Cipralex 10 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

09-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

09-07-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Escitaloprāms
Pieejams no:
H. Lundbeck A/S, Denmark
ATĶ kods:
N06AB10
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Escitalopram
Deva:
10 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
H. Lundbeck A/S, Denmark
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0298

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Cipralex 10 mg apvalkotās tabletes

Cipralex 20 mg apvalkotās tabletes

Escitalopramum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Cipralex un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Cipralex lietošanas

Kā lietot Cipralex

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Cipralex

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Cipralex un kādam nolūkam tās lieto

Cipralex satur aktīvo vielu escitaloprāmu. Cipralex pieder antidepresantu grupai, ko sauc par

selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI). Šīs zāles, palielinot serotonīna līmeni,

iedarbojas uz serotonīna-sistēmu smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka serotonīna-sistēmas traucējumi ir

nozīmīgs faktors, kas ietekmē depresijas un ar to saistīto saslimšanu attīstību.

Cipralex lieto depresijas (depresijas epizožu) un trauksmes (tādas, kā panikas lēkmes ar vai bez

agarofobijas, sociālās trauksmes, ģeneralizētas trauksmes un obsesīvi-kompulsīvi traucējumi)

ārstēšanai pieaugušajiem vecākiem par 18 gadiem.

Var paiet pāris nedēļas, iekams Jūs sāksiet justies labāk. Turpiniet Cipralex lietošanu, pat ja paies kāds

laiks iekams Jūs sāksiet just uzlabojumu.

Jums jāsazinās ar ārstu, ja nejūtaties labāk vai jūtaties sliktāk.

2.

Kas Jums jāzina pirms Cipralex lietošanas

Nelietojiet Cipralex šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret escitaloprāmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

- ja Jūs vienlaikus lietojat citas zāles, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par monamīnoksidāzes (MAO)

inhibitoriem, ieskaitot selegilīnu (lieto Parkinsona slimības ārstēšanai), moklobemīdu (lieto depresijas

ārstēšanai) un linezolīdu (antibiotika);

ja Jums kopš dzimšanas ir vai ir novērots neparasts sirds ritms (novērots veicot EKG,

izmeklējumu sirds darbības pārbaudei);

ja lietojat zāles sirds ritma problēmu novēršanai vai kas var ietekmēt sirds ritmu (skat.

apakšpunktu 2 „Citas zāles un Cipralex”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Cipralex lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Izstāstiet savam ārstam, ja Jums ir kādas citas slimības, kas ārstam būtu jāņem vērā. Izstāstiet ārstam:

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

ja Jums ir epilepsija. Cipralex terapija pārtraucama, ja parādās krampji pirmo reizi, vai

tie kļūst biežāki (skatīt arī apakšpunktu 4 „Iespējamās blakusparādības”);

ja Jums ir traucēta nieru un aknu darbība. Ārstam iespējams būs jāpielāgo devas;

ja Jums ir diabēts. Cipralex terapija var ietekmēt glikēmijas kontroles rezultātus.

Iespējams būs nepieciešama insulīna un/vai iekšķīgi lietojamo hipoglikēmisko līdzekļu

devas pielāgošana;

ja Jums ir samazināts nātrija līmenis asinīs;

ja Jums viegli rodas asiņošana vai zilumi;

ja Jums ir bijusi elektrošoka terapija;

ja Jums ir koronāra sirds slimība;

ja Jums ir vai kādreiz ir bijušas sirdsdarbības problēmas vai nesen ir pārciesta sirds

lēkme;

ja Jums ir palēnināta sirds darbība miera stāvoklī un/vai Jūs zināt, ka Jums ir sāls

trūkums organismā, kas radies ieilgušas caurejas un vemšanas (sliktas pašsajūtas) vai

diurētisko līdzekļu (čurājamās zāles) lietošanas rezultātā;

ja Jums ir paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība, ģībonis, sabrukums vai reibonis

pieceļoties kājās, kas var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem;

ja Jums ir vai iepriekš ir bijušas acu problēmas, tādas kā noteikta veida glaukoma

(palielināts acs iekšējais spiediens).

Uzmanību

Dažiem pacientiem ar maniakāli depresīvo saslimšanu var sākties mānijas fāze. Tā raksturīga ar

neparastām, strauji mainīgām idejām, nepamatotu prieku un pārmērīgu fizisku aktivitāti. Ja novērojat

augstāk minēto, sazinieties ar ārstu.

Terapijas pirmajās nedēļas iespējams novērot arī tādus simptomus kā nemieru un grūtības mierīgi

nosēdēt vai nostāvēt. Ja novērojat šos simptomus, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Tādas zāles kā Cipralex (tā sauktie SSAI/SNAI) var izraisīt seksuālās disfunkcijas simptomus (skatīt

4. punktu). Dažos gadījumos šie simptomi saglabājās arī pēc terapijas pārtraukšanas.

Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās

Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, dažkārt Jums var rasties domas par paškaitējumu vai pašnāvību.

Šīs domas var pastiprināties, ja antidepresantus sākat lietot pirmoreiz, jo nepieciešams laiks, parasti

apmēram divas nedēļas, bet dažreiz vairāk, līdz zāles sāk iedarboties.

Šādas domas biežāk var rasties,

- ja jau iepriekš Jums bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību;

- ja Jūs esat gados jauns cilvēks. Klīniski pētījumi sniedz informāciju, ka palielināts

pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pieaugušajiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un kuri psihisku

traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.

Ja Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību, jebkurā diennakts laikā nekavējoties sazinieties ar

savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu.

Jums var palīdzēt tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam izstāstāt par depresiju vai

trauksmi un lūdzat izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jums vajadzētu viņiem lūgt, lai viņi Jums

pasaka, ja viņiem šķiet, ka jūsu depresīvie traucējumi vai trauksme pastiprinās, vai arī ja viņiem rodas

bažas par pārmaiņām Jūsu uzvedībā

Bērni un pusaudži

Parasti bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Cipralex lietot nav atļauts. Turklāt Jums ir

jāzina, ka pacientiem līdz 18 gadu vecumam, lietojot šīs grupas zāles, tādu nevēlamu blakusparādību,

kā pašnāvības mēģinājumu, pašnāvniecisku ideju un naidīguma (izpaužas galvenokārt kā agresivitāte,

opozicionāra uzvedība un dusmas), iespēja ir lielāka. Neraugoties uz iepriekš minēto, ārsts, uzskatot,

ka tas ir pacienta interesēs, var nozīmēt Cipralex arī pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Ja ārsts ir

nozīmējis Cipralex par 18 gadiem jaunākam pacientam un Jūs vēlaties to apspriest, lūdzu, dodieties

pie ārsta. Jums jāinformē ārsts, ja pacientam, kas jaunāks par 18 gadiem un lieto Cipralex, attīstās vai

saasinās jebkurš no iepriekš nosauktajiem simptomiem. Turklāt ilgstošas zāļu lietošanas drošība

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

attiecībā uz augšanu, nobriešanu, izziņas spēju un uzvedības attīstību šajā pacientu vecuma grupā vēl

nav pierādīta.

Citas zāles un Cipralex

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādu no sekojošām zālēm:

Neselektīvos monamīnoksidāzes inhibitorus (MAOI), kas satur aktīvo vielu fenelzīnu,

iproniazīdu, izokarboksazīdu, nialamīdu un tranilcipromīdu. Ja esat lietojis kādas no šīm

zālēm, pirms Cipralex lietošanas Jums jānogaida 14 dienas. Pēc Cipralex terapijas

pārtraukšanas ir jānogaida 7 dienas, iekams sākat lietot kādas no šīm zālēm.

Atgriezeniskos selektīvos MAO-A inhibitorus, kas satur moklobemīdu (lieto depresijas

ārstēšanai).

Neatgriezeniskas darbības MAO-B inhibitorus, kas satur selegelīnu (lieto Parkinsona

slimības ārstēšanai). Šo zāļu vienlaicīga lietošana palielina blakusparādību rašanās risku.

Antibiotisko līdzekli linezolīdu.

Litiju (lieto maniakāli depresīvu traucējumu ārstēšanai) un triptofānu.

Imipramīnu un dezipramīnu (abus lieto depresijas ārstēšanai).

Sumatripānu un līdzīgas iedarbības zāles (lieto migrēnas ārstēšanai), tramadolu (lieto stipru

sāpju mazināšanai), kas palielina blakusparādību risku.

Cimetidīnu, lansoprazolu un omeprazolu (lieto kuņģa čūlas ārstēšanai), flukonazolu (sēnīšu

infekciju ārstēšanai), fluvoksamīnu (antidepresants) un tiklopidīnu (lieto insulta rašanās

riska samazināšanai). Šīs zāles var palielināt escitaloprāma koncentrācijas līmeni asinīs.

Asinszāli (Hypericum perforatum) - augu līdzeklis, ko lieto depresijas ārstēšanai.

Acetilsalicilskābi un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (zāles, ko lieto sāpju mazināšanai

vai asins šķidrināšanai, tā sauktos, antikoagulantus). Tie var pastiprināt noslieci uz

asiņošanu.

Varfarīnu, dipiridamolu un fenprokomonu (zāles, ko lieto asins šķidrināšanai; tā saucamos

antikoagulantus). Uzsākot terapiju un Cipralex terapiju pārtraucot, ārsts, iespējams, Jums

veiks asins koagulācijas laika pārbaudi, lai pārliecinātos, ka Jums nozīmētā antikoagulanta

deva aizvien ir atbilstoša.

Meflohīnu (lieto malārijas ārstēšanai), bupropionu (lieto depresijas ārstēšanai) un

tramadolu (lieto stipru sāpju mazināšanai), jo iespējams lielāks epilepsijas lēkmju rašanās

risks.

Neiroleptiskos līdzekļus (lieto šizofrēnijas un psihožu ārstēšanai) un antidepresantus (SSAI

un tricikliskos antidepresantus), jo iespējams lielāks epilepsijas lēkmju rašanās risks.

Flekainidīnu, propafenonu un metoprololu (lieto kardiovaskulāro slimību ārstēšanai) un

dezipramīnu, klomipramīnu un nortriptilēnu (antidepresanti) un risperidonu, tioridazīnu un

haloperidolu (antipsihotiskie līdzekļi). Iespējams nepieciešama Cipralex devas pielāgošana.

Zāles, kas pazemina kālija un magnija līmeni asinīs, jo tas var palielināt dzīvībai bīstamu

sirds ritma traucējumu rašanās risku.

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Nelietojiet Cipralex, ja lietojat zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai vai zāles, kas varētu iedarboties

uz sirds ritmu, piem., IA un III klases pretaritmijas līdzekļus, antipsihotiskos līdzekļus (piem.,

fenitiazīna atvasinājumus, pimozīdu, haloperidolu), tricikliskos antidepresantus, dažus pretmikrobu

līdzekļus (piem., sparfloksacīnu, moksifloksacīnu, eritromicīnu IV, pentamidīnu, pret-malārijas

līdzekļus īpaši halofantrīnu), dažus antihistamīnus (piem., astemizolu, hidroksizīnu, mizolastīnu).

Ja Jums ir kādi turpmāki jautājumi par augstāk minēto, lūdzu, vaicājiet padomu ārstam.

Cipralex kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Cipralex var lietot neatkarīgi no ēdienreizes (skat. apakšpunktu 3 „Kā lietot Cipralex”).

Cipralex mijiedarbība ar alkoholu nav sagaidāma. Tomēr tāpat kā citu zāļu lietošanas gadījumā, nav

ieteicama Cipralex vienlaicīga lietošana ar alkoholu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības vai bērna

barošanas ar krūti laikā nelietojiet Cipralex pirms neesat konsultējusies ar ārstu par iespējamo risku un

ieguvumu.

Ja Jūs lietojat Cipralex pēdējo 3 grūtniecības mēnešu laikā, Jums jāzina, ka Jūsu jaundzimušajam var

rasties šādas izpausmes: elpošanas traucējumi, zilgana ādas krāsa, krampji, izmaiņas ķermeņa

temperatūrā, apgrūtināta barošana, vemšana, zems cukura līmenis, saspringti vai atslābināti muskuļi,

izteikti refleksi, trīsas, trīce, aizkaitināmība, letarģija, nepārtraukta raudāšana, miegainība un

apgrūtināta aizmigšana. Ja jaundzimušajam rodas jebkurš no šiem simptomiem, lūdzu, sazinieties ar

ārstu.

Pārliecinieties, ka Jūsu vecmāte un/vai ārsts zina, ka lietojat Cipralex. Lietojot tādas zāles kā Cipralex

grūtniecības laikā, īpaši pēdējos 3 grūtniecības mēnešos, var paaugstināties nopietnu veselības

traucējumu risks jaundzimušajam, ko sauc par jaundzimušo persistējošu plaušu hipertensiju (JPPH).

Tās gadījumā jaundzimušais elpo ātrāk un viņam ir zilgana ādas krāsa. Šie simptomi parasti rodas

pirmo 24 stundu laikā pēc zīdaiņa dzimšanas. Nekavējoties sazinieties ar savu vecmāti un/vai ārstu

minēto simptomu rašanās

gadījumā.

Lietojot Cipralex grūtniecības laikā, tā lietošanu nedrīkst strauji pārtraukt.

Ir sagaidāms, ka escitaloprāms izdalīsies krūts pienā.

Pētījumi ar dzīvniekiem norāda, ka citaloprāms (līdzīgs medikaments escitaloprāmam) samazina

spermas kvalitāti. Teorētiski, tas varētu ietekmēt auglību, bet līdz šim ietekme uz cilvēka auglību vēl

nav novērota.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, līdz Jūs noskaidrojat, kādu ietekmi

Cipralex rada.

Cipralex satur nātriju

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Cipralex

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Pieaugušie

Depresija

Parasti ieteicamā Cipralex deva ir 10 mg, ko lieto kā vienu dienas devu. Ārsts var šo devu palielināt

līdz maksimāli 20 mg dienā.

Panikas lēkmes

Pirmajā terapijas nedēļā sākuma deva ir 5 mg Cipralex dienā, ko lieto kā vienu dienas devu, tad devu

palielina līdz 10 mg dienā. Ārsts var šo devu vēl palielināt līdz maksimāli 20 mg dienā.

Sociālā trauksme

Parasti ieteicamā Cipralex deva ir 10 mg, ko lieto kā vienu dienas devu. Atkarībā no Jūsu atbildes

reakcijas, ārsts var devu vai nu samazināt līdz 5 mg dienā vai palielināt līdz maksimāli 20 mg dienā.

Ģeneralizēta trauksme

Parasti ieteicamā Cipralex deva ir 10 mg, ko lieto kā vienu dienas devu. Ārsts var šo devu palielināt

līdz maksimāli 20 mg dienā.

Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi

Parasti ieteicamā Cipralex deva ir 10 mg, ko lieto kā vienu dienas devu. Ārsts var šo devu palielināt

līdz maksimāli 20 mg dienā.

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Ieteicamā sākuma deva ir 5 mg Cipralex dienā, ko lieto kā vienu dienas devu. Ārsts var palielināt zāļu

devu līdz 10 mg dienā.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Parasti Cipralex nelieto bērniem un pusaudžiem. Sīkāku informāciju skat. apakšpunktā 2 „Brīdinājumi

un piesardzība lietošanā”.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība. Lietojiet atbilstoši ārsta

norādījumiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi, nedrīkst lietot vairāk par 10 mg dienā. Lietojiet

atbilstoši ārsta norādījumiem.

Pacienti

, kas ir zināmi kā

vāji

CYP2C9

metabolizētāji

Pacienti ar šo zināmo genotipu nedrīkst lietot vairāk par 10 mg dienā. Lietojiet atbilstoši ārsta

norādījumiem.

Kā lietot tabletes

Jūs varat lietot Cipralex ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Tabletes jānorij, uzdzerot ūdeni.

Nesakošļājiet tabletes, jo tām ir rūgta garša.

Ja nepieciešams, Jūs varat tabletes sadalīt, iepriekš noliekot uz līdzenas virsmas ar dalījuma līniju uz

augšu. Tabletes tad var sadalīt, uzspiežot uz abām tabletes pusēm ar rādītājpirkstiem, kā parādīts

attēlā.

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Ārstēšanas ilgums

Var paiet pāris nedēļas, līdz Jūs pamanīsiet jebkādu uzlabošanos. Jums jāturpina Cipralex lietošana

kaut arī veselības stāvokļa uzlabojumu jutīsit pēc zināma laika.

Nekādā gadījumā nemainiet zāļu devu bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu.

Jums jāturpina tablešu lietošana tik ilgi, cik to iesaka Jūsu ārsts. Ja Jūs pārtrauksiet terapiju pārāk ātri,

simptomi var atjaunoties. Tādēļ ārstēšanos ieteicams turpināt vismaz 6 mēnešus pēc tam, kad atkal

jūtaties labi.

Ja esat lietojis Cipralex vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk par parakstīto Cipralex devu, nekavējoties meklējiet palīdzību pie ārsta vai

tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Tas jādara pat gadījumā, ja nav nekādu traucējumu

pazīmju. Dažas no pārdozēšanas pazīmēm var būt reibonis, trīce, uzbudinājums, krampji, koma, slikta

dūša, vemšana, izmaiņas sirdsdarbības ritmā, pazemināts asinsspiediens un izmaiņas ķermeņa

šķidruma/sāls līmenī. Dodoties pie ārsta vai uz slimnīcu, paņemiet līdzi Cipralex kārbiņu/iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Cipralex

Nelietojiet dubultu devu, lai aizstātu aizmirsto devu. Ja aizmirstat ieņemt devu un atceraties par to

pirms gulētiešanas, ieņemiet to uzreiz. Nākamajā dienā turpiniet lietošanu kā parasti. Ja atceraties par

to tikai nakts laikā vai nākamajā dienā, nelietojiet aizmirsto devu un turpiniet lietošanu kā parasti.

Ja Jūs pārtraucat lietot Cipralex

Nepārtrauciet Cipralex lietošanu, ja vien to darīt Jums nav noteicis ārsts. Kad esat pabeidzis savu

ārstēšanas kursu, parasti tiek ieteikts Cipralex devu mazināt pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Ja Jūs pārtraucat Cipralex lietošanu, īpaši ja tas notiek strauji, Jums var rasties pārtraukšanas

simptomi. Tie parasti novērojami bieži, ja Cipralex terapija tiek pārtraukta. Šo simptomu novērošanas

risks ir lielāks, ja zāles lietotas ilgstoši, lietotas augstas zāļu devas vai deva samazināta pārāk strauji.

Parasti novērotie simptomi ir viegli izteikti un izzūd paši no sevis dažu nedēļu laikā. Tomēr dažiem

pacientiem tie var būt arī stipri izteikti un turpināties 2 līdz 3 mēnešus vai pat ilgāk. Ja pārtraucot lietot

Cipralex novērojat izteiktus pārtraukšanas simptomus, sazinieties ar ārstu. Iespējams ārsts Jums ieteiks

atsākt zāļu lietošanu un samazinās lietošanas devu lēnāk.

Pārtraukšanas simptomi var būt: reibonis (nestabilitāte vai nespēja noturēt līdzsvaru), tirpas, dedzinoša

sajūta un (retāk novērota) elektriskā šoka sajūta, arī galvā, miega traucējumi (spilgti sapņi, nakts

murgi, nespēja iemigt), trauksme, galvassāpes, slikta dūša, svīšana (ieskaitot svīšanu naktī),

saspringuma un uzbudinājuma sajūta, trīce, apjukuma vai dezorientācijas sajūta, pastiprināta

emocionalitāte un aizkaitināmība, caureja (šķidra vēdera izeja), redzes traucējumi, vibrējoša vai sitoša

sirds darbība (sirdsklauves).

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet padomu ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Blakusparādības ir kopumā vieglas un parasti izzūd ārstēšanas pirmajās nedēļās. Lūdzu, ievērojiet, ka

dažas no izpausmēm var būt arī Jūsu slimības simptomi, un tie, stāvoklim uzlabojoties, izzudīs.

Ja terapijas laikā novērojat kādu no sekojošajām blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar

ārstu vai dodieties uz tuvāko slimnīcu:

Retāk (var novērot līdz 1 no 100 cilvēkiem):

neparasta asiņošana, ieskaitot kuņģa-zarnu trakta asiņošanu

Reti ( var novērot līdz 1 no 10 00 cilvēkiem):

ādas, mēles, lūpu, rīkles vai sejas tūska, nātrene, apgrūtināta elpošana vai apgrūtināta

norīšana (nopietna alerģiska reakcija);

augsta temperatūra, uzbudinājums, apjukums, drebuļi un pēkšņas muskuļu kontrakcijas

var liecināt par reti sastopamo stāvokli, ko sauc par serotonīna sindromu.

Nav zināmi (novērošanas biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

apgrūtināta urinēšana

krampji (lēkmes), skat. arī apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”

ādas dzelte un acs baltuma dzelte norāda uz aknu darbības traucējumiem/hepatītu

ātra, neregulāra sirdsdarbība, sinkope, kas var liecināt par tādu dzīvībai bīstamu stāvokli

Torsade de Pointes

domas par paškaitējuma nodarīšanu vai pašnāvības izdarīšanu, skatīt arī apakšpunktu

„Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”

pēkšņa ādas vai gļotādas tūska (angioedēma).

Papildus iepriekš minētajām, novērotas arī sekojošas blakusparādības:

Ļoti bieži (var novērot vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

slikta dūša

galvassāpes

Bieži (var novērot līdz 1 no 10cilvēkiem):

aizlikts vai tekošs deguns (sinusīts)

apetītes samazināšanās vai palielināšanās

trauksme, saspringuma sajūta, neparasti sapņi, grūtības iemigt, miegainums, reibonis,

žāvāšanās, trīce, durstoša sajūta ādā

caureja, aizcietējums, vemšana, sausa mute

pastiprināta svīšana

muskuļu un locītavu sāpes (artraļģija un miaļģija)

seksuālas dabas traucējumi (aizkavēta ejakulācija, erekcijas traucējumi,

dzimumtieksmes samazināšanās un iespējamas grūtības sievietēm sasniegt orgasmu)

nogurums, drudzis

svara palielināšanās

Retāk (var novērot līdz 1 no 100 cilvēkiem):

nātrene, izsitumi, nieze

zobu griešana, uzbudinājums, nervozitāte, panikas lēkmes, apjukums

miega traucējumi, garšas sajūtas izmaiņas, bezsamaņa (sinkope)

palielinātas acu zīlītes (midriāze), redzes traucējumi, zvanīšana ausīs (tinnīts)

matu izkrišana

pārmērīga menstruālā asiņošana

neregulāras menstruācijas

samazināts svars

paātrināta sirdsdarbība

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

roku vai kāju tūska

deguna asiņošana

Reti (var novērot līdz 1no 10 00cilvēkiem):

agresija, depersonalizācija, halucinācijas

palēnināta sirdsdarbība

Nav zināmi (novērošanas biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

pazemināts nātrija līmenis asinīs (simptomi ir vispārēji slikta dūša un slikta pašsajūta un

muskuļu vājums vai apjukums)

reibonis pieceļoties pazemināta asinsspiediena dēļ (ortostatiska hipotensija)

izmainīti aknu funkcionālie testi (palielināts aknu enzīmu daudzums asinīs)

kustību traucējumi (patvaļīgas muskuļu kustības)

sāpes erekcijas laikā (priapisms)

neparastas asiņošanas pazīmes, piemēram, ādas un gļotādas asiņošanu (ekhimoze)

pastiprināta hormona, ko sauc par ADH, sekrēcija, kas izraisa ūdens uzkrāšanos

organismā un asins atšķaidīšanos, samazinot nātrija daudzumu (neatbilstoša ADH

sekrēcija).

piena izdalīšanās vīriešiem un sievietēm, kuras nebaro bērnu ar krūti

mānija

pacientiem, kas lieto šāda veida zāles, ir novērots paaugstināts kaulu lūzumu risks,

sirds ritma traucējumi (tā sauktā QT intervāla pagarināšanās, ko var novērot EKG, sirds

elektriska aktivitāte).

Papildus, lietojot zāles, kas darbojas līdzīgi kā escitaloprāms (Cipralex aktīvā sastāvdaļa), ir novērotas

arī sekojošas blakusparādības:

motors nemiers (akatīzija)

ēstgribas zudums

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši:

Zāļu valsts aģentūrai

Jersikas ielā 15

Rīgā, LV 1003

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Cipralex

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz etiķetes vai kartona kastītes pēc “

EXP:/

Derīgs līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Cipralex satur:

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Aktīvā viela ir escitaloprāms. Katra Cipralex

tablete satur 10 mg vai 20 mg aktīvās vielas

escitaloprāma (oksalāta sāls veidā).

Citas sastāvdaļas ir:

Kodols: mikrokristāliskā celuloze, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, talks, kroskarmelozes nātrija

sāls, magnija stearāts;

Apvalks: hipromeloze, makrogols 400 un titāna dioksīds (E 171).

Cipralex ārējais izskats un iepakojums:

Cipralex ir pieejams 10 mg un 20 mg apvalkoto tablešu veidā. Tablešu izskats aprakstīts turpmāk.

10 mg:

Ovālas, baltas 8 x 5,5 mm apvalkotās tabletes. Uz tabletēm ir dalījuma līnija un katrā līnijas

pusē uzspiests „E” un „L” uz vienas tabletes puses.

20 mg:

Ovālas, baltas 11,5 x 7 mm apvalkotās tabletes. Uz tabletēm ir dalījuma līnija un katrā līnijas

pusē uzspiests „E” un „N” uz vienas tabletes puses.

Cipralex ir pieejams šāda lieluma iepakojumos:

Caurspīdīgos blisteros kartona kārbā

10 un 20 mg: 14, 28, 56 un 98 tabletes

Baltos blisteros kartona kārbā

10 un 20 mg: 14, 20, 28, 50, 100 un 200 tabletes.

Polietilēna trauciņos

20 mg: 100 tabletes

10 mg: 100 un 200 tabletes

Atsevišķu devu iepakojums

10un 20 mg: 49x1, 56x1, 98x1, 100x1 un 500x1 tablete

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

H. Lundbeck A/S

Ottiliavej 9

DK-2500 Valby

Dānija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija

Cipralex

Beļģija

Sipralexa

Bulgārija

Cipralex

Kipra

Cipralex

Čehija

Cipralex

Dānija

Cipralex

Igaunija

Cipralex

Somija

Cipralex

Francija

Seroplex

Vācija

Cipralex

Grieķija

Cipralex

Ungārija

Cipralex

Islande

Cipralex

Īrija

Lexapro

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Itālija

Cipralex

Latvija

Cipralex 10 mg apvalkotās tabletes; Cipralex 20 mg apvalkotās tabletes

Lietuva

Cipralex

Luksemburga

Sipralexa

Malta

Cipralex

Nīderlande

Lexapro

Norvēģija

Cipralex

Polija

Cipralex

Portugāle

Cipralex

Rumānija

Cipralex

Slovākija

Cipralex

Slovēnija

Cipralex

Spānija

Cipralex

Zviedrija

Cipralex

Lielbritānija

Cipralex

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta:

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Cipralex 10 mg apvalkotās tabletes

Cipralex 20 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Cipralex 10 mg: katra tablete satur 10 mg escitaloprāma (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Cipralex 20 mg: katra tablete satur 20 mg escitaloprāma (Escitalopramum) (oksalāta veidā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

10 mg:

Ovālas, baltas 8 x 5,5 mm apvalkotās tabletes. Uz tabletēm ir dalījuma līnija un katrā līnijas

pusē uzspiests „E” un „L” uz vienas tabletes puses.

20 mg:

Ovālas, baltas 11,5 x 7 mm apvalkotās tabletes. Uz tabletēm ir dalījuma līnija un katrā līnijas

pusē uzspiests „E” un „N” uz vienas tabletes puses.

10 un 20 mg tabletes var sadalīt vienādās devās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Depresijas epizožu ārstēšanai.

Panikas lēkmju ar vai bez agorafobijas ārstēšanai.

Sociālās trauksmes (sociālās fobijas) ārstēšanai.

Ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai.

Obsesīvi-kompulsīvo traucējumu ārstēšanai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Nav noteikts drošums dienas devām virs 20 mg.

Depresijas epizožu ārstēšanai

Parasti ordinē 10 mg vienu reizi dienā.

Atkarībā no pacienta atbildes reakcijas, devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā.

Parasti antidepresīvais efekts attīstās pēc 2-4 nedēļām.

Pēc simptomu izzušanas ārstēšana jāturpina vismaz sešus mēnešus, lai panāktu remisijas

nostiprināšanos.

Panikas lēkmju ar vai bez agorafobijas ārstēšanai

1/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

5 mg sākuma devu ieteicams lietot pirmās nedēļas laikā, pēc tam devu palielinot līdz 10 mg dienā.

Turpmāk devu var palielināt maksimāli līdz 20 mg dienā, atkarībā no pacienta individuālās atbildes

reakcijas.

Maksimālais efekts tiek sasniegts apmēram pēc 3 mēnešiem. Ārstēšana jāturpina vairākus mēnešus.

Sociālās trauksmes ārstēšanai

Parastā deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Parasti nepieciešamas 2-4 nedēļas, lai iegūtu vērā ņemamu

simptomu mazināšanos. Turpmāk, atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas, devu var

samazināt līdz 5 mg vai arī palielināt līdz maksimālajai devai 20 mg dienā.

Sociālā trauksme ir slimība ar hronisku raksturu, un atbildes reakcijas nostiprināšanai tiek

rekomendēta 12 nedēļu ilga ārstēšana. Ir pētīta ilgtermiņa ārstēšana pacientiem ar atbildes reakciju 6

mēnešus un tās izmantošanu var apsvērt individuāli, lai novērstu atkārtota slimības uzliesmojuma

iespēju. Šādā gadījumā ārstēšanas ieguvumus regulāri jāizvērtē.

Sociālā trauksme ir specifiska traucējuma labi definēts diagnostisks termins, un šo diagnozi

nevajadzētu jaukt ar pārmērīgu kautrīgumu. Farmakoterapija ir indicēta tikai gadījumos, kad slimība

ievērojami traucē profesionālajām un sociālajām aktivitātēm.

Šā veida ārstēšana nav salīdzināta ar kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Farmakoterapija ir vispārējās

terapeitiskās stratēģijas sastāvdaļa.

Ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai

Sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas devu var

palielināt līdz maksimālajai devai – 20 mg dienā.

Pacientiem, kuri reaģē uz terapiju un saņem 20 mg dienā, ilgstoša ārstēšana ir pētīta ne mazāk kā 6

mēnešus. Regulāri jāpārvērtē terapeitiskais ieguvums un devas lielums (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Obsesīvi kompulsīvo traucējumu (OKT) ārstēšanai

Sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas devu var

palielināt līdz maksimālajai devai – 20 mg dienā.

Tā kā OKT ir hroniska slimība, pacients ārstējams pietiekamu laika periodu, lai pārliecinātos, ka

simptomi ir izzuduši.

Regulāri veicama ārstēšanas ieguvumu un devas atbilstības izvērtēšana (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gados vecākiem pacientiem (> 65 g.v.)

Sākuma deva ir 5 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes reakcijas devu var

palielināt līdz 10 mg dienā. (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Cipralex efektivitāte gados vecākiem cilvēkiem sociālās trauksmes gadījumā nav izpētīta.

Pediatriskā populācija

Cipralex nedrīkst lietot bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pavājināta nieru darbība

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāmaina. Piesardzību

ieteicams ievērot pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību ( (CL

mazāks par 30 ml/min) (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Pavājināta aknu darbība

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem pirmajām divām ārstēšanās

nedēļām ieteicams izmantot 5 mg sākuma devu. Atkarībā no individuālās pacienta atbildes reakcijas,

devu var palielināt līdz 10 mg. Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā jāievēro piesardzība (skatīt

5.2. apakšpunktu).

2/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Pacientiem, kuriem traucēts metabolisma process ar CYP2C19

Pacientiem, kuriem ir traucējumi metabolisma procesā ar CYP2C19 piedalīšanos, ārstēšanās pirmajās

divās nedēļās ieteicams ordinēt 5 mg sākuma devu. Atkarībā no pacienta individuālās atbildes

reakcijas, devu var palielināt līdz 10 mg (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi

Jāizvairās no straujas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot ārstēšanu ar escitaloprāmu, deva

jāsamazina pakāpeniski laika periodā no vienas līdz divām nedēļām, lai izvairītos no iespējamā zāļu

atcelšanas efekta (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja pēc devas mazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas

neizturami simptomi, jāapsver iepriekš parakstītās devas lietošanas atsākšana. Vēlāk ārsts var tupināt

samazināt devu, bet to darot daudz lēnāk.

Lietošanas veids

Cipralex ordinē vienu reizi dienā un to var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Zāles nedrīkst ordinēt kopā ar neselektīviem un neatgriezeniskas darbības monoamīnoksidāzes

inhibitoriem (MAO inhibitoriem), serotonīna sindroma rašanās riska dēļ, kas var izpausties kā

uzbudinājums, trīce, hipertermija utml.(skatīt 4.5. apakšpunktu)

Escitaloprāmu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar atgriezeniskas darbības MAO-A inhibitoriem (piem.,

moklobemīdu) vai atgriezeniskas darbības neselektīvo MAO inhibitoru linezolīdu, jo iespējams

serotonīna sindroma rašanās risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Escitaloprāma lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar zināmu QT intervāla pagarināšanos vai

iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu.

Escitaloprāma lietošana vienlaicīgi ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, ir kontrindicēta (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sekojošie brīdinājumi attiecas uz visiem SSAI terapeitiskās grupas līdzekļiem (selektīviem serotonīna

atpakaļsaistes inhibitoriem).

Pediatriskā populācija

Pediatriskā populācijā lietot Cipralex nav atļauts. Klīnisko pētījumu laikā pediatriskajā populācijā,

lietojot antidepresantus, suicidālu uzvedību (pašnāvības mēģinājumus un tieksmes) un naidīgumu

(galvenokārt agresivitāti, opozicionārismu un dusmas), salīdzinot ar placebo, novēroja biežāk. Ja,

ievērojot klīnisku nepieciešamību, lēmums par šāda veida terapiju tomēr tiek pieņemts, pacients rūpīgi

jānovēro attiecībā uz pašnāvības tieksmēm. Turklāt trūkst drošuma datu, kas attiecas uz ilgstošas zāļu

lietošanas ietekmi uz augšanu, nobriešanu, izziņas spēju un uzvedības attīstību pediatriskajā

populācijā.

Paradoksāla trauksme

Dažiem pacientiem ar paniku ārstēšanās ar antidepresantiem sākumā var būt trauksmes simptomu

saasināšanās. Šī paradoksālā reakcija parasti izzūd divu nedēļu laikā, turpinot ārstēšanu. Lai novērstu

anksiogēnās ietekmes iespējamību ieteicams ārstēšanu uzsākt ar mazu devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Krampji

Escitaloprāma lietošana jāpārtrauc, ja pacientam rodas krampji pirmo reizi vai tie novērojami biežāk

(pacientiem ar iepriekš diagnosticētu epilepsiju). Pacientiem ar nestabilu epilepsiju jāizvairās no SSAI

lietošanas, un pacienti ar kontrolētu epilepsiju zāļu lietošanas laikā cieši jāuzrauga.

3/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Mānija

SSAI piesardzīgi jāordinē pacientiem ar māniju/hipomāniju anamnēzē. SSAI lietošana jāpārtrauc

visiem pacientiem, kam sākas mānijas fāze.

Cukura diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu SSAI var izmainīt glikēmijas kontroles rezultātus (ir iespējama hipo- vai

hiperglikēmija). Insulīna un/vai perorālo hipoglikēmisko līdzekļu devas var būt jāpielāgo.

Pašnāvība/domas par pašnāvību vai stāvokļa klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar palielinātu pašnāvības domu, sevi apdraudošas uzvedības un pašnāvības risku.

Šis risks saglabājas līdz nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Tā kā dažās pirmajās vai vairāk ārstēšanas

nedēļās var nebūt vērojama uzlabošanās, pacienti stingri jāuzrauga līdz uzlabošanās sasniegšanai.

Vispārējā klīniskā praksē ar visiem antidepresantiem ir pašnāvības riska iespējama palielināšanās

agrīnās atveseļošanās stadijās.

Arī citi psihiskie stāvokļi, kuru ārstēšanai parakstīts Cipralex, var būt saistīti ar palielinātu

pašnāvnieciskas uzvedības risku. Turklāt šie stāvokļi var būt vienlaikus ar depresiju. Tādēļ, ārstējot

pacientus ar citiem psihiskiem traucējumiem, jāievēro tāda pat piesardzība, kā ārstējot pacientus ar

depresiju.

Ir zināms, ka pacientiem, kam anamnēzē ir pašnāvnieciska uzvedība vai domas vai tiem, kam

vērojamas izteiktas domas par pašnāvību pirms ārstēšanas sākšanas, ir lielāks pašnāvniecisku domu

vai pašnāvības mēģinājumu risks, un viņi ārstēšanas laikā ir rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolēta

klīniskā pētījuma meta analīzēs par antidepresantu lietošanu pieaugušajiem ar psihiskiem

traucējumiem

secināts,

paaugstināts

pašnāvnieciskas

uzvedības

rašanās

risks,

lietojot

antidepresantus salīdzinājumā ar placebo, bija pacientiem jaunākiem par 25 gadiem. Terapijas laikā

pacienti, īpaši paaugstināta riska pacienti, rūpīgi novērojami, īpaši terapijas sākumā vai izmainot devu.

Pacienti (un pacientu aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt vai nerodas jebkura klīniskā

simptoma pastiprināšanās,

nerodas pašnāvnieciska uzvedība vai domas vai nerodas neparastas

izmaiņas uzvedībā un nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja vērojami šie simptomi.

Akatīzija/psihomotorisks nemiers

SSAI/SNAI lietošana saistīta ar akatīzijas rašanos, ko raksturo subjektīvi nepatīkams vai nogurdinošs

nemiers un vajadzība bieži kustēties, ko pavada nespēja mierīgi sēdēt vai stāvēt. Tā visbiežāk rodas

pirmajās dažās terapijas nedēļās. Pacientiem, kam rodas šie simptomi, devas palielināšana var būt

kaitīga.

Hiponatriēmija

Retos gadījumos SSAI lietošanas laikā ir ziņots par hiponatriēmiju, kuras izcelsmi saista ar izmainītu

antidiurētiskā hormona sekrēciju (SIADH). Tā izzūd līdz ar terapijas pārtraukšanu. Īpaši jāuzmanās

ārstējot riska grupas pacientus, piemēram, gados vecus pacientus, cirozes slimniekus vai vienlaikus

lietojot citus medikamentus, kuri mēdz izraisīt hiponatriēmiju.

Asiņošana

Saņemti ziņojumi par asiņošanas traucējumiem ādā, piemēram, ekhimozēm un purpuru, lietojot SSAI.

Piesardzīgi SSAI jāordinē pacientiem, kuri vienlaikus lieto perorālos antikoagulantus, zāles, kas

ietekmē trombocītu funkciju (piem., atipiskie antipsihotiskie līdzekļi un fenotiazīni, vairums

triciklisko antidepresantu, acetilsalicilskābe un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tiklopidīns

un dipiridamols), kā arī pacientiem, kuriem ir asiņošanas tendence.

Elektrošoka terapija (ECT)

Jāuzmanās ordinējot SSAI un elektrošoka terapiju, jo pagaidām trūkst klīniskās pieredzes datu par to

vienlaikus lietošanu.

Serotonīna sindroms

4/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Ieteicams ievērot piesardzību, vienlaikus lietojot escitaloprāmu un medicīniskus produktus ar

serotonīnerģiskiem efektiem, piemēram, sumatriptānu vai citus triptānus, tramadolu un triptofānu.

Retos gadījumos ir ziņots par serotonīna sindromu pacientiem, kuri lietojuši SSAI kopā ar

serotonīnerģiskiem līdzekļiem. Tāda simptomu kombinācija kā uzbudinājums, trīce, mioklonuss un

augsta temperatūra var norādīt uz šī stāvokļa attīstību. Ja tā notiek, tad nekavējoties jāpārtrauc SSAI

un serotonīnerģiskā līdzekļa lietošana un jāuzsāk simptomātiska ārstēšana.

Asinszāle

Vienlaicīgi ordinējot SSAI un augu izcelsmes zāles, kuras satur asinszāli (Hypericum perforatum), var

pieaugt blakusparādību sastopamība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi

Pārtraucot antidepresantu terapiju, bieži rodas zāļu lietošanas pārtraukšanas radīti simptomi, īpaši ja

terapijas pārtraukšana ir strauja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos blakusparādības

novērotas 25% pacientu, kas lietoja escitaloprāmu un 15% pacientu, kas lietoja placebo.

Pārtraukšanas radītu simptomu risks var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp devas un devas

mazināšanas ātruma.

Visbiežāk pēc escitaloprāma lietošanas pārtraukšanas, novērotas tādas blakusparādības kā: reibonis,

traucētas maņas (ieskaitot parestēziju un elektrošoka sajūtu), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un

spilgtus sapņus), uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana,

galvassāpes, caureja, sirdsklauves, emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi.

Pamatā šie simptomi izpaužas viegli vai mēreni, tomēr dažiem tie var izpausties smagi.

Tie parasti novērojami pirmajās dienās pēc terapijas pārtraukšanas, tomēr ļoti reti šādi simptomi

novēroti arī ja netīšām izlaista deva.

Parasti šie simptomi ir ierobežoti un izzūd paši no sevis 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem pacientiem tie ir

novēroti ilgstoši (2 līdz 3 mēnešus ilgi un vēl ilgāk). Tādēļ atkarībā no nepieciešamības, ir ieteicams

terapiju pārtraukt pamazām samazinot devu vairāku nedēļu vai mēneša garumā (skatīt 4.2.

apakšpunktu „Terapijas pārtraukšanas radīti simptomi”).

Seksuāla disfunkcija

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)/ serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistes

inhibitori (SNAI) var izraisīt seksuālās disfunkcijas simptomus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ir ziņots par

ilgstošu seksuālo disfunkciju, kuras simptomi ir saglabājušies pat pēc SSAI/SNAI lietošanas

pārtraukšanas.

Koronārā sirds slimība

Sakarā ar ierobežotu klīnisko pieredzi, piesardzība lietošanā ir nepieciešama pacientiem ar koronāro

sirds slimību (skatīt 5.3. apakšpunktu ).

QT intervāla pagarināšanās

Ir atklāts, ka escitaloprāma lietošana izraisa devas atkarīgu QT intervāla pagarināšanos. Pēc zāļu

laišanas apgrozībā ir ziņots par ventrikulārās aritmijas gadījumiem, ieskaitot Torsade de Pointes,

pārsvarā sieviešu dzimuma pacientēm, ar hipokaliēmiju vai iepriekš esošu QT intervāla

pagarināšanos vai kādu citu sirds slimību (skatīt 4.3., 4.5., 4.8., 4.9. un 5.1. apakšpunktus).

Piesardzība jāievēro pacientiem, ar ievērojamu bradikardiju, nesen pārciestu akūtu miokarda infarktu

vai nekompensētu sirds mazspēju.

Elektrolītu traucējumi, tādi kā hipokaliēmija un hipomagniēmija pastiprina ļaundabīgas aritmijas

rašanās risku un tāpēc tas jānovērš pirms escitaloprāma terapijas uzsākšanas.

Ja tiek ārstēti pacienti ar stabilu sirds saslimšanu, pirms terapijas uzsākšanas jāapsver EKG veikšanas

iespēja.

Ja escitaloprāma terapijas laikā parādās sirds aritmijas pazīmes, terapija jāpārtrauc un jāveic EKG.

5/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Slēgta kakta glaukoma

SSAI, ieskaitot escitaloprāma, lietošana var ietekmēt acs zīlītes izmēru, kā rezultātā rodas midriāze. Šī

midriāze var sašaurināt acs redzes leņķi, kā rezultātā palielinās acs iekšējais spiediens un rodas slēgta

kakta glaukoma, īpaši pacientiem, kas tam ir predisponēti. Tāpēc escitaloprāms lietojams piesardzīgi

pacientiem ar slēgta kakta glaukomu vai glaukomu slimības vēsturē.

Palīgvielas

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Kontrindicētās kombinācijas

Neatgriezeniskas darbības neselektīvie MAOI

Ir dati par nopietnām reakcijām pacientiem, kuri lieto SSAI kopā ar neatgriezeniskas darbības

neselektīvu monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI), un pacientiem, kuri nesen pārtraukuši lietot SSAI

un uzsākuši lietot šādu MAOI (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ir daži pacienti, kuriem attīstījies serotonīna

sindroms (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Escitaloprāmu nedrīkst lietot kombinācijā ar neatgriezeniskas darbības

neselektīvu MAOI.

Escitaloprāmu drīkst sākt lietot 14 dienas pēc terapijas pārtraukšanas ar neatgriezeniskas darbības

MAOI. Jāpaiet vismaz 7 dienām pēc escitaloprāma lietošanas pārtraukšanas, pirms var uzsākt

neatgriezeniskas darbības neselektīva MAOI lietošanu.

Atgriezeniskas darbības, selektīvs MAO-A inhibitors (moklobemīds)

Sakarā ar serotonīna sindroma rašanās risku, escitaloprāma kombinācija ar, piem., tādu MAO-A

inhibitoru kā moklobemīds, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda kombinācija izrādās

nepieciešama, tad tā jāuzsāk ar minimālo ieteicamo devu un jāpastiprina klīniskā novērošana.

Atgriezeniskas darbības neselektīvs MAO inhibitors (linezolīds)

Antibakteriālais līdzeklis linezolīds ir atgriezeniskas darbības neselektīvais MAO inhibitors un tā

lietošana nav nozīmējama pacientiem, kas lieto escitaloprāmu. Ja šo zāļu vienlaicīga lietošana ir

nepieciešama, tad lietojama zemākā ieteicamā deva un pacients rūpīgi klīniski jānovēro (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Neatgriezeniskas darbības, selektīvs MAO-B inhibitors (selegelīns)

Lietojot kombinācijā ar selegelīnu (neatgriezeniskas darbības MAO-B inhibitoru) ir jāievēro

piesardzība, jo pastāv serotonīna sindroma attīstības risks. Selegelīna devas līdz 10 mg dienā ir droši

lietotas kopā ar racēmisko citaloprāmu.

QT intervāla pagarināšanās

Nav veikti pētījumi par farmakokinētisko un farmakodinamisko mijiedarbību starp escitaloprāmu un

citām zālēm, kas pagarina QT intervālu. Escitaloprāma un šo zāļu papildinošā iedarbība nav

izslēdzama. Tāpēc, escitaloprāma un zāļu, kas pagarina QT intervālu, tādu kā, IA un III klases

pretaritmijas līdzekļu, antipsihotisko līdzekļu (piem., fenitiazīna atvasinājumu, pimozīda,

haloperidola), triciklisko antidepresantu, dažu pretmikrobu līdzekļu (piem., sparfloksacīna,

moksifloksacīna, eritromicīna IV, pentamidīna, pret-malārijas līdzekļu īpaši halofantrīna), dažu

antihistamīnu (astemizola, hidroksizīna, mizolastīna) vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta.

Kombinācijas, kuru lietošanā jāievēro piesardzība:

Serotonīnerģiskas zāles

Ordinējot vienlaicīgi ar serotonīnerģiskām zālēm (piem., tramadolu, sumatriptānu un citiem

triptāniem), iespējama serotonīna sindroma attīstīšanās.

6/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Zāles, kas pazemina krampju slieksni

SSAI var pazemināt krampju slieksni. Jāievēro piesardzība lietojot tos vienlaicīgi ar zālēm, kas spēj

pazemināt krampju slieksni (kā tricikliskie un SSAI grupas antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi

(fenotiazīna, tioksantēna un butirofenona grupas vielas), meflohīns, bupropions un tramadols).

Litijs, triptofāns

Ir dati par pastiprinātu iedarbību, ja SSAI tiek ordinēts kopā ar litiju vai triptofānu, tādēļ šīs zāles kopā

jāordinē piesardzīgi.

Asinszāle

SSAI un asinszāli (Hypericum perforatum) saturošu zāļu vienlaicīga lietošana var palielināt

blakusparādību sastopamību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Asiņošana

Kombinējot escitaloprāmu ar iekšķīgi lietojamajiem antikoagulantiem, piem., varfarīnu, var

izmainīties antikoagulatīvā ietekme. Pacientiem, kuri iekšķīgi lieto antikoagulantus, uzsākot vai

pārtraucot ārstēšanu ar escitaloprāmu, jānodrošina rūpīga koagulācijas sistēmas uzraudzība (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana (NPL) var pastiprināt noslieci uz asiņošanu

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols

Nav gaidāma ne farmakokinētiska, nedz farmakodinamiska mijiedarbība starp escitaloprāmu un

alkoholu. Tomēr tāpat kā citu psihotropu medikamentu lietošanas gadījumā, kombinēšana ar alkoholu

nav ieteicama.

Zāles, kas izraisa hipokaliēmiju/hipomagniēmiju

Jāievēro piesardzība, vienlaicīgi lietojot zāles, kas izraisa hipokaliēmiju/hipomagniēmiju, jo šie

stāvokļi palielina ļaundabīgas aritmijas rašanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citu zāļu ietekme uz escitaloprāma farmakokinētiku

Escitaloprāma metabolisms galvenokārt notiek ar CYP2C19 starpniecību. CYP3A4 un CYP2D6 arī

var sekmēt metabolismu, lai arī mazākā apjomā. Galvenā metabolīta S-DCT (demetilēts

escitaloprāms) metabolisms daļēji tiek katalizēts ar CYP2D6.

Ordinējot escitaloprāmu kopā ar 30 mg omeprazola (CYP2C19 inhibitors) vienu reizi dienā, mēreni

(par aptuveni 50%) pieaug escitaloprāma koncentrācija plazmā.

Ordinējot escitaloprāmu kopā ar 400 mg cimetidīna (mēreni spēcīgs vispārējs enzīmu inhibitors) divas

reizes dienā, mēreni (par aptuveni 70%) pieaug escitaloprāma koncentrācija plazmā. Piesardzība

jāievēro, nozīmējot escitaloprāma lietošanu vienlaicīgi ar cimetidīnu. Iespējams nepieciešama devas

pielāgošana.

Tādējādi, lietojot zāles kopā ar CYP2C19 inhibitoriem (kā omeprazolu, esomeprazolu, flukonazolu,

fluvoksamīnu, lansoprazolu un tiklopidīnu) vai cimetidīnu, ir jāievēro piesardzība. Vienlaicīgas

terapijas laikā, pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību kontroles rezultātiem, var būt nepieciešams

samazināt escitaloprāma devu (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Escitaloprāma ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Escitaloprāms ir enzīma CYP2D6 inhibitors. Jāuzmanās to ordinējot kopā ar zālēm, kuru metabolismu

galvenokārt katalizē šis enzīms, un kurām ir šaurs terapeitiskais indekss, piem., flekainīdu,

propofenonu un metoprololu (lietojot sirds mazspējas gadījumā), vai arī lietojot dažus CNS

ietekmējošus līdzekļus, kuru metabolismu katalizē galvenokārt CYP2D6, piem., tādus antidepresantus

7/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

kā dezipramīns, klomipramīns un nortriptilīns vai arī tādus antipsihotiskos līdzekļus kā risperidonu,

tioridazīnu un haloperidolu. Iespējams, ka nepieciešama devas pielāgošana.

Lietojot vienlaikus ar dezipramīnu vai metoprololu (CYP2D6 substrāti), visos gadījumos divkārt

palielinājās šo zāļu līmenis plazmā.

In vitro pētījumos tika pierādīts, ka escitaloprāms var būt arī vājš CYP2C19 inhibitors. Tādēļ uzmanīgi

jālieto vienlaikus ar zālēm, kuras metabolizē CYP2C19.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīnisko datu apjoms par escitaloprāma lietošanu grūtniecēm ir ierobežots.

Pētījumos ar dzīvniekiem novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Cipralex

nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav skaidri pamatotas vajadzības. Arī šai gadījumā jāveic

rūpīga riska/ieguvumu apsvēršana.

Jaundzimušie jānovēro, ja māte turpina Cipralex lietošanu vēlīnā grūtniecības laikā, īpaši trešā

trimestra laikā. Grūtniecības laikā jāizvairās no straujas terapijas pārtraukšanas.

Ja māte vēlīnās grūtniecības stadijās lietojusi SSAI/SNAI, jaundzimušajam var rasties šādi simptomi:

elpošanas traucējumi, cianoze, elpošanas apstāšanās, krampji, ķermeņa temperatūras svārstības,

barošanas grūtības, vemšana, hipoglikēmija, hipertonuss, hipotonuss, hiperrefleksija, trīce, nervozitāte,

aizkaitināmība, letarģija, nepārtraukta raudāšana, miegainība un miega traucējumi. Šie simptomi var

būt vai nu serotonīneģiskas izpausmes vai lietošanas pārtraukšanas simptomi. Vairumā gadījumu

komplikācijas rodas uzreiz vai tuvākā laikā (<24 stundas) pēc dzemdībām.

Epidemioloģiskie dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, īpaši grūtniecības beigu posmā,

var palielināt jaundzimušo persistējošas plaušu hipertensijas risku (JPPH). Novērotais risks ir aptuveni

5 JPPH gadījumi uz 1000 grūtniecībām. Vispārējā populācijā uz 1000 grūtniecībām JPPH novēro 1-2

gadījumos.

Barošana ar krūti

Uzskata, ka escitaloprāms izdalās mātes pienā.

Tādēļ terapijas laikā barot ar krūti nav ieteicams.

Fertilitāte

Dati no pētījumiem ar dzīvniekiem norāda, ka citaloprāms var ietekmēt spermas kvalitāti (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

Ziņojumi par gadījumiem saistībā ar dažu SSAI lietošanu cilvēkiem norāda, ka efekts uz spermas

kvalitāti ir atgriezenisks. Līdz šim nav novērota ietekme uz cilvēka auglību.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lai gan pierādīts, ka escitaloprāms nevājina intelektuālās vai psihomotorās funkcijas, tomēr jebkurš

psihoaktīvs līdzeklis var ietekmēt spriešanas vai rīcības spējas. Pacienti jābrīdina par iespējamo zāļu

ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk blakusparādības ir izteiktas pirmās vai otrās ārstēšanās nedēļas laikā un parasti to intensitāte

un biežums samazinās turpmākās ārstēšanās laikā.

Tabulā uzskaitītas novērotās blakusparādības.

Ar SSAI un escitaloprāma lietošanu saistītas, placebo-kontrolētos klīniskos pētījumos un spontānos

pēcreģistrācijas ziņojumos novērotas sekojošas blakusparādības, kas sagrupētas pēc orgānu sistēmas

klasifikatora un novērošanas biežuma.

8/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

Biežums ir ņemts no klīniskajiem pētījumiem; neveicot korekcijas pēc placebo.

Biežums apzīmēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz < 1/10), retāk (≥1/1000 līdz ≤ 1/100),

reti (≥ 1/10 000 līdz ≤1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem

datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Blakusparādība

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Nav zināmi

Trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Neatbilstoša ADH sekrēcija

Metabolisma un barošanās

traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba,

pastiprināta ēstgriba, svara

pieaugums

Retāk

Svara samazināšanās

Nav zināmi

Hiponatriēmija, anoreksija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Trauksme, saspringuma sajūta,

neparasti sapņi, pavājināta

dzimumtieksme Sievietēm:

anorgasmija

Retāk

Bruksisms, uzbudinājums,

nervozitāte, panikas lēkmes,

apmulsums

Reti

Agresija, depersonalizācija,

halucinācijas

Nav zināmi

Mānija, domas par pašnāvību,

pašnāvnieciska uzvedība

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Bezmiegs, miegainība, reiboņi,

paraestēzija, trīce

Retāk

Garšas sajūtas traucējumi,

miega traucējumi, sinkope

Reti

Serotonīna sindroms

Nav zināmi

Diskinēzija, kustību traucējumi,

krampji, psihomotorisks

nemiers/akatīzija

Acu slimības

Reti

Midriāze, redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Reti

Tinnīts

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Tahikardija

Retāk

Bradikardija

Nav zināmi

QT intervāla pagarināšanās

kardiogrammā, ventrikulāra

aritmija, ieskaitot Torsade de

pointe

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Ortostatiska hipotensija

Respiratorās, krūšu kurvja un

videnes slimības

Bieži

Sinusīts, žāvas

Retāk

Deguna asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

Bieži

Caureja, aizcietējumi, vemšana,

sausa mute

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana

(ieskaitot rektālu asiņošanu)

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Nav zināmi

Hepatīts, izmainīti aknu

funkcionālo testu rezultāti

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Bieži

Pastiprināta svīšana

Retāk

Nātrene, alopēcija, izsitumi,

9/15

SASKAŅOTS ZVA 09-07-2020

nieze

Nav zināmi

Ekhimoze, angioedēma

Skeleta muskuļu, saistaudu un

kaulu sistēmas bojājumi

Bieži

Artralģija, mialģija

Nieru un urīnceļu traucējumi

Nav zināmi

Urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas un

krūts slimības

Bieži

Vīriešiem: ejakulācijas

traucējumi, impotence

Retāk

Sievietēm: metrorāģija,

menorāģija

Nav zināmi

Galaktoreja,

Vīriešiem: priapisms

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nogurums, pireksija

Retāk

tūska

Šīs blakusparādības raksturīgas SSAI terapeitiskai grupai.

Escitaloprāma terapijas laikā vai drīz pēc terapijas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu

rašanos un pašnāvnieciskām darbībām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

QT intervāla pagarināšanās

Pēc produkta laišanas apgrozībā ir ziņots par QT intervāla pagarināšanos un ventrikulārās aritmijas

gadījumiem, ieskaitot Torsade de Pointes, pārsvarā sieviešu dzimuma pacientēm, ar hipokaliēmiju vai

iepriekš esošu QT intervāla pagarināšanos vai kādu citu sirds slimību (skatīt 4.3., 4.4., 4.5., 4.9. un 5.1.

apakšpunktu).

Zāļu grupai raksturīga ietekme

Epidemioloģiski pētījumi, kas pārsvarā veikti pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, liecina par

paaugstinātu kaulu lūzumu risku, ja tiek lietoti SSAI un TCA. Darbības mehānisms, kas paaugstina šo

risku, nav zināms.

Simptomi, kas rodas pēc terapijas pārtraukšanas

SSAI/SNAI terapijas beigšana (īpaši, ja tā ir strauja) bieži rada lietošanas pārtraukšanas simptomus.

Visbiežāk ziņots par tādiem simptomiem, kā: reibonis, traucētas maņas (ieskaitot paraestēzi un

elektrošoka sajūtu), miega traucējumi (ieskaitot bezmiegu un spilgtus sapņus), uzbudinājums vai

trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, apjukums, svīšana, galvassāpes, caureja, sirdsklauves,

emocionāla nestabilitāte, aizkaitināmība un redzes traucējumi. Parasti šie simptomi ir viegli vai mēreni

izteikti un ir ierobežoti, tomēr, dažiem pacientiem tie var būt stipri izteikti un/vai ilgstoši. Tādēļ

ieteicams gadījumā, ja escitaloprāma terapija vairs nav nepieciešama, devas samazināšana veicama

lēnām ilgākā laika periodā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktus).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Zāļu valsts aģentūrai

Jersikas ielā 15

Rīgā, LV 1003

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9

Pārdozēšana

Toksicitāte

Klīniskie dati par escitaloprāma pārdozēšanu ir ierobežoti un daudzos gadījumos tā ir saistīta ar

vienlaikus citu zāļu pārdozēšanu. Vairumā gadījumu ziņots par vieglas pakāpes simptomiem, vai to

nebija vispār. Reti ziņots par letāliem escitaloprāma viena paša lietošanas pārdozēšanas gadījumiem;

vairums no gadījumiem ir saistīti ar vienlaikus lietoto citu zāļu pārdozēšanu. Viena paša escitaloprāma

400 – 800 mg devas tika lietotas, neradot nekādus nopietnus simptomus.

10/15

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju