju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vispārēja HIV–1 infekcijas profilakses stratēģija

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ne vienmēr ir efektīvs HIV–1 iegūšanas novēršanā. Laiks,

kurā sākas aizsardzība pēc emtricitabīna/tenofovīra disoproksila lietošanas sākšanas, nav zināms.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva jālieto tikai pirmskontakta profilaksei kā daļa no vispārējās

HIV–1 infekcijas profilakses stratēģijas, kas ietver citus HIV–1 profilakses pasākumus (piemēram,

konsekventu un pareizu prezervatīvu lietošanu, zināšanas par HIV–1 statusu, regulāras citu seksuāli

transmisīvo infekciju esamības pārbaudes).

Neatklātas HIV1 infekcijas rezistences risks

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva jālieto tikai, lai samazinātu HIV–1 iegūšanas risku

indivīdiem, kuriem ir apstiprināts negatīvs HIV statuss (skatīt 4.3. apakšpunktu). Indivīdiem bieži

(piemēram, vismaz ik pēc 3 mēnešiem) atkārtoti jāapstiprina negatīvs HIV statuss, izmantojot

kombinēto antigēna/antivielu testu, lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva pirmskontakta

profilaksei.

Viens pats Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva neveido pilnīgu HIV–1 ārstēšanas shēmu, un

indivīdiem ar neatklātu HIV–1 infekciju, kuri lietoja tikai Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva,

ir radušās ar HIV–1 rezistenci saistītas mutācijas.

Ja tiek novēroti klīniskie simptomi, kas norāda uz akūtu vīrusa infekciju un nesenā laika posmā

(< 1 mēnesis) ir aizdomas par HIV–1 ietekmi, Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana

jāatliek uz vismaz vienu mēnesi un HIV–1 statuss atkārtoti jāapstiprina pirms Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanas pirmskontakta profilaksei sākšanas.

Terapijas norādījumu ievērošanas nozīmīgums

Nosakot zāļu līmeni asinīs, pierādīts, ka Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva efektivitāte HIV–

1 iegūšanas riska samazināšanā lielā mērā korelē ar terapijas norādījumu ievērošanu (skatīt

5.1. apakšpunktu). Ar HIV–1 neinficētiem indivīdiem ir bieži jādod norādījumi stingri ievērot ieteikto

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ikdienas lietošanas plānu.

Pacienti ar B vai C hepatīta vīrusa infekciju

Ar HIV–1 inficētiem pacientiem ar hronisku B vai C hepatīta infekciju, kas tiek ārstēti ar

pretretrovīrusu terapiju, ir palielināts smagu un potenciāli letālu aknu blakusparādību risks.

Ārstiem jāievēro spēkā esošās HIV ārstēšanas vadlīnijas, lai ārstētu HIV infekciju pacientiem ar B

hepatīta vīrusa (HBV) vai C hepatīta vīrusa (HCV) vienlaikus infekciju.

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila drošums un efektivitāte pirmskontakta profilaksē pacientiem ar

HBV vai HCV infekciju nav noteikta.

Veicot vienlaicīgu pretvīrusu terapiju pret B vai C hepatītu, lūdzu skatīt arī atbilstošos šo zāļu

aprakstus. Skatīt arī tālāk sadaļu „Lietošana kopā ar ledipasvīru un sofosbuvīru vai sofosbuvīru un

velpatasvīru”.

Tenofovīra disoproksils ir indicēts HBV ārstēšanai, un emtricitabīnam farmakodinamikas pētījumos ir

pierādīta aktivitāte pret HBV, taču emtricitabīna/tenofovīra disoproksila drošums un efektivitāte nav

īpaši noteikta pacientiem ar hronisku HBV infekciju.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva terapijas pārtraukšana pacientiem, kuri inficēti ar HBV,

var būt saistīta ar smagu, akūtu hepatīta paasinājumu. Pacientus, kuri inficēti ar HBV un kuri pārtrauc

lietot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, stingri jāuzrauga, veicot gan klīnisku, gan

laboratorisku novērošanu vismaz vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Ja nepieciešams, B

hepatīta terapiju var atsākt. Pacientiem ar progresējušu aknu slimību vai cirozi pārtraukt ārstēšanu nav

ieteicams, jo hepatīta paasināšanās pēc ārstēšanas var izraisīt aknu dekompensāciju.

Aknu slimība

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila drošums un efektivitāte pacientiem ar nozīmīgām aknu slimībām

nav noteikta. Tenofovīra farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pētīta, un nav

nepieciešama devas pielāgošana. Emtricitabīna farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības

traucējumiem nav pētīta. Ņemot vērā emtricitabīna minimālo aknu metabolismu un elimināciju caur

nierēm, maz ticams, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem būtu jāpielāgo

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva deva (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Ar HIV–1 inficētiem pacientiem ar iepriekš pastāvošiem aknu darbības traucējumiem, tostarp hronisku

aktīvu hepatītu, kombinētas pretretrovīrusu terapijas (combination antiretroviral therapy, CART) laikā

biežāk rodas aknu darbības novirzes, un tāpēc šie pacienti jānovēro atbilstoši standarta praksei. Ja šiem

pacientiem ir vērojamas aknu slimības pasliktināšanās pazīmes, jāapsver īslaicīgas vai pilnīgas

ārstēšanas pārtraukšanas nepieciešamība.

Iedarbība uz nierēm un kauliem pieaugušajiem

Iedarbība uz nierēm

Emtricitabīns un tenofovīrs tiek izvadīti galvenokārt caur nierēm glomerulārās filtrācijas un aktīvas

tubulāras sekrēcijas kombinācijā. Lietojot tenofovīra disoproksilu, ir ziņots par nieru mazspēju, nieru

darbības traucējumiem, paaugstinātu kreatinīna līmeni, hipofosfatēmiju un proksimālu tubulopātiju

(tostarp Fankoni sindroms) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nieru funkcijas uzraudzība

Pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva terapijas HIV–1 infekcijas ārstēšanai vai lietošanai

pirmskontakta profilaksē sākšanas ir ieteicama kreatinīna klīrensa noteikšana visiem indivīdiem.

Indivīdiem bez nieru slimības riska faktoriem ir ieteicama nieru funkcijas monitorēšana (kreatinīna

klīrenss un fosfātu līmenis serumā) pēc divām līdz četrām lietošanas nedēļām, pēc trīs mēnešu

lietošanas un pēc tam ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem.

Indivīdiem ar nieru slimības risku nepieciešama biežāka nieru darbības kontrole.

Skatīt arī tālāk sadaļu „Citu zāļu vienlaicīga lietošana”.

Nieru ārstēšana ar HIV1 inficētiem pacientiem

Ja fosfātu līmenis serumā ir < 1,5 mg/dl (0,48 mmol/l) vai kreatinīna klīrenss ir pazeminājies

līdz < 50 ml/min visiem pacientiem, kas saņem Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, nieru

darbība atkārtoti jāpārbauda pēc vienas nedēļas, tostarp jānosaka glikozes koncentrācija asinīs, kālija

koncentrācija asinīs un glikozes koncentrācija urīnā (skatīt 4.8. apakšpunktu, proksimāla tubulopātija).

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss pazeminājies līdz < 50 ml/min vai fosfātu līmenis serumā

pazeminājies līdz < 1,0 mg/dl (0,32 mmol/l), ir jāapsver Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

terapijas pārtraukšanas iespēja. Gadījumā, ja notikusi nieru darbības progresīva pasliktināšanās un nav

identificēts cits iemesls, arī jāapsver Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva terapijas

pārtraukšanas iespēja.

Ar HIV–1 inficētiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min)

emtricitabīna/tenofovīra disoproksila ietekme uz nieru darbības drošumu ir ļoti maz pētīta. Ar HIV–1

inficētiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir 30–49 ml/min, ieteicams pielāgot devu lietošanas

intervālus(skatīt 4.2. apakšpunktu). Ierobežoti klīnisko pētījumu dati norāda, ka garāki devu lietošanas

starplaiki nav optimāls variants un var radīt toksicitātes pieaugumu un, iespējams, neadekvātu atbildes

reakciju. Turklāt nelielā klīniskajā pētījumā pacientu apakšgrupai ar kreatinīna klīrensu starp 50 un

60 ml/min, kas ik pēc 24 stundām saņēma tenofovīra disoproksilu kombinācijā ar emtricitabīnu,

novēroja 2–4 reizes lielāku tenofovīra iedarbību un nieru darbības pasliktināšanos (skatīt

5.2. apakšpunktu). Tādēļ, lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir < 60 ml/min, ir rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un riski un stingri jākontrolē šo

pacientu nieru darbība. Turklāt pacientiem, kuri saņēma Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ar

garākiem devu lietošanas intervāliem, ir rūpīgi jākontrolē klīniskā atbildes reakcija uz ārstēšanu.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) un pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, jo

ar kombinētu tableti nevar veikt atbilstošu devas samazināšanu (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru ārstēšana pirmskontakta profilakses gadījumā

Emtricitabīns/tenofovīra disoproksils nav pētīts ar HIV–1 neinficētiem indivīdiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir < 60 ml/min, un tāpēc to nav ieteicams lietot šajā populācijā. Ja fosfātu līmenis serumā ir

< 1,5 mg/dl (0,48 mmol/l) vai kreatinīna klīrenss ir pazeminājies līdz < 60 ml/min visiem indivīdiem,

kas saņem Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva pirmskontakta profilaksei, nieru darbība

atkārtoti jāpārbauda pēc vienas nedēļas, tostarp jānosaka glikozes koncentrācija asinīs, kālija

koncentrācija asinīs un glikozes koncentrācija urīnā (skatīt 4.8. apakšpunktu, proksimāla tubulopātija).

Indivīdiem, kuriem kreatinīna klīrenss pazeminājies līdz < 60 ml/min vai fosfātu līmenis serumā

pazeminājies līdz < 1,0 mg/dl (0,32 mmol/l), ir jāapsver Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

lietošanas pārtraukšanas iespēja. Gadījumā, ja notikusi nieru darbības progresīva pasliktināšanās un

nav identificēts cits iemesls, arī jāapsver Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas

pārtraukšanas iespēja.

Iedarbība uz kauliem

Kaulu bojājumi (reti veicinot lūzumus) var būt saistīti ar proksimālu nieru tubulopātiju (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja rodas aizdomas par kaulu bojājumiem, jāsaņem attiecīgā speciālista konsultācija.

HIV1 infekcijas ārstēšana

144 nedēļas ilgā kontrolētā klīniskā pētījumā, kurā salīdzināja tenofovīra disoproksilu ar stavudīnu

kombinācijā ar lamivudīnu un efavirenzu ar pretretrovīrusu terapiju iepriekš neārstētiem pacientiem,

abās terapijas grupās novēroja nelielu kaulu minerālvielu blīvuma (KMB) samazināšanos gūžā un

mugurkaulā. 144. nedēļā KMB samazināšanās mugurkaulā un kaulu biomarķieru pārmaiņas, salīdzinot

ar sākotnējo līmeni, bija stipri izteiktākas tenofovīra disoproksila terapijas grupā. Līdz 96. nedēļai

KMB samazināšanās gūžā bija stipri izteiktākas šajā grupā. Taču 144 nedēļu laikā nekonstatēja

palielinātu lūzumu risku vai klīniski nozīmīgu kaulu bojājumu pazīmes.

Citos pētījumos (prospektīvajos un šķērsgriezuma) visizteiktāko KMB samazināšanos novēroja

pacientiem, kurus ārstēja ar tenofovīra disoproksilu kā daļu no pastiprinātu proteāzes inhibitoru

saturošas terapijas shēmas. Pacientiem ar osteoporozi, kuriem ir augsts lūzumu risks, jāapsver

alternatīvas terapijas shēmas.

Pirmskontakta profilakse

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās ar HIV–1 neinficēti indivīdi, tika novērota neliela KMB

samazināšanās. Pētījumā, kurā piedalījās 498 vīrieši, novērotās vidējās izmaiņas, salīdzinot sākotnējo

KMB un KMB 24. nedēļā, vīriešiem, kuri katru dienu profilaksei saņēma emtricitabīnu/tenofovīra

disoproksilu (n = 247) salīdzinājumā ar placebo (n = 251), bija diapazonā no 0,4% līdz 1,0% gūžā,

mugurkaulā, augšstilba kaula kakliņā un trohanterā.

Iedarbība uz nierēm un kauliem pediatriskajā populācijā

Pastāv neskaidrības attiecībā uz tenofovīra disoproksila ilgtermiņa ietekmi uz nierēm un kauliem

pediatriskajā populācijā HIV-1 infekcijas ārstēšanas laikā. Nav datu par emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila ilgtermiņa ietekmi uz nierēm un kauliem, lietojot to pirmskontakta profilaksē

neinficētiem pieaugušajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Turklāt nevar pilnībā izslēgt nieru toksicitātes

neatgriezeniskumu pēc tenofovīra disoproksila lietošanas HIV-1 ārstēšanā vai emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila lietošanas pirmskontakta profilaksē pārtraukšanas.

Ir ieteicams izmantot multidisciplināru pieeju, lai novērtētu ieguvuma/riska attiecību

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanai HIV-1 infekcijas ārstēšanā vai pirmskontakta

profilaksē, izlemtu par atbilstošu uzraudzību ārstēšanas laikā (tostarp pieņemtu lēmumu par ārstēšanas

pārtraukšanu), kā arī apsvērtu papildu terapijas lietošanas nepieciešamību katrā gadījumā individuāli.

Lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva pirmskontakta profilaksē, katrā vizītē ir atkārtoti

jānovērtē indivīdi, lai noskaidrotu, vai viņiem joprojām ir augsts HIV-1 infekcijas risks. Ilgstoši

lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, ir jāizvērtē HIV-1 infekcijas riska attiecība pret

iespējamo iedarbību uz nierēm un kauliem.

Iedarbība uz nierēm

Klīniskajā pētījumā GS-US-104-0352 ar HIV-1 inficētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no

2 līdz < 12 gadiem ziņots par nevēlamām renālām blakusparādībām, kas atbilst proksimālai renālai

tubulopātijai (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Nieru funkcijas uzraudzība

Pirms Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas uzsākšanas HIV-1 ārstēšanā vai

pirmskontakta profilaksē ir jāizvērtē nieru funkcija (kreatinīna klīrenss un fosfātu līmenis serumā), kā

arī jāuzrauga Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas lietošanas laikā, tāpat kā

pieaugušajiem (skatīt iepriekš).

Nieru ārstēšana

Ja apstiprinātais fosfātu līmenis serumā ir < 3,0 mg/dl (0,96 mmol/l) jebkuram pediatriskajam

pacientam, kas saņem emtricitabīna/tenofovīra disoproksilu, nieru darbība atkārtoti jāpārbauda pēc

vienas nedēļas, tostarp jānosaka glikozes koncentrācija asinīs, kālija koncentrācija asinīs un glikozes

koncentrācija urīnā (skatīt 4.8. apakšpunktu, proksimāla tubulopātija). Ja tiek atklāti nieru funkcijas

traucējumi vai rodas aizdomas par tiem, jāsaņem nefrologa konsultācija, lai apsvērtu

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas pārtraukšanas nepieciešamību. Gadījumā, ja

notikusi nieru darbības progresīva pasliktināšanās un nav identificēts cits iemesls, jāapsver arī

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas pārtraukšanas iespēja.

Citu zāļu vienlaicīga lietošana un renālas toksicitātes risks

Jāievēro tie paši ieteikumi, kas pieaugušajiem (skatīt arī tālāk sadaļu „Citu zāļu vienlaicīga lietošana”).

Nieru darbības traucējumi

Emtricitabīnu/tenofovīra disoproksilu nav ieteicams lietot indivīdiem līdz 18 gadu vecumam ar nieru

darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu

nedrīkst uzsākt pediatriskajiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un lietošana jāpārtrauc

pediatriskajiem pacientiem, kuriem Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas laikā rodas

nieru darbības traucējumi.

Iedarbība uz kauliem

Tenofovīra disoproksila lietošana var izraisīt KMB samazināšanos. Šobrīd nav zināms, kāda ir ar

tenofovīra disoproksila lietošanu saistīto KMB izmaiņu ilgtermiņa ietekme uz kaulu veselību un

lūzumu risku nākotnē (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ja jebkuram pediatriskajam pacientam Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas laikā tiek

atklāti kaulu bojājumi vai rodas aizdomas par tiem, jāsaņem endokrinologa un/vai nefrologa

konsultācija.

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu,

kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un

glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa

traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Mitohondriju darbības traucējumi pēc iedarbības in utero

Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju dažādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir

vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV

negatīviem zīdaiņiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai;

tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās

blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un

metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieži ir

bijušas pārejošas. Reti ir ziņots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem,

izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs

atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam

novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades

neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai

novērstu HIV vertikālo transmisiju.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma

reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem.

Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt simptomu izpausmes. Parasti

šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie

šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas

mikobakteriālas infekcijas un Pneumocystis jirovecii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir

jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana. Ir saņemti ziņojumi par autoimūniem

traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts), kas notiek imūnsistēmas

reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var

parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Oportūnistiskas infekcijas

Ar HIV–1 inficētiem pacientiem, kas saņem Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vai kādu citu

pretretrovīrusu terapiju, joprojām var rasties oportūnistiskas infekcijas un citas HIV infekcijas

komplikācijas, tādēļ viņiem jāatrodas stingrā ar HIV saistītu slimību ārstēšanā pieredzējušu ārstu

klīniskā uzraudzībā.

Osteonekroze

Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai

pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši CART, lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori

(tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa

masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības,

pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Citu zāļu vienlaicīga lietošana

No Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas vajadzētu izvairīties, ja vienlaicīgi vai nesen

lietotas nefrotoksiskas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja no vienlaicīgas lietošanas ar

nefrotoksiskajām zālēm nav iespējams izvairīties, katru nedēļu jāpārbauda nieru darbība.

Sākot lietot lielas devas vai vairākus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL) HIV–1 inficētiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumu riska faktoriem, kuri ārstēti ar tenofovīra disoproksilu, ziņots

par akūtas nieru mazspējas gadījumiem. Lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

vienlaicīgi ar NPL, atbilstoši jākontrolē nieru darbība.

Par augstāku nieru darbības traucējumu risku ziņots ar HIV–1 inficētiem pacientiem, kuri saņem

tenofovīra disoproksilu kombinācijā ar ritonavīra vai kobicistata pastiprinātu proteāzes inhibitoru.

Šiem pacientiem nepieciešama stingra nieru darbības kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu). HIV–1

inficētiem pacientiem ar nieru darbības riska faktoriem, tenofovīra disoproksila lietošana vienlaicīgi ar

pastiprinātu proteāzes inhibitoru rūpīgi jāizvērtē.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām zālēm, kas satur

emtricitabīnu, tenofovīra disoproksilu, tenofovīra alafenamīdu vai citus citidīna analogus, piemēram,

lamivudīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nedrīkst lietot

vienlaicīgi ar adefovīra dipivoksilu.

Lietošana kopā ar ledipasvīru un sofosbuvīru, sofosbuvīru un velpatasvīru vai sofosbuvīru,

velpatasvīru, un voksilaprevīru

Novērots, ka tenofovīra disoproksila vienlaicīga lietošana kopā ar ledipasvīru/sofosbuvīru,

sofosbuvīru/velpatasvīru vai sofosbuvīru/velpatasvīru/voksilaprevīru var palielināt tenofovīra

koncentrāciju plazmā, it īpaši, lietojot kopā ar HIV terapiju, kurā iekļauts tenofovīra disoproksils un

farmakokinētiskais pastiprinātājs (ritonavīrs vai kobicistats).

Tenofovīra disoproksila drošums, lietojot kopā ar ledipasvīru/sofosbuvīru, sofosbuvīru/velpatasvīru

vai sofosbuvīru/velpatasvīru/voksilaprevīru un farmakokinētisko pastiprinātāju, nav noteikts. Jāapsver

potenciālie riski un ieguvumi, it īpaši pacientiem ar paaugstinātu nieru mazspējas risku. Pacientiem,

kuri saņem ledipasvīru/sofosbuvīru, sofosbuvīru/velpatasvīru vai

sofosbuvīru/velpatasvīru/voksilaprevīru vienlaicīgi ar tenofovīra disoproksilu un pastiprinātu HIV

proteāzes inhibitoru, jākontrolē ar tenofovīra disoproksila saistītas nevēlamas blakusparādības.

Tenofovīra disoproksila un didanozīna vienlaicīga lietošana

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Trīskārša nukleozīdu terapija

Ir saņemti ziņojumi par agrīnu biežu viroloģiski neveiksmīgu terapiju un rezistences rašanos ar HIV–1

inficētajiem pacientiem, lietojot tenofovīra disoproksilu kombinācijā ar lamivudīnu un abakavīru, kā

arī kombinācijā ar lamivudīnu un didanozīnu reizi dienā. Starp lamivudīnu un emtricitabīnu pastāv

liela strukturāla līdzība, un šiem diviem līdzekļiem ir līdzīga farmakokinētika un farmakodinamika.

Tādēļ, ja Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva tiek lietota kopā ar trešo nukleozīdu analogu,

iespējamas tādas pašas problēmas.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksils nav pētīts personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem. Indivīdiem,

kuri ir vecāki par 65 gadiem, biežāk varētu būt pavājināta nieru darbība, tāpēc jāievēro piesardzība,

gados vecākiem pacientiem lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva.

Palīgvielas

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Tā kā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur emtricitabīnu un tenofovīra disoproksilu,

jebkura mijiedarbība, ko novēro ar katru aktīvo vielu atsevišķi, var būt arī Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanas laikā. Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Emtricitabīna un tenofovīra farmakokinētika līdzsvara stāvoklī nemainījās, salīdzinot emtricitabīna un

tenofovīra disoproksila lietošanu kopā un atsevišķi.

In vitro un klīniskās farmakokinētikas mijiedarbības pētījumi liecina, ka iesaistītā CYP450 mediētas

mijiedarbības iespēja starp emtricitabīnu un tenofovīra disoproksilu un citām zālēm ir maza.

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām zālēm, kas satur

emtricitabīnu, tenofovīra disoproksilu, tenofovīra alafenamīdu vai citus citidīna analogus, piemēram,

lamivudīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva nedrīkst lietot vienlaicīgi ar adefovīra dipivoksilu.

Didanozīns

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva un didanozīna vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu un 2. tabulu).

Zāles, kas tiek izvadītas caur nierēm

Tā kā emtricitabīns un tenofovīrs tiek izvadīti galvenokārt caur nierēm, Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas samazina nieru darbību vai kavē aktīvo tubulāro

sekrēciju (piemēram, cidofovīrs), var paaugstināt emtricitabīna, tenofovīra un/vai vienlaicīgi ievadīto

zāļu koncentrāciju serumā.

No Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas vajadzētu izvairīties, ja vienlaicīgi vai nesen

lietotas nefrotoksiskas zāles. Uzskaitītas dažas no tām, bet ne visas: aminoglikozīdi, amfotericīns B,

foskarnets, ganciklovīrs, pentamidīns, vankomicīns, cidofovīrs vai interleikīns-2 (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Citas mijiedarbības

Mijiedarbības starp Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vai tās atsevišķu(-ām) sastāvdaļu(-ām)

un citām zālēm uzskaitītas zemāk 2. tabulā (darbības pastiprināšanās apzīmēta ar „↑”, samazināšanās

ar „↓”, bez izmaiņām ar „↔”, divas reizes dienā ar „b.i.d.” un vienu reizi dienā ar „q.d.”). Iekavās

norādīts 90% ticamības intervāls, ja piemērojams.

2. tabula. Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva vai tās atsevišķās(-o) sastāvdaļas(-u) un

citu zāļu mijiedarbība

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

Pretretrovīrusu līdzekļi

Proteāzes inhibitori

Atazanavīrs/Ritonavīrs/Tenofovīra

disoproksils

(300 mg q.d./100 mg q.d./245 mg q.d.)

Atazanavīrs:

AUC: ↓ 25% (↓ 42 līdz ↓ 3)

: ↓ 28% (↓ 50 līdz ↑ 5)

: ↓ 26% (↓ 46 līdz ↑ 10)

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 37%

: ↑ 34%

: ↑ 29%

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt ar

tenofovīru saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Atazanavīrs/Ritonavīrs/Emtricitabīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Darunavīrs/Ritonavīrs/Tenofovīra

disoproksils

(300 mg q.d./100 mg q.d./245 mg q.d.)

Darunavīrs:

AUC: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 22%

: ↑ 37%

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt ar

tenofovīru saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Darunavīrs/Ritonavīrs/Emtricitabīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Lopinavīrs/Ritonavīrs/Tenofovīra

disoproksils

(400 mg b.i.d./100 mg b.i.d./245 mg

q.d.)

Lopinavīrs/Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 32% (↑ 25 līdz ↑ 38)

: ↔

: ↑ 51% (↑ 37 līdz ↑ 66)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt

ar tenofovīru saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Lopinavīrs/Ritonavīrs/Emtricitabīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

NRTI

Didanozīns/Tenofovīra disoproksils

Tenofovīra disoproksila un

didanozīna vienlaicīga lietošana

izraisa didanozīna sistēmiskās

iedarbības pastiprināšanos par

40 - 60%.

Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva un didanozīna

vienlaicīga lietošana nav

ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Didanozīna sistēmiskās

iedarbības pastiprināšanās var

palielināt didanozīna izraisīto

nevēlamo blakusparādību risku.

Reti ziņots par pankreatītu un

laktātacidozi, dažreiz ar letālu

iznākumu. Tenofovīra

disoproksila vienlaicīga lietošana

ar didanozīnu 400 mg/dienā devā

ir saistīta ar nozīmīgu CD4 šūnu

skaita samazināšanos, iespējams,

sakarā ar intracelulāru

mijiedarbību, kuras dēļ

paaugstinās fosforilētais (t.i.,

aktīvais) didanozīns. Vienlaicīga

samazinātas didanozīna 250 mg

devas lietošana ar tenofovīra

disoproksilu ir saistīta ar

ziņojumiem par augstu

viroloģiski neveiksmīgas terapijas

rādītāju vairākās pārbaudītās

kombinācijās, ko izmanto HIV-1

infekcijas ārstēšanai.

Didanozīns/Emtricitabīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Lamivudīns/Tenofovīra disoproksils

Lamivudīns:

AUC: ↓ 3% (↓ 8% līdz ↑ 15)

: ↓ 24% (↓ 44 līdz ↓ 12)

: NA

Tenofovīrs:

AUC: ↓ 4% (↓ 15 līdz ↑ 8)

: ↑ 102% (↓ 96 līdz ↑ 108)

: NA

Lamivudīnu nedrīkst lietot

vienlaicīgi ar

Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Efavirenzs/Tenofovīra disoproksils

Efavirenzs

AUC: ↓ 4% (↓ 7 līdz ↓ 1)

: ↓ 4% (↓ 9 līdz ↑ 2)

: NA

Tenofovīrs:

AUC: ↓ 1% (↓ 8 līdz ↑ 6)

: ↑ 7% (↓ 6 līdz ↑ 22)

: NA

Efavirenza devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

B hepatīta vīrusa (HBV) pretvīrusu vielas

Adefovīra dipivoksils/Tenofovīra

disoproksils

Adefovīra dipivoksils:

AUC: ↓ 11% (↓ 14 līdz ↓ 7)

: ↓ 7% (↓ 13 līdz ↓ 0)

: NA

Tenofovīrs:

AUC: ↓ 2% (↓ 5 līdz ↑ 0)

: ↓ 1% (↓ 7 līdz ↑ 6)

: NA

Adefovīra dipivoksilu nedrīkst

lietot vienlaicīgi ar

Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva (skatīt

4.4. apakšpunktu).

C hepatīta vīrusa (HCV) pretvīrusu vielas

Ledipasvīrs/Sofosbuvīrs

(90 mg/400 mg q.d.) +

Atazanavīrs/Ritonavīrs

(300 mg q.d./100 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Ledipasvīrs:

AUC: ↑ 96% (↑ 74 līdz ↑ 121)

: ↑ 68% (↑ 54 līdz ↑ 84)

: ↑ 118% (↑ 91 līdz ↑ 150)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 42% (↑ 34 līdz ↑ 49)

Atazanavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 63% (↑ 45 līdz ↑ 84)

Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 45% (↑ 27 līdz ↑ 64)

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↔

: ↑ 47% (↑ 37 līdz ↑ 58)

: ↑ 47% (↑ 38 līdz ↑ 57)

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksila,

ledipasvīra/sofosbuvīra un

atazanavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot to

kopā ar ledipasvīru/sofosbuvīru

un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli, ja citas alternatīvas nav

pieejamas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Ledipasvīrs/Sofosbuvīrs

(90 mg/400 mg q.d.) +

Darunavīrs/Ritonavīrs

(800 mg q.d./100 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Ledipasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Sofosbuvīrs:

AUC: ↓ 27% (↓ 35 līdz ↓ 18)

: ↓ 37% (↓ 48 līdz ↓ 25)

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Darunavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 48% (↑ 34 līdz ↑ 63)

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 50% (↑ 42 līdz ↑ 59)

: ↑ 64% (↑ 54 līdz ↑ 74)

: ↑ 59% (↑ 49 līdz ↑ 70)

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksila,

ledipasvīra/sofosbuvīra un

darunavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot to

kopā ar ledipasvīru/sofosbuvīru

un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli, ja citas alternatīvas nav

pieejamas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Ledipasvīrs/Sofosbuvīrs

(90 mg/400 mg q.d.) +

Efavirenzs/Emtricitabīns/Tenofovīra

disoproksils

(600 mg/200 mg/245 mg q.d.)

Ledipasvīrs:

AUC: ↓ 34% (↓ 41 līdz ↓ 25)

: ↓ 34% (↓ 41 līdz ↑ 25)

: ↓ 34% (↓ 43 līdz ↑ 24)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Efavirenzs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 98% (↑ 77 līdz ↑ 123)

: ↑ 79% (↑ 56 līdz ↑ 104)

: ↑ 163% (↑ 137 līdz ↑ 197)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Palielināta pakļaušana tenofovīra

iedarbībai varētu pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Ledipasvīrs/Sofosbuvīrs

(90 mg/400 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Rilpivirīns/

Tenofovīra disoproksils

(200 mg/25 mg/245 mg q.d.)

Ledipasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Rilpivirīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 40% (↑ 31 līdz ↑ 50)

: ↔

: ↑ 91% (↑ 74 līdz ↑ 110)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Palielināta pakļaušana tenofovīra

iedarbībai varētu pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Ledipasvīrs/Sofosbuvīrs

(90 mg/400 mg q.d.) + Dolutegravīrs

(50 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Ledipasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Dolutegravīrs

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 65% (↑ 59 līdz ↑ 71)

: ↑ 61% (↑ 51 līdz ↑ 72)

: ↑ 115% (↑ 105 līdz ↑ 126)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt ar

tenofovīra disoproksila saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400 mg/100 mg q.d.) +

Atazanavīrs/Ritonavīrs

(300 mg q.d./100 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 42% (↑ 37 līdz ↑ 49)

Velpatasvīrs:

AUC: ↑ 142% (↑ 123 līdz ↑ 164)

: ↑ 55% (↑ 41 līdz ↑ 71)

: ↑ 301% (↑ 257 līdz ↑ 350)

Atazanavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 39% (↑ 20 līdz ↑ 61)

Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↑ 29% (↑ 15 līdz ↑ 44)

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↔

: ↑ 55% (↑ 43 līdz ↑ 68)

: ↑ 39% (↑ 31 līdz ↑ 48)

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksila,

sofosbuvīra/velpatasvīra un

atazanavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot līdz

kopā ar sofosbuvīra/velpatasvīra

un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400 mg/100 mg q.d.) +

Darunavīrs/Ritonavīrs

(800 mg q.d./100 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↓ 28% (↓ 34 līdz ↓ 20)

: ↓ 38% (↓ 46 līdz ↓ 29)

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Velpatasvīrs:

AUC: ↔

: ↓ 24% (↓ 35 līdz ↓ 11)

: ↔

Darunavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 39% (↑ 33 līdz ↑ 44)

: ↑ 55% (↑ 45 līdz ↑ 66)

: ↑ 52% (↑ 45 līdz ↑ 59)

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksils,

sofosbuvīra/velpatasvīra un

darunavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot līdz

kopā ar sofosbuvīra/velpatasvīra

un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400

mg/100 mg q.d.) +

Lopinavīrs/Ritonavīrs

(800 mg/200 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↓ 29% (↓ 36 līdz ↓ 22)

: ↓ 41% (↓ 51 līdz ↓ 29)

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Velpatasvīrs:

AUC: ↔

: ↓ 30% (↓ 41 līdz ↓ 17)

: ↑ 63% (↑ 43 līdz ↑ 85)

Lopinavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Ritonavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↔

: ↑ 42% (↑ 27 līdz ↑ 57)

: ↔

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksila,

sofosbuvīra/velpatasvīra un

lopinavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot līdz

kopā ar sofosbuvīra/velpatasvīra

un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400 mg/100 mg q.d.) +

Raltegravīrs

(400 mg b.i.d) +

Emtricitabīns/Tenofovīra disoproksils

(200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Velpatasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Raltegravīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↓ 21% (↓ 58 līdz ↑ 48)

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 40% (↑ 34 līdz ↑ 45)

: ↑ 46% (↑ 39 līdz ↑ 54)

: ↑ 70% (↑ 61 līdz ↑ 79)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400 mg/100 mg q.d.) +

Efavirenzs/Emtricitabīns/Tenofovīra

disoproksils

(600 mg/200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↑ 38% (↑ 14 līdz ↑ 67)

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Velpatasvīrs:

AUC: ↓ 53% (↓ 61 līdz ↓ 43)

: ↓ 47% (↓ 57 līdz ↓ 36)

: ↓ 57% (↓ 64 līdz ↓ 48)

Efavirenzs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 81% (↑ 68 līdz ↑ 94)

: ↑ 77% (↑ 53 līdz ↑ 104)

: ↑ 121% (↑ 100 līdz ↑ 143)

Sagaidāms, ka

sofosbuvīra/velpatasvīra un

efavirenza vienlaicīga lietošana

samazinās veltaspavīra

koncentrāciju plazmā. Nav

ieteicams vienlaicīgi lietot

sofosbuvīru/velpatasvīru kopā ar

efavirenzu saturošu shēmu.

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs

(400 mg/100 mg q.d.) +

Emtricitabīns/Rilpivirīns/Tenofovīra

disoproksils

(200 mg/25 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↔

GS-331007

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Velpatasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Rilpivirīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 40% (↑ 34 līdz ↑ 46)

: ↑ 44% (↑ 33 līdz ↑ 55)

: ↑ 84% (↑ 76 līdz ↑ 92)

Devu pielāgošana nav ieteicama.

Tenofovīra iedarbības

pastiprināšanās varētu izraisīt ar

tenofovīru saistītas

blakusparādības, tostarp nieru

darbības traucējumus. Stingri

jākontrolē nieru darbība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs/Velpatasvīrs/Voksilaprevī

rs (400 mg/100 mg/

100 mg+100 mg q.d.)

+ Darunavīrs

(800 mg q.d.) + Ritonavīrs (100 mg

q.d.) + Emtricitabīns/Tenofovīra

disoproksils (200 mg/245 mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↓ 30%

: N/A

GS-331007

AUC: ↔

:↔

: N/A

Velpatasvīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Voksilaprevīrs:

AUC: ↑ 143%

:↑ 72%

: ↑ 300%

Darunavīrs:

AUC: ↔

: ↔

: ↓ 34%

Ritonavīrs:

AUC: ↑ 45%

: ↑ 60%

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 39%

: ↑ 48%

: ↑ 47%

Tenofovīra palielināta

koncentrācija plazmā, ko izraisa

tenofovīra disoproksila,

sofosbuvīra/velpatasvīra/voksilap

revīra un

darunavīra/ritonavīra vienlaicīga

lietošana, var pastiprināt ar

tenofovīra disoproksilu saistītas

nevēlamas blakusparādības,

tostarp nieru darbības

traucējumus. Tenofovīra

disoproksila drošums, lietojot

kopā ar

sofosbuvīru/velpatasvīru/voksilap

revīru un farmakokinētisko

pastiprinātāju (piem., ritonavīru

vai kobicistatu), nav noteikts.

Šī kombinācija jālieto piesardzīgi,

bieži veicot nieru darbības

kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

Sofosbuvīrs

(400 mg q.d.) +

Efavirenzs/Emtricitabīns/Tenofovīra

disoproksils

(600 mg/200 mg/245mg q.d.)

Sofosbuvīrs:

AUC: ↔

: ↓ 19% (↓ 40 līdz ↑ 10)

GS-331007

AUC: ↔

: ↓ 23% (↓ 30 līdz ↑ 16)

Efavirenzs:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Emtricitabīns:

AUC: ↔

: ↔

: ↔

Tenofovīrs:

AUC: ↔

: ↑ 25% (↑ 8 līdz ↑ 45)

: ↔

Devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Ribavirīns/Tenofovīra disoproksils

Ribavirīns:

AUC: ↑ 26% (↑ 20 līdz ↑ 32)

: ↓ 5% (↓ 11 līdz ↑ 1)

: NA

Ribavirīna devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Herpes vīrusa pretvīrusu vielas

Famciklovīrs/Emtricitabīns

Famciklovīrs:

AUC: ↓ 9% (↓ 16 līdz ↓ 1)

: ↓ 7% (↓ 22 līdz ↑ 11)

: NA

Emtricitabīns:

AUC: ↓ 7% (↓ 13 līdz ↓ 1)

: ↓ 11% (↓ 20 līdz ↑ 1)

: NA

Famciklovīra devas pielāgošana

nav nepieciešama.

Antimikobakteriālie līdzekļi

Rifampicīns/Tenofovīra disoproksils

Tenofovīrs:

AUC: ↓ 12% (↓ 16 līdz ↓ 8)

: ↓ 16% (↓ 22 līdz ↓ 10)

: ↓ 15% (↓ 12 līdz ↓ 9)

Devas pielāgošana nav

nepieciešama.

PERORĀLIE KONTRACEPCIJAS LĪDZEKĻI

Norgestimāts/Etinilestradiols/

Tenofovīra disoproksils

Norgestimāts:

AUC: ↓ 4% (↓ 32 līdz ↑ 34)

: ↓ 5% (↓ 27 līdz ↑ 24)

: NA

Etinilestradiols:

AUC: ↓ 4% (↓ 9 līdz ↑ 0)

: ↓ 6% (↓ 13 līdz ↑ 0)

: ↓ 2% (↓ 9 līdz ↑ 6)

Norgestimāta/etinilestradiola

devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Zāles pēc terapeitiskajām grupām

Ietekme uz zāļu līmeni

Vidējās AUC, C

max

, C

min

izmaiņas procentos ar 90%

ticamības intervālu, ja

piemērojams

(mehānisms)

Ieteikumi vienlaicīgai lietošanai

ar Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva

(emtricitabīns 200 mg,

tenofovīra disoproksils 245 mg)

IMŪNSUPRESANTI

Takrolims/Tenofovīra

disoproksils/Emtricitabīns

Takrolims:

AUC: ↑ 4% (↓ 3 līdz ↑ 11)

: ↑ 3% (↓ 3 līdz ↑ 9)

: NA

Emtricitabīns:

AUC: ↓ 5% (↓ 9 līdz ↓ 1)

: ↓ 11% (↓ 17 līdz ↓ 5)

: NA

Tenofovīrs:

AUC: ↑ 6% (↓ 1 līdz ↑ 13)

: ↑13% (↑ 1 līdz ↑ 27)

: NA

Takrolima devas pielāgošana nav

nepieciešama.

NARKOTISKIE ANALGĒTIĶI

Metadons/Tenofovīra disoproksils

Metadons:

AUC: ↑ 5% (↓ 2 līdz ↑ 13)

: ↑ 5% (↓ 3 līdz ↑ 14)

: NA

Metodona devas pielāgošana nav

nepieciešama.

NA = nav aprēķināts

Dati iegūti, vienlaicīgi dozējot ledipasvīru/sofosbuvīru. Dalīta zāļu lietošana (ar 12 stundu starpību) uzrādīja līdzīgus

rezultātus.

Sofosbuvīra galvenais cirkulējošais metabolīts.

Pētījums veikts ar papildu voksilaprevīru 100 mg, lai sasniegtu voksilaprevīra iedarbību, kas paredzama HCV inficētiem

pacientiem.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par lielu skaitu (vairāk nekā 1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda ar

emtricitabīnu un tenofovīra disoproksilu saistītas malformācijas vai toksisku ietekmi uz

augli/jaundzimušo. Emtricitabīna un tenofovīra disoproksila pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par

reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc, ja nepieciešams, var apsvērt

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu grūtniecības laikā.

Tenofovīra disoproksils

Publikācijās ir ziņots, ka tenofovīra disoproksila iedarbība grūtniecības trešajā trimestrī samazina

HBV pārnešanas risku no mātes zīdainim, ja tenofovīra disoproksilu lieto mātēm kā papildterapiju B

hepatīta imūnglobulīnam un B hepatīta vakcīnai zīdaiņiem.

Trīs kontrolētos klīniskos pētījumos kopumā 327 grūtniecēm ar hronisku HBV infekciju tika lietots

tenofovīra disoproksils (245 mg) vienu reizi dienā, sākot no 28.–32. grūtniecības nedēļas līdz 1–2

mēnešiem pēc dzemdībām; sievietes un viņu zīdaiņus novēroja līdz 12 mēnešiem pēc dzemdībām.

Šajos datos netika konstatēti signāli, kas norādītu uz šaubām par drošumu.

Barošana ar krūti

Ir pierādīts, ka emtricitabīns un tenofovīrs izdalās cilvēka pienā. Informācijas par emtricitabīna un

tenofovīra ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Tāpēc Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva nav ieteicams lietot zīdīšanas laikā.

Parasti ar HIV inficētām sievietēm nekādā gadījumā nav ieteicams barot zīdaiņus ar krūti, lai izvairītos

no HIV pārnešanas zīdainim.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par emtricitabīna/tenofovīra disoproksila iedarbību uz cilvēkiem. Pētījumi ar

dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu emtricitabīna vai tenofovīra disoproksila ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr indivīdi jāinformē, ka ārstēšanas laikā gan ar emtricitabīnu, gan tenofovīra disoproksilu ziņots

par reiboni.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

HIV–1 infekcija

Atklātā randomizētā klīniskajā pētījumā pieaugušajiem (GS-01-934, skatīt 5.1. apakšpunktu) visbiežāk

ziņotās blakusparādības, kas tika atzītas par iespējami vai varbūtēji saistītām ar emtricitabīna un/vai

tenofovīra disoproksila terapiju, bija slikta dūša (12%) un caureja (7%). Emtricitabīna un tenofovīra

disoproksila drošuma profils šajā pētījumā saskanēja ar drošuma profilu šo vielu agrākiem pētījumiem,

lietojot katru līdzekli ar citām pretretrovīrusu vielām.

Pirmskontakta profilakse (PKP)

Divos randomizētos, placebo kontrolētos pētījumos (iPrEx, Partners PrEP), kuros 2830 ar HIV–1

neinficēti pieaugušie vienreiz dienā saņēma emtricitabīnu/tenofovīra disoproksilu pirmskontakta

profilaksei, netika identificētas jaunas emtricitabīna/tenofovīra disoproksila izraisītas blakusparādības.

Pacienti tika apsekoti, lai saņemtu vidējos rādītājus attiecīgi 71. un 87. nedēļā. Visbiežākā iPrEx

pētījuma emtricitabīna/tenofovīra disoproksila grupā ziņotā blakusparādība bija galvassāpes (1%).

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Tālāk minētās blakusparādības ar vismaz iespējamu saistību ar Emtricitabine/Tenofovir disoproxil

Zentiva sastāvdaļu lietošanu, kas novērotas klīniskā pētījumā, un pēcreģistrācijas pieredzi pacientiem,

kas inficēti ar HIV–1, ir sakārtotas tālāk 3. tabulā pēc ķermeņa orgānu grupu sistēmu klasifikācijas un

pēc sastopamības biežuma. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas

to nopietnības samazinājuma secībā. Biežums definēts kā ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz

< 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) vai reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000).

3. tabula. Ar atsevišķu Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva sastāvdaļu lietošanu saistīto

blakusparādību apkopojums tabulas veidā, pamatojoties uz klīnisko pētījumu un

pēcreģistrācijas pieredzi

Sastopamības biežums

Emtricitabīns

Tenofovīra disoproksils

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Bieži:

Neitropēnija

Retāk:

anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi:

Bieži:

alerģiska reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Ļoti bieži:

hipofosfatēmija

Bieži:

hiperglikēmija, hipertrigliceridēmija

Retāk:

hipokaliēmija

Reti:

laktātacidoze

Psihiskie traucējumi:

Bieži:

bezmiegs, neparasti sapņi

Nervu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži:

Galvassāpes

Reibonis

Bieži:

Reibonis

galvassāpes

Sastopamības biežums

Emtricitabīns

Tenofovīra disoproksils

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Ļoti bieži:

caureja, slikta dūša

caureja, vemšana, slikta dūša

Bieži:

paaugstināts amilāzes, tostarp aizkuņģa

dziedzera amilāzes līmenis,

paaugstināts lipāzes līmenis serumā,

vemšana, sāpes vēderā, dispepsija

sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās,

meteorisms

Retāk:

pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Bieži:

paaugstināts aspartāta

aminotransferāzes (ASAT) un/vai

paaugstināts seruma alanīna

aminotransferāzes (ALAT) līmenis

serumā, hiperbilirubinēmija

paaugstināts transamināžu līmenis

Reti:

aknu steatoze, hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Ļoti bieži:

Izsitumi

Bieži:

vezikulobullozi izsitumi, pustulozi

izsitumi, makulopapulāri izsitumi,

izsitumi, nieze, nātrene, ādas krāsas

pārmaiņas (pastiprināta pigmentācija)

Retāk:

Angioneirotiskā tūska

Reti:

angioneirotiskā tūska

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Ļoti bieži:

paaugstināts kreatīnkināzes līmenis

Retāk:

rabdomiolīze

, muskuļu vājums

Reti:

osteomalācija (izpaužas kā kaulu sāpes,

reti izraisot lūzumus)

, miopātija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

Retāk:

paaugstināts kreatinīna līmenis,

proteinūrija, proksimāla nieru

tubulopātija, tostarp Fankoni sindroms

Reti:

nieru mazspēja (akūta un hroniska),

akūta tubulāra nekroze, nefrīts

(ieskaitot akūtu intersticiālu nefrītu)

nefrogēniskais necukura diabēts

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži:

Astēnija

Bieži:

sāpes, astēnija

Šī blakusparādība var būt proksimālas nieru tubulopātijas sekas. Uzskata, ka tai nav cēloniskas saistības ar tenofovīra

disoproksila lietošanu, ja neattīstās šī slimība.

Bieži novēroja anēmiju un ļoti bieži – ādas krāsas pārmaiņas (pastiprināta pigmentācija), kad emtricitabīns tika ordinēts

pediatrijas pacientiem.

Šo blakusparādību novēroja pēcreģistrācijas novērošanas laikā, bet nenovēroja, lietojot emtricitabīnu randomizētos,

kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem vai HIV klīniskajos pētījumos bērniem, vai lietojot tenofovīra disoproksilu

randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos vai tenofovīra disoproksila paplašinātas lietošanas programmā (expanded

access program). Sastopamības biežuma kategorija tika iegūta, izmantojot statistiskos aprēķinus, kam par pamatu izmantots

kopējais pacientu skaits, kuri tika pakļauti emtricitabīna iedarbībai randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos

(n = 1 563) vai tenofovīra disoproksila iedarbībai randomizētos, kontrolētos klīniskos pētījumos un paplašinātas lietošanas

programmā (n = 7 319).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Nieru darbības traucējumi

Tā kā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var izraisīt nieru bojājumus, ieteicama nieru

darbības kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Proksimāla nieru tubulopātija parasti uzsūcās vai uzlabojās

pēc tenofovīra disoproksila terapijas pārtraukšanas. Tomēr dažiem pacientiem, kas inficēti ar HIV–1,

kreatinīna klīrensa samazinājums pilnībā neuzsūcās, neraugoties uz tenofovīra disoproksila terapijas

pārtraukšanu. Pacientiem ar nieru darbības traucējumu risku (piemēram, pacientiem ar sākotnējiem

nieru darbības riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem

nefrotoksiskas zāles) ir paaugstināts risks sasniegt tikai daļēju nieru darbības traucējumu uzlabošanos,

neraugoties uz tenofovīra disoproksila terapijas pārtraukšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Laktātacidoze

Ziņots par laktātacidozes gadījumiem, lietojot tenofovīra disoproksilu monoterapijā vai kombinācijā ar

citiem pretretrovīrusu līdzekļiem. Pacientiem ar predisponējošiem faktoriem, piemēram, pacientiem ar

dekompensētu aknu slimību vai pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem zāles, par kurām zināms, ka tās

izraisa laktātacidozi, tenofovīra disoproksila terapijas laikā ir paaugstināts smagas laktātacidozes

rašanās risks, tai skaitā ar letālu iznākumu.

Vielmaiņas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma

reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Par

autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts) arī ir saņemti ziņojumi;

tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc

terapijas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Osteonekroze

Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem,

progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības biežums nav

zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar emtricitabīna lietošanu saistīto nevēlamo blakusparādību novērtējums ir veikts, pamatojoties uz trīs

pediatriskajiem pētījumiem (n = 169), kuros ar emtricitabīna un citu pretretrovīrusu līdzekļu

kombināciju tika ārstēti pediatriskie ar HIV inficētie pacienti vecumā no 4 mēnešiem līdz 18 gadiem,

kuri iepriekš nebija saņēmuši ārstēšanu (n = 123) vai bija saņēmuši ārstēšanu (n = 46). Papildus

blakusparādībām, par kurām klīniskajos pētījumos ziņoja pieaugušajiem, pediatriskajiem pacientiem

salīdzinājumā ar pieaugušajiem biežāk ziņoja par anēmiju (9,5%) un ādas krāsas pārmaiņām (31,8%)

(skatīt 4.8. apakšpunktu Blakusparādību apkopojums tabulas veidā).

Ar tenofovīra disoproksila lietošanu saistīto nevēlamo blakusparādību novērtējums ir veikts,

pamatojoties uz diviem randomizētiem pētījumiem (GS-US-104-0321 un GS-US-104-0352 pētījums),

kuros ar tenofovīra disoproksila (n = 93) vai placebo/aktīvu salīdzinājuma zāļu (n = 91) un citu

pretretrovīrusu līdzekļu kombināciju 48 nedēļas tika ārstēti 184 ar HIV-1 inficēti pediatriskie pacienti

(vecumā no 2 līdz < 18 gadiem). Pediatriskajiem pacientiem, kurus ārstēja ar tenofovīra disoproksilu,

novēroja tās pašas blakusparādības, par kurām klīniskajos pētījumos ziņoja ar tenofovīra disoproksilu

ārstētiem pieaugušajiem (skatīt 4.8. apakšpunktu Blakusparādību apkopojums tabulas veidā un

5.1. apakšpunktu).

Pediatriskajiem pacientiem ziņots par KMB samazināšanos. Ar HIV-1 inficētiem pusaudžiem (vecumā

no 12 līdz < 18 gadiem) KMB Z-skalas punktu skaits personām, kuras lietoja tenofovīra disoproksilu,

bija zemāks, nekā personām, kuras lietoja placebo. Ar HIV-1 inficētiem bērniem (vecumā no 2 līdz

15 gadiem) KMB Z-skalas punktu skaits personām, kurām terapiju nomainīja ar tenofovīra

disoproksilu, bija zemāks nekā personām, kuras turpināja lietot stavudīnu vai zidovudīnu saturošās

ārstēšanas shēmas (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pētījumā GS-US-104-0352 89 ar HIV–1 inficēti pediatriskie pacienti ar vidējo vecumu 7 gadi

(diapazons no 2 līdz 15 gadiem) vidēji 331 nedēļu lietoja tenofovīra disoproksilu. Astoņi no

89 pacientiem (9,0%) pārtrauca pētāmo zāļu lietošanu nevēlamu nieru blakusparādību dēļ. Pieciem

pacientiem (5,6%) laboratorijas testu rezultāti bija klīniski atbilstoši proksimālai nieru tubulopātijai,

un 4 no tiem pārtrauca tenofovīra disoproksila lietošanu. Septiņiem pacientiem aprēķinātais

glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) bija diapazonā no 70 līdz 90 ml/min/1,73 m

. 3 no šiem

pacientiem ārstēšanas laikā radās klīniski būtiska aprēķinātā GFĀ samazināšanās, kas uzlabojās pēc

tenofovīra disoproksila lietošanas pārtraukšanas.

Citas īpašas pacientu grupas

Indivīdi ar nieru darbības traucējumiem

Tā kā tenofovīra disoproksils var izraisīt nieru toksicitāti, visiem pieaugušajiem ar nieru darbības

traucējumiem, kuri saņem Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, ir ieteicama stingra nieru

darbības kontrole (skatīt 4.2., 4.4. un 5.2. apakšpunktus). Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

lietošana nav ieteicama indivīdiem līdz 18 gadu vecumam ar nieru darbības traucējumiem (skatīt

4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Pacienti

ar vienlaikus HIV/HBV vai HCV infekciju

Emitricitabīna un tenofovīra disoproksila blakusparādību spektrs ierobežotā skaitā ar HIV inficētiem

pacientiem GS-01-934 pētījumā, kuri bija vienlaikus inficēti ar HBV (n = 13) vai HCV (n = 26), bija

līdzīgs kā pacientiem tikai ar HIV infekciju bez vienlaikus infekcijas. Tomēr, kā paredzams šai

pacientu grupai, ASAT un ALAT līmenis paaugstinājās daudz biežāk nekā vispārējā ar HIV inficēto

cilvēku grupā.

Hepatīta paasināšanās pēc ārstēšanas pārtraukšanas

Ar HBV inficētiem pacientiem hepatīta klīniskie un laboratoriskie rādītāji atjaunojās pēc ārstēšanas

pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Ja notiek pārdozēšana, jānovēro, vai indivīdam nerodas toksicitātes pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu),

un nepieciešamības gadījumā jāveic standarta uzturoša ārstēšana.

Līdz 30% emtricitabīna devas un aptuveni 10% tenofovīra devas var izvadīt ar hemodialīzi. Nav

zināms, vai emtricitabīnu un tenofovīru var izvadīt ar peritoneālo dialīzi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai; pretvīrusu līdzekļi HIV

infekcijas ārstēšanai, kombinācijas. ATĶ kods: J05AR03.

Darbības mehānisms

Emtricitabīns ir citidīna nukleozīdu analogs. In vivo tenofovīra disoproksils tiek pārvērsts par

tenofovīru, adenozīna monofosfāta nukleozīdu monofosfāta (nukleotīda) analogu. Gan emtricitabīnam,

gan tenofovīram piemīt specifiska iedarbība pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1 un HIV-2) un

B hepatīta vīrusu.

Emtricitabīnu un tenofovīru fosforilē šūnu enzīmi, veidojot attiecīgi emtricitabīna trifosfātu un

tenofovīra difosfātu. In vitro pētījumi liecina, ka gan emtricitabīnu, gan tenofovīru var pilnībā

fosforilēt, kombinējot tos šūnās. Emtricitabīna trifosfāts un tenofovīra difosfāts konkurējoši inhibē

HIV-1 reverso transkriptāzi, pārtraucot DNS ķēdi.

Gan emtricitabīns, gan tenofovīra difosfāts ir vāji zīdītāju DNS polimerāzes inhibitori, un in vitro un

in vivo nav iegūti pierādījumi toksiskai ietekmei uz mitohondrijiem.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro

In vitro emtricitabīna un tenofovīra kombinācijai novēroja sinerģistisku pretvīrusu iedarbību. Aditīvi

līdz sinerģistiski efekti tika novēroti kombinētos pētījumos kopā ar proteāzes inhibitoriem un ar

nukleozīdu un nenukleozīdu analogu HIV reversās transkriptāzes inhibitoriem.

Rezistence in vitro

Rezistence novērota in vitro un dažiem HIV-1 inficētiem pacientiem M184V/I mutācijas veidošanās

dēļ, lietojot emtricitabīnu, vai K65R mutācijas veidošanās dēļ, lietojot tenofovīru. Pret emtricitabīnu

rezistenti vīrusi ar M184V/I mutāciju bija krusteniski rezistenti pret lamivudīnu, bet saglabāja jutību

pret didanozīnu, stavudīnu, tenofovīru un zidovudīnu. K65R mutāciju var izolēt arī ar abakavīru vai

didanozīnu, un tas izraisa samazinātu jutību pret šiem līdzekļiem, kā arī pret lamivudīnu, emtricitabīnu

un tenofovīru. Tenofovīra disoproksilu nevajadzētu lietot pacientiem, kuriem ir HIV-1 celmi ar K65R

mutāciju. Turklāt tenofovīrs izolē K70E aizvietošanu HIV-1 reversajā transkriptāzē un tas izraisa

nedaudz samazinātu jutību pret abakavīru, emtricitabīnu, lamivudīnu un tenofovīru. Ja HIV-1 bija trīs

vai vairāk timidīna analogu saistītas mutācijas (thymidine-analogue associated mutations, TAMs), kas

bija vai nu M41L, vai L210W reversās transkriptāzes mutācija, tika konstatēta samazināta jutība pret

tenofovīra disoproksilu.

In vivo HIV–1 ārstēšana

Atklātā, randomizētā klīniskā pētījumā (GS-01-934) visiem ar pretretrovīrusu terapiju iepriekš

neārstētiem pacientiem, kam noteiktas HIV RNS > 400 kopijas/ml, tika noteikts plazmas HIV-1

izolātu genotips 48., 96. vai 144. nedēļā vai, ja agrīni tika pārtraukta pētījuma zāļu lietošana. Sākot no

144.nedēļas:

M184V/I mutācija tika novērota 2/19 (10,5%) analizētos pacientu izolātos

emtricitabīna/tenofovīra disoproksila/efivarenza grupā un 10/29 (34,5%) analizētos izolātos no

lamivudīna/zidovudīna/efavirenza grupas (p vērtība < 0,05, Fišera precīzais tests, kas salīdzināja

pacientus emitricitabīna/tenofovīra disoproksila grupā ar visiem pacientiem

lamivudīna/zidovudīna grupā).

Neviens analizētais vīruss neuzrādīja K65R vai K70E mutāciju.

Genotipisku rezistenci pret efavirenzu, galvenokārt K103N mutāciju, vīrusā novēroja 13/19

(68%) pacientiem emtricitabīna/tenofovīra disoproksila/efavirenza grupā un 21/29 (72%)

pacientiem salīdzinošajā grupā.

In vivo – pirmskontakta profilakse

Plazmas paraugi no 2 klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījās ar HIV–1 neinficētas personas, –

iPrEx un Partners PrEP – tika analizēti, lai noteiktu 4 HIV–1 variantus, kuri uzrāda aminoskābju

substitūcijas (t. i., K65R, K70E, M184V un M184I), kas potenciāli izraisa rezistenci pret tenofovīru

vai emtricitabīnu. iPrEx klīniskajā pētījumā netika atklāti HIV–1 varianti, kas uzrādītu K65R, K70E,

M184V vai M184I serokonversijas starp personām, kuras inficējās ar HIV-1 pēc iekļaušanas pētījumā,

laikā. 3 no 10 personām, kurām iekļaušanas pētījumā laikā bija akūta HIV infekcija, M184I un M184V

mutācijas tika atklātas 2 no 2 personu HIV emtricitabīna/tenofovīra disoproksila grupā un

1 no 8 personu HIV placebo grupā.

Partners PrEP klīniskajā pētījumā netika atklāti HIV–1 varianti, kas uzrādītu K65R, K70E, M184V vai

M184I serokonversijas starp personām, kuras inficējās ar HIV–1 pētījumā, laikā. 2 no 14 personām,

kurām iekļaušanas pētījumā laikā bija akūta HIV infekcija, K65R mutācija tika atklātas 1 no 5 personu

HIV 245 mg tenofovīra disoproksila grupā, un M184V mutācija tika atklāta 1 no 3 personu HIV

emtricitabīna/tenofovīra disoproksila grupā.

Klīniskie dati

HIV–1 infekcijas ārstēšana

Atklātā, randomizētā klīniskā pētījumā (GS-01-934), ar pretretrovīrusu terapiju iepriekš neārstēti

HIV-1 inficēti pieaugušie pacienti reizi dienā saņēma vai nu emtricitabīnu, tenofovīra disoproksilu un

efavirenzu (n = 255) vai fiksētas devas lamivudīna un zidovudīna kombināciju, ko lietoja divreiz dienā

un efavirenzu reizi dienā (n = 254). Pacienti emtricitabīna un tenofovīra disoproksila grupā saņēma

emtricitabīnu/tenofovīra disoproksilu un efavirenzu no 96. līdz 144. nedēļai. Sākuma stāvoklī, pēc

nejaušības principa atlasītām grupām bija līdzīgs mediānais plazmas HIV-1 RNS (5,02 un

5,00 log

kopijas/ml) un CD4 šūnu skaits (233 un 241 šūnas/mm

). Pētījuma primārais efektivitātes

mērķis bija iegūt un uzturēt pierādītu HIV-1 RNS koncentrāciju < 400 kopijās/ml 48 nedēļu periodā.

Sekundārās efektivitātes analīzes 144 nedēļās ietvēra pacientu proporciju ar HIV-1 RNS koncentrāciju

< 400 vai < 50 kopijām/ml, un CD4 šūnu skaita sākotnējā līmeņa pārmaiņas.

48 nedēļu primārā mērķa rezultāti parādīja, ka emtricitabīna, tenofovīra disoproksila un efavirenza

kombinācija nodrošina labāku pretvīrusu efektivitāti, salīdzinot ar fiksētas devas lamivudīna un

zidovudīna kombināciju kopā ar efavirenzu, kā tas parādīts 4. tabulā. 144. nedēļas sekundārā mērķa

rezultāti ir arī parādīti 4. tabulā.

4. tabula. 48 un 144 nedēļu efektivitātes dati GS-01-934 pētījumam, kurā emtricitabīnu,

tenofovīra disoproksilu un efavirenzu saņēma ar pretretrovīrusu terapiju iepriekš neārstēti, ar

HIV-1 inficēti pacienti

GS-01-934

48 nedēļu ārstēšana

GS-01-934

144 nedēļu ārstēšana

Emtricitabīns+

tenofovīra

disoproksils+efavirenzs

Lamivudīns+

zidovudīns+

efavirenzs

Emtricitabīns+

tenofovīra

disoproksils+efavirenzs

Lamivudīns+

zidovudīns+

efavirenzs

HIV-1 RNS

< 400 kopijas/ml

(TLOVR)

84% (206/244)

73% (177/243)

71% (161/227)

58% (133/229)

p vērtība

0,002**

0,004**

% atšķirība (95% TI)

11% (4% līdz 19%)

13% (4% līdz 22%)

HIV-1 RNS

< 50 kopijas/ml (TLOVR)

80% (194/244)

70% (171/243)

64% (146/227)

56% (130/231)

p vērtība

0,021**

0,082**

% atšķirība (95% TI)

9% (2% līdz 17%)

8% (-1% līdz 17%)

CD4 šūnu skaita

sākotnējā līmeņa vidējās

pārmaiņas (šūnas/mm

+190

+158

+312

+271

p vērtība

0,002

0,089

Atšķirība (95% TI)

32 (9 līdz 55)

41 (4 līdz 79)

Pacienti, kuri saņēma emtricitabīnu, tenofovīra disoproksilu un efavirenzu, no 96. līdz 144. nedēļai saņēma

emtricitabīnu, tenofovīra disoproksilu ar efavirenzu.

** p vērtības pamatojas uz Cochran-Mantel-Haenszel testu, kas veikts stratificētā populācijā pēc CD4 šūnu

skaita sākotnējā līmeņa. TLOVR = Time to Loss of Virologic Response (laiks līdz viroloģiskās atbildes

zudumam).

Van Elterena tests.

Randomizētā klīniskā pētījumā (M02-418) 190 ar pretretrovīrusu terapiju neārstētus pieaugušos ārstēja

reizi dienā ar emtricitabīnu un tenofovīra disoproksilu kombinācijā ar lopinavīru/ritonavīru, lietojot

reizi vai divreiz dienā. 48. nedēļā 70% un 64% pacientu konstatēja HIV-1 RNS < 50 kopijas/ml,

lietojot lopinavīru/ritonavīru attiecīgi reizi un divreiz dienā. Vidējās CD4 šūnu skaita pārmaiņas,

salīdzinot ar sākotnējo līmeni, bija attiecīgi +185 šūnas/mm

un +196 šūnas/mm

Ierobežota klīniskā pieredze pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV un HBV, liecina, ka ārstēšana

ar emtricitabīnu vai tenofovīra disoproksilu kombinētā pretretrovīrusu terapijā HIV infekcijas

kontrolei izraisīja HBV DNS samazināšanos (samazinājums attiecīgi 3 log

vai 4 – 5 log

) (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pirmskontakta profilakse

iPrEx pētījumā (CO-US-104-0288) tika novērtēts emtricitabīna/tenofovīra disoproksila vai placebo

2499 ar HIV neinficētiem vīriešiem (vai transseksuālām sievietēm), kuriem ir dzimumattiecības ar

vīriešiem un kuriem, kā tika uzskatīts, ir augsts inficēšanās ar HIV risks. Personas tika novērotas

4237 persongadus. Sākumstāvokļa parametri ir apkopoti 5. tabulā.

5. tabula. Populācija pētījumā CO-US-104-0288 (iPrEx)

Placebo

(n = 1248)

Emtricitabīns/tenofovīra

disoproksils

(n = 1251)

Vecums (gadi), vidējais (SN)

27 (8,5)

27 (8,6)

Rase, N (%)

Melnādainie/afroamerikāņi

97 (8)

117 (9)

Baltie

208 (17)

223 (18)

Jaukti/citi

878 (70)

849 (68)

Aziāti

65 (5)

62 (5)

Spāņi/latīņamerikāņi, N (%)

906 (73)

900 (72)

Seksuālā riska faktori atlases vizītē

Partneru skaits iepriekšējo 12 nedēļu laikā, vidējais (SN)

18 (43)

18 (35)

NRAD iepriekšējo 12 nedēļu laikā, N (%)

753 (60)

732 (59)

NRAD ar HIV+ (vai ar nezināmu statusu) partneri iepr.

6 mēnešu laikā, N (%)

1009 (81)

992 (79)

Iesaistīti komercseksā pēdējo 6 mēnešu laikā, N (%)

510 (41)

517 (41)

Zināms HIV+ partneris pēdējo 6 mēnešu laikā, N (%)

32 (3)

23 (2)

Sifilisa seroreaktivitāte, N (%)

162/1239

(13)

164/1240 (13)

2. tipa Herpes simplex vīrusa infekcija, serums, N (%)

430/1243

(35)

458/1241 (37)

Urīna leikocītu esterāze pozitīva, N (%)

22 (2)

23 (2)

NRAD = neaizsargāts receptīvs anālais dzimumakts

HIV serokonversijas sastopamības gadījumi kopumā un apakšgrupā ar neaizsargātu receptīvu anālo

dzimumaktu ir parādīti 6. tabulā. Efektivitāte lielā mērā korelēja ar terapijas norādījumu ievērošanu,

kā novērtēts gadījumu kontroles pētījumā, atklājot zāļu līmeni plazmā vai intracelulārajā telpā

(7. tabula).

6. tabula. Efektivitāte pētījumā CO-US-104-0288 (iPrEX)

Placebo

Emtricitabīns/tenofovīra

disoproksils

P vērtība

a,

b

mITT analīze

Serokonversijas/N

83/1217

48/1224

0,002

Relatīvā riska samazināšanās (95% TI)

42% (18%, 60%)

NRAD 12 nedēļu laikā pirms atlases vizītes, mITT analīze

Serokonversijas/N

72/753

34/732

0,0349

Relatīvā riska samazināšanās (95% TI)

52% (28%, 68%)

P vērtības pēc Log rangu testa. NRAD P vērtības attiecas uz nulles hipotēzi par to, ka efektivitāte apakšgrupu slāņos atšķiras

(NRAD, bez NRAD).

Relatīvā riska samazināšanās, kas aprēķināta mITT, balstoties uz sastopamo serokonversiju, t. i., radušos laikposmā no

sākumstāvokļa līdz pirmajai vizītei pēc ārstēšanas (aptuveni 1 mēnesi pēc pēdējās pētījuma zāļu izsniegšanas).

7. tabula. Efektivitāte un terapijas norādījumu ievērošana pētījumā CO-US-104-0288 (iPrEx,

atbilstoša gadījumu kontroles analīze)

Kohorta

Zāles

atklātas

Zāles

neatklātas

Relatīvā riska

samazināšanās

(divpusēja, 95% TI)

a

HIV pozitīvas personas

4 (8%)

44 (92%)

94% (78%, 99%)

Atbilstoši HIV negatīvas kontroles

personas

63 (44%)

81 (56%)

Relatīvā riska samazināšanās aprēķināta, balstoties uz sastopamo (pēc sākumstāvokļa) serokonversiju pēc dubultakla

ārstēšanas perioda un 8 nedēļu apsekošanas perioda laikā. Atklājamie tenofovīra disoproksila

DF līmeņi plazmā un

intracelulārajā telpā tika novērtēti tikai paraugos, kas paņemti no emtricitabīna/tenofovīra disoproksila lietošanai

randomizētajām personām.

Partners PrEP klīniskajā pētījumā (CO-US-104-0380) tika novērtēts emtricitabīna/tenofovīra

disoproksils, 245 mg tenofovīra disoproksils vai placebo 4758 ar HIV neinficētajām personām Kenijā

vai Ugandā no serodiskordantiem heteroseksuāliem pāriem. Personas tika novērotas

7830 persongadus. Sākumstāvokļa parametri ir apkopoti 8. tabulā.

8. tabula. Populācija pētījumā CO-US-104-0380 (Partners PrEP)

Placebo

(n = 1584)

245 mg tenofovīra

disoproksils

(n = 1584)

Emtricitabīns/tenofovīra

disoproksils

(n = 1579)

Vecums (gadi), vidējais (Q1, Q3)

34 (28, 40)

33 (28, 39)

33 (28, 40)

Dzimums, N (%)

Vīriešu

963 (61)

986 (62)

1013 (64)

Sieviešu

621 (39)

598 (38)

566 (36)

Galvenie pāru parametri, N (%) vai vidējais (Q1, Q3)

Precēti ar partneri, kurš piedalās

pētījumā

1552 (98)

1543 (97)

1540 (98)

Gadi, kas nodzīvoti ar partneri, kurš

piedalās pētījumā

7,1 (3,0, 14,0)

7,0 (3,0, 13,5)

7,1 (3,0, 14,0)

Gadi, cik ir zināms par diskordantu

statusu

0,4 (0,1, 2,0)

0,5 (0,1, 2,0)

0,4 (0,1, 2,0)

HIV serokonversijas sastopamība ir parādīta 9. tabulā. HIV-1 serokonversijas rādītājs vīriešiem bija

0,24/100 emtricitabīna/tenofovīra disoproksila iedarbības persongadi, un HIV-1 serokonversijas

rādītājs sievietēm bija 0,95/100 emtricitabīna/tenofovīra disoproksila iedarbības persongadi.

Efektivitāte lielā mērā korelēja ar terapijas norādījumu ievērošanu, kā novērtēts, nosakot zāļu līmeni

plazmā vai intracelulārajā telpā, un bija augstāka apakšpētījuma dalībniekiem, kuri saņēma

konsultāciju par aktīvu terapijas norādījumu ievērošanu (skatīt 10. tabulu).

9. tabula. Efektivitāte pētījumā CO-US-104-0380 (Partners PrEP)

Placebo

245 mg

tenofovīra

disoproksils

Emtricitabīns/tenofovīra

disoproksils

Serokonversijas/N

a

52/1578

17/1579

13/1576

Sastopamība uz 100 persongadiem

(95% TI)

1,99 (1,49,

2,62)

0,65 (0,38, 1,05)

0,50 (0,27, 0,85)

Relatīvā riska samazināšanās (95% TI)

67% (44%,

81%)

75% (55%, 87%)

Relatīvā riska samazināšanās ir aprēķināta mITT kohortai, balstoties uz sastopamo (pēc sākumstāvokļa) serokonversiju.

Aktīvajām pētījuma grupām salīdzinājums veikts ar placebo.

10. tabula. Efektivitāte un terapijas norādījumu ievērošana pētījumā CO-US-104-0380

(Partners PrEP)

Pētījuma zāļu

kvantitatīvā

noteikšana

Ar tenofovīru atklāto/kopējo paraugu skaits (%)

Riska prognoze

aizsardzībai pret HIV–1:

tenofovīra atklāšana

salīdzinājumā ar

neatklāšanu

Gadījums

Kohorta

Relatīvā riska

samazināšanās

(95% TI)

p vērtība

FTC/tenifovīra

disoproksila grupa

3/12

(25%)

375/465 (81%)

90% (56%,

98%)

0,002

Tenifovīra

disoproksila grupa

6/17

(35%)

363/437 (83%)

86% (67%,

95%)

< 0,001

Apakšpētījums par

terapijas norādījumu

ievērošanu

Apakšpētījuma par terapijas norādījumu

ievērošanu dalībnieki

b

Placebo

245 mg tenofovīra

disoproksils+emtricitabīns/tenofovīra

disoproksils

Relatīvā riska

samazināšanās

(95% TI)

p vērtība

Serokonversijas/N

14/404

(3,5%)

0/745 (0%)

100% (87%,

100%)

< 0,001

gadījums = HIV serokonvertors; kohorta = 100 nejauši atlasītas personas no katras – 245 mg tenofovīra disoproksila un

emtricitabīna/tenofovīra disoproksila – grupas. Lai atklātu tenofovīra līmeni plazmā, tika izvērtēti tikai gadījuma un kohortas

paraugi, kas paņemti no personām, kuras randomizētas vai nu 245 mg tenofovīra disoproksila, vai emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila lietošanai.

Apakšpētījuma dalībnieki saņēma aktīvu terapijas norādījumu ievērošanas kontroli, piem., nepaziņotas mājas vizītes un

tablešu skaitīšanu, kā arī konsultācijas par atbilstības ievērošanu saistībā ar pētījuma zālēm.

Pediatriskā populācija

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 12 gadu vecumam,

līdz šim nav pierādīta.

HIV-1 infekcijas ārstēšana pediatriskajā populācijāPediatriskajā populācijā ar HIV-1 infekciju nav

veikti klīniskie pētījumi ar emtricitabīna/tenofovīra disoproksilu.

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila klīniskā efektivitāte un drošums ir pierādīti pētījumos, kuros

emtricitabīns un tenofovīra disoproksils lietots monoterapijas veidā.

Pētījumi ar emtricitabīnu

Attiecībā uz zīdaiņiem un bērniem, kas vecāki par 4 mēnešiem, vairums pacientu, kas lietoja

emtricitabīnu, sasniedza vai saglabāja pilnīgu HIV-1 RNS supresiju plazmā 48 nedēļu laikā (89%

sasniedza rādītāju 400 kopijas/ml, bet 77% sasniedza rādītāju 50 kopijas/ml).

Pētījumi ar tenofovīra disoproksilu

Pētījumā GS-US-104-0321 87 ar HIV-1 inficēti pacienti vecumā no 12 līdz < 18 gadiem, kuri iepriekš

bija saņēmuši ārstēšanu, 48 nedēļas tika ārstēti ar tenofovīra disoproksilu (n = 45) vai placebo (n = 42)

kombinācijā ar optimizētu pamatshēmu (OPS). Pētījuma ierobežojumu dēļ netika pierādīts tenofovīra

disoproksila terapijas ieguvums salīdzinājumā ar placebo, pamatojoties uz HIV-1 RNS koncentrāciju

plazmā 24. nedēļā. Tomēr, pamatojoties uz pētījumu ar pieaugušajiem ekstrapolētajiem datiem un

salīdzinošās farmakokinētikas datiem, pusaudžiem ir paredzams ārstēšanas ieguvums (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri saņēma ārstēšanu ar tenofovīra disoproksilu vai placebo, vidējais KMB Z-skalas

rādītājs mugurkaula jostas daļas skriemeļos sākuma stāvoklī bija attiecīgi -1,004 un -0,809 un vidējais

visa ķermeņa KMB Z-skalas rādītājs sākuma stāvoklī bija attiecīgi -0,866 un -0,584. Vidējās izmaiņas

48. nedēļā (dubultaklās fāzes beigas) bija -0,215 un -0,165 mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB

Z-skalā un -0,254 un -0,179 visa ķermeņa KMB Z-skalā attiecīgi tenofovīra disoproksila grupā

salīdzinājumā ar placebo grupu. Vidējais KMB pieauguma ātrums bija mazāks tenofovīra disoproksila

grupā salīdzinājumā ar placebo grupu. 48. nedēļā sešiem pusaudžiem tenofovīra disoproksila grupā un

vienam pusaudzim placebo grupā konstatēja būtisku KMB samazinājumu mugurkaula jostas daļas

skriemeļos (definēts kā samazinājums > 4%). 28 pacientiem, kuri 96 nedēļas tika ārstēti ar tenofovīra

disoproksilu, KMB Z-skalas rādītājs samazinājās par -0,341 mugurkaula jostas daļas skriemeļos un

par -0,458 visā ķermenī.

Pētījumā GS-US-104-0352 97 pacienti vecumā no 2 līdz < 12 gadiem, kuri iepriekš bija saņēmuši

ārstēšanu un kuriem bija panākta stabila vīrusu supresija, lietojot stavudīnu vai zidovudīnu saturošas

shēmas, tika randomizēti vai nu grupā, kurā stavudīnu vai zidovudīnu nomainīja ar tenofovīra

disoproksilu (n = 48), vai grupā, kurā turpināja lietot sākotnējo shēmu (n = 49); abas grupas ārstēšanu

saņēma 48 nedēļas. 48. nedēļā 83% pacientu tenofovīra disoproksila terapijas grupā un 92% pacientu

stavudīna vai zidovudīna terapijas grupā HIV-1 RNS koncentrācija bija < 400 kopijas/ml. Atšķirību to

pacientu proporcijā, kuri 48. nedēļā saglabāja rādītāju < 400 kopijas ml, galvenokārt ietekmēja lielāks

ārstēšanu pārtraukušo pacientu skaits tenofovīra disoproksila terapijas grupā. Izslēdzot no analīzes

trūkstošos datus, tika konstatēts, ka 91% pacientu tenofovīra disoproksila terapijas grupā un 94%

pacientu stavudīna vai zidovudīna terapijas grupā 48. nedēļā saglabāja HIV-1 RNS koncentrāciju

< 400 kopijas/ml.

Pediatriskajiem pacientiem ziņots par KMB samazināšanos. Pacientiem, kuri saņēma ārstēšanu ar

tenofovīra disoproksilu vai arī stavudīnu vai zidovudīnu, vidējais KMB Z-skalas rādītājs mugurkaula

jostas daļas skriemeļos sākuma stāvoklī bija attiecīgi -1,034 un -0,498 un vidējais visa ķermeņa KMB

Z-skalas rādītājs sākuma stāvoklī bija attiecīgi -0,471 un -0,386. Vidējās izmaiņas 48. nedēļā

(randomizētās fāzes beigas) bija 0,032 un 0,087 mugurkaula jostas daļas skriemeļu KMB Z-skalā

un -0,184 un -0,027 visa ķermeņa KMB Z-skalā attiecīgi tenofovīra disoproksila grupā salīdzinājumā

ar stavudīna vai zidovudīna grupu. Vidējais kaulu masas pieauguma ātrums mugurkaula jostas daļas

skriemeļos 48. nedēļā bija līdzīgs tenofovīra disoproksila terapijas grupā un stavudīna vai zidovudīna

terapijas grupā. Visa ķermeņa kaulu masas pieaugums bija mazāks tenofovīra disoproksila terapijas

grupā salīdzinājumā ar stavudīna vai zidovudīna terapijas grupu. 48. nedēļā vienam pacientam

tenofovīra disoproksila grupā konstatēja būtisku (> 4%) KMB samazinājumu mugurkaula jostas daļas

skriemeļos, taču šādu samazinājumu nekonstatēja nevienam pacientam stavudīna vai zidovudīna

terapijas grupā. 64 pacientiem, kuri 96 nedēļas lietoja ārstēšanu ar tenofovīra disoproksilu, KMB

Z-skalas rādītājs samazinājās par -0,012 mugurkaula jostas daļas skriemeļos un par -0,338 visā

ķermenī. KMB Z-skalas rādītājs netika koriģēts attiecībā pret augumu un svaru.

Pētījumā GS-US-104-0352 84 no 89 pediatriskajiem pacientiem (9%), kuri lietoja tenofovīra

disoproksilu, pārtrauca pētāmo zāļu lietošanu nevēlamu nieru blakusparādību dēļ. Pieciem pacientiem

(5,6%) laboratorijas testu rezultāti bija klīniski atbilstoši proksimālai nieru tubulopātijai, un 4 no tiem

pārtrauca tenofovīra disoproksila lietošanu (vidējais tenofovīra disoproksila lietošanas laiks bija

331 nedēļa).

Pirmskontakta profilakse pediatriskajā populācijā

Paredzams, ka emtricitabīna/tenofovīra disoproksila efektivitāte un drošums pirmskontakta profilaksē

pusaudžiem, kuri ievēro dienas devu, būs līdzīgs kā pieaugušajiem ar tādu pašu devas lietošanas

ievērošanu. Iespējamā ietekme uz nierēm un kauliem, ilgstoši lietojot emtricitabīnu/tenofovīra

disoproksilu pirmskontakta profilaksē pusaudžiem, nav zināma (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Vienas emtricitabīna/tenofovīra disoproksila fosfāta apvalkotās tabletes bioekvivalence ar vienu

emtricitabīna 200 mg cieto kapsulu un vienu tenofovīra disoproksilu 245 mg apvalkoto tableti tika

noteikta pēc vienreizējas devas lietošanas veseliem cilvēkiem tukšā dūšā. Pēc perorālas

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanas veseliem cilvēkiem, emtricitabīns un tenofovīra

disoproksils ātri uzsūcas, un tenofovīra disoproksils tiek pārvērsts par tenofovīru. Maksimālā

emtricitabīna un tenofovīra koncentrācija serumā vērojama 0,5–3,0 h pēc lietošanas tukšā dūšā.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošana kopā ar uzturu aizkavēja maksimālās tenofovīra

koncentrācijas sasniegšanu par aptuveni 3 stundas ceturtdaļām un palielināja tenofovīra AUC un C

attiecīgi par aptuveni 35% un 15%, lietojot kopā ar ļoti treknu vai vieglu maltīti, salīdzinājumā ar

lietošanu tukšā dūšā. Lai padarītu optimālāku tenofovīra uzsūkšanos, Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva ieteicams lietot kopā ar pārtiku.

Izkliede

Pēc intravenozas ievadīšanas noteikts, ka emtricitabīna un tenofovīra izkliedes tilpums ir attiecīgi

aptuveni 1,4 l/kg un 800 ml/kg. Pēc emtricitabīna vai tenofovīra disoproksila fosfāta perorālas

lietošanas emtricitabīns un tenofovīrs plaši izplatās organismā. In vitro ar cilvēka plazmas

olbaltumiem saistījās < 4% emtricitabīna un neatkarīgi no koncentrācijas 0,02–200 µg/ml robežās.

In vitro tenofovīra saistīšanās ar plazmas vai seruma olbaltumiem bija attiecīgi mazāka nekā

0,7 un 7,2%, ja tenofovīra koncentrācija bija 0,01 – 25 µg/ml robežās.

Biotransformācija

Emtricitabīna metabolisms ir ierobežots. Emtricitabīna biotransformācija ietver tiola daļas oksidēšanu,

veidojot 3'-sulfoksīda diastereomērus (aptuveni 9% devas), un konjugāciju ar glikuronskābi, veidojot

2'-O-glikuronīdu (aptuveni 4% devas). In vitro pētījumos noskaidrots, ka ne tenofovīra disoproksils,

ne tenofovīrs nav CYP450 enzīmu substrāti. Ne emtricitabīns, ne tenofovīrs nenomāca in vitro zāļu

metabolismu, kurā iesaistītas šādas svarīgas cilvēka CYP450 izoformas, kas piedalās zāļu

biotransformācijā. Emtricitabīns nenomāc arī uridīna-5'-difosfoglikuroniltransferāzi, glikuronidēšanu

nodrošinošo enzīmu.

Eliminācija

Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, visa deva tiek konstatēta urīnā (aptuveni 86%) un

izkārnījumos (aptuveni 14%). Trīspadsmit procenti emtricitabīna devas konstatēja urīnā trīs metabolītu

veidā. Emtricitabīna sistēmiskais klīrenss vidēji bija 307 ml/min. Pēc perorālas lietošanas

emtricitabīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni 10 stundas.

Tenofovīrs tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm gan ar filtrācijas, gan aktīvas tubulāras

transportsistēmas palīdzību, aptuveni 70–80% devas pēc intravenozas ievadīšanas izdalījās nemainītā

veidā urīnā. Tenofovīra šķietamais klīrenss bija vidēji aptuveni 307 ml/min. Noteikts, ka renālais

klīrenss ir aptuveni 210 ml/min, kas pārsniedz glomerulārās filtrācijas ātrumu. Tas liecina, ka aktīvā

tubulārā sekrēcija ir svarīga tenofovīra eliminācijas daļa. Pēc perorālas lietošanas tenofovīra

eliminācijas pusperiods ir aptuveni 12 līdz18 stundas.

Vecāka gadagājuma cilvēki

Vecāka gadagājuma cilvēkiem (> 65 gadus veciem) emtricitabīna vai tenofovīra (lietots kā tenofovīra

disoproksils) farmakokinētikas pētījumi nav veikti.

Dzimums

Emtricitabīna un tenofovīra farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīga.

Etniskā piederība

Nav konstatētas klīniski nozīmīgas emtricitabīna farmakokinētikas atšķirības dažādas etniskās

piederības pārstāvjiem. Tenofovīra farmakokinētika (lietots kā tenofovīra disoproksils) dažādām

etniskām grupām nav speciāli pētīta.

Pediatriskā populācija

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila farmakokinētikas pētījumi bērniem un pusaudžiem (līdz

18 gadus veciem) nav veikti. Tenofovīra farmakokinētika stabilā stāvoklī tika izvērtēta 8 ar HIV–

1 inficētiem pusaudžu vecuma pacientiem (vecumā no 12 līdz < 18 gadiem) ar ķermeņa masu ≥ 35 kg

un 23 ar HIV–1 inficētiem bērniem vecumā no 2 līdz < 12 gadiem. Šiem pediatriskajiem pacientiem,

kas katru dienu saņēma perorālas 245 mg tenofovīra disoproksila devas jeb 6,5 mg tenofovīra

disoproksila uz ķermeņa masas kg līdz maksimālajai 245 mg devai, panāktā tenofovīra iedarbība bija

līdzīga iedarbībai, kas tika sasniegta pieaugušajiem, kuri vienreiz dienā saņēma 245 mg tenofovīra

disoproksila devu. Farmakokinētiskie pētījumi ar tenofovīra disoproksilu nav veikti bērniem līdz

2 gadu vecumam. Vispārēji emtricitabīna farmakokinētika zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem

(4 mēnešu – 18 gadu vecumā) parasti ir līdzīga kā pieaugušajiem.

Pamatojoties uz emtricitabīna un tenofovīra līdzīgu iedarbību uz HIV-1 inficētiem pusaudžiem un

pieaugušajiem, kā arī emtricitabīna un tenofovīra līdzīgu iedarbību uz HIV-1 inficētiem un

neinficētiem pieaugušajiem, paredzams, ka emtricitabīna un tenofovīra farmakokinētika (lietots kā

tenofovīra disoproksils) HIV-1 inficētiem un neinficētiem pusaudžiem būs līdzīga.

Nieru darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti farmakokinētikas dati par emtricitabīna un tenofovīra atsevišķu preparātu

vienlaicīgu lietošanu vai emtricitabīna/tenofovīra disoproksila lietošanu pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem. Farmakokinētikas parametrus galvenokārt noteica pēc vienreizēju 200 mg emtricitabīna

vai 245 mg tenofovīra disoproksila devu lietošanas ar HIV neinficētām personām, ar dažādas pakāpes

nieru darbības traucējumiem. Nieru darbības traucējumu pakāpe bija izteikta atbilstoši sākotnējam

kreatinīna klīrensam (CL

) (normāla nieru darbība, ja CL

> 80 ml/min; viegli nieru darbības

traucējumi: CL

= 50–79 ml/min; vidēji smagi nieru darbības traucējumi: CL

= 30–49 ml/min un

smagi nieru darbības traucējumi: CL

= 10–29 ml/min).

Emtricitabīna vidējā (%VK) iedarbība palielinājās no 12 (25%) µg h/ml personām ar normālu nieru

darbību līdz 20 (6%) µgh/ml, 25 (23%) µgh/ml un 34 (6%) µgh/ml attiecīgi personām ar viegliem,

vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem.

Tenofovīra vidējā (%VK) iedarbība palielinājās no 2 185 (12%) ngh/ml personām ar normālu nieru

darbību līdz attiecīgi 3 064 (30%) ngh/ml, 6 009 (42%) ngh/ml un 15 985 (45%) ngh/ml personām

ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem.

Ar HIV-1 inficētiem pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, gaidāms, ka

palielināts emtricitabīna/tenofovīra disoproksila devu lietošanas starplaiks radīs augstāku maksimālo

koncentrāciju plazmā un zemāku C

līmeni nekā pacientiem ar normālu nieru darbību.

Personām ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS), kuriem nepieciešama hemodialīze, zāļu iedarbība

starp dialīzes seansiem stipri palielinājās, 72 stundu laikā sasniedzot 53 (19%)

gh/ml

emtricitabīnam, un 48 stundu laikā sasniedzot 42 857 (29%) ngh/ml tenofivīram.

Tika veikts neliels klīniskais pētījums, lai novērtētu tenofovīra disoproksila drošumu, pretvīrusu

aktivitāti un farmakokinētiku kombinācijā ar emtricitabīnu HIV inficētiem pacientiem ar nieru

darbības traucējumiem. Pacientu apakšgrupai ar sākotnēju kreatinīna klīrensu starp 50 un 60 ml/min,

kas saņēma devu reizi dienā, novēroja 2-4 reizes lielāku tenofovīra iedarbību un nieru darbības

pasliktināšanos.

Emtricitabīna un tenofovīra farmakokinētika (lietots kā tenofovīra disoproksils) pediatriskajiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pētīta. Dati nav pieejami, lai sniegtu ieteikumus par

devām (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Emtricitabīna/tenofovīra disoproksila farmakokinētika personām ar aknu darbības traucējumiem nav

pētīta.

Emtricitabīna farmakokinētika nav pētīta ar HBV neinficētām personām ar dažādas pakāpes aknu

mazspēju. Vispārēji emtricitabīna farmakokinētika ar HBV inficētām personām parasti bija līdzīga kā

veseliem un ar HIV inficētiem pacientiem.

Ar HIV neinficētām personām, kurām bija dažādas pakāpes aknu darbības traucējumi izteikti atbilstoši

Child-Pugh-Turcotte (CPT) klasifikācijai, ordinēja vienreizēju 245 mg tenofovīra disoproksila devu.

Personām ar aknu darbības traucējumiem tenofovīra farmakokinētika būtiski nemainījās, kas liecina,

ka šiem cilvēkiem deva nav jāmaina. Vidējie (%VK) tenofovīra C

un AUC

0-∞

raksturlielumi

veselām personām bija attiecīgi 223 (34,8%) ng/ml un 2 050 (50,8%) ngh/ml salīdzinājumā ar

289 (46,0%) ng/ml un 2 310 (43,5%) ngh/ml personām ar vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem un 305 (24,8%) ng/ml un 2 740 (44,0%) ngh/ml personām ar smagiem aknu darbības

traucējumiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Emtricitabīns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par emtricitabīna farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu

toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un

attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Tenofovīra disoproksils

Neklīniskajos farmakoloģiskās drošuma pētījumos iegūtie dati par tenofovīra disoproksilu neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām, suņiem un pērtiķiem,

izmantojot klīniski līdzvērtīgas vai lielākas devas un iedarbības ilgumu, iespējams klīniski nozīmīgas

toksiskas izmaiņas tika novērotas nierēs, kaulos, kā arī novēroja fosfātu koncentrācijas pazemināšanos

serumā. Toksiskā ietekme uz kauliem tika diagnosticēta kā osteomalācija (pērtiķiem) un samazināts

KMB (žurkām un suņiem). Toksisku ietekmi uz kauliem pieaugušām žurkām un suņiem novēroja pie

iedarbības, kas ≥ 5 reizes pārsniedza iedarbību pediatriskās populācijas vai pieaugušiem pacientiem;

toksisku ietekmi uz kauliem juvenīliem inficētiem pērtiķiem novēroja pie ļoti spēcīgas iedarbības pēc

subkutānas devas ievadīšanas (≥ 40 reizes spēcīgāka iedarbība nekā pacientiem). Pētījumu rezultāti ar

žurkām un pērtiķiem liecināja, ka pastāv ar vielu saistīta fosfāta uzsūkšanās samazināšanās zarnās ar

iespējamu sekundāru KMB samazināšanos.

Genotoksicitātes pētījumi in vitro uzrādīja pozitīvus rezultātus peļu limfomas testā, nepārliecinošus

rezultātus vienā no celmiem, kuri tika lietoti Eimsa testā, un vāji pozitīvus rezultātus UDS testā ar

primāriem žurku hepatocītiem. Taču rezultāti bija negatīvi in vivo peles kaulu smadzeņu

kodoliņu testā.

Perorālas lietošanas kancerogenitātes pētījumi ar žurkām un pelēm tikai atklāja nelielu

divpadsmitpirkstu zarnas audzēju sastopamību pie ļoti augstām devām pelēm. Maz ticams, ka šie

audzēji būtu attiecināmi uz cilvēkiem.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi žurkām un trušiem neuzrādīja ietekmi uz pārošanās, auglības,

grūsnības vai augļa parametriem. Tomēr perinatālās un postnatālās toksicitātes pētījumā tenofovīra

disoproksils mazināja mazuļu dzīvotspējas indeksu un ķermeņa masu, lietojot mātītēm toksiskas

devas.

Emtricitabīna un tenofovīra disoproksila kombinācija

Vienu mēnesi vai īsākos genotoksicitātes pētījumos vai atkārtotu devu toksicitātes pētījumā, lietojot šo

divu sastāvdaļu kombināciju, nekonstatēja toksikoloģiskās ietekmes pastiprināšanos, salīdzinot ar

atsevišķu sastāvdaļu lietošanu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliska celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Talks

Hidrofobs koloidāls silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds

Makrogols

Talks

Indigokarmīna alumīnija laka (E 132)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai

pasargātu no mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelēs ar polipropilēna bērniem neatveramu vāciņu un termiski

apstrādātu aizdari (ar alumīnija foliju). Pudeles pa 30 apvalkotajām tabletēm kopā ar silikagela

sausinātāju (ABPE trauciņā).

Pieejami šāda lieluma iepakojumi: kartona kastītes, kuras satur 1 pudeli ar 30 apvalkotām tabletēm un

kartona kastītes, kuras satur 90 (3 pudeles ar 30) apvalkoto tablešu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pudeles jāatver, piespiežot uz leju bērniem neatveramo vāciņu un griežot to pretēji pulksteņa rādītāja

virzienam.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva, k.s.

U Kabelovny 130

102 37 Prague 10

Čehija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/16/1148/001

EU/1/16/1148/002

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2016. gada 9. novembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Official address

Domenico Scarlattilaan 6

1083 HS Amsterdam

The Netherlands

An agency of the European Union

Address for visits and deliveries

Refer to www.ema.europa.eu/how-to-find-us

Send us a question

Go to www.ema.europa.eu/contact

Telephone

+31 (0)88 781 6000

© European Medicines Agency, 2019. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/460206/2019

EMEA/H/C/004137

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

(emtricitabīns/tenofovīra dizoproksils)

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva pārskats un kāpēc tās ir

reģistrētas ES

Kas ir Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva un kāpēc tās lieto?

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva tiek lietotas kombinācijā ar vismaz vēl vienām zālēm pret

HIV, lai ārstētu pieaugušos, kuri inficēti ar 1. tipa cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1), kas izraisa

iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS). Tās var arī lietot ar HIV inficētiem pusaudžiem no 12 gadu

vecuma, kuriem ir rezistence pret pirmās izvēles zālēm vai kuri nevar tās lietot blakusparādību dēļ.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva tiek arī lietotas, lai profilaktiski novērstu seksuāli transmisīvu

HIV-1 infekciju pieaugušajiem un pusaudžiem, kuriem ir liels risks inficēties (pirmsekspozīcijas

profilaksei jeb PrEP). Zāles jālieto kombinācijā ar droša seksa paradumiem, piemēram, lietojot

prezervatīvus.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur divas aktīvās vielas — emtricitabīnu (200 mg) un

tenofovīra dizoproksilu (245 mg). Tās ir “ģenēriskas zāles”. Tas nozīmē, ka Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva sastāvā ir tā pati aktīvā viela un tās darbojas līdzīgi “atsauces zālēm”, kas jau ir

reģistrētas ES ar nosaukumu Truvada. Sīkāku informāciju par ģenēriskām zālēm skatīt jautājumu un

atbilžu dokumentā šeit

Kā lieto Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva?

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana ir jāuzsāk

ārstam ar pieredzi HIV infekcijas ārstēšanā.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir pieejamas kā tabletes. Ieteicamā deva HIV-1 infekcijas

ārstēšanai vai profilaksei ir viena tablete vienreiz dienā, ieteicams kopā ar ēdienu. Ja pacientiem ar

HIV-1 infekciju jāpārtrauc emtricitabīna vai tenofovīra lietošana, vai arī viņiem jālieto atšķirīgas devas,

tad jālieto zāles, kas satur atsevišķi emtricitabīnu vai tenofovīra dizoproksilu.

Papildu informāciju par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu skatīt zāļu lietošanas

instrukcijā vai jautāt ārstam vai farmaceitam.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

EMA/460206/2019

2. lpp. no 3

Kā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva darbojas?

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva satur divas aktīvās vielas: emtricitabīnu, kas ir nukleozīdu

reversās transkriptāzes inhibitors, un tenofovīra dizoproksilu, kas ir tenofovīra “priekšzāles”. Tas

nozīmē, ka organismā šī aktīvā viela tiek pārvērsta par tenofovīru. Tenofovīrs ir nukleotīdu reversās

transkriptāzes inhibitors. Emtricitabīns un tenofovīrs darbojas līdzīgi, bloķējot reversās transkriptāzes

aktivitāti. Šo fermentu producē HIV, un tas dod vīrusam iespēju inficēt šūnas un radīt jaunus vīrusus.

HIV-1 infekcijas ārstēšanā lietojot Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva kombinācijā ar vismaz

vienām citām zālēm pret HIV, asinīs tiek samazināts HIV daudzums un uzturēts zemā līmenī.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva neizārstē ne HIV infekciju, ne AIDS, bet tās aizkavē

bojājumus imūnsistēmā un samazina ar AIDS saistītu infekciju un slimību attīstību.

HIV-1 infekcijas pirmsekspozīcijas profilaksei sagaidāms, ka Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

asinīs apturēs vīrusa vairošanos un izplatīšanos no infekcijas vietas gadījumā, ja uz personu potenciāli

var iedarboties vīruss.

Abas aktīvās vielas ir pieejamas ES kopš 21. gadsimta sākuma. Emtricitabīnu 2003. gadā reģistrēja ar

nosaukumu Emtriva, tenofovīra dizoproksilu — 2002. gadā ar nosaukumu Viread.

Kā noritēja Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva izpēte?

Pētījumi par aktīvās vielas ieguvumiem un riskiem apstiprinātai lietošanai jau ir veikti attiecībā uz

atsauces zālēm Truvada un nav jāatkārto ar Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva.

Kā katrām zālēm, uzņēmums nodrošināja pētījumus par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

kvalitāti. Uzņēmums arī veica pētījumu, lai pierādītu, ka šīs zāles ir “bioekvivalentas” atsauces zālēm.

Divas zāles ir bioekvivalentas, ja tās organismā nodrošina vienādu aktīvās vielas līmeni un tādēļ ir

sagaidāma vienāda to iedarbība.

Kāda ir Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ieguvumu un riska

attiecība?

Tā kā Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir ģenēriskas zāles un bioekvivalentas atsauces zālēm,

to ieguvumu un riska attiecību uzskata par līdzvērtīgu atsauces zāļu ieguvumu un riska attiecībai.

Kāpēc Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka atbilstoši ES prasībām Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir

pierādīta ar Truvada salīdzināma kvalitāte un bioekvivalence. Tāpēc aģentūra uzskatīja, ka, tāpat kā

Truvada gadījumā, Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ieguvums pārsniedz identificēto risku un

tās var reģistrēt lietošanai ES.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanu?

Uzņēmums, kas piedāvā tirgū Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva, nodrošinās ārstiem

informatīvus materiālus ar aprakstu par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva potenciāli negatīvo

ietekmi uz nieru funkciju un informāciju par lietošanu pieaugušajiem pirmsekspozīcijas profilaksei.

Veselības aprūpes speciālisti saņems arī brošūru un atgādinājuma karti, ko izsniegt personām, kuras

saņem šīs zāles pirmsekspozīcijas profilaksei.

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

EMA/460206/2019

3. lpp. no 3

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Emtricitabine/Tenofovir

disoproxil Zentiva lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu tiek pastāvīgi

uzraudzīti. Ziņotās ar Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva lietošanu saistītās blakusparādības tiek

rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva

Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva 2016. gada 9. novembrī saņēma reģistrācijas apliecību, kas

derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Emtricitabine/Tenofovir disoproxil Zentiva ir atrodama aģentūras tīmekļa

vietnē: ema.europa.eu/medicines/human/EPAR/emtricitabinetenofovir-disoproxil-zentiva. Aģentūras

tīmekļa vietnē ir atrodama arī informācija par atsauces zālēm.

Šis kopsavilkums pēdējo reizi atjaunināts 2019. gada septembrī.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju