Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

02-02-2017

Aktīvā sastāvdaļa:
Etorikoksibs
Pieejams no:
Sandoz d.d., Slovenia
ATĶ kods:
M01AH05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Etoricoxib
Deva:
90 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Salutas Pharma GmbH, Germany; Pharmacare Premium Ltd, Malta
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
15-0103

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes

Etoricoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Coxitor un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Coxitor lietošanas

Kā lietot Coxitor

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Coxitor

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Coxitor un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Coxitor?

Coxitor satur aktīvo vielu etorikoksibu. Coxitor pieder pie zāļu grupas, ko sauc par selektīvajiem

COX-2 inhibitoriem. Tie ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) zāļu klases pārstāvji.

Kādam nolūkam Coxitor lieto?

Coxitor palīdz mazināt sāpes un pietūkumu (iekaisumu) locītavās un muskuļos cilvēkiem no 16

gadu vecuma un vecākiem ar osteoartrītu, reimatoīdo artrītu, ankilizējošo spondilītu vai

podagru.

Coxitor lieto arī īslaicīgai vidēji stipru sāpju ārstēšanai pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām

manipulācijām cilvēkiem no 16 gadu vecuma un vecākiem.

Kas ir osteoartrīts?

Osteoartrīts ir locītavu slimība. To izraisa pakāpeniska skrimšļa noārdīšanās kaulu galos. Tādēļ rodas

pietūkums (iekaisums), sāpes, jutīgums, stīvums un kustību traucējumi.

Kas ir reimatoīdais artrīts?

Reimatoīdais artrīts ir hroniska locītavu iekaisuma slimība. Tas izraisa sāpes, stīvumu, pietūkumu un

progresējošu kustību zudumu slimības skartās locītavās. Tas var izraisīt iekaisumu arī citās ķermeņa

daļās.

Kas ir ankilizējošais spondilīts?

Ankilizejošais spondilīts ir mugurkaulāja un lielo locītavu iekaisuma slimība.

Kas ir podagra?

Podagra ir slimība, kurai raksturīgas pēkšņas, atkārtotas ļoti sāpīga locītavu iekaisuma un apsārtuma

lēkmes. To izraisa minerālvielu izgulsnēšanās locītavā.

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

2.

Kas Jums jāzina pirms Coxitor lietošanas

Nelietojiet Coxitor šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret etorikoksibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), arī acetilsalicilskābi un

COX-2 inhibitoriem (skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”);

ja Jums pašlaik ir kuņģa čūla vai asiņošana kuņģī vai zarnās;

ja Jums ir nopietna aknu slimība;

ja Jums ir nopietna nieru slimība;

ja esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība,vai barojat bērnu ar krūti (skatīt

sadaļu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);

ja esat jaunāks par 16 gadiem;

ja Jums ir iekaisīga zarnas slimība, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts vai kolīts;

ja Jums ir augsts asinsspiediens, kas netiek kontrolēts ar ārstēšanu (ja neesat pārliecināts, ka Jūsu

asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts, konsultējieties ar ārstu);

ja ārsts Jums ir noteicis sirdsdarbības traucējumu, tai skaitā sirds mazspējas (vidēji smagas vai

smagas) vai stenokardijas (sāpes krūškurvī), diagnozi vai Jums ir bijis miokarda infarkts,

koronāro artēriju šuntēšanas operācija;

ja Jums ir bijusi perifērisko artēriju slimība (vāja asinsrite kājās vai pēdās sašaurinātu vai

nosprostotu artēriju dēļ);

ja Jums ir bijis jebkāda veida insults (arī mikroinsults vai tranzitora išēmijas lēkme jeb TIL).

Etorikoksibs var nedaudz palielināt miokarda infarkta un insulta risku, tāpēc šīs zāles nedrīkst

lietot pacienti, kuriem jau ir bijuši sirds funkciju traucējumi vai insults;

Ja domājat, ka kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem attiecas uz Jums, nelietojiet šīs tabletes,

iekams neesat konsultējies ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Coxitor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums anamnēzē ir kuņģa asiņošana vai čūla.

Jums ir dehidratācija, piemēram, ilgstošas vemšanas vai caurejas dēļ.

Jums ir tūska šķidruma aiztures dēļ.

Jums anamnēzē ir sirds mazspēja vai jebkāda cita sirds slimība.

Jums anamnēzē ir augsts asinsspiediens. Coxitor īpaši lielā devā, dažiem cilvēkiem var

paaugstināt asinsspiedienu, un Jūsu ārsts laiku pa laikam vēlēsies pārbaudīt Jūsu asinsspiedienu.

Jums anamnēzē ir aknu vai nieru slimība.

Jums tiek ārstēta infekcija. Coxitor var maskēt vai slēpt drudzi, kas ir infekcijas pazīme.

Jums ir cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis vai esat smēķētājs. Šie faktori var palielināt

sirds slimības risku.

Jūs esat sieviete, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos.

Jums ir vairāk par 65 gadiem.

Ja neesat pārliecināts, ka kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem attiecas uz Jums, pirms

Coxitor

lietošanas konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai šīs zāles ir Jums piemērotas.

Coxitor vienlīdz labi darbojas gan gados vecākiem, gan jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Ja Jums

ir vairāk par 65 gadiem, ārsts vēlēsies atbilstoši uzraudzīt Jūsu veselības stāvokli. Pacientiem

vecākiem par 65 gadiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Bērni un pusaudži

Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Citas zāles un Coxitor

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

Sākot lietot Coxitor, ārsts var vēlēties uzraudzīt Jūsu veselības stāvokli, lai pārliecinātos, ka zāles

darbojas, kā paredzēts, īpaši tad, ja lietojat kādas no turpmāk minētām zālēm:

zāles asins šķidrināšanai (antikoagulantus), piemēram, varfarīnu;

rifampicīnu (antibiotisku līdzekli);

metotreksātu (zāles imūnsistēmas nomākšanai, kuras bieži lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanā);

ciklosporīnu vai takrolīmu (zāles imūnsistēmas nomākšanai, piemēram, pēc orgānu

transplantācijas);

litiju (zāles dažu depresijas formu ārstēšanai);

zāles augsta asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai, un ko sauc par AKE inhibitoriem un

angiotensīna receptoru blokatoriem, piemēram, enalaprilu, ramiprilu, losartānu vai valsartānu;

diurētiskos (urīndzenošos) līdzekļus;

digoksīnu (zāles sirds mazspējas un nevienmērīga sirds ritma ārstēšanai);

minoksidilu (zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai);

salbutamola tabletes vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai (zāles astmas ārstēšanai);

kontraceptīvās tabletes (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku);

hormonu aizstājterapiju (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku);;

acetilsalicilskābi, jo, Coxitor lietojot kombinācijā ar acetilsalicilskābi, ir lielāks kuņģa čūlas risks.

acetilsalicilskābe sirdslēkmju vai insulta, profilaksei:

Coxitor var lietot kopā ar acetilsalicilskābi mazā devā. Ja pašlaik lietojat acetilsalicilskābi

nelielā devā miokarda infarkta vai insulta profilaksei, Jums nav jāpārtrauc acetilsalicilskābes

lietošana, līdz neesat konsultējies ar ārstu;

acetilsalicilskābe un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL):

Coxitor lietošanas laikā nelietojiet acetilsalicilskābi lielā devā vai citas zāles pret iekaisumu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Coxitor

nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt

grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, nelietojiet

šīs zāles

. Ja Jums iestājas grūtniecība, pārtrauciet

lietot

Coxitor

un konsultējieties ar ārstu. Ja neesat pārliecināta vai Jums vajadzīgi papildu ieteikumi,

konsultējieties ar ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai etorikoksibs izdalās cilvēka pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat barot bērnu ar

krūti, pirms Coxitor lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ja lietojat Coxitor, Jūs nedrīkstat barot bērnu ar

krūti.

Fertilitāte

Etorikoksibs var sarežģīt grūtniecības iestāšanos. Tāpēc Coxitor nav ieteicams lietot sievietēm, kuras

plāno grūtniecību.

Ja plānojat grūtniecību vai Jums ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos, Jums jāinformē ārsts.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem pacientiem

Coxitor

lietošanas laikā novērots reibonis un miegainība.

Ja Jums ir reibonis vai miegainība, nevadiet transportlīdzekli.

Ja Jums ir reibonis vai miegainība, neizmantojiet nekādus instrumentus vai mehānismus.

Coxitor satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Coxitor

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Nedrīkst pārsniegt devu, kas ieteikta Jūsu slimības gadījumā. Ārsts laiku pa laikam vēlēsies

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

apspriest

terapijas gaitu. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu mazāko devu sāpju kontrolei un lai Jūs

nelietotu Coxitor ilgāk

kā nepieciešams. Tas jādara tādēļ, ka, lietojot ilgstoši, var pieaugt

infarkta un insulta risks, īpaši, lietojot lielas devas.

Šīm zālēm pieejami dažādi stiprumi, ārsts piemēros Jūsu ārstēšanai nepieciešamo devu atkarībā no

Jūsu slimības.

Ieteicamā deva:

Osteoartrīts

Ieteicamā deva ir 30 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 60 mg

vienu reizi dienā.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 90 mg

vienu reizi dienā.

Ankilizējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienu reizi dienā; ja nepieciešams, devu var palielināt maksimāli līdz 90 mg

vienu reizi dienā.

Akūtu sāpju stāvokļi

Etorikoksibu drīkst lietot tikai akūtu sāpju periodā.

Podagra

Ieteicamā deva ir 120 mg vienu reizi dienā, kas jālieto tikai akūtu sāpju periodā, un lietošanas

ilgums nedrīkst pārsniegt 8 dienas.

Sāpes pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām

Ieteicamā deva ir 90 mg vienu reizi dienā ne ilgāk par 3 dienām.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva nav īpaši jāpielāgo. Tāpat kā lietojot citas zāles, gados vecākiem

pacientiem jāievēro piesardzība.

Cilvēki ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir viegla aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 60 mg dienā.

Ja Jums ir vidēji smaga aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 30 mg dienā.

Lietošanas veids

Coxitor paredzēts iekšķīgai lietošanai. Lietojiet tabletes vienu reizi dienā. Coxitor var lietot ēdienreižu

laikā vai neatkarīgi no tām. Lietojot tukšā dūšā, Coxitor var sākt darboties ātrāk.

Ja esat lietojis Coxitor vairāk nekā noteikts

Jūs nekādā gadījumā nedrīkstat lietot vairāk tablešu, nekā ieteicis ārsts. Ja esat lietojis pārāk daudz

tablešu, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Ja esat aizmirsis lietot Coxitor

Ir svarīgi lietot

Coxitor

saskaņā ar ārsta norādījumiem. Ja esat izlaidis devu, vienkārši atgriezieties pie

ierastās zāļu lietošanas shēmas nākamajā dienā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

Ja Jums rodas jebkura no šīm pazīmēm, nekavējoties pārtrauciet Coxitor

lietošanu

un

konsultējieties ar ārstu:

rodas vai pastiprinās elpas trūkums, sāpes krūškurvī vai potīšu tūska;

ādas un acu dzelte — tās ir aknu darbības traucējumu pazīmes;

stipras vai nerimstošas sāpes vēderā vai melnas fēces;

alerģiska reakcija, kas var izpausties ar ādas bojājumiem, piemēram, čūlām vai tulznām, vai

sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas var apgrūtināt elpošanu.

Coxitor lietošanas laikā var rasties turpmāk minētās blakusparādības:

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes vēderā.

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

zoba ligzdas sausums (iekaisums un sāpes pēc zoba ekstrakcijas);

kāju un/vai pēdu pietūkums šķidruma aiztures dēļ (tūska);

reibonis, galvassāpes;

sirdsklauves, nevienmērīgs sirds ritms;

paaugstināts asinsspiediens;

sēcoša elpošana vai elpas trūkums (bronhospazmas);

aizcietējums, meteorisms (pārmērīga gāzu veidošanās), kuņģa sieniņas iekaisums (gastrīts),

grēmas, caureja, gremošanas traucējumi (dispepsija)/ diskomforta sajūta vēderā, slikta dūša,

vemšana, barības vada iekaisums, čūlas mutes dobumā;

izmaiņas ar aknām saistīto asins analīžu rezultātos;

asinsizplūdumi zem ādas;

vājums un nespēks, gripai līdzīga slimība.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

kuņģa un zarnu trakta iekaisums, kas skar gan kuņģi, gan tievo zarnu/ vēdera gripa

(gastroenterīts),

augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija;

eritrocītu skaita pazemināšanās, kas var izraisīt ādas bālumu un vājumu vai elpas trūkumu,

samazināts leikocītu skaits,

trombocītu skaita pazemināšanās, kas var palielināt asiņošanas un zilumu veidošanās risku;

paaugstināta jutība (alerģiska reakcija, arī nātrene, kas var būt pietiekami nopietna, lai

nekavējoties būtu nepieciešama medicīniska palīdzība);

pastiprināta vai samazināta ēstgriba, ķermeņa masas palielināšanās;

trauksme, depresija, samazināta prāta skaidrība; reāli nepastāvošu lietu redzēšana, jušana vai

dzirdēšana (halucinācijas);

garšas sajūtas pārmaiņas, grūtības gulēt, nejutība vai durstīšana, miegainība;

redzes miglošanās, acu kairinājums un apsārtums;

džinkstēšana ausīs, vertigo (griešanās sajūta, lai gan ķermenis ir nekustīgs);

patoloģisks sirds ritms (priekškambaru mirgošana), paātrināta sirdsdarbība, sirds mazspēja,

saspīlējuma, spiediena vai smaguma sajūta krūškurvī (stenokardija), miokarda infarkts;

pietvīkums, insults, mikroinsults (tranzitora išēmijas lēkme(TIL)), smaga asinsspiediena

paaugstināšanās, asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem;

klepus, elpas trūkums, deguna asiņošana;

gāzu uzkrāšanās kuņģī vai zarnās, vēdera izejas pārmaiņas, sausa mute, čūla kuņģī vai tievajā

zarnā, kuņģa sieniņas iekaisums, kas var kļūt nopietns un izraisīt asiņošanu, zarnu kairinājuma

sindroms, aizkuņģa dziedzera iekaisums;

sejas pietūkums, izsitumi uz ādas vai ādas nieze, ādas apsārtums;

muskuļu krampji/ spazmas, sāpes muskuļos/ stīvums;

augsts kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt sirdsdarbības ritma traucējumus, izmaiņas ar nierēm

saistīto urīna analīžu rezultātos; nopietni nieru darbības traucējumi;

sāpes krūškurvī.

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkšanu, kas var apgrūtināt

elpošanu vai rīšanu (angioneirotiskā tūska)/anafilaktiskas/ pseidoanafilaktiskas reakcijas, arī šoks

(nopietnas alerģiskas reakcijas, kuru gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska palīdzība);

apjukums, nemiers;

aknu iekaisums (hepatīts), aknu mazspēja, ādas un/vai acu dzelte;

zems nātrija līmenis asinīs, kas var izraisīt nogurumu un apjukumu, muskuļu spazmas, krampju

lēkmes un komu;

smagas ādas reakcijas.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Coxitor

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc "EXP". Derīguma termiņš

attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Coxitor satur

Aktīvā viela ir etorikoksibs.

Coxitor 60 mg: katra apvalkotā tablete satur 60 mg etorikoksiba.

Coxitor 90 mg: katra apvalkotā tablete satur 90 mg etorikoksiba.

Coxitor 120 mg: katra apvalkotā tablete satur 120 mg etorikoksiba.

Citas sastāvdaļas ir bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, mikrokristāliska celuloze, povidons K29-

32, magnija stearāts, kroskarmelozes nātrija sāls, hipromeloze, laktozes monohidrāts, titāna

dioksīds (E171), triacetīns.

Coxitor 60 mg un Coxitor 120 mg tabletes satur arī indigokarmīna alumīnija laku (E132) un

dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

Coxitor ārējais izskats un iepakojums

Coxitor apvalkotās tabletes ir pieejamas šādos stiprumos:

60 mg tabletes ir tumši zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes;

90 mg tabletes ir baltas, apaļas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes;

120 mg tabletes ir bāli zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

Iepakojumā ir 5, 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 49, 50, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 apvalkotās tabletes

blisteros vai tablešu trauciņos ar skrūvējamu vāciņu, kas satur desikantu (silikagels). Desikantu, ko

izmanto, lai tabletes saglabātos sausas, nedrīkst norīt.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

SASKAŅOTS ZVA 20-09-2018

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotāji

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke-Allee 1

39179 Barleben

Vācija

Pharmacare Premium Ltd

HHF 003, Hal Far Industrial Estate

Birzebbugia, BBG 3000

Malta

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg – Filmtabletten

Bulgārija

KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg филмирани таблетки

Horvātija

KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmom obložene tablete

Beļģija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmomhulde tabletten

Čehija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg

Igaunija

Coxitor

Somija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg tabletti, kalvopäällysteinen

Francija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg comprimé pelliculé

Vācija

Etoricoxib – 1 A Pharma 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg Filmtabletten

Ungārija

LINZAVO 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmtabletta

Īrija

Etoricoxib 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg Film-coated tablets

Latvija

Coxitor 60 mg, 90 mg, 120 mg apvalkotās tabletes

Lietuva

Coxitor 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg plėvelė dengtos tabletės

Polija

KOSTAROX

Luksemburga

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90mg, 120 mg comprimé pelliculé

Nīderlande

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmomhulde tabletten

Portugāle

Etoricoxib Sandoz

Rumānija

KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg comprimate filmate

Slovēnija

KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmsko obložene tablete

Slovākija

KOSTAROX 30 mg, 60 mg, 90 mg

Spānija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg comprimidos recubiertos

con película EFG

Zviedrija

Etoricoxib Sandoz 30 mg, 60 mg, 90 mg, 120 mg filmdragerad tablett

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 60 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Katra apvalkotā tablete satur 90 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Katra apvalkotā tablete satur 120 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

60 mg: 1,06 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

90 mg: 1,60 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

120 mg: 2,13 mg laktozes (laktozes monohidrāta formā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

60 mg tabletes:

Tumšzaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 6,5 mm diametru.

90 mg tabletes:

Baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 7,5 mm diametru.

120 mg tabletes:

Bāli zaļas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar 8,5 mm diametru.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Coxitor ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem

osteoartrīta (OA), reimatoīdā artrīta (RA), ankilizējošā spondilīta un ar akūtu podagrisku artrītu

saistītu sāpju un iekaisuma pazīmju simptomātiskai mazināšanai.

Coxitor ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem ar

stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām saistītu vidēji stipru sāpju īslaicīgai ārstēšanai.

Lēmums ordinēt selektīvu COX-2 inhibitoru jābalsta uz kopējo riska novērtējumu konkrētam

pacientam (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Etorikoksiba radītais kardiovaskulārais risks var palielināties, palielinoties zāļu devai un iedarbības

ilgumam, tādēļ šīs zāles jālieto iespējami mazāko laiku un mazākā efektīvā dienas devā. Periodiski

jāvērtē, vai pacientam nepieciešama simptomu mazināšana, kā arī atbildes reakcija pret ārstēšanu,

īpaši pacientiem ar osteoartrītu (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

Ieteicamā deva ir 30 mg vienu reizi dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomu mazinājums nav

pietiekams, zāļu efektivitāti var palielināt, vienu reizi dienā lietojot lielāku devu, proti, 60 mg. Ja

terapeitiskais ieguvums nepalielinās, jāapsver citas ārstēšanas metodes.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami

novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir

klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas

palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilizējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami

novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir

klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas

palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Akūtu sāpju gadījumi

Akūtu sāpju gadījumā etorikoksibs jālieto tikai akūtā simptomātiskā periodā.

Akūts podagrisks artrīts

Ieteicamā deva ir 120 mg vienu reizi dienā. Akūta podagriska artrīta klīniskos pētījumos etorikoksibs

tika lietots 8 dienas.

Sāpes pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām

Ieteicamā deva ir 90 mg vienu reizi dienā, lietojot ne ilgāk par 3 dienām. Dažiem pacientiem pēc

procedūras šo trīs dienu laikā papildus Coxitor terapijai var būt nepieciešama cita atsāpināšana.

Devām, kas pārsniedz katrai indikācijai ieteiktās devas, vai nu nav pierādīta papildu efektivitāte, vai

arī tās nav pētītas. Tādēļ:

Deva OA ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 60 mg dienā.

Deva RA un ankilizējošā spondilīta ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 90 mg dienā.

Deva akūtas podagras ārstēšanai nedrīkst pārsniegt 120 mg dienā, un maksimālais ārstēšanas ilgums ir

8 dienas.

Deva akūtu sāpju ārstēšanai pēc stomatoloģiskām ķirurģiskām manipulācijām nedrīkst pārsniegt

90 mg dienā, un maksimālais ārstēšanas ilgums ir 3 dienas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tāpat kā lietojot citas zāles, gados vecākiem

pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem

Neatkarīgi no indikācijas pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (5-6 punkti Child-Pugh

skalā) deva nedrīkst pārsniegt 60 mg vienu reizi dienā. Neatkarīgi no indikācijas pacientiem ar vidēji

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

smagiem aknu darbības traucējumiem (7-9 punkti Child-Pugh skalā) deva nedrīkst pārsniegt 30 mg

vienu reizi dienā.

Klīniskā pieredze, īpaši par pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, ir ierobežota,

tādēļ ieteicams ievērot piesardzību. Klīniskās pieredzes par pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem (≥ 10 punkti Child-Pugh skalā) nav, tāpēc šādiem pacientiem šo zāļu lietošana ir

kontrindicēta (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru funkcijas traucējumiem

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu ≥ 30 ml/min deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem

ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min etorikoksiba lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Etorikoksibs ir kontrindicēts bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Coxitor jālieto iekšķīgi, un to var lietot kopā ar pārtiku vai tukšā dūšā. Ja Coxitor nelieto kopā ar

pārtiku, tas var iedarboties ātrāk. Tas jāņem vērā, ja nepieciešama ātra simptomu mazināšana.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām.

Aktīva peptiska čūla vai aktīva gastrointestināla (GI) asiņošana.

Pacienti, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai skaitā

COX-2 (ciklooksigenāzes-2) inhibitoru, lietošanas radusies bronhospazma, akūts rinīts, deguna

polipi, angioedēma, nātrene vai alerģiska tipa reakcijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6 un 5.3. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (albumīna koncentrācija serumā < 25 g/l vai ≥ 10 punkti Child-

Pugh skalā).

Aprēķinātais kreatinīna klīrenss < 30 ml/min.

Bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam.

Iekaisīgas zarnas slimība.

Sastrēguma sirds mazspēja (II–IV pēc NYHA).

Pacienti ar hipertensiju, kuru asinsspiediens pastāvīgi pārsniedz 140/90 mmHg un netiek

pietiekami kontrolēts.

Pierādīta sirds išēmiskā slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa un zarnu traktu

Etorikoksibu lietojušiem pacientiem radušās komplikācijas kuņģa un zarnu trakta sākumdaļā

(perforācija, čūla vai asiņošana (PČA)), un dažos gadījumos tām bija letāls iznākums.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Ārstējot pacientus ar lielāku NPL izraisītu gastrointestinālu komplikāciju risku, jāievēro piesardzība.

Lielāks komplikāciju risks ir gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuri vienlaikus lieto vēl kādu

NPL vai acetilsalicilskābi, un pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa un zarnu trakta slimība,

piemēram, čūla vai GI asiņošana.

Kuņģa un zarnu trakta blakusparādību (kuņģa un zarnu trakta čūlas vai citu komplikāciju) risks kļūst

vēl lielāks, ja etorikoksibu lieto vienlaikus ar acetilsalicilskābi (pat mazā devā). Ilgtermiņa klīniskos

pētījumos nozīmīgas selektīvo COX-2 inhibitoru plus acetilsalicilskābes vai NPL plus

acetilsalicilskābes GI drošuma atšķirības nav pierādītas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu

Klīniskie pētījumi liecina, ka selektīvo COX-2 inhibitoru grupas zāles var būt saistītas ar lielāku ar

trombozi saistītu komplikāciju (īpaši miokarda infarkta (MI) un insulta) risku nekā placebo un daži

NPL. Etorikoksiba radītais kardiovaskulārais risks var palielināties, palielinoties zāļu devai un

lietošanas ilgumam, tādēļ šīs zāles jālieto iespējami mazāko laiku un mazākā efektīvā dienas devā.

Periodiski jāvērtē, vai pacientam nepieciešama simptomu mazināšana, kā arī atbildes reakcija pret

ārstēšanu, īpaši pacientiem ar osteoartrītu (skatīt 4.2., 4.3., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir nozīmīgi kardiovaskulāru komplikāciju riska faktori (piemēram, hipertensija,

hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), etorikoksibu drīkst lietot tikai pēc rūpīga novērtējuma

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Kardiovaskulāru trombembolisku slimību profilaksē selektīvie COX-2 inhibitori neaizstāj

acetilsalicilskābi, jo tiem nepiemīt antitrombotiskas īpašības. Tāpēc antiagregantu lietošanu nedrīkst

pārtraukt (skatīt iepriekšējos apakšpunktus un 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Nieru prostaglandīniem var būt kompensējoša loma nieru perfūzijas saglabāšanā. Nieru perfūzijas

traucējumu gadījumā etorikoksiba lietošana var kavēt arī prostaglandīnu veidošanos un mazināt to

daudzumu nieru asinsritē, tā izraisot nieru darbības traucējumus. Lielākais šādas atbildes reakcijas

risks ir pacientiem, kuriem jau pirms terapijas ir nozīmīgi nieru darbības traucējumi, nekompensēta

sirds mazspēja vai ciroze. Šādiem pacientiem jāapsver nieru darbības kontrole.

Šķidruma aizture, tūska un hipertensija

Tāpat kā visām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, arī lietojot etorokoksibu lietojošiem

pacientiem novērota šķidruma aizture, tūska un hipertensija. Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

(NPL), arī etorikoksibs, var būt saistīti ar pirmreizēju vai atkārtotu sirds mazspējas rašanos.

Informāciju par reakciju pret etorikoksibu atkarībā no devas skatīt 5.1. apakšpunktā. Pacientiem ar

sirds mazspēju, kreisā kambara disfunkciju vai hipertensiju anamnēzē, kā arī pacientiem, kuriem jau

pirms terapijas ir jebkāda cita cēloņa izraisīta tūska, jāievēro piesardzība. Ja ir klīniski pierādījumi par

šādu pacientu veselības pasliktināšanos, jāveic atbilstoši pasākumi, tai skaitā jāpārtrauc etorikoksiba

lietošana.

Etorikoksibs, īpaši lielā devā, var būt saistīts ar biežāku un smagāku hipertensiju nekā daži citi NPL un

selektīvie COX-2 inhibitori. Tāpēc pirms etorikoksiba lietošanas sākšanas hipertensijai ir jābūt

kontrolētai (skatīt 4.3. apakšpunktu), un etorikoksiba lietošanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš

asinsspiediena kontrolei. Asinsspiediens jākontrolē divās nedēļās pirms ārstēšanas sākuma un turpmāk

periodiski. Ja asinsspiediens nozīmīgi paaugstinās, jāapsver cita piemērota terapija.

Ietekme uz aknām

Klīniskos pētījumos aptuveni 1 % pacientu, kuri līdz vienam gadam lietoja etorikoksibu pa 30, 60 vai

90 mg dienā, novērota alanīnaminotransferāzes (AlAT) un/vai aspartātaminostransferāzes (AsAT)

līmeņa paaugstināšanās (aptuveni trīs vai vairāk reizes pārsniedzot normas augšējo robežu).

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Visi pacienti ar simptomiem un/vai pazīmēm, kas liecina par aknu disfunkciju, un pacienti, kuriem

aknu funkciju izmeklējumos ir patoloģisks rezultāts, ir jānovēro. Ja rodas aknu mazspējas pazīmes vai

pastāvīgi ir patoloģisks rezultāts aknu funkciju izmeklējumos (trīs reizes pārsniedz normas augšējo

robežu), etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Vispārīgi norādījumi

Ja zāļu lietošanas laikā pacientiem pasliktinās kādas iepriekš minētās orgānu sistēmas darbība, jāveic

atbilstoši pasākumi un jāapsver etorikoksiba lietošanas pārtraukšana. Lietojot etorikoksibu gados

vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds disfunkciju, jānodrošina medicīniski

atbilstoša uzraudzība.

Etorikoksibu lietošanu sākot pacientiem ar dehidratāciju, jāievēro piesardzība. Pirms etorikoksiba

lietošanas sākuma pacientiem ieteicams panākt rehidratāciju.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ļoti reti ziņots par ar NPL un dažu selektīvo COX-2 inhibitoru

lietošanu saistītām būtiskām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, tostarp par eksfoliatīvo

dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lielākais šādu reakciju risks, domājams, ir pacientiem ārstēšanas sākumposmā, un vairumā gadījumu

šāda reakcija sākas pirmajā zāļu lietošanas mēnesī. Etorikoksibu lietojošiem pacientiem novērotas

būtiskas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilakse un angioneirotiskā tūska) (skatīt

4.8. apakšpunktu). Daži selektīvie COX-2 inhibitori tikuši saistīti ar palielinātu ādas reakciju risku

pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģija pret citām zālēm. Tiklīdz parādās izsitumi, gļotādu bojājumi

vai jebkāda cita paaugstinātas jutības reakcija, etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Etorikoksibs var maskēt drudzi un citas iekaisuma pazīmes.

Lietojot etorikoksibu vienlaikus ar varfarīnu vai citiem iekšķīgajiem antikoagulantiem, jāievēro

piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etorikoksibu, tāpat kā citas zāles ar zināmu ciklooksigenāzi vai ar prostaglandīnu sintēzi inhibējošu

iedarbību, nav ieteicams lietot sievietēm, kuras cenšas panākt grūtniecības iestāšanos (skatīt 4.6., 5.1.

un 5.3. apakšpunktu).

Coxitor apvalkotās tabletes satur laktozi. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu pārmantotu

galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiska mijiedarbība

Iekšķīgi lietojamie antikoagulanti: Pacientiem ar stabilu, ilgstošu varfarīna terapiju etorikoksiba

lietošana pa 120 mg dienā bija saistīta ar protrombīna laika starptautiskās normalizētās attiecības

(International Normalised Ratio, INR) palielināšanos par aptuveni 13 %. Tāpēc iekšķīgos

antikoagulantus lietojošiem pacientiem rūpīgi jākontrolē protrombīna laika INR, īpaši pirmajās dienās

pēc etorikoksiba lietošanas sākšanas vai tā devas maiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotensīna II antagonisti: NPL var mazināt diurētisko

līdzekļu un citu antihipertensīvo zāļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

(piemēram, pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem) AKE inhibitora vai angiotensīna II antagonista lietošana vienlaikus ar ciklooksigenāzi

inhibējošām zālēm var pastiprināt nieru darbības traucējumus, arī izraisīt iespējamu akūtu nieru

mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Šīs mijiedarbības iespēja jāapsver pacientiem, kuri etorikoksibu

lieto vienlaikus ar AKE inhibitoriem vai angiotensīna II antagonistiem. Tādēļ šāda kombinācija jālieto

piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, un

jāapsver nieru darbības kontrole pēc vienlaicīgas lietošanas sākšanas un turpmāk periodiski.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Acetilsalicilskābe: Pētījumā, kurā piedalījās klīniski veselas pētāmās personas, etorikoksiba lietošana

pa 120 mg vienu reizi dienā neietekmēja acetilsalicilskābes (pa 81 mg vienu reizi dienā)

antitrombotisko iedarbību. Etorikoksibu var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi, ja tā tiek lietota

kardiovaskulārā profilaksē izmantotajā devā (acetilsalicilskābe mazā devā). Taču acetilsalicilskābes

lietošana mazā devā vienlaikus ar etorikoksibu GI čūlas un citu komplikāciju rašanos var izraisīt

biežāk nekā tikai etorikoksiba lietošana. Etorikoksiba lietošana vienlaikus ar acetilsalicilskābi devās,

kas pārsniedz kardiovaskulārā profilaksē lietotās devas, vai ar citiem NPL nav ieteicama (skatīt 5.1. un

4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns un takrolims: Lai gan šo zāļu mijiedarbība ar etorikoksibu nav pētīta, ciklosporīna vai

takrolima lietošana vienlaikus ar jebkuru NPL var pastiprināt ciklosporīna vai takrolima nefrotoksisko

iedarbību. Etorikoksiba un šo aktīvo vielu vienlaicīgas lietošanas gadījumā jākontrolē nieru darbība.

Farmakokinētiska mijiedarbība

Etorikoksiba ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Litijs: NPL samazina litija izvadīšanu caur nierēm, tādēļ litija līmenis plazmā paaugstinās. Ja

nepieciešams, kombinētas lietošanas gadījumā un pārtraucot NPL lietošanu, rūpīgi jākontrolē litija

koncentrācija asinīs un jāpielāgo litija deva.

Metotreksāts: Etorikoksiba ietekme, lietojot to pa 60, 90 vai 120 mg vienu reizi dienā septiņas dienas,

uz pacientiem, kuri reimatoīdā artrīta ārstēšanai vienu reizi nedēļā lietoja metotreksātu no 7,5 līdz

20 mg devā, pētīta divos pētījumos. Etorikoksiba lietošana pa 60 un 90 mg neietekmēja metotreksāta

koncentrāciju plazmā vai renālo klīrensu. Etorikoksiba lietošanai 120 mg devā vienā pētījumā nebija

ietekmes, bet otrā pētījumā etorikoksiba 120 mg deva par 28 % palielināja metotreksāta koncentrāciju

plazmā un par 13 % samazināja metotreksāta renālo klīrensu. Etorikoksibu lietojot vienlaikus ar

metotreksātu, ieteicams atbilstoši kontrolēt ar metotreksātu saistīto toksicitāti.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi: Etorikoksibu 60 mg devā 21 dienu lietojot vienlaikus ar perorālu

kontraceptīvo līdzekli, kura sastāvā bija 35 mikrogrami etinilestradiola (EE) un no 0,5 līdz 1 mg

noretindrona, par 37 % palielinājās EE AUC

0-24 h

līdzsvara fāzē. Etorikoksibu lietojot 120 mg devā

vienlaicīgi ar to pašu perorālo kontracepcijas līdzekli un lietojot tos ar 12 stundu starplaiku, EE

0-24 h

līdzsvara fāzē palielinājās par 50–60 %. Šāda EE koncentrācijas palielināšanās jāņem vērā,

izvēloties kopā ar etorikoksibu lietojamu perorālo kontraceptīvo līdzekli. Pastiprinoties EE kopējai

iedarbībai, var palielināties arī ar perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem saistīto blakusparādību

sastopamība (piemēram, venozās trombembolijas komplikāciju biežuma palielināšanās sievietēm ar

palielinātu risku).

Hormonu aizstājterapija (HAT): Etorikoksiba lietošana pa 120 mg 28 dienas kopā ar konjugētos

estrogēnus saturošu hormonu aizstājterapiju (0,625 mg konjugētie estrogēni) palielināja nekonjugēta

estrona (41 %), ekvilīna (76 %) un 17-β-estradiola (22 %) vidējo AUC

0-24 h

līdzsvara fāzē. Etorikoksiba

ietekme, ilgstoši lietojot to ieteicamā devā (30, 60 un 90 mg), nav pētīta. Šo konjugēto estrogēnu

estrogēno vielu kopējā iedarbība (AUC

0-24 h

), lietojot kopā ar etorikoksibu 120 mg devā, bija mazāka

par pusi no kopējās iedarbības, kādu novēroja, ja konjugētos estrogēnus lietoja vienus pašus, tādēļ tā

devu palielināja no 0,625 līdz 1,25 mg. Šāda pieauguma klīniskā nozīme nav zināma, un lielāku

konjugēto estrogēnu devu lietošana kombinācijā ar etorikoksibu nav pētīta. Šāda estrogēnu

koncentrācijas palielināšanās iespēja jāņem vērā, izvēloties pēcmenopauzes hormonterapiju lietošanai

kopā ar etorikoksibu, jo estrogēnu kopējās iedarbības palielināšanās varētu palielināt ar HAT saistīto

blakusparādību risku.

Prednizons/prednizolons: Zāļu mijiedarbības pētījumos etorikoksibam nebija klīniski nozīmīgas

ietekmes uz prednizona/prednizolona farmakokinētiku.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Digoksīns: Etorikoksiba lietošana pa 120 mg vienu reizi dienā 10 dienas veseliem brīvprātīgajiem

nemainīja digoksīna AUC

0–24 h

plazmā vai tā izvadīšanu caur nierēm. Digoksīna C

palielinājās (par

aptuveni 33 %). Lielākai daļai pacientu šāds pieaugums parasti nav nozīmīgs. Tomēr etorikoksiba un

digoksīna vienlaicīgas lietošanas gadījumā jānovēro, vai pacientiem ar augstu digoksīna toksicitātes

risku nerodas digoksīna toksicitāte.

Etorikoksiba ietekme uz sulfotransferāžu metabolizētām zālēm

Etorikoksibs ir cilvēka sulfotransferāžu, īpaši SULT1E1, aktivitātes inhibitors, un tam ir pierādīta

palielinoša ietekme uz etinilestradiola koncentrāciju plazmā. Zināšanas par dažādu sulfotransferāžu

iedarbību pašlaik ir ierobežotas, un vēl arvien tiek pētīta to klīniskā ietekme uz daudzām zālēm, taču,

lietojot etorikoksibu vienlaikus ar citām aktīvajām vielām, kuras metabolizē galvenokārt cilvēka

sulfotransferāzes (piemēram, iekšķīgi lietotu salbutamolu un minoksidilu), ieteicams ievērot

piesardzību.

Etorikoksiba ietekme uz CYP izoenzīmu metabolizētām zālēm

Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, etorikoksiba inhibējošā ietekme uz citohroma P450 (CYP)

izoenzīmiem 1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A4 nav gaidāma. Pētījumā, kurā piedalījās klīniski

veseli brīvprātīgie, etorikoksiba lietošana pa 120 mg dienā nemainīja CYP3A4 aktivitāti aknās,

vērtējot pēc eritromicīna testa izelpā.

Citu zāļu ietekme uz etorikoksiba farmakokinētiku

Galvenais etorikoksiba metabolisma ceļš ir atkarīgs no CYP enzīmiem. Etorikoksiba metabolismā in

vivo, domājams, ir iesaistīts CYP3A4. Pētījumi in vitro liecina, ka galveno metabolisma ceļu var

katalizēt arī CYP2D6, CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19, taču to ietekmes apjoms in vivo nav pētīts.

Ketokonazols: Ketokonazols ir stiprs CYP3A4 inhibitors, taču tā lietošana pa 400 mg vienu reizi dienā

11 dienas klīniski veseliem brīvprātīgajiem vienas etorikoksiba 60 mg devas farmakokinētiku

neietekmēja klīniski nozīmīgi (AUC palielinājās par 43 %).

Vorikonazols un mikonazols: Perorāla vorikonazola vai vietēji lietojama mikonazola oromukozāla

gēla, proti, stipru CYP3A4 inhibitoru, lietošana vienlaikus ar etorikoksibu nedaudz palielināja

etorikoksiba kopējo iedarbību, taču, pamatojoties uz publicētiem datiem, šī mijiedarbība nav

uzskatāma par klīniski nozīmīgu.

Rifampicīns: Etorikoksiba lietošana vienlaikus ar rifampicīnu, kas ir stiprs CYP enzīmu inducētājs,

izraisīja etorikoksiba koncentrācijas samazināšanos plazmā par 65 %. Šāda mijiedarbība var izraisīt

atkārtotu simptomu rašanos, ja etorikoksibu lieto kopā ar rifampicīnu. Lai gan šī informācija var

liecināt par nepieciešamību palielināt devu, etorikoksiba devu, kas pārsniegtu katrai indikācijai

noteiktās devas, kombinācija ar rifampicīnu nav pētīta, tāpēc tās nav ieteicamas (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Antacīdi līdzekļi: Antacīdu līdzekļu ietekme uz etorikoksiba farmakokinētiku nav klīniski nozīmīga.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par etorikoksiba lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar

dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem

grūtniecības laikā nav zināms. Tāpat kā citas aktīvās vielas, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, arī

etorikoksibs var izraisīt dzemdes kūtrumu un priekšlaicīgu arteriozā vada slēgšanos grūtniecības

pēdējā trimestrī. Etorikoksibs ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja sievietei

etorikoksiba lietošanas laikā iestājas grūtniecība, etorikoksiba lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Nav zināms, vai etorikoksibs izdalās cilvēka pienā. Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas

laikā. Sievietes, kuras lieto etorikoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Tāpat kā jebkuru citu aktīvo vielu ar zināmu COX-2 inhibējošu iedarbību, arī etorikoksibu nav

ieteicams lietot sievietēm, kuras cenšas panākt grūtniecības iestāšanos.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem pēc etorikoksiba lietošanas rodas reibonis, vertigo vai miegainība, jāatturas no

transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par drošuma īpašībām

Klīniskos pētījumos etorikoksiba drošums vērtēts 9295 cilvēkiem, tostarp 9757 pacientiem ar OA, RA,

hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā vai ankilizējošo spondilītu (aptuveni 600 pacientu ar OA vai RA

zāles lietoja vismaz vienu gadu vai ilgāk).

Klīniskos pētījumos pacientiem ar OA vai RA, kuri etorikoksibu lietoja vismaz vienu gadu vai ilgāk,

nevēlamo blakusparādību profils bija līdzīgs.

Akūta podagriska artrīta klīniskā pētījumā pacienti lietoja etorikoksibu pa 120 mg dienā astoņas

dienas. Blakusparādības šajā pētījumā kopumā bija līdzīgas blakusparādībām, par kurām tika ziņots

apvienotajos pētījumos par OA, RA un hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā.

Kardiovaskulārā drošuma galarezultātu programmā, kurā apkopoti dati no trīs klīniskiem pētījumiem

ar aktīvu kontrolgrupu, 17 412 pacienti ar OA vai RA lietoja etorikoksibu (pa 60 mg vai 90 mg) vidēji

18 mēnešus. Dati par drošumu un sīkāka informācija par šo programmu sniegta 5.1. apakšpunktā.

Klīniskos pētījumos par akūtām pēcoperācijas zobu sāpēm, kuros 614 pacienti lietoja etorikoksibu (pa

90 mg vai 120 mg), nevēlamo blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs blakusparādību profilam

pētījumos par OA, RA un hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Klīniskos pētījumos pacientiem ar OA, RA, hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā vai ankilizējošo

spondilītu, kuri līdz 12 nedēļām lietoja etorikoksibu pa 30 mg, 60 mg vai 90 mg līdz ieteiktajai devai,

MEDAL programmas pētījumos līdz 3,5 gadiem, īslaicīgu akūtu sāpju pētījumos līdz 7 dienām vai

pēcreģistrācijas periodā novēroto turpmāk norādīto nevēlamo blakusparādību sastopamība bija lielāka

nekā placebo grupā (skatīt 1. tabulu).

1. tabula.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Sastopamības biežuma

grupa*

Infekcijas un infestācijas

Alveolārs osteīts

Bieži

Gastroenterīts, augšējo elpceļu

infekcija, urīnceļu infekcija

Retāk

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Anēmija (saistīta galvenokārt

ar gastrointestinālu asiņošanu),

leikopēnija, trombocitopēnija

Retāk

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

‡ ß

Retāk

angioedēma/ Anafilaktiskas /

anafilaktoīdas reakcijas, arī

šoks

Reti

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Sastopamības biežuma

grupa*

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Tūska/ šķidruma aizture

Bieži

Palielināta vai samazināta

ēstgriba, ķermeņa masas

palielināšanās

Retāk

Psihiskie traucējumi

Trauksme, depresija,

samazināta prāta skaidrība,

halucinācijas

Retāk

Apjukums

, nemiers

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, galvassāpes

Bieži

Disgeizija, bezmiegs,

parestēzija/ hipoestēzija,

miegainība

Retāk

Acu bojājumi

Redzes miglošanās,

konjunktivīts

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs, vertigo

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves, aritmija

Bieži

Priekškambaru mirgošana,

tahikardija

, sastrēguma sirds

mazspēja, nespecifiskas

izmaiņas EKG, stenokardija

miokarda infarkts

Retāk

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Hipertensija

Bieži

Pietvīkums, asinsrites

traucējumi galvas smadzenēs

tranzitora išēmijas lēkme,

hipertensīva krīze

, vaskulīts

Retāk

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un

videnes slimības

Bronhospazma

Bieži

Klepus, aizdusa, asiņošana no

deguna

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Sāpes vēderā

Ļoti bieži

Aizcietējums, meteorisms,

gastrīts, grēmas/skābes

atvilnis, caureja, dispepsija/

diskomforta sajūta pakrūtē,

slikta dūša, vemšana,

ezofagīts, čūla mutes dobumā

Bieži

Vēdera uzpūšanās, vēdera

izejas izmaiņas, sausa mute,

gastroduodenāla čūla, peptiska

čūla, arī gastrointestināla

perforācija un asiņošana,

kairinātas zarnas sindroms,

pankreatīts

Retāk

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Paaugstināts AlAT līmenis,

paaugstināts AsAT līmenis

Bieži

Hepatīts

Reti

Aknu mazspēja

, dzelte

Reti

Ādas un zemādas audu

Ekhimoze

Bieži

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Sastopamības biežuma

grupa*

bojājumi

Sejas tūska, nieze, izsitumi,

eritēma

, nātrene

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms

toksiskā epidermas nekrolīze

fiksēti zāļu izraisīti izsitumi

Reti

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu krampji/ spazmas,

sāpes skeleta un muskuļu

sistēmā/ stīvums

Retāk

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Proteinūrija, paaugstināts

kreatinīna līmenis serumā,

nieru darbības traucējumi/

nieru mazspēja

(skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija/ nespēks, gripai

līdzīga slimība

Bieži

Sāpes krūškurvī

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts urīnvielas līmenis

asinīs, paaugstināts

kreatīnfosfokināzes līmenis,

hiperkaliēmija, paaugstināts

urīnskābes līmenis

Retāk

Pazemināts nātrija līmenis

asinīs

Reti

*Biežuma grupa noteikta katrai blakusparādībai atkarībā no sastopamības, par kādu ziņots klīnisko

pētījumu datubāzē: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100),

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000).

‡ Šī blakusparādība atklāta pēcreģistrācijas novērošanas laikā. Norādītais biežums aprēķināts,

pamatojoties uz lielāko novēroto biežumu klīniskos pētījumos, kuru dati apkopoti pēc indikācijas

un reģistrētās devas.

†Biežuma grupa “Reti” tika noteikta saskaņā ar vadlīnijām par zāļu aprakstu (ZA) (2. red.,

2009. gada septembrī), pamatojoties uz aprēķināto augšējo 95 % ticamības intervāla robežu — 0

notikumiem, ņemot vērā etorikoksibu lietojušo pētāmo personu skaitu III fāzes datu analīzē, ja dati

apkopoti atkarībā no devas un indikācijas (n=15 470).

ß Paaugstināta jutība ietver terminus "alerģija", "alerģija pret zālēm", "paaugstināta jutība pret

zālēm", "paaugstināta jutība", "neprecizēta paaugstināta jutība", "paaugstinātas jutības reakcija" un

"nespecifiska alerģija".

§Pamatojoties uz ilgtermiņa ar placebo un aktīvi kontrolētu klīnisko pētījumu analīzi, selektīvie

COX-2 inhibitori ir tikuši saistīti ar palielinātu nopietnu ar trombozi saistītu arteriālu notikumu, arī

miokarda infarkta un insulta, risku. Pamatojoties uz esošajiem datiem, maz ticams, ka šādu

komplikāciju absolūtais risks varētu palielināties par vairāk nekā 1 % gadā (retāk).

Par turpmāk norādīto nopietno blakusparādību rašanos ziņots saistībā ar NPL lietošanu, un tās nevar

izslēgt arī etorikoksiba lietotājiem: nefrotoksicitāte, arī intersticiāls nefrīts un nefrotiskais sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos etorikoksiba vienas līdz 500 mg devas lietošana un vairāku devu lietošana līdz

150 mg dienā 21 dienas neizraisīja nozīmīgu toksicitāti. Ir saņemti ziņojumi par akūtu etorikoksiba

pārdozēšanu, lai gan vairumā gadījumu netika ziņots par nevēlamām blakusparādībām. Biežāk

novērotās nevēlamās blakusparādības neatšķīrās no etorikoksiba drošuma profila (piemēram,

gastrointestinālas komplikācijas, kardiorenālas komplikācijas).

Pārdozēšanas gadījumā ir lietderīgi izmantot ierastos balstterapijas pasākumus, piemēram, izvadīt

neuzsūkušos savienojumu no GI trakta, nodrošināt klīnisko uzraudzību un nepieciešamības gadījumā

veikt uzturošu terapiju.

Etorikoksibs nevar izvadīt ar hemodialīzi; nav zināms, vai etorikoksibu var izvadīt ar peritoneālo

dialīzi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, koksibi; ATĶ kods:

M01 AH05

Darbības mehānisms

Klīniski lietoto devu diapazonā etorikoksibs ir iekšķīgi lietojams selektīvs ciklooksigenāzes-2

(COX-2) inhibitors.

Visos klīniskās farmakoloģijas pētījumos etorikoksibs devās līdz 150 mg dienā no devas atkarīgi

inhibēja COX-2, neizraisot COX-1 inhibīciju. Etorikoksibs neinhibēja prostaglandīnu sintēzi kuņģī un

neietekmēja trombocītu funkciju.

Ciklooksigenāze nodrošina prostaglandīnu veidošanos. Atklātas divas tās izoformas – COX-1 un

COX-2. COX-2 ir enzīma izoforma, kuru inducē iekaisumu veicinoši kairinātāji un kuru uzskata par

galveno faktoru prostanoīdu grupas sāpju, iekaisuma un drudža mediatoru sintēzē. COX-2 iesaistīta arī

ovulācijā, implantācijā un arteriozā vada slēgšanās procesā, nieru darbības regulācijā un centrālās

nervu sistēmas darbībā (drudža ierosināšana, sāpju uztveršana un kognitīvā funkcija). Tai var būt loma

arī čūlas dzīšanā. Cilvēkam COX-2 ir konstatēta audos ap kuņģa čūlu, taču tās nozīme čūlas dzīšanā

nav pierādīta.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Efektivitāte

Pacientiem ar osteoartrītu (OA) etorikoksiba lietošana pa 60 mg vienu reizi dienā nozīmīgi mazināja

sāpes un uzlaboja pacienta vērtējumu par slimības statusu. Šādu labvēlīgu ietekmi novēroja jau otrajā

zāļu lietošanas dienā, un tā saglabājās līdz 52 nedēļām. Pētījumos par etorikoksiba lietošanu pa 30 mg

vienu reizi dienā 12 nedēļu terapijas periodā tika pierādīts tā pārākums par placebo (izmantojot tādus

pašus iznākumus kā iepriekš minētos pētījumos). Devu noteikšanas pētījumā terapijas 6 nedēļu laikā

etorikoksiba lietošana pa 60 mg panāca nozīmīgi lielāku visu 3 primāro mērķa kritēriju uzlabojumu

nekā 30 mg deva. 30 mg deva roku locītavu osteoartrīta ārstēšanā nav pētīta.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA) etorikoksiba abas devas 60 mg un 90 mg vienu reizi dienā

nozīmīgi mazināja sāpes un iekaisumu un uzlaboja kustīgumu. Pētījumos, kuros tika vērtētas 60 mg un

90 mg devu lietošana, šī labvēlīgā iedarbība saglabājās visā 12 nedēļu ārstēšanas periodā. Pētījumos,

kuros tika salīdzināta 60 mg devas lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu, etorikoksiba abas

devas gan 60 mg vienu reizi dienā, gan 90 mg vienu reizi dienā bija efektīvākas par placebo. 90 mg

deva bija pārāka par 60 mg devu Pacientu globālā sāpju novērtējumā (Patient Global Assessment of

Pain) (0-100 mm vizuālu analogu skalā) ar vidējo uzlabojumu -2,71 mm (95% TI: -4,98 mm, -

0,45 mm).

Pacientiem ar akūta podagriska artrīta lēkmēm etorikoksiba lietošana pa 120 mg vienu reizi dienā

astoņu dienu ārstēšanas periodā vidēji stipras līdz ārkārtīgi stipras locītavu sāpes un iekaisumu

mazināja labāk nekā indometacīna lietošana pa 50 mg trīs reizes dienā. Sāpju mazināšanās tika

novērota jau četras stundas pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar ankilizējošo spondilītu etorikoksiba lietošana pa 90 mg vienu reizi dienā nozīmīgi

mazināja sāpes mugurkaulājā, iekaisumu un stīvumu un uzlaboja funkcionālo stāvokli. Etorikoksiba

radītais klīniskais ieguvums tika novērots jau otrajā zāļu lietošanas dienā pēc terapijas sākuma un

saglabājās visā 52 nedēļu ārstēšanas periodā. Otrajā pētījumā, kura laikā tika salīdzināta 60 mg devas

lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu, etorikoksibs 60 mg dienā un 90 mg dienā uzrādīja

līdzīgu efektivitāti kā naproksēns 1000 mg dienā. Starp pacientiem ar neatbilstošu atbildes reakciju uz

60 mg dienā 6 nedēļas ilgu lietošanu, devas palielināšana līdz 90 mg dienā samazināja muguras sāpju

intensitātes pakāpi (0-100 mm vizuālu analogu skalā), salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuri turpināja

lietot 60 mg dienā, ar vidējo uzlabojumu -2,70 mm (95% TI: -4,88 mm, -0,52 mm).

Klīniskā pētījumā, kurā vērtēja zobu sāpes pēc ķirurģiskām manipulācijām, etorikoksibu lietoja pa

90 mg vienu reizi dienā līdz trīs dienām. Pacientu apakšgrupā, kuriem pētījuma sākumā bija vidēji

stipras sāpes, etorikoksiba lietošana 90 mg devā nodrošināja tādu pašu pretsāpju ietekmi, kā

ibuprofēns 600 mg devā (16,11 un 16,39; P=0,722), un lielāku pretsāpju iedarbību nekā paracetamols/

kodeīns 600 mg/60 mg devā (11,00; P<0,001) vai placebo (6,84; P<0,001), vērtējot pēc kopējā sāpju

samazinājuma pirmo 6 stundu laikā (TOPAR6). To pacientu īpatsvars, kuri ziņoja par glābšanas zāļu

lietošanu pirmajās 24 stundās pēc zāļu lietošanas sākuma, bija 40,8 % 90 mg etorikoksiba grupā,

25,5 % 600 mg ibuprofēna ik pēc 6 stundām grupā, 46,7 % 600 mg/60 mg paracetamola/kodeīna ik

pēc 6 stundām grupā un 76,2 % placebo grupā. Šajā pētījumā vidējais 90 mg etorikoksiba darbības

sākuma (sajūtama sāpju mazināšanās) laiks bija 28 minūtes pēc zāļu lietošanas.

Drošums

Daudznacionālā programma par ilgstošu etorikoksiba un diklofenaka lietošanu artrīta ārstēšanā

Multinational Etoricoxib and Diclofenac Arthritis Long-term

– MEDAL)

MEDAL programma bija prospektīva plānojuma kardiovaskulārā (KV) drošuma galarezultātu

programma, kurā apkopoja datus no trīs nejaušinātiem, dubultmaskētiem pētījumiem ar aktīvu

kontrolgrupu, proti, MEDAL, EDGE II un EDGE pētījumiem.

Pētījums MEDAL bija uz mērķa kritēriju sasniegšanu orientēts KV galarezultātu pētījums, kurā

piedalījās 17 804 pacienti ar OA un 5 700 pacienti ar RA, kas vidēji 20,3 mēnešus (maksimums

42,3 mēneši, mediāna 21,3 mēneši) lietoja etorikoksibu pa 60 mg (OA) vai 90 mg (OA un RA) dienā

vai diklofenaku pa 150 mg dienā. Šajā klīniskā pētījumā reģistrēja informāciju tikai par būtiskām

blakusparādībām un par zāļu lietošanas pārtraukšanu jebkādu blakusparādību dēļ.

EDGE un EDGE II pētījumos tika salīdzināta etorikoksiba un diklofenaka gastrointestinālā

panesamība. EDGE pētījumā piedalījās 7111 pacienti ar OA, kas vidēji 9,1 mēnesi (maksimums

16,6 mēneši, mediāna 11,4 mēneši) lietoja etorikoksibu pa 90 mg dienā (1,5 reizes pārsniedz OA

ārstēšanai ieteikto devu) vai diklofenaku pa 150 mg dienā. EDGE II pētījumā piedalījās 4086 pacienti

ar RA, kas vidēji 19,2 mēnešus (maksimums 33,1 mēnesis, mediāna 24 mēneši) lietoja etorikoksibu pa

90 mg dienā vai diklofenaku pa 150 mg dienā.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Apvienotajā MEDAL programmā 34 701 pacientu ar OA vai RA terapiju saņēma vidēji 17,9 mēnešus

(maksimums 42,3 mēneši, mediāna 16,3 mēneši), un aptuveni 12 800 pacientu terapiju saņēma vairāk

nekā 24 mēnešus. Programmā iesaistītajiem pacientiem pētījuma sākumā bija plašs kardiovaskulāro un

gastrointestinālo riska faktoru spektrs. No programmas tika izslēgti pacienti, kuriem 6 mēnešu laikā

pirms iesaistīšanas pētījumā bija miokarda infarkts, koronāro artēriju šuntēšana vai perkutāna koronārā

iejaukšanās. Pētījumos bija atļauta gastroprotektīvu līdzekļu un mazu devu acetilsalicilskābes

lietošana.

Kopējais drošums:

Kardiovaskulāras trombozes komplikāciju biežums etorikoksiba un diklofenaka lietotājiem nozīmīgi

neatšķīrās. Etorikoksiba lietotājiem kardiorenālas blakusparādības novēroja biežāk nekā diklofenaka

lietotājiem, un šī ietekme bija no devas atkarīga (skatīt rezultātus turpmāk). Diklofenaka lietotājiem

statistiski nozīmīgi biežāk nekā etorikoksiba lietotājiem novēroja gastrointestinālas un ar aknām

saistītas nevēlamās blakusparādības. Nevēlamo blakusparādību sastopamība EDGE un EDGE II

pētījumā un tādu nevēlamu blakusparādību sastopamība, kuras atzina par būtiskām vai kuru dēļ tika

pārtraukta dalība MEDAL pētījumā, etorikoksiba grupā bija lielāka nekā diklofenaka grupā.

Kardiovaskulārā drošuma rezultāti:

Pierādītu būtisku ar trombozi saistītu kardiovaskulāru blakusparādību (kas ietvēra kardiālas,

cerebrovaskulāras un perifērisko asinsvadu komplikācijas) biežums etorikoksiba un diklofenaka

grupās bija līdzīgs, un dati par tām apkopoti tabulā. Nevienā no analizētajām apakšgrupām, tostarp arī

pacientiem ar atšķirīgu sākotnējo kardiovaskulāro risku, ar trombozi saistītu komplikāciju biežums

etorikoksiba un diklofenaka lietotājiem statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Vērtējot atsevišķi, pierādītu

būtisku ar trombozi saistītu kardiovaskulāru blakusparādību relatīvais risks etorikoksiba 60 mg vai

90 mg devu un diklofenaka 150 mg devas lietotājiem bija līdzīgs.

2. tabula. Pierādītu ar trombozi saistītu KV komplikāciju biežums (apvienotā MEDAL

programma)

Etorikoksibs

(N=16 819)

25 836 pacient

gadi

Diklofenaks

(N=16 483)

24 766 pacient-

gadi

Terapijas

grupu salīdzinājums

Biežums

(95 % TI)

Biežums

(95 % TI)

Relatīvais risks

(95 % TI)

Pierādītas būtiskas ar trombozi saistītas kardiovaskulārās blakusparādības

Saskaņā ar protokolu

ārstētās pētāmās

personas

1,24 (1,11; 1,38)

1,30 (1,17; 1,45)

0,95 (0,81; 1,11)

Ārstēt paredzētās

pētāmās personas

1,25 (1,14; 1,36)

1,19 (1,08; 1,30)

1,05 (0,93; 1,19)

Pierādītas kardiālas komplikācijas

Saskaņā ar protokolu

ārstētās pētāmās

personas

0,71 (0,61; 0,82)

0,78 (0,68; 0,90)

0,90 (0,74; 1,10)

Ārstēt paredzētās

pētāmās personas

0,69 (0,61; 0,78)

0,70 (0,62; 0,79)

0,99 (0,84; 1,17)

Pierādītas cerebrovaskulāras komplikācijas

Saskaņā ar protokolu

ārstētās pētāmās

personas

0,34 (0,28; 0,42)

0,32 (0,25; 0,40)

1,08 (0,80; 1,46)

Ārstēt paredzētās

pētāmās personas

0,33 (0,28; 0,39)

0,29 (0,24; 0,35)

1,12 (0,87; 1,44)

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Pierādītas perifēro asinsvadu komplikācijas

Saskaņā ar protokolu

ārstētās pētāmās

personas

0,20 (0,15; 0,27)

0,22 (0,17; 0,29)

0,92 (0,63; 1,35)

Ārstēt paredzētās

pētāmās personas

0,24 (0,20; 0,30)

0,23 (0,18; 0,28)

1,08 (0,81; 1,44)

Komplikācijas uz 100 pacientgadiem; TI = ticamības intervāls

N = kopējais pacientu skaits, kas ietverti pēc protokola ārstēto pacientu grupā.

Saskaņā ar protokolu ārstētās pētāmās personas: visi komplikāciju gadījumi pētījuma terapijas laikā

vai 14 dienu laikā pēc tās pārtraukšanas (izslēgti pacienti, kas izlietoja <75 % pētījuma zāļu vai

>10 % laika nelietoja pētījuma NPL).

Ārstēt paredzētās pētāmās personas: visi apstiprinātie komplikāciju gadījumi līdz klīniskā pētījuma

beigām (ietverot pacientus, kuriem, iespējams, veikta ar pētījumu nesaistīta medicīniska iejaukšanās

pēc pētījuma zāļu lietošanas beigām). Kopējais nejaušināti grupās iedalīto pacientu skaits: n= 17 412

etorikoksiba grupā un 17 289 diklofenaka grupā.

KV mirstība un kopējā mirstība etorikoksiba un diklofenaka terapijas grupā bija līdzīga.

Kardiorenālas komplikācijas:

Aptuveni 50 % MEDAL pētījumā iesaistīto pacientu pētījuma sākumā anamnēzē bija hipertensija.

Šajā pētījumā ārstēšanas pārtraukšanas biežums ar hipertensiju saistītu blakusparādību dēļ etorikoksiba

grupā bija statistiski nozīmīgi lielāks nekā diklofenaka grupā. Ar sastrēguma sirds mazspēju saistītu

blakusparādību sastopamība (ārstēšanas pārtraukšana un būtiskas blakusparādības) etorikoksiba 60 mg

devas grupā un diklofenaka 150 mg devas grupā bija līdzīga, bet etorikoksiba 90 mg devas grupā bija

lielāka nekā diklofenaka 150 mg devas grupā (statistiski nozīmīguma atšķirība 90 mg etorikoksiba un

150 mg diklofenaka grupas salīdzinājumam MEDAL OA kohortā). Apstiprinātu ar sastrēguma sirds

mazspēju saistītu blakusparādību sastopamība (būtiskas komplikācijas, kuru dēļ pacients tika

hospitalizēts vai nonāca neatliekamās palīdzības nodaļā) etorikoksiba grupā bija lielāka nekā

diklofenaka 150 mg devas grupā, taču šī atšķirība nebija statistiski nozīmīga, un šī ietekme bija no

devas atkarīga. Terapijas pārtraukšanas sastopamība ar tūsku saistītu blakusparādību dēļ etorikoksiba

grupā bija lielāka nekā diklofenaka 150 mg devas grupā, un šī ietekme bija no devas atkarīga

(statistiski nozīmīga atšķirība, salīdzinot ar etorikoksiba 90 mg devu, bet etorikoksiba 60 mg devai

atšķirība nebija statistiski nozīmīga).

EDGE un EDGE II kardiorenālie rezultāti atbilda MEDAL pētījuma rezultātiem.

Atsevišķos MEDAL programmas pētījumos absolūtā ārstēšanas pārtraukšanas gadījumu sastopamība

etorikoksiba (60 mg vai 90 mg devas) lietotājiem jebkurā ārstēšanas grupā bija šāda: līdz 2,6 %

hipertensijas dēļ, līdz 1,9 % tūskas dēļ un līdz 1,1 % sastrēguma sirds mazspējas dēļ; terapijas

pārtraukšanas biežums etorikoksiba 90 mg devas grupā bija lielāks nekā etorikoksiba 60 mg devas

grupā.

Gastrointestinālās panesamības rezultāti MEDAL programmā:

Visos trīs MEDAL programmas pētījumos terapijas pārtraukšanas biežums jebkādas klīniskas GI

blakusparādības (piemēram, dispepsijas, vēdersāpju, čūlas) dēļ etorikoksiba grupā bija nozīmīgi

mazāks nekā diklofenaka grupā. Terapijas pārtraukšanas biežums uz simts pacientgadiem klīnisku GI

komplikāciju dēļ visā pētījuma periodā bija šāds: 3,23 etorikoksiba un 4,96 diklofenaka grupā

MEDAL pētījumā; 9,12 etorikoksiba un 12,28 diklofenaka grupā EDGE pētījumā un 3,71 etorikoksiba

un 4,81 diklofenaka grupā EDGE II pētījumā.

Gastrointestinālā drošuma rezultāti MEDAL programmā:

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Vispārējas blakusparādības GI sākumdaļā tika definētas kā perforācijas, čūlas un asiņošanas gadījumi.

Komplicētu vispārēju GI sākumdaļas blakusparādību apakškopā tika ietverti perforācijas, obstrukcijas

un komplicētas asiņošanas gadījumi; nekomplicētu GI sākumdaļas blakusparādību apakškopā tika

ietverti nekomplicētas asiņošanas un nekomplicētas čūlas gadījumi. Etorikoksiba grupā tika novērots

nozīmīgi mazāks vispārējo GI sākumdaļas blakusparādību biežums nekā diklofenaka grupā.

Komplicētu notikumu biežums etorikoksiba un diklofenaka grupā nozīmīgi neatšķīrās. GI sākumdaļas

asiņošanas gadījumu (gan komplicētu, gan nekomplicētu) apakškopa etorikoksiba un diklofenaka

grupās nozīmīgi neatšķīrās. Etorikoksiba panāktais ieguvums attiecībā uz GI sākumdaļu pacientiem,

kuri vienlaikus lietoja acetilsalicilskābi nelielā devā (aptuveni 33 % pacientu), salīdzinot ar

diklofenaku, nebija statistiski nozīmīgs.

Pierādītu komplicētu un nekomplicētu ar GI sākumdaļu saistītu klīnisko komplikāciju (perforācijas,

čūlas un asiņošana [PČA]) biežums uz simts pacientgadiem bija 0,67 (95 % TI: 0,57; 0,77)

etorikoksiba grupā un 0,97 (95 % TI: 0,85; 1,10) diklofenaka grupā, un tam atbilstošais relatīvais risks

ir 0,69 (95 % TI: 0,57; 0,83).

Pierādītu ar GI sākumdaļu saistītu komplikāciju biežums tika vērtēts gados vecākiem pacientiem, un,

vērtējot gadījumu skaitu uz simts pacientgadiem attiecīgi etorikoksiba un diklofenaka grupā, lielākais

samazinājums tika novērots pacientiem vecumā ≥ 75 gadiem (1,35 [95 % TI: 0,94; 1,87] un 2,78

[95 % TI: 2,14; 3,56]).

Pierādītu ar GI apakšējo daļu saistītu komplikāciju (tievās vai resnās zarnas perforācija, obstrukcija vai

asiņošana [POA]) biežums etorikoksiba un diklofenaka grupā nozīmīgi neatšķīrās.

Aknu drošuma rezultāti MEDAL programmā:

Etorikoksibs bija saistīts ar statistiski nozīmīgi mazāku terapijas pārtraukšanas biežumu ar aknām

saistītu blakusparādību dēļ nekā diklofenaks. Apvienotajā MEDAL programmā ar aknām saistītu

blakusparādību dēļ ārstēšanu pārtrauca 0,3 % pacientu etorikoksiba grupā un 2,7 % pacientu

diklofenaka grupā. Biežums uz simts pacientgadiem etorikoksiba grupā bija 0,22 un diklofenaka grupā

1,84 (p vērtība etorikoksiba un diklofenaka salīdzinājumam bija < 0,001). Tomēr lielākā daļa ar aknām

saistīto nevēlamo blakusparādību MEDAL programmā bija mazāk būtiskas.

Papildu dati par ar trombozi saistīto kardiovaskulāro drošumu

Klīniskos pētījumos, kas nebija MEDAL programmas pētījumi, aptuveni 3100 pacientu vismaz

12 nedēļas lietoja etorikoksibu devā ≥ 60 mg dienā. Pierādītu būtisku ar trombozi saistītu

kardiovaskulāro komplikāciju biežums pacientiem, kuri lietoja ≥60 mg etorikoksiba, placebo vai NPL,

izņemot naproksēnu, būtiski neatšķīrās. Tomēr etorikoksiba lietotājiem šādas komplikācijas radās

biežāk nekā pacientiem, kuri lietoja naproksēnu pa 500 mg divas reizes dienā. Dažu COX-1 inhibējošo

NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antitrombotiskās aktivitātes atšķirības var būt klīniski nozīmīgas

pacientiem ar trombembolijas komplikāciju risku. Selektīvie COX-2 inhibitori samazina sistēmisko

(un tādēļ, iespējams, arī endoteliālo) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot trombocītu tromboksānu.

Šo novērojumu klīniskā nozīme nav noskaidrota.

Papildu dati par gastrointestinālo drošumu

Divos 12 nedēļu dubultmaskētos endoskopijas pētījumos gastroduodenālas čūlas kumulatīvā

sastopamība etorikoksibu pa 120 mg vienu reizi dienā lietojušiem pacientiem bija nozīmīgi mazāka

nekā pacientiem, kas lietoja vai nu ar naproksēnu pa 500 mg divas reizes dienā, vai ibuprofēnu pa

800 mg trīs reizes dienā. Čūlas rašanās sastopamība etorikoksiba lietotājiem bija lielāka čūlu nekā

placebo grupā.

Pētījums par nieru darbību gados vecākiem cilvēkiem

Nejaušinātā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā vērtēja 15 dienas ilgas

etorikoksiba (90 mg), celekoksiba (pa 200 mg divas reizes dienā), naproksēna (pa 500 mg divas reizes

dienā) vai placebo lietošanas ietekmi uz nātrija izvadīšanu ar urīnu, asinsspiedienu un citiem nieru

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

darbības rādītājiem pētāmām personām vecumā no 60 līdz 85 gadiem, kas ievēroja diētu ar 200 mEq

nātrija dienā.

Divu ārstēšanas nedēļu laikā etorikoksiba, celekoksiba un naproksēna ietekme uz nātrija izvadīšanu ar

urīnu bija līdzīga. Visas aktīvās salīdzinājuma zāles izraisīja sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos,

salīdzinot ar placebo, tomēr etorikoksibs bija saistīts ar statistiski nozīmīgu paaugstinājumu 14. dienā,

salīdzinot ar celekoksibu un naproksēnu (vidējās sistoliskā asinsspiediena izmaiņas, salīdzinot ar

pētījuma sākumu: etorikoksibs — 7,7 mm Hg, celekoksibs — 2,4 mm Hg, naproksēns — 3,6 mm Hg).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Iekšķīgi lietots etorikoksibs uzsūcas labi. Absolūtā biopieejamība ir aptuveni 100 %. Pēc lietošanas

pieaugušajiem pa 120 mg vienu reizi dienā tukšā dūšā līdz līdzsvara fāzes sasniegšanai maksimālā

koncentrācija plazmā (ģeometriskā vidējā C

= 3,6 mikrogrami/ml) tika novērota pēc aptuveni

1 stundas (T

). Ģeometriskais vidējais zemlīknes laukums (AUC

0-24 h

) bija 37,8 mikrogramih/ml.

Etorikoksiba farmakokinētika klīnisko devu diapazonā ir lineāra.

120 mg devas lietošana kopā ar pārtiku (treknu maltīti) neietekmēja etorikoksiba uzsūkšanās apjomu.

Mainījās uzsūkšanās ātrums, un C

samazinājās par 36 % un T

bija par 2 stundām lielāks. Šie dati

netiek uzskatīti par klīniski nozīmīgiem. Klīniskos pētījumos etorikoksibs tika lietots, neņemot vērā

ēdiena uzņemšanu.

Izkliede

Koncentrāciju diapazonā no 0,05 līdz 5 mikrogramiem/ml etorikoksibs aptuveni 92 % apmērā saistās

ar cilvēka plazmas olbaltumvielām. Izkliedes tilpums līdzsvara fāzē (Vdss) cilvēkiem bija aptuveni

120 l.

Etorikoksibs šķērso placentāro barjeru žurkām un trušiem un hematoencefālisko barjeru žurkām.

Biotransformācija

Etorikoksibs tiek plaši metabolizēts, un <1 % devas urīnā tiek atgūta sākotnējās aktīvās vielas formā.

Galveno metabolisma ceļu, kurā veidojas 6’-hidroksimetilatvasinājums, katalizē CYP enzīmi.

Etorikoksiba metabolismā in vivo, šķiet, ir iesaistīts CYP3A4. Pētījumi in vitro liecina, ka galveno

metabolisma ceļu var katalizēt arī CYP2D6, CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19, taču to iedarbības

apjoms in vivo nav pētīts.

Cilvēka organismā atklāti pieci metabolīti. Galvenais metabolīts ir etorikoksiba 6’-karboksilskābes

atvasinājums, kas veidojas, oksidējoties 6’-hidroksimetilatvasinājumam. Šiem galvenajiem

metabolītiem vai nu nepiemīt nosakāma aktivitāte, vai arī tie ir vāji COX-2 inhibitori. Neviens no šiem

metabolītiem neinhibē COX-1.

Eliminācija

Pēc vienas 25 mg radioaktīvi iezīmētas etorikoksiba devas intravenozas ievadīšanas veselām pētāmām

personām 70 % radioaktivitātes tika atgūti urīnā, bet 20 % — fēcēs, galvenokārt metabolītu formā.

Mazāk nekā 2 % tika atgūti nemainītas aktīvās vielas formā.

Etorikoksiba eliminācija gandrīz pilnīgi notiek tikai ar metabolismu, kuram seko izvadīšana caur

nierēm. Etorikoksibu lietojot vienu reizi dienā pa 120 mg, tā līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta

septiņu dienu laikā un akumulēšanās attiecība ir aptuveni 2, kas atbilst aptuveni 22 stundas ilgam

pusperiodam. Aprēķinātais klīrenss plazmā pēc 25 mg devas intravenozas ievadīšanas ir aptuveni

50 ml/min.

Īpašas pacientu grupas

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

Gados vecāki pacienti: Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem (no 65 gadu vecuma) un jauniem

cilvēkiem ir līdzīga.

Dzimums: Etorikoksiba farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīga.

Aknu funkcijas traucējumi: Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (5-6 punkti Child-

Pugh skalā), kas lietoja etorikoksibu pa 60 mg vienu reizi dienā, vidējā AUC vērtība bija aptuveni par

16 % lielāka nekā veselām pētāmajām personām, kas izmantoja tādu pašu ārstēšanas shēmu.

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7-9 punkti Child-Pugh skalā), kas lietoja

etorikoksibu pa 60 mg katru otro dienu, vidējā AUC vērtība bija tāda pati kā veselām pētāmajām

personām, kuras lietoja etorikoksibu pa 60 mg vienu reizi dienā; etorikoksiba lietošana pa 30 mg vienu

reizi dienā šajā populācijā nav pētīta. Klīniski vai farmakokinētiski dati par pacientiem ar smagiem

aknu darbības traucējumiem (≥ 10 punkti Child-Pugh skalā) nav pieejami. (Skatīt 4.2. un

4.3. apakšpunktu.)

Nieru funkciju traucējumi: Vienas 120 mg etorikoksiba devas farmakokinētika pacientiem ar vidēji

smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību galējā stadijā,

kuriem tika veikta hemodialīze, nozīmīgi neatšķīrās no farmakokinētikas veseliem cilvēkiem.

Hemodialīzes ietekme uz elimināciju bija niecīga (dialīzes klīrenss aptuveni 50 ml/min) (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu.)

Pediatriskie pacienti: Etorikoksiba farmakokinētika pediatriskiem pacientiem (vecumā < 12 gadiem)

nav pētīta.

Farmakokinētikas pētījumā (n=16), kurā piedalījās pusaudži (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), pētījuma

dalībniekiem, kuru ķermeņa masa bija no 40 līdz 60 kg un kuri etorikoksibu lietoja pa 60 mg vienu

reizi dienā, un pētījuma dalībniekiem, kuru ķermeņa masa bija > 60 kg un kuri etorikoksibu lietoja pa

90 mg vienu reizi dienā, bija līdzīga tā farmakokinētikai pieaugušajiem, kas etorikoksibu lietoja pa

90 mg vienu reizi dienā. Etorikoksiba drošums un efektivitāte pediatriskajiem pacientiem nav pierādīta

(skatīt 4.2. apakšpunktu.).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos etorikoksibam nav pierādīta genotoksiska darbība. Etorikoksibs nebija

kancerogēns pelēm. Žurkām radās hepatocelulāra un vairogdziedzera folikulāro šūnu adenoma,

aptuveni divus gadus ik dienu lietojot devas, kas > 2 reizes pārsniedza cilvēkiem noteikto dienas devu

(90 mg), vērtējot pēc kopējās sistēmiskās iedarbības. Žurkām novērotās hepatocelulārās un

vairogdziedzera folikulāro šūnu adenomas, domājams, ir radušās specifiska žurkām specifiska

mehānisma rezultātā, kas saistīts ar aknu CYP enzīmu indukciju. Etorikoksiba kā aknu enzīma

CYP3A inducētāja darbība cilvēkam nav pierādīta.

Ar etorikoksibu saistītā gastrointestinālā toksicitāte žurkām palielinājās, palielinoties devai un

iedarbības ilgumam. 14 nedēļu toksicitātes pētījumā etorikoksibs izraisīja gastrointestinālas čūlas, ja tā

kopējā iedarbība pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam pēc terapeitisku devu lietošanas. 53 un

106 nedēļu toksicitātes pētījumā gastrointestinālas čūlas novēroja arī tad, ja kopējā iedarbība bija

līdzīga tā kopējai iedarbībai cilvēkam pēc terapeitisku devu lietošanas. Suņiem nieru un kuņģa un

zarnu trakta darbības patoloģiju novēroja, ja kopējā iedarbība bija liela.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar žurkām etorikoksibs nebija teratogēns, to lietojot pa 15 mg/kg

dienā (tas aptuveni 1,5 reizes pārsniedz cilvēkiem noteikto dienas devu [90 mg], vērtējot pēc kopējās

sistēmiskās iedarbības). Trušiem ar zāļu ievadīšanu saistītas kardiovaskulāras malformācijas novēroja,

ja kopējās iedarbības līmenis bija zemāks nekā kopējā klīniskā iedarbība, lietojot cilvēkiem noteikto

dienas devu (90 mg). Taču ar zāļu ievadīšanu saistītas augļa ārējas vai skeleta malformācijas netika

novērotas. Žurkām un trušiem bija no devas atkarīgs pēcimplantācijas abortu biežuma pieaugums, ja

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

kopējā iedarbība vismaz 1,5 reizes pārsniedza kopējo iedarbību cilvēkam (skatīt 4.3. un

4.6. apakšpunktu).

Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas periodā, un koncentrācija pienā bija aptuveni divas

reizes lielāka par koncentrāciju plazmā. Pēc tam, kad mazuļi bija saņēmuši pienu no mātītēm, kurām

laktācijas periodā bija lietots etorikoksibs, tika novērota mazuļu dzīvsvara samazināšanās.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kodols:

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons K29-32

Magnija stearāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Laktozes monohidrāts

Titāna dioksīds (E171)

Triacetīns

Papildus 60 mg, 120 mg:

Indigokarmīna alumīnija laka (E132)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

OPA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteri

ABPE tablešu trauciņš ar bērniem drošu, skrūvējamu PP vāciņu, kas satur desikantu (silikagels)

Iepakojuma lielums: 5, 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 49, 50, 56, 60, 84, 90, 98, 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

SASKAŅOTS ZVA 02-02-2017

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Coxitor 60 mg apvalkotās tabletes: 15-0102

Coxitor 90 mg apvalkotās tabletes: 15-0103

Coxitor 120 mg apvalkotās tabletes: 15-0104

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 1. jūnijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2016

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju