Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

14-03-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

14-03-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Candesartanum cilexetilum, Hydrochlorothiazidum
Pieejams no:
Laboratorios Liconsa, S.A., Spain
ATĶ kods:
C09DA06
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Candesartanum cilexetilum, Hydrochlorothiazidum
Deva:
32 mg/12,5 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Laboratorios Liconsa, S.A., Spain
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
14-0077

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

candesartanum cilexetilum/hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Candisil HCT un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Candisil HCT lietošanas

Kā lietot Candisil HCT

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Candisil HCT

Iepakojuma saturs un cita informācija

KAS IR CANDISIL HCT UN KĀDAM NOLŪKAM TĀS LIETO

Jūsu zāļu nosaukums ir Candisil HCT. Tās lieto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.

Candisil

HCT satur divas aktīvās vielas: kandesartāna cileksetilu un hidrohlortiazīdu. Šīs vielas

darbojas kopā,

pazeminot asinsspiedienu.

Kandesartāna cileksetils pieder zāļu grupai, ko dēvē par angiotenzīna II receptoru

antagonistiem.

Šī viela atslābina un paplašina asinsvadus un palīdz pazemināt

asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem.

Tas palīdz ar urīnu izvadīt no organisma ūdeni un sāļus, piemēram, nātriju. Tas palīdz pazemināt

asinsspiedienu.

Jūsu ārsts var parakstīt Candisil HCT, ja Jūsu asinsspiedienu nav iespējams atbilstīgi kontrolēt tikai

vienu pašu kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu.

KAS JUMS JĀZINA PIRMS CANDISIL HCT LIETOŠANAS

Nelietojiet Candisil HCT šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret kandesartāna cileksetilu vai hidrohlortiazīdu, vai

kādu

citu Candisil HCT sastāvdaļu (sk. 6. punktu).

ja Jums ir alerģija pret sulfonamīdu grupas zālēm. Ja neesat pārliecināts, vai tas attiecināms uz

Jums, jautājiet ārstam.

Ja Jūs esat grūtniecības trešajā mēnesī (ieteicams izvairīties no Candisil HCT lietošanas

agrīnā

grūtniecības stadijā – skatīt sadaļu „Grūtniecība”).

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

Jums

smaga

aknu

slimība

žultsceļu

obstrukcija

(problēmas

žults izvadīšanu

žultspūšļa)

ja Jūsu asinīs ir zema kālija koncentrācija.

ja Jūsu asinīs pastāvīgi ir augsta kalcija koncentrācija.

ja Jums jebkad ir bijusi podagra;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām

zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no tālāk minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Candisil HCT

lietošanas

konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Pirms

Candisil HCT

lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

šo zāļu lietošanas laikā pastāstiet ārstam:

ja Jums ir diabēts;

ja Jums ir sirds, aknu vai nieru slimība;

ja Jums ir nesen veikta nieres transplantācija;

ja Jums pašreiz ir vemšana vai ja stipra vemšana ir bijusi nesenā pagātnē, vai ja Jums ir caureja.

ja Jums ir virsnieru dziedzera slimība, ko dēvē par Konna sindromu (to dēvē arī par primāru

hiperaldosteronismu);

ja Jums jebkad ir bijusi slimība, ko dēvē par sistēmisku sarkano vilkēdi;

ja Jums ir zems asinsspiediens;

ja Jums jebkad ir bijis insults;

ja Jums jebkad ir bijusi alerģija vai astma;

ja Jums konstatēta grūtniecība, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī jūs

plānojat grūtniecību. Candisil HCT lietošana agrīnā grūtniecības stadijā nav ieteicama, to nedrīkst

lietot, ja Jūsu grūtniecība ilgst vairāk kā 3 mēnešus, jo tas var radīt nopietnus kaitējumus Jūsu

bērnam – skatīt sadaļu „Grūtniecība”).

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti

nieru darbības traucējumi.

- aliskirēnu

ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar

hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža

(nemelanomas ādas vēža) risku. Valsol plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un

UV staru iedarbību

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candisil HCT šādos gadījumos

Ja Jums ir minētie traucējumi, Jūsu ārsts var vēlēties biežāk tikties a

r Jums, lai veiktu dažas

pārbaudes.

Ja Jums paredzēta ķirurģiska operācija, pastāstiet ārstam vai zobārstam, ka lietojat Candisil HCT.

vajadzīgs tādēļ, ka Candisil HCT, lietojot kombinācijā ar dažiem anestēzijas līdzekļiem, var

pazemināt

asinsspiedienu.

Candisil HCT lietošanas laikā var paaugstināties ādas jutība pret saules gaismu.

Bērni un pusaudži

Nav pieredzes par Candisil HCT lietošanu bērniem (jaunākiem par 18 gadiem). Tāpēc Candisil HCT

nevajadzētu dot bērniem.

Citas zāles un Candisil HCT

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis,

ieskaitot

zāles,

ko var iegādāties bez receptes. Candisil HCT var ietekmēt dažu citu zāļu darbību,

un dažas citas

zāles var ietekmēt Candisil HCT darbību. Ja Jūs lietojat noteiktas zāles, Jūsu ārstam

laiku pa laikam var

būt jāveic Jums asinsanalīzes.

Jo īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm.

Citas zāles, kas palīdz pazemināt asinsspiedienu, tostarp beta blokatori, diazoksīds

inhibitori, piemēram, enalaprils, kaptoprils, lizinoprils vai ramiprils.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), piemēram, ibuprofēns, naproksēns vai

diklofenaks,

celekoksibs vai etorikoksibs.

Acetilsalicilskābe, ja lietojat vairāk nekā 3 g dienā ( zāles, lai mazinātu sāpes un drudzi).

Kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai sāls aizvietotāji (zāles, ko lieto lai paaugstinātu kālija līmeni

asinīs).

Kalciju vai D vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji.

Zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, piemēram, kolestipols vai holestiramīns.

Zāles cukura diabēta ārstēšanai (tabletes vai insulīns).

Zāles, ko lieto, lai kontrolētu sirds ritmu (antiaritmiski līdzekļi), piemēram, digoksīns un bēta

adrenoreceptoru blokatori.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni asinīs, piemēram, daži antipsihotiskie līdzekļi.

Heparīns (zāles asins sašķidrināšanai).

Urīndzenoši līdzekļi (diurētiski līdzekļi).

Caurejas līdzekļi.

Penicilīns (antibiotisks līdzeklis).

Amfotericīns (sēnīšu infekciju ārstēšanai).

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Litijs (zāles psihiskas dabas veselības traucējumu ārstēšanai).

Steroīdi, piemēram, prednizolons.

Hipofīzes hormons (AKTH).

Zāles vēža ārstēšanai.

Amantadīns (Parkinsona slimības vai smagu vīrusu infekciju ārstēšanai).

Barbiturāti (sedatīvo līdzekļu tips, ko lieto arī epilepsijas ārstēšanai).

Karbenoksolons (barības vada slimības vai mutes dobuma čūlas ārstēšanai).

Antiholīnerģiski līdzekļi, piemēram, atropīns un biperidēns.

Ciklosporīns, zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu „atgrūšanas reakciju”.

Citas zāles, kas var izraisīt antihipertensīvās iedarbības pastiprināšanos, piemēram,

baklofēns (zāles

spastiskuma mazināšanai), amifostīns (lieto vēža ārstēšanai) un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

- Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Candisil HCT

šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Candisil HCT lietošana kopā ar uzturu un dzērienu un alkoholu

Jūs varat lietot Candisil HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

Ja lietojat alkoholu, pirms Candisil HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu. Daži cilvēki, kas

Candisil HCT lietošanas laikā dzer alkoholu, var zaudēt samaņu vai just reiboni.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

rūtn

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir (var iestāties) grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt

lietot

Candisil HCT, pirms iestājas grūtniecība vai tiklīdz Jūs uzzināt par grūtniecību, un ieteiks Jums

lietot citas

zāles Candisil HCT vietā. Candisil HCT neiesaka lietot grūtniecības sākumā, un to

nedrīks lietot pēc

grūtniecības trešā mēneša, jo zāles var nopietni kaitēt Jūsu mazulim, ja tās lieto

šajā grūtniecības periodā.

Barošana ar krūtiPastāstiet ārstam, ja zīdāt bērnu vai gatavojaties to darīt. Candisil HCT neiesaka lietot

mātēm,

kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts ieteiks citas zāles, ja vēlaties turpināt zīdīšanu, īpaši, ja

Jūsu

mazulis ir tikko dzimis vai dzimis priekšlaicīgi.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem pacientiem Candisil HCT lietošana var izraisīt reiboni vai nogurumu.

Ja tā notiek ar Jums,

nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no dažām Candisil HCT sastāvdaļām

Candisil HCT satur laktozi, kas ir noteikts cukura veids. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura

nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

KĀ LIETOT CANDISIL HCT

Vienmēr lietojiet Candisil HCT tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam. Ir svarīgi turpināt lietot Candisil HCT katru dienu.

Candisil HCT parastā deva ir viena

tablete vienreiz dienā.

Norijiet tableti, uzdzerot ūdeni.

Dalījuma līnija uz 8 mg/12.5 mg tabletes, 32 mg/12.5 mg tabletes un 32 mg/25 mg tabletes ir tikai tādēļ,

lai palīdzētu Jums sadalīt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Centieties lietot tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tas palīdzēs Jums atcerēties iedzert

Ja esat lietojis Candisil HCT vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Candisil HCT vairāk nekā ārsts parakstījis, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu.

Ja esat aizmirsis lietot Candisil HCT

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti. Vienkārši lietojiet nākamo devu, kā ierasts.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Ja Jūs pārtraucat lietot Candisil HCT

pārtraucat

lietot

Candisil HCT,

Jums

atkal

iespējama

asinsspiediena

paaugstināšanās.

Tādēļ

nepārtrauciet lietot Candisil HCT, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu. Ja Jums ir kādi jautājumi par

šo zāļu

lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Candisil HCT var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ir

svarīgi,

lai Jūs zinātu, kādas šīs blakusparādības var būt. Parasti tās ir viegli izteiktas un pēc neilga

laika izzūd.

Dažas Candisil HCT blakusparādības izraisa kandesartāna cileksetils, bet citas - hidrohlortiazīds.

Pārtrauciet lietot Candisil HCT un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums rodas

jebkuras no zemāk minētajām alerģiskajām reakcijām.

Apgrūtināta elpošana ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkumu vai bez tā.

Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var būt par iemeslu apgrūtinātai rīšanai.

Stipra ādas nieze (ar paceltiem izsitumiem).

Candisil HCT var samazināt leikocītu skaitu. Var būt samazināta Jūsu spēja pretoties infekcijai, un

Jūs

varat pamanīt nogurumu, infekciju vai drudzi. Ja tā notiek, pastāstiet to savam ārstam. Jūsu ārsts var veikt

asinsanalīzes, lai pārbaudītu, vai Candisil HCT jebkādā veidā ir ietekmējis Jūsu

asinis (agranulocitoze).

Citas iespējamās blakusparādības ir šādas.

Biežas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 pacientiem)

Izmainīti asinsanalīžu rezultāti.

Samazināts nātrija daudzums asinīs. Ja tas ir smags, Jums var būt nespēks, enerģijas

trūkums

vai muskuļu krampji.

Palielināts vai samazināts kālija daudzums asinīs, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai

sirds

mazspēja.

izteikts,

Jūs

varat

novērot

nogurumu,

nespēku,

neregulāru

sirdsdarbību vai durstošu un dedzinošu sajūtu.

Palielināts holesterīna, cukura vai urīnskābes daudzums asinīs.

Cukurs urīnā.

Reiboņa/galvas griešanās sajūta vai nespēks.

Galvassāpes

Elpceļu infekcijas

Retākas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 100 pacientiem)

Zems asinsspiediens. Tas var likt Jums zaudēt samaņu vai just reiboni.

Ēstgribas trūkums, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums.

Izsitumi uz ādas, piepacelti izsitumi (nātrene), izsitumi, kuru cēlonis ir jutīgums pret

saules gaismu.

Retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem)

Dzelte (ādas un acu baltumu dzeltēšana). Ja tā notiek ar Jums, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ietekme uz nieru darbību, jo īpaši, ja Jums jau ir nieru slimība vai sirds mazspēja.

Miega traucējumi, depresija, nemiers.

Tirpšana vai durstoša sajūta rokās vai kājās.

Īslaicīga redzes miglošanās.

Sirdsdarbības traucējumi.

Apgrūtināta elpošana (tajā skaitā plaušu iekaisums un šķidrums plaušās).

Augsta temperatūra (drudzis).

Aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas izraisa mērenas līdz stipras sāpes vēderā.

Muskuļu krampji.

Asinsvadu bojājums, kas izraisa sarkanus vai purpurkrāsas punktus ādā.

Samazināts eritrocītu, leikocītu vai trombocītu skaits. Jūs varat pamanīt nogurumu,

infekciju, drudzi

vai vieglu asinsizplūdumu veidošanos ādā.

Smagi, ātri progresējoši izsitumi ar ādas čūlošanu un lobīšanos un, iespējams, bullu veidošanos

mutē.

Jau esošu sarkanās vilkēdes tipa reakciju saasinājums vai neparastu ādas reakciju rašanās.

Ļoti retas blakusparādības (mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem)

Sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles tūska.

Nieze.

Sāpes mugurā, sāpes locītavās un muskuļos.

Izmaiņas aknu darbībā, tostarp aknu iekaisums (hepatīts). Jūs varat pamanīt nogurumu, ādas un acu

baltumu dzelti, kā arī gripai līdzīgus simptomus.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Klepus

Slikta dūša.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Pēkšņa tuvredzība

pēkšņas sāpes acīs (akūtas slēgta kakta glaukoma)

Caureja

Nav zināmi:

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis)

Jūs

novērojat

kādas

blakusparādības,

šajā

instrukcijā

minētas

kāda

minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

KĀ UZGLABĀT CANDISIL HCT

Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet Candisil HCT pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz blistera vai kastītes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs

nelietojat Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

IEPAKOJUMA SATURS UN CITA INFORMĀCIJA

Ko Candisil HCT satur

Aktīvās vielas ir: kandesartāns un hidrohlortiazīds

Tabletes satur 8 mg, 16 mg vai 32 mg kandesartāna cileksetila un 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīda.

Pārējās sastāvdaļas ir:

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas

ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze.

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas

ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, sarkanais dzelzs

oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas

ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, dzeltenais dzelzs

oksīds (E 172).

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes: hidroksipropilceluloze (HPC-L), laktozes monohidrāts, kukurūzas

ciete, dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol), magnija stearāts, kalcija karmeloze, sarkanais dzelzs

oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

Candisil HCT ārējais izskats un iepakojums

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 8/12,5 mg tabletes ir baltas, iegarenas tabletes ar dalījuma

līniju.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 16/12,5 mg tabletes ir iegarenas tabletes oranžā krāsā.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 32/12,5 mg tabletes ir dzeltenas, iegarenas tabletes ar dalījuma

līniju.

Kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda 32/25 mg tabletes ir oranžas, iegarenas tabletes ar dalījuma

līniju.

Candisil HCT ir pieejams alumīnija-Triplex blisteros.

Iepakojuma lielumi: 7, 14, 15, 28, 28x1 (atsevišķu devu iepakojums), 30, 50, 50x1 (atsevišķu devu

iepakojums), 56, 56x1 (atsevišķu devu iepakojums) 98, 98x1 (atsevišķu devu iepakojums), 100 un 300

tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Laboratorios Liconsa, S.A.

Gran Vía Carlos III, 98, 7 planta

08028 - Barcelona, Spānija

Ražotājs

Laboratorios Liconsa, S.A.

Avda. Miralcampo, nº 7, Polígono Industrial Miralcampo

19200 Azuqueca de Henares (Guadalajara), Spānija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem nosaukumiem:

Holande:

Candisil HCT 8/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 16/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 32/12,5 mg tabletten

Candisil HCT 32/25 mg tabletten

Spānija:

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 8/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 16/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 32/12,5 mg comprimidos EFG

Candesartan / hidroclorotiazida TARBIS 32/25mg comprimidos EFG

Rumānija:

Candisil 8/12,5 mg comprimate

Candisil 16/12,5 mg comprimate

Candisil 32/12,5 mg comprimate

Candisil 32/25 mg comprimate

Slovākija:

Candisil HCT 8/12,5 mg tablets

Candisil HCT 16/12,5 mg tablets

Candisil HCT 32/12,5 mg tablets

Candisil HCT 32/25 mg tablets

Igaunija:

Candisil HCT

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Latvija:

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta 02/2015

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

ZĀĻU NOSAUKUMS

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 8 mg kandesartāna cileksetila

(Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 16 mg kandesartāna cileksetila

(Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes: katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila

(Candesartanum cilexetilum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes: katra tablete satur 32 mg kandesartāna cileksetila

(Candesartanum cilexetilum) un 25 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).

Palīgviela:

Katrs 8 mg/12,5 mg tabletes satur 103,0 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 16 mg/12,5 mg tabletes satur 94,6 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 32 mg/12,5 mg tabletes satur 201,7 mg laktozes monohidrāta.

Katrs 32 mg/25 mg tabletes satur 189,2 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Candisil HCT 8 mg/12,5 mg tabletes ir baltas,iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Candisil HCT 16 mg/12,5 mg tabletes ir iegarenas tabletes oranžā krāsā.

Candisil HCT 32 mg/12,5 mg tabletes ir dzeltenas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Candisil HCT 32 mg/25 mg tabletes ir oranžas, iegarenas tabletes ar dalījuma līniju.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes

dalīšanai vienādās devās.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Candisil HCT lieto

Esenciālas

hipertensijas

ārstēšanai,

asinsspiedienu

nevar

pietiekami

kontrolēt

kandesartāna cileksetila vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

Devas un lietošanas veids

Candisil HCT ieteicamā deva ir 1 tablete vienu reizi dienā

Ieteicama atsevišķa sastāvdaļu (kandesartāna cileksetila un hidrohlortiazīda) devu titrēšana. Kad

klīniski nepieciešams, var apsvērt arī tiešu pāreju uz Candisil HCT lietošanu. Devu titrēšana ar

kandesartāna cileksetilu ieteicama, pārejot no hidrohlortiazīda monoterapijas. Candisil HCT iesaka

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

lietot pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar optimāli kontrolēt ar kandesartāna cileksetilu vai

hidrohlortiazīdu monoterapijas veidā vai lietojot Candisil HCT mazākas devas.

Visspēcīgākā antihipertensīvā iedarbība parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā no ārstēšanas sākuma.

Īpašas

entu

grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošana pacientiem ar intravaskulārā šķidruma tilpuma samazināšanos

Kandesartāna cileksetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem, kam ir hipotensijas risks,

piemēram,

pacientiem

iespējamu

intravaskulārā

šķidruma daudzuma samazināšanos

(šiem

pacientiem var apsvērt

kandesartāna lietošanu sākumdevā 4 mg).

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Šajā

pacientu

grupā

priekšroka

dodama

cilpas

diurētiskajiem

līdzekļiem,

nevis

tiazīdiem.

Kandesartāna

cileksetila

devas

titrēšanu

ieteicams

veikt

tiem

pacientiem

nieru

darbības

traucējumiem, kam kreatinīna klīrenss pirms ārstēšanas ar Candisil HCT ir

30 ml/min/1,73 m

ķermeņa

virsmas laukuma (ĶVL) (pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības

traucējumiem kandesartāna

cileksetila ieteicamā sākumdeva ir 4 mg). Candisil HCT nedrīkst lietot

pacienti ar smagu nieru

mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m

ĶVL) (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Kandesartāna cilekstetila devas titrēšanu ieteicams veikt pacientiem ar viegliem vai mēreniem

aknu

darbības

traucējumiem

pirms

Candisil HCT

ārstēšanas

(kandesartāna

cileksetila

ieteicamā

sākumdeva šiem pacientiem ir 4 mg).

Candisil HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un/vai holestāzi

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Candisil HCT efektivitāte un drošība, lietojot bērniem līdz 18 gadiem, nav noteikta. Nav pieejami

dati.

etošanas

Iekšķīgai lietošanai

Candisil HCT var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā. Kandesartāna biopieejamību uzturs neietekmē.

Nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp hidrohlortiazīdu un pārtiku.

Kontrindikācijas

Paaugstināta

jutība

pret

aktīvajām

vielām

kādu

palīgvielām,

pret

sulfonamīda

atvasinājumiem. Hidrohlortiazīds ir sulfonamīda atvasinājums.

Otrais un trešais grūtniecība trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smaga nieru mazspēja

(kreatinīna klīrenss <30 ml/min/1,73 m

ĶVL).

Smaga aknu mazspēja un/vai holestāze.

Hipokaliēmija un hiperkalcēmija, kas nepadodas ārstēšanai.

Podagra.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Candisil

HCT lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Nieru darbības traucējumi/Nieru transplantācija

Šajā pacientu grupā priekšroka dodama cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, nevis tiazīdiem. JaCandisil

HCT lieto pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem, ieteicama kālija, kreatinīna un urīnskābes

līmeņa asinīs periodiska monitorēšana.

Nav pieredzes par Candisil HCT lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.

Nieru artēriju stenoze

Citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, t.i., angiotensīnu konvertējošā

enzīma (AKE) inhibitori, pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas

stenozi var paaugstināt urīnskābes līmeni asinīs un kreatinīna koncentrāciju serumā.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna

II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs

un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās

Pacientiem ar intravaskulāra šķidruma un/vai nātrija zudumu var rasties simptomātiska

hipotensija,

lietojot citus līdzekļus, kuri ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Candisil HCT

lietošana nav ieteicama, iekams šis stāvoklis nav koriģēts.

Anestēzija un ķirurģiskas procedūras

Renīna-angiotenzīna sistēmas blokādes dēļ, veicot anestēziju un ķirurģiskas procedūras

pacientiem,

kurus ārstē ar angiotenzīna II antagonistiem, iespējama hipotensija. Ļoti retos

gadījumos hipotensija

var būt tik izteikta, ka var būt nepieciešama intravenoza šķidruma

ievadīšana un/vai vazopresoru

līdzekļu lietošana.

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas līdzekļi pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem vai progresējošu aknu slimību

jālieto piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmeņa nelielas izmaiņas var veicināt aknu komu. Nav

klīniskās pieredzes, lietojot Candisil HCT pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze (obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija)

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuri slimo

ar hemodinamiski nozīmīgu aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku

kardiomiopātiju.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakciju uz antihipertensīviem

līdzekļiem, kas darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu. Tādēļ Candisil HCT

lietošanu neiesaka.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Tāpat kā visiem pacientiem, kuri saņem diurētisku līdzekļu terapiju, periodiski un ar atbilstošu

intervālu jānosaka elektrolītu līmenis serumā.

Tiazīdi,

tostarp

hidrohlortiazīds,

izraisīt

šķidruma

elektrolītu

līdzsvara

traucējumus

(hiperkalcēmiju, hipokaliēmiju, hiponatriēmiju, hipomagnēmiju un hipohlorēmisku alkalozi).

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un pārejoši un nedaudz

paaugstināt

kalcija

koncentrāciju

serumā.

Izteikta

hiperkalcēmija

liecināt

slēptu

hiperparatireozi. Pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Hidrohlortiazīds atkarībā no devas pastiprina kālija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā iespējama

hipokaliēmija. Šķiet, ka kombinācijā ar kandesartāna cileksetilu šī hidrohlortiazīda īpašība izpaužas

mazāk izteikti. Lielāks hipokaliēmijas risks var būt pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar

pastiprinātu

diurēzi,

pacientiem,

nepietiekamā

daudzumā

iekšķīgi

uzņem

elektrolītus,

pacientiem, kas vienlaicīgi saņem kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH).

Ārstēšana ar kandesartāna

cileksetilu var izraisīt hiperkaliēmiju, jo īpaši, ja vienlaicīgi ir sirds

mazspēja

un/vai

nieru

darbības

traucējumi. Vienlaicīga

Candisil HCT

lietošana

kāliju

aizturošiem

diurētiskiem līdzekļiem, kālija piedevām, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām

kālija līmeni

paaugstinošām zālēm (piemēram, heparīnu), hipertensijas pacientiem var izraisīt kālija

līmeņa

palielināšanos serumā. Nepieciešamības gadījumā jāveic kālija līmeņa noteikšana.

konstatēts,

tiazīdi

pastiprina

magnija

izdalīšanos

urīnu,

rezultātā

iespējama

hipomagnēmija.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Ārstēšana

tiazīdu

diurētiskajiem

līdzekļiem

samazināt

glikozes

toleranci.

būt

nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Tiazīdu terapijas laikā var

izpausties latents cukura diabēts. Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija ir tikusi saistīta ar holesterīna

un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Tomēr ar 12,5 mg devu, kādu satur Candisil HCT, novērota

vien minimāla iedarbība, vai arī tā nav konstatēta vispār. Tiazīdu diurētiskie līdzekļi paaugstina

urīnskābes koncentrāciju serumā un jutīgiem pacientiem var veicināt podagras rašanos.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētiķu lietošanas laikā ziņots par fotosensibilizācijas gadījumiem (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Ja novērotas fotosensibilizācijas reakcijas, ārstēšanu ieteicams pārtraukt. Ja

atkārtota

lietošana ir nozīmīga, ieteicams izvairīties no saules vai mākslīgā UVA starojuma.

Vispārīga informācija

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotenzīna-

aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacienti ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai

vienlaikus

esošu nieru slimību, tostarp nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kuras

ietekmē šo

sistēmu, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, vai retos gadījumos akūtu nieru

mazspēju. Līdzīgu efektu iespējamību nevar izslēgt ārstējoties arī ar

angiotenzīna II receptoru

antagonistiem.

Tāpat

jebkuru

antihipertensīvu

līdzekli,

pārmērīga

asinsspiediena

pazemināšanās pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai aterosklerotisku

smadzeņu asinsvadu

slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var rasties gan pacientiem, kam anamnēzē ir

alerģija vai bronhiālā astma, gan pacientiem, kam šādas reakcijas nav bijušas, taču ar šādiem

traucējumiem anamnēzē paaugstinātas jutības reakciju iespējamība ir lielāka.

Ir ziņots par sistēmiskas sarkanās vilkēdes saasinājumu vai aktivēšanu.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Candisil HCT antihipertensīvo iedarbību var izmainīt citu antihipertensīvo līdzekļu lietošana.

Šīs

zāles satur laktozi, un tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Lietošana

gr

ū

tniecības

laik

ā

Terapiju ar AIIRA nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā. Lai turpinātu AIIRA terapiju, pacientēm, kas

plāno

grūtniecību, jāizvēlas alternatīvs antihipertensīvais līdzeklis ar noteiktu

drošības profilu

grūtniecības laikā.

Ja iestājusies grūtniecība, AIIRA terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas

cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija (skatīt 4.3. un 4.6 apakšpunktu).

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja

paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku,

palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme

varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku,

jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem

aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie

profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un

atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda,

potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata

hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8.

apakšpunktu).

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vielas, kas pētītas klīniskos farmakokinētiskos pētījumos, ir hidrohlortiazīds, varfarīns, digoksīns,

perorālie

pretapaugļošanās

līdzekļi

(piemēram,

etinilestradiols/levonorgestrols),

glibenklamīds,

nifedipīns un enalaprils. Klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas mijiedarbības ar šīm zālēm

konstatētas.

Paredzams, ka hidrohlortiazīdu kāliju zudumu izraisošo darbību pastiprina citas zāles, kas saistītas

ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piem., citi kālija izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi,

caurejas līdzekļi, amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīna nātrija sāls, salicilskābes atvasinājumi,

asteroīdi, AKTH).

Vienlaicīga Candisil HCT terapija ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija piedevām,

kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām kālija līmeni paaugstinošām zālēm (piem. heparīnu),

var izraisīt kālija līmeņa palielināšanos serumā. Nepieciešama rūpīga kālija

līmeņa kontrole

serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētisko līdzekļu izraisīta hipokaliēmija un hipomagnēmija rada noslieci uz uzpirkstītes glikozīdu

antiaritmisko

līdzekļu

potenciālo

kardiotoksisko

efektu.

Kālija

līmeņa

serumā

periodiska

monitorēšana ieteicama, ja Candisil HCT lieto kopā ar šādām zālēm:

Ia klases antiaritmiskie līdzekļi (hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds)

III klases antiaritmiskie līdzekļi (amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds)

Daži antipsihotiskie līdzekļi (tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns,

ciamemazīns,

sulpiridīns,

sultoprīds,

amisulprīds,

tiaprīds,

pimozīds,

haloperidols,

droperiodols)

Citi (bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns iv, ksalofantrīns, ketanserīns, mizolastīns,

pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns iv)

Lietojot vienlaicīgi litiju un AKE inhibitorus, ziņots par atgriezenisku litija seruma koncentrācijas

toksiskuma

palielināšanos.

Līdzīga

iedarbība

iespējama,

lietojot

AIIRA.

ieteicama

vienlaicīga

kandesartāna un litija lietošana. Ja šī kombinācija ir nepieciešama, jāveic rūpīga litija

līmeņa

kontrole

serumā.

Ja AIIRA lieto vienlaicīgi ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem NSPL (piem., selektīvajiem

COX- 2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (>3g/dienā) un neselektīvajiem NSPL), var mazināties

antihipertensīvā iedarbība.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Līdzīgi kā ar AKE inhibitoriem, vienlaicīga AIIRA un NSPL lietošana var palielināt nieru funkcijas

pasliktināšanās

risku,

ieskaitot

iespējamu

akūtu

nieru

mazspēju,

seruma

kālija

līmeņa

palielināšanos,

īpaši

pacientiem

iepriekš

pavājinātu

nieru

funkciju.

Vienlaicīga

lietošana

jāizvēlas piesardzīgi,

īpaši

gados

vecākiem

pacientiem.

Pacientiem

jānodrošina

pietiekama

hidratācija un jāapsver

nieru funkciju uzraudzība vienlaicīgas terapijas uzsākšanas gadījumā un

periodiski arī turpmāk.

NSPL

nomāc

hidrohlortiazīda

diurētisko,

natriurētisko

antihipertensīvo

darbību.

Hidrohlortiazīda uzsūkšanos mazina kolestipols vai holestiramīns.

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu (piem., tubokurarīna) darbību.

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var paaugstināt kalcija koncentrāciju serumā samazinātas izdalīšanās

dēļ. Ja nepieciešams ordinēt kalciju saturošus uztura bagātinātājus vai D vitamīnu, jāveic kalcija

līmeņa serumā monitorēšana un atbilstīgi jāpielāgo deva.

Tiazīdi var pastiprināt bēta adrenoblokatoru un diazoksīda hiperglikemizējošo darbību.

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piem., atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu tipa diurētisko līdzekļu

biopieejamību, samazinot kuņģa-zarnu trakta motoriku un kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Tiazīds var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Tiazīdi var mazināt citotoksisko zāļu (piem., ciklosporīna, metotreksāta) izdalīšanos caur nierēm un

pastiprināt to nomācošo ietekmi uz kaulu smadzenēm.

Vienlaicīga alkohola, barbiturātu vai anestēzijas līdzekļu lietošana var pastiprināt ortostatisku

hipotensiju.

Ārstēšana

tiazīdu

diurētiskajiem

līdzekļiem

pavājināt

glikozes

toleranci.

būt

nepieciešama pretdiabēta līdzekļa, tostarp insulīna, devas pielāgošana. Metformīns jālieto

uzmanīgi,

iespējams

laktacidozes

risks

funkcionālas

nieru

mazspējas

rezultātā,

izraisījusi

hidrohlortiazīda lietošana.

Hidrohlortiazīds var pavājināt artēriju atbildes reakciju uz vazokonstrikciju izraisošiem amīniem

(piem., adrenalīnu), samazinot vazokonstrikciju, bet nenovēršot to pilnībā.

Hidrohlortiazīds var palielināt

akūtas nieru

mazspējas risku, jo īpaši,

lietojot

jodu

saturošas

kontrastvielas lielās devās.

Vienlaicīga

lietošana

ciklosporīnu

paaugstināt

hiperurikēmijas

risku

podagras

komplikāciju iespējamību.

Vienlaicīga lietošana ar baklofēnu, amifostīnu, tricikliskiem antidepresantiem vai neiroleptiskiem

līdzekļiem var paaugstināt antihipertensīvo iedarbību un izraisīt hipotensiju.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde,

lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta

ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru

funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS,

lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

G

tniecība

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Angiotenzīna II receptora antagonisti (AIIRAs)

AIIRA

ieteicams

lietot

grūtniecības

pirmajā

trimestrī

(skatīt

4.4.

apakšpunktu).

AIIRA

lietošana

grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi teratogenitātes riska noteikšanai pēc AKE inhibitoru lietošanas,

grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši, tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Kamēr

nav kontrolētu epidemioloģisko datu riska noteikšanai pēc AIIRA terapijas, pacientēm, kuras plāno

grūtniecību iesaka mainīt terapiju uz citu alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir noteikts

drošības

profils

lietošanai

grūtniecības

laikā.

iestājusies

grūtniecība,

AIIRAE

terapija

nekavējoties jāpārtrauc un jāizvēlas cita alternatīvā antihipertensīvā līdzekļa terapija.

zināms,

AIIRA

terapija

otrajā

trešajā

grūtniecības

trimestrī

cilvēkam

izraisīt

fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos)

un neonatālo toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkalēmiju) (skatīt apakšpunktu 5.3).

Ja AIIRA lietoti otrā grūtniecības trimestra laikā, nepieciešama augļa nieru funkciju un galvaskausa

ultraskaņas pārbaude. Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AIIRA,

rūpīgi jānovēro vai neattīstās

hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Ir ierobežota pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši pirmā trimestra, laikā.

Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds

šķērso

placentu.

Pamatojoties

farmakoloģiskās

darbības

mehānismu,

hidrohlortiazīds grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī, var šķērsot feto-placentāro barjeru

un var

izraisīt tādus augļa un jaundzimušo efektus kā piemēram, dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un

trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst izmantot gestācijas tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas

riska ārstēšanai, samazinātas plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas dēļ, kas

nelabvēlīgi

ietekmē slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst izmantot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanai, izņemot

retos

gadījumus, kad nav iespējams piemērot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Angiotenzīna II receptora antagonisti (AIIRAs)

Candisil HCT

lietošana,

zīdīšanas

laikā

ieteicama,

pietiekamu

datu.

Ieteicama

alternatīva

antihipertensīvā terapija ar noteiktu drošības profilu, sevišķi, ja tiek zīdīti jaundzimušie

priekšlaicīgi dzimušie zīdaiņi.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds mazos daudzumos nonāk mātes pienā.

Lielas tiazīdu devas var veicināt spēcīgu

diurēzi un

nomākt piena veidošanos. Candisil HCT lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama.

Ja hidrohlortiazīds tiek lietots mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, jālieto mazākā iespējamā deva.

Fertilitāte

Kandesartāna

cileksetils neietekmēja žurku auglību. Nav datu par iespējamo kandesartāna cileksetila

ietekmi uz auglību cilvēkam. Nav datu par iespējamo hidrohlortiazīda ietekmi uz auglību

dzīvniekiem vai cilvēku

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Candisil HCT iedarbība uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus nav pētīta.

Vadot

transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka terapijas laikā var rasties

reibonis

vai nogurums.

Ja kandesartānam / HCTZ ir lietots zīdīšanas periodā, deva jāsaglabā tik zema, cik iespējams.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetilu/hidrohlortiazīdu novērotās nevēlamās

blakusparādības

bija

vieglas

pārejošas.

Ārstēšanas

pārtraukšanas

biežums

nevēlamo

blakusparādību dēļ kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīda un placebo grupā bija līdzīgs (3,3% un

2,7%).

Klīniskajos pētījumos ar kandesartāna cileksetila/hidrohlortiazīdu novērotās blakusparādības

bija

līdzīgas ar iepriekš ziņotajām blakusparādībām, kas novērotas kandesartāna cileksetila un/vai

hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā

Tabulā apkopotas klīniskajos pētījumus un pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības.

Kopējā

klīnisko

pētījumu

analīzē

tika

novērotas

sekojošas

blakusparādības

kandesartāna

cileksetilu

saskaņā

blakusparādību

sastopamības

biežumu

vismaz

vairāk,

lietojot

kandesartāna cileksetilu nekā lietojot placebo.

Blakusparādību biežums, kas norādīts 4.8 apakšpunkta tabulās,

tiek klasificēts sekojoši: ļoti bieži

(>

1/10) bieži (>1/100 < 1/10), retāk (>1/1000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1000) un ļoti reti (<1/10

000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamības

biežums

Nevēlamā blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Elpošanas ceļu infekcija

Asins

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija,

neitropēnija

agranulocitoze

Vielmaiņas

uztures

traucējumi

Ļoti reti

Hiperkaliēmija, hiponatriēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Reibonis/ vertigo, galvassāpes

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Nav zināmi

Slikta dūša

Caureja

Aknu

un/vai

žults

izvades

sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis,

aknu

darbības

traucējumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Angioedēma,

izsitumi,

nātrene,

nieze

Skeleta-muskuļu

saistaudu

sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Sāpes mugurā, artralģija, mialģija

Nieru

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Ļoti reti

Nieru

darbības

traucējumi,

skaitā

nieru

mazspēju

jutīgiem

pacientiem

(skat. 4.4. apakšpunktu).

šādām

nevēlamajām

blakusparādībām(skatīt

tabulā

zemāk)

ziņots

hidrohlortiazīda

monoterapijas gadījumā, parasti ar 25 mg vai lielākām devām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamība

s biežums

Nevēlamā blakusparādība

Asins

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Reti

Leikopēnija,

neitropēnija/agranulocitoze,

trombocitopēnija, aplastiskā anēmija,

kaulu

smadzeņu

nomākums,

hemolītiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas

uztures

traucējumi

Bieži

Hiperglikēmija,

hiperurikēmija,

elektrolītu

līdzsvara

traucējumi

(tostarp

hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Reti

Miega traucējumi, depresija, nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Apdullums, vertigo

Reti

Parestēzijas

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Acu bojājumi

Reti

Pārejoša neskaidra redze

Nav zināms

Akūta miopija, akūtas slēgta kakta

glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Posturāla hipotensija

Reti

Nekrotisks

angiīts

(vaskulīts,

ādas

vaskulīts)

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Respiratorais

distress

(tostarp

pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Retāk

Anoreksija, apetītes zudums, kuņģa

kairinājums, caureja, aizcietējums

Reti

Pankreatīts

Aknu

un/vai

žults

izvades

sistēmas traucējumi

Reti

Dzelte

(intrahepatiska

holestatiska

dzelte)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi, nātrene, fotosensibilizācijas

reakcijas

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze,

ādas

sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas ,

ādas sarkanās

vilkēdes reaktivācija

Skeleta-muskuļu

saistaudu

sistēmas bojājumi

Reti

Muskuļu krampji

Nieru

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Bieži

Glikozūrija

Reti

Nieru

darbības

traucējumi

intersticiāls nefrīts

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Bieži

Vājums

Reti

Drudzis

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts

holesterīna

triglicerīdu līmenis

Reti

Paaugstināts asins urīnvielas slāpekļa

(AUS) un seruma kreatinīna līmenis

Labdabīgi,

ļaundabīgi

nezināmas

etioloģijas

audzēji

(ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi

nemelanomas

ādas

vēzis

(bazālo

šūnu

karcinoma

plakanšūnu

karcinoma)

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem,

novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi

(skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Simptomi

Pamatojoties uz farmakoloģiskiem apsvērumiem, galvenā kandesartāna cileksetila pārdozēšanas

izpausme

varētu

būt

simptomātiska

hipotensija

reibonis.

Individuālos

ziņojumos

pārdozēšanu (līdz 672 mg kandesartāna cileksetila) pacienta atlabšana noritēja bez komplikācijām.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Hidrohlortiazīda pārdozēšanas galvenā izpausme ir akūts šķidruma un elektrolītu zudums. Var

novērot arī tādus simptomus kā reiboni, hipotensiju, slāpes, tahikardiju, sirds kambaru aritmiju,

nomākums/apziņas traucējumus un muskuļu krampjus.

Ārstēšana

Specifiska

informācija

ārstēt

Candisil HCT

pārdozēšanu,

pieejama.

Tomēr

pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt šādus pasākumus.

atbilstīgas

indikācijas,

jāapsver

vemšanas

izraisīšana

kuņģa

skalošana.

rodas

simptomātiska hipotensija, jāveic simptomātiska ārstēšana un jākontrolē dzīves svarīgākie rādītāji.

Pacients jānovieto guļus ar paceltām kājām. Ja ar to nepietiek, jāpalielina plazmas tilpums,

infūzijas

ceļā ievadot izotonisku nātrija hlorīda šķīdumu. Ja nepieciešams, jāpārbauda elektrolītu

līmenis

serumā

skābes

līdzsvars.

iepriekš

minētajiem

pasākumiem

nepietiek,

lietot

simpatomimētiskus līdzekļus.

Kandesartānu

izvadīt

organisma

hemodialīzes

ceļā.

zināms,

kādā

apmērā

hidrohlortiazīdu var izvadīt no organisma hemodialīzes ceļā.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīna II receptoru antagonisti un diurētiski līdzekļi, ATĶ kods

C09DA06.

Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais hormons renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmā, un tam

ir svarīga loma hipertensijas un citu kardiovaskulāro traucējumu patofizioloģijā. Tam ir zināma

loma orgānu hipertrofijas un perifērisko orgānu bojājumu patoģenēzē. Angiotenzīna II svarīgākos

fizioloģiskos efektus, piemēram, asinsvadu sašaurināšanu, aldosterona stimulāciju, sāļu un ūdens

līdzsvara regulāciju un šūnu augšanas stimulāciju, mediē 1. tipa (AT

) receptori.

Kandesartāna cileksetils ir prekursors, kas esteru hidrolīzes ceļā, tam uzsūcoties no gremošanas

trakta, tiek strauji pārvērsts aktīvajā vielā kandesartānā. Kandesartāns ir angiotenzīna II receptoru

antagonists, kam piemīt selektīva darbība pret AT

receptoriem; tas cieši saistās un lēni disociē no

receptoriem. Tam nepiemīt agonista darbība.

Kandesartāns neietekmē AKE vai citas enzīmu sistēmas, ar ko parasti saistīta AKE inhibitoru

lietošana.

netiek

ietekmēta

kinīnu

sadalīšanās

citu

vielu,

piemēram,

vielas,

metabolisms, nav ticams, ka angiotenzīna II receptoru antagonisti varētu būt saistīti ar klepu.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros kandesartāna cileksetilu salīdzināja ar AKE inhibitoriem,

pacientiem, kuri saņēma kandesartāna cileksetilu, klepus bija retāk. Kandesartāns nesaistās ar citu

hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kas ir svarīgi kardiovaskulārajā regulācijā, un nebloķē tos.

receptoru antagonisms rada ar devu saistītu renīna līmeņa plazmā un angiotenzīna I un

angiotenzīna II koncentrācijas palielināšanos, kā arī pazemina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Kandesartāna cileksetila 8–16 mg (vidējā deva 12 mg) vienreiz dienā ietekme uz kardiovaskulāro

saslimstību un mirstību tika novērtēta nejaušinātā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās 4937 gados

vecāki pacienti (vecums 70 – 89 gadi, 21% — 80 gadus veci vai vecāki) ar vieglu līdz mēreni

izteiktu hipertensiju; novērošanas ilgums bija vidēji 3,7 gadi (Study on Cognition and Prognosis in

the Elderly). Pacienti saņēma kandesartānu vai placebo, ko nepieciešamības gadījumā papildināja

cita antihipertensīva terapija. Kandesartāna grupā asinsspiediens tika pazemināts no 166/90 uz

145/80 mmHg, bet kontroles grupā — no 167/90 līdz 149/82 mmHg. Attiecībā uz primāro vērtēto

raksturlielumu,

proti,

nozīmīgiem

kardiovaskulāriem

traucējumiem

(kardiovaskulāra

mirstība,

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

neletāls insults un neletāls miokarda infarkts), statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas.

Kandesartāna grupā bija 26,7 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, bet kontroles grupā — 30,0

gadījumi uz 1000 pacientgadiem (relatīvais risks 0,89, 95 % TI 0,75–1,06, p=0,19).

Hidrohlortiazīds inhibē nātrija aktīvo reabsorbciju, galvenokārt distālajos nieru kanāliņos, un

veicina nātrija, hlora un ūdens izvadīšanu no organisma. Kālija un magnija izvadīšana caur nierēm

palielinās atkarībā no devas, bet kalcijam piemīt izteiktāka reabsorbcija. Hidrohlortiazīds samazina

plazmas tilpumu un ekstracelulārā šķidruma daudzumu, kā arī samazina sirds izsviedi un pazemina

asinsspiedienu. Ilgtermiņa terapijas laikā samazinātā perifēriskā pretestība sekmē asinsspiediena

pazemināšanos.

Plašos

klīniskajos

pētījumos

konstatēts,

ilgstoša

hidrohlortiazīda

terapija

samazina

kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risku.

Kandesartānam un hidrohlortiazīdam piemīt antihipertensīva darbība, kas summējas.

Pacientiem ar hipertensiju Candisil HCT izraisa efektīvu un ilgstošu asinsspiediena pazeminājumu,

reflektori nepalielinot sirdsdarbības ātrumu. Nav pazīmju par nopietnu vai saasinātu hipotensiju pēc

pirmās devas lietošanas vai rikošeta efekta pēc terapijas pārtraukšanas. Pēc vienas Candisil HCT

devas

lietošanas

antihipertensīvās

darbības

sākumu

parasti

novēro

stundu

laikā.

Turpinot

ārstēšanu, izteiktākais asinsspiediena pazeminājums tiek panākts četru nedēļu laikā, un ilgstošas

terapijas gadījumā tas saglabājas. Candisil HCT lietošana vienreiz dienā nodrošina efektīvu un

vienmērīgu asinsspiediena pazeminājumu 24 stundu garumā, un atšķirība starp maksimālo un

minimālo efektu visā zāļu devas darbības laikā ir minimāla. Dubultaizklātā, nejaušinātā pētījumā,

kurā Candisil HCT16 mg/12,5 mg lietoja vienreiz dienā, asinsspiediens pacientiem tika pazemināts

būtiski nozīmīgāk un kontrolēts izteikti labāk nekā pacientiem lietojot losartāna/hidohlortiazīda

kombināciju devā 50 mg/12,5 mg.

Dubultaizklātos, nejaušinātos pētījumos nevēlamās blakusparādības, īpaši klepus,

kandesartāna/

hidrohlortiazīda grupā radās retāk nekā lietojot AKE inhibitora un hidrohlortiazīda

kombinācijas.

Divos klīniskos pētījumos (randomizētos, dubultaizklātos, placebo kontrolētos, paralēlu grupu),

kuros randomizēti tika iekļauti 275 un 1524 pacienti, kandesartāna cileksetila / hidrohlortiazīda

kombinācija devā 32 mg/12,5 mg un 32 mg/25 mg izraisīja asinsspiediena samazinājumu par 22/15

mmHg

21/14

mmHg,

bija

ievērojami

efektīvāka,

nekā

lietojot

attiecīgo

aktīvo

vielu

monoterapijā.

Randomizētā, dubultaklā, paralēlu grupu klīniskā pētījumā, randomizēti 1975 pacienti, kuriem

neizdodas optimāli kontrolēt asinsspiedienu

lietojot 32 mg kandesartāna cileksetilu reizi dienā,

terapijā pievienoja 12,5 mg vai 25 mg hidrohlortiazīdu, kas izraisīja papildus asinsspiediena

samazināšanos. Kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda kombinācija devā 32 mg/25 mg bija

ievērojami efektīvāka nekā kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda 32 mg/12,5 mg kombinācija,

un vispārējā vidējā asinsspiediena samazinājums bija 16/10 mm Hg un 13 / 9 mmHg.

Kandesartāna cileksetils/hidrohlortiazīds pacientiem ir vienlīdz efektīvs neatkarīgi no vecuma un

dzimuma.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Veterans Affairs Nephropathy in) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna

II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas

rašanās

risku,

salīdzinot

monoterapiju.

Ņemot

vērā

zāļu

līdzīgās

farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem

ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease

Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta

ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā.

Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus,

un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un

interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru

darbības traucējumiem).

Pašlaik nav pieejamu datu par kandesartāna cileksetila/ hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanu

pacientiem

nieru

slimībām

nefropātiju,

samazinātu

kreisā

kambara

funkciju

darbību

sastrēguma sirds mazspēju un pēc miokarda infarkta.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem,

novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi.

Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un

8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas

kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija

saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu

karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo

šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un

atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu)

un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas

kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās

devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas

palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās

kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Vienlaicīgai kandesrtāna cileksetila/ hidrihlortiazīda lietošanai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz

abu zāļu farmakokinētiku.

Uz

s

ū

kša

n

ā

s

un

izkliede

Kandesartāna cileksetils

Pēc iekšķīgas lietošanas kandesartāna cileksetils tiek pārveidots aktīvākā vielā kandesartānā. Pēc

kandesartāna

cileksetila

šķīduma

iekšķīgas

lietošanas

kandesartāna

absolūtā

biopieejamība

aptuveni 40%. Kandesartāna cileksetila relatīvā biopieejamība tablešu formā, salīdzinot ar iekšķīgi

lietotu šķīdumu, ir aptuveni 34% ar ļoti minimālu mainīgumu. Vidējā maksimālā koncentrācija

serumā (C

) tiek sasniegta 3 – 4 stundas pēc tabletes ieņemšanas. Terapeitisko devu robežās

kandesartāna koncentrācija serumā līdz ar devas palielināšanu palielinās lineāri. Ar dzimumu

saistītas

kandesartāna

farmakokinētikas

atšķirības

novērotas.

Kandesartāna

laukumu

koncentrācijas serumā-laika līknes (zemlīknes laukumu) būtiski neietekmē pārtikas uzņemšana.

Kandesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (vairāk nekā 99% apjomā). Kandesartāna

šķietamais izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni 70%.

Vienlaicīga pārtikas uzņemšana pastiprina uzsūkšanos par aptuveni 15%. Pacientiem ar sirds

mazspēju un izteiktu tūsku var samazināties biopieejamība.

Plazmas olbaltumvielu saistīšanās ar hidrohlortiazīdu ir aptuveni 60%. Šķietamais izkliedes tilpums

ir aptuveni 0,8 l/kg.

Biotransformācija

un

eliminā

cija

Kandesartāna cileksetils

Kandesartāns galvenokārt izdalās nemainītā veidā ar urīnu un žulti, un tas tikai niecīgā apmērā

izdalās ar metabolisma aknās (CYP2C9) starpniecību. Pieejamie mijiedarbības pētījumi neliecina

par ietekmi uz CYP2C9 un CYP3A4. Pamatojoties uz in vitro datiem, nav paredzama mijiedarbība

in vivo

zālēm,

kuru

metabolismu

nosaka

citohroma

P450

izoenzīmi

CYP1A2,

CYP2A6,

CYP2C9, CYP2C19,

CYP2D6,

CYP2E1

CYP3A4.

Kandesartāna

terminālais

eliminācijas

pusperiods (t

) ir

aptuveni 9 stundas. Pēc vairāku devu lietošanas uzkrāšanās nav vērojama.

Kandesartāna

eliminācijas pusperiods paliek nemainīgs (aptuveni 9 h) pēc kandesartāna cileksetila

lietošanas

kombinācijā

hidrohlortiazīdu.

Lietojot

kopā

hidrohlortiazīdu,

palielinās

kandesartāna AUC (15 – 18%) un C

(23 – 24%). Šis palielinājums nav klīniski nozīmīgs.

Turklāt pirms pārejas uz Candisil HCT ieteicams titrēt atsevišķas sastāvdaļas (skatīt apakšpunktu

4.2). Salīdzinot kombinētu

lietošanu ar monoterapiju, kandesartāna papildu uzkrāšanos pēc vairāku

devu lietošanas nenovēro.

Kandesartāna kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni 0,37 ml/min/kg, un renālais klīrenss ir aptuveni

0,19 ml/min/kg. Kandesartāna renālā eliminācija notiek gan ar glomerulārās filtrācijas, gan aktīvas

tubulārās sekrēcijas starpniecību. Pēc ar

C marķēta kandesartāna cileksetila iekšķīgas lietošanas

aptuveni 26% no devas izdalās ar urīnu kandesartāna veidā, bet 7% — neaktīva metabolīta veidā,

savukārt aptuveni 56% devas izdalās ar izkārnījumiem kandesartāna veidā, bet 10% — neaktīva

metabolīta veidā.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nemetabolizējas un gandrīz pilnībā izdalās nemainītā veidā glomerulārās filtrācijas

aktīvās

tubulārās

sekrēcijas

ceļā.

Hidrohlortiazīda

terminālais

aptuveni

stundas.

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Aptuveni

iekšķīgi

lietotas

devas

izdalās

urīnu

stundu

laikā.

Hidrohlortiazīda

pusperiods

paliek

nemainīgs

(aptuveni

pēc

hidrohlortiazīda

lietošanas

kombinācijā

kandesartāna cileksetilu.

Salīdzinot kombinētu lietošanu ar monoterapiju, hidrohlortiazīda papildu

uzkrāšanos pēc vairāku

devu lietošanas nenovēro.

Farmakoki

n

ētika

īpašā

m

pacientu

gru

p

ā

m

Kandesartāna cileksetils

Gados vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadu vecuma), kandesartāna C

un AUC ir aptuveni attiecīgi

par 50% un 80% augstāks nekā gados jauniem indivīdiem. Tomēr asinsspiediena atbildes reakcija

un nevēlamo blakusparādību biežums pēc noteiktas Candisil HCT devas lietošanas gados jauniem

un vecākiem pacientiem ir līdzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem kandesartāna C

AUC atkārtotu devu

lietošanas gadījumā palielinās attiecīgi par 50% un 70%, bet terminālais t

palika nemainīgs,

salīdzinot ar pacientiem, kam bija normāla nieru darbība. Atbilstīgās izmaiņas

pacientiem

smagiem

nieru

darbības traucējumiem

bija

aptuveni

attiecīgi

110%.

Kandesartāna terminālais t

pacientiem ar smagu nieru funkciju traucējumiem bija aptuveni divas

reizes ilgāks. Pacientiem,

kam veic hemodialīzi, farmakokinētika bija līdzīga kā pacientiem ar

izteikti pavājinātu nieru

darbību.

Divos

pētījumos,

kuros piedalījās

pacienti

viegliem

līdz

vidēji

smagiem

aknu

darbības

traucējumiem

novēroja vidējā kandesartāna AUC pieaugumu aptuveni par 20% vienā pētījumā un

par 80% otrā pētījumā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar smagu aknu

mazspēju.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīda terminālais t

ir pagarināts pacientiem ar pavājinātu nieru darbību.

Preklīniskie dati par drošību

Kombinācijai nav konstatētas jaunas kvalitatīvas atrades, kas liecinātu par toksicitāti, salīdzinot ar

iepriekš

katram

komponentam

novērotajām.

Preklīniskajos

drošības

pētījumos

kandesartāns,

lietojot to lielās devas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem, ietekmēja nieres un eritrocītu

rādītājus.

Kandesartāns

izraisīja

eritrocītu

parametru

(eritrocītu

skaits,

hemoglobīns,

hematokrits)

pazeminājumu. Kandesartāns izraisīja ietekmi uz nierēm (piemēram, reģenerāciju, dilatāciju un

bazofīliju kanāliņos; paaugstinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju plazmā); tas varētu būt

saistīts

hipotensīvo

darbību,

izraisīja

renālās

perfūzijas

izmaiņas.

Hidrohlortiazīda

pievienošana

pastiprina

kandesartāna

nefrotoksicitāti.

Turklāt

kandesartāns

inducēja

jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju. Uzskatīja, ka šo izmaiņu cēlonis ir kandesartāna

farmakoloģiskā darbība un to klīniskais nozīmīgums ir neliels.

Lietojot

kandesartānu

vēlīnā

grūsnības

laikā,

novērota

fetotoksicitāte.

Hidrohlortiazīda

pievienošana būtiski neietekmēja iznākumu augļa attīstības pētījumos ar žurkām, pelēm un

trušiem

(skatīt 4.6. apakšpunktu).

Gan kandesartānam, gan hidrohlortiazīdam piemīt genotoksiska aktivitāte ļoti augstā koncentrācijā/

devās. Dati no genotoksicitātes pētījumiem in vitro un in vivo liecina, ka

kandesartānam un

hidrohlortiazīdam klīniskas lietošanas apstākļos nav paredzama mutagēna vai

klastogēna darbība.

Netika iegūti pierādījumi par šo zāļu sastāvdaļu kancerogenitāti.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

Palīgvielu saraksts

Hidroksipropilceluloze (HPC-L)

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Dietilēnglikola monoetilēteris (Transcutol)

Magnija stearāts

Kalcija karmeloze

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Nesaderība

Nav piemērojams

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija-PVH (apstrādāts ar PE / PVDH).

Iepakojuma lielumi: 7, 14, 15, 28, 28x1 (atsevišķu devu iepakojums), 30, 50, 50x1 (atsevišķu devu

iepakojums), 56, 56x1 (atsevišķu devu iepakojums) 98, 98x1 (atsevišķu devu iepakojums), 100 un

300 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Laboratorios Liconsa, S.A.

Gran Vía Carlos III, 98, 7th floor

08028 - Barcelona, Spānija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

14-0075, 14-0076, 14-0077, 14-0078

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2015

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju