Briviact (in Italy: Nubriveo)

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

03-03-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Brivaracetāms
Pieejams no:
UCB Pharma SA
ATĶ kods:
N03AX23
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
brivaracetam
Ārstniecības grupa:
Antiepileptics,
Ārstniecības joma:
Epilepsija
Ārstēšanas norādes:
Briviact ir norādīts kā adjunctive terapiju daļēju sākums lēkmju ar vai bez sekundāras vispārināšanas pieaugušo un pusaudžu pacientiem no 16 gadu vecuma ar epilepsiju.
Produktu pārskats:
Revision: 8
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/003898
Autorizācija datums:
2016-01-13
EMEA kods:
EMEA/H/C/003898

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

26-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

03-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

03-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

03-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

26-07-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Brivaracetamum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Kā lietot Briviact

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Briviact

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Briviact

Briviact satur aktīvo vielu brivaracetāmu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par “pretepilepsijas

līdzekļiem”. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.

Kādam nolūkam lieto Briviact

Briviact lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma.

To lieto, lai ārstētu epilepsijas veidu, kam piemīt parciālas lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju

vai bez tās rašanās.

Parciālas lēkmes ir tāda veida lēkmes, kas sākoties skar tikai vienu galvas smadzeņu pusi. Šīs

parciālās lēkmes var izplatīties lielākos apgabalos abās galvas smadzeņu pusēs – to sauc par

“sekundāru ģeneralizāciju”.

Šīs zāles Jums tiks lietotas, lai samazinātu Jums esošu lēkmju (krampju) skaitu.

Briviact lieto kopā ar citām epilepsijas zālēm.

2.

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Nelietojiet Briviact šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret brivaracetāmu, citiem pirolidona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms

Briviact lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Briviact lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar

pretepilepsijas zālēm, piemēram, Briviact, ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Ja

Jums jebkad rodas jebkādas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Jums ir aknu darbības traucējumi, ārstam var būt nepieciešams pielāgot Jūsu devu.

Bērni

Briviact neiesaka lietot bērniem līdz 4 gadu vecumam.

Citas zāles un Briviact

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Jo īpaši pastāstiet savam ārstam, ja lietojat šādas zāles – tas jādara, jo ārstam būs nepieciešams

pielāgot Jūsu Briviact devu:

Rifampicīns – zāles, ko izmanto bakteriālu infekciju ārstēšanai.

Divšķautņu asinszāle (zināma arī kā Hypericum perforatum) – augu izcelsmes zāles, ko lieto, lai

ārstētu depresiju un trauksmi, kā arī citus stāvokļus.

Briviact kopā ar alkoholu

Šo zāļu lietošana kopā ar alkoholu nav ieteicama.

Ja lietojat alkoholu, Briviact lietošanas laikā, var būt pastiprināta alkohola negatīvā iedarbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nav ieteicams lietot Briviact, ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jo nav zināma Briviact

iedarbība uz grūtniecību un vēl nedzimušu bērnu vai jaundzimušo. Nekavējoties konsultējieties ar

ārstu, ja esat stāvoklī vai plānojat grūtniecību.

Nepārtrauciet ārstēšanu, nekonsultējoties ar ārstu. Ārstēšanas pārtraukšana var pastiprināt lēkmes un

kaitēt Jūsu bērnam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Briviact lietošanas laikā varat būt miegains, just reiboni vai nogurumu.

Lielāka šādu efektu iespējamība ir ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas.

Nevadiet transportlīdzekli, nebrauciet ar velosipēdu un nerīkojieties ne ar kādiem instrumentiem

vai mehānismiem, kamēr nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē.

Briviact satur laktozi un nātriju

Briviact apvalkotās tabletes satur:

laktozi (cukura veids). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu

lietošanas konsultējieties ar ārstu.

nātriju – šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē – būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

3.

Kā lietot Briviact

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Jūs lietosiet Briviact kopā ar citām epilepsijas zālēm.

Cik daudz lietot

Jūsu ārsts noteiks Jums atbilstošo dienas devu. Zāles jālieto divās vienādi dalītās devās – vienu no rīta

un otru – vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Pieaugušie, pusaudži un bērni, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā deva ir no 25 mg līdz 100 mg, lietojot divas reizes dienā. Pēc tam Jūsu ārsts var izšķirties

pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Bērni un pusaudži, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ieteicamā deva ir no 0,5 mg līdz 2 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu, lietojot divas reizes dienā.

Pēc tam Jūsu ārsts var izšķirties pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Cilvēki ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi:

pieaugušajam, pusaudzim vai bērnam ar ķermeņa masu vismaz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs

lietosiet, ir 75 mg divas reizes dienā.

Bērnam vai pusaudzim ar ķermeņa masu līdz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs lietosiet, ir 1,5 mg

uz katru ķermeņa masas kg divas reizes dienā.

Kā lietot Briviact tabletes

Norijiet veselas tabletes, uzdzerot glāzi šķidruma.

Šīs zāles var lietot ēdienreižu laikā vai ārpus tām.

Cik ilgi jālieto Briviact

Briviact ir paredzēts ilgstošai lietošanai – turpiniet lietot Briviact, līdz ārsts liks Jums pārtraukt

lietošanu.

Ja esat lietojis Briviact vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Briviact vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu. Jūs varat just reiboni un

miegainību.

Ja esat aizmirsis lietot Briviact

Ja esat aizmirsis devas lietošanu, lietojiet to, tiklīdz atceraties.

Nākamo devu lietojat ierastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja pārtraucat lietot Briviact

Nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja vien to neliek darīt ārsts, jo ārstēšanas pārtraukšanas gadījumā

var palielināties lēkmju skaits.

Ja ārsts Jums lūgs pārtraukt šo zāļu lietošanu, deva tiks samazināta pakāpeniski. Tas palīdz

novērst lēkmju atjaunošanos vai pastiprināšanos.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

miegainība vai reibonis

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

gripa

spēcīgs nogurums (nespēks)

krampji, “griešanās” sajūta (vertigo)

slikta dūša un vemšana, aizcietējumi

depresija, trauksme, nespēja gulēt (bezmiegs), uzbudināmība

deguna un kakla infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), klepus

samazināta apetīte

Retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem

alerģiskas reakcijas

domāšanas traucējumi un/vai realitātes uztveres zudums (psihotiski traucējumi), agresija,

nervozs satraukums (uzbudinājums)

domas vai mēģinājumi veikt paškaitējumu vai pašnāvību; nekavējoties pastāstiet savam ārstam

samazināts leikocītu skaits (neitropēnija) – nosaka asinsanalīzēs

Papildu blakusparādības bērniem

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

nemiers un hiperaktivitāte (psihomotorā hiperaktivitāte)

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Briviact

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Briviact satur

Aktīvā viela ir brivaracetāms.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg, 25 mg, 50 mg, 75 mg vai 100 mg brivaracetāma.

Citas sastāvdaļas ir:

Kodols

Kroskarmelozes nātrija sāls, laktozes monohidrāts, betadex, bezūdens laktoze, magnija stearāts.

Apvalks

10 mg apvalkotās tabletes: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks.

25 mg apvalkotās tabletes: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

50 mg apvalkotās tabletes: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172).

75 mg apvalkotās tabletes: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

100 mg apvalkotās tabletes: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

Briviact ārējais izskats un iepakojums

Briviact 10 mg ir baltas līdz gandrīz baltas , apaļas apvalkotās tabletes, diametrs 6,5 mm, ar

iespiedumu “u10” vienā pusē.

Briviact 25 mg ir pelēkas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 8,9 mm x 5,0 mm, ar iespiedumu “u25”

vienā pusē.

Briviact 50 mg ir dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 11,7 mm x 6,6 mm, ar iespiedumu

“u50” vienā pusē.

Briviact 75 mg ir violetas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 13,0 mm x 7,3 mm, ar iespiedumu “u75”

vienā pusē.

Briviact 100 mg ir zaļganpelēkas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 14,5 mm x 8,1 mm, ar

iespiedumu “u100” vienā pusē.

Briviact tabletes ir iepakotas blisteru iepakojumos, kas ievietoti kartona kastītēs, kurās ir 14, 56, 14 x 1

vai 100 x 1 apvalkotās tabletes, vai vairāku kastīšu iepakojumos, kuros ir 168 apvakotās tabletes

(3 iepakojumi pa 56).

Visi iepakojumi ir pieejami PVH/PHTFE – alumīnija blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Bruxelles, Beļģija

Ražotājs

UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България

Ю СИ БИ България ЕООД

л.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika

UCB s.r.o.

Tel: + 420 221 773 411

Magyarország

UCB Magyarország Kft.

Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Malta

Pharmasud Ltd.

Tel: + 356 / 21 37 64 36

Deutschland

UCB Pharma GmbH

Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848

Nederland

UCB Pharma B.V.

Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40

Eesti

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)

Norge

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Ελλάδα

UCB Α.Ε.

Τηλ: + 30 / 2109974000

Österreich

UCB Pharma GmbH

Tel: + 43-(0)1 291 80 00

España

UCB Pharma, S.A.

Tel: + 34 / 91 570 34 44

Polska

UCB Pharma Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 696 99 20

France

UCB Pharma S.A.

Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35

Portugal

UCB Pharma (Produtos Farmacêuticos), Lda

Tel: + 351 / 21 302 5300

Hrvatska

Medis Adria d.o.o.

Tel: +385 (0) 1 230 34 46

România

UCB Pharma Romania S.R.L.

Tel: + 40 21 300 29 04

Ireland

UCB (Pharma) Ireland Ltd.

Tel: + 353 / (0)1-46 37 395

Slovenija

Medis, d.o.o.

Tel: + 386 1 589 69 00

Ísland

Vistor hf.

Simi: + 354 535 7000

Slovenská republika

UCB s.r.o.

organizačná zložka

Tel: + 421 (0) 2 5920 2020

Italia

UCB Pharma S.p.A.

Tel: + 39 / 02 300 791

Suomi/Finland

UCB Pharma Oy Finland

Puh/Tel: + 358 9 2514 4221

Κύπρος

Lifepharma (Z.A.M.) Ltd

Τηλ: + 357 22 05 63 00

Sverige

UCB Nordic A/S

Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00

Latvija

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

United Kingdom

UCB Pharma Ltd.

Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {GGGG/mēnesis}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Briviact 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai

Brivaracetamum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Kā lietot Briviact

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Briviact

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Briviact

Briviact satur aktīvo vielu brivaracetāmu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par “pretepilepsijas

līdzekļiem”. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.

Kādam nolūkam lieto Briviact

Briviact lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma.

To lieto, lai ārstētu epilepsijas veidu, ko raksturo parciālu lēkmju ar sekundāru ģeneralizāciju

vai bez tās rašanās.

Parciālas lēkmes ir tāda veida lēkmes, kas sākoties skar tikai vienu galvas smadzeņu pusi. Šīs

parciālās lēkmes var izplatīties lielākos apgabalos abās galvas smadzeņu pusēs – to sauc par

“sekundāru ģeneralizāciju”.

Šīs zāles Jums tiks lietotas, lai samazinātu Jums esošu lēkmju (krampju) skaitu.

Briviact lieto kopā ar citām epilepsijas zālēm.

2.

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Nelietojiet Briviact šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret brivaracetāmu, citiem pirolidona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms

Briviact lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Briviact lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar

pretepilepsijas zālēm, piemēram, Briviact, ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Ja

Jums jebkad rodas jebkādas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Jums ir aknu darbības traucējumi, ārstam var būt nepieciešams pielāgot Jūsu devu.

Bērni

Briviact neiesaka lietot bērniem līdz 4 gadu vecumam.

Citas zāles un Briviact

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Jo īpaši pastāstiet savam ārstam, ja lietojat šādas zāles – tas jādara, jo ārstam būs nepieciešams

pielāgot Jūsu Briviact devu:

Rifampicīns – zāles, ko izmanto bakteriālu infekciju ārstēšanai.

Divšķautņu asinszāle (zināma arī kā Hypericum perforatum) – augu izcelsmes zāles, ko lieto, lai

ārstētu depresiju un trauksmi, kā arī citus stāvokļus.

Briviact kopā ar alkoholu

Šo zāļu lietošana kopā ar alkoholu nav ieteicama.

Ja lietojat alkoholu Briviact lietošanas laikā, var būt pastiprināta alkohola negatīvā iedarbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nav ieteicams lietot Briviact, ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jo nav zināma Briviact

iedarbība uz grūtniecību un vēl nedzimušu bērnu vai jaundzimušo. Nekavējoties konsultējieties ar

ārstu, ja esat stāvoklī vai plānojat grūtniecību.

Nepārtrauciet ārstēšanu, nekonsultējoties ar ārstu. Ārstēšanas pārtraukšana var pastiprināt lēkmes un

kaitēt Jūsu bērnam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Briviact lietošanas laikā varat būt miegains, just reiboni vai nogurumu.

Lielāka šādu efektu iespējamība ir ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas.

Nevadiet transportlīdzekli, nebrauciet ar velosipēdu un nerīkojieties ne ar kādiem instrumentiem

vai mehānismiem, kamēr nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē.

Briviact šķīdums iekšķīgai lietošanai satur metilparahidroksibenzoātu, nātriju, sorbītu un

propilēnglikolu

metilparahidroksibenzoāts (E218) – tas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, novēlotas);

nātrijs – šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) uz mililitru – būtībā tas ir “nātriju

nesaturošas”;

sorbīts (E420) (cukura veids). Šīs zāles satur 239,8 mg sorbīta uz ml. Sorbīts ir fruktozes avots.

Ja ārsts ir teicis, ka Jums (vai Jūsu bērnam) ir kāda cukura nepanesība, vai Jums ir diagnosticēta

reta ģenētiska slimība – iedzimta fruktozes nepanesība, kuras gadījumā organismā nesadalās

fruktoze, pirms lietojat vai saņemat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

propilēnglikols (E 1520): Šīs zāles satur ne vairāk kā 5,5 mg propilēnglikola uz mililitru.

3.

Kā lietot Briviact

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Jūs lietosiet Briviact kopā ar citām epilepsijas zālēm.

Cik daudz lietot

Jūsu ārsts noteiks Jums atbilstošo dienas devu. Zāles jālieto divās vienādi dalītās devās – vienu no rīta

un otru – vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Pieaugušie, pusaudži un bērni, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā deva ir no 25 mg līdz 100 mg, lietojot divas reizes dienā. Pēc tam Jūsu ārsts var

izšķirties par pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Bērni un pusaudži, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ieteicamā deva ir no 0,5 mg līdz 2 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu, lietojot divas reizes

dienā. Pēc tam Jūsu ārsts var izšķirties par pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Šajā tabulā redzami devu piemēri. Jūsu ārsts noteiks Jums piemēroto devu atkarībā no Jūsu ķermeņa

masas.

Divas reizes dienā lietojamā deva bērniem no 4 gadu vecuma

ar ķermeņa masu līdz 50 kg.

Masa

0,5 mg/kg

= 0,05 ml/kg

1 mg/kg

= 0,1 ml/kg

1,5 mg/kg

= 0,15 ml/kg

2 mg/kg

= 0,2 ml/kg

10 kg

0,5 ml

1 ml

1,5 ml

2 ml

15 kg

0,75 ml

1,5 ml

2,25 ml

3 ml

20 kg

1 ml

2 ml

3 ml

4 ml

25 kg

1,25 ml

2,5 ml

3,75 ml

5 ml

30 kg

1,5 ml

3 ml

4,5 ml

6 ml

35 kg

1,75 ml

3,5 ml

5,25 ml

7 ml

40 kg

2 ml

4 ml

6 ml

8 ml

45 kg

2,25 ml

4,5 ml

6,75 ml

9 ml

50 kg

2,5 ml

5 ml

7,5 ml

10 ml

Cilvēki ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi:

pieaugušajam, pusaudzim vai bērnam ar ķermeņa masu vismaz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs

lietosiet, ir 75 mg divas reizes dienā.

Bērnam vai pusaudzim ar ķermeņa masu līdz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs lietosiet, ir 1,5 mg

uz katru ķermeņa masas kg divas reizes dienā.

Kā lietot Briviact šķīdumu iekšķīgai lietošanai

Jūs varat lietot Briviact šķīdumu iekšķīgai lietošanai vienu pašu vai neilgi pirms norīšanas

atšķaidīt to ūdenī vai sulā.

Šīs zāles var lietot ēdienreižu laikā vai ārpus tām.

Instrukcijas pacientiem vai aprūpētājiem:

Kastītē ietilpst divas iekšķīgi lietojamas devas šļirces. Konsultējieties ar savu ārstu, lai zinātu, kura

Jums jālieto.

Ja Jūs sverat mazāk par 20 kg, Jums jālieto kastītē esošā 5 ml iekšķīgi lietojamas devas šļirce,

lai nodrošinātu pareizo devu.

Ja Jūs sverat 20 kg vai vairāk, Jūsu ārsts ieteiks, vai lietot kastītē esošo 5 ml vai 10 ml iekšķīgi

lietojamas devas šļirci, lai nodrošinātu pareizo devu.

5 ml iekšķīgi lietojamas devas šļirce

10 ml iekšķīgi lietojamas devas šļirce

5 ml iekšķīgi lietojamas devas šļircei vienlaikus ir

2 gradācijas: ar 0,25 ml un 0,1 ml soli.

10 ml iekšķīgi lietojamas devas šļircei ir tikai

viena gradācija ar 0,25 ml soli.

Atveriet pudeli: piespiediet vāciņu un pagrieziet pretēji pulksteņa rādītāja virzienam (1. attēls).

Pirmo reizi lietojot Briviact, veiciet šādas darbības :

Noņemiet adapteru no iekšķīgi lietojamas devas šļirces (2. attēls).

Ievietojiet adapteru pudeles augšdaļā (3. attēls). Pārliecinieties, ka tas ir labi nostiprināts savā

vietā. Pēc lietošanas adapters nav jāizņem.

Katru reizi lietojot Briviact, veiciet šādas darbības:

Ievietojiet iekšķīgi lietojamas devas šļirci adaptera atverē (4. attēls).

Apgrieziet pudeli otrādi (5. attēls).

Vienā rokā turiet apvērsto pudeli un ar otru roku piepildiet iekšķīgi lietojamas devas šļirci.

Pavelciet lejup virzuli, lai iepildītu iekšķīgi lietojamas devas šļircē nedaudz šķīduma (6. attēls).

Tad spiediet virzuli augšup, lai likvidētu visus iespējami radušos gaisa burbulīšus (7. attēls).

Velciet virzuli lejup līdz tai mililitru (ml) devas atzīmei uz iekšķīgi lietojamas devas šļirces,

kādu Jums noteicis ārsts (8. attēls).

Pagrieziet pudeli atpakaļ pareizā stāvoklī (9. attēls).

Izņemiet iekšķīgi lietojamas devas šļirci no adaptera (10. attēls).

Šīs zāles Jūs varat izvēlēties lietot divos veidos:

iztukšot šļirces saturu ūdenī (vai sulā), spiežot virzuli līdz pat iekšķīgi lietojamas devas šļirces

pamatnei (11. attēls) – pēc tam Jums jāizdzer viss ūdens (pievienojiet tikai tik daudz, lai būtu

viegli izdzert) vai

dzert šķīdumu tieši no iekšķīgi lietojamas devas šļirces bez ūdens – izdzeriet visu šļirces

saturu (12. attēls).

aiztaisiet pudeli ar uzskrūvējamo plastmasas vāciņu (jums nav jāizņem adapters).

izskalojiet iekšķīgi lietojamas devas šļirci ar tīru ūdeni (13. attēls).

Pudeli, iekšķīgi lietojamas devas šļirci un lietošanas instrukciju glabājiet kastītē.

Cik ilgi jālieto Briviact

Briviact ir paredzēts ilgstošai lietošanai – turpiniet lietot Briviact, līdz ārsts liks Jums pārtraukt

lietošanu.

Ja esat lietojis Briviact vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Briviact vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu. Jūs varat just reiboni un

miegainību.

Ja esat aizmirsis lietot Briviact

Ja esat aizmirsis devas lietošanu, lietojiet to, tiklīdz atceraties.

Lietojiet nākamo devu ierastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ja pārtraucat lietot Briviact

Nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja vien to neliek darīt ārsts, jo ārstēšanas pārtraukšanas gadījumā

var palielināties lēkmju skaits.

Ja ārsts Jums lūgs pārtraukt šo zāļu lietošanu, deva tiks samazināta pakāpeniski. Tas palīdz

novērst lēkmju atjaunošanos vai pastiprināšanos.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

miegainība vai reibonis

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

gripa

spēcīgs nogurums (nespēks)

krampji, “griešanās” sajūta (vertigo)

slikta dūša un vemšana, aizcietējumi

depresija, trauksme, nespēja gulēt (bezmiegs), uzbudināmība

deguna un kakla infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), klepus

samazināta apetīte

Retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem

alerģiskas reakcijas

domāšanas traucējumi un/vai realitātes uztveres zudums (psihotiski traucējumi), agresija,

nervozs satraukums (uzbudinājums)

domas vai mēģinājumi veikt paškaitējumu vai pašnāvību; nekavējoties pastāstiet savam ārstam

samazināts leikocītu skaits (neitropēnija) – nosaka asinsanalīzēs

Papildu blakusparādības bērniem

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

nemiers un hiperaktivitāte (psihomotorā hiperaktivitāte)

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Briviact

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un pudeles pēc

“EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Pēc pirmreizējas pudeles atvēršanas, izlietot 5 mēnešu laikā.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Briviact satur

Aktīvā viela ir brivaracetāms.

Katrā mililitrā (ml) ir 10 miligrami (mg) brivaracetāma.

Citas sastāvdaļas ir: nātrija citrāts, bezūdens citronskābe, metil-p-hidroksibenzoāts (E218), karmelozes

nātrija sāls, sukraloze, sorbīta šķīdums (E420), glicerīns (E422), aveņu aromātizētājs (propilēnglikols

(E1520) (90% - 98%), attīrīts ūdens.

Briviact ārējais izskats un iepakojums

Briviact 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai ir nedaudz viskozs, dzidrs, bezkrāsains līdz iedzeltens

šķidrums.

Briviact 300 ml stikla pudele ir iepakota kartona kastītē, kurā ir 10 ml šļirce zāļu iekšķīgai lietošanai

un 5 ml šļirce zāļu iekšķīgai lietošanai, un šļirces adapters.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Bruxelles, Beļģija

Ražotājs

UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България

Ю СИ БИ България ЕООД

л.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika

UCB s.r.o.

Tel: + 420 221 773 411

Magyarország

UCB Magyarország Kft.

Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Malta

Pharmasud Ltd.

Tel: + 356 / 21 37 64 36

Deutschland

UCB Pharma GmbH

Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848

Nederland

UCB Pharma B.V.

Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40

Eesti

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)

Norge

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Ελλάδα

UCB Α.Ε.

Τηλ: + 30 / 2109974000

Österreich

UCB Pharma GmbH

Tel: + 43-(0)1 291 80 00

España

UCB Pharma, S.A.

Tel: + 34 / 91 570 34 44

Polska

UCB Pharma Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 696 99 20

France

UCB Pharma S.A.

Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35

Portugal

UCB Pharma (Produtos Farmacêuticos), Lda

Tel: + 351 / 21 302 5300

Hrvatska

Medis Adria d.o.o.

Tel: +385 (0) 1 230 34 46

România

UCB Pharma Romania S.R.L.

Tel: + 40 21 300 29 04

Ireland

UCB (Pharma) Ireland Ltd.

Tel: + 353 / (0)1-46 37 395

Slovenija

Medis, d.o.o.

Tel: + 386 1 589 69 00

Ísland

Vistor hf.

Simi: + 354 535 7000

Slovenská republika

UCB s.r.o.

organizačná zložka

Tel: + 421 (0) 2 5920 2020

Italia

UCB Pharma S.p.A.

Tel: + 39 / 02 300 791

Suomi/Finland

UCB Pharma Oy Finland

Puh/Tel: + 358 9 2514 4221

Κύπρος

Lifepharma (Z.A.M.) Ltd

Τηλ: + 357 22 05 63 00

Sverige

UCB Nordic A/S

Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00

Latvija

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

United Kingdom

UCB Pharma Ltd.

Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {GGGG/mēnesis}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Briviact 10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

Brivaracetamum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Kā lietot Briviact

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Briviact

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Briviact un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Briviact

Briviact satur aktīvo vielu brivaracetāmu. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par “pretepilepsijas

līdzekļiem”. Šīs zāles izmanto epilepsijas ārstēšanai.

Kādam nolūkam lieto Briviact

Briviact lieto pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma.

To lieto, lai ārstētu epilepsijas veidu, kam piemīt parciālas lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju

vai bez tās rašanās.

Parciālas lēkmes ir tāda veida lēkmes, kas sākoties skar tikai vienu galvas smadzeņu pusi. Šīs

parciālās lēkmes var izplatīties lielākos apgabalos abās galvas smadzeņu pusēs – to sauc par

“sekundāru ģeneralizāciju”.

Šīs zāles Jums tiks lietotas, lai samazinātu Jums esošu lēkmju (krampju) skaitu.

Briviact lieto kopā ar citām epilepsijas zālēm.

2.

Kas Jums jāzina pirms Briviact lietošanas

Nelietojiet Briviact šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret brivaracetāmu, citiem pirolidona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Neskaidrību gadījumā konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms

Briviact lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Briviact lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar

pretepilepsijas zālēm, piemēram, Briviact, ir bijušas domas par paškaitējumu vai pašnāvību. Ja

Jums jebkad rodas jebkādas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Jums ir aknu darbības traucējumi, ārstam var būt nepieciešams pielāgot Jūsu devu.

Bērni

Briviact neiesaka lietot bērniem līdz 4 gadu vecumam.

Citas zāles un Briviact

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Jo īpaši pastāstiet savam ārstam, ja lietojat šādas zāles – tas jādara, jo ārstam būs nepieciešams

pielāgot Jūsu Briviact devu:

Rifampicīns – zāles, ko izmanto bakteriālu infekciju ārstēšanai.

Divšķautņu asinszāle (zināma arī kā Hypericum perforatum) – augu izcelsmes zāles, ko lieto, lai

ārstētu depresiju un trauksmi, kā arī citus stāvokļus.

Briviact kopā ar alkoholu

Šo zāļu lietošana kopā ar alkoholu nav ieteicama.

Ja lietojat alkoholu Briviact lietošanas laikā, var būt pastiprināta alkohola negatīvā iedarbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nav ieteicams lietot Briviact, ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jo nav zināma Briviact

iedarbība uz grūtniecību un vēl nedzimušu bērnu vai jaundzimušo. Nekavējoties konsultējieties ar

ārstu, ja esat stāvoklī vai plānojat grūtniecību.

Nepārtrauciet ārstēšanu, nekonsultējoties ar ārstu. Ārstēšanas pārtraukšana var pastiprināt lēkmes un

kaitēt Jūsu bērnam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Briviact lietošanas laikā varat būt miegains, just reiboni vai nogurumu.

Lielāka šādu efektu iespējamība ir ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas.

Nevadiet transportlīdzekli, nebrauciet ar velosipēdu un nerīkojieties ne ar kādiem instrumentiem

vai mehānismiem, kamēr nezināt, kā šīs zāles Jūs ietekmē.

Briviact satur nātriju

Briviact šķīdums injekcijām/infūzijām satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā flakonā, – būtībā

tas ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Briviact

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Jūs lietosiet Briviact kopā ar citām epilepsijas zālēm.

Sākot lietot šīs zāles, Jūs lietosiet Briviact iekšķīgi (tabletes vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai),

vai arī saņemsiet tās injekciju vai infūziju veidā.

Briviact šķīdumu injekcijām/infūzijām lieto neilgu laiku, kad Briviact nav iespējams lietot

iekšķīgi.

Jūs variet pāriet no Briviact iekšķīgas lietošanas uz šķīduma injekcijām/infūzijām lietošanu un

otrādi.

Cik daudz zāļu Jums ievadīs

Jūsu ārsts noteiks Jums atbilstošo dienas devu. Zāles jālieto divās vienādi dalītās devās – vienu no rīta

un otru – vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Pieaugušie, pusaudži un bērni, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā deva ir no 25 mg līdz 100 mg, lietojot divas reizes dienā. Pēc tam Jūsu ārsts var

izšķirties pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Jūsu ārsts var izrakstīt Jums injekciju tikai uz dažām dienām, ja Jūs nevarat savas zāles lietot

caur muti.

Ieteicamā deva ir no 0,5 mg līdz 2 mg uz katru ķermeņa masas kg, lietojot divas reizes dienā.

Pēc tam Jūsu ārsts var izšķirties pielāgot Jūsu devu, lai atrastu Jums vispiemērotāko.

Cilvēki ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi:

pieaugušajam, pusaudzim vai bērnam ar ķermeņa masu vismaz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs

lietosiet, ir 75 mg divas reizes dienā.

Bērnam vai pusaudzim ar ķermeņa masu līdz 50 kg maksimālā deva, ko Jūs lietosiet, ir 1,5 mg

uz katru ķermeņa masas kg divas reizes dienā.

Kā lieto Briviact

Briviact ievada ārsts vai medmāsa injekcijas vai infūzijas veidā vēnā. Zāles lēni injicē vēnā vai ievada

infūzijas veidā (pilina) 15 minūtes.

Cik ilgi jālieto Briviact

Cik dienas Jums tiks ievadītas injekcijas vai infūzija, noteiks ārsts.

Ilgstošai ārstēšanai ar Briviact, ārsts Jums lūgs lietot Briviact tabletes vai šķīdumu iekšķīgai

lietošanai.

Ja esat lietojis Briviact vairāk nekā noteikts

Ja domājat, ka Briviact Jums ievadīts vairāk nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Ja pārtraucat lietot Briviact

Nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja vien to neliek darīt ārsts, jo ārstēšanas pārtraukšanas gadījumā

var palielināties lēkmju skaits.

Ja ārsts Jums lūgs pārtraukt šo zāļu lietošanu, deva tiks samazināta pakāpeniski. Tas palīdz

novērst lēkmju atjaunošanos vai pastiprināšanos.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

miegainība vai reibonis

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

gripa

spēcīgs nogurums (nespēks)

krampji, “griešanās” sajūta (vertigo)

slikta dūša un vemšana, aizcietējumi

sāpes vai diskomforts injekcijas vai infūzijas vietā

depresija, trauksme, nespēja gulēt (bezmiegs), uzbudināmība

deguna un kakla infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), klepus

samazināta apetīte

Retāk: var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem

alerģiskas reakcijas

domāšanas traucējumi un/vai realitātes uztveres zudums (psihotiski traucējumi), agresija,

nervozs satraukums (uzbudinājums)

domas vai mēģinājumi veikt paškaitējumu vai pašnāvību; nekavējoties pastāstiet savam ārstam

samazināts leikocītu skaits (neitropēnija) – nosaka asinsanalīzēs

Papildu blakusparādības bērniem

Bieži: var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem

nemiers un hiperaktivitāte (psihomotorā hiperaktivitāte)

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Briviact

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona pēc “EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Briviact var atšķaidīt ārsts vai medmāsa pirms injicēšanas. Tādā gadījumā tas jāizlieto tūlīt pēc

atšķaidīšanas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Katru flakonu Briviact šķīduma injekcijām drīkst lietot tikai vienu reizi (vienreizēja lietošana).

Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Lietot drīkst tikai dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām vai krāsas pārmaiņām.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Briviact satur

Aktīvā viela ir brivaracetāms.

Katrs ml satur 10 mg brivaracetāma.

Katrā 5 ml flakonā ir 50 mg brivaracetāms.

Citas sastāvdaļas ir: nātrija acetāts (trihidrāts), ledus etiķskābe, nātrija hlorīds, ūdens injekcijām.

Briviact ārējais izskats un iepakojums

Briviact 10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām ir dzidrs, sterils, bezkrāsains šķīdums.

Briviact 10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām 5 ml flakons ir iepakots kartona kastītē, kurā ir

10 flakoni.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

UCB Pharma S.A., Allée de la Recherche 60, B-1070 Bruxelles, Beļģija

Ražotājs

UCB Pharma S.A., Chemin du Foriest, B-1420 Braine-l’Alleud, Beļģija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Lietuva

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Suomija)

България

Ю СИ БИ България ЕООД

л.: + 359 (0) 2 962 30 49

Luxembourg/Luxemburg

UCB Pharma SA/NV

Tél/Tel: + 32 / (0)2 559 92 00

Česká republika

UCB s.r.o.

Tel: + 420 221 773 411

Magyarország

UCB Magyarország Kft.

Tel.: + 36-(1) 391 0060

Danmark

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Malta

Pharmasud Ltd.

Tel: + 356 / 21 37 64 36

Deutschland

UCB Pharma GmbH

Tel: + 49 /(0) 2173 48 4848

Nederland

UCB Pharma B.V.

Tel.: + 31 / (0)76-573 11 40

Eesti

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Soome)

Norge

UCB Nordic A/S

Tlf: + 45 / 32 46 24 00

Ελλάδα

UCB Α.Ε.

Τηλ: + 30 / 2109974000

Österreich

UCB Pharma GmbH

Tel: + 43-(0)1 291 80 00

España

UCB Pharma, S.A.

Tel: + 34 / 91 570 34 44

Polska

UCB Pharma Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 696 99 20

France

UCB Pharma S.A.

Tél: + 33 / (0)1 47 29 44 35

Portugal

UCB Pharma (Produtos Farmacêuticos), Lda

Tel: + 351 / 21 302 5300

Hrvatska

Medis Adria d.o.o.

Tel: +385 (0) 1 230 34 46

România

UCB Pharma Romania S.R.L.

Tel: + 40 21 300 29 04

Ireland

UCB (Pharma) Ireland Ltd.

Tel: + 353 / (0)1-46 37 395

Slovenija

Medis, d.o.o.

Tel: + 386 1 589 69 00

Ísland

Vistor hf.

Simi: + 354 535 7000

Slovenská republika

UCB s.r.o.

organizačná zložka

Tel: + 421 (0) 2 5920 2020

Italia

UCB Pharma S.p.A.

Tel: + 39 / 02 300 791

Suomi/Finland

UCB Pharma Oy Finland

Puh/Tel: + 358 9 2514 4221

Κύπρος

Lifepharma (Z.A.M.) Ltd

Τηλ: + 357 22 05 63 00

Sverige

UCB Nordic A/S

Tel: + 46 / (0) 40 29 49 00

Latvija

UCB Pharma Oy Finland

Tel: + 358 9 2514 4221 (Somija)

United Kingdom

UCB Pharma Ltd.

Tel: + 44 / (0)1753 534 655

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {GGGG/mēnesis}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.

Briviact šķīdumu injekcijām/infūzijām var ievadīt bolus injekcijas vai infūzijas veidā.

Intravenoza bolus injekcija: var ievadīt uzreiz, bez atšķaidīšanas.

Intravenoza infūzija: var ievadīt maisījumā ar savietojamu šķīdinātāju, 15 minūtes.

Briviact var atšķaidīt ar šādiem šķīdumiem: nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums, glikozes

50 mg/ml (5%) šķīdums injekcijām vai Ringera-laktāta šķīdums.

Katru flakonu Briviact šķīduma injekcijām/infūzijām drīkst lietot tikai vienu reizi (vienreizēja

lietošana). Neizlietotais šķīdums jāiznīcina (skatīt 3. punktu).

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 25 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 50 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 75 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 100 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Katra 10 mg apvalkotā tablete satur 88 mg laktozes.

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Katra 25 mg apvalkotā tablete satur 94 mg laktozes.

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Katra 50 mg apvalkotā tablete satur 189 mg laktozes.

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Katra 75 mg apvalkotā tablete satur 283 mg laktozes.

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Katra 100 mg apvalkotā tablete satur 377 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete)

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas apvalkotās tabletes, diametrs 6,5 mm, ar iespiedumu “u10” vienā pusē.

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Pelēkas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 8,9 mm x 5,0 mm, ar iespiedumu “u25” vienā pusē.

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Dzeltenas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 11,7 mm x 6,6 mm, ar iespiedumu “u50” vienā pusē.

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Violetas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 13,0 mm x 7,3 mm, ar iespiedumu “u75” vienā pusē.

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Zaļganpelēkas, ovālas apvalkotās tabletes, izmērs 14,5 mm x 8,1 mm, ar iespiedumu “"u100”" vienā

pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Briviact ir indicēts papildterapijā, ārstējot parciālas lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās

pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma ar epilepsiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā sākuma deva ir vai nu 50 mg/dienā, vai 100 mg/dienā pamatojoties uz ārsta novērtējumu par

nepieciešamo lēkmju samazinājumu salīdzinājumā ar iespējamām blakusparādībām. Deva jāsadala

divās vienādās devās, no kurām viena ir no rīta, otra - vakarā. Balstoties uz pacienta individuālo

reakciju un panesamību, devu var mainīt no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Izlaistās devas

Ja pacienti izlaiduši vienu vai vairākas devas, ieteicams lietot vienu devu, tiklīdz par to atceras, un

nākamo devu lietot parastajā laikā, no rīta vai vakarā. Tā var izvairīties no brivaracetāma

koncentrācijas plazmā samazināšanās zem efektīvā līmeņa, un novērst lēkmju rašanos.

Lietošanas pārtraukšana

Ja brivaracetāma lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski, reizi nedēļā samazinot dienas

devu par 50 mg/dienā. Kad vienu nedēļu lietoti 50 mg/dienā, pēdējā ārstēšanas nedēļā ieteicams lietot

20 mg/dienā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Klīniskā pieredze ar ≥65 gadus veciem cilvēkiem ir ierobežota.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu). Datu trūkuma dēļ brivaracetāmu nav ieteicams lietot pacientiem ar nieru slimību

terminālā stadijā, kuriem veic dialīzi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Pieaugušajiem pacientiem ar hronisku aknu slimību bija palielināta brivaracetāma kopējā iedarbība.

Pieaugušajiem jāapsver 50 mg/dienā lielas sākuma devas lietošana. Bērniem un pusaudžiem, kuru

ķermeņa masa pārsniedz 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Pacientiem ar jebkādas pakāpes

aknu bojājumiem maksimālā ieteicamā dienas deva ir 150 mg, sadalot 2 devās (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu).

Bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir

1 mg/kg/dienā. Maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 3 mg/kg/dienā. Klīniskie dati par pediatriskajiem

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.

Pediatriskā populācija

Piemērotākā zāļu deva un stiprums ārstam jāizraksta, ņemot vērā ķermeņa masu un devu.

Šajā tabulā apkopotas ieteicamās devas vismaz 4 gadus veciem bērniem un pusaudžiem. Sīkāka

informācija sniegta zem tabulas.

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži ≥50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži <50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Terapeitiskās devas intervāls

50 – 200 mg/dienā

1 – 4 mg/kg/dienā

Ieteicamā sākumdeva

50 mg/dienā

(vai 100 mg/dienā)*

1 mg/kg/dienā

(vai 2 mg/kg/dienā)*

Ieteicamā balstdeva

100 mg/dienā

mg/dienā

* Pamatojoties uz ārsta veiktu lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 100 mg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 100 mg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 1 mg/kg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 2 mg/kg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 2 mg/kg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 1 mg/kg/dienā līdz 4 mg/kg/dienā.

Bērniem līdz 4 gadu vecumam

Brivaracetāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, jaunākiem par 4 gadiem, līdz šim nav

pierādīta.

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar

sniegt.

Lietošanas veids

Brivaracetāma apvalkotās tabletes jālieto iekšķīgi, norijot veselas kopā ar šķidrumu; tās var lietot

ēdienreižu laikā vai ārpus tām (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvības domas un uzvedība

Ziņots par pašnāvības domām un uzvedību pacientiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem (PEL),

tai skaitā, brivaracetāmu, vairāku indikāciju gadījumā. Randomizētu, ar placebo kontrolētu PEL

pētījumu meta-analīzē konstatēts nedaudz palielināts pašnāvības domu un uzvedības risks. Šī riska

mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespējamu palielinātu risku arī brivaracetāma

lietošanas gadījumā.

Pacienti jānovēro, vai nerodas pašnāvības domu un uzvedības pazīmes, un jāapsver atbilstoša

ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka meklēt medicīnisku palīdzību, ja rodas

jebkādas pašnāvības domu vai uzvedības pazīmes. Skatīt arī 4.8. apakšpunktu, pediatriskie dati.

Aknu darbības traucējumi

Klīniskie dati par brivaracetāma lietošanu pacientiem ar esošiem aknu darbības traucējumiem ir

ierobežoti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Palīgvielas

Laktozes nepanesība

Brivaracetāma apvalkotās tabletes satur laktozi. Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles lietot nedrīkst.

Nātrija saturs

Brivaracetāma apvalkotās tabletes satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē – būtībā tās ir

“nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Vienlaicīga ārstēšana ar levetiracetāmu

Klīniskajos pētījumos, lai gan to skaits bija ierobežots, nenovēroja brivaracetāma ieguvumu

salīdzinājumā ar placebo, pacientiem, kuri lietoja vienlaicīgi levetiracetāmu. Nenovēroja papildu bažas

par drošumu vai panesamību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar alkoholu

Vienreizējas 200 mg brivaracetāma devas un 0,6 g/l ilgstošas infūzijas veidā ievadīta etanola

farmakokinētiskās un farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās veseli indivīdi,

farmakokinētisku mijiedarbību nenovēroja, taču brivaracetāms aptuveni divas reizes pastiprināja

alkohola ietekmi uz psihomotorajām funkcijām, uzmanību un atmiņu. Brivaracetāmu nav ieteicams

lietot kopā ar alkoholu.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citu līdzekļu farmakokinētiskā ietekme uz brivaracetāmu

In vitro dati liecina, ka brivaracetāmam ir zema mijiedarbības iespējamība. Brivaracetāma galvenais

pārveidošanās ceļš ir saistīts ar CYP neatkarīgu hidrolīzi.

Otrs pārveidošanās ceļš ietver hidroksilāciju, CYP2C19 pastarpinātu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Brivaracetāma koncentrācija plazmā var palielināties, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem CYP2C19

inhibitoriem (piemēram, flukonazolu, fluvoksamīnu), taču klīniski nozīmīgas CYP2C19 pastarpinātas

mijiedarbības risks tiek uzskatīts par nelielu.

Rifampicīns

Veseliem subjektiem, lietojot vienlaikus ar spēcīgu enzīmu inducētāju rifampicīnu (600 mg/dienā, 5

dienas), brivaracetāma zemlīknes laukums (AUC) samazinājās par 45%. Ārstiem jāapsver

brivaracetāma devas pielāgošana, ja pacientiem uzsākta vai tiks pārtraukta ārstēšana ar rifampicīnu.

Spēcīgi enzīmu inducētāji PEL

Brivaracetāma koncentrācija plazmā ir mazāka, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem enzīmus

inducējošiem PEL (karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu), taču devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt 1. tabulu).

Citi enzīmu inducētāji

Paredzams, ka arī citi spēcīgi enzīmu inducētāji (piemēram, divšķautņu asinszāle (Hypericum

perforatum)) var samazināt brivaracetāma kopējo sistēmisko iedarbību. Tāpēc, ārstēšanas uzsākšana

vai pabeigšana ar divšķautņu asinszāli, jāveic piesardzīgi.

Brivaracetāma ietekme uz citām zālēm

Brivaracetāms, lietojot devā 50 vai 150 mg/dienā, neietekmēja midazolāma AUC (metabolizēts ar

CYP3A4). Klīniski nozīmīgs CYP3A4 mijiedarbības risks tiek uzskatīts par zemu.

In vitro pētījumos uzrādīts, ka brivaracetāms nedaudz inhibē vai nemaz neinhibē CYP450 izoformas,

izņemot CYP2C19. Brivaracetāms var palielināt plazmas koncentrāciju zālēm, ko metabolizē

CYP2C19 (piemēram, lansoprazols, omeprazols, diazepāms). Pārbaudot in vitro, brivaracetāms

neinducēja CYP1A1/2, bet inducēja CYP3A4 un CYP2B6. Netika konstatēta CYP3A4 indukcija in

vivo (skatīt informāciju par midazolāmu iepriekš). CYP2B6 indukcija in vivo nav pētīta, un

brivaracetāms var samazināt zāļu, ko metabolizē CYP2B6 (piemēram, efavirenzs), plazmas

koncentrāciju. In vitro mijiedarbības pētījumos, kas veikti, lai noteiktu iespējamo inhibējošo ietekmi

uz transporta olbaltumvielām, tika secināts, ka klīniski nozīmīgas ietekmes nav, izņemot OAT3. In

vitro brivaracetāms inhibē OAT3 ar pusi no maksimālās inhibējošās koncentrācijas, kas ir 42 reizes

augstāka nekā C

pie visaugstākās klīniskās devas. Brivaracetāms 200 mg/dienā var palielināt

plazmas koncentrāciju zālēm, ko transportē OAT3.

Pretepilepsijas zāles

Iespējamā mijiedarbība starp brivaracetāmu (no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā) un citiem PEL pētīta,

veicot apkopotu analīzi par datiem par zāļu koncentrāciju plazmā no visiem 2.-3. fāzes pētījumiem,

veicot placebo kontrolētu 2.-3.fāzes pētījumu populācijas farmakokinētikas analīzi un speciālos zāļu

mijiedarbības pētījumos (par šādiem PEL: karbamazepīns, lamotrigīns, fenitoīns un topiramāts). Dati

par mijiedarbības ietekmi uz koncentrāciju plazmā ir apkopoti 1. tabulā (pieaugums apzīmēts ar “↑” un

samazinājums ar “↓”, zemlīknes laukums norādīts kā “AUC”, maksimālā koncentrācija – kā C

1. tabula. Farmakokinētiskā mijiedarbība starp brivaracetāmu un citiem PEL

Vienlaikus lietotais

PEL

PEL ietekme uz brivaracetāma

koncentrāciju plazmā

Brivaracetāma ietekme uz PEL

koncentrāciju plazmā

Karbamazepīns

AUC 29% ↓

13% ↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Karbamazepīns – nav

Karbamazepīna-epoksīds ↑

(Skatīt tālāk)

Devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Klobazāms

Dati nav pieejami

Klonazepāms

Dati nav pieejami

Lakozamīds

Dati nav pieejami

Lamotrigīns

Levetiracetāms

Okskarbazepīns

Nav (monohidroksiatvasinājums,

MHA)

Fenobarbitāls

AUC 19%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Fenitoīns

AUC 21%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

AUC 20% ↑

20% ↑

Pregabalīns

Dati nav pieejami

Topiramāts

Valproiskābe

Zonisamīds

Dati nav pieejami

pamatojoties uz pētījumu, kurā ievadītā supra-terapeitiskā brivaracetāma deva ir 400 mg/dienā.

Karbamazepīns

Brivaracetāms ir vidēji spēcīgs epoksīda hidrolāzes atgriezenisks inhibitors, kā rezultātā ir palielināta

karbamazepīna aktīvā metabolīta karbamazepīna epoksīda koncentrācija. Kontrolētos pētījumos,

lietojot brivaracetāmu devā 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā, karbamazepīna epoksīda

koncentrācija attiecīgi palielinājās vidēji par 37%, 62% un 98%; mainīgums bija minimāls

Drošuma

riski nav novēroti. Brivaracetāmam un valproātam nebija papildu iedarbības uz karbamazepīna

epoksīda AUC.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Lietojot brivaracetāmu (100 mg/dienā) kopā ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg)

saturošu perorālo kontracepcijas līdzekli, netika ietekmēta neviena savienojuma farmakokinētika.

Lietojot brivaracetāmu 400 mg/dienā (divreiz lielāka deva par maksimālo ieteikto dienas devu)

vienlaikus ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg) saturošu perorālo kontracepcijas

līdzekli, novēroja estrogēna un progestīna zemlīknes laukumu samazinājumu attiecīgi par 27% un

23%, taču bez ietekmes uz ovulācijas nomākšanu. Endogēno marķieru estradiola, progesterona,

luteinizētājhormona (LH), folikulstimulējošā hormona (FSH) un dzimumhormonus saistošā globulīna

(SHBG) koncentrācijas-laika profili kopumā nemainījās.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Ārstiem jāpārrunā ģimenes plānošana un kontracepcija ar sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras lieto

brivaracetāmu (skatīt “Grūtniecība”).

Ja sieviete lemj par labu grūtniecībai, brivaracetāma lietošana rūpīgi jāizvērtē.

Grūtniecība

Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistīts risks, vispārēji

Visām pretepilepsijas zālēm ir pierādīts, ka visu ar epilepsiju slimojošo un ārstēto sieviešu pēcnācēju

vidū patoloģiju izplatība ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā vispārējā populācijā, kurā tā ir aptuveni

3%. Ārstēto sieviešu populācijā iedzimtu patoloģiju biežuma pieaugums konstatēts politerapijas

gadījumā; taču nav noskaidrots, cik lielā mērā to nosaka ārstēšana un/vai esošais stāvoklis.

Pārtraucot ārstēšanu ar pretepilepsijas zālēm, slimība var pastiprināties, kas var būt bīstami gan mātei,

gan auglim.

Ar brivaracetāmu saistīts risks

Klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Nav datu par placentārās barjeras

šķērsošanu cilvēka organismā, bet pierādīts, ka brivaracetāms viegli šķērso placentu žurkām (skatīt

5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Pētījumos ar dzīvniekiem brivaracetāmam

nav konstatēta nekāda potenciāla teratogenitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos brivaracetāms, lietots papildterapijā un kopā ar karbamazepīnu, izraisīja ar devu

saistītu aktīvā metabolīta, karbamazepīna-epoksīda, koncentrācijas pieaugumu (skatīt 4.5.

apakšpunktu). Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu grūtniecības laikā.

Piesardzības apsvērumu dēļ brivaracetāmu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti

nepieciešams, t.i., (ja ieguvums mātei pārliecinoši neatsver iespējamo risku auglim).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai brivaracetāms izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar žurkām ir pierādīts, ka

brivaracetāms izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāizlemj vai pārtraukt barošanu ar krūti, vai

pārtraukt brivaracetāma lietošanu, ņemot vērā zāļu radīto ieguvumu mātei. Vienlaicīgas brivaracetāma

un karbamazepīna lietošanas gadījumā, varētu pieaugt karbamazepīna-epoksīda daudzums, kas izdalās

mātes pienā. Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu.

Fertilitāte

Dati par brivaracetāma ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem nav pieejami. Žurkām brivaracetāms fertilitāti

neietekmēja (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Brivaracetāms nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tā kā ir iespējamas individuālas jutīguma atšķirības, dažiem pacientiem var būt miegainība, reibonis

un citi ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistīti simptomi. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli

un neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, kamēr nav zināms, kā brivaracetāms ietekmē viņu

spēju veikt šādas aktivitātes.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visos kontrolētajos un nekontrolētajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāmu

saņēmušas 2388 pētāmās personas, no kurām 1740 ārstētas ≥6 mēnešus,1363 – ≥12 mēnešus, 923 –

≥24 mēnešus, un

569 –

60 mēnešus (5 gadus).

Biežākās blakusparādības (>10%), par ko ziņoja saistībā ar brivaracetāma ārstēšanu, bija: miegainība

(14,3%) un reibonis (11,0%). Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Par

miegainību un nogurumu (8,2%) ziņoja biežāk līdz ar devas palielināšanu.

Pirmo 7 ārstēšanas dienu

laikā ziņoto blakusparādību veids bija tāds pats kā visā ārstēšanas periodā kopā.

No pacientiem, kuri pēc randomizācijas lietoja brivaracetāmu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā vai

200 mg/dienā, ārstēšanu blakusparādību dēļ pārtrauca attiecīgi 3,5%, 3,4% un 4,0%; placebo grupā

randomizēto pacientu vidū šis rādītājs bija 1,7%. Blakusparādības, kuru dēļ ārstēšanu ar brivaracetāmu

pārtrauca visbiežāk, bija reibonis (0,8%) un krampji (0,8%).

Blakusparādību apkopojums tabulā

Tālāk esošajā tabulā uzskaitītās blakusparādības noteiktas pamatojoties uz triju placebo kontrolētu,

fiksētas devas pētījumu, kuros bija iesaistītas pētāmās personas no 16 gadu vecuma, drošuma

datubāzes pārskatu, un minētas, klasificējot pēc orgānu sistēmām un biežuma.

Biežums noteikts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100). Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

Orgānu sistēmas grupa

Biežums

Blakusparādības no klīniskajiem

pētījumiem

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Gripa

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Retāk

Neitropēnija

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba

Imūnās sistēmas

traucējumi

Retāk

I tipa paaugstinātas jutības reakcijas

Psihiskie traucējumi

Bieži

Depresija, trauksme, bezmiegs, aizkaitināmība

Retāk

Pašnāvības domas, psihotiski traucējumi,

agresija, ažitācija

Nervu sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Reibonis, miegainība

Bieži

Krampji, vertigo

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Bieži

Augšējo elpceļu infekcijas, klepus

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Bieži

Slikta dūša, vemšana, aizcietējumi

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Bieži

Nespēks

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Neitropēnija novērota 0,5% (6/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0% (0/459) placebo grupas

pacientu. Četriem no šiem cilvēkiem sākotnēji bija samazināts neitrofilo leikocītu skaits, un papildu

leikocītu skaits samazinājās pēc ārstēšanas ar brivaracetāmu uzsākšanas. Neviens no 6 neitropēnijas

gadījumiem nebija smags, neprasīja kādu īpašu ārstēšanu vai neradīja nepieciešamību pārtraukt

brivaracetāma lietošanu, un neviens nebija saistīts ar infekcijām.

Pašnāvības domas novērotas 0,3% (3/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0,7% (3/459)

placebo grupas pacientu. Brivaracetāma īstermiņa klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar

epilepsiju, nebija izdarītas pašnāvības vai pašnāvības mēģinājumi, taču par abiem šādiem gadījumiem

ziņots nemaskētos pētījumu pagarinājumos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos par blakusparādībām, kas liecina par tūlītējām (I tipa) paaugstinātas jutības

reakcijām, tika ziņots nelielam skaitam ar brivaracetāmu ārstēto pacientu (9/3022).

Nemaskēti pētījuma pagarinājumi

Pacientiem, kurus nemaskētos pētījumu pagarinājumos novēroja līdz pat 8 gadiem, drošuma profils

bija līdzīgs, kāds bija novērots ar placebo kontrolētos īstermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Bērniem novērotais bivaracetāma drošuma profils atbilda pieaugušajiem novērotajam drošuma

profilam. Nemaskētos, nekontrolētos, ilgtermiņa pētījumos domas par pašnāvību tika novērotas 4,7%

pediatrisko pacientu (biežāk tika novērotas pusaudžiem), salīdzinot ar 2,4% pieaugušo, un uzvedības

traucējumi tika novēroti 24,8% pediatrisko pacientu, salīdzinot ar 15,1% pieaugušo. Vairums

notikumu bija vieglas vai vidēji smagas intensitātes, nebija nopietni un neizraisīja pētāmo zāļu

lietošanas pārtraukumu. Nelabvēlīga blakusparādība, par ko papildus tika ziņots bērnu gadījumā, bija

psihomotorā hiperaktivitāte (4,7%).

Nemaskētos pētījumos iegūtie dati par drošumu bērniem no 1 mēneša līdz 4 gadiem ir ierobežoti. Par

nervu sistēmas attīstību bērniem līdz 4 gadu vecumam pieejami ierobežoti dati. Klīniskie dati par

jaundzimušajiem nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki

No 130 gados vecākām pētāmajām personām, kuras bija iesaistītas brivaracetāma 2./3. fāzes izstrādes

programmā (44 ar epilepsiju), 100 pētāmo personu vecums bija no 65-74 gadiem, un 30 pētāmo

personu vecums bija 75-84 gadi. Drošuma profils gados vecākiem pacientiem, šķiet, ir līdzīgs tam,

kāds novērots gados jaunākiem pacientiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Ir ierobežota klīniskā pieredze par brivaracetāma pārdozēšanu cilvēkiem. Ziņots, ka veselam cilvēkam,

kas vienreizējā devā lietoja 1 400 mg brivaracetāma, radusies miegainība un reibonis.

Pārdozēšanas ārstēšana

Brivaracetāmam nav specifiska antidota, ko lietot pārdozēšanas gadījumā. Pārdozēšanas ārstēšanā

jāietver vispārēji atbalstošie pasākumi. Tā kā ar urīnu izdalās mazāk nekā 10% brivaracetāma, nav

paredzams, ka brivaracetāma klīrensu varētu būtiski palielināt hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX23.

Darbības mehānisms

Brivaracetāmam piemīt augsta un selektīva afinitāte pret sinaptisko vezikulu proteīnu 2A (SV2A), kas

ir transmembrānas glikoproteīns, kas konstatēts presinaptiskajā līmenī neironos un endokrīnajās šūnās.

Lai gan joprojām nav noskaidrots, tieši kāda ir šī proteīna loma, ir pierādīts, ka tas modulē

neirotransmiteru eksocitozi. Uzskata, ka saistīšanās pie SV2A ir brivaracetāmam piemītošās

pretkrampju darbības primārais mehānisms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Brivaracetāma efektivitāte papildterapijā, ārstējot parciālās lēkmes (partial-onset seizures - POS),

apstiprināta 3 randomizētos, dubult-aklos, placebo kontrolētos, fiksētu devu daudzcentru pētījumos,

kuros piedalījās pētāmās personas vecumā no 16 gadiem. Brivaracetāma dienas deva šajos pētījumos

bija no 5 līdz 200 mg. Visos pētījumos bija 8 nedēļu sākuma periods, kuram sekoja 12 nedēļu ilgs

ārstēšanas periods, kurā neizmantoja devas mainīšanu uz augšu. 1 558 pacienti saņēma pētījuma zāles,

un 1 099 no tiem saņēma brivaracetāmu. Kritēriji iesaistīšanai pētījumā paredzēja, ka pacientiem ir

nekontrolētas POS, neraugoties uz ārstēšanu vai nu ar 1, vai 2 vienlaikus lietotiem PEL. Sākuma

periodā pacientiem vajadzēja būt vismaz 8 POS. Primārie mērķa kritēriji šajos 3. fāzes pētījumos bija

procentuālais POS biežuma samazinājums salīdzinājumā ar placebo un 50% respondentu vērtējuma un

parciālu lēkmju biežuma samazinājums par 50%, salīdzinot ar sākumstāvokli.

Pētījuma iekļaušanas laikā visbiežāk lietotais PEL bija karbamazepīns (40,6%), lamotrigīns (25,2%),

valproāts (20,5%), okskarbazepīns (16,0%), topiramāts (13,5%), fenitoīns (10,2%) un levetiracetāms

(9,8%). Lēkmju biežuma mediāna pētījuma sākumā šajos 3 pētījumos bija 9 lēkmes 28 dienu laikā.

Vidējais epilepsijas ilgums pacientiem bija aptuveni 23 gadi.

Efektivitātes rādītāji ir apkopoti 2. tabulā. Kopumā brivaracetāms bija efektīvs papildterapijā parciālu

lēkmju ārstēšanā pacientiem vecumā no 16 gadiem, lietojot devu no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

2. tabula. Svarīgākie efektivitātes rādītāji, vērtējot parciālu lēkmju biežumu 28 dienu laikā

Pētījums

Placebo

Brivaracetāms

* Statistiski nozīmīgs (p-vērtība)

50 mg/dien

ā

100 mg/die

200 mg/dien

ā

Pētījums N01253

n = 96

n = 101

50% respondentu vērtējums

16,7

32,7

(p=0,008)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar

placebo (%)

22,0

(p=0,004)

Pētījums N01252

n = 100

n = 99

n = 100

50% respondentu vērtējums

20,0

27,3

(p=0,372)

36,0

(p=0,023)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar

placebo (%)

(p=0,274)

20,5

(p=0,010)

Pētījums N01358

n = 259

n = 252

n = 249

50% respondentu vērtējums

21,6

38,9*

(p<0,001)

37,8*

(p<0,001)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā ar

placebo (%)

22,8

(p<0,001)

23,2

(p<0,001)

n = randomizētie pacienti, kas saņēmuši vismaz 1 pētījuma zāļu devu

~ Deva nav pētīta

Statistiski nozīmīgs

Aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietoja levetiracetāmu

Pētījumā N01252 primārais mērķa kritērijs nebija statistiski nozīmīgs, pamatojoties uz secīgo

testēšanas procedūru. Nomināli nozīmīgs rezultāts tika iegūts ar devu 100 mg dienā.

Klīniskajos pētījumos lēkmju biežuma samazinājums salīdzinājumā ar placebo bija izteiktāks, lietojot

devu 100 mg/dienā, nekā lietojot devu 50 mg/dienā. Lai gan ir devas atkarīga miegainības un

noguruma biežuma palielināšanās, brivaracetāma devām 50 mg/dienā un 100 mg/dienā bija līdzīgs

drošuma profils, arī vērtējot CNS saistītās blakusparādības ilgstošas lietošanas gadījumā.

1. attēlā redzams pacientu procentuālais daudzums (neiekļaujot pacientus, kuri vienlaikus lietoja

levetiracetāmu) visos 3 pētījumos, atbilstoši 28 dienu laikā kopš pētījuma sākuma novērotā POS

biežuma samazinājumam. Dati par pacientiem, kuriem POS biežums palielinājās par vairāk nekā 25%,

attēloti kreisajā pusē ar apzīmējumu “sliktāk”. Dati par pacientiem, kuriem bija vērojams uzlabojums,

vērtējot POS biežuma samazinājumu, parādīti 4 labajā pusē esošajās ailēs. Tādu pacientu procentuālais

daudzums, kuriem lēkmju biežums samazinājās vismaz par 50%, placebo, 50 mg/dienā, 100 mg/dienā

un 200 mg/dienā grupās bija attiecīgi 20,3%, 34,2%, 39,5% un 37,8%.

1. attēls. Pacientu īpatsvars pēc atbildes reakcijas kategorijas, vērtējot lēkmju biežumu,

brivaracetāma un placebo grupās vairāk kā 12 nedēļas visos trīs dubultmaskētajos pamata pētījumos

Apkopotajā analīzē par trīs pamata pētījumiem nekonstatēja atšķirības efektivitātē (vērtējot pacientus,

kuriem bija vērojams lēkmju biežuma samazinājums par 50%) ar devām no 50 mg/dienā līdz

200 mg/dienā, lietojot brivaracetāmu kombinācijā ar inducējošiem vai neinducējošiem PEL.

Klīniskajos pētījumos 2,5% (4/161), 5,1% (17/332) un 4,0% (10/249) pacientu, lietojot attiecīgi 50 mg,

100 mg vai 200 mg brivaracetāma dienā, 12 nedēļu ilgajā ārstēšanas periodā lēkmju nebija vispār;

salīdzinājumam: placebo grupā šis rādītājs bija 0,5% (2/418).

Uzlabojums, vērtējot 28 dienu laikā vērojamā lēkmju biežuma mediānas vērtības procentuālo

samazinājumu, ar brivaracetāmu ārstēto pacientu grupā, kuriem sākumstāvoklī bija IC tipa lēkmes

(sekundāri ģeneralizēti toniski kloniski krampji), bija pacientiem, kuri lietoja attiecīgi 50 mg, 100 mg

un 200 mg brivaracetāma dienā (66,6% (n=62), 61,2% (n=100) un 82,1% (n=75); salīdzinājumam:

placebo grupā šis rādītājs bija 33,3% (n=115)).

Nav noskaidrota brivaracetāma efektivitāte monoterapijā. Brivaracetāmu nav ieteicams lietot

monoterapijā.

Ārstēšana ar levetiracetāmu

Divos 3. fāzes randomizētos placebo kontrolētos pētījumos aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietotais

PEL bija levetiracetāms. Lai gan pētāmo personu skaits ir ierobežots, brivaracetāma radītais ieguvums

salīdzinājumā ar placebo pacientiem, kuri vienlaikus lietoja levetiracetāmu, kas var atspoguļot

sacensību pie SV2A saistīšanās vietas, netika novērots. Netika novērotas papildu drošuma vai

panesamības problēmas.

3. pētījumā iepriekš noteiktā analīze uzrādīja klīnisko efektivitāti pie 100 mg/dienā un 200 mg/dienā,

salīdzinājumā ar placebo pacientiem, kuri iepriekš lietojuši levetiracetāmu. Zemāka efektivitāte, kas

novērota šiem pacientiem salīdzinājumā ar levetiracetāmu neārstētiem pacientiem, iespējams, bija

saistībā ar lielāku skaitu iepriekš izmantoto PEL un augstāku sākumstāvokļa lēkmju biežumu.

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Minētajos trīs pamata pētījumos, kas bija dubultmaskēti un kontrolēti ar placebo, piedalījās 38 gados

vecāki pacienti (vecumā no 65 līdz 80 gadiem). Lai gan dati ir ierobežoti, efektivitāte bija līdzīga kā

gados jaunākām pētāmajām personām.

Nemaskēti pētījumu pagarinājumi

Visos pētījumos 81,7% no pacientiem, kuri pabeidza randomizētos pētījumus, tika iekļauti nemaskētos

pētījumu ilgtermiņa pagarinājumos. No iekļaušanas randomizētajos pētījumos 5,3% pētāmo personu,

kuras lietoja brivaracetāmu 6 mēnešus (n=1 500), lēkmju nebija; salīdzinājumā ar 4,6% un 3,7%

pētāmo personu, kuras lietoja šīs zāles attiecīgi 12 mēnešus (n=1 188) un 24 mēnešus (n=847). Tomēr,

tā kā liela daļa pētāmo personu (26%) izstājās no nemaskētajiem pētījumiem efektivitātes trūkuma dēļ,

notika neobjektīva selekcija, jo pētāmām personām, kuras palika pētījumā atbildes reakcijas bija

labākas nekā tām, kuras izstājās priekšlaikus.

Pediatriskā populācija

Bērniem no 4 gadu vecuma parciālās lēkmes izpaužas līdzīgi kā pusaudžiem un pieaugušajiem.

Pieredze ar epilepsijas zālēm liecina, ka ar pieaugušajiem veikto efektivitātes pētījumu rezultāti ir

ekstrapolējami uz vismaz 4 gadus veciem bērniem, ja vien tiek noteikta pediatriskās devas pielāgošana

un tiek pierādīts drošums (skatīt 5.2. un 4.8. apakšpunktu). Devas vismaz 4 gadus veciem pacientiem

tika noteiktas, izmantojot ķermeņa masai piesaistītu devas pielāgošanu, kas tika noteiktas, lai sasniegtu

plazmas koncentrācijas, kas līdzīgas tām, kas tika novērotas efektīvas devas lietojošajiem

pieaugušajiem (5.2. apakšpunkts).

Ilgtermiņa, nekontrolēts, nemaskēts drošuma pētījums iekļāva bērnus (no 4 gadiem līdz mazāk par 16

gadiem), kuri turpināja ārstēšanos pēc FK pētījuma pabeigšanas (skatīt 5.2. apakšpunktu), un bērni

tika tiešā veidā iekļauti drošuma pētījumā. Nepastarpināti iekļautie bērni saņēma brivaracetāma

sākumdevu 1 mg/kg/dienā, un atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz

5 mg/kg/dienā, devu dubultojot ik pēc nedēļas. Neviens bērns nesaņēma par 200 mg/dienā lielāku

devu. Bērniem ar ķermeņa masu vismaz 50 kg brivaracetāma sākumdeva bija 50 mg/dienā, un atkarībā

no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz maksimāli 200 mg/dienā ar pieauguma

soli 50 mg/dienā nedēļā.

No apkopojoša, nemaskēta drošuma un FK pētījumiem papildterapijā 149 bērni ar POS saņēma

brivaracetāmu, no kuriem 116 tika ārstēti ≥6 mēnešus, 107 ≥12 mēnešus, 58 ≥24 mēnešus un 28 ≥36

mēnešus.

Brivaracetāma efektivitāte un panesamība par 4 gadus jaunākiem pediatriskajiem pacientiem nav

pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu). Brivaracetāms šādiem pacientiem vērtēts īslaicīgā nemaskētā

farmakokinētikas pētījumā un pašlaik notiekošā nemaskētā pētījuma pagarinājumā 16 pētāmajām

personām vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par brivaracetāmu vienā vai

vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās epilepsijas gadījumos ar parciālām lēkmēm.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Brivaracetāma apvalkotajām tabletēm, šķīdumam iekšķīgai lietošanai un šķīdumam intravenozām

injekcijām ir vienāds AUC, savukārt maksimālā koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka pēc

intravenozas ievadīšanas. Brivaracetāmam piemīt lineāra un no laika neatkarīga farmakokinētika ar

zemu mainību vienai un tai pašai personai vai starp dažādām personām, un tam ir raksturīga pilnīga

uzsūkšanās, ļoti zema spēja saistīties ar proteīniem, izdalīšanās caur nierēm pēc masīvas

biotransformācijas un farmakoloģiski neaktīvi metabolīti.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas brivaracetāms ātri un pilnībā uzsūcas, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni

100%. T

mediāna tabletēm, kas lietotas bez uztura, ir 1 stunda (t

diapazons ir no 0,25 līdz 3 h)

Lietošana vienlaikus ar treknu maltīti palēnināja brivaracetāma uzsūkšanos (t

mediāna 3 h) un

samazināja maksimālo koncentrāciju plazmā (par 37%), savukārt uzsūkšanās apmērs nemainījās.

Izkliede

Brivaracetāms vāji saistās pie plazmas proteīniem (≤20%). Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5 l/kg, un

tas tuvinās kopējam ūdens tilpumam organismā.

Tā kā brivaracetāms ir lipofīls savienojums (Log P), tam piemīt laba spēja šķērsot šūnu membrānas.

Biotransformācija

Brivaracetāms primāri tiek metabolizēts, notiekot amīda daļas hidrolīzei un veidojoties attiecīgajai

karboksilskābei (aptuveni 60% eliminācijas), un sekundāri – notiek propila sānu ķēdes hidroksilācijai

(aptuveni 30% eliminācijas). Amīda daļas hidrolīzē, kuras rezultātā veidojas karboksilskābes

metabolīts (34% no devas urīnā), iesaistīta aknu un ekstrahepātiskā amidāze. In vitro brivaracetāma

hidroksilāciju mediē galvenokārt CYP2C19. Abi metabolīti tiek metabolizēti tālāk, veidojoties vienai

hidroksilētai skābei, kas rodas pārsvarā karboksilskābes metabolīta propila sānu ķēdes hidroksilācijas

procesā (galvenokārt ar CYP2C9). In vivo cilvēkiem, kuriem ir neefektīva CYP2C19 mutācija,

hidroksimetabolīta veidošanās ir aptuveni 10 reižu mazāka, bet paša brivaracetāma koncentrācija

personām ar vienu vai divām mutējušām alēlēm ir attiecīgi par 22% vai 42% lielāka. Visi trīs

metabolīti ir farmakoloģiski neaktīvi.

Eliminācija

Brivaracetāma eliminācija notiek galvenokārt metabolisma ceļā un izvadot ar urīnu. Vairāk nekā 95%

no devas, arī metabolīti, tiek izvadīti ar urīnu 72 stundu laikā pēc lietošanas. Mazāk nekā 1% devas

tiek izvadīts ar fēcēm, un mazāk nekā 10% brivaracetāma tiek izvadīti neizmainītā veidā ar urīnu.

Terminālais plazmas pusperiods (t1/2) ir aptuveni 9 stundas.

Noteikts, ka kopējais plazmas klīrenss

pacientiem ir 3,6 l/h.

Linearitāte

Farmakokinētika ir proporcionāla devai robežās no 10 līdz vismaz 600 mg.

Mijiedarbība ar zālēm

Brivaracetāms izdalās pa vairākiem ceļiem, tai skaitā, caur nierēm, bez-CYP pastarpinātā hidrolīzē un

CYP pastarpinātā oksidācijā. In vitro brivaracetāms nav cilvēka P-glikoproteīna (P-gp), ar vairāku zāļu

rezistenci saistīto proteīnu (MRP) 1 vai 2 substrāts, un, iespējams, nav organisko anjonu transportētāja

polipeptīds 1B1 (OATP1B1) un OATP1B3.

In vitro pētījumi liecina, ka brivaracetāma pārveidošanos nevajadzētu būtiski ietekmēt nevienam CYP

enzīmu (piemēram, CYP1A, 2C8, 2C9, 2D6 vai 3A4) inhibitoram.

In vitro brivaracetāms nebija CYP1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2D6, 3A4 vai transporteru P-gp, BCRP,

BSEP MRP2, MATE-K, MATE-1, OATP1B1, OATP1B3, OAT1 un OCT1 inhibitors klīniski

nozīmīgā koncentrācijā. In vitro brivaracetāms neinducēja CYP1A2.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Pētījumā ar gados vecākiem cilvēkiem (vecumā no 65 līdz 79 gadiem; kreatinīna klīrenss no 53 līdz

98 ml/min/1,73 m²), kuri saņēma brivaracetāmu devā 400 mg/dienā, brivaracetāma pusperiods plazmā

65 līdz 75 gadu vecu pacientu grupā un >75 gadu vecu pacientu grupā bija attiecīgi 7,9 stundas un

9,3 stundas. Līdzsvara stāvoklī brivaracetāma plazmas klīrenss bija līdzīgs (0,76 ml/min/kg) kā

jauniem veseliem vīriešiem (0,83 ml/min/kg). (Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pētījumā ar pētāmajām personām ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

<30 ml/min/1,73 m² un nav nepieciešama dialīze), atklāts nedaudz lielāks (+21%) brivaracetāma AUC

plazmā nekā veselām pētāmajām personām kontroles grupā, savukārt skābes, hidroksi- un

hidroksiskābes metabolītu AUC bija attiecīgi 3, 4 un 21 reizi lielāks. Šo neaktīvo metabolītu renālais

klīrenss bija 10 reižu mazāks. Preklīniskajos pētījumos nekonstatēja, ka hidroksiskābes metabolīts

radītu kādu drošuma apdraudējumu. Brivaracetāms nav pētīts pacientiem, kam veic hemodialīzi (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas pētījumā pētāmajām personām ar aknu cirozi (A, B vai C pakāpe pēc Child-Pugh

klasifikācijas), konstatēja līdzīgu brivaracetāma kopējās iedarbības pieaugumu neatkarīgi no slimības

smaguma (50%, 57% un 59%), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām pielāgotās kontroles grupās.

(Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas pētījumā ar 3 nedēļu novērtējuma periodu un reizi nedēļā fiksētu 3 soļu pieaugošu

titrēšanu, izmantojot perorālo brivaracetāma šķīdumu, tika vērtētas 99 pētāmās personas vecumā no

1 mēneša līdz <16 gadiem. Brivaracetāmu ievadīja, reizi nedēļā palielinot devas aptuveni par 1

mg/kg/dienā, 2 mg/kg/dienā un 4 mg/kg/dienā. Visas devas tika pielāgotas, ņemot vērā ķermeņa masu,

un nepārsniedza maksimumu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā. Novērtēšanas perioda

beigās pētāmās personas varēja atbilst iekļaušanai ilgtermiņa apsekošanas pētījumā, turpinot saņemt

savu pēdējo saņemto devu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tika pierādīts, ka koncentrācija plazmā visās

vecuma grupās ir proporcionāla devai. Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā konstatēja, ka

deva 2,0 mg/kg divas reizes dienā nodrošina tādu pašu vidējo koncentrāciju plazmā līdzsvara fāzē kā

pieaugušajiem, kas lieto devu 100 mg divas reizes dienā. Aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,61 l/h,

2,18 l/h un 3,19 l/h bērniem ar ķermeņa masu attiecīgi 20 kg, 30 kg un 50 kg. Salīdzinājumā

pieaugušajiem pacientiem (ķermeņa masa 70 kg) aprēķinātais plazmas klīrenss bija 3,58 l/h.

Klīniskie dati par jaundzimušajiem patlaban nav pieejami.

Ķermeņa masa

Ķermeņa masas diapazonā no 46 kg līdz 115 kg konstatēts koncentrācijas plazmā līdzsvara fāzē

samazinājums par 40%, tomēr šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Dzimums

Brivaracetāma farmakokinētikā nepastāv klīniski nozīmīgas atšķirības saistībā ar dzimumu.

Rase

Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā, kurā piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāma

farmakokinētiku būtiski neietekmēja rase (baltā, aziātu). Citas etniskās izcelsmes pacientu skaits bija

ierobežots.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Noteikts, ka EC50 (brivaracetāma koncentrācija plazmā, kas atbilst 50% no maksimālā efekta) ir

0,57 mg/l. Šāda koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka par kopējās iedarbības mediānas vērtību pēc

50 mg/dienā brivaracetāma lietošanas. Lēkmju biežuma tālāku samazinājumu panāk, palielinot devu

līdz 100 mg/dienā, un ar devu 200 mg/dienā tiek sasniegts plato.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Drošuma farmakoloģijas pētījumos dominējošie efekti bija saistīti ar CNS (galvenokārt pārejošs CNS

nomākums un samazināta spontānā kustību aktivitāte), un tos novēroja ar devu, kas būtiski (vairāk

nekā 50 reižu) pārsniedza farmakoloģiski aktīvo brivaracetāma devu 2 mg/kg. Mācīšanās un atmiņas

funkcijas netika ietekmētas.

Atrades, ko nenovēroja klīniskajos pētījumos, bet ko novēroja atkārtotu devu toksikoloģijas pētījumos

suņiem, ar klīniskajai plazmai AUC līdzīgu iedarbības līmeni, bija hepatoksiska iedarbība, galvenokārt

porfīrija. Tomēr par brivaracetāmu un strukturāli radniecīgu savienojumu uzkrātie toksikoloģiskie dati

liecina, ka suņiem pārmaiņas aknās radās atbilstoši mehānismiem, kas nav būtiski cilvēkiem. Žurkām

un pērtiķiem pēc ilgstošas brivaracetāma lietošanas ar klīnisko AUC 5 līdz 42 reizes, nevēlamas

pārmaiņas aknās nenovēroja. Pērtiķiem, CNS pazīmes (pilnīgs bezspēks, līdzsvara zudums, neveiklas

kustības) parādījās pie 64 reizes lielāka par klīnisko C

, šai iedarbībai kļūstot mazāk pamanāmai

laika gaitā.

Genotoksicitātes pētījumos nav konstatēta nekāda mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Kancerogenitātes pētījumi žurkām neliecināja par iespējamu onkogenitāti, lai gan pieauga gadījumi ar

hepatocelulāru audzēju sastopamību peļu tēviņiem, kas ir rezultāts negenotoksiskam darbības

mehānismam, kas saistīts ar fenobarbitāla iedarbībai līdzīgu aknu enzīmu inducēšanu, kas ir zināma un

specifiska grauzējiem.

Brivaracetāms neietekmēja žurku vai trušu tēviņu, vai mātīšu fertilitāti, un ar šo sugu dzīvniekiem tam

nav konstatēta iespējama teratogenitāte. Lietojot brivaracetāmu trušu mātītēm toksiskā devā, novērota

embriotoksicitāte ar 8 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni pie maksimālās ieteicamās devas.

Pierādīts, ka žurku organismā brivaracetāms brīvi šķērso placentāro barjeru un izdalās pienā žurkām

laktācijas periodā ar koncentrāciju līdzīgu mātītes plazmai.

Brivaracetāms neuzrādīja atkarības potenciālu žurkām.

Pētījumi ar jauniem dzīvniekiem

Uzskata, ka jaunām žurkām brivaracetāms ar 6 līdz 15 reizes lielāku klīnisko AUC saistīto iedarbības

līmeni pie maksimālās ieteicamās devas, nelabvēlīgi ietekmē attīstību (t.i., izraisa mirstību, klīniskās

pazīmes, samazinātu dzīvsvaru un mazāku galvas smadzeņu masu). Nebija nevēlamu efektu uz CNS

darbību vai neiropatoloģiskiem un galvas smadzeņu histopatoloģiskajiem izmeklējumiem. Jauniem

suņiem brivaracetāma ierosinātās pārmaiņas ar 6 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni bija

līdzīgas tām, ko novēroja pieaugušiem dzīvniekiem. Nevēlamu ietekmi nekonstatēja ne uz vienu no

standarta attīstības vai nobriešanas parametriem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kodols

Kroskarmelozes nātrija sāls

Laktozes monohidrāts

Betadex

Bezūdens laktoze

Magnija stearāts

Apvalks

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Briviact 10 mg apvalkotās tabletes

Iepakojumi pa 14, 56 apvalkotajām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumi pa 168

apvalkotajām tabletēm (3 iepakojumi pa 56) PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Iepakojumi pa 14 x 1 un 100 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Briviact 25 mg apvalkotās tabletes

Iepakojumi pa 14, 56 apvalkotajām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumi pa 168

apvalkotajām tabletēm (3 iepakojumi pa 56) PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Iepakojumi pa 14 x 1 un 100 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Briviact 50 mg apvalkotās tabletes

Iepakojumi pa 14, 56 apvalkotajām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumi pa 168

apvalkotajām tabletēm (3 iepakojumi pa 56) PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Iepakojumi pa 14 x 1 un 100 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Briviact 75 mg apvalkotās tabletes

Iepakojumi pa 14, 56 apvalkotajām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumi pa 168

apvalkotajām tabletēm (3 iepakojumi pa 56) PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Iepakojumi pa 14 x 1 un 100 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Briviact 100 mg apvalkotās tabletes

Iepakojumi pa 14, 56 apvalkotajām tabletēm un vairāku kastīšu iepakojumi pa 168

apvalkotajām tabletēm (3 iepakojumi pa 56) PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Iepakojumi pa 14 x 1 un 100 x 1 apvalkotajai tabletei PVH/PHTFE – alumīnija blisteros

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UCB Pharma S.A.

Allée de la Recherche 60

B-1070 Bruxelles

Beļģija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1073/001

EU/1/15/1073/002

EU/1/15/1073/003

EU/1/15/1073/004

EU/1/15/1073/005

EU/1/15/1073/006

EU/1/15/1073/007

EU/1/15/1073/008

EU/1/15/1073/009

EU/1/15/1073/010

EU/1/15/1073/011

EU/1/15/1073/012

EU/1/15/1073/013

EU/1/15/1073/014

EU/1/15/1073/015

EU/1/15/1073/016

EU/1/15/1073/017

EU/1/15/1073/018

EU/1/15/1073/019

EU/1/15/1073/020

EU/1/15/1073/023

EU/1/15/1073/024

EU/1/15/1073/025

EU/1/15/1073/026

EU/1/15/1073/027

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 14. janvāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Briviact 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 10 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Katrs ml šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 239,8 mg sorbīta (E420), 1 mg metil-p-hidroksibenzoāta

(E218), 1,16 mg nātrija un maksimāli 5,5 mg propilēnglikola (E 1520).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums iekšķīgai lietošanai

Nedaudz viskozs, caurspīdīgs, bezkrāsains līdz iedzeltens šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Briviact ir indicēts papildterapijā, ārstējot sākotnēji parciālas lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju vai

bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma ar epilepsiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā sākuma deva ir vai nu 50 mg/dienā, vai 100 mg/dienā pamatojoties uz ārsta novērtējumu par

nepieciešamo lēkmju samazinājumu salīdzinājumā ar iespējamām blakusparādībām. Deva jāsadala

divās vienādās devās, no kurām viena ir no rīta, otra - vakarā. Saistībā ar pacienta individuālo reakciju

un panesamību, devu var mainīt, no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Izlaistās devas

Ja pacienti izlaiduši vienu vai vairākas devas, ieteicams lietot vienu devu, tiklīdz par to atceras, un

nākamo devu lietot parastajā laikā, no rīta vai vakarā. Tā var izvairīties no brivaracetāma

koncentrācijas plazmā samazināšanās zem efektīvā līmeņa, un novērst lēkmju rašanos.

Lietošanas pārtraukšana

Ja brivaracetāma lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski, reizi nedēļā samazinot dienas

devu par 50 mg/dienā. Kad vienu nedēļu lietoti 50 mg/dienā, pēdējā ārstēšanas nedēļā ieteicams lietot

20 mg/dienā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Klīniskā pieredze ar ≥65 gadus veciem cilvēkiem ir ierobežota.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu). Datu trūkuma dēļ brivaracetāmu nav ieteicams lietot pacientiem ar nieru slimību

terminālā stadijā, kuriem veic dialīzi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Pieaugušajiem pacientiem ar hronisku aknu slimību bija palielināta brivaracetāma kopējā iedarbība.

Pieaugušajiem jāapsver 50 mg/dienā lielas sākuma devas lietošana. Bērniem un pusaudžiem, kuru

ķermeņa masa pārsniedz 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Pacientiem ar jebkādas pakāpes

aknu bojājumiem maksimālā ieteicamā dienas deva ir 150 mg, sadalot 2 devās (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu).

Bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir

1 mg/kg/dienā. Maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 3 mg/kg/dienā. Klīniskie dati par pediatriskajiem

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.

Pediatriskā populācija

Piemērotākā zāļu deva un stiprums ārstam jāizraksta, ņemot vērā ķermeņa masu un devu. Vecākam un

aprūpētājam perorālo Briviact šķīdumu ieteicams ievadīt, izmantojot mērierīci (10 ml vai 5 ml

perorālās devas šļirci), kas ievietota kartona kastītē.

Šajā tabulā apkopotas ieteicamās devas vismaz 4 gadus veciem bērniem un pusaudžiem. Sīkāka

informācija sniegta zem tabulas.

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži ≥50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži <50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Terapeitiskās devas intervāls

50 – 200 mg/dienā

1 – 4 mg/kg/dienā

Ieteicamā sākumdeva

50 mg/dienā

(vai 100 mg/dienā)*

1 mg/kg/dienā

(vai 2 mg/kg/dienā)*

Ieteicamā balstdeva

100 mg/dienā

mg/dienā

* Pamatojoties uz ārsta veiktu lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 100 mg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 100 mg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 1 mg/kg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 2 mg/kg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 2 mg/kg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 1 mg/kg/dienā līdz 4 mg/kg/dienā.

Vienreizējā deva katram pacientam aprēķināma, izmantojot šādu formulu:

Vienreizējas ievadīšanas tilpums (ml) = [masa (kg) x dienas deva (mg/kg/dienā)] x 0,05

Šajā tabulā sniegti perorālā šķīduma vienreizējas devas tilpumu paraugi atkarībā no izrakstītās devas

un ķermeņa masas. Precīzs perorālā šķīduma tilpums jāaprēķina atbilstoši precīzai bērna ķermeņa

masai.

Vienā ievadīšanas reizē lietojamie perorālā šķīduma tilpumi

Masa

Devai

1 mg/kg/dienā

0,05 ml/kg/deva

(atbilstoši 0,5

mg/kg/devai)

Devai

2 mg/kg/dienā

0,1 ml/kg/deva

(atbilstoši

1 mg/kg/devai)

Devai

3 mg/kg/dienā

0,15 ml/kg/deva

(atbilstoši

1,5 mg/kg/devai)

Devai

4 mg/kg/dienā

0,2 ml/kg/deva

(atbilstoši

2 mg/kg/devai)

10 kg

0,5 ml

(5 mg)

1 ml

(10 mg)

1,5 ml

(15 mg)

2 ml

(20 mg)

15 kg

0,75 ml

(7,5 mg)

1,5 ml

(15 mg)

2,25 ml

(22,5 mg)

3 ml

(30 mg)

20 kg

1 ml

(10 mg)

2 ml

(20 mg)

3 ml

(30 mg)

4 ml

(40 mg)

25 kg

1,25 ml

(12,5 mg)

2,5 ml

(25 mg)

3,75 ml

(37,5 mg)

5 ml

(50 mg)

30 kg

1,5 ml

(15 mg)

3 ml

(30 mg)

4,5 ml

(45 mg)

6 ml

(60 mg)

35 kg

1,75 ml

(17,5 mg)

3,5 ml

(35 mg)

5,25 ml

(52,5 mg)

7 ml

(70 mg)

40 kg

2 ml

(20 mg)

4 ml

(40 mg)

6 ml

(60 mg)

8 ml

(80 mg)

45 kg

2, 25 ml

(22,5 mg)

4,5 ml

(45mg)

6,75 ml

(67,5 mg)

9 ml

(90 mg)

50 kg

2,5 ml

(25 mg)

5 ml

(50 mg)

7,5 ml

(75 mg)

10 ml

(100 mg)

Bērniem līdz 4 gadu vecumam

Brivaracetāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, jaunākiem par 4 gadiem, līdz šim nav

pierādīta.

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar

sniegt.

Lietošanas veids

Brivaracetāma šķīdumu iekšķīgai lietošanai var atšķaidīt ūdenī vai sulā neilgi pirms norīšanas, un to

var lietot ēdienreižu laikā vai ārpus tām (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai ievadītu brivaracetāma šķīdumu

iekšķīgai lietošanai, var izmantot nazogastrālo vai gastrostomijas zondi.

Briviact perorālais šķīdums tiek nodrošināts ar 5 ml un 10 ml perorālās devas šļirci un tās adapteru.

Perorālās devas šļirci (5 ml ar 0,1 ml iedaļām) ar adapteru ieteicams lietot pacientiem, kuru ķermeņa

masa ir mazāka par 20 kg vai kuriem nepieciešams ne vairāk par 50 mg (5 ml) brivaracetāma katrā

ievadīšanas reizē.

5 ml perorālā šļirce jālieto pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 20 kg, lai nodrošinātu

precīzas devas noteikšanu, jo 10 ml perorālās devas šļirce neļauj precīzi nomērīt tilpumus <1 ml.

Viena pilna 5 ml perorālās devas šļirce atbilst 50 mg brivaracetāma. Minimālais ievelkamais tilpums ir

0,25 ml, kas ir 2,5 mg brivaracetāma. Lietojot 0,1 ml iedaļu atzīmes, katra iedaļa atbilst 0,1 ml, kas ir

1 mg brivaracetāma. Tiek rādītas papildu iedaļas pie 0,25 ml un 0,75, sākot ar 0,25 ml līdz 5 ml.

Perorālās devas šļirci (10 ml ar 0,25 ml iedaļām) ar adapteru ieteicams lietot pacientiem, kuru

ķermeņa masa pārsniedz 20 kg vai kuriem katrā ievadīšanas reizē nepieciešamā deva ir no 50 mg līdz

100 mg (no 5 ml līdz 10 ml).

Viena pilna 10 ml perorālās devas šļirce atbilst 100 mg brivaracetāma. Minimālais ievelkamais

tilpums ir 1 ml, kas ir 10 mg brivaracetāma. Lietojot 1 ml iedaļu atzīmes, katra iedaļa atbilst 0,25 ml,

kas ir 2,5 mg brivaracetāma.

Lietošanas norādījumi sniegti lietošanas instrukcijā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvības domas un uzvedība

Ziņots, ka pacientiem, kuriem lietoti pretepilepsijas līdzekļi (PEL) ar dažādām indikācijām, tai skaitā,

brivaracetāms, bijušas pašnāvības domas un uzvedība. Ziņots par pašnāvības domām un uzvedību

pacientiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, tai skaitā, brivaracetāmu, vairāku indikāciju

gadījumā. Randomizētu, ar placebo kontrolētu PEL pētījumu meta-analīzē konstatēts nedaudz

palielināts pašnāvības domu un uzvedības risks. Šī riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati

neizslēdz iespējamu palielinātu risku arī brivaracetāma lietošanas gadījumā.

Pacienti jānovēro, vai nerodas pašnāvības domu un uzvedības pazīmes, un jāapsver atbilstoša

ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka meklēt medicīnisku palīdzību, ja rodas

jebkādas pašnāvības domu vai uzvedības pazīmes. Skatīt arī 4.8. apakšpunktu, pediatriskie dati.

Aknu darbības traucējumi

Klīniskie dati par brivaracetāma lietošanu pacientiem ar esošiem aknu darbības traucējumiem ir

ierobežoti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Palīgvielas

Nātrija saturs

Brivaracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) uz mililitru, –

būtībā tas ir “nātriju nesaturošas”.

Fruktozes nepanesība

Šis šķīdums iekšķīgai lietošanai satur sorbītu (E420). Pacienti ar reti sastopamu iedzimtu fruktozes

nepanesību šīs zāles lietot nedrīkst.

Palīgvielas, kas var izraisīt nepanesību

Šis šķīdums perorālai lietošanai satur parahidroksibenzoātu (E218), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

(iespējams, novēlotas).

Brivaracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai satur propilēnglikolu (E 1520).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Vienlaicīga ārstēšana ar levetiracetāmu

Klīniskajos pētījumos, lai gan to skaits bija ierobežots, nenovēroja brivaracetāma ieguvumu

salīdzinājumā ar placebo, pacientiem, kuri lietoja vienlaicīgi levetiracetāmu. Nenovēroja papildu bažas

par drošumu vai panesamību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar alkoholu

Vienreizējas 200 mg brivaracetāma devas un 0,6 g/l ilgstošas infūzijas veidā ievadīta etanola

farmakokinētiskās un farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās veseli indivīdi,

farmakokinētisku mijiedarbību nenovēroja, taču brivaracetāms aptuveni divas reizes pastiprināja

alkohola ietekmi uz psihomotorajām funkcijām, uzmanību un atmiņu. Brivaracetāmu nav ieteicams

lietot kopā ar alkoholu.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citu līdzekļu farmakokinētiskā ietekme uz brivaracetāmu

In vitro dati liecina, ka brivaracetāmam ir zema mijiedarbības iespējamība. Brivaracetāma galvenais

pārveidošanās ceļš ir saistīts ar CYP neatkarīgu hidrolīzi.

Otrs pārveidošanās ceļš ietver hidroksilāciju, CYP2C19 pastarpinātu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Brivaracetāma koncentrācija plazmā var palielināties, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem CYP2C19

inhibitoriem (piemēram, flukonazolu, fluvoksamīnu), taču klīniski nozīmīgas CYP2C19 pastarpinātas

mijiedarbības risks tiek uzskatīts par nelielu.

Rifampicīns

Veseliem subjektiem, lietojot vienlaikus ar spēcīgu inducētāju rifampicīnu (600 mg/dienā, 5 dienas),

brivaracetāma zemlīknes laukums (AUC) samazinājās par 45%. Ārstiem jāapsver brivaracetāma devas

pielāgošana, ja pacientiem uzsākta vai tiks pārtraukta ārstēšana ar rifampicīnu.

Spēcīgi enzīmu inducētāji PEL

Brivaracetāma koncentrācija plazmā ir mazāka, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem enzīmus

inducējošiem PEL (karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu), taču devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt 1. tabulu).

Citi enzīmu inducētāji

Paredzams, ka arī citi spēcīgi enzīmu inducētāji (piemēram, divšķautņu asinszāle (Hypericum

perforatum)) var samazināt brivaracetāma kopējo sistēmisko iedarbību. Tāpēc, ārstēšanas uzsākšana

vai pabeigšana ar divšķautņu asinszāli, jāveic piesardzīgi.

Brivaracetāma ietekme uz citām zālēm

Brivaracetāms, lietojot devā 50 vai 150 mg/dienā, neietekmēja midazolāma AUC (metabolizēts ar

CYP3A4). Klīniski nozīmīgs CYP3A4 mijiedarbības risks tiek uzskatīts par zemu.

In vitro pētījumos uzrādīts, ka brivaracetāms nedaudz inhibē vai nemaz neinhibē CYP450 izoformas,

izņemot CYP2C19 . Brivaracetāms var palielināt plazmas koncentrāciju zālēm, ko metabolizē

CYP2C19 (piemēram, lansoprazols, omeprazols, diazepāms). Pārbaudot in vitro, brivaracetāms

neinducēja CYP1A1/2, bet nedaudz inducēja CYP3A4 un CYP2B6. Netika konstatēta CYP3A4

indukcija in vivo (skatīt midazolāmu iepriekš). CYP2B6 indukcija in vivo nav pētīta, un brivaracetāms

var samazināt zāļu, ko metabolizē CYP2B6 (piemēram, efavirenzs), plazmas koncentrāciju. In vitro

mijiedarbības pētījumos, kas veikti, lai noteiktu iespējamo inhibējošo ietekmi uz transporta

olbaltumvielām, tika secināts, ka klīniski nozīmīgas ietekmes nav, izņemot OAT3. In vitro

Brivaracetāms inhibē OAT3 ar pusi no maksimālās inhibējošās koncentrācijas, kas ir 42 reizes

augstāka nekā C

pie visaugstākās klīniskās devas. Brivaracetāms 200 mg/dienā var palielināt

plazmas koncentrāciju zālēm, ko transportē OAT3.

Pretepilepsijas zāles

Iespējamā mijiedarbība starp brivaracetāmu (no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā) un citiem PEL pētīta,

veicot apkopotu analīzi par datiem par zāļu koncentrāciju plazmā no visiem 2.-3. fāzes pētījumiem,

veicot placebo kontrolētu 2.-3.fāzes pētījumu populācijas farmakokinētikas analīzi un speciālos zāļu

mijiedarbības pētījumos (par šādiem PEL: karbamazepīns, lamotrigīns, fenitoīns un topiramāts). Dati

par mijiedarbības ietekmi uz koncentrāciju plazmā ir apkopoti 1. tabulā. (pieaugums apzīmēts ar “↑”

un samazinājums ar “↓”, zemlīknes laukums kā “AUC”, maksimālā koncentrācija – kā C

1. tabula. Farmakokinētiskā mijiedarbība starp brivaracetāmu un citiem PEL

Vienlaikus lietotais

PEL

PEL ietekme uz brivaracetāma

koncentrāciju plazmā

Brivaracetāma ietekme uz PEL

koncentrāciju plazmā

Karbamazepīns

AUC 29% ↓

13% ↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Karbamazepīns – nav

Karbamazepīna-epoksīds ↑

(Skatīt tālāk)

Devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Klobazāms

Dati nav pieejami

Klonazepāms

Dati nav pieejami

Lakozamīds

Dati nav pieejami

Lamotrigīns

Levetiracetāms

Okskarbazepīns

Nav (monohidroksiatvasinājums,

MHA)

Fenobarbitāls

AUC 19%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Fenitoīns

AUC 21%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

AUC 20% ↑

20% ↑

Pregabalīns

Dati nav pieejami

Topiramāts

Valproiskābe

Zonisamīds

Dati nav pieejami

pamatojoties uz pētījumu, kurā ievadītā supra-terapeitiskā brivaracetāma deva ir 400 mg/dienā.

Karbamazepīns

Brivaracetāms ir vidēji spēcīgs epoksīda hidrolāzes atgriezenisks inhibitors, kā rezultātā ir palielināta

karbamazepīna aktīvā metabolīta karbamazepīna epoksīda koncentrācija. Kontrolētos pētījumos,

lietojot brivaracetāmu devā 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā, karbamazepīna epoksīda

koncentrācija attiecīgi palielinājās vidēji par 37%, 62% un 98%; mainīgums bija minimāls

Drošuma

riski nav novēroti. Brivaracetāmam un valproātam nebija papildu iedarbības uz karbamazepīna

epoksīda AUC.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Lietojot brivaracetāmu (100 mg/dienā) kopā ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg)

saturošu perorālo kontracepcijas līdzekli, netika ietekmēta neviena savienojuma farmakokinētika.

Lietojot brivaracetāmu 400 mg/dienā (divreiz lielāka deva par maksimālo ieteikto dienas devu)

vienlaikus ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg) saturošu perorālo kontracepcijas

līdzekli, novēroja estrogēna un progestīna zemlīknes laukuma samazinājumu attiecīgi par 27% un 23%,

taču bez ietekmes uz ovulācijas nomākšanu. Endogēno marķieru estradiola, progesterona,

luteinizētājhormona (LH), folikulstimulējošā hormona (FSH) un dzimumhormonus saistošā globulīna

(SHBG) koncentrācijas-laika profili kopumā nemainījās.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Ārstiem jāpārrunā ģimenes plānošana un kontracepcija ar sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras lieto

brivaracetāmu (skatīt “Grūtniecība”).

Ja sieviete lemj par labu grūtniecībai, brivaracetāma lietošana rūpīgi jāizvērtē.

Grūtniecība

Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistīts risks, vispārēji

Visām pretepilepsijas zālēm ir pierādīts, ka visu ar epilepsiju slimojošo un ārstēto sieviešu pēcnācēju

vidū patoloģiju izplatība ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā vispārējā populācijā, kurā tā ir aptuveni

3%. Ārstēto sieviešu populācijā iedzimtu patoloģiju biežuma pieaugums konstatēts politerapijas

gadījumā; taču nav noskaidrots, cik lielā mērā to nosaka ārstēšana un/vai esošais stāvoklis.

Pārtraucot ārstēšanu ar pretepilepsijas zālēm, slimība var pastiprināties, kas var būt bīstami gan mātei,

gan auglim.

Ar brivaracetāmu saistīts risks

Klīniskie dati par brivaracetāma lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Nav datu par placentārās

barjeras šķērsošanu cilvēka organismā, bet pierādīts, ka brivaracetāms viegli šķērso placentu žurkām

(skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Pētījumos ar dzīvniekiem

brivaracetāmam nav konstatēta nekāda potenciāla teratogenitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos brivaracetāms lietots papildterapijā un kopā ar karbamazepīnu, izraisīja ar devu

saistītu aktīvā metabolīta, karbamazepīna-epoksīda, koncentrācijas pieaugumu (skatīt 4.5.

apakšpunktu). Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu grūtniecības laikā.

Piesardzības apsvērumu dēļ brivaracetāmu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti

nepieciešams, t.i., (ja ieguvums mātei pārliecinoši neatsver iespējamo risku auglim).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai brivaracetāms izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar žurkām ir pierādīts, ka

brivaracetāms izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāizlemj vai pārtraukt barošanu ar krūti, vai

pārtraukt brivaracetāma lietošanu, ņemot vērā zāļu radīto ieguvumu mātei. Vienlaicīgas brivaracetāma

un karbamazepīna lietošanas gadījumā, varētu pieaugt karbamazepīna-epoksīda daudzums, kas izdalās

mātes pienā. Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu.

Fertilitāte

Dati par brivaracetāma ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem nav pieejami. Žurkām brivaracetāms fertilitāti

neietekmēja (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Brivaracetāms nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tā kā ir iespējamas individuālas jutīguma atšķirības, dažiem pacientiem var būt miegainība, reibonis

un citi ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistīti simptomi. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli

un neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, kamēr nav zināms, kā brivaracetāms ietekmē viņu

spēju veikt šādas aktivitātes.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visos kontrolētajos un nekontrolētajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāmu

saņēmušas 2388 pētāmās personas, no kurām 1740 ārstētas ≥6 mēnešus,1363 – ≥12 mēnešus, 923 –

≥24 mēnešus, un

569 –

60 mēnešus (5 gadus).

Biežākās blakusparādības (>10%), par ko ziņoja saistībā ar brivaracetāma ārstēšanu, bija: miegainība

(14,3%) un reibonis (11,0%). Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Par

miegainību un nogurumu (8,2%) ziņoja biežāk līdz ar devas palielināšanu.

Pirmo 7 ārstēšanas dienu

laikā ziņoto blakusparādību veids bija tāds pats kā visā ārstēšanas periodā kopā.

No pacientiem, kuri pēc randomizācijas lietoja brivaracetāmu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā vai

200 mg/dienā, ārstēšanu blakusparādību dēļ pārtrauca attiecīgi 3,5%, 3,4% un 4,0%; placebo grupā

randomizēto pacientu vidū šis rādītājs bija 1,7 %. Blakusparādības, kuru dēļ ārstēšanu ar

brivaracetāmu pārtrauca visbiežāk, bija reibonis (0,8%) un krampji (0,8%).

Blakusparādību apkopojums tabulā

Tālāk esošajā tabulā uzskaitītās blakusparādības noteiktas, pamatojoties uz triju placebo kontrolētu,

fiksētas devas pētījumu, kuros bija iesaistītas pētāmās personas no 16 gadu vecuma, drošuma

datubāzes pārskatu, un minētas, klasificējot pēc orgānu sistēmām un biežuma.

Biežums noteikts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100). Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

Orgānu sistēmas grupa

Biežums

Blakusparādības no klīniskajiem

pētījumiem

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Gripa

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Retāk

Neitropēnija

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba

Imūnās sistēmas

traucējumi

Retāk

I tipa paaugstinātas jutības reakcijas

Psihiskie traucējumi

Bieži

Depresija, trauksme, bezmiegs, aizkaitināmība

Retāk

Pašnāvības domas, psihotiski traucējumi,

agresija, uzbudinājums

Nervu sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Reibonis, miegainība

Bieži

Krampji, vertigo

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Bieži

Augšējo elpceļu infekcijas, klepus

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Bieži

Slikta dūša, vemšana, aizcietējumi

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Bieži

Nespēks

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Neitropēnija novērota 0,5% (6/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0% (0/459) placebo grupas

pacientu. Četriem no šiem cilvēkiem sākotnēji bija samazināts neitrofilo leikocītu skaits, un papildu

leikocītu skaits samazinājās pēc ārstēšanas ar brivaracetāmu uzsākšanas. Neviens no 6 neitropēnijas

gadījumiem nebija smags, neprasīja kādu īpašu ārstēšanu vai neradīja nepieciešamību pārtraukt

brivaracetāma lietošanu, un neviens nebija saistīts ar infekcijām.

Pašnāvības domas novērotas 0,3% (3/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0,7% (3/459)

placebo grupas pacientu. Brivaracetāma īstermiņa klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar

epilepsiju, nebija izdarītas pašnāvības vai pašnāvības mēģinājumi, taču par abiem šādiem gadījumiem

ziņots nemaskētos pētījumu pagarinājumos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos par blakusparādībām, kas liecina par tūlītējām (I tipa) paaugstinātas jutības

reakcijām, tika ziņots nelielam skaitam ar brivaracetāmu ārstēto pacientu (9/3022).

Nemaskēti pētījuma pagarinājumi

Pacientiem, kurus nemaskētos pētījumu pagarinājumos novēroja līdz 8 gadu garumā, drošuma profils

bija līdzīgs, kāds bija novērots ar placebo kontrolētos īstermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Bērniem novērotais bivaracetāma drošuma profils atbilda pieaugušajiem novērotajam drošuma

profilam. Nemaskētos, nekontrolētos, ilgtermiņa pētījumos domas par pašnāvību tika novērotas 4,7%

pediatrisko pacientu

(biežāk tika novērotas pusaudžiem), salīdzinot ar 2,4% pieaugušo

un uzvedības

traucējumi tika novēroti 24,8% pediatrisko pacientu, salīdzinot ar 15,1% pieaugušo. Vairums

notikumu bija vieglas vai vidēji smagas intensitātes, nebija nopietni un neizraisīja pētījuma zāļu

lietošanas pārtraukumu. Nelabvēlīga blakusparādība, par ko papildus tika ziņots bērnu gadījumā, bija

psihomotorā hiperaktivitāte (4,7%).

Nemaskētos pētījumos iegūtie dati par drošumu bērniem no 1 mēneša līdz 4 gadiem ir ierobežoti. Par

nervu sistēmas attīstību bērniem 4 gadu vecumā pieejami ierobežoti dati. Klīniskie dati par

jaundzimušajiem nav pieejami

Gados vecāki cilvēki

No 130 gados vecākām pētāmajām personām, kuras bija iesaistītas brivaracetāma 2./3. fāzes izstrādes

programmā (44 ar epilepsiju), 100 pētāmo personu vecums bija no 65-74 gadiem, un 30 pētāmo

personu vecums bija 75-84 gadi. Drošuma profils gados vecākiem pacientiem, šķiet, ir līdzīgs tam,

kāds novērots gados jaunākiem pacientiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Ir ierobežota klīniskā pieredze par brivaracetāma pārdozēšanu cilvēkiem. Ziņots, ka veselam cilvēkam,

kas vienreizējā devā lietoja 1400 mg brivaracetāma, radusies miegainība un reibonis.

Pārdozēšanas ārstēšana

Brivaracetāmam nav specifiska antidota, ko lietot pārdozēšanas gadījumā. Pārdozēšanas ārstēšanā

jāietver vispārēji atbalstošie pasākumi. Tā kā ar urīnu izdalās mazāk nekā 10% brivaracetāma, nav

paredzams, ka brivaracetāma klīrensu varētu būtiski palielināt hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX23.

Darbības mehānisms

Brivaracetāmam piemīt augsta un selektīva afinitāte pret sinaptisko vezikulu proteīnu 2A (SV2A), kas

ir transmembrānas glikoproteīns, kas konstatēts presinaptiskajā līmenī neironos un endokrīnajās šūnās.

Lai gan joprojām nav noskaidrots, tieši kāda ir šī proteīna loma, ir pierādīts, ka tas modulē

neirotransmiteru eksocitozi. Uzskata, ka saistīšanās pie SV2A ir brivaracetāmam piemītošās

pretkrampju darbības primārais mehānisms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Brivaracetāma efektivitāte papildterapijā, ārstējot lēkmes ar parciālu sākumu (POS), apstiprināta 3

randomizētos, dubult-aklos, placebo kontrolētos fiksētu devu daudzcentru pētījumos, kuros piedalījās

pētāmās personas vecumā no 16 gadiem. Brivaracetāma dienas deva šajos pētījumos bija no 5 līdz

200 mg. Visos pētījumos bija 8 nedēļu sākuma periods, kuram sekoja 12 nedēļu ilgs ārstēšanas periods,

kurā neizmantoja devas mainīšanu uz augšu. 1 558 pacienti saņēma pētījuma zāles, un 1 099 no tiem

saņēma brivaracetāmu. Kritēriji iesaistīšanai pētījumā paredzēja, ka pacientiem ir nekontrolētas POS,

neraugoties uz ārstēšanu vai nu ar 1, vai 2 vienlaikus lietotiem PEL. Sākuma periodā pacientiem

vajadzēja būt vismaz 8 POS. Primārie mērķa kritēriji šajos 3. fāzes pētījumos bija procentuālais

samazinājums salīdzinājumā ar placebo un 50% respondentu vērtējuma un POS biežuma

samazinājums par 50%, salīdzinot ar sākumstāvoki.

Pētījuma iekļaušanas laikā visbiežāk lietotais PEL bija karbamazepīns (40,6%), lamotrigīns (25,2%),

valproāts (20,5%), okskarbazepīns (16,0%), topiramāts (13,5%), fenitoīns (10,2%) un levetiracetāms

(9,8%). Lēkmju biežuma mediāna pētījuma sākumā šajos 3 pētījumos bija 9 lēkmes 28 dienu laikā.

Vidējais epilepsijas ilgums pacientiem bija aptuveni 23 gadi.

Efektivitātes rādītāji ir apkopoti 2. tabulā. Kopumā brivaracetāms bija efektīvs papildterapijā sākotnēji

parciālu lēkmju ārstēšanā pacientiem vecumā no 16 gadiem, lietojot devu no 50 mg/dienā līdz

200 mg/dienā.

2. tabula. Svarīgākie efektivitātes rādītāji, vērtējot sākotnēji parciālu lēkmju biežumu 28 dienu laikā

Pētījums

Placebo

Brivaracetāms

* Statistiski nozīmīgs (p-vērtība)

50 mg/dien

ā

100 mg/die

200 mg/dien

ā

Pētījums N01253

n = 96

n = 101

50% respondentu vērtējums

16,7

32,7

(p=0,008)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

22,0

(p=0,0040)

Pētījums N01252

n = 100

n = 99

n = 100

50% respondentu vērtējums

20,0

27.3

(p=0,372)

36,0

(p=0,023)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

(p=0,274)

20,5

(p=0,010)

Pētījums N01358

n = 259

n = 252

n = 249

50% respondentu vērtējums

21,6

38,9*

(p<0,001)

37,8*

(p<0,001)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

22,8

(p<0,001)

23,2

(p<0,001)

n = randomizētie pacienti, kas saņēmuši vismaz 1 pētījuma zāļu devu

~ Deva nav pētīta

Statistiski nozīmīgs

Aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietoja levetiracetāmu

Pētījumā N01252 primārais mērķa kritērijs nebija statistiski nozīmīgs, pamatojoties uz secīgo

testēšanas procedūru. Nomināli nozīmīgs rezultāts tika iegūts ar devu 100 mg dienā.

Klīniskajos pētījumos lēkmju biežuma samazinājums salīdzinājumā ar placebo bija izteiktāks, lietojot

devu 100 mg/dienā, nekā lietojot devu 50 mg/dienā. Lai gan ir devas atkarīga miegainības un

noguruma biežuma palielināšanās, brivaracetāma devām 50 mg/dienā un 100 mg/dienā bija līdzīgs

drošuma profils, arī vērtējot ar CNS saistītās blakusparādības ilgstošas lietošanas gadījumā.

1. attēlā redzams pacientu procentuālais daudzums visos 3 pētījumos (neiekļaujot pacientus, kuri

vienlaikus lietoja levetiracetāmu), atbilstoši 28 dienu laikā kopš pētījuma sākuma novērotā POS

biežuma samazinājumam. Dati par pacientiem, kuriem sākotnēji parciālu lēkmju biežums palielinājās

par vairāk nekā 25%, attēloti kreisajā pusē ar apzīmējumu “Pasliktinājums”. Dati par pacientiem,

kuriem bija vērojams uzlabojums, vērtējot POS biežuma samazinājumu, parādīti 4 labajā pusē esošajās

ailēs. Tādu pacientu procentuālais daudzums, kuriem lēkmju biežums samazinājās vismaz par 50 %,

placebo, 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā grupās bija attiecīgi 20,3%, 34,2%, 39,5% un

37,8%.

1. attēls. Pacientu īpatsvars pēc atbildes reakcijas kategorijas, vērtējot lēkmju biežumu,

brivaracetāma un placebo grupās vairāk kā 12 nedēļas visos trīs dubultmaskētajos pivotalos

pētījumos

Apkopotajā analīzē par trīs pamata pētījumiem nekonstatēja atšķirības efektivitātē (vērtējot pacientus,

kuriem bija vērojams lēkmju biežuma samazinājums par 50%) ar devām no 50 mg/dienā līdz

200 mg/dienā, lietojot brivaracetāmu kombinācijā ar inducējošiem vai neinducējošiem PEL.

Klīniskajos pētījumos 2,5% (4/161), 5,1% (17/332) un 4,0% (10/249) pacientu, lietojot attiecīgi 50 mg,

100 mg vai 200 mg brivaracetāma dienā, 12 nedēļu ilgajā ārstēšanas periodā lēkmju nebija vispār;

salīdzinājumam: placebo grupā šis rādītājs bija 0,5% (2/418).

Uzlabojums, vērtējot 28 dienu laikā vērojamā lēkmju biežuma mediānas vērtības procentuālo

samazinājumu, ar brivaracetāmu ārstēto pacientu grupā, kuriem sākumstāvoklī bija IC tipa lēkmes

(sekundāri ģeneralizēti toniski kloniski krampji), bija pacientiem, kuri lietoja attiecīgi 50 mg, 100 mg

un 200 mg brivaracetāma dienā (66,6% (n=62), 61,2% (n=100) un 82,1% (n=75); salīdzinājumam:

placebo grupā šis rādītājs bija 33,3% (n=115)).

Nav noskaidrota brivaracetāma efektivitāte monoterapijā. Brivaracetāmu nav ieteicams lietot

monoterapijā.

Ārstēšana ar levetiracetāmu

Divos 3. fāzes randomizētos placebo kontrolētos pētījumos aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietotais

PEL bija levetiracetāms.

Lai gan pētāmo personu skaits ir ierobežots, brivatacetāma radītais ieguvums salīdzinājumā ar placebo

pacientiem, kuri vienlaikus lietoja levetiracetāmu, netika novērots, kas var atspoguļot sacensību pie

SV2A saistīšanās vietas, netika novērots. Netika novērotas papildu drošuma vai panesamības

problēmas.

3. pētījumā iepriekš noteiktā analīze uzrādīja klīnisko efektivitāti pie 100 mg/dienā un 200 mg/dienā,

salīdzinājumā ar placebo pacientiem, kuri iepriekš lietojuši levetiracetāmu. Zemāka efektivitāte, kas

novērota šiem pacientiem salīdzinājumā ar levetiracetāmu neārstētiem pacientiem, iespējams, bija

saistībā ar lielāku skaitu ipriekš izmantoto PEL un augstāku sākumstāvokļa lēkmju biežumu.

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Minētajos trīs pamata pētījumos, kas bija dubultmaskēti un kontrolēti ar placebo, piedalījās 38 gados

vecāki pacienti (vecumā no 65 līdz 80 gadiem). Lai gan dati ir ierobežoti, efektivitāte bija līdzīga kā

gados jaunākām pētāmajām personām.

Nemaskēti pētījumu pagarinājumi

Visos pētījumos 81,7% no pacientiem, kuri pabeidza randomizētos pētījumus, tika iekļauti nemaskētos

pētījumu ilgtermiņa pagarinājumos. No iekļaušanas randomizētajos pētījumos 5,3% pētāmo personu,

kuras lietoja brivaracetāmu 6 mēnešus (n=1500), lēkmju nebija; salīdzinājumā: tādu nebija 4,6% un

3,7% pētāmo personu, kuras lietoja šīs zāles attiecīgi 12 mēnešus (n=1188) un 24 mēnešus (n=847).

Tomēr, tā kā liela daļa pētāmo personu (26%) izstājās no nemaskētajiem pētījumiem efektivitātes

trūkuma dēļ, notika neobjektīva selekcija, jo pētāmām personām, kuras palika pētījumā atbildes

reakcijas bija labākas nekā tām, kuras izstājās priekšlaikus.

Pediatriskā populācija

Bērniem no 4 gadu vecuma parciālās lēkmes izpaužas līdzīgi kā pusaudžiem un pieaugušajiem.

Pieredze ar epilepsijas zālēm liecina, ka ar pieaugušajiem veikto efektivitātes pētījumu rezultāti ir

ekstrapolējami uz vismaz 4 gadus veciem bērniem, ja vien tiek noteikta pediatriskās devas pielāgošana

un tiek pierādīts drošums (skatīt 5.2. un 4.8. apakšpunktu). Devas vismaz 4 gadus veciem pacientiem

tika noteiktas, izmantojot ķermeņa masai piesaistītu devas pielāgošanu, kas tika noteiktas, lai sasniegtu

plazmas koncentrācijas, kas līdzīgas tām, kas tika novērotas efektīvas devas lietojošajiem

pieaugušajiem (5.2. apakšpunkts).

Ilgtermiņa, nekontrolēts, nemaskēts drošuma pētījums iekļāva bērnus (no 4 gadiem līdz mazāk par 16

gadiem), kuri turpināja ārstēšanos pēc FK pētījuma pabeigšanas (skatīt 5.2. apakšpunktu), un bērni

tika tiešā veidā iekļauti drošuma pētījumā. Nepastarpināti iekļautie bērni saņēma brivaracetāma

sākumdevu 1 mg/kg/dienā, un atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz

5 mg/kg/dienā, devu dubultojot ik pēc nedēļas. Neviens bērns nesaņēma par 200 mg/dienā liekāku

devu. Bērniem ar ķermeņa masu vismaz 50 kg brivaracetāma sākumdeva bija 50 mg/dienā, un atkarībā

no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz maksimāli 200 mg/dienā ar pieauguma

soli 50 mg/dienā nedēļā.

No apkopojoša, nemaskēta drošuma un FK pētījumiem papildterapijā 149 bērni ar POS saņēma

brivaracetāmu, no kuriem 116 tika ārstēti ≥6 mēnešus, 107 ≥12 mēnešus, 58 ≥24 mēnešus un 28 ≥36

mēnešus.

Brivaracetāma efektivitāte un panesamība par 4 gadiem jaunākiem pediatriskajiem pacientiem nav

pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu). Brivaracetāms šādiem pacientiem vērtēts īslaicīgā nemaskētā

farmakokinētikas pētījumā un pašlaik notiekošā nemaskētā pētījuma pagarinājumā 16 pētāmajām

personām vecumā no 1 mēneša līdz <4 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par brivaracetāmu vienā vai

vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās epilepsijas gadījumos ar sākotnēji parciālām lēkmēm.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Brivaracetāma apvalkotajām tabletēm, šķīdumam iekšķīgai lietošanai un šķīdumam intravenozām

injekcijām ir vienāds AUC, savukārt maksimālā koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka pēc

intravenozas ievadīšanas. Brivaracetāmam piemīt lineāra un no laika neatkarīga farmakokinētika ar

zemu mainību vienai un tai pašai personai vai starp dažādām personām, un tam ir raksturīga pilnīga

uzsūkšanās, ļoti zema spēja saistīties ar proteīniem, izdalīšanās caur nierēm pēc masīvas

biotransformācijas un farmakoloģiski neaktīvi metabolīti.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas brivaracetāms ātri un pilnībā uzsūcas, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni

100%. T

mediāna tabletēm, kas lietotas bez uztura, ir 1 stunda (t

diapazons ir no 0,25 līdz 3 h)

Lietošana vienlaikus ar treknu maltīti palēnināja brivaracetāma uzsūkšanos (t

mediāna 3 h) un

samazināja maksimālo koncentrāciju plazmā (par 37%), savukārt uzsūkšanās apmērs nemainījās.

Izkliede

Brivaracetāms vāji saistās pie plazmas proteīniem (≤20%). Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5 l/kg, un

tas tuvinās kopējam ūdens tilpumam organismā.

Tā kā brivaracetāms ir lipofīls savienojums (Log P), tam piemīt laba spēja šķērsot šūnu membrānas.

Biotransformācija

Brivaracetāms primāri tiek metabolizēts, notiekot amīda daļas hidrolīzei un veidojoties attiecīgajai

karboksilskābei (aptuveni 60% eliminācijas), un sekundāri – notiek propila sānu ķēdes hidroksilācijai

(aptuveni 30% eliminācijas). Amīda daļas hidrolīzē, kuras rezultātā veidojas karboksilskābes

metabolīts (34% no devas urīnā), iesaistīta aknu un ekstrahepātiskā amidāze. In vitro brivaracetāma

hidroksilāciju mediē galvenokārt CYP2C19. Abi metabolīti tiek metabolizēti tālāk, veidojoties vienai

hidroksilētai skābei, kas rodas pārsvarā karboksilskābes metabolīta propila sānu ķēdes hidroksilācijas

procesā (galvenokārt ar CYP2C9). In vivo cilvēkiem, kuriem ir neefektīva CYP2C19 mutācija,

hidroksimetabolīta veidošanās ir aptuveni 10 reižu mazāka, bet paša brivaracetāma koncentrācija

personām ar vienu vai divām mutējušām alēlēm ir attiecīgi par 22% vai 42% lielāka. Visi trīs

metabolīti ir farmakoloģiski neaktīvi.

Eliminācija

Brivaracetāma eliminācija notiek galvenokārt metabolisma ceļā un izvadot ar urīnu. Vairāk nekā 95%

no devas, arī metabolīti, tiek izvadīti ar urīnu 72 stundu laikā pēc lietošanas. Mazāk nekā 1% devas

tiek izvadīts ar fēcēm, un mazāk nekā 10% brivaracetāma tiek izvadīti neizmainītā veidā ar urīnu.

Terminālais plazmas pusperiods (t1/2) ir aptuveni 9 stundas. Noteikts, ka kopējais plazmas klīrenss

pacientiem ir 3,6 l/h.

Linearitāte

Farmakokinētika ir proporcionāla devai robežās no 10 līdz vismaz 600 mg.

Mijiedarbība ar zālēm

Brivaracetāms izdalās pa vairākiem ceļiem, tai skaitā, caur nierēm, bez-CYP pastarpinātā hidrolīzē un

CYP pastarpinātā oksidācijā. In vitro brivaracetāms nebija cilvēka P-glikoproteīna (P-gp), ar vairāku

zāļu rezistenci saistīto proteīnu (MRP) 1 vai 2 substrāts, un, iespējams, nav organisko anjonu

transportētāja polipeptīds 1B1 (OATP1B1) un OATP1B3.

In vitro pētījumi liecina, ka brivaracetāma pārveidošanos nevajadzētu būtiski ietekmēt nevienam CYP

enzīmu (piemēram, CYP1A, 2C8, 2C9, 2D6 vai 3A4) inhibitoram.

In vitro brivaracetāms nebija CYP1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2D6, 3A4 vai transporteru P-gp, BCRP,

BSEP MRP2, MATE-K, MATE-1, OATP1B1, OATP1B3, OAT1 un OCT1 inhibitors klīniski

nozīmīgā koncentrācijā. In vitro brivaracetāms neinducēja CYP1A2.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Pētījumā ar gados vecākiem cilvēkiem (vecumā no 65 līdz 79 gadiem; kreatinīna klīrenss no 53 līdz

98 ml/min/1,73 m²), kuri saņēma brivaracetāmu devā 400 mg/dienā, brivaracetāma pusperiods plazmā

65 līdz 75 gadu vecu pacientu grupā un >75 gadu vecu pacientu grupā bija attiecīgi 7,9 stundas un

9,3 stundas. Līdzsvara stāvoklī brivaracetāma plazmas klīrenss bija līdzīgs (0,76 ml/min/kg) kā

jauniem veseliem vīriešiem (0,83 ml/min/kg). (Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pētījumā ar pētāmajām personām ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

<30 ml/min/1,73 m² un nav nepieciešama dialīze), atklāts nedaudz lielāks (+21%) brivaracetāma AUC

plazmā nekā veselām pētāmajām personām kontroles grupā, savukārt skābes, hidroksi- un

hidroksiskābes metabolītu AUC bija attiecīgi 3, 4 un 21 reizi lielāks. Šo neaktīvo metabolītu renālais

klīrenss bija 10 reižu mazāks. Preklīniskajos pētījumos nekonstatēja, ka hidroksiskābes metabolīts

radītu kādu drošuma apdraudējumu. Brivaracetāms nav pētīts pacientiem, kam veic hemodialīzi (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas pētījumā pētāmajām personām ar aknu cirozi (A, B vai C pakāpe pēc Child-Pugh

klasifikācijas), konstatēja līdzīgu brivaracetāma kopējās iedarbības pieaugumu neatkarīgi no slimības

smaguma (50%, 57% un 59%), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām pielāgotās kontroles grupās.

(Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas pētījumā ar 3 nedēļu novērtējuma periodu un reizi nedēļā fiksētu 3 soļu pieaugošu

titrēšanu, izmantojot perorālo brivaracetāma šķīdumu, tika vērtētas 99 pētāmās personas vecumā no

1 mēneša līdz <16 gadiem. Brivaracetāmu ievadīja, reizi nedēļā palielinot devas aptuveni par 1

mg/kg/dienā, 2 mg/kg/dienā un 4 mg/kg/dienā. Visas devas tika pielāgotas, ņemot vērā ķermeņa masu,

un nepārsniedza maksimumu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā. Novērtēšanas perioda

beigās pētāmās personas varēja atbilst iekļaušanai ilgtermiņa apsekošanas pētījumā, turpinot saņemt

savu pēdējo saņemto devu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tika pierādīts, ka koncentrācija plazmā visās

vecuma grupās ir proporcionāla devai. Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā konstatēja, ka

deva 2,0 mg/kg divas reizes dienā nodrošina tādu pašu vidējo koncentrāciju plazmā līdzsvara fāzē kā

pieaugušajiem, kas lieto devu 100 mg divas reizes dienā. Aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,61 l/h,

2,18 l/h un 3,19 l/h bērniem ar ķermeņa masu attiecīgi 20 kg, 30 kg un 50 kg. Salīdzinājumā

pieaugušajiem pacientiem (ķermeņa masa 70 kg) aprēķinātais plazmas klīrenss bija 3,58 l/h.

Klīniskie dati par jaundzimušajiem patlaban nav pieejami.

Ķermeņa masa

Ķermeņa masas diapazonā no 46 kg līdz 115 kg konstatēts koncentrācijas plazmā līdzsvara fāzē

samazinājums par 40%, tomēr šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Dzimums

Brivaracetāma farmakokinētikā nepastāv klīniski nozīmīgas atšķirības saistībā ar dzimumu.

Rase

Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā, kurā piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāma

farmakokinētiku būtiski neietekmēja rase (baltā, aziātu). Citas etniskās izcelsmes pacientu skaits bija

ierobežots.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Noteikts, ka EC50 (brivaracetāma koncentrācija plazmā, kas atbilst 50% no maksimālā efekta) ir

0,57 mg/l. Šāda koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka par kopējās iedarbības mediānas vērtību pēc

50 mg/dienā brivaracetāma lietošanas. Lēkmju biežuma tālāku samazinājumu panāk, palielinot devu

līdz 100 mg/dienā, un ar devu 200 mg/dienā tiek sasniegts plato.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Drošuma farmakoloģijas pētījumos dominējošie efekti bija saistīti ar CNS (galvenokārt pārejošs CNS

nomākums un samazināta spontānā kustību aktivitāte), un tos novēroja ar devu, kas būtiski (vairāk

nekā 50 reižu) pārsniedza farmakoloģiski aktīvo brivaracetāma devu 2 mg/kg. Mācīšanās un atmiņas

funkcijas netika ietekmētas.

Atrades, ko nenovēroja klīniskajos pētījumos, bet ko novēroja atkārtotu devu toksikoloģijas pētījumos

suņiem, ar klīniskajai plazmai AUC līdzīgu iedarbības līmeni, bija hepatotoksiska iedarbība,

galvenokārt porfīrija. Tomēr par brivaracetāmu un strukturāli radniecīgu savienojumu uzkrātie

toksikoloģiskie dati liecina, ka suņiem pārmaiņas aknās radās atbilstoši mehānismiem, kas nav būtiski

cilvēkiem. Žurkām un pērtiķiem pēc ilgstošas brivaracetāma lietošanas, ar klīnisko AUC 5 līdz 42

reizes, nevēlamas pārmaiņas aknās nenovēroja. Pērtiķiem, CNS pazīmes (pilnīgs bezspēks, līdzsvara

zudums, neveiklas kustības) parādījās pie 64 reizes lielāka par klīnisko C

, šai iedarbībai kļūstot

mazāk pamanāmai laika gaitā.

Genotoksicitātes pētījumos nav konstatēta nekāda mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Kancerogenitātes pētījumi žurkām neliecināja par iespējamu onkogenitāti, lai gan pieauga gadījumi ar

hepatocelulāru audzēju sastopamību peļu tēviņiem, kas ir rezultāts negenotoksiskam darbības

mehānismam, kas saistīts ar fenobarbitāla iedarbībai līdzīgu aknu enzīmu inducēšanu, kas ir zināma un

specifiska grauzējiem.

Brivaracetāms neietekmēja žurku vai trušu tēviņu, vai mātīšu fertilitāti, un ar šo sugu dzīvniekiem tam

nav konstatēta iespējama teratogenitāte. Lietojot brivaracetāmu trušu mātītēm toksiskā devā, novērota

embriotoksicitāte ar 8 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni pie maksimālās ieteicamās devas.

Pierādīts, ka žurku organismā brivaracetāms brīvi šķērso placentāro barjeru un izdalās pienā žurkām

laktācijas periodā ar koncentrāciju līdzīgu mātītes plazmai.

Brivaracetāms neuzrādīja atkarības potenciālu žurkām.

Pētījumi ar jauniem dzīvniekiem

Uzskata, ka jaunām žurkām brivarecatāms ar 6 līdz 15 reizes lielāku klīnisko AUC saistīto iedarbības

līmeni pie maksimālās ieteicamās devas, nelabvēlīgi ietekmē attīstību (t.i., izraisa mirstību, klīniskās

pazīmes, samazinātu dzīvsvaru un mazāku galvas smadzeņu masu). Nebija nevēlamu efektu uz CNS

darbību vai neiropatoloģiskiem un galvas smadzeņu izmeklējumiem. Jauniem suņiem brivaracetāma

ierosinātās pārmaiņas ar 6 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni bija līdzīgas tām, ko novēroja

pieaugušiem dzīvniekiem. Nevēlamu ietekmi nekonstatēja ne uz vienu no standarta attīstības vai

nobriešanas parametriem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāts

Bezūdens citronskābe (pH pielāgošanai)

Metil-p-hidroksibenzoāts (E218)

Karmelozes nātrija sāls

Sukraloze

Sorbīts, šķīdums (E420)

Glicerīns (E422)

Aveņu aromātizētājs (propilēnglikols (E1520) 90% - 98%)

Attīrīts ūdens

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Pēc pirmreizējas atvēršanas: 5 mēneši

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

300 ml dzintarkrāsas stikla pudele (III tips) ar baltu bērniem grūti atveramu vāciņu (polipropilēns)

kastītē, kurā ir arī graduēta 5 ml un 10 ml šļirce iekšķīgai lietošanai (polipropilēns, polietilēns) un

adapters šļircei (polietilēns).

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles, tīras vai atšķaidītas, vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UCB Pharma S.A.

Allée de la Recherche 60

B-1070 Bruxelles

Beļģija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1073/021

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 14. janvāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Briviact 10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 10 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Katrā 5 ml flakonā ir 50 mg brivaracetāma (Brivaracetamum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Katrs ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 3,8 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām/infūzijām (injekcija/infūzija)

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Briviact ir indicēts papildterapijā, ārstējot sākotnēji parciālas lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju vai

bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 4 gadu vecuma ar epilepsiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ārstēšana ar brivaracetāmu jāuzsāk ar intravenozu vai perorālu lietošanu. Pārejot no perorālas uz

intravenozu ievadīšanu vai otrādi, jāsaglabā tā pati dienas deva un ievadīšanas biežums. Brivaracetāma

šķīdums injekcijām/infūzijām ir alternatīva pacientiem, kuriem perorāla zāļu lietošana uz laiku nav

iespējama.

Ieteicamā sākuma deva ir vai nu 50 mg/dienā, vai 100 mg/dienā pamatojoties uz ārsta novērtējumu par

nepieciešamo lēkmju samazinājumu salīdzinājumā ar iespējamām blakusparādībām. Deva jāsadala

divās vienādās devās, no kurām viena ir no rīta, otra - vakarā. Saistībā ar pacienta individuālo reakciju

un panesamību, devu var mainīt, no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Nav pieredzes ar intravenozu brivaracetāma lietošanu divas reizes dienā ilgāk par 4 dienām.

Izlaistās devas

Ja pacienti izlaiduši vienu vai vairākas devas, ieteicams lietot vienu devu, tiklīdz par to atceras, un

nākamo devu lietot parastajā laikā, no rīta vai vakarā. Tā var izvairīties no brivaracetāma

koncentrācijas plazmā samazināšanās zem efektīvā līmeņa, un novērst lēkmju rašanos.

Lietošanas pārtraukšana

Ja brivaracetāma lietošana jāpārtrauc, to ieteicams darīt pakāpeniski, reizi nedēļā samazinot dienas

devu par 50 mg/dienā. Kad vienu nedēļu lietoti 50 mg/dienā, pēdējā ārstēšanas nedēļā ieteicams lietot

20 mg/dienā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Klīniskā pieredze ar ≥65 gadus veciem cilvēkiem ir ierobežota.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu). Datu trūkuma dēļ brivaracetāmu nav ieteicams lietot pacientiem ar nieru slimību

terminālā stadijā, kuriem veic dialīzi. Pamatojoties uz datiem par pieaugušajiem, pediatriskajiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Pieaugušajiem pacientiem ar hronisku aknu slimību bija palielināta brivaracetāma kopējā iedarbība.

Pieaugušajiem jāapsver 50 mg/dienā lielas sākuma devas lietošana. Bērniem un pusaudžiem, kuru

ķermeņa masa pārsniedz 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Pacientiem ar jebkāda veida

aknu bojājumiem maksimālā ieteicamā dienas deva ir 150 mg, sadalot 2 devās (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu).

Bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ieteicamā sākumdeva ir

1 mg/kg/dienā. Maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 3 mg/kg/dienā. Klīniskie dati par pediatriskajiem

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.

Pediatriskā populācija

Tāpat kā pieaugušajiem, ja perorāla ievadīšana pacientiem īslaicīgi nav iespējama, alternatīvs

ievadīšanas ceļš ir brivaracetāma šķīduma injekcija/infūzija. Nav pieredzes ar divreiz dienā veiktu

intravenozu brivaracetāma ievadīšanu ilgāk nekā 4 dienu periodā.

Šajā tabulā apkopotas ieteicamās devas vismaz 4 gadus veciem bērniem un pusaudžiem. Sīkāka

informācija sniegta zem tabulas.

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži ≥50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Bērni (≥4 gadi) un

pusaudži <50 kg

Ievadot 2 vienādi sadalītās

devās

Terapeitiskās devas intervāls

50 – 200 mg/dienā

1 – 4 mg/kg/dienā

Ieteicamā sākumdeva

50 mg/dienā

(vai 100 mg/dienā)*

1 mg/kg/dienā

(vai 2 mg/kg/dienā)*

Ieteicamā balstdeva

100 mg/dienā

mg/dienā

* Pamatojoties uz ārsta veiktu lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir vismaz 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 50 mg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 100 mg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 100 mg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā.

Bērniem (no 4 gadu vecuma) un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ieteicamā sākumdeva ir 1 mg/kg/dienā. Brivaracetāma lietošanu var sākt arī ar 2 mg/kg/dienā,

pamatojoties uz ārsta veikto lēkmju kontroles nepieciešamības novērtējumu. Deva jāievada divās

vienādi sadalītās devās, viena no rīta un viena vakarā. Ieteicamā balstdeva ir 2 mg/kg/dienā.

Pamatojoties uz konkrētā pacienta atbildes reakciju, devu var pielāgot efektīvās devas intervāla

robežās no 1 mg/kg/dienā līdz 4 mg/kg/dienā.

Bērniem līdz 4 gadu vecumam

Brivaracetāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, jaunākiem par 4 gadiem, līdz šim nav

pierādīta.

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar

sniegt.

Lietošanas veids

Intravenoza bolus injekcija: brivaracetāmu var ievadīt ar intravenozu bolus injekciju,

neatšķaidot.

Intravenoza infūzija: brivaracetāmu var atšķaidīt ar atbilstošu šķīdinātāju un ievadīt 15 minūtes

ilgas intravenozas infūzijas veidā (skatīt 6.6. apakšpunktu). Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot

maisījumā) ar citām zālēm.

Brivaracetāma bolus injekcija vai intravenoza infūzija nav pētīta akūta stāvokļa gadījumā; piemēram,

status epilepticus, un tādēļ nav ieteicama šādos apstākļos.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvības domas un uzvedība

Ziņots, ka pacientiem, kuriem lietoti pretepilepsijas līdzekļi (PEL) ar dažādām indikācijām, tai skaitā,

brivaracetāms, bijušas pašnāvības domas un uzvedība. Ziņots par pašnāvības domām un uzvedību

pacientiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, tai skaitā, brivaracetāmu, vairāku indikāciju

gadījumā. Randomizētu, ar placebo kontrolētu PEL pētījumu meta-analīzē konstatēts nedaudz

palielināts pašnāvības domu un uzvedības risks. Šī riska mehānisms nav zināms, un pieejamie dati

neizslēdz iespējamu palielinātu risku arī brivaracetāma lietošanas gadījumā.

Pacienti jānovēro, vai nerodas pašnāvības domu un uzvedības pazīmes, un jāapsver atbilstoša

ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka meklēt medicīnisku palīdzību, ja rodas

jebkādas pašnāvības domu vai uzvedības pazīmes. Skatīt arī 4.8. apakšpunktu, pediatriskie dati.

Aknu darbības traucējumi

Klīniskie dati par brivaracetāma lietošanu pacientiem ar esošiem aknu darbības traucējumiem ir

ierobežoti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Palīgvielas

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā flakonā, – būtībā tas ir “nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Vienlaicīga ārstēšana ar levetiracetāmu

Klīniskajos pētījumos, lai gan to skaits bija ierobežots, nenovēroja brivaracetāma ieguvumu

salīdzinājumā ar placebo, pacientiem, kuri lietoja vienlaicīgi levetiracetāmu. Nenovēroja papildu bažas

par drošumu vai panesamību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar alkoholu

Vienreizējas 200 mg brivaracetāma devas un 0,6 g/l ilgstošas infūzijas veidā ievadīta etanola

farmakokinētiskās un farmakodinamiskās mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās veseli indivīdi,

farmakokinētisku mijiedarbību nenovēroja, taču brivaracetāms aptuveni divas reizes pastiprināja

alkohola ietekmi uz psihomotorajām funkcijām, uzmanību un atmiņu. Brivaracetāmu nav ieteicams

lietot kopā ar alkoholu.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Citu līdzekļu farmakokinētiskā ietekme uz brivaracetāmu

In vitro dati liecina, ka brivaracetāmam ir zema mijiedarbības iespējamība. Brivaracetāma galvenais

pārveidošanās ceļš ir saistīts ar CYP neatkarīgu hidrolīzi.

Otrs pārveidošanās ceļš ietver hidroksilāciju, ko pastarpina CYP2C19 (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Brivaracetāma koncentrācija plazmā var palielināties, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem CYP2C19

inhibitoriem (piemēram, flukonazolu, fluvoksamīnu), taču klīniski nozīmīgas CYP2C19 pastarpinātas

mijiedarbības risks tiek uzskatīts par nelielu.

Rifampicīns

Veseliem subjektiem, lietojot vienlaikus ar spēcīgu enzīmu inducētāju rifampicīnu (600 mg/dienā, 5

dienas), brivaracetāma zemlīknes laukums (AUC) samazinājās par 45%. Ārstiem jāapsver

brivaracetāma devas pielāgošana, ja pacientiem uzsākta vai tiks pārtraukta ārstēšana ar rifampicīnu.

Spēcīgi enzīmu inducētāji PEL

Brivaracetāma koncentrācija plazmā ir mazāka, ja to lieto vienlaikus ar spēcīgiem enzīmus

inducējošiem PEL (karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu), taču devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt 1. tabulu).

Citi enzīmu inducētāji

Paredzams, ka arī citi spēcīgi enzīmu inducētāji (piemēram, divšķautņu asinszāle (Hypericum

perforatum)) samazina brivaracetāma kopējo sistēmisko iedarbību.

Brivaracetāma ietekme uz citām zālēm

Brivaracetāms, lietojot devā 50 vai 150 mg/dienā, neietekmēja midazolāma AUC (metabolizēts ar

CYP3A4). Klīniski nozīmīgs CYP3A4 mijiedarbības risks tiek uzskatīts par zemu.

In vitro pētījumos uzrādīts, ka brivaracetāms nedaudz inhibē vai nemaz neinhibē CYP450 izoformas,

izņemot CYP2C19 . Brivaracetāms var palielināt plazmas koncentrāciju zālēm, ko metabolizē

CYP2C19 (piemēram, lansoprazols, omeprazols, diazepāms). Pārbaudot in vitro, brivaracetāms

neinducēja CYP1A1/2, bet nedaudz inducēja CYP3A4 un CYP2B6. Netika konstatēta CYP3A4

indukcija in vivo (skatīt midazolāmu iepriekš). CYP2B6 indukcija in vivo nav pētīta, un brivaracetāms

var samazināt zāļu, ko metabolizē CYP2B6 (piemēram, efavirenzs), plazmas koncentrāciju. In vitro

mijiedarbības pētījumos, kas veikti, lai noteiktu iespējamo inhibējošo ietekmi uz transporta

olbaltumvielām, tika secināts, ka klīniski nozīmīgas ietekmes nav, izņemot OAT3. In vitro

Brivaracetāms inhibē OAT3 ar pusi no maksimālās inhibējošās koncentrācijas, kas ir 42 reizes

augstāka nekā C

pie visaugstākās klīniskās devas. Brivaracetāms 200 mg/dienā var palielināt

plazmas koncentrāciju zālēm, ko transportē OAT3.

Pretepilepsijas zāles

Iespējamā mijiedarbība starp brivaracetāmu (no 50 mg/dienā līdz 200 mg/dienā) un citiem PEL pētīta,

veicot apkopotu analīzi par datiem par zāļu koncentrāciju plazmā no visiem 2.-3. fāzes pētījumiem,

veicot placebo kontrolētu 2.-3.fāzes pētījumu populācijas farmakokinētikas analīzi un speciālos zāļu

mijiedarbības pētījumos (par šādiem PEL: karbamazepīns, lamotrigīns, fenitoīns un topiramāts). Dati

par mijiedarbības ietekmi uz koncentrāciju plazmā ir apkopoti 1. tabulā (pieaugums apzīmēts ar “↑” un

samazinājums ar “↓”, zemlīknes laukums norādīts kā “AUC”, maksimālā koncentrācija – kā C

1. tabula. Farmakokinētiskā mijiedarbība starp brivaracetāmu un citiem PEL

Vienlaikus lietotais

PEL

PEL ietekme uz brivaracetāma

koncentrāciju plazmā

Brivaracetāma ietekme uz PEL

koncentrāciju plazmā

Karbamazepīns

AUC 29% ↓

13% ↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Karbamazepīns – nav

Karbamazepīna-epoksīds ↑

(Skatīt tālāk)

Devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Klobazāms

Dati nav pieejami

Klonazepāms

Dati nav pieejami

Lakozamīds

Dati nav pieejami

Lamotrigīns

Levetiracetāms

Okskarbazepīns

Nav (monohidroksiatvasinājums,

MHA)

Fenobarbitāls

AUC 19%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

Fenitoīns

AUC 21%↓

Devas pielāgošana nav nepieciešama

AUC 20% ↑

20% ↑

Pregabalīns

Dati nav pieejami

Topiramāts

Valproiskābe

Zonisamīds

Dati nav pieejami

pamatojoties uz pētījumu, kurā ievadītā supra-terapeitiskā brivaracetāma deva ir 400 mg/dienā.

Karbamazepīns

Brivaracetāms ir vidēji spēcīgs epoksīda hidrolāzes atgriezenisks inhibitors, kā rezultātā ir palielināta

karbamazepīna aktīvā metabolīta karbamazepīna epoksīda koncentrācija. Kontrolētos pētījumos,

lietojot brivaracetāmu devā 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā, karbamazepīna epoksīda

koncentrācija attiecīgi palielinājās vidēji par 37%, 62% un 98%; mainīgums bija minimāls

Drošuma

riski nav novēroti. Brivaracetāmam un valproātam nebija papildu iedarbības uz karbamazepīna

epoksīda AUC.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Lietojot brivaracetāmu (100 mg/dienā) kopā ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg)

saturošu perorālo kontracepcijas līdzekli, netika ietekmēta neviena savienojuma farmakokinētika.

Lietojot brivaracetāmu 400 mg/dienā (divreiz lielāka deva par maksimālo ieteikto dienas devu)

vienlaikus ar etinilestradiolu (0,03 mg) un levonorgestrelu (0,15 mg) saturošu perorālo kontracepcijas

līdzekli, novēroja estrogēna un progestīna zemlīknes laukuma samazinājumu attiecīgi par 27% un 23%,

taču bez ietekmes uz ovulācijas nomākšanu. Endogēno marķieru estradiola, progesterona,

luteinizētājhormona (LH), folikulstimulējošā hormona (FSH) un dzimumhormonus saistošā globulīna

(SHBG) koncentrācijas-laika profili kopumā nemainījās.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Ārstiem jāpārrunā ģimenes plānošana un kontracepcija ar sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras lieto

brivaracetāmu (skatīt “Grūtniecība”).

Ja sieviete lemj par labu grūtniecībai, brivaracetāma lietošana rūpīgi jāizvērtē.

Grūtniecība

Ar epilepsiju un pretepilepsijas zālēm saistīts risks, vispārēji

Visām pretepilepsijas zālēm ir pierādīts, ka visu ar epilepsiju slimojošo un ārstēto sieviešu pēcnācēju

vidū patoloģiju izplatība ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā vispārējā populācijā, kurā tā ir aptuveni

3%. Ārstēto sieviešu populācijā iedzimtu patoloģiju biežuma pieaugums konstatēts politerapijas

gadījumā; taču nav noskaidrots, cik lielā mērā to nosaka ārstēšana un/vai esošais stāvoklis.

Pārtraucot ārstēšanu ar pretepilepsijas zālēm, slimība var pastiprināties, kas var būt bīstami gan mātei,

gan auglim.

Ar brivaracetāmu saistīts risks

Klīniskie dati par brivaracetāma lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Nav datu par placentārās

barjeras šķērsošanu cilvēka organismā, bet pierādīts, ka brivaracetāms viegli šķērso placentu žurkām

(skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Pētījumos ar dzīvniekiem

brivaracetāmam nav konstatēta nekāda potenciāla teratogenitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos brivaracetāms lietots papildterapijā un kopā ar karbamazepīnu, izraisīja ar devu

saistītu aktīvā metabolīta, karbamazepīna-epoksīda, koncentrācijas pieaugumu (skatīt 4.5.

apakšpunktu). Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu grūtniecības laikā.

Piesardzības apsvērumu dēļ brivaracetāmu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti

nepieciešams, t.i., (ja ieguvums mātei pārliecinoši neatsver iespējamo risku auglim).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai brivaracetāms izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar žurkām ir pierādīts, ka

brivaracetāms izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāizlemj vai pārtraukt barošanu ar krūti, vai

pārtraukt brivaracetāma lietošanu, ņemot vērā zāļu radīto ieguvumu mātei. Vienlaicīgas brivaracetāma

un karbamazepīna lietošanas gadījumā, varētu pieaugt karbamazepīna-epoksīda daudzums, kas izdalās

mātes pienā. Nav pietiekamu datu, lai noteiktu šī efekta klīnisko nozīmīgumu.

Fertilitāte

Dati par brivaracetāma ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem nav pieejami. Žurkām brivaracetāms fertilitāti

neietekmēja (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Brivaracetāms nedaudz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tā kā ir iespējamas individuālas jutīguma atšķirības, dažiem pacientiem var būt miegainība, reibonis

un citi ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistīti simptomi. Pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli

un neapkalpot potenciāli bīstamus mehānismus, kamēr nav zināms, kā brivaracetāms ietekmē viņu

spēju veikt šādas aktivitātes.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visos kontrolētajos un nekontrolētajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāmu

saņēmušas 2388 pētāmās personas, no kurām 1740 ārstētas ≥6 mēnešus,1363 – ≥12 mēnešus, 923 –

≥24 mēnešus, un

569 –

60 mēnešus (5 gadus).

Biežākās blakusparādības (>10%), par ko ziņoja saistībā ar brivaracetāma ārstēšanu, bija: miegainība

(14,3%) un reibonis (11,0%). Blakusparādību intensitāte parasti bija neliela līdz mērena. Par

miegainību un nogurumu (8,2%) ziņoja biežāk līdz ar devas palielināšanu.

Pirmo 7 ārstēšanas dienu

laikā ziņoto blakusparādību veids bija tāds pats kā visā ārstēšanas periodā kopā.

No pacientiem, kuri pēc randomizācijas lietoja brivaracetāmu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā vai

200 mg/dienā, ārstēšanu blakusparādību dēļ pārtrauca attiecīgi 3,5%, 3,4% un 4,0%; placebo grupā

randomizēto pacientu vidū šis rādītājs bija 1,7%. Blakusparādības, kuru dēļ ārstēšanu ar brivaracetāmu

pārtrauca visbiežāk, bija reibonis (0,8%) un krampji (0,8%).

Blakusparādību apkopojums tabulā

Tālāk esošajā tabulā uzskaitītās blakusparādības noteiktas, pamatojoties uz triju placebo kontrolētu,

fiksētas devas pētījumu, kuros bija iesaistītas pētāmās personas no 16 gadu vecuma, drošuma

datubāzes pārskatu, un minētas, klasificējot pēc orgānu sistēmām un biežuma.

Biežums noteikts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100). Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

Orgānu sistēmas grupa

Biežums

Blakusparādības no klīniskajiem

pētījumiem

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Gripa

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Retāk

Neitropēnija

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba

Imūnās sistēmas

traucējumi

Retāk

I tipa paaugstinātas jutības reakcijas

Psihiskie traucējumi

Bieži

Depresija, trauksme, bezmiegs, aizkaitināmība

Retāk

Pašnāvības domas, psihotiski traucējumi,

agresija, uzbudinājums

Nervu sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Reibonis, miegainība

Bieži

Krampji, vertigo

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Bieži

Augšējo elpceļu infekcijas, klepus

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Bieži

Slikta dūša, vemšana, aizcietējumi

Orgānu sistēmas grupa

Biežums

Blakusparādības no klīniskajiem

pētījumiem

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Bieži

Nespēks

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Neitropēnija novērota 0,5% (6/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0% (0/459) placebo grupas

pacientu. Četriem no šiem cilvēkiem sākotnēji bija samazināts neitrofilo leikocītu skaits, un papildu

leikocītu skaits samazinājās pēc ārstēšanas ar brivaracetāmu uzsākšanas. Neviens no 6 neitropēnijas

gadījumiem nebija smags, neprasīja kādu īpašu ārstēšanu vai neradīja nepieciešamību pārtraukt

brivaracetāma lietošanu, un neviens nebija saistīts ar infekcijām.

Pašnāvības domas novērotas 0,3% (2/1 099) ar brivaracetāmu ārstēto pacientu un 0,7% (3/459)

placebo grupas pacientu. Brivaracetāma īstermiņa klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar

epilepsiju, nebija izdarītas pašnāvības vai pašnāvības mēģinājumi, taču par abiem šādiem gadījumiem

ziņots nemaskētos pētījumu pagarinājumos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Intravenozas ievadīšanas gadījumā kopumā radās līdzīgas blakusparādības tām, kas novērotas

iekšķīgas lietošanas gadījumā. 2,8% pacientu intravenoza ievadīšana bija saistīta ar sāpēm infūzijas

vietā.

Klīniskajos pētījumos par blakusparādībām, kas liecina par tūlītējām (I tipa) paaugstinātas jutības

reakcijām, tika ziņots nelielam skaitam ar brivaracetāmu ārstēto pacientu (9/3022).

Nemaskēti pētījuma pagarinājumi

Pacientiem, kurus nemaskētos pētījumu pagarinājumos novēroja līdz 8 gadu garumā, drošuma profils

bija līdzīgs, kāds bija novērots ar placebo kontrolētos īstermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Bērniem novērotais bivaracetāma drošuma profils atbilda pieaugušajiem novērotajam drošuma

profilam. Nemaskētos, nekontrolētos, ilgtermiņa pētījumos domas par pašnāvību tika novērotas 4,7%

pediatrisko pacientu (biežāk tika novērotas pusaudžiem), salīdzinot ar 2,4% pieaugušo, un uzvedības

traucējumi tika novēroti 24,8% pediatrisko pacientu, salīdzinot ar 15,1% pieaugušo. Vairums

notikumu bija vieglas vai vidēji smagas intensitātes, nebija nopietni un neizraisīja pētījuma zāļu

lietošanas pārtraukumu. Nelabvēlīga blakusparādība, par ko papildus tika ziņots bērnu gadījumā, bija

psihomotorā hiperaktivitāte (4,7%).

Nemaskētos pētījumos iegūtie dati par drošumu bērniem no 1 mēneša līdz <4 gadiem ir ierobežoti. Par

nervu sistēmas attīstību bērniem līdz <4 gadu vecumam pieejami ierobežoti dati. Klīniskie dati par

jaundzimušajiem nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki

No 130 gados vecākām pētāmajām personām, kuras bija iesaistītas brivaracetāma 2./3. fāzes izstrādes

programmā (44 ar epilepsiju), 100 pētāmo personu vecums bija no 65-74 gadiem, un 30 pētāmo

personu vecums bija 75-84 gadi. Drošuma profils gados vecākiem pacientiem, šķiet, ir līdzīgs tam,

kāds novērots gados jaunākiem pacientiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Ir ierobežota klīniskā pieredze par brivaracetāma pārdozēšanu cilvēkiem. Ziņots, ka veselam cilvēkam,

kas vienreizējā devā lietoja 1400 mg brivaracetāma, radusies miegainība un reibonis.

Pārdozēšanas ārstēšana

Brivaracetāmam nav specifiska antidota, ko lietot pārdozēšanas gadījumā. Pārdozēšanas ārstēšanā

jāietver vispārēji atbalstošie pasākumi. Tā kā ar urīnu izdalās mazāk nekā 10% brivaracetāma, nav

paredzams, ka brivaracetāma klīrensu varētu būtiski palielināt hemodialīze (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi; ATĶ kods: N03AX23.

Darbības mehānisms

Brivaracetāmam piemīt augsta un selektīva afinitāte pret sinaptisko vezikulu proteīnu 2A (SV2A), kas

ir transmembrānas glikoproteīns, kas konstatēts presinaptiskajā līmenī neironos un endokrīnajās šūnās.

Lai gan joprojām nav noskaidrots, tieši kāda ir šī proteīna loma, ir pierādīts, ka tas modulē

neirotransmiteru eksocitozi. Uzskata, ka saistīšanās pie SV2A ir brivaracetāmam piemītošās

pretkrampju darbības primārais mehānisms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Brivaracetāma efektivitāte papildterapijā, ārstējot lēkmes ar parciālu sākumu (POS), apstiprināta 3

randomizētos, dubult-aklos, placebo kontrolētos fiksētu devu daudzcentru pētījumos, kuros piedalījās

pētāmās personas vecumā no 16 gadiem. Brivaracetāma dienas deva šajos pētījumos bija no 5 līdz

200 mg. Visos pētījumos bija 8 nedēļu sākuma periods, kuram sekoja 12 nedēļu ilgs ārstēšanas periods,

kurā neizmantoja devas mainīšanu uz augšu. 1 558 pacienti saņēma pētījuma zāles, un 1 099 no tiem

saņēma brivaracetāmu. Kritēriji iesaistīšanai pētījumā paredzēja, ka pacientiem ir nekontrolētas POS

neraugoties uz ārstēšanu vai nu ar 1, vai 2 vienlaikus lietotiem PEL. Sākuma periodā pacientiem

vajadzēja būt vismaz 8 POS. Primārie mērķa kritēriji šajos 3. fāzes pētījumos bija procentuālais

samazinājums salīdzinājumā ar placebo un sākotnēji parciālu lēkmju POS biežuma samazinājums par

50% un 50% respondentu vērtējuma, salīdzinot ar sākumstāvoki.

Pētījuma iekļaušanas laikā visbiežāk lietotais PEL bija karbamazepīns (40,6%), lamotrigīns (25,2%),

valproāts (20,5%), okskarbazepīns (16,0%), topiramāts (13,5%), fenitoīns (10,2%) un levetiracetāms

(9,8%). Lēkmju biežuma mediāna pētījuma sākumā šajos 3 pētījumos bija 9 lēkmes 28 dienu laikā.

Vidējais epilepsijas ilgums pacientiem bija aptuveni 23 gadi.

Efektivitātes rādītāji ir apkopoti 2. tabulā. Kopumā brivaracetāms bija efektīvs papildterapijā sākotnēji

parciālu lēkmju ārstēšanā pacientiem vecumā no 16 gadiem, lietojot devu no 50 mg/dienā līdz

200 mg/dienā.

2. tabula. Svarīgākie efektivitātes rādītāji, vērtējot sākotnēji parciālu lēkmju biežumu 28 dienu laikā

Pētījums

Placebo

Brivaracetāms

* Statistiski nozīmīgs (p-vērtība)

50 mg/dien

ā

100 mg/die

200 mg/dien

ā

Pētījums N01253

n = 96

n = 101

50% respondentu vērtējums

16,7

32,7

(p=0,008)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

22,0

(p=0,004)

Pētījums N01252

n = 100

n = 99

n = 100

50% respondentu vērtējums

20,0

27,3

(p=0,372)

36,0

(p=0,023)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

(p=0, 274)

20,5

(p=0,010)

Pētījums N01358

n = 259

n = 252

n = 249

50% respondentu vērtējums

21,6

38,9*

(p<0,001)

37,8*

(p<0,001)

Procentuālais samazinājums salīdzinājumā

ar placebo (%)

22,8

(p<0,001)

23,2

(p<0,001)

n = randomizētie pacienti, kas saņēmuši vismaz 1 pētījuma zāļu devu

~ Deva nav pētīta

Statistiski nozīmīgs

Aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietoja levetiracetāmu

Pētījumā N01252 primārais mērķa kritērijs nebija statistiski nozīmīgs, pamatojoties uz secīgo

testēšanas procedūru. Nomināli nozīmīgs rezultāts tika iegūts ar devu 100 mg dienā.

Klīniskajos pētījumos lēkmju biežuma samazinājums salīdzinājumā ar placebo bija izteiktāks, lietojot

devu 100 mg/dienā, nekā lietojot devu 50 mg/dienā. Lai gan ir devas atkarīga miegainības un

noguruma biežuma palielināšanās, brivaracetāma devām 50 mg/dienā un 100 mg/dienā bija līdzīgs

drošuma profils, arī vērtējot ar CNS saistītās blakusparādības ilgstošas lietošanas gadījumā.

1. attēlā redzams pacientu procentuālais daudzums (neiekļaujot pacientus, kuri vienlaikus lietoja

levetiracetāmu) visos 3 pētījumos, atbilstoši 28 dienu laikā kopš pētījuma sākuma novērotā POS

biežuma samazinājumam. Dati par pacientiem, kuriem sākotnēji parciālu lēkmju biežums palielinājās

par vairāk nekā 25%, attēloti kreisajā pusē ar apzīmējumu “Pasliktinājums”. Dati par pacientiem,

kuriem bija vērojams uzlabojums, vērtējot POS biežuma samazinājumu, parādīti 4 labajā pusē esošajās

ailēs. Tādu pacientu procentuālais daudzums, kuriem lēkmju biežums samazinājās vismaz par 50%,

placebo, 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā grupās bija attiecīgi 20,3%, 34,2%, 39,5% un

37,8%.

1. attēls. Pacientu īpatsvars pēc atbildes reakcijas kategorijas, vērtējot lēkmju biežumu,

brivaracetāma un placebo grupās vairāk kā 12 nedēļas visos trīs dubultmaskētajos pivotālos

pētījumos

Apkopotajā analīzē par trīs pamata pētījumiem nekonstatēja atšķirības efektivitātē (vērtējot pacientus,

kuriem bija vērojams lēkmju biežuma samazinājums par 50%) ar devām no 50 mg/dienā līdz

200 mg/dienā, lietojot brivaracetāmu kombinācijā ar inducējošiem vai neinducējošiem PEL.

Klīniskajos pētījumos 2,5% (4/161), 5,1% (17/332) un 4,0% (10/249) pacientu, lietojot attiecīgi 50 mg,

100 mg vai 200 mg brivaracetāma dienā, 12 nedēļu ilgajā ārstēšanas periodā lēkmju nebija vispār;

salīdzinājumam: placebo grupā šis rādītājs bija 0,5% (2/418).

Uzlabojums, vērtējot 28 dienu laikā vērojamā lēkmju biežuma mediānas vērtības procentuālo

samazinājumu, ar brivaracetāmu ārstēto pacientu grupā, kuriem sākumstāvoklī bija IC tipa lēkmes

(sekundāri ģeneralizēti toniski kloniski krampji), bija pacientiem, kuri lietoja attiecīgi 50 mg, 100 mg

un 200 mg brivaracetāma dienā (66,6% (n=62), 61,2% (n=100) un 82,1% (n=75); salīdzinājumam:

placebo grupā šis rādītājs bija 33,3% (n=115)).

Nav noskaidrota brivaracetāma efektivitāte monoterapijā. Brivaracetāmu nav ieteicams lietot

monoterapijā.

Ārstēšana ar levetiracetāmu

Divos 3. fāzes randomizētos placebo kontrolētos pētījumos aptuveni 20% pacientu vienlaikus lietotais

PEL bija levetiracetāms, kas var atspoguļot sacensību pie SV2A saistīšanās vietas, netika novērots. Lai

gan pētāmo personu skaits ir ierobežots, brivatacetāma radītais ieguvums salīdzinājumā ar placebo

pacientiem, kuri vienlaikus lietoja levetiracetāmu, netika novērots. Netika novērotas papildu drošuma

vai panesamības problēmas.

3. pētījumā iepriekš noteiktā analīze uzrādīja klīnisko efektivitāti pie 100 mg/dienā un 200 mg/dienā,

salīdzinājumā ar placebo pacientiem, kuri iepriekš lietojuši levetiracetāmu. Zemāka efektivitāte, kas

novērota šiem pacientiem salīdzinājumā ar levetiracetāmu neārstētiem pacientiem, iespējams, bija

saistībā ar lielāku skaitu ipriekš izmantoto PEL un augstāku sākumstāvokļa lēkmju biežumu.

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Minētajos trīs pamata pētījumos, kas bija dubultmaskēti un kontrolēti ar placebo, piedalījās 38 gados

vecāki pacienti (vecumā no 65 līdz 80 gadiem). Lai gan dati ir ierobežoti, efektivitāte bija līdzīga kā

gados jaunākām pētāmajām personām.

Nemaskēti pētījumu pagarinājumi

Visos pētījumos 81,7% no pacientiem, kuri pabeidza randomizētos pētījumus, tika iekļauti nemaskētos

pētījumu ilgtermiņa pagarinājumos. No iekļaušanas randomizētajos pētījumos 5,3% pētāmo personu,

kuras lietoja brivaracetāmu 6 mēnešus (n=1500), lēkmju nebija; salīdzinājumā: tādu nebija 4,6% un

3,7% pētāmo personu, kuras lietoja šīs zāles attiecīgi 12 mēnešus (n=1188) un 24 mēnešus (n=847).

Tomēr, tā kā liela daļa pētāmo personu (26%) izstājās no nemaskētajiem pētījumiem efektivitātes

trūkuma dēļ, notika neobjektīva selekcija, jo pētāmām personām, kuras palika pētījumā atbildes

reakcijas bija labākas nekā tām, kuras izstājās priekšlaikus.

Pediatriskā populācija

Bērniem no 4 gadu vecuma parciālās lēkmes izpaužas līdzīgi kā pusaudžiem un pieaugušajiem.

Pieredze ar epilepsijas zālēm liecina, ka ar pieaugušajiem veikto efektivitātes pētījumu rezultāti ir

ekstrapolējami uz vismaz 4 gadus veciem bērniem, ja vien tiek noteikta pediatriskās devas pielāgošana

un tiek pierādīts drošums (skatīt 5.2. un 4.8. apakšpunktu). Devas vismaz 4 gadus veciem pacientiem

tika noteiktas, izmantojot ķermeņa masai piesaistītu devas pielāgošanu, kas tika noteiktas, lai sasniegtu

plazmas koncentrācijas, kas līdzīgas tām, kas tika novērotas efektīvas devas lietojošajiem

pieaugušajiem (5.2. apakšpunkts).

Ilgtermiņa, nekontrolēts, nemaskēts drošuma pētījums iekļāva bērnus (no 4 gadiem līdz mazāk par 16

gadiem), kuri turpināja ārstēšanos pēc FK pētījuma pabeigšanas (skatīt 5.2. apakšpunktu), un bērni

tika tiešā veidā iekļauti drošuma pētījumā. Nepastarpināti iekļautie bērni saņēma brivaracetāma

sākumdevu 1 mg/kg/dienā, un atkarībā no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz

5 mg/kg/dienā, devu dubultojot ik pēc nedēļas. Neviens bērns nesaņēma par 200 mg/dienā liekāku

devu. Bērniem ar ķermeņa masu vismaz 50 kg brivaracetāma sākumdeva bija 50 mg/dienā, un atkarībā

no atbildes reakcijas un panesamības deva tika palielināta līdz maksimāli 200 mg/dienā ar pieauguma

soli 50 mg/dienā nedēļā.

No apkopojoša, nemaskēta drošuma un FK pētījumiem papildterapijā 149 bērni ar POS saņēma

brivaracetāmu, no kuriem 116 tika ārstēti ≥6 mēnešus, 107 ≥12 mēnešus, 58 ≥24 mēnešus un 28 ≥36

mēnešus.

Brivaracetāma efektivitāte un panesamība par 4 gadiem jaunākiem pediatriskajiem pacientiem nav

pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu). Brivaracetāms šādiem pacientiem vērtēts īslaicīgā nemaskētā

farmakokinētikas pētījumā un pašlaik notiekošā nemaskētā pētījuma pagarinājumā 16 pētāmajām

personām vecumā no 1 mēneša līdz <4 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par brivaracetāmu vienā vai

vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās epilepsijas gadījumos ar sākotnēji parciālām lēkmēm.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Brivaracetāma apvalkotajām tabletēm, šķīdumam iekšķīgai lietošanai un šķīdumam intravenozām

injekcijām ir vienāds AUC, savukārt maksimālā koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka pēc

intravenozas ievadīšanas. Brivaracetāmam piemīt lineāra un no laika neatkarīga farmakokinētika ar

zemu mainību vienai un tai pašai personai vai starp dažādām personām, un tam ir raksturīga pilnīga

uzsūkšanās, ļoti zema spēja saistīties ar proteīniem, izdalīšanās caur nierēm pēc masīvas

biotransformācijas un farmakoloģiski neaktīvi metabolīti.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas brivaracetāms ātri un pilnībā uzsūcas, un absolūtā biopieejamība ir aptuveni

100%. T

mediāna tabletēm, kas lietotas bez uztura, ir 1 stunda (t

diapazons ir no 0,25 līdz 3 h)

Lietošana vienlaikus ar treknu maltīti palēnināja brivaracetāma uzsūkšanos (t

mediāna 3 h) un

samazināja maksimālo koncentrāciju plazmā (par 37%), savukārt uzsūkšanās apmērs nemainījās.

Izkliede

Brivaracetāms vāji saistās pie plazmas proteīniem (≤20%). Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5 l/kg, un

tas tuvinās kopējam ūdens tilpumam organismā.

Tā kā brivaracetāms ir lipofīls savienojums (Log P), tam piemīt laba spēja šķērsot šūnu membrānas.

Biotransformācija

Brivaracetāms primāri tiek metabolizēts, notiekot amīda daļas hidrolīzei un veidojoties attiecīgajai

karboksilskābei (aptuveni 60% eliminācijas), un sekundāri – notiek propila sānu ķēdes hidroksilācijai

(aptuveni 30% eliminācijas). Amīda daļas hidrolīzē, kuras rezultātā veidojas karboksilskābes

metabolīts (34% no devas urīnā), iesaistīta aknu un ekstrahepātiskā amidāze. In vitro brivaracetāma

hidroksilāciju mediē galvenokārt CYP2C19. Abi metabolīti tiek metabolizēti tālāk, veidojoties vienai

hidroksilētai skābei, kas rodas pārsvarā karboksilskābes metabolīta propila sānu ķēdes hidroksilācijas

procesā (galvenokārt ar CYP2C9). In vivo cilvēkiem, kuriem ir neefektīva CYP2C19 mutācija,

hidroksimetabolīta veidošanās ir aptuveni 10 reižu mazāka, bet paša brivaracetāma koncentrācija

personām ar vienu vai divām mutējušām alēlēm ir attiecīgi par 22% vai 42% lielāka. Visi trīs

metabolīti ir farmakoloģiski neaktīvi.

Eliminācija

Brivaracetāma eliminācija notiek galvenokārt metabolisma ceļā un izvadot ar urīnu. Vairāk nekā 95%

no devas, arī metabolīti, tiek izvadīti ar urīnu 72 stundu laikā pēc lietošanas. Mazāk nekā 1% devas

tiek izvadīts ar fēcēm, un mazāk nekā 10% brivaracetāma tiek izvadīti neizmainītā veidā ar urīnu.

Terminālais plazmas pusperiods (t1/2) ir aptuveni 9 stundas. Noteikts, ka kopējais plazmas klīrenss

pacientiem ir 3,6 l/h.

Linearitāte

Farmakokinētika ir proporcionāla devai robežās no 10 līdz vismaz 600 mg.

Mijiedarbība ar zālēm

Brivaracetāms izdalās pa vairākiem ceļiem, tai skaitā, caur nierēm, bez-CYP pastarpinātā hidrolīzē un

CYP pastarpinātā oksidācijā. In vitro brivaracetāms nebija cilvēka P-glikoproteīna (P-gp), ar vairāku

zāļu rezistenci saistīto proteīnu (MRP) 1 vai 2 substrāts, un, iespējams, nav organisko anjonu

transportētāja polipeptīds 1B1 (OATP1B1) un OATP1B3.

In vitro pētījumi liecina, ka brivaracetāma pārveidošanos nevajadzētu būtiski ietekmēt nevienam CYP

enzīmu (piemēram, CYP1A, 2C8, 2C9, 2D6 vai 3A4) inhibitoram.

In vitro brivaracetāms nebija CYP1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2D6, 3A4 vai transporteru P-gp, BCRP,

BSEP MRP2, MATE-K, MATE-1, OATP1B1, OATP1B3, OAT1 un OCT1 inhibitors klīniski

nozīmīgā koncentrācijā. In vitro brivaracetāms neinducēja CYP1A2.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki cilvēki (65 gadi un vairāk)

Pētījumā ar gados vecākiem cilvēkiem (vecumā no 65 līdz 79 gadiem; kreatinīna klīrenss no 53 līdz

98 ml/min/1,73 m²), kuri saņēma brivaracetāmu devā 400 mg/dienā, brivaracetāma pusperiods plazmā

65 līdz 75 gadu vecu pacientu grupā un >75 gadu vecu pacientu grupā bija attiecīgi 7,9 stundas un

9,3 stundas. Līdzsvara stāvoklī brivaracetāma plazmas klīrenss bija līdzīgs (0,76 ml/min/kg) kā

jauniem veseliem vīriešiem (0,83 ml/min/kg). (Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pētījumā ar pētāmajām personām ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

<30 ml/min/1,73 m² un nav nepieciešama dialīze), atklāts nedaudz lielāks (+21%) brivaracetāma AUC

plazmā nekā veselām pētāmajām personām kontroles grupā, savukārt skābes, hidroksi- un

hidroksiskābes metabolītu AUC bija attiecīgi 3, 4 un 21 reizi lielāks. Šo neaktīvo metabolītu renālais

klīrenss bija 10 reižu mazāks. Preklīniskajos pētījumos nekonstatēja, ka hidroksiskābes metabolīts

radītu kādu drošuma apdraudējumu. Brivaracetāms nav pētīts pacientiem, kam veic hemodialīzi (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas pētījumā pētāmajām personām ar aknu cirozi (A, B vai C pakāpe pēc Child-Pugh

klasifikācijas), konstatēja līdzīgu brivaracetāma kopējās iedarbības pieaugumu neatkarīgi no slimības

smaguma (50%, 57% un 59%), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām pielāgotās kontroles grupās.

(Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas pētījumā ar 3 nedēļu novērtējuma periodu un reizi nedēļā fiksētu 3 soļu pieaugošu

titrēšanu, izmantojot perorālo brivaracetāma šķīdumu, tika vērtētas 99 pētāmās personas vecumā no

1 mēneša līdz <16 gadiem. Brivaracetāmu ievadīja, reizi nedēļā palielinot devas aptuveni par 1

mg/kg/dienā, 2 mg/kg/dienā un 4 mg/kg/dienā. Visas devas tika pielāgotas, ņemot vērā ķermeņa masu,

un nepārsniedza maksimumu 50 mg/dienā, 100 mg/dienā un 200 mg/dienā. Novērtēšanas perioda

beigās pētāmās personas varēja atbilst iekļaušanai ilgtermiņa apsekošanas pētījumā, turpinot saņemt

savu pēdējo saņemto devu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tika pierādīts, ka koncentrācija plazmā visās

vecuma grupās ir proporcionāla devai. Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā konstatēja, ka

deva 2,0 mg/kg divas reizes dienā nodrošina tādu pašu vidējo koncentrāciju plazmā līdzsvara fāzē kā

pieaugušajiem, kas lieto devu 100 mg divas reizes dienā. Aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,61 l/h,

2,18 l/h un 3,19 l/h bērniem ar ķermeņa masu attiecīgi 20 kg, 30 kg un 50 kg. Salīdzinājumā

pieaugušajiem pacientiem (ķermeņa masa 70 kg) aprēķinātais plazmas klīrenss bija 3,58 l/h.

Klīniskie dati par jaundzimušajiem patlaban nav pieejami.

Ķermeņa masa

Ķermeņa masas diapazonā no 46 kg līdz 115 kg konstatēts koncentrācijas plazmā līdzsvara fāzē

samazinājums par 40%, tomēr šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Dzimums

Brivaracetāma farmakokinētikā nepastāv klīniski nozīmīgas atšķirības saistībā ar dzimumu.

Rase

Populācijas farmakokinētikas modeļpētījumā, kurā piedalījās pacienti ar epilepsiju, brivaracetāma

farmakokinētiku būtiski neietekmēja rase (baltā, aziātu). Citas etniskās izcelsmes pacientu skaits bija

ierobežots.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Noteikts, ka EC50 (brivaracetāma koncentrācija plazmā, kas atbilst 50% no maksimālā efekta) ir

0,57 mg/l. Šāda koncentrācija plazmā ir nedaudz lielāka par kopējās iedarbības mediānas vērtību pēc

50 mg/dienā brivaracetāma lietošanas. Lēkmju biežuma tālāku samazinājumu panāk, palielinot devu

līdz 100 mg/dienā, un ar devu 200 mg/dienā tiek sasniegts plato.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Drošuma farmakoloģijas pētījumos dominējošie efekti bija saistīti ar CNS (galvenokārt pārejošs CNS

nomākums un samazināta spontānā kustību aktivitāte), un tos novēroja ar devu, kas būtiski (vairāk

nekā 50 reižu) pārsniedza farmakoloģiski aktīvo brivaracetāma devu 2 mg/kg. Mācīšanās un atmiņas

funkcijas netika ietekmētas.

Atrades, ko nenovēroja klīniskajos pētījumos, bet ko novēroja atkārtotu devu toksikoloģijas pētījumos

suņiem, ar klīniskajai plazmai AUC līdzīgu iedarbības līmeni, bija hepatotoksiska iedarbība,

galvenokārt porfīrija. Tomēr par brivaracetāmu un strukturāli radniecīgu savienojumu uzkrātie

toksikoloģiskie dati liecina, ka suņiem pārmaiņas aknās radās atbilstoši mehānismiem, kas nav būtiski

cilvēkiem. Žurkām un pērtiķiem pēc ilgstošas brivaracetāma lietošanas ar klīnisko AUC 5 līdz 42

reizes, nevēlamas pārmaiņas aknās nenovēroja. Pērtiķiem, CNS pazīmes (pilnīgs bezspēks, līdzsvara

zudums, neveiklas kustības) parādījās pie 64 reizes lielāka par klīnisko C

, šai iedarbībai kļūstot

mazāk pamanāmai laika gaitā.

Genotoksicitātes pētījumos nav konstatēta nekāda mutagēna vai klastogēna aktivitāte.

Kancerogenitātes pētījumi žurkām neliecināja par iespējamu onkogenitāti, lai gan pieauga gadījumi ar

hepatocelulāru audzēju peļu tēviņiem, kas ir rezultāts negenotoksiskam darbības mehānismam, kas

saistīts ar fenobarbitāla iedarbībai līdzīgu aknu enzīmu inducēšanu, kas ir zināma un specifiska

grauzējiem.

Brivaracetāms neietekmēja žurku vai trušu tēviņu, vai mātīšu fertilitāti, un ar šo sugu dzīvniekiem tam

nav konstatēta iespējama teratogenitāte. Lietojot brivaracetāmu trušu mātītēm toksiskā devā, novērota

embriotoksicitāte ar 8 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni pie maksimālās ieteicamās devas.

Pierādīts, ka žurku organismā brivaracetāms brīvi šķērso placentāro barjeru un izdalās pienā žurkām

laktācijas periodā ar koncentrāciju līdzīgu mātītes plazmai.

Brivaracetāms neuzrādīja atkarības potenciālu žurkām.

Pētījumi ar jauniem dzīvniekiem

Uzskata, ka jaunām žurkām brivaracetāms ar 6 līdz 15 reizes lielāku klīnisko AUC saistīto iedarbības

līmeni pie maksimālās ieteicamās devas, nelabvēlīgi ietekmē attīstību (t.i., izraisa mirstību, klīniskās

pazīmes, samazinātu dzīvsvaru un mazāku galvas smadzeņu masu). Nebija nevēlamu efektu uz CNS

darbību vai neiropatoloģiskiem un galvas smadzeņu izmeklējumiem. Jauniem suņiem brivaracetāma

ierosinātās pārmaiņas ar 6 reizes lielāku klīnisko AUC iedarbības līmeni bija līdzīgas tām, ko novēroja

pieaugušiem dzīvniekiem. Nevēlamu ietekmi nekonstatēja ne uz vienu no standarta attīstības vai

nobriešanas parametriem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija acetāts (trihidrāts)

Ledus etiķskābe (pH pielāgošanai)

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Pēc atšķaidīšanas brivaracetāma šķīdums injekcijām/infūzijām ir fizikāli savietojams un ķīmiski

stabils 24 stundas, ja ir sajaukts maisījumā ar 6.6. apakšpunktā minētajiem šķīdinātājiem, un, ja tiek

glabāts PVH vai poliolefīna maisos temperatūrā līdz 25°C. No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto

tūlīt pēc atšķaidīšanas. Ja tās neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms

lietošanas atbildīgs ir lietotājs.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

10 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām ir iepakots stikla flakonos (I tips) ar 6 ml nominālo tilpumu,

kam ir silikonizēti brombutila gumijas aizbāžņi un kuri ir noslēgti ar noplēšamu

alumīnija/polipropilēna vāciņu.

Katrs vienreizējai lietošanai paredzētais flakons satur ne mazāk kā 5,0 ml šķīduma

injekcijām/infūzijām.

Katrā kartona iepakojumā ir 10 flakoni.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai, jebkāds neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Zāles nedrīkst lietot, ja tajā redzamas daļiņas vai tām mainījusies krāsa.

Brivaracetāma šķīdums injekcijām/infūzijām ir fizikāli savietojams un ķīmiski stabils, ja ir sajaukts

maisījumā ar šādiem zemāk norādītajiem šķīdinātājiem.

Šķīdinātāji

Nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums injekcijām

Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums injekcijām

Laktāta-Ringera šķīdums injekcijām

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UCB Pharma S.A.

Allée de la Recherche 60

B-1070 Bruxelles

Beļģija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1073/022

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 14. janvāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2018. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/417256/2018

EMEA/H/C/003898

Briviact

(brivaracetāms)

Briviact pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Briviact un kāpēc tās lieto?

Briviact ir pretepilepsijas zāles, ko lieto kā papildterapiju līdztekus citām pretepilepsijas zālēm, lai

ārstētu parciālus krampjus (epilepsijas lēkmes, kas sākas vienā noteiktā smadzeņu daļā). Tās var lietot

pacientiem no 4 gadu vecuma, kuriem ir parciāli krampji ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās (kad

elektriskā aktivitāte smadzenēs ir patoloģiska).

Briviact satur aktīvo vielu brivaracetāmu.

Kā lieto Briviact?

Briviact ir pieejamas tablešu veidā (10, 25, 50, 75 un 100 mg), kā šķīdums iekšķīgai lietošanai

(10 mg/ml) un kā šķīdums injekcijām vai infūzijām ievadīšanai vēnā (pa pilienam) (10 mg/ml), ko

lieto, kad zāles nevar lietot perorāli.

Ieteicamā sākuma deva pieaugušajiem un jaunākiem pacientiem, kuri sver vairāk par 50 kg, ir 25 mg

divreiz dienā vai 50 mg divreiz dienā atkarībā no pacienta stāvokļa. Pacientiem, kuri sver mazāk nekā

50 kg, deva ir atkarīga no ķermeņa masas, un parasti sākumdeva ir 0,5 mg/kg ķermeņa masas dienā.

Atkarībā no pacienta vajadzībām devu var pielāgot līdz maksimālajai devai 100 mg vai attiecīgi

2 mg/kg ķermeņa masas divreiz dienā.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Papildu informāciju par Briviact lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Briviact darbojas?

Epilepsiju izraisa pārlieku liela smadzeņu elektriskā aktivitāte noteiktās smadzeņu daļās. Nav skaidrs,

kā tieši darbojas Briviact aktīvā viela brivaracetāms, taču tas piesaistās tā dēvētajam sinaptisko pūslīšu

proteīnam 2A, kas ir iesaistīts ķīmisko signālvielu izdalīšanā no nervu šūnām. Tas palīdz Briviact

stabilizēt smadzeņu elektrisko aktivitāti un novērst lēkmes.

Itālijā: Nubriveo

Briviact0F (brivaracetāms)

EMA/417256/2018

2. lpp. no 2

Kādi Briviact ieguvumi atklāti pētījumos?

Briviact mazina lēkmes efektīvāk nekā placebo (zāļu imitācija). To pierādīja trijos pamatpētījumos,

iesaistot kopumā 1558 pacientus no 16 gadu vecuma. Briviact vai placebo lietoja kā papildterapiju

parastajai epilepsijas ārstēšanai pacientiem. Kopumā pētījumos lēkmju biežuma samazināšanos par

vismaz uz pusi novēroja no 34 līdz 38 % pacientu, kuru ārstēšanā iekļāva Briviact 25 līdz 100 mg lielās

devās divas reizes dienā. Līdzīgs rezultāts bija 20 % pacientu, kuri lietoja placebo.

Atbalsta pētījumos pierādīja, ka pēc bērniem ieteicamās devas lietošanas organismā bija līdzīgs zāļu

daudzums kā pēc pieaugušajiem ieteicamās devas. Tāpēc paredzams, ka bērniem Briviact iedarbosies

tāpat kā pieaugušajiem.

Kāds risks pastāv, lietojot Briviact?

Visbiežākās Briviact blakusparādības (kas var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) ir somnolence

(miegainība) un reibonis. Pilnu visu blakusparādību sarakstu, lietojot Briviact, skatīt zāļu lietošanas

instrukcijā.

Briviact nedrīkst lietot pacienti ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret brivaracetāmu, citiem pirolidona

atvasinājumiem (vielām, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgas brivaracetāmam) vai kādu citu sastāvdaļu.

Kāpēc Briviact ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka ieguvums, lietojot Briviact, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un zāles

var reģistrēt lietošanai ES.

Klīniskajos pētījumos pierādīja, ka papildterapija ar Briviact efektīvāk nekā placebo kontrolē parciālus

krampjus pieaugušajiem un bērniem no 4 gadu vecuma. Vairums Briviact blakusparādību bija vieglas

vai vidēji smagas un tika uzskatītas par kontrolējamām.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Briviact lietošanu?

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Briviact lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Briviact lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Briviact

lietošanu saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai

nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Briviact

Briviact 2016. gada 14. janvārī saņēma reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Briviact ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European public assessment reports.

Šis kopsavilkums pēdējo reizi atjaunināts 2018.07.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju