Brilique

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

16-10-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
ticagrelor
Pieejams no:
AstraZeneca AB
ATĶ kods:
B01AC24
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
ticagrelor
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Perifēro Asinsvadu Slimības, Akūts Koronārais Sindroms
Ārstēšanas norādes:
Brilique, co ievadīts ar acetilsalicilskābi (ASA), ir norādīts, lai novērstu atherothrombotic notikumiem pieaugušo pacientu withacute koronāro sindromu (ACS) oras anamnēzē ir miokarda infarkts (MI), un ir augsts risks saslimt ar atherothrombotic eventBrilique, co-ievadīts ar acetil salicilskābe (ASA), ir norādīts, lai novērstu atherothrombotic notikumiem pieaugušiem pacientiem, kam anamnēzē ir miokarda infarkts (MI notikusi vismaz gadu atpakaļ), un ir augsts risks saslimt ar atherothrombotic notikums.
Produktu pārskats:
Revision: 15
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/001241
Autorizācija datums:
2010-12-03
EMEA kods:
EMEA/H/C/001241

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

29-03-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

16-10-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

16-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

16-10-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

29-03-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Brilique 60 mg apvalkotās tabletes

ticagrelor

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Kā lietot Brilique

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Brilique

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Brilique

Brilique satur aktīvo vielu, ko sauc par tikagreloru. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par

antiagregantu zālēm.

Kādam nolūkam tiek lietots Brilique

Brilique kombinācijā ar acetilsalicilskābi (vēl vienu antiagregantu) tiek lietots tikai pieaugušajiem. Šīs

zāles Jums ir nozīmētas tādēļ, ka Jums:

pēdējā gada laikā ir bijusi sirdslēkme.

Tas mazina iespējamību, ka Jums būs vēl viena sirdslēkme, insults vai ka Jums sirds-asinsvadu sistēmas

slimības dēļ iestāsies nāve.

Kā Brilique darbojas

Brilique ietekmē šūnas, ko sauc par trombocītiem. Salīpot kopā, šīs ļoti mazās asins šūnas palīdz

apturēt asiņošanu, noslēdzot sīkas griezuma vai bojājuma vietas asinsvados.

Tomēr trombocīti var veidot arī asins recekļus bojāta asinsvada iekšpusē sirdī vai smadzenēs. Tas var

būt ļoti bīstami, jo:

asins receklis var pilnībā nosprostot asins piegādi – tas var izraisīt sirdslēkmi (miokarda infarktu)

vai insultu, vai

asins receklis var daļēji bloķēt sirds asinsvadu – tas var mazināt asins piegādi sirdij un izraisīt

periodiskas sāpes (ko sauc par „nestabilo stenokardiju”).

Brilique palīdz novērst trombocītu salipšanu. Tas mazina asinsvadu nosprostojoša asins recekļa

veidošanos, kas var samazināt asins plūsmu.

2.

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Nelietojiet Brilique šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret tikagreloru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums pašlaik ir asiņošana Jūsu ķermenī;

jums ir bijis insults, ko izsaukusi asiņošana galvas smadzenēs;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jūs lietojat kādu no šiem medikamentiem:

ketokonazolu (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

klaritromicīnu (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (antidepresants);

ritonavīru un atazanavīru (lieto HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai).

Nelietojiet Brilique, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts,

pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Brilique lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir palielināts asiņošanas risks, jo Jums

- nesen bijusi nopietna trauma,

- nesen veikta operācija (tostarp stomatoloģiska,

konsultējieties par to ar savu zobārstu

- Jums ir stāvoklis, kas ietekmē asins recēšanu;

- nesen bijusi kuņģa vai zarnu asiņošana (piemēram, no kuņģa čūlas vai resnās zarnas

polipiem);

Jums jāveic operācija (tostarp stomatoloģiska) jebkurā brīdī šo zāļu lietošanas laikā. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Jums ir palielināts asiņošanas risks. Jūsu ārsts var vēlēties, lai Jūs

pārtrauciet lietot Brilique 5 dienas pirms operācijas.

Jūsu sirds ritms ir ļoti lēns (parasti zemāks par 60 sitieniem minūtē), un Jums vēl nav

ievietota ierīce, kas dod sirdij ritmu (sirds ritma devējs).

Jums ir astma vai cita plaušu slimība vai elpošanas traucējumi.

Jums ir bijuši aknu darbības traucējumi vai agrāk ir bijusi kāda slimība, kas var būt

ietekmējusi Jūsu aknas.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat par to pārliecināts), pirms šo zāļu

lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Ja jūs lietojat gan Brilique, gan heparīnu:

ārstam var būt nepieciešams Jūsu asins paraugs diagnostiskām pārbaudēm, ja viņam ir

aizdomas par retiem trombocītu traucējumiem, ko izraisa heparīns. Ir svarīgi informēt

ārstu, ka lietojat gan Brilique, gan heparīnu, jo Brilique var ietekmēt diagnostisko testu.

Bērni un pusaudži

Brilique nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Brilique

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat vai nesen lietojāt kādas citas zāles. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Brilique var ietekmēt dažu zāļu iedarbības veidu un dažas zāles var ietekmēt

Brilique.

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

vairāk kā 40 mg dienā simvastatīna vai lovastatīna (lieto, lai ārstētu augstu holesterīna

līmeni);

rifampicīnu (antibiotika);

fenitoīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu (lieto krampju novēršanai);

digoksīnu (lieto sirds mazsspējas ārstēšanai);

ciklosporīnu (lieto organisma aizsargreakciju samazināšanai);

hinidīnu un diltiazemu (lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai);

bēta blokatorus un verapamilu (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

morfīnu un citus opoīdus (lieto sāpju mazināšanai).

Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, kas Jums

palielina asiņošanas risku:

„perorālie antikoagulanti” – kurus bieži dēvē par „asinis šķidrinošiem līdzekļiem”, pie kuriem

pieder arī varfarīns;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (saīsinājumā kā NPL), kurus lieto kā pretsāpju zāles,

piemēram, ibuprofēns un naproksēns;

selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (saīsina kā SSAI), kurus lieto kā

antidepresantus, piemēram paroksetīns, sertralīns un citaloprams;

citas zāles, piemēram, ketokonazols (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai), klaritromicīns (lieto

bakteriālu infekciju ārstēšanai), nefazodons (antidepresants), ritonavīrs un atazanavīrs (lieto

HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai), cisaprīds (lieto grēmu ārstēšanai), melno rudzu graudu

alkaloīdi (lieto migrēnu un galvassāpju ārstēšanai).

Ja Jūsu ārsts dod Jums fibrinolītiskus līdzekļus, bieži sauktus par „ trombu šķīdinātājiem”, tādus kā

streptokināzi vai alteplāzi, pastāstiet savam ārstam, ka Jūs lietojiet Brilique un tāpēc Jums var būt

paaugstināts asiņošanas risks.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Brilique nav ieteicams lietot, ja Jums ir iestājusies vai varētu iestāties grūtniecība. Sievietēm jālieto

atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās šo zāļu lietošanas laikā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas. Ārsts ar Jums

apspriedīs ieguvumu un risku, ko rada Brilique lietošana šajā laikā.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jautājiet padomu savam ārstam vai farmaceitam pirms

jebkādu zāļu lietošanas.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Brilique nav raksturīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja

Brilique lietošanas laikā Jums mēdz būt reibonis vai apjukums, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot

mehānismus, jāievēro piesardzība.

Nātrija saturs

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Brilique

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Cik daudz zāļu jālieto

Parastā deva ir viena 60 mg tablete divas reizes dienā. Turpiniet lietot Brilique tik ilgi, cik to

noteicis Jūsu ārsts.

Katru dienu lietojiet šīs zāles aptuveni vienā un tajā pašā laikā (piemēram, vienu tableti no rīta un

vienu vakarā).

Brilique lietošana kopā ar citām zālēm pret asins recēšanu

Jūsu ārsts Jums parasti liks lietot arī acetilsalicilskābi. Šī viela ir daudzu zāļu sastāvā, lai novērstu

asins sarecēšanu. Ārsts Jums norādīs, cik daudz zāļu Jums jālieto (parasti no 75 līdz 150 mg dienā).

Kā lietot Brilique

Jūs varat lietot tableti ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Jūs varat pārbaudīt, kad pēdējo reizi esat lietojis Brilique tableti, paskatoties uz blisteru. Uz tā ir

saule (apzīmē rītu) un mēness (apzīmē vakaru). Jūs redzēsiet, vai esat lietojis devu.

Ja Jums ir grūtības norīt tableti

Ja Jums ir grūtības norīt tableti, Jūs variet tās sasmalcināt un sajaukt ar ūdeni sekojoši:

sasmalciniet tableti smalkā pulverī;

ieberiet pulveri pusglāzē ar dzeramo ūdeni;

samaisiet un izdzeriet nekavējoties;

lai pārliecinātos, ka zāles nav palikušas glāzē, izskalojiet glāzi ar papildus pusglāzi ūdens un

izdzeriet saturu.

Ja Jūs atrodaties slimnīcā, Jums šīs zāles var tikt dotas samaisītas ar nedaudz ūdens un ievadītas caur

zondi (‘kuņģa zondi’).

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu vai nekavējoties dodieties uz

slimnīcu. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu. Jums var būt palielināts asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Brilique

Ja esat aizmirsis lietot devu, vienkārši lietojiet nākamo devu kā parasti.

Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienā reizē), lai kompensētu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Brilique

Nepārtrauciet Brilique lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu. Turpiniet lietot šīs zāles tik ilgi, kamēr

ārsts Jums to paraksta. Ja Jūs pārtrauksiet lietot Brilique, var palielināties iespējamība, ka Jums būs

atkārtota sirdslēkme, insults vai iestāties nāve, ko izraisa sirds vai asinsvadu problēmas.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lietojot šīs

zāles, var rasties šādas blakusparādības:

Brilique ietekmē asins recēšanu, tādēļ lielākā daļa blakusparādību ir saistītas ar asiņošanu.

Asiņošana ir iespējama jebkurā ķermeņa daļā. Dažu veidu asiņošana ir bieži sastopama, piemēram,

zilumu rašanās un deguna asiņošana. Smaga asiņošana ir retāk, tomēr tā var apdraudēt dzīvību.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, nekavējoties griezieties pie ārsta – Jums var

būt nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana:

Asiņošana galvas smadzenēs vai galvaskausā ir retāka blakusparādība un var radīt

insulta pazīmes, piemēram:

pēkšņs rokas, kājas vai sejas notirpums vai vājums, īpaši tad, ja tas skar tikai vienu ķermeņa

pusi;

pēkšņs apjukums, apgrūtināta runāšana vai spēja saprast citus;

pēkšņi apgrūtināta iešana vai līdzsvara vai koordinācijas spējas zudums;

pēkšņs reibonis vai pēkšņas stipras galvassāpes nezināma iemesla dēļ.

Asiņošanas pazīmes, piemēram:

smaga asiņošana vai tāda asiņošana, kuru Jūs nevarat apturēt;

pēkšņa vai ilgstoša asiņošana;

sārts, sarkans vai brūns urīns

vemšana ar sarkanajām asinīm vai kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi;

sarkani vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi;

asiņu atklepošana vai atvemšana.

Ģībšana (sinkope)

īslaicīgs samaņas zudums pēkšņi pazeminātas asins plūsmas smadzenēs dēļ (bieži).

Asins recekļu veidošanās pazīmes, ko sauc par trombotisku trombocitopēnisku purpuru

(TTP), piemēram:

drudzis un sarkanas krāsas asinsizplūdumi ādā (ko sauc arī par purpuru) uz ādas vai mutē, ar

vai bez dzeltenas ādas vai acīm (dzelte), neizskaidrojami stiprs nogurums vai apjukums.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, konsultējieties ar ārstu:

Elpas trūkums – tas novērojams ļoti bieži. To var izraisīt Jūsu sirds slimība vai kāds cits

iemesls, vai arī tā var būt Brilique blakusparādība. Brilique izraisīts elpas trūkums parasti ir viegls un

raksturīgs ar pēkšņu negaidītu gaisa trūkumu, parasti miera stāvoklī. Elpas trūkums var rasties

pirmajās ārstēšanas nedēļās, un daudziem pacientiem tas izzūd. Ja jūtat, ka Jums pastiprinās vai

ilgstoši saglabājas elpas trūkums, pastāstiet to ārstam. Jūsu ārsts izlems, vai Jums nepieciešama

ārstēšana vai sīkāka izmeklēšana.

Citas iespējamās blakusparādības

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā vienam no katriem 10 cilvēkiem):

augsts urīnskābes līmenis asinīs (redzams asinsanalīžu rezultātos);

asinstraucējumu izraisīta asiņošana.

Bieži (var skart 1 no 10 pacientiem):

zilumu veidošanās;

galvassāpes;

reiboņa vai telpas griešanās sajūta;

caureja vai gremošanas traucējumi;

slikta dūša;

aizcietējums;

izsitumi;

nieze;

stipras locītavu sāpes un tūska (tās ir podagras pazīmes);

reiboņa, viegla apreibuma vai redzes miglošanās sajūta (tās ir zema asinsspiediena pazīmes);

deguna asiņošana;

neparasti pastiprināta asiņošana pēc operācijas vai ievainojumiem (piemēram, skujoties) un

brūcēm;

kuņģa gļotādas (čūlas) asiņošana;

smaganu asiņošana.

Retāk (var skart 1 no 100 pacientiem)

alerģiskas reakcijas – izsitumi, nieze vai sejas, lūpu vai mēles pietūkums, kas var būt smagas

alerģiskas reakcijas pazīmes;

apjukums

redzes traucējumi, ko izraisījis asiņu receklis acī;

vagināla asiņošana, kas ir smaga vai notiek dažādos laikos, salīdzinot ar normālu menstruālā

cikla asiņošanu (reti);

locītavu un muskuļu asiņošana, kas izraisa sāpīgu tūsku;

ausu asiņošana;

iekšēja asiņošana, kas var izraisīt reiboni vai viegla apreibuma sajūtu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot

par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Brilique

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Brilique satur

Aktīvā viela ir tikagrelors. Viena apvalkotā tablete satur 60 mg tikagrelora.

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: mannīts (E421), kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, A tipa nātrija cietes

glikolāts, hidroksipropilceluloze (E463), magnija stearāts (E470b).

Tabletes apvalks: hipromeloze (E464), titāna dioksīds (E171), makrogols 400, melnais dzelzs

oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172).

Brilique ārējais izskats un iepakojums

Apvalkotās tabletes (tabletes): tabletes ir apaļas, abpusēji izliektas, sārtas, apvalkotas, ar apzīmējumu

„60” virs „T” vienā pusē.

Brilique ir pieejams:

standarta blisteros (ar simboliem saule un mēness) kastītēs pa 60 un 180 tabletēm;

kalendāra blisteros (ar simboliem saule un mēness) kastītēs pa 14, 56 un 168 tabletēm;

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

AstraZeneca AB

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca AB

Gärtunavägen

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca UK Limited

Silk Road Business Park Macclesfield,

Cheshire, SK10 2NA

Lielbritānija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

AstraZeneca S.A./N.V.

Tel: +32 2 370 48 11

Lietuva

UAB AstraZeneca Lietuva

Tel: +370 5 2660550

България

АстраЗенека България ЕООД

Тел.: +359 24455000

Luxembourg/Luxemburg

AstraZeneca S.A./N.V.

Tél/Tel: +32 2 370 48 11

Česká republika

AstraZeneca Czech Republic s.r.o.

Tel: +420 222 807 111

Magyarország

AstraZeneca Kft.

Tel.: +36 1 883 6500

Danmark

AstraZeneca A/S

Tlf: +45 43 66 64 62

Malta

Associated Drug Co. Ltd

Tel: +356 2277 8000

Deutschland

AstraZeneca GmbH

Tel: +49 41 03 7080

Nederland

AstraZeneca BV

Tel: +31 79 363 2222

Eesti

AstraZeneca

Tel: +372 6549 600

Norge

AstraZeneca AS

Tlf: +47 21 00 64 00

Ελλάδα

AstraZeneca A.E.

Τηλ: +30 210 6871500

Österreich

AstraZeneca Österreich GmbH

Tel: +43 1 711 31 0

España

AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A.

Tel: +34 91 301 91 00

Polska

AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 874 35 00

France

AstraZeneca

Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal

AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska

AstraZeneca d.o.o.

Tel: +385 1 4628 000

România

AstraZeneca Pharma SRL

Tel: +40 21 317 60 41

Ireland

AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland)

Tel: +353 1609 7100

Slovenija

AstraZeneca UK Limited

Tel: +386 1 51 35 600

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

AstraZeneca AB, o.z.

Tel: +421 2 5737 7777

Italia

AstraZeneca S.p.A.

Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland

AstraZeneca Oy

Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος

Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ

Τηλ: +357 22490305

Sverige

AstraZeneca AB

Tel: +46 8 553 26 000

Latvija

SIA AstraZeneca Latvija

Tel: +371 67377100

United Kingdom

AstraZeneca UK Ltd

Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Brilique 90 mg apvalkotās tabletes

ticagrelor

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Kā lietot Brilique

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Brilique

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Brilique

Brilique satur aktīvo vielu, ko sauc par tikagreloru. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par

antiagregantu zālēm.

Kādam nolūkam tiek lietots Brilique

Brilique kombinācijā ar acetilsalicilskābi (vēl vienu antiagregantu) tiek lietots tikai pieaugušajiem. Šīs

zāles Jums ir nozīmētas tādēļ, ka Jums ir bijusi:

sirdslēkme vai

nestabila stenokardija (stenokardija vai sāpes krūtīs, kas nav labi kontrolētas).

Tas mazina iespējamību, ka Jums būs vēl vienasirdslēkme, insults vai ka Jums sirds-asinsvadu sistēmas

slimības dēļ iestāsies nāve.

Kā Brilique darbojas

Brilique ietekmē šūnas, ko sauc par trombocītiem. Salīpot kopā, šīs ļoti mazās asins šūnas palīdz

apturēt asiņošanu, noslēdzot sīkas griezuma vai bojājuma vietas asinsvados.

Tomēr trombocīti var veidot arī asins recekļus bojāta asinsvada iekšpusē sirdī vai smadzenēs. Tas var

būt ļoti bīstami, jo:

asins receklis var pilnībā nosprostot asins piegādi – tas var izraisīt sirdslēkmi (miokarda infarktu)

vai insultu, vai

asins receklis var daļēji bloķēt sirds asinsvadu – tas var mazināt asins piegādi sirdij un

izraisīt periodiskas sāpes (ko sauc par „nestabilo stenokardiju”).

Brilique palīdz novērst trombocītu salipšanu. Tas mazina asinsvadu nosprostojoša asins recekļa

veidošanos, kas var samazināt asins plūsmu.

2.

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Nelietojiet Brilique šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret tikagreloru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums pašlaik ir asiņošana Jūsu ķermenī;

jums ir bijis insults, ko izsaukusi asiņošana galvas smadzenēs;

ja Jums ir smaga aknu slimība:

ja Jūs lietojat kādu no šiem medikamentiem:

ketokonazolu (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

klaritromicīnu (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (antidepresants);

ritonavīru un atazanavīru (lieto HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai).

Nelietojiet Brilique, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts,

pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Brilique lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir palielināts asiņošanas risks, jo Jums

- nesen bijusi nopietna trauma,

- nesen veikta operācija (tostarp stomatoloģiska,

konsultējieties par to ar savu zobārstu

- Jums ir stāvoklis, kas ietekmē asins recēšanu;

- nesen bijusi kuņģa vai zarnu asiņošana (piemēram, no kuņģa čūlas vai resnās zarnas

polipiem);

Jums jāveic operācija (tostarp stomatoloģiska) jebkurā brīdī šo zāļu lietošanas laikā. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Jums ir palielināts asiņošanas risks. Jūsu ārsts var vēlēties, lai Jūs

pārtrauciet lietot šīs zāles 5 dienas pirms operācijas.

Jūsu sirds ritms ir ļoti lēns (parasti zemāks par 60 sitieniem minūtē), un Jums vēl nav

ievietota ierīce, kas dod sirdij ritmu (sirds ritma devējs).

Jums ir astma vai cita plaušu slimība vai elpošanas traucējumi.

Jums ir bijuši aknu darbības traucējumi vai agrāk ir bijusi kāda slimība, kas var būt

ietekmējusi Jūsu aknas.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat par to pārliecināts), pirms šo zāļu

lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Ja jūs lietojat gan Brilique, gan heparīnu:

ārstam var būt nepieciešams Jūsu asins paraugs diagnostiskām pārbaudēm, ja viņam ir

aizdomas par retiem trombocītu traucējumiem, ko izraisa heparīns. Ir svarīgi informēt

ārstu, ka lietojat gan Brilique, gan heparīnu, jo Brilique var ietekmēt diagnostisko testu.

Bērni un pusaudži

Brilique nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Brilique

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat vai nesen lietojāt kādas citas zāles. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Brilique var ietekmēt dažu zāļu iedarbības veidu un dažas zāles var ietekmēt

Brilique.

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

vairāk kā 40 mg dienā simvastatīna vai lovastatīna (lieto, lai ārstētu augstu holesterīna līmeni);

rifampicīnu (antibiotika);

fenitoīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu (lieto krampju novēršanai);

digoksīnu (lieto sirds mazsspējas ārstēšanai);

ciklosporīnu (lieto organisma aizsargreakciju samazināšanai);

hinidīnu un diltiazemu (lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai);

bēta blokatorus un verapamilu (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

morfīnu un citus opoīdus (lieto sāpju mazināšanai).

Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, kas Jums

palielina asiņošanas risku:

„perorālie antikoagulanti” – kurus bieži dēvē par „asinis šķidrinošiem līdzekļiem”, pie kuriem

pieder arī varfarīns;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (saīsinājumā kā NPL), kurus lieto kā pretsāpju zāles,

piemēram, ibuprofēns un naproksēns;

selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (saīsina kā SSAI), kurus lieto kā antidepresantus,

piemēram paroksetīns, sertralīns un citaloprams;

citas zāles, piemēram, ketokonazols (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai), klaritromicīns (lieto

bakteriālu infekciju ārstēšanai), nefazodons (antidepresants), ritonavīrs un atazanavīrs (lieto

HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai), cisaprīds (lieto grēmu ārstēšanai), melno rudzu graudu

alkaloīdi (lieto migrēnu un galvassāpju ārstēšanai).

Ja Jūsu ārsts dod Jums fibrinolītiskus līdzekļus, bieži sauktus par „ trombu šķīdinātājiem”, tādus kā

streptokināzi vai alteplāzi, pastāstiet savam ārstam, ka Jūs lietojiet Brilique un tāpēc Jums var būt

paaugstināts asiņošanas risks.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Brilique nav ieteicams lietot, ja Jums ir iestājusies vai varētu iestāties grūtniecība. Sievietēm jālieto

atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās šo zāļu lietošanas laikā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas. Ārsts ar Jums

apspriedīs ieguvumu un risku, ko rada Brilique lietošana šajā laikā.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jautājiet padomu savam ārstam vai farmaceitam pirms

jebkādu zāļu lietošanas.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Brilique nav raksturīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja

Brilique lietošanas laikā Jums mēdz būt reibonis vai apjukums, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot

mehānismus, jāievēro piesardzība.

Nātrija saturs

Brilique satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Brilique

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Cik daudz zāļu jālieto

Sākumdeva ir divas tabletes vienlaicīgi (piesātinošā deva 180 mg). Šī deva parasti tiks dota

slimnīcā.

Pēc sākuma devas, parastā deva ir viena 90 mg tablete divas reizes dienā līdz 12 mēnešiem, ja

vien Jūsu ārsts jums nenorāda savādāk.

Katru dienu lietojiet šīs zāles aptuveni vienā un tajā pašā laikā (piemēram, vienu tableti no rīta un

vienu vakarā).

Brilique lietošana kopā ar citām zālēm pret asins recēšanu

Jūsu ārsts Jums parasti liks lietot arī acetilsalicilskābi. Šī viela ir daudzu zāļu sastāvā, lai novērstu

asins sarecēšanu. Ārsts Jums norādīs, cik daudz zāļu Jums jālieto (parasti no 75 līdz 150 mg dienā).

Kā lietot Brilique

Jūs varat lietot tableti ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Jūs varat pārbaudīt, kad pēdējo reizi esat lietojis Brilique tableti, paskatoties uz blisteru. Uz tā ir

saule (apzīmē rītu) un mēness (apzīmē vakaru). Jūs redzēsiet, vai esat lietojis devu.

Ja Jums ir grūtības norīt tableti

Ja Jums ir grūtības norīt tableti, Jūs variet tās sasmalcināt un sajaukt ar ūdeni sekojoši:

sasmalciniet tableti smalkā pulverī;

ieberiet pulveri pusglāzē ar dzeramo ūdeni;

samaisiet un izdzeriet nekavējoties;

lai pārliecinātos, ka zāles nav palikušas glāzē, izskalojiet glāzi ar papildus pusglāzi ūdens un izdzeriet

saturu.Ja Jūs atrodaties slimnīcā, Jums šīs zāles var tikt dotas samaisītas ar nedaudz ūdens un ievadītas

caur zondi (‘kuņģa zondi’).

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu vai nekavējoties dodieties uz

slimnīcu. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu. Jums var būt palielināts asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Brilique

Ja esat aizmirsis lietot devu, vienkārši lietojiet nākamo devu kā parasti.

Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienā reizē), lai kompensētu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Brilique

Nepārtrauciet Brilique lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu. Turpiniet lietot šīs zāles tik ilgi, kamēr

ārsts Jums to paraksta. Ja Jūs pārtrauksiet lietot Brilique, var palielināties iespējamība, ka Jums būs

atkārtota sirdslēkme, insults vai iestāties nāve, ko izraisa sirds vai asinsvadu problēmas.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lietojot šīs

zāles, var rasties šādas blakusparādības:

Brilique ietekmē asins recēšanu, tādēļ lielākā daļa blakusparādību ir saistītas ar asiņošanu.

Asiņošana ir iespējama jebkurā ķermeņa daļā. Dažu veidu asiņošana ir bieži sastopama, piemēram,

zilumu rašanās un deguna asiņošana. Smaga asiņošana ir retāk, tomēr tā var apdraudēt dzīvību.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, nekavējoties griezieties pie ārsta – Jums var

būt nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana:

Asiņošana galvas smadzenēs vai galvaskausā ir retāka blakusparādība un var radīt insulta

pazīmes, piemēram:

pēkšņs rokas, kājas vai sejas notirpums vai vājums, īpaši tad, ja tas skar tikai vienu ķermeņa

pusi;

pēkšņs apjukums, apgrūtināta runāšana vai spēja saprast citus;

pēkšņi apgrūtināta iešana vai līdzsvara vai koordinācijas spējas zudums;

pēkšņs reibonis vai pēkšņas stipras galvassāpes nezināma iemesla dēļ.

Asiņošanas pazīmes, piemēram:

smaga asiņošana vai tāda asiņošana, kuru Jūs nevarat apturēt;

pēkšņa vai ilgstoša asiņošana;

sārts, sarkans vai brūns urīns

vemšana ar sarkanajām asinīm vai kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi;

sarkani vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi;

asiņu atklepošana vai atvemšana.

Ģībšana (sinkope)

īslaicīgs samaņas zudums pēkšņi pazeminātas asins plūsmas smadzenēs dēļ (bieži).

Asins recekļu veidošanās pazīmes, ko sauc par trombotisku trombocitopēnisku purpuru

(TTP), piemēram:

drudzis un sarkanas krāsas asinsizplūdumi ādā (ko sauc arī par purpuru) uz ādas vai mutē, ar vai

bez dzeltenas ādas vai acīm (dzelte), neizskaidrojami stiprs nogurums vai apjukums.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, konsultējieties ar ārstu:

Elpas trūkums – tas novērojams ļoti bieži. To var izraisīt Jūsu sirds slimība vai kāds cits iemesls,

vai arī tā var būt Brilique blakusparādība. Brilique izraisīts elpas trūkums parasti ir viegls un

raksturīgs ar pēkšņu negaidītu gaisa trūkumu, parasti miera stāvoklī. Elpas trūkums var rasties

pirmajās ārstēšanas nedēļās, un daudziem pacientiem tas izzūd. Ja jūtat, ka Jums pastiprinās vai

ilgstoši saglabājas elpas trūkums, pastāstiet to ārstam. Jūsu ārsts izlems, vai Jums nepieciešama

ārstēšana vai sīkāka izmeklēšana.

Citas iespējamās blakusparādības

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā vienam no 10 cilvēkiem):

augsts urīnskābes līmenis asinīs (redzams asinsanalīžu rezultātos);

asins traucējumu izraisīta asiņošana.

Bieži (var skart 1 no 10 pacientiem):

zilumu veidošanās;

galvassāpes;

reiboņa vai telpas griešanās sajūta;

caureja vai gremošanas traucējumi;

slikta dūša;

aizcietējums;

izsitumi;

nieze;

stipras locītavu sāpes un tūska (tās ir podagras pazīmes);

reiboņa, viegla apreibuma vai redzes miglošanās sajūta (tās ir zema asinsspiediena pazīmes);

deguna asiņošana;

neparasti pastiprināta asiņošana pēc operācijas vai ievainojumiem (piemēram, skujoties) un brūcēm;

kuņģa gļotādas (čūlas) asiņošana;

smaganu asiņošana.

Retāk (var skart 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas – izsitumi, nieze vai sejas, lūpu vai mēles pietūkums, kas var būt smagas

alerģiskas reakcijas pazīmes;

apjukums

redzes traucējumi, ko izraisījis asiņu receklis acī;

vagināla asiņošana, kas ir smaga vai notiek dažādos laikos, salīdzinot ar normālu menstruālā

cikla

asiņošanu (reti);

locītavu un muskuļu asiņošana, kas izraisa sāpīgu tūsku;

ausu asiņošana;

iekšēja asiņošana, kas var izraisīt reiboni vai viegla apreibuma sajūtu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo

zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Brilique

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Brilique satur

Aktīvā viela ir tikagrelors. Viena apvalkotā tablete satur 90 mg tikagrelora.

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: mannīts (E421), kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, A tipa nātrija

cietes glikolāts, hidroksipropilceluloze (E463), magnija stearāts (E470b).

Tabletes apvalks: hipromeloze (E464), titāna dioksīds (E171), talks, makrogols

400,dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Brilique ārējais izskats un iepakojums

Apvalkotās tabletes (tabletes): tabletes ir apaļas, abpusēji izliektas, dzeltenas, apvalkotas, ar

apzīmējumu „90” virs „T” vienā pusē.

Brilique ir pieejams:

standarta blisteros (ar simboliem saule un mēness) kastītēs pa 60 un 180 tabletēm;

kalendāra blisteros (ar simboliem saule un mēness) kastītēs pa 14, 56 un 168 tabletēm;

perforētos vienas devas blisteros kastītē pa 100x1

tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

AstraZeneca AB

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca AB

Gärtunavägen

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca UK Limited

Silk Road Business Park Macclesfield,

Cheshire, SK10 2NA

Lielbritānija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

AstraZeneca S.A./N.V.

Tel: +32 2 370 48 11

Lietuva

UAB AstraZeneca Lietuva

Tel: +370 5 2660550

България

АстраЗенека България ЕООД

Тел.: +359 24455000

Luxembourg/Luxemburg

AstraZeneca S.A./N.V.

Tél/Tel: +32 2 370 48 11

Česká republika

AstraZeneca Czech Republic s.r.o.

Tel: +420 222 807 111

Magyarország

AstraZeneca Kft.

Tel.: +36 1 883 6500

Danmark

AstraZeneca A/S

Tlf: +45 43 66 64 62

Malta

Associated Drug Co. Ltd

Tel: +356 2277 8000

Deutschland

AstraZeneca GmbH

Tel: +49 41 03 7080

Nederland

AstraZeneca BV

Tel: +31 79 363 2222

Eesti

AstraZeneca

Tel: +372 6549 600

Norge

AstraZeneca AS

Tlf: +47 21 00 64 00

Ελλάδα

AstraZeneca A.E.

Τηλ: +30 210 6871500

Österreich

AstraZeneca Österreich GmbH

Tel: +43 1 711 31 0

España

AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A.

Tel: +34 91 301 91 00

Polska

AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 874 35 00

France

AstraZeneca

Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal

AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska

AstraZeneca d.o.o.

Tel: +385 1 4628 000

România

AstraZeneca Pharma SRL

Tel: +40 21 317 60 41

Ireland

AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland)

Tel: +353 1609 7100

Slovenija

AstraZeneca UK Limited

Tel: +386 1 51 35 600

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

AstraZeneca AB, o.z.

Tel: +421 2 5737 7777

Italia

AstraZeneca S.p.A.

Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland

AstraZeneca Oy

Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος

Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ

Τηλ: +357 22490305

Sverige

AstraZeneca AB

Tel: +46 8 553 26 000

Latvija

SIA AstraZeneca Latvija

Tel: +371 67377100

United Kingdom

AstraZeneca UK Ltd

Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Brilique 90 mg mutē disperģējamās tabletes

ticagrelor

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Kā lietot Brilique

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Brilique

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Brilique un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Brilique

Brilique satur aktīvo vielu, ko sauc par tikagreloru. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par

antiagregantu zālēm.

Kādam nolūkam tiek lietots Brilique

Brilique kombinācijā ar acetilsalicilskābi (vēl vienu antiagregantu) tiek lietots tikai pieaugušajiem. Šīs

zāles Jums ir nozīmētas tādēļ, ka Jums ir bijusi:

sirdslēkme vai

nestabila stenokardija (stenokardija vai sāpes krūtīs, kas nav labi kontrolētas).

Tas mazina iespējamību, ka Jums būs vēl vienasirdslēkme, insults vai ka Jums sirds-asinsvadu sistēmas

slimības dēļ iestāsies nāve.

Kā Brilique darbojas

Brilique ietekmē šūnas, ko sauc par trombocītiem. Salīpot kopā, šīs ļoti mazās asins šūnas palīdz

apturēt asiņošanu, noslēdzot sīkas griezuma vai bojājuma vietas asinsvados.

Tomēr trombocīti var veidot arī asins recekļus bojāta asinsvada iekšpusē sirdī vai smadzenēs. Tas var

būt ļoti bīstami, jo:

asins receklis var pilnībā nosprostot asins piegādi – tas var izraisīt sirdslēkmi (miokarda infarktu)

vai insultu, vai

asins receklis var daļēji bloķēt sirds asinsvadu – tas var mazināt asins piegādi sirdij un

izraisīt periodiskas sāpes (ko sauc par „nestabilo stenokardiju”).

Brilique palīdz novērst trombocītu salipšanu. Tas mazina asinsvadu nosprostojoša asins recekļa

veidošanos, kas var samazināt asins plūsmu.

2.

Kas jāzina pirms Brilique lietošanas

Nelietojiet Brilique šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret tikagreloru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums pašlaik ir asiņošana Jūsu ķermenī;

jums ir bijis insults, ko izsaukusi asiņošana galvas smadzenēs;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jūs lietojot kādu no šiem medikamentiem:

ketokonazolu (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

klaritromicīnu (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (antidepresants);

ritonavīru un atazanavīru (lieto HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai).

Nelietojiet Brilique, ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums. Ja neesat pārliecināts,

pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Brilique lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir palielināts asiņošanas risks, jo Jums

- nesen bijusi nopietna trauma,

- nesen veikta operācija (tostarp stomatoloģiska,

konsultējieties par to ar savu zobārstu

- Jums ir stāvoklis, kas ietekmē asins recēšanu;

- nesen bijusi kuņģa vai zarnu asiņošana (piemēram, no kuņģa čūlas vai resnās zarnas

polipiem);

Jums jāveic operācija (tostarp stomatoloģiska) jebkurā brīdī šo zāļu lietošanas laikā. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Jums ir palielināts asiņošanas risks. Jūsu ārsts var vēlēties, lai Jūs

pārtrauciet lietot šīs zāles 5 dienas pirms operācijas.

Jūsu sirds ritms ir ļoti lēns (parasti zemāks par 60 sitieniem minūtē), un Jums vēl nav

ievietota ierīce, kas dod sirdij ritmu (sirds ritma devējs).

Jums ir astma vai cita plaušu slimība vai elpošanas traucējumi.

Jums ir bijuši aknu darbības traucējumi vai agrāk ir bijusi kāda slimība, kas var būt

ietekmējusi Jūsu aknas.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums (vai Jūs neesat par to pārliecināts), pirms šo zāļu

lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Ja jūs lietojat gan Brilique, gan heparīnu:

ārstam var būt nepieciešams Jūsu asins paraugs diagnostiskām pārbaudēm, ja viņam ir

aizdomas par retiem trombocītu traucējumiem, ko izraisa heparīns. Ir svarīgi informēt

ārstu, ka lietojat gan Brilique, gan heparīnu, jo Brilique var ietekmēt diagnostisko testu.

Bērni un pusaudži

Brilique nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Brilique

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat vai nesen lietojāt kādas citas zāles. Tas

nepieciešams tādēļ, ka Brilique var ietekmēt dažu zāļu iedarbības veidu un dažas zāles var ietekmēt

Brilique.

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

vairāk kā 40 mg dienā simvastatīna vai lovastatīna (lieto, lai ārstētu augstu holesterīna līmeni);

rifampicīnu (antibiotika);

fenitoīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu (lieto krampju novēršanai);

digoksīnu (lieto sirds mazsspējas ārstēšanai);

ciklosporīnu (lieto organisma aizsargreakciju samazināšanai);

hinidīnu un diltiazemu (lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai);

bēta blokatorus un verapamilu (lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

morfīnu un citus opoīdus (lieto sāpju mazināšanai).

Īpaši pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm, kas Jums

palielina asiņošanas risku:

„perorālie antikoagulanti” – kurus bieži dēvē par „asinis šķidrinošiem līdzekļiem”, pie kuriem

pieder arī varfarīns;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (saīsinājumā kā NPL), kurus lieto kā pretsāpju zāles,

piemēram, ibuprofēns un naproksēns;

selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (saīsina kā SSAI), kurus lieto kā antidepresantus,

piemēram paroksetīns, sertralīns un citaloprams;

citas zāles, piemēram, ketokonazols (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai), klaritromicīns (lieto

bakteriālu infekciju ārstēšanai), nefazodons (antidepresants), ritonavīrs un atazanavīrs (lieto

HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai), cisaprīds (lieto grēmu ārstēšanai), melno rudzu graudu

alkaloīdi (lieto migrēnu un galvassāpju ārstēšanai).

Ja Jūsu ārsts dod Jums fibrinolītiskus līdzekļus, bieži sauktus par „ trombu šķīdinātājiem”, tādus kā

streptokināzi vai alteplāzi, pastāstiet savam ārstam, ka Jūs lietojiet Brilique un tāpēc Jums var būt

paaugstināts asiņošanas risks.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Brilique nav ieteicams lietot, ja Jums ir iestājusies vai varētu iestāties grūtniecība. Sievietēm jālieto

atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās šo zāļu lietošanas laikā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas. Ārsts ar Jums

apspriedīs ieguvumu un risku, ko rada Brilique lietošana šajā laikā.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, jautājiet padomu savam ārstam vai farmaceitam pirms

jebkādu zāļu lietošanas.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Brilique nav raksturīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Ja

Brilique lietošanas laikā Jums mēdz būt reibonis vai apjukums, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot

mehānismus, jāievēro piesardzība.

Nātrija saturs

Brilique satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Brilique

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Cik daudz zāļu jālieto

Sākumdeva ir divas tabletes vienlaicīgi (piesātinošā deva 180 mg). Šī deva parasti tiks dota

slimnīcā.

Pēc sākuma devas, parastā deva ir viena 90 mg tablete divas reizes dienā līdz 12 mēnešiem, ja

vien Jūsu ārsts jums nenorāda savādāk.

Katru dienu lietojiet šīs zāles aptuveni vienā un tajā pašā laikā (piemēram, vienu tableti no rīta un

vienu vakarā).

Brilique lietošana kopā ar citām zālēm pret asins recēšanu

Jūsu ārsts Jums parasti liks lietot arī acetilsalicilskābi. Šī viela ir daudzu zāļu sastāvā, lai novērstu

asins sarecēšanu. Ārsts Jums norādīs, cik daudz zāļu Jums jālieto (parasti no 75 līdz 150 mg dienā).

Kā lietot Brilique

Jūs varat lietot tableti ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Jūs varat pārbaudīt, kad pēdējo reizi esat lietojis Brilique tableti, paskatoties uz blisteru. Uz tā ir

saule (apzīmē rītu) un mēness (apzīmē vakaru). Jūs redzēsiet, vai esat lietojis devu.

Ja Jums ir grūtības norīt tableti

Neatveriet blisteri pirms Jūsu zāļu lietošanas.

Lai izņemtu tableti, pārplēsiet blistera foliju – nespiediet to cauri folijai, jo tablete var sadrupt.

Uzlieciet tableti uz Jūsu mēles un ļaujiet tai izšķīst.

Jūs tad to variet norīt ar vai bez ūdens.

Jūs variet lietot tableti ar vai bez ēdiena.

Ja Jūs atrodaties slimnīcā, Jums šīs zāles var tikt dotas samaisītas ar nedaudz ūdens un ievadītas caur

zondi (‘kuņģa zondi’).

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Brilique vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu vai nekavējoties dodieties uz

slimnīcu. Paņemiet līdzi zāļu iepakojumu. Jums var būt palielināts asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Brilique

Ja esat aizmirsis lietot devu, vienkārši lietojiet nākamo devu kā parasti.

Nelietojiet dubultu devu (divas devas vienā reizē), lai kompensētu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Brilique

Nepārtrauciet Brilique lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu. Turpiniet lietot šīs zāles tik ilgi, kamēr

ārsts Jums to paraksta. Ja Jūs pārtrauksiet lietot Brilique, var palielināties iespējamība, ka Jums būs

atkārtota sirdslēkme, insults vai iestāties nāve, ko izraisa sirds vai asinsvadu problēmas.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lietojot šīs

zāles, var rasties šādas blakusparādības:

Brilique ietekmē asins recēšanu, tādēļ lielākā daļa blakusparādību ir saistītas ar asiņošanu.

Asiņošana ir iespējama jebkurā ķermeņa daļā. Dažu veidu asiņošana ir bieži sastopama, piemēram,

zilumu rašanās un deguna asiņošana. Smaga asiņošana ir retāk, tomēr tā var apdraudēt dzīvību.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, nekavējoties griezieties pie ārsta – Jums var

būt nepieciešama steidzama medicīniska ārstēšana:

Asiņošana galvas smadzenēs vai galvaskausā ir retāka blakusparādība un var radīt insulta

pazīmes, piemēram:

pēkšņs rokas, kājas vai sejas notirpums vai vājums, īpaši tad, ja tas skar tikai vienu ķermeņa

pusi;

pēkšņs apjukums, apgrūtināta runāšana vai spēja saprast citus;

pēkšņi apgrūtināta iešana vai līdzsvara vai koordinācijas spējas zudums;

pēkšņs reibonis vai pēkšņas stipras galvassāpes nezināma iemesla dēļ.

Asiņošanas pazīmes, piemēram:

smaga asiņošana vai tāda asiņošana, kuru Jūs nevarat apturēt;

pēkšņa vai ilgstoša asiņošana;

sārts, sarkans vai brūns urīns

vemšana ar sarkanajām asinīm vai kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi;

sarkani vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi;

asiņu atklepošana vai atvemšana.

Ģībšana (sinkope)

īslaicīgs samaņas zudums pēkšņi pazeminātas asins plūsmas smadzenēs dēļ (bieži).

Asins recekļu veidošanās pazīmes, ko sauc par trombotisku trombocitopēnisku purpuru

(TTP), piemēram:

drudzis un sarkanas krāsas asinsizplūdumi ādā (ko sauc arī par purpuru) uz ādas vai mutē, ar vai

bez dzeltenas ādas vai acīm (dzelte), neizskaidrojami stiprs nogurums vai apjukums.

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajiem simptomiem, konsultējieties ar ārstu:

Elpas trūkums – tas novērojams ļoti bieži. To var izraisīt Jūsu sirds slimība vai kāds cits iemesls,

vai arī tā var būt Brilique blakusparādība. Brilique izraisīts elpas trūkums parasti ir viegls un

raksturīgs ar pēkšņu negaidītu gaisa trūkumu, parasti miera stāvoklī. Elpas trūkums var rasties

pirmajās ārstēšanas nedēļās, un daudziem pacientiem tas izzūd. Ja jūtat, ka Jums pastiprinās vai

ilgstoši saglabājas elpas trūkums, pastāstiet to ārstam. Jūsu ārsts izlems, vai Jums nepieciešama

ārstēšana vai sīkāka izmeklēšana.

Citas iespējamās blakusparādības

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā vienam no 10 cilvēkiem):

augsts urīnskābes līmenis asinīs (redzams asinsanalīžu rezultātos);

asins traucējumu izraisīta asiņošana.

Bieži (var skart 1 no 10 pacientiem):

zilumu veidošanās;

galvassāpes;

reiboņa vai telpas griešanās sajūta;

caureja vai gremošanas traucējumi;

slikta dūša;

aizcietējums;

izsitumi;

nieze;

stipras locītavu sāpes un tūska (tās ir podagras pazīmes);

reiboņa, viegla apreibuma vai redzes miglošanās sajūta (tās ir zema asinsspiediena pazīmes);

deguna asiņošana;

neparasti pastiprināta asiņošana pēc operācijas vai ievainojumiem (piemēram, skujoties) un brūcēm;

kuņģa gļotādas (čūlas) asiņošana;

smaganu asiņošana.

Retāk (var skart 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas – izsitumi, nieze vai sejas, lūpu vai mēles pietūkums, kas var būt smagas

alerģiskas reakcijas pazīmes;

apjukums

redzes traucējumi, ko izraisījis asiņu receklis acī;

vagināla asiņošana, kas ir smaga vai notiek dažādos laikos, salīdzinot ar normālu menstruālā

cikla

asiņošanu (reti);

locītavu un muskuļu asiņošana, kas izraisa sāpīgu tūsku;

ausu asiņošana;

iekšēja asiņošana, kas var izraisīt reiboni vai viegla apreibuma sajūtu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo

zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Brilique

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Brilique satur

Aktīvā viela ir tikagrelors. Viena mutē disperģējamā tablete satur 90 mg tikagrelora.

Citas sastāvdaļas ir:

mannīts (E421), mikrokristāliskā celuloze (E4460), krospovidons (E1202), ksilīts (E967), bezūdens

kalcija hidrogēnfosfāts (E341), nātrija stearilfumarāts, hidroksipropilceluloze (E463),

bezūdens koloidālais silīcija dioksīds.

Brilique ārējais izskats un iepakojums

Mutē disperģējamās tabletes

ir apaļas, plakanas, ar nošķeltām malām, baltas līdz gaiši rozā

ar apzīmējumu „90” virs „TI” vienā pusē.

Brilique ir pieejams:

perforētos dozējamu vienību blisteros

pa 10 x 1, 56 x 1 un 60 x 1tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

AstraZeneca AB

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca AB

Gärtunavägen

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

Ražotājs

AstraZeneca UK Limited

Silk Road Business Park Macclesfield,

Cheshire, SK10 2NA

Lielbritānija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

AstraZeneca S.A./N.V.

Tel: +32 2 370 48 11

Lietuva

UAB AstraZeneca Lietuva

Tel: +370 5 2660550

България

АстраЗенека България ЕООД

Тел.: +359 24455000

Luxembourg/Luxemburg

AstraZeneca S.A./N.V.

Tél/Tel: +32 2 370 48 11

Česká republika

AstraZeneca Czech Republic s.r.o.

Tel: +420 222 807 111

Magyarország

AstraZeneca Kft.

Tel.: +36 1 883 6500

Danmark

AstraZeneca A/S

Tlf: +45 43 66 64 62

Malta

Associated Drug Co. Ltd

Tel: +356 2277 8000

Deutschland

AstraZeneca GmbH

Tel: +49 41 03 7080

Nederland

AstraZeneca BV

Tel: +31 79 363 2222

Eesti

AstraZeneca

Tel: +372 6549 600

Norge

AstraZeneca AS

Tlf: +47 21 00 64 00

Ελλάδα

AstraZeneca A.E.

Τηλ: +30 210 6871500

Österreich

AstraZeneca Österreich GmbH

Tel: +43 1 711 31 0

España

AstraZeneca Farmacéutica Spain, S.A.

Tel: +34 91 301 91 00

Polska

AstraZeneca Pharma Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 874 35 00

France

AstraZeneca

Tél: +33 1 41 29 40 00

Portugal

AstraZeneca Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: +351 21 434 61 00

Hrvatska

AstraZeneca d.o.o.

Tel: +385 1 4628 000

România

AstraZeneca Pharma SRL

Tel: +40 21 317 60 41

Ireland

AstraZeneca Pharmaceuticals (Ireland) Ltd

Tel: +353 1609 7100

Slovenija

AstraZeneca UK Limited

Tel: +386 1 51 35 600

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

AstraZeneca AB, o.z.

Tel: +421 2 5737 7777

Italia

AstraZeneca S.p.A.

Tel: +39 02 9801 1

Suomi/Finland

AstraZeneca Oy

Puh/Tel: +358 10 23 010

Κύπρος

Αλέκτωρ Φαρµακευτική Λτδ

Τηλ: +357 22490305

Sverige

AstraZeneca AB

Tel: +46 8 553 26 000

Latvija

SIA AstraZeneca Latvija

Tel: +371 67377100

United Kingdom

AstraZeneca UK Ltd

Tel: +44 1582 836 836

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Brilique 60 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 60 mg tikagrelora (ticagrelor).

Brilique satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Apaļas, abpusēji izliektas, sārtas tabletes ar apzīmējumu “60” virs “T” vienā pusē un gludas no

otras puses.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Brilique, lietojot kopā ar acetilsalicilskābi (ASS), ir indicēts aterotrombotisku traucējumu

profilaksei pieaugušiem pacientiem ar:

akūtu koronāro sindromu (AKS);

miokarda infarktu (MI) anamnēzē un aterotrombotisku notikumu attīstības lielu risku

(skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pacientiem, kuri lieto Brilique, katru dienu jālieto arī maza (75–150 mg) ASS balstdeva, ja vien tā

nav kontrindicēta īpašu apstākļu dēļ.

Akūti koronārie sindromi

Brilique terapija jāsāk ar vienreizēju 180 mg piesātinošo devu (divas tabletes pa 90 mg) un pēc

tam jāturpina lietot pa 90 mg divreiz dienā. AKS pacientiem ir ieteicama 12 mēnešus ilga

ārstēšana ar 90 mg Brilique devām, ja vien nav klīniski indicēta terapijas pārtraukšana (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Miokarda infarkts anamnēzē

Brilique 60 mg divas reizes dienā ir ieteicamā devu shēma, lai pagarinātu ārstēšanas laiku

pacientiem ar MI anamnēzē vismaz vienu gadu, un ir liels aterotrombozes attīstības risks (skatīt

5.1. apakšpunktu). AKS pacientiem ar lielu artēriju trombozes notikumu risku terapiju vislabāk

sākt kā terapijas pagarinājumu pēc sākotnējās vienu gadu ilgās ārstēšanas ar 90 mg Brilique

devām vai ar citu adenozīndifosfāta (ADF) receptoru inhibitoru. Terapiju var sākt arī ne vēlāk kā

divus gadus pēc MI vai viena gada laikā pēc agrāk izmantotā ADF receptoru inhibitora lietošanas

pārtraukšanas. Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas bijusi ilgāka par

trim gadiem, ir ierobežoti.

Ja nepieciešama terapijas maiņa,

pirmā Brilique zāļu deva jāordinē 24 stundas pēc pēdējās cita

antiagreganta devas lietošanas.

Izlaista deva

Jāizvairās no terapijas kļūdām. Pacientam, kurš izlaiž Brilique devu, plānotajā laikā jālieto tikai

viena tablete (nākamā deva).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tikagrelora lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ šādiem

pacientiem tas ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Par pacientiem, kuriem ir vidēji smagi

aknu darbības traucējumi, ir pieejama tikai ierobežota informācija. Devas pielāgošana netiek

ieteikta, tomēr tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar

viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par tikagrelora drošumu un efektivitāti bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Brilique var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Pacienti, kuri nevar norīt veselu tableti, tabletes var sasmalcināt smalkā pulverī, sajaukt ar

pusglāzi ūdens un nekavējoties izdzert. Glāzi izskalot, piepildot to vēlreiz līdz pusei ar ūdeni, un

saturu izdzert. Maisījums var tikt ievadīts caur nazogastrālo zondi (CH8 vai lielāku). Ļoti

svarīgi ir izskalot nazogastrālo zondi ar ūdeni pēc maisījuma ievadīšanas.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aktīva patoloģiska asiņošana.

Intrakraniāla asiņošana anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.2., 4.4.

un 5.2. apakšpunktu).

Tikagrelora vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram

ketokonazolu, klaritromicīnu, nefazodonu, ritonavīru un atazanavīru), jo vienlaikus

lietošana var ievērojami palielināt tikagrelora iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošanas risks

Tikagrelora lietošana pacientiem ar diagnosticētu palielinātu asiņošanas risku jāizvērtē, ņemot vērā

ieguvumu, ko sniedz aterotrombotisko traucējumu novēršana (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Ja klīniski indicēts, tikagrelors jālieto piesardzīgi šādām pacientu grupām:

pacientiem ar noslieci uz asiņošanu (piemēram, pēc nesenas traumas, pēc nesen veiktas

operācijas, pacientiem ar asinsreces traucējumiem, pēc aktīvas vai nesenas kuņģa-zarnu

trakta asiņošanas). Tikagrelora lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar aktīvu patoloģisku

asiņošanu, pacientiem ar intrakraniālu asiņošanu un pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu);

pacientiem, kuri 24 stundu laikā pēc tikagrelora devas lietošanas vienlaikus lietos zāles, kas

var palielināt asiņošanas risku (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL),

perorālos antikoagulantus un/vai fibrinolītiskos līdzekļus).

Veseliem brīvpratīgājiem trombocītu transfūzija nenovērsa tikagrelora trombocitāro iedarbību,

un pacientiem ar asiņošanu klīniskais ieguvums ir maz ticams. Tā kā tikagrelora lietošana

vienlaikus ar desmopresīnu nav saīsinājusi asiņošanas standartlaiku, ir maz ticams, ka

desmopresīns būs efektīvs klīniski nozīmīgos asiņošanas gadījumos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Antifibrinolītiskie

līdzekļi

(aminokapronskābe

traneksāmskābe)

un/vai

rekombinants

VIIa faktors var veicināt

hemostāzi. Tikagrelora lietošanu drīkst

atsākt pēc tam, kad ir noteikts

asiņošanas cēlonis, un tas tiek kontrolēts.

Operācija

Pacientiem jāiesaka informēt ārstus un zobārstus par tikagrelora lietošanu pirms jebkuras plānotas

operācijas un jebkuru jaunu zāļu lietošanas.

PLATO pētījumā pacientiem, kuriem tiek veikta koronārās artērijas šuntēšana (KAŠ), lietojot

tikagreloru, bija vairāk asiņošanas gadījumu, salīdzinot ar klopidogrelu, pārtraucot terapiju 1

dienu pirms operācijas, bet smagu asiņošanas gadījumu biežums bija līdzīgs kā pēc klopidogrela

lietošanas terapijas pārtraukšanas 2 vai vairākas dienas pirms operācijas (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja pacientam jāveic plānveida operācija un antiagreganta iedarbība nav

vēlama, tikagrelora lietošana jāpārtrauc 5 dienas pirms operācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem anamnēzē ir išēmisks insults

Saskaņā ar pētījumā PLATO iegūtajiem rezultātiem AKS pacientus, kuriem anamnēzē ir išēmisks

insults, var ārstēt ar tikagreloru ne ilgāk kā 12 mēnešus.

Pētījumā PEGASUS netika iekļauti pacienti, kuriem anamnēzē ir MI un iepriekš pārciests

išēmisks insults, tādēļ šādiem pacientiem datu trūkuma dēļ par vienu gadu ilgāka ārstēšana nav

ieteicama.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem tikagrelora lietošana ir kontrindicēta (skatīt

4.2. un 4.3. apakšpunktu). Pieredze par tikagrelora lietošanu pacientiem ar vidēji smagiem aknu

darbības traucējumiem ir ierobežota, tādēļ attiecībā uz šādiem pacientiem jāievēro piesardzība

(skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir bradikardijas risks

Tikagrelora terapijas laikā, salīdzinot ar klopidogrelu monitorējot ar Holtera EKG ir novērotas

galvenokārt asimptomātiskas ventrikulāras pauzes. Pacientis ar palielinātu bradikardijas risku

(piemēram, pacientus bez elektrokardiostimulatora, kuriem ir sinusa mezgla vājuma sindroms,

2. vai 3. pakāpes AV blokāde vai ar bradikardiju saistīts ģībonis) izslēdza no galveniem

pētījumiem, kurā tika vērtēts tikagrelora drošums un efektivitāte. Tādēļ ierobežotas klīniskās

pieredzes dēļ šiem pacientiem tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Papildus jāievēro piesardzība, lietojot Brilique vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju.

Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības, vienlaicīgi lietojot

vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta blokatori, 33% kalcija

kanāla blokatori diltiazēms un verapamils, un 4% digoksīns) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

PLATO pētījuma Holter apakšpētījumā AKS akūtās fāzes laikā, pacientiem, kuri lietoja

tikagreloru bija vairāk ventrikulāras pauzes ≥ 3 sekundēm, salīdzinot ar klopidogrelu. Holter

konstatēto ventrikulāro paužu pieaugums ar tikagreloru AKS akūtajā fāzē bija lielāks pacientiem

ar hronisku sirds mazspēju (HSM), salīdzinot ar kopējo populāciju, bet nebija lielāks, lietojot

tikagreloru 1 mēnesi vai salīdzinot ar klopidogrelu. Šīs atšķirības dēļ šajā pacientu grupā

nekonstatēja nelabvēlīgu klīnisku iznākumu (t.sk. sinkopi vai sirds ritma devēja implantēšanu)

(skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Elpas trūkums

Ziņots, ka ar tikagreloru ārstētajiem pacietiem ir bijusi aizdusa. Elpas trūkums parasti ir viegls vai

vidēji smags un bieži izzūd bez ārstēšanas pārtraukšanas. Pacientiem ar astmu vai hronisku

obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuri lieto tikagreloru, var būt palielināts absolūtais elpas

trūkuma risks. Pacientiem ar astmu un/vai HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi.

Mehānisms nav noskaidrots. Ja pacients ziņo par pirmreizēju elpas trūkumu, tā pagarināšanos vai

pastiprināšanos, jāveic pilnīga izmeklēšana un tikagrelora nepanesamības gadījumā tā lietošana

jāpārtrauc. Sīkāku informāciju skatīt 4.8. apakšpunktā.

Kreatinīna līmeņa palielināšanās

Tikagrelora terapijas laikā var palielināties kreatinīna līmenis asinīs. Mehānisms nav noskaidrots.

Saskaņā ar klīnisko standartpraksi jāpārbauda nieru darbība. Pacientiem, kuriem ir AKS, nieru

darbību ieteicams pārbaudīt arī vienu mēnesi pēc tikagrelora terapijas uzsākšanas, īpašu uzmanību

pievēršot ≥ 75 gadus veciem pacientiem, pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru

darbības traucējumiem un pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar angiotensīna receptoru

blokatoriem (ARB).

Hiperurikēmija

Tikagrelora terapijas laikā ir iespējama hiperurikēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tikagrelors

tiek lietots pacientiem, kuriem anamnēzē ir hiperurikēmija vai podagrisks artrīts, ieteicams ievērot

piesardzību. Piesardzības nolūkos nav ieteicams lietot tikagreloru pacientiem ar urīnskābes

nefropātiju.

Trombotiska trombocitopēniska purpura (TTP)

Pēc tikagrelora lietošanas ļoti reti ziņots par trombotisku trombocitopēnisku purpuru (TTP). Tai

raksturīga trombocitopēnija un mikroangiopātiska hemolītiska anēmija vienlaikus ar neiroloģisku

atradi, nieru darbības traucējumiem vai drudzi. TTP ir potenciāli letāls stāvoklis, kad nepieciešama

tūlītēja ārstēšana, ieskaitot plazmaferēzi.

Ietekme uz trombocītu funkcijas testiem, lai diagnosticētu heparīna izraisītu trombocitopēniju

(HIT)

Heparīna inducētās trombocītu aktivizācijas (HIPA) testā, ko izmanto HIT diagnosticēšanai, anti-

trombocītu faktora 4/heparīna antivielas pacienta serumā heparīna klātbūtnē aktivizē veselu donoru

trombocītus.

Pacientiem, kuriem tika ordinēts tikagrelors, tika ziņots par kļūdaini negatīviem trombocītu

funkcijas testa rezultātiem (iekļaujot, bet neaprobežojoties tikai ar HIPA testu), nosakot HIT. Tas ir

saistīts ar to, ka tikagrelors testā nomāc P2Y

receptorus veselu donoru trombocītos pacientu

serumā / plazmā. Lai interpretētu HIT trombocītu funkcijas testus, nepieciešama informācija par

vienlaicīgu ārstēšanu ar tikageloru.

Pacientiem, kuriem ir attīstījusies HIT, jānovērtē ieguvuma/riska attiecība, turpinot ārstēšanu ar

tikagreloru, ņemot vērā gan HIT protrombotisko stāvokli, gan paaugstinātu asiņošanas risku,

lietojot vienlaikus antikoagulantus un tikagreloru.

Citi brīdinājumi

Pamatojot ar PLATO pētījumā novēroto mijiedarbību starp ASS uzturošo devu un tikagrelora

relatīvo efektivitāti, salīdzinot ar klopidogrelu, vienlaicīga tikagrelora un lielas ASS uzturošās

devas (> 300 mg) lietošana nav ieteicama (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Priekšlaicīga terapijas pārtraukšana

Priekšlaicīga jebkura antiagreganta, tostarp Brilique, lietošanas pārtraukšana var palielināt

kardiovaskulāras (KV) nāves, MI vai insulta risku pacienta pamatslimības dēļ. Tāpēc jāizvairās

no priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tikagrelors ir galvenokārt CYP3A4 substrāts un viegls CYP3A4 inhibitors. Tikagrelors ir arī P-

glikoproteīna (P-gp) substrāts un vājš P-gp inhibitors, un tas var palielināt P-gp substrātu

iedarbību.

Zāļu un citu produktu ietekme uz tikagreloru

CYP3A4 inhibitori

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori – ketokonazola lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

un AUC attiecīgi 2,4 un 7,3 reizes. Aktīvā metabolīta C

un AUC

samazinājās par attiecīgi 89% un 56%. Paredzams, ka citiem spēcīgiem CYP3A4

inhibitoriem (klaritromicīnam, nefazodonam, ritonavīram un atazanavīram) būs līdzīga

ietekme, un tādēļ spēcīgo CYP3A4 inhibitoru vienlaicīga lietošana ar tikagreloru ir

kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Mēreni CYP3A4 inhibitori – diltiazema lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

par 69% un AUC 2,7 reizes un samazināja aktīvā metabolīta C

par 38%,

bet tā AUC nemainījās. Tikagrelors diltiazema līmeni plazmā neietekmēja. Paredzams, ka

citiem vidēji stipriem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, amprenaviram, aprepitantam,

eritromicīnam, un flukonazolam) būs līdzīga ietekme, un arī tos var lietot vienlaikus ar

tikagreloru.

Pēc liela greipfrūtu sulas daudzuma lietošanas (trīs reizes dienā pa 200 ml) ir novērots,

ka divkārtīgi palielinās tikagrelora iedarbība. Paredzams, ka vairumam pacientu šāds

paaugstinātas iedarbības lielums nebūs klīniski nozīmīgs.

CYP3A induktori

Lietojot rifampicīnu vienlaikus ar tikagreloru, samazinājās tikagrelora C

un AUC attiecīgi par

73% un 86%. Aktīvā metabolīta C

nemainījās un AUC samazinājās par 46%. Paredzams, ka

arī citi CYP3A4 induktori (piemēram, fenitoīns, karbamazepīns un fenobarbitāls) samazinās

tikagrelora iedarbību. Vienlaicīga tikagrelora lietošana ar spēcīgiem CYP3A induktoriem var

samazināt tikagrelora iedarbību un efektivitāti, tādēļ to vienlaicīga lietošana ar tikagreloru nav

ieteicama.

Ciklosporīns (P-gp un CYP3A4 inhibitori)

Ciklosporīna (600 mg) lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja tikagrelora C

un AUC

attiecīgi 2,3 un 2,8 reizes. Ciklosporīna klātbūtnē aktīvā metabolīta AUC palielinājās par 32% un

samazinājās par 15%.

Nav pieejami dati par tikagrelora vienlaicīgu lietošanu ar citām aktīvām vielām, arī spēcīgiem P-

gp inhibitoriem un mēreniem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, tādiem kā verapamils vai

hinidīns), kas arī var palielināt tikagrelora iedarbību. Ja nevar izvairīties no vienlaikus lietošanas,

šo zāļu lietošana jāveic piesardzīgi.

Citi

Klīniski farmakoloģiskās mijiedarbības pētījumi liecināja, ka tikagrelora lietošana vienlaikus ar

heparīnu, enoksaparīnu un ASS vai desmopresīnu neietekmēja tikagrelora vai aktīvo metabolītu

farmakokinētiku vai ADF inducētu trombocītu agregāciju, salīdzinot ar tikagrelora atsevišķu

lietošanu. Ja klīniski indicēts, zāles, kas ietekmē hemostāzi, jālieto piesardzīgi vienlaicīgi ar

tikagreloru.

Ir novērota aizkavēta un samazināta perorālu P2Y12 inhibitoru iedarbība, ieskaitot tikagreloru un

tā aktīvo metabolītu, pacientiem ar AKS, kas tika ārstēti ar morfīnu (tikagrelora iedarbība

samazinājās par 35%). Šī mijiedarbība var būt saistīta ar samazinātu kuņģa un zarnu trakta

motoriku un to var attiecināt uz citiem opioīdiem. Klīniskā nozīme nav zināma, taču dati liecina

par tikagrelora efektivitātes mazināšanos pacientiem, kas vienlaikus lieto tikagreloru un morfīnu.

Pacientiem ar AKS, kuriem morfīna lietošanu nevar aizturēt un ātra P2Y12 inhibīcija tiek

uzskatīts par izšķirošu, var izskatīt iespēju lietot parenterālu P2Y12 inhibitoru.

Tikagrelora ietekme uz citām zālēm

CYP3A4 metabolizētas zāles

Simvastatīns – tikagrelora lietošana vienlaikus ar simvastatīnu palielināja simvastatīna C

81% un AUC par 56%, bet simvastatīna skābes C

par 64% un AUC par 52%,

atsevišķos

gadījumos palielinājums bija 2-3 reizes. Lietojot tikagreloru vienlaikus ar

simvastatīnu par 40 mg lielākā dienas devā, iespējamas nelabvēlīgas simvastatīna

blakusparādības un tās jāsamēro ar iespējamo ieguvumu. Simvastatīns tikagrelora līmeni

plazmā neietekmēja. Tikagrelors var līdzīgi ietekmēt arī lovastatīnu. Nav ieteicama

tikagrelora vienlaikus lietošana ar simvastatīnu vai lovastatīnu devās virs 40 mg.

Atorvastatīns – atorvastatīna un tikagrelora vienlaikus lietošana palielināja atorvastatīna

skābes C

par 23% un AUC par 36%. Līdzīgu AUC un C

palielināšanos novēroja visiem

atorvastatīna skābes metabolītiem. Šo palielināšanos neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Nevar izslēgt līdzīgu efektu uz citiem statīniem, kurus metabolizē CYP3A4. Pacienti PLATO

pētījumā saņēma dažādus statīnus, 93% no PLATO pacientu grupas, kuri lietoja šīs zāles,

neradās bažas par statīnu drošumu.

Tikagrelors ir vājš CYP3A4 inhibitors. Nav ieteicama tikagrelora vienlaikus lietošana ar

CYP3A4 substrātiem ar šauru terapeitisko iedarbību (piemēram, cisaprīds un melnā rudzu grauda

alkaloīdi), jo tikagrelors var palielināt šo zāļu ietekmi.

P-gp substrāti (arī digoksīns vai ciklosporīni)

Lietojot vienlaikus ar tikagreloru, digoksīna C

palielinājās par 75% un AUC par 28%. Lietojot

vienlaikus ar tikagreloru, vidējā minimālā digoksīna koncentrācija palielinājās par aptuveni 30%,

dažos atsevišķos gadījumos maksimālais palielinājums bija 2 reizes. Digoksīna klātbūtnē

tikagrelora un tā aktīvā metabolīta C

un AUC nemainījās. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar

tikagreloru zāles ar šauru terapeitisko indeksu, kas atkarīgas no P-gp, piemēram, digoksīnu,

ieteicams veikt atbilstošu klīnisku un/vai laboratorisku uzraudzību.

Netika novērota tikagrelora ietekme uz ciklosporīna līmeni asinīs. Nav pētīta tikagrelora ietekme

uz citiem P-gp substrātiem.

CYP2C9 metabolizētas zāles

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar tolbutamīdu neizraisīja koncentrācijas pārmaiņas plazmā

nevienām no zālēm, kas liecina, ka tikagrelors nav CYP2C9 inhibitors un tam nav raksturīga

ietekme uz CYP2C9 mediētu zāļu, piemēram, varfarīna un tolbutamīda, metabolismu.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar levonorgestrelu un etinilestradiolu palielināja etinilestradiola

iedarbību par aptuveni 20%, bet nemainīja levonorgestrela farmakokinētiku. Klīniski nozīmīga

ietekme uz perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, lietojot levonorgestrelu un

etinilestradiolu vienlaikus ar tikagreloru, nav gaidāma.

Zāles, kas var izraisīt bradikardiju

Sakarā ar novērotām galvenokārt asimptomātiskām ventrikulārām pauzēm un bradikardiju,

jāievēro piesardzība, lietojot tikagreloru vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju (skatīt

4.4.

apakšpunktu). Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības,

vienlaicīgi lietojot vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta

blokatori, 33% kalcija kanāla blokatori diltiazēms un verapamils, un 4% digoksīns).

Cita vienlaikus terapija

Klīniskajos pētījumos tikagrelors ir bieži lietots vienlaikus ar ASS, protonu sūkņa inhibitoriem,

statīniem, bēta blokatoriem, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un

angiotensīna receptoru blokatoriem, kas nepieciešami blakusslimību ārstēšanai, kā arī heparīnu,

zemas molekulārmasas heparīnu, intravenozi ievadītiem GpIIb/IIIa inhibitoriem īslaicīgai

terapijai (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pierādījumi par klīniski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību ar

šīm zālēm nav iegūti.

Lietojot tikagreloru vienlaikus ar heparīnu, enoksaparīnu vai desmopresīnu, nebija ietekmes uz

aktivēto daļējo tromboplastīna laiku (aPTT), aktivēto koagulācijas laiku (ACT) vai Xa faktora

pārbaudēm. Tomēr iespējamo farmakodinamisko mijiedarbību dēļ jāievēro piesardzība, lietojot

tikagreloru vienlaikus ar zālēm, kas izmaina hemostāzi.

Sakarā ar ziņojumiem par patoloģiskiem ādas asinsizplūdumiem, lietojot SSAI (piemēram,

paroksetīnu, sertralīnu un citalopramu), ieteicama piesardzība lietojot SSAI vienlaicīgi ar

tikagreloru, jo var palielināties asiņošanas risks.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto piemēroti kontracepcijas līdzekļi, lai izvairītos no

grūtniecības tikagrelora terapijas laikā.

Grūtniecība

Informācijas par tikagrelora lietošanu grūtniecēm nav, vai tā ir ierobežota. Pētījumos ar

dzīvniekiem pierādīta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tikagreloru nav

ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pieejamie farmakodinamiskie un toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tikagrelora un tā

aktīvo metabolītu izdalīšanos mātītes pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku

jaundzimušajiem vai zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt

tikagrelora terapiju, vai izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz

bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Tikagrelors neietekmēja vīriešu vai sieviešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tikagrelors neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Tikagrelora terapijas laikā ir ziņots par reiboni un apjukumu. Tādēļ pacientiem,

kuriem mēdz būt šādi simptomi transportlīdzekļa vadīšanas laikā vai apkalpojot mehānismus,

jāievēro piesardzība.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma īpašību kopsavilkums

Tikagrelora drošuma īpašības ir vērtētas divos plašos 3. fāzes pētījumos par iznākumiem –

pētījumā PLATO un PEGASUS, kuros tika iekļauti vairāk nekā 39 000 pacientu (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Pētījumā PLATO tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija

tika pārtraukta biežāk nekā klopidogrelu saņēmušajiem pacientiem (7,4 pret 5,4%). Pētījumā

PEGASUS tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika

pārtraukta biežāk nekā pacientiem, kas saņēma ASS monoterapiju (16,1% pēc tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošanas pret 8,5% pēc ASS monoterapijas). Ar tikagreloru ārstētajiem

pacientiem visbiežākās blakusparādības bija asiņošana un aizdusa (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tikagrelora pētījumu laikā vai pēcreģistrācijas periodā ir novērotas tālāk aprakstītās

blakusparādības (1. tabula).

Nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju.

Katrā orgānu sistēmā nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas pēc biežuma un nopietnības

samazinājuma secībā. Biežuma kategorijas definētas, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥

1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti

reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, sistematizējot pēc biežuma un orgānu sistēmas

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Labdabīgi,

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Audzēja

asiņošana

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Asiņu patoloģiju

izraisīta

asiņošana

Trombotiska

trombocitopēniska

purpura

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība, arī

angioedēma

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Hiperurikēmija

Podagra/podagrisks

artrīts

Psihiskie

traucējumi

Apjukums

Nervu sistēmas

traucējumi

Reibonis, sinkope,

galvassāpes

Intrakraniāla

asiņošana

Acu bojājumi

Acu asiņošana

Ausu un

labirinta

bojājumi

Vertigo

Ausu asiņošana

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un

videnes

slimības

Aizdusa

Elpošanas sistēmas

asiņošana

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta

asiņošana,

caureja,

slikta dūša,

dispepsija,

aizcietējums

Retroperitoneāla

asiņošana

Ādas un

zemādas audu

Zemādas vai ādas

asiņošana,

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

bojājumi

izsitumi, nieze

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu

asiņošana

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Urīnceļu asiņošana

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Reproduktīvās

sistēmas

asiņošana

Izmeklējumi

Paaugstināts

kreatinīna līmenis

asinīs

Traumas,

saindēšanās un

ar

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

Asiņošana pēc

traumām vai

procedūrām

Piemēram, urīnpūšļa, kuņģa vai resnās zarnas vēža asiņošana

Piemēram, palielināta nosliece uz asiņošanu, spontānu hematomu rašanos vai hemorāģisku diatēzi

Novērots pēcreģistrācijas periodā

Biežumu pamato laboratorisko analīžu rezultāti (urīnskābes līmeņa paaugstināšanās virs normas augšējās robežas vai

salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli vai paaugstināšanās atsauces diapazona robežās vai kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

par > 50% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli) un ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums

piemēram, konjunktīvas, tīklenes vai intraokulāra asiņošana

piemēram, deguna asiņošana vai asiņu spļaušana

piemēram, smaganu, resnās zarnas vai kuņģa čūlas asiņošana

piemēram, ekhimozes, ādas asiņošana vai petehijas

piemēram, hemartrozes vai muskuļu asiņošana

piemēram, hematūrija vai hemorāģisks cistīts

piemēram, maksts asiņošana, hematospermija vai pēcmenopauzes asiņošana

piemēram, sasitums, traumatiska hematoma vai asiņošana

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Asiņošana

Pētījumā PLATO novērotie asiņošanas gadījumi

Vispārējs asiņošanas iznākums PLATO pētījumā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Visu pētījumā (PLATO) novēroto asiņošanas gadījumu analīze, Kaplana-

Meijera aprēķins pēc 12 mēnešiem

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

N=9235

Klopidogrels

N=9186

p vērtība*

PLATO smaga asiņošana kopumā

11,6

11,2

0,4336

PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana

0,6988

Ar KAŠ nesaistīta smaga asiņošana PLATO

pētījumā

0,0264

Ar manipulācijām nesaistīta smaga asiņošana

PLATO pētījumā

0,0058

PLATO smaga + viegla asiņošana kopumā

16,1

14,6

0,0084

Ar manipulācijām nesaistīta smaga + viegla

asiņošana PLATO pētījumā

<0,0001

Smaga asiņošana pēc TIMI definīcijas

0,5669

Smaga + viegla asiņošana pēc TIMI definīcijas

11,4

10,9

0,3272

Asiņošanas kategorijas definīcijas:

Smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par > 50 g/l vai ar

≥ 4 eritrocītu vienību pārliešanu; vai letāla; vai intrakraniāla; vai intraperikardiāla ar sirds tamponādi, vai ar

hipovolēmisku šoku vai smagu hipotensiju, kuras dēļ jālieto asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi vai jāveic operācija.

Cita veida smaga asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par 30-50 g/l vai ar 2-3

eritrocītu vienību pārliešanu; vai nozīmīgu darba nespēju.

Viegla asiņošana: nepieciešama medicīniska iejaukšanās, lai apturētu vai ārstētu asiņošanu.

Smaga asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par > 50 g/l

vai intrakraniālu asiņošanu.

Viegla asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30-50 g/l.

* p vērtība aprēķināta saskaņā ar Koksa proporcionālā riska modeli, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais

skaidrojošais parametrs.

Tikagrelors un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot PLATO smagas letālas/dzīvībai bīstamas

asiņošanas biežumu, kopējo PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaitu, TIMI smagas

asiņošanas vai TIMI vieglas asiņošanas biežumu (2. tabula). Tomēr, lietojot tikagreloru, PLATO

kombinēta smaga un viegla asiņošana radās biežāk nekā lietojot klopidogrelu. Dažiem

pacientiem PLATO pētījumā bija letāla asiņošana: 20 (0,2%) tikagrelora grupā un 23 (0,3%)

klopidogrela grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vecums, dzimums, ķermeņa masa, rase, ģeogrāfiskais reģions, blakusslimības, vienlaikus terapija

un medicīniskā anamnēze, tostarp pārciests insults vai tranzitora išēmijas lēkme, nebija kopējās

vai ar manipulācijām nesaistītas PLATO smagas asiņošanas paredzošie faktori. Līdz ar to

nevienai konkrētai grupai nekonstatēja kāda asiņošanas paveida risku.

Ar KAŠ saistīta asiņošana:

PLATO pētījumā 42% no 1584 pacientiem (12% grupas dalībnieku), kuriem veica koronāro

artēriju šuntēšanu (KAŠ), bija PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana, atšķirību starp

terapijas grupām nenovēroja. Letāla ar KAŠ saistīta asiņošana radās

6 pacientiem katrā terapijas grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar KAŠ nesaistīta asiņošana un ar manipulācijām nesaistīta asiņošana:

Brilique un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot ar KAŠ nesaistītu PLATO definētu smagu

letālu/dzīvībai bīstamu asiņošanu, bet PLATO definēta smaga asiņošana kopumā, TIMI smaga

un TIMI smaga + viegla asiņošana biežāk radās, lietojot tikagreloru. Līdzīgi, atņemot visus ar

manipulācijām saistītos asiņošanas gadījumus, asiņošana, lietojot Brilique, radās biežāk nekā

lietojot klopidogrelu (2. tabula). Terapija aranipulācijām nesaistītas asiņošanas dēļ biežāk tika

pārtraukta tikagrelora grupā (2,9%) nekā klopidogrela grupā (1,2%; p<0,001).

Intrakraniāla asiņošana:

lietojot tikagreloru, intrakraniālas ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas gadījumus novēroja

biežāk (n=27 gadījumi 26 pacientiem, 0,3%) nekā lietojot klopidogrelu (n=14 gadījumi, 0,2%),

no kuriem 11 asiņošanas gadījumi radās, lietojot tikagreloru, un viens gadījums, lietojot

klopidogrelu, beidzās letāli. Kopējais letālas asiņošanas biežums neatšķīrās.

Pētījumā PEGASUS novērotie asiņošanas gadījumi

Pārskats par pētījumā PEGASUS novērotajiem asiņošanas notikumiem ir parādīts 3. tabulā.

3. tabula. Visu pētījumā PEGASUS novēroto asiņošanas notikumu analīze, Kaplana-Meijera

aprēķins pēc 36 mēnešiem

60 mg tikagrelora

divas reizes dienā + ASS

n = 6958

tikai ASS

n = 6996

Drošumu

raksturojošie

vērtēšanas kritēriji

K-M%

Riska attiecība

(95% TI)

K-M%

p vērtība

Pētījumā TIMI definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

saskaņā ar pētījumā

TIMI pieņemto

definīciju

2,32

(1,68–3,21)

< 0,0001

Ar letālu iznākumu

1,00

(0,44–2,27)

1,0000

1,33

(0,77–2,31)

0,3130

Cita plaša asiņošana

saskaņā ar pētījumā

TIMI pieņemto

definīciju

3,61

(2,31–5,65)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana saskaņā ar

pētījumā TIMI

pieņemto definīciju

2,54

(1,93–3,35)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana saskaņā ar

pētījumā TIMI

pieņemto definīciju

vai bija nepieciešama

medicīniska palīdzība

16,6

2,64

(2,35–2,97)

< 0,0001

Pētījumā PLATO definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

saskaņā ar pētījumā

PLATO pieņemto

definīciju

2,57

(1,95–3,37)

< 0,0001

60 mg tikagrelora

divas reizes dienā + ASS

n = 6958

tikai ASS

n = 6996

Letāls

iznākums/dzīvības

apdraudējums

2,38

(1,73–3,26)

< 0,0001

Cita plaša asiņošana

saskaņā ar pētījumā

PLATO pieņemto

definīciju

3,37

(1,95–5,83)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana saskaņā ar

pētījumā PLATO

pieņemto definīciju

15,2

2,71

(2,40–3,08)

< 0,0001

Asiņošanas smaguma kategoriju definīcijas

Plaša asiņošana saskaņā ar TIMI – letāla asiņošana VAI jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI klīniski nepārprotamas

asiņošanas pazīmes kopā ar hemoglobīna (Hb) līmeņa pazemināšanos par ≥ 50 g/l vai, ja nav pieejama informācija par

Hb līmeni, hematokrīta (Ht) samazināšanos par 15%.

Letāla asiņošana – asiņošanas gadījums, kura dēļ septiņu dienu laikā ir iestājusies nāve.

IKA – intrakraniāla asiņošana.

Cita veida asiņošana saskaņā ar TIMI – plaša neletāla neIKA asiņošana saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto definīciju.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar TIMI – klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa

pazemināšanos par 30–50 g/l.

Asiņošana saskaņā ar TIMI, kuras dēļ nepieciešama medicīniska palīdzība – nepieciešama intervence VAI

stacionēšana, VAI steidzama izmeklēšana.

Plaša letāla vai dzīvībai bīstama asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – letāla asiņošana VAI

jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI intraperikardiāla asiņošana kopā ar sirds tamponādi VAI hipovolēmisku šoku vai

smagu hipotensiju, kuras dēļ nepieciešama presoro/inotropo līdzekļu lietošana vai operācija, VAI klīniski simptomātiska

asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par > 50 g/l vai ja ir pārlietas ≥ 4 vienības eritrocītu masas.

Cita veida plaša asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – ir iestājusies smaga invaliditāte VAI

klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30–50 g/l vai asiņošanas dēļ ir pārlietas

2–3 vienības eritrocītu masas.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – nepieciešama medicīniska intervence

asiņošanas apturēšanai vai ārstēšanai.

Pētījumā PEGASUS pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas divas reizes dienā plašas asiņošanas

(saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) sastopamība bija lielāka nekā pēc

ASS monoterapijas. Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju netika novērota letālas asiņošanas riska

palielināšanās, un tika novērota tikai neliela intrakraniālas asiņošanas riska palielināšanās. Pētījuma

laikā bija maz letālas asiņošanas gadījumu – 11 gadījumi (0,3%) 60 mg tikagrelora devu grupā un

12 gadījumi (0,3%) ASS monoterapijas grupā. Novērotā plašas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā

TIMI pieņemto klasifikāciju) riska palielināšanās 60 mg tikagrelora devu grupā galvenokārt bija

saistīta ar biežāk novērotu plašu cita veida asiņošanu (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju), proti, kuņģa-zarnu trakta asiņošanu.

Plašas vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) un plašas

vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto klasifikāciju) kategorijā tika

novērota biežāka asiņošana, kas līdzīga plašai asiņošanai saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju (skatīt 3. tabulu). Pēc ārstēšanas ar 60 mg tikagrelora devām nevēlamo blakusparādību

dēļ terapija tika pārtraukta biežāk nekā ASS monoterapijas gadījumos (attiecīgi 6,2 un 1,5%

gadījumu). Vairumā šo gadījumu asiņošana bija vieglāka (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju tāda, kuras dēļ nepieciešama medicīniskā palīdzība), piemēram, deguna asiņošana, kā

arī zilumu un hematomu veidošanās.

Pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas daudzās, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, ķermeņa masas,

rases, ģeogrāfiskā reģiona, blakusslimībām, vienlaikus lietotajām zālēm un anamnēzes, definētajās

apakšgrupās asiņošanas veids bija līdzīgs (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto plašas un

maznozīmīgas asiņošanas, kā arī pētījumā PLATO pieņemto plašas asiņošanas klasifikāciju).

Intrakraniāla asiņošana:

spontāni ziņotās IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu un ASS monoterapijas grupā bija līdzīga

(abās terapijas grupās n = 13 jeb 0,2% gadījumu). Traumatiskas un ar procedūrām saistītas

IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu grupā bija nedaudz lielāka (n = 15 jeb 0,2%) nekā

ASS monoterapijas grupā (n = 10 jeb 0,1%). 60 mg tikagrelora devu grupā bija seši letālas

IKA gadījumi, un ASS monoterapijas grupā bija pieci letālas IKA gadījumi. Ņemot vērā lielo

blakusslimību un KV riska faktoru sastopamību pētāmajā populācijā, abās terapijas grupās

intrakraniālas asiņošanas sastopamība bija maza.

Elpas trūkums

Ar tikagreloru ārstētie pacienti ziņoja par aizdusu - elpas trūkuma sajūtu. Pētījumā PLATO par

aizdusas blakusparādībām (BP) (elpas trūkums, elpas trūkums miera stāvoklī, elpas trūkums pie

slodzes, paroksizmāls elpas trūkums naktī un elpas trūkums naktī) ziņoja 13,8% ar Brilique un 7,8%

ar klopidogrelu ārstēti pacienti. Pēc pētnieku uzskata PLATO pētījumā elpas trūkums ir cēloniski

saistīts ar terapiju 2,2% pacientu, kuri lietoja tikagreloru un 0,6% pacientu, kuri lietoja

klopidogrelu, un daži gadījumi bija nopietni (0,14% ar tikagreloru; 0,02% ar klopidogrelu),

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Lielākajā daļā gadījumu ziņotie aizdusas simptomi bija viegli līdz vidēji

smagi, un vairumā gadījumu tā bija vienreizēja epizode drīz pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar astmu/HOPS, kuri ārstēti ar tikagreloru, salīdzinot ar klopidogrelu, var būt

paaugstināts nebūtiskasaizdusas risks (3,29%, lietojot tikagrelors pret 0,53%, lietojot

klopidogrelu) un būtiska aizdusa (0,38%, lietojot tikagreloru pret 0,00%, lietojot klopidogrelu).

Absolūtos skaitļos šis risks bija lielāks kā visā PLATO populācijā. Pacientiem ar astmu vai

HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aptuveni 30% gadījumu tas izzuda 7 dienu laikā. PLATO pētījumā bija iekļauti pacienti ar

sastrēguma sirds mazspēju, HOPS vai astmu pētījuma sākumā; šiem un gados vecākiem

pacientiem par elpas trūkumu ziņots biežāk. Tikagrelora grupā pētījuma aktīvās vielas lietošanu

elpas trūkuma dēļ pārtrauca 0,9% pacientu salīdzinājumā ar 0,1% klopidogrela grupā. Lielāka

elpas trūkuma sastopamība, lietojot tikagreloru, nav saistīta ar jaunu sirds vai plaušu slimību vai

tās gaitas pasliktināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tikagrelors neietekmē plaušu darbības

pārbaužu rezultātus.

Pētījumā PEGASUS aizdusa tika novērota 14,2% pacientu, kas divas reizes dienā lietoja pa

60 mg tikagrelora, un 5,5% pacientu, kas lietoja tikai ASS. Tāpat kā pētījumā PLATO, visbiežāk

novērotā aizdusa bija viegla vai vidēji smaga (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti, kuriem tika

novērota aizdusa, parasti bija gados vecāki vai arī tādi, kuriem pētījuma sākumā bija aizdusa,

HOPS vai astma.

Izmeklējumi

Urīnskābes līmeņa paaugstināšanās: PLATO pētījumā urīnskābe serumā normas augšējo robežu

pārsniedza 22% pacientu, kas saņēma tikagreloru, salīdzinājumā ar 13% pacientu, kas saņēma

klopidogrelu. Pētījumā PEGASUS attiecīgie skaitļi bija 9,1, 8,8 un 5,5% pēc 90 vai 60 mg

tikagrelora devu vai placebo lietošanas. Lietojot tikagreloru, vidēji urīnskābe serumā palielinājās

par aptuveni 15% salīdzinājumā ar aptuveni 7,5%, lietojot klopidogrelu, un pēc ārstēšanas

pārtraukšanas samazinājās līdz aptuveni 7%, lietojot tikagreloru, bet klopidogrela lietotājiem

samazināšanos nenovēroja. Pētījumā PEGASUS pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu lietošanas

6,3 un 5,6% pacientu pēc attiecīgi 90 un 60 mg tikagrelora devu lietošanas serumā pārejoši

paaugstinājās vidējais urīnskābes līmenis, bet 1,5% placebo grupas pacientu urīnskābes līmenis

pazeminājās. Pētījumā PLATO kā BP novērota podagriska artrīta sastopamība tikagrelora grupā

bija 0,2% pret 0,1% klopidogrela grupā. Pētījumā PEGASUS attiecīgie podagriska artrīta

sastopamību raksturojošie skaitļi bija 1,6, 1,5 un 1,1% pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu vai

placebo lietošanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti

ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto

nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot vienreizēju līdz 900 mg lielu devu, tikagrelora panesamība ir laba. Vienreizējas

pieaugošas devas pētījumā devu ierobežoja toksiskā ietekme uz kuņģa-zarnu traktu. Citas klīniski

nozīmīgas blakusparādības, kas var rasties pārdozēšanas gadījumā, ir elpas trūkums un

ventrikulārās pauzes (skatīt 4.8. apakšpunktu).

EKG uzraudzība jāapsver pārdozēšanas izraisīto blakusparādību gadījumā.

Pašlaik nav antidota, kas varētu novērst tikagrelora ietekmi, un tikagrelors nav dializējams

(skatīt

5.2. apakšpunktu). Veicot pārdozēšanas ārstēšanu, jāievēro vietējā standarta

medicīnas prakse.

Paredzamā pārmērīgas tikagrelora lietošanas ietekme ir ilgākas asiņošanas risks saistībā ar

trombocītu inhibīciju. Maz ticams, ka pacientiem ar asiņošanu, ir klīniskais ieguvums no

trombocītu transfūzijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja rodas asiņošana, jāveic piemēroti atbalstoši

pasākumi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot heparīnu, ATĶ kods:

B01AC24

Darbības mehānisms

Brilique satur tikagreloru, kas pieder pie ciklopentiltriazolpirimidīnu (CPTP) ķīmisko vielu

grupas un kas ir perorāli, tieši iedarbīgs, selektīvs un atgriezeniski saistošs P2Y

receptoru

antagonists, kas novērš ADF meditētu trombocītu aktivizāciju un agregāciju.

Tikagrelors

neietekmē pašu ADF saistīšanās vietu, bet gan trombocītu P2Y

ADF receptorus, lai novērstu

signāla pārvadi. Tā kā trombocīti piedalās aterosklerotiskās slimības trombotisko komplikāciju

izraisīšanā un attīstībā, trombocītu funkciju inhibīcija ievērojami samazinājusi KV epizožu risku,

tādu kā nāve, MI un insults.

Tikagrelors arī paaugstina lokalā endogēna adenozīna līmeni, inhibējot ekvilibratīvo nukleozīdu

transportieri-1(ENT-1).

Dokumentāli pierādīts, ka tikagrelors palielina adenozīna izraisīto efektu veselām personām un

pacientiem ar AKS: vazodilatāciju (noteikts pēc koronārās asins plūsmas līmeņa palielināšanās

veseliem voluntieriem un AKS pacientiem); galvassāpes; trombocītu funkciju samazināšanās

(asins analīzēs in vitro un aizdusu. Tomēr, nav novērota skaidri noteikta saistība starp adenozīda

līmeņa palielināšanos un klīnisko iznākumu (t. i. saslimstību un mirstību).

Farmakodinamiskā ietekme

Darbības sākums

Pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), lietojot ASS, tikagreloram konstatēts ātrs

farmakoloģiskās darbības sākums, par ko liecina tikagrelora vidējā trombocītu agregācijas

inhibīcija (IPA) 0,5 stundas pēc 180 mg piesātinošās devas lietošanas par aptuveni 41%,

maksimālo IPA efektu 89% sasniedzot 2-4 stundas pēc devas lietošanas, un šī ietekme saglabājās

2-8 stundas. 90% pacientu 2 stundas pēc devas lietošanas tika sasniegta galīgā apjoma

IPA > 70%.

Darbības beigšanās

Ja plānota koronāro artēriju šuntēšana (KAŠ), asiņošanas risks ar tikagreloru ir lielāks, salīdzinot

ar klopidogrelu, ja lietošana pārtraukta mazāk kā 96 stundas pirms procedūras.

Informācija par terapijas maiņu

Nomainot terapiju no 75 mg klopidogrela devām uz 90 mg tikagrelora devām (divas reizes

dienā), absolūtā IPA palielinās par 26,4% un, nomainot terapiju no tikagrelora uz klopidogrelu,

absolūtā IPA samazinās par 24,5%. Pacientiem terapiju no klopidogrela uz tikagreloru var

nomainīt bez antiagreganta darbības pārtraukuma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskie dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu ir iegūti divos 3. fāzes pētījumos:

pētījumā PLATO (“PLATelet Inhibition and Patient Outcomes”), kura laikā tikagrelors tika

salīdzināts ar klopidogrelu, abas zāles lietojot kombinācijā ar ASS un citu standarta terapiju;

pētījumā PEGASUS TIMI-54 (“PrEvention with TicaGrelor of SecondAry Thrombotic Events

in High-RiSk AcUte Coronary Syndrome Patients”), kura laikā tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošana tika salīdzināta ar ASS lietošanu monoterapijas veidā.

Pētījums PLATO (par pacientiem ar akūtiem koronārajiem sindromiem)

PLATO pētījumā iekļauti 18 624 pacienti, kuri bija nokļuvuši ārsta redzeslokā 24 stundu laikā

pēc nestabilas stenokardijas (NS), miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NSTEMI) vai

miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (STEMI) simptomu rašanās un sākotnēji tika ārstēti

medikamentozi vai ar perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) vai veicot KAŠ.

Klīniskā efektivitāte

Uz katru dienu lietotas ASS fona, lietojot tikagreloru 90 mg 2 reizes dienā, konstatēja, ka

Brilique ir pārāks par klopidogrelu 75 mg dienā, novēršot salikto vērtēto raksturlielumu KV nāvi,

MI vai insultu, ar atšķirību, ko nosaka KV nāve un MI. Pacienti, kas saņēma 300 mg slodzes

devu klopidogrela (iespējams 600 mg pie PCI) vai 180 mg tikagrelora.

Rezultāts tika sasniegts agrīni (absolūtā riska samazinājums (Absolute Risk Reduction [ARR])

0,6% un relatīvā riska samazinājums (Relative Risk Reduction [RRR]) 12% pēc 30 dienām),

stabils ārstēšanas efekts saglabājās visu 12 mēnešu periodu, kā rezultātā ARR bija 1,9% gadā ar

RRR 16%. Tas liecina, ka pacientus ar tikagreloru 90 mg divas reizes dienā var ārstēt līdz

12 mēnešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Ārstējot 54 AKS slimniekus ar tikagreloru nevis

klopidogrelu, tiks novērsts viens aterotrombotisks notikums, ārstējot 91 pacientu, tiks novērsts

viens KV nāves gadījums. (skatīt 1. attēlā un 4. tabulā).

Tikagrelora terapeitiskais efekts salīdzinājumā ar klopidogrelu ir viendabīgs daudzās

apakšgrupās, tostarp apakšgrupās, kas veidotas pēc ķermeņa masas, dzimuma, cukura diabēta,

tranzitoras išēmijas lēkmes vai nehemorāģiska insulta anamnēzē, revaskularizācijas, vienlaikus

terapijas, tostarp heparīnu, GpIIb/IIIa inhibitoru un protonu sūkņa inhibitoru lietošanas (skatīt

4.5. apakšpunktu); galīgās traucējuma diagnozes (STEMI, NSTEMI vai NS) un randomizācijas

brīdī plānotā terapijas veida (invazīva vai medikamentoza).

Konstatēja vāji nozīmīgu ārstēšanas saistību ar reģionu, lai gan primārā vērtētā raksturlieluma

riska attiecība (RA) citās pasaules daļās ir labvēlīga tikagreloram, Ziemeļamerikā tā ir labāka

klopidogrelam, kas novērots aptuveni 10% vispārējās pētītās populācijas (mijiedarbības

p vērtība = 0,045). Papildus analīzes liecina par iespējamu mijiedarbību ar ASS devām, novēroja

samazinātu tikagrelora efektivitāti, pieaugot lietotajām ASS devām. Ilgstošai lietošanai

vienlaicīgi ar tikagreloru, ieteicamā ASS uzturošā dienas deva ir 75-150 mg (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu)

attēlā redzams aprēķinātais risks līdz kāda salikta efektivitātes vērtētā raksturlieluma

traucējuma pirmajai epizodei.

1. attēls. Salikta primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PLATO

Tikagrelors mazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma sastopamību salīdzinājumā ar

klopidogrelu gan NS/NSTEMI, gan STEMI populācijā (4. tabula). Tādējādi 90 mg Brilique devas

divas reizes dienā kopā ar mazām ASS devām var lietot pacientiem ar AKS (nestabilu stenokardiju,

miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma [NSTEMI] vai miokarda infarktu ar ST segmenta

pacēlumu [STEMI]), arī klīniski kontrolētiem pacientiem, kā arī pacientiem, kas tiek kontrolēti ar

perkutānas koronāras intervences (PKI) vai koronāro artēriju šuntēšanas (KAŠ) palīdzību.

4. tabula. Primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā raksturlieluma analīze (PLATO

pētījums)

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu

reizi dienā

(pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

p vērtība

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

10,9

16 ( 8, 23)

0,0003

Plānota invazīva

terapija

10,0

16 ( 6, 25)

0,0025

Plānota

medikamentoza

terapija

11,3

13,2

15 (0,3, 27)

0,0444

KV nāve

21 ( 9, 31)

0,0013

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu

reizi dienā

(pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

p vērtība

MI (izņemot latentu

16 ( 5, 25)

0,0045

Insults

–0,2

–17 (–52, 9)

0,2249

Jebkāda iemesla nāve,

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

11,5

16 ( 8, 23)

0,0001

KV nāve, MI kopā,

insults, NRI, RI, TIL

vai cita veida ATT

13,8

15,7

12 ( 5, 19)

0,0006

Jebkāda cēloņa nāve

22 (11, 31)

0,0003

Noteikta stenta

tromboze

32 ( 8, 49)

0,0123

ARR = (absolute risk reduction) absolūtā riska samazinājums; RRR = (relative risk reduction) relatīvā

riska samazinājums = (1–riska attiecība) x 100%. Negatīvs RRR liecina par relatīvā riska palielināšanos.

Izņemot latenta MI gadījumus.

NRI = nopietna recidivējoša išēmija; RI = recidivējoša išēmija; TIL = tranzitora išēmijas lēkme; ATT = arteriāls

trombotisks traucējums. MI gadījumi kopā ietver latentu MI, par traucējuma datumu nosakot konstatēšanas dienu.

Nomināla nozīmības vērtība; visas citas ir oficiāli statistiski nozīmīgas pēc iepriekš definētas hierarhijas pārbaudes.

PLATO ģenētiskais papildpētījums

CYP2C19 un ABCB1 genotipēšana 10 285 PLATO pacientiem sniedza informāciju par genotipa

grupu saistību ar PLATO iznākumiem. Brilique pārākumu pār klopidogrelu nozīmīgu KV

traucējumu mazināšanā pacienta CYP2C19 vai ABCB1 genotips būtiski neietekmēja. Līdzīgi kā

PLATO pētījumā kopumā, kopējais PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaits tikagreloram un

klopidogrelam neatšķīrās, neatkarīgi no CYP2C19 vai ABCB1 genotipa. Pacientiem, kuriem

zudusi viena vai vairākas CYP2C19 funkcionālās alēles, lietojot tikagreloru, ar KAŠ nesaistīta

PLATO smaga asiņošana radās biežāk nekā klopidogrela lietotājiem, bet pacientiem, kuriem

funkcionālās alēles nebija zudušas, šis biežums bija līdzīgs kā klopidogrelam.

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums (KV nāve, MI, insults vai PLATO definēti smagas

asiņošanas gadījumi kopumā) liecina, ka tikagrelora labāko efektivitāti salīdzinājumā ar

klopidogrelu smagas asiņošanas gadījumi 12 mēnešu laikā pēc AKS nemazina (ARR 1,4%, RRR

8%, RA 0,92; p=0,0257).

Klīniskais drošums

Holtera papildpētījums

Lai pētītu kambaru darbības pauzes vai cita veida aritmijas epizodes PLATO pētījumā, pētnieki

veica Holtera monitorēšanu gandrīz 3000 pacientiem, no kuriem aptuveni 2000 bija pieraksti gan

AKS akūtas fāzes laikā, gan pēc viena mēneša. Primārais interesējošais mainīgais raksturlielums

bija ≥ 3 sekundes ilgu kambaru darbības paužu rašanās. Lietojot tikagreloru, akūtā fāzē kambaru

darbības pauzes radās vairāk pacientiem (6,0%) nekā lietojot klopidogrelu (3,5%), pēc 1 mēneša

attiecīgi 2,2% un 1,6% (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKS akūtās fāzes laikā kambaru darbības

pauzes bija izteiktākas pacientiem ar HSM anamnēzē, kas saņēma tikagreloru (9,2% pret 5,4%

pacientiem bez HSM anamnēzē; pacientiem, kas saņēma klopidogrelu 4,0% pret 3,6% pacientiem

bez HSM vēsturē). Šo nelīdzsvarotību nenovēroja 1 mēneša laikā: 2,0% pret 2,1% pacientiem,

kuri saņēma tikagreloru attiecīgi ar un bez HSM anamnēzē; un 3,8% pret 1,4%, saņemot

klopidogrelu. Šajā pacientu populācijā klīniski nelabvēlīgas sekas neradīja (ieskaitot sirds ritma

devēja implantēšanu).

Pētījums PEGASUS (miokarda infarkts anamnēzē)

Pētījums PEGASUS TIMI-54 bija starptautisks daudzcentru randomizēts dubultmaskēts, ar placebo

kontrolēts notikumu pētījums ar paralēlām grupām. Pētījumā piedalījās 21 162 pacienti, un tā

mērķis bija vērtēt aterotrombozes notikumu profilaksi, pacientiem ar MI anamnēzē un citiem

aterotrombozes riska faktoriem lietojot divas tikagrelora devas (pa 90 vai 60 mg divas reizes dienā)

kombinācijā ar ASS terapiju, lietojot mazas devas (75–150 mg), šādu terapiju salīdzinot ar

ASS monoterapiju.

Pacienti bija piemēroti dalībai pētījumā, ja viņi bija vismaz 50 gadus veci, viņu anamnēzē bija MI

(1–3 gadus pirms randomizācijas) un bija vismaz viens no šādiem aterotrombozes riska faktoriem –

vecums ≥ 65 gadi, medikamentozi ārstējams cukura diabēts, otrs agrāk bijis MI, vairāku asinsvadu

KSS simptomi vai hroniski nieru darbības traucējumi (bet ne terminālā stadijā).

Pacienti nebija piemēroti, ja viņiem pētījuma periodā bija plānota P2Y

receptoru antagonista,

dipiridamola, cilostazola vai antikoagulantu terapija, ja viņiem bija ar asiņošanu saistītas

patoloģijas vai išēmisks insults vai intrakraniāla asiņošana anamnēzē, audzējs centrālajā nervu

sistēmā vai intrakraniālo asinsvadu anomālijas vai ja viņiem pēdējo sešu mēnešu anamnēzē bija

kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai pēdējo 30 dienu anamnēzē bija plaša ķirurģiska operācija.

Klīniskā efektivitāte

2. attēls. Saliktā primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PEGASUS

5. tabula. Pētījumā PEGASUS novērotā primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā

raksturlieluma analīze

60 mg tikagrelora divas reizes dienā

+ASS

n = 7045

tikai ASS

n = 7067

p vērtība

Raksturojums

Pacienti,

kam bijuši

notikumi

K-M%

RA

(95 % TI)

Pacienti,

kam bijuši

notikumi

K-M%

Primārais vērtētais raksturlielums

Salikts - KV

nāve/MI/insults

487 (6,9%)

7,8%

0,84

(0,74–0,95)

578 (8,2%)

9,0%

0,0043 (s)

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

210 (3,0%)

3,4%

0,0676

285 (4,0%)

4,5%

0,84

(0,72–0,98)

338 (4,8%)

5,2%

0,0314

Insults

91 (1,3%)

1,5%

0,75

(0,57–0,98)

122 (1,7%)

1,9%

0,0337

Sekundārais vērtētais raksturlielums

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

0,83

(0,68–1,01)

3,4%

Jebkura cēloņa

nāve

289 (4,1%)

(4,1%)

0,89

(0,76–1,04)

326 (4,6%)

(4,6%)

Riska attiecība un p vērtības ir aprēķinātas atsevišķi, salīdzinot tikagrelora un ASS terapiju. Aprēķinam ir izmantots

Koksa proporcionālā riska modelis, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais paskaidrojošais parametrs.

Procentuālais KM aprēķins pēc 36 mēnešiem.

Piebilde: komponentu KV nāves, MI un insulta pirmo notikumu skaits ir patiesais katra komponenta pirmo gadījumu

skaits, kas nepapildina saliktā vērtētā raksturlieluma gadījumu skaitu.

(s) norāda uz statistisku nozīmību.

TI – ticamības intervāls; KV – kardiovaskulārā sistēma; RA – riska attiecība; KM – Kaplana-Meijera; MI – miokarda

infarkts.

n – pacientu skaits.

Saistībā ar artēriju trombozes profilaksi gan 60 mg, gan 90 mg tikagrelora devu un

ASS kombinācijas shēma bija iedarbīgāka par ASS monoterapijas shēmu (saliktais

vērtētais

raksturlielums

: KV nāve, MI un insults), turklāt terapijas efekts pastāvīgi saglabājās visā pētījuma

periodā – pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas relatīvā riska samazināšanās (RRS) un absolūtā

riska samazināšanās (ARS) bija attiecīgi 16 un 1,27%, bet pēc 90 mg tikagrelora devu lietošanas

RRS un ARS bija attiecīgi 15 un 1,19%.

Lai gan 90 un 60 mg devu efektivitāte bija līdzīga, ir pierādījumi tam, ka saistībā ar asiņošanas un

aizdusas risku mazākā deva bija labāk panesama un drošāka. Tādēļ pacientiem, kuriem anamnēzē

ir MI, turklāt ir aterotrombozes notikumu risks, aterotrombozes (KV nāves, MI un insulta)

notikumu profilaksei ir ieteicams divas reizes dienā lietot 60 mg Brilique devas kombinācijā

ar ASS.

Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju divas reizes dienā lietotas 60 mg tikagrelora devas nozīmīgi

samazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) gadījumu sastopamību.

Primārā saliktā vērtētā raksturlieluma notikumu sastopamības samazināšanos veicināja visi saliktā

vērtētā raksturlieluma komponenti (saistībā ar KV nāves, MI un insulta sastopamību RRS bija

attiecīgi 17, 16 un 25%).

Saistībā ar salikto vērtēto raksturlielumu RRS no 1. līdz 360. dienai (17%) bija līdzīga tai, kas

novērota, sākot ar 361. dienu (16%). Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas

bijusi ilgāka par trim gadiem, ir ierobežoti.

Nav pieradīts ieguvums no tikagrelora lietošanas (primārā saliktā vērtētā raksturlieluma

samazināšanās KV nāve, MI un insults, taču paaugstinājās smaga asiņošana), kad tikagrelors 60 mg

divas reizes dienā tika lietots klīniskiem stabiliem pacientiem >2 gadus pēc miokarda infarkta, vai

vairāk kā vienu gadu pēc ārstēšanas ar citu adenozīndifosfāta (ADF) inhibitoru.

Klīniskais drošums

Ar 60 mg tikagreloru ārstētajiem pacientiem vecākiem par >75 gadiem lietošanas pārtraukšanas

biežums asiņošanas un aizdusas dēļ bija augstāks (42%), salīdzinot ar jaunākiem pacientiem

(diapazonā: 23-31%), un salīdzinot ar placebo vairāk kā 10% (42% pret 29%) pacientu virs

>75 gadiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Brilique

visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pie akūtiem koronāriem sindromiem (AKS)

un miokarda infarkta (MI) anamnēzē (informāciju par pediatrisko populāciju skatīt

4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Tikagreloram pierādīta lineāra farmakokinētika, un tikagrelora un aktīvā metabolīta (AR-

C124910XX) iedarbība ir aptuveni proporcionāla devai līdz 1260 mg.

Uzsūkšanās

Tikagrelora uzsūkšanās ir strauja, un vidējais t

ir aptuveni 1,5 stundas. Galvenā cirkulējošā

metabolīta AR-C124910XX (arī aktīvs) veidošanās no tikagrelora notiek ātri, un vidējais t

aptuveni 2,5 stundas. Pēc vienas 90 mg tikagrelora devas iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā

veseliem brīvprātīgajiem C

ir 529 ng/ml, un AUC

ir 3451 ng*h/ml. Metabolīta un

pamatsavienojuma attiecība ir 0,28 C

un 0,42 AUC.

Tikagrelora un AR-

C124910XX farmakokinētika pacientiem ar MI anamnēzē bija līdzīga tai, kas novērota

pacientiem ar AKS. Pamatojoties uz pētījuma PEGASUS populācijas farmakokinētikas analīzes

rezultātiem, pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas tā C

līdzsvara koncentrācija ir 391 ng/ml,

un AUC ir 3801 ng*h/ml. Pēc 90 mg tikagrelora devu lietošanas tā C

līdzsvara stāvoklī ir

627 ng/ml, un AUC ir 6255 ng*h/ml.

Aprēķināts, ka tikagrelora vidējā absolūtā biopieejamība ir 36%. Trekna maltīte tikagrelora AUC

palielināja par 21% un aktīvā metabolīta C

samazināja par 22%, bet tikagrelora C

vai aktīvā

metabolīta AUC neietekmēja. Uzskata, ka šīm nelielajām pārmaiņā ir minimāla klīniska nozīme,

tādēļ tikagreloru var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Tikagrelors, kā arī tā

aktīvais metabolīts ir P-gp substrāti.

Tikagreloram saberztu tablešu maisījumā ar ūdeni, perorāli lietojamam vai ievadītam caur

nazogastrālo zondi kunģī ir salīdzināma biopieejamība ar veselu tableti saistībā ar AUC un C

tikagreloram un tā aktīvajam metabolītam. Sākotnējā pakļaušana iedarbībai (0.5 un 1 h pēc

devas) no tikagrelora tabletes, kas sajaukta ar ūdeni bija augstāka salīdzinājumā ar veselu tableti,

ar identiskām koncentrācijām ( no 2 līdz 48 h iedarbība pēc tam).

Izkliede

Tikagrelora izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos ir 87,5 l. Tikagrelors un tā aktīvais metabolīts

plaši saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (>99,0%).

Biotransformācija

CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas nodrošina tikagrelora metabolismu un aktīvā metabolīta

veidošanos, un tā mijiedarbība ar citiem CYP3A substrātiem ir diapazonā no aktivizēšanas līdz

inhibīcijai.

Tikagrelora galvenais metabolīts ir AR-C124910XX, kas arī ir aktīvs, kā apliecina in vitro

saistīšanās ar trombocītu P2Y

ADF receptoru. Aktīvā metabolīta sistēmiskā iedarbība ir

aptuveni 30-40% no tikagrelora sistēmiskās iedarbības.

Eliminācija

Galvenais tikagrelora eliminācijas ceļš ir metabolisms aknās. Lietojot radioloģiski iezīmētu

tikagreloru, vidējā atgūtā radioaktivitāte ir aptuveni 84% (57,8% izkārnījumos, 26,5% urīnā).

Gan tikagrelora, gan aktīvā metabolīta izdalīšanās apjoms ar urīnu bija mazāk nekā 1% devas.

Galvenais aktīvā metabolīta eliminācijas ceļš ar vislielāko varbūtību ir sekrēcija ar žulti. Vidējais

bija aptuveni 7 stundas tikagreloram un 8,5 stundas aktīvam metabolītam.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētiskās analīzes populācijā gados vecākiem AKS pacientiem (≥ 75 g.

salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem novēroja izteiktāku tikagrelora (gan C

, gan AUC

palielinājās par aptuveni 25%) un aktīvā metabolīta iedarbību. Šīs atšķirības neuzskata par

klīniski nozīmīgām. (Skatīt 4.2. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Tikagrelora lietošana pediatriskā populācijā nav pētīta (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Dzimums

Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, novēroja izteiktāku tikagrelora un aktīvā metabolīta iedarbību.

Šīs atšķirības neuzskata par klīniski nozīmīgām.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu

nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) tikagrelora iedarbība bija par aptuveni 20%

mazāka un tā aktīvā metabolīta iedarbība bija par aptuveni 17% augstāka .

Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā, kuriem veic hemodialīzi salīdzinājumā ar atbilstošiem

cilvēkiem bez dialīzes, saņemot 90 mg tikagrelora vienu reizi dienā, AUC un C

bija lielāks par

attiecīgi 38% un 51%, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru funkciju. Līdzīgs tikagrelora

iedarbības pieaugums tika novērots, kad tikagreloru saņēma uzreiz pirms dialīzes (attiecīgi 49% un

61%), parādot, ka tikagrelors nav dializējams. Mazākā mērā pieauga aktīvā metabolīta iedarbība

(AUC 13-14% un C

17-36%). Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā tikagrelora ietekme uz

trombocītu agregācijas inhibīciju (inhibition of platelet aggregation, IPA) nebija atkarīga no

dialīzes un bija līdzīga kā pacientiem ar normālu nieru funkciju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem

cilvēkiem tikagrelora C

un AUC bija lielāks par attiecīgi 12 un 23%, tomēr tikagrelora

IPA efekts abās grupās bija līdzīgs. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem deva

nav jāpielāgo. Tikagrelors nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, un nav

informācijas par farmakokinētiku pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem, kuriem pētījuma sākumā bija mēreni vai izteikti palielinātas aknu darbību

raksturojošo analīžu rezultātu vērtības, tikagrelora koncentrācija kopumā bija līdzīga vai nedaudz

lielāka par to, kas novērota tiem pacientiem, kuriem pētījuma sākumā nebija palielinātas minēto

rezultātu vērtības. Pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem nav jāiesaka pielāgot

devu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Etniskā piederība

Aziātu izcelsmes pacientiem vidējā biopieejamība salīdzinājumā ar baltās rases pārstāvjiem ir par

39% lielāka. Pacientiem, kuri paši sevi atzinuši par melnādainiem, tikagrelora biopieejamība bija

par 18% mazāka nekā baltās rases pacientiem. Klīniskās farmakoloģijas pētījumos tikagrelora

iedarbība (C

un AUC) japāņu pacientiem bija par aptuveni 40% (20% pēc tam, kad veikta

pielāgošana atbilstoši ķermeņa masai) lielāka nekā baltās rases pārstāvjiem. Pacientiem, kuri sevi

identificē kā spāņi vai latīņamerikāņi, tikagrelora iedarbības intensitāte ir līdzīga tai, kas

novērota eiropeīdiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par tikagrelora un tā galvenā metabolīta

farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina

par nepieņemamu blakusparādību risku cilvēkam.

Vairākām dzīvnieku sugām novēroja kuņģa-zarnu trakta kairinājumu pie klīniski atbilstoša

iedarbības līmeņa (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietojot tikagreloru lielā devā žurku mātītēm, konstatēta palielināta dzemdes audzēju

(adenokarcinomu) un aknu adenomu sastopamība. Dzemdes audzēju rašanās mehānisms ir drīzāk

hormonālā līdzsvara traucējumi, kas žurkām var ietekmēt audzējus. Iespējams, aknu adenomu

rašanās mehānisms ir grauzēju-specifiska enzīmu indukcija aknās. Tādēļ maz ticams, ka

kancerogenitātes pētījumus var attiecināt uz cilvēkiem.

Žurkām, lietojot mātītei toksisku devu, novēroja nelielas attīstības anomālijas (drošuma

robeža 5,1). Trušu mātītēm, kas lietojušas lielas devas, bez toksiskas ietekmes uz mātīti, augļiem

novērota neliela aknu nobriešanas un skeleta attīstības aizkavēšanās (drošuma robeža 4,5).

Ar žurkām un trušiem veiktajos pētījumos konstatēta toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju

ar nedaudz samazinātu ķermeņa masas pieaugumu mātītēm un samazinātu jaundzimušo

dzīvotspēju un ķermeņa masu dzimšanas brīdī, kā arī ar aizkavētu augšanu. Tikagrelors izraisīja

neregulārus ciklus (galvenokārt ciklu pagarināšanos) žurku mātītēm, bet neietekmēja kopējo

auglību žurku tēviņiem un mātītēm. Ar radioloģiski iezīmētu tikagreloru veiktajos

farmakokinētikas pētījumos pierādīts, ka pamatsavienojums un tā metabolīti žurkām izdalās ar

mātes pienu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mannīts (E421)

Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts

Magnija stearāts (E470b)

A tipa nātrija cietes glikolāts

Hidroksipropilceluloze (E463)

Tabletes apvalks

Titāna dioksīds (E171)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Makrogols 400

Hipromeloze (E464)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs blisteris (ar simboliem saule un mēness) pa 10 tabletēm;

kastītēs pa 60 tabletēm (6 blisteri) un 180 tabletēm (18 blisteri).

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs kalendāra blisteris (ar simboliem saule un mēness) pa 14

tabletēm; kastītēs pa 14 tabletēm (1 blisteris), pa 56 tabletēm (4 blisteri) un pa 168

tabletēm (12 blisteri).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85 Södertälje

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/10/655/007-011

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 3.decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 17. jūlijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Brilique 90 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 90 mg tikagrelora (ticagrelor).

Brilique satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Apaļas, abpusēji izliektas, dzeltenas tabletes ar apzīmējumu „90” virs „T” vienā pusē un gludas

no otras puses.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Brilique, lietojot kopā ar acetilsalicilskābi (ASS), ir indicēts aterotrombotisku traucējumu

profilaksei pieaugušiem pacientiem ar:

akūtu koronāro sindromu (AKS);

miokarda infarktu (MI) anamnēzē un aterotrombotisku notikumu attīstības lielu risku

(skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pacientiem, kuri lieto Brilique, katru dienu jālieto arī maza (75–150 mg) ASS balstdeva, ja vien tā

nav kontrindicēta īpašu apstākļu dēļ.

Akūti koronārie sindromi

Brilique terapija jāsāk ar vienreizēju 180 mg piesātinošo devu (divas tabletes pa 90 mg) un pēc

tam jāturpina lietot pa 90 mg divreiz dienā.

AKS pacientiem ir ieteicama 12 mēnešus ilga ārstēšana ar 90 mg Brilique devām, ja vien nav

klīniski indicēta terapijas pārtraukšana (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Miokarda infarkts anamnēzē

Brilique 60 mg divas reizes dienā ir ieteicamā devu shēma, lai pagarinātu ārstēšanas laiku

pacientiem ar MI anamnēzē vismaz vienu gadu, un ir liels aterotrombozes attīstības risks (skatīt

5.1. apakšpunktu). AKS pacientiem ar lielu artēriju trombozes notikumu risku terapiju vislabāk

sākt kā terapijas pagarinājumu pēc sākotnējās vienu gadu ilgās ārstēšanas ar 90 mg Brilique

devām vai ar citu adenozīndifosfāta (ADF) receptoru inhibitoru. Terapiju var sākt arī ne vēlāk kā

divus gadus pēc MI vai viena gada laikā pēc agrāk izmantotā ADF receptoru inhibitora lietošanas

pārtraukšanas. Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas bijusi ilgāka par

trim gadiem, ir ierobežoti.

Ja nepieciešama terapijas maiņa, pirmā Brilique zāļu deva jāordinē 24 stundas pēc pēdējās cita

antiagreganta devas lietošanas.

Izlaista deva

Jāizvairās no terapijas kļūdām. Pacientam, kurš izlaiž Brilique devu, plānotajā laikā jālieto tikai

viena tablete (nākamā deva).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tikagrelora lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ

šādiem pacientiem tas ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Par pacientiem, kuriem ir

vidēji smagi aknu darbības traucējumi, ir pieejama tikai ierobežota informācija. Devas

pielāgošana netiek ieteikta, tomēr tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana

nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par tikagrelora drošumu un efektivitāti bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Brilique var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Pacienti, kuri nevar norīt veselu tableti, tabletes var sasmalcināt smalkā pulverī, sajaukt ar

pusglāzi ūdens un nekavējoties izdzert. Glāzi izskalot, piepildot to vēlreiz līdz pusei ar ūdeni, un

saturu izdzert. Maisījums var tikt ievadīts caur nazogastrālo zondi (CH8 vai lielāku). Ļoti svarīgi

ir izskalot nazogastrālo zondi ar ūdeni pēc maisījuma ievadīšanas.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aktīva patoloģiska asiņošana.

Intrakraniāla asiņošana anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.2., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Tikagrelora vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram,

ketokonazolu, klaritromicīnu, nefazodonu, ritonavīru un atazanavīru), jo vienlaikus

lietošana var ievērojami palielināt tikagrelora iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošanas risks

Tikagrelora lietošana pacientiem ar diagnosticētu palielinātu asiņošanas risku jāizvērtē, ņemot vērā

ieguvumu, ko sniedz aterotrombotisko traucējumu novēršana (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Ja klīniski indicēts, tikagrelors jālieto piesardzīgišādām pacientu grupām:

pacientiem ar noslieci uz asiņošanu (piemēram, pēc nesenas traumas vai nesen veiktas

operācijas ar asinsreces traucējumiem, pēc aktīvas vai nesenas kuņģa-zarnu trakta

asiņošanas). Tikagrelora lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar aktīvu patoloģisku

asiņošanu, pacientiem ar intrakraniālu asiņošanu un pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu);

pacientiem, kuri 24 stundu laikā pēc tikagrelora devas lietošanas vienlaikus lietos zāles, kas

var palielināt asiņošanas risku (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL),

perorālos antikoagulantus un/vai fibrinolītiskos līdzekļus).

Veseliem brīvpratīgājiem trombocītu transfūzija nenovērsa tikagrelora trombocitāro iedarbību,

un pacientiem ar asiņošanu klīniskais ieguvums ir maz ticams. Tā kā tikagrelora lietošana

vienlaikus ar desmopresīnu nav saīsinājusi asiņošanas standartlaiku, ir maz ticams, ka

desmopresīns būs efektīvs klīniski nozīmīgos asiņošanas gadījumos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Antifibrinolītiskie

līdzekļi

(aminokapronskābe

traneksāmskābe)

un/vai

rekombinants

VIIa faktors var

veicināt

hemostāzi. Tikagrelora lietošanu drīkst

atsākt

pēc tam, kad ir

noteikts

asiņošanas cēlonis, un tas tiek kontrolēts.

Operācija

Pacientiem jāiesaka informēt ārstus un zobārstus par tikagrelora lietošanu pirms jebkuras plānotas

operācijas un jebkuru jaunu zāļu lietošanas.

PLATO pētījumā pacientiem, kuriem tiek veikta koronārās artērijas šuntēšana (KAŠ), lietojot

tikagreloru,

bija vairāk asiņošanas gadījumu, salīdzinot ar klopidogrelu, pārtraucot terapiju

1 dienu pirms operācijas, bet smagu asiņošanas gadījumu biežums bija līdzīgs kā pēc

klopidogrela lietošanas terapijas pārtraukšanas 2 vai vairākas dienas pirms operācijas (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja pacientam jāveic plānveida operācija un antiagreganta iedarbība nav

vēlama, Brilique lietošana jāpārtrauc 5 dienas pirms operācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem anamnēzē ir išēmisks insults

Saskaņā ar pētījumā PLATO iegūtajiem rezultātiem pacientus AKS pacientus, kuriem anamnēzē

ir išēmisks insults, var ārstēt ar tikagreloru ne ilgāk kā 12 mēnešus.

Pētījumā PEGASUS netika iekļauti pacienti, kam anamnēzē ir MI un iepriekš pārciests išēmisks

insults, tādēļ šādiem pacientiem datu trūkuma dēļ par vienu gadu ilgāka ārstēšana nav ieteicama.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem tikagrelora lietošana ir kontrindicēta (skatīt

4.2. un 4.3. apakšpunktu). Pieredze par tikagrelora lietošanu pacientiem ar vidēji smagiem aknu

darbības traucējumiem ir ierobežota, tādēļ attiecībā uz šādiem pacientiem jāievēro piesardzība

(skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir bradikardijas risks

Tikagrelora terapijas laikā, salīdzinot ar klopidogrelu, monitorējot ar Holtera EKG, ir novērotas

galvenokārt asimptomātiskas ventrikulāras pauzes. Pacientus ar palielinātu bradikardijas risku

(piemēram, pacientus bez elektrokardiostimulatora, kuriem ir sinusa mezgla vājuma sindroms,

2. vai 3. pakāpes AV blokāde vai ar bradikardiju saistīts ģībonis) izslēdza no galveniem

pētījumiem, kurā tika vērtēts tikagrelora drošums un efektivitāte. Tādēļ ierobežotas klīniskās

pieredzes dēļ šiem pacientiem tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Papildus jāievēro piesardzība, lietojot Brilique vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju.

Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības, vienlaicīgi lietojot

vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta blokatori, 33% kalcija

kanāla blokatori diltiazēms un verapamils, un 4% digoksīns) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

PLATO pētījuma Holter apakšpētījumā AKS akūtās fāzes laikā, pacientiem, kuri lietoja

tikagreloru bija vairāk ventrikulāras pauzes ≥ 3 sekundēm, salīdzinot ar klopidogrelu. Holter

konstatēto ventrikulāro paužu pieaugums ar tikagreloru AKS akūtajā fāzē bija lielāks pacientiem

ar hronisku sirds mazspēju (HSM), salīdzinot ar kopējo populāciju, bet nebija lielāks, lietojot

tikagreloru 1 mēnesi vai salīdzinot ar klopidogrelu. Šīs atšķirības dēļ šajā pacientu grupā

nekonstatēja nelabvēlīgu klīnisku iznākumu (t.sk. sinkopi vai sirds ritma devēja implantēšanu)

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Elpas trūkums

Ziņots, ka ar tikagreloru ārstētajiem pacietiem ir bijusi aizdusa. Elpas trūkums parasti ir viegls vai

vidēji smags un bieži izzūd bez ārstēšanas pārtraukšanas. Pacientiem ar astmu vai hronisku

obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuri lieto tikagreloru, var būt palielināts absolūtais elpas

trūkuma risks. Pacientiem ar astmu un/vai HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi.

Mehānisms nav noskaidrots. Ja pacients ziņo par pirmreizēju elpas trūkumu, tā pagarināšanos vai

pastiprināšanos, jāveic pilnīga izmeklēšana un tikagrelora nepanesamības gadījumā tā lietošana

jāpārtrauc. Sīkāku informāciju skatīt 4.8. apakšpunktā.

Kreatinīna līmeņa palielināšanās

Tikagrelora terapijas laikā var palielināties kreatinīna līmenis asinīs. Mehānisms nav noskaidrots.

Saskaņā ar klīnisko standartpraksi jāpārbauda nieru darbība. Pacientiem, kuriem ir AKS, nieru

darbību ieteicams pārbaudīt arī vienu mēnesi pēc tikagrelora terapijas uzsākšanas, īpašu uzmanību

pievēršot ≥ 75 gadus veciem pacientiem, pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru

darbības traucējumiem un pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar angiotensīna receptoru

blokatoriem (ARB).

Hiperurikēmija

Tikagrelora terapijas laikā ir iespējama hiperurikēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tikagrelors

tiek lietots pacientiem, kuriem anamnēzē ir hiperurikēmija vai podagrisks artrīts, ieteicams ievērot

piesardzību. Piesardzības nolūkos nav ieteicams lietot tikagreloru pacientiem ar

urīnskābes nefropātiju.

Trombotiska trombocitopēniska purpura (TTP)

Pēc tikagrelora lietošanas ļoti reti ziņots par trombotisku trombocitopēnisku purpuru (TTP). Tai

raksturīga trombocitopēnija un mikroangiopātiska hemolītiska anēmija vienlaikus ar neiroloģisku

atradi, nieru darbības traucējumiem vai drudzi. TTP ir potenciāli letāls stāvoklis, kad nepieciešama

tūlītēja ārstēšana, ieskaitot plazmaferēzi.

Ietekme uz trombocītu funkcijas testiem, lai diagnosticētu heparīna izraisītu trombocitopēniju

(HIT)

Heparīna inducētās trombocītu aktivizācijas (HIPA) testā, ko izmanto HIT diagnosticēšanai, anti-

trombocītu faktora 4/heparīna antivielas pacienta serumā heparīna klātbūtnē aktivizē veselu donoru

trombocītus.

Pacientiem, kuriem tika ordinēts tikagrelors, tika ziņots par kļūdaini negatīviem trombocītu

funkcijas testa rezultātiem (iekļaujot, bet neaprobežojoties tikai ar HIPA testu), nosakot HIT. Tas ir

saistīts ar to, ka tikagrelors testā nomāc P2Y

receptorus veselu donoru trombocītos pacientu

serumā / plazmā. Lai interpretētu HIT trombocītu funkcijas testus, nepieciešama informācija par

vienlaicīgu ārstēšanu ar tikageloru.

Pacientiem, kuriem ir attīstījusies HIT, jānovērtē ieguvuma/riska attiecība, turpinot ārstēšanu ar

tikagreloru, ņemot vērā gan HIT protrombotisko stāvokli, gan paaugstinātu asiņošanas risku,

lietojot vienlaikus antikoagulantus un tikagreloru.

Citi brīdinājumi

Pamatojot ar PLATO pētījumā novēroto mijiedarbību starp ASS uzturošo devu un tikagrelora

relatīvo efektivitāti, salīdzinot ar klopidogrelu, vienlaicīga tikagrelora un lielas ASS uzturošās devas

(> 300 mg) lietošana nav ieteicama (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Priekšlaicīga terapijas pārtraukšana

Priekšlaicīga jebkura antiagreganta, tostarp Brilique, lietošanas pārtraukšana var palielināt

kardiovaskulāras (KV) nāves, MI vai insulta risku pacienta pamatslimības dēļ. Tāpēc jāizvairās no

priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tikagrelors ir galvenokārt CYP3A4 substrāts un viegls CYP3A4 inhibitors. Tikagrelors ir arī P-

glikoproteīna (P-gp) substrāts un vājš P-gp inhibitors, un tas var palielināt P-gp substrātu

iedarbību.

Zāļu un citu produktu ietekme uz tikagreloru

CYP3A4 inhibitori

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori – ketokonazola lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

un AUC attiecīgi 2,4 un 7,3 reizes. Aktīvā metabolīta C

un AUC

samazinājās par attiecīgi 89% un 56%. Paredzams, ka citiem spēcīgiem CYP3A4

inhibitoriem (klaritromicīnam, nefazodonam, ritonavīram un atazanavīram) būs līdzīga

ietekme, un tādēļ spēcīgo CYP3A4 inhibitoru vienlaicīga lietošana ar tikagreloru ir

kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Mēreni CYP3A4 inhibitori – diltiazema lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

par 69% un AUC 2,7 reizes un samazināja aktīvā metabolīta C

par 38%,

bet tā AUC nemainījās. Tikagrelors diltiazema līmeni plazmā neietekmēja. Paredzams, ka

citiem vidēji stipriem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, amprenaviram, aprepitantam,

eritromicīnam, un flukonazolam) būs līdzīga ietekme, un arī tos var lietot vienlaikus ar

tikagreloru.

Pēc liela greipfrūtu sulas daudzuma lietošanas (trīs reizes dienā pa 200 ml) ir novērots, ka

divkārtīgi palielinās tikagrelora iedarbība. Paredzams, ka vairumam pacientu šāds

paaugstinātas iedarbības lielums nebūs klīniski nozīmīgs.

CYP3A induktori

Lietojot rifampicīnu vienlaikus ar tikagreloru, samazinājās tikagrelora C

un AUC attiecīgi par

73% un 86%. Aktīvā metabolīta C

nemainījās un AUC samazinājās par 46%. Paredzams, ka

arī citi CYP3A4 induktori (piemēram, fenitoīns, karbamazepīns un fenobarbitāls) samazinās

tikagrelora iedarbību. Vienlaicīga tikagrelora lietošana ar spēcīgiem CYP3A induktoriem var

samazināt tikagrelora iedarbību un efektivitāti, tādēļ to vienlaicīga lietošana ar tikagreloru nav

ieteicama.

Ciklosporīns (P-gp un CYP3A4 inhibitori)

Ciklosporīna (600 mg) lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja tikagrelora C

un AUC

attiecīgi 2,3 un 2,8 reizes. Ciklosporīna klātbūtnē aktīvā metabolīta AUC palielinājās par 32% un

samazinājās par 15%.

Nav pieejami dati par tikagrelora vienlaicīgu lietošanu ar aktīvām vielām, arī spēcīgiem P-gp

inhibitoriem un mēreniem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, tādiem kā verapamils vai hinidīns),

kas arī var palielināt tikagrelora iedarbību. Ja nevar izvairīties no vienlaikus lietošanas, šo zāļu

lietošana jāveic piesardzīgi.

Citi

Klīniski farmakoloģiskās mijiedarbības pētījumi liecināja, ka tikagrelora lietošana vienlaikus ar

heparīnu, enoksaparīnu un ASS vai desmopresīnu neietekmēja tikagrelora vai aktīvo metabolītu

farmakokinētiku vai ADF inducētu trombocītu agregāciju, salīdzinot ar tikagrelora atsevišķu

lietošanu. Ja klīniski indicēts, zāles, kas ietekmē hemostāzi, jālieto piesardzīgi vienlaicīgi ar

tikagreloru.

Ir novērota aizkavēta un samazināta perorālu P2Y12 inhibitoru iedarbība, ieskaitot tikagreloru un

tā aktīvo metabolītu, pacientiem ar AKS, kas tika ārstēti ar morfīnu (tikagrelora iedarbība

samazinājās par 35%). Šī mijiedarbība var būt saistīta ar samazinātu kuņģa un zarnu trakta

motoriku un to var attiecināt uz citiem opioīdiem. Klīniskā nozīme nav zināma, taču dati liecina

par tikagrelora efektivitātes mazināšanos pacientiem, kas vienlaikus lieto tikagreloru un morfīnu.

Pacientiem ar AKS, kuriem morfīna lietošanu nevar aizturēt un ātra P2Y12 inhibīcija tiek

uzskatīts par izšķirošu, var izskatīt iespēju lietot parenterālu P2Y12 inhibitoru.

Tikagrelora ietekme uz citām zālēm

CYP3A4 metabolizētas zāles

Simvastatīns – tikagrelora lietošana vienlaikus ar simvastatīnu palielināja simvastatīna C

81% un AUC par 56%, bet simvastatīna skābes C

par 64% un AUC par 52%,

atsevišķos

gadījumos palielinājums bija 2-3 reizes. Lietojot tikagreloru vienlaikus ar

simvastatīnu par 40 mg lielākā dienas devā, iespējamas nelabvēlīgas simvastatīna

blakusparādības un tās jāsamēro ar iespējamo ieguvumu. Simvastatīns tikagrelora līmeni

plazmā neietekmēja. Tikagrelors var līdzīgi ietekmēt arī lovastatīnu. Nav ieteicama

tikagrelora vienlaikus lietošana ar simvastatīnu vai lovastatīnu devās virs 40 mg.

Atorvastatīns – atorvastatīna un tikagrelora vienlaikus lietošana palielināja atorvastatīna

skābes C

par 23% un AUC par 36%. Līdzīgu AUC un C

palielināšanos novēroja visiem

atorvastatīna skābes metabolītiem. Šo palielināšanos neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Nevar izslēgt līdzīgu efektu uz citiem statīniem, kurus metabolizē CYP3A4. Pacienti PLATO

pētījumā saņēma dažādus statīnus, 93% no PLATO pacientu grupas, kuri lietoja šīs zāles,

neradās bažas par statīnu drošumu.

Tikagrelors ir vājš CYP3A4 inhibitors. Nav ieteicama tikagrelora vienlaikus lietošana ar

CYP3A4 substrātiem ar šauru terapeitisko iedarbību (piemēram, cisaprīds un melnā rudzu grauda

alkaloīdi), jo tikagrelors var palielināt šo zāļu ietekmi.

P-gp substrāti (arī digoksīns vai ciklosporīns)

Lietojot vienlaikus ar tikagreloru, digoksīna C

palielinājās par 75% un AUC par 28%. Lietojot

vienlaikus ar tikagreloru, vidējā minimālā digoksīna koncentrācija palielinājās par aptuveni 30%,

dažos atsevišķos gadījumos maksimālais palielinājums bija 2 reizes. Digoksīna klātbūtnē

tikagrelora un tā aktīvā metabolīta C

un AUC nemainījās. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar

tikagreloru zāles ar šauru terapeitisko indeksu, kas atkarīgas no P-gp, piemēram, digoksīnu,

ieteicams veikt atbilstošu klīnisku un/vai laboratorisku uzraudzību.

Netika novērota tikagrelora ietekme uz ciklosporīna līmeni asinīs. Nav pētīta tikagrelora ietekme

uz citiem P-gp substrātiem.

CYP2C9 metabolizētas zāles

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar tolbutamīdu neizraisīja koncentrācijas pārmaiņas plazmā

nevienām no zālēm, kas liecina, ka tikagrelors nav CYP2C9 inhibitors un tam nav raksturīga

ietekme uz CYP2C9 mediētu medicīnisko produktu, piemēram, varfarīna un tolbutamīda,

metabolismu.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar levonorgestrelu un etinilestradiolu palielināja etinilestradiola

iedarbību par aptuveni 20%, bet nemainīja levonorgestrela farmakokinētiku. Klīniski nozīmīga

ietekme uz perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, lietojot levonorgestrelu un

etinilestradiolu vienlaikus ar tikagreloru, nav gaidāma.

Zāles, kas var izraisīt bradikardiju

Sakarā ar novērotām galvenokārt asimptomātiskām ventrikulārām pauzēm un bradikardiju,

jāievēro piesardzība, lietojot tikagreloru vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju (skatīt

4.4. apakšpunktu). Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības,

vienlaicīgi lietojot vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta

blokatori, 33% kalcija kanāla blokatori diltiazēms un verapamils un 4% digoksīns).

Cita vienlaikus terapija

Klīniskajos pētījumos tikagrelors ir bieži lietots vienlaikus ar ASS, protonu sūkņa inhibitoriem,

statīniem, bēta blokatoriem, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un

angiotensīna receptoru blokatoriem, kas nepieciešami blakusslimību ārstēšanai, kā arī heparīnu,

zemas molekulārmasas heparīnu, intravenozi ievadītiem GpIIb/IIIa inhibitoriem īslaicīgai

terapijai (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pierādījumi par klīniski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību ar

šīm zālēm nav iegūti.

Lietojot tikagreloru vienlaikus ar heparīnu, enoksaparīnu vai desmopresīnu, nebija ietekmes uz

aktivēto daļējo tromboplastīna laiku (aPTT), aktivēto koagulācijas laiku (ACT) vai Xa faktora

pārbaudēm. Tomēr iespējamo farmakodinamisko mijiedarbību dēļ jāievēro piesardzība, lietojot

tikagreloru vienlaikus ar zālēm, kas izmaina hemostāzi.

Sakarā ar ziņojumiem par patoloģiskiem ādas asinsizplūdumiem, lietojot SSAI (piemēram,

paroksetīnu, sertralīnu un citalopramu), ieteicama piesardzība lietojot SSAI vienlaicīgi ar

tikagreloru, jo var palielināties asiņošanas risks.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto piemēroti kontracepcijas līdzekļi, lai izvairītos no

grūtniecības tikagrelora terapijas laikā.

Grūtniecība

Informācijas par tikagrelora lietošanu grūtniecēm nav, vai tā ir ierobežota.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tikagreloru

nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pieejamie farmakodinamiskie un toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tikagrelora un tā

aktīvo metabolītu izdalīšanos mātītes pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku

jaundzimušajiem vai zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt

tikagrelora terapiju, vai izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz

bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Tikagrelors neietekmēja vīriešu vai sieviešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tikagrelors neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Tikagrelora terapijas laikā ir ziņots par reiboni un apjukumu. Tādēļ pacientiem,

kuriem mēdz būt šādi simptomi transportlīdzekļa vadīšanas laikā vai apkalpojot mehānismus,

jāievēro piesardzība.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tikagrelora drošuma īpašības ir vērtētas divos plašos 3. fāzes pētījumos par iznākumiem –

pētījumā PLATO un PEGASUS, kuros tika iekļauti vairāk nekā 39 000 pacientu (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Pētījumā PLATO tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika

pārtraukta biežāk nekā klopidogrelu saņēmušajiem pacientiem (7,4 pret 5,4%). Pētījumā

PEGASUS tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika

pārtraukta biežāk nekā pacientiem, kas saņēma ASS monoterapiju (16,1% pēc tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošanas pret 8,5% pēc ASS monoterapijas). Ar tikagreloru ārstētajiem

pacientiem visbiežākās blakusparādības bija asiņošana un aizdusa (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tikagrelora pētījumu laikā vai pēcreģistrācijas periodā ir novērotas tālāk aprakstītās

blakusparādības (1. tabula).

Nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju.

Katrā orgānu sistēmā nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas pēc biežuma un nopietnības

samazinājuma secībā. Biežuma kategorijas definētas, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži

(≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000),

ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, sistematizējot pēc biežuma un orgānu sistēmas

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Labdabīgi,

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Audzēja

asiņošana

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Asiņu patoloģiju

izraisīta

asiņošana

Trombotiska

trombocitopēniska

purpura

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība, arī

angioedēma

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Hiperurikēmija

Podagra/podagrisks

artrīts

Psihiskie

traucējumi

Apjukums

Nervu sistēmas

traucējumi

Reibonis, sinkope,

galvassāpes

Intrakraniāla

asiņošana

Acu bojājumi

Acu asiņošana

Ausu un

labirinta

bojājumi

Vertigo

Ausu asiņošana

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un

videnes

slimības

Aizdusa

Elpošanas sistēmas

asiņošana

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta

asiņošana,

caureja,

slikta dūša,

dispepsija,

aizcietējums

Retroperitoneāla

asiņošana

Ādas un

Zemādas vai ādas

zemādas audu

bojājumi

asiņošana,

izsitumi, nieze

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu

asiņošana

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Urīnceļu asiņošana

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Reproduktīvās

sistēmas

asiņošana

Izmeklējumi

Paaugstināts

kreatinīna līmenis

asinīs

Traumas,

saindēšanās un

ar

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

Asiņošana pēc

traumām vai

procedūrām

Piemēram, urīnpūšļa, kuņģa vai resnās zarnas vēža asiņošana

Piemēram, palielināta nosliece uz asiņošanu, spontānu hematomu rašanos vai hemorāģisku diatēzi

Novērots pēcreģistrācijas periodā

Biežumu pamato laboratorisko analīžu rezultāti (urīnskābes līmeņa paaugstināšanās virs normas augšējās robežas vai

salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli vai paaugstināšanās atsauces diapazona robežās vai kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

par > 50% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli) un ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums

piemēram, konjunktīvas, tīklenes vai intraokulāra asiņošana

piemēram, deguna asiņošana vai asiņu spļaušana

piemēram, smaganu, resnās zarnas vai kuņģa čūlas asiņošana

piemēram, ekhimozes, ādas asiņošana vai petehijas

piemēram, hemartrozes vai muskuļu asiņošana

piemēram, hematūrija vai hemorāģisks cistīts

piemēram, maksts asiņošana, hematospermija vai pēcmenopauzes asiņošana

piemēram, sasitums, traumatiska hematoma vai asiņošana

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Asiņošana

Pētījumā PLATO novērotie asiņošanas gadījumi

Vispārējs asiņošanas iznākums PLATO pētījumā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Visu pētījumā PLATO novēroto asiņošanas gadījumu analīze, Kaplana-

Meijera aprēķins pēc 12 mēnešiem

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

N=9235

Klopidogrels

N=9186

p-vērtība*

PLATO smaga asiņošana kopumā

11,6

11,2

0,4336

PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana

0,6988

Ar KAŠ nesaistīta smaga asiņošana PLATO

pētījumā

0,0264

Ar manipulācijām nesaistīta smaga asiņošana

PLATO pētījumā

0,0058

PLATO smaga + viegla asiņošana kopumā

16,1

14,6

0,0084

Ar manipulācijām nesaistīta smaga + viegla

asiņošana PLATO pētījumā

<0,0001

Smaga asiņošana pēc TIMI definīcijas

0,5669

Smaga + viegla asiņošana pēc TIMI definīcijas

11,4

10,9

0,3272

Asiņošanas kategorijas definīcijas:

Smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par > 50 g/l vai ar

≥ 4 eritrocītu vienību pārliešanu; vai letāla; vai intrakraniāla; vai intraperikardiāla ar sirds tamponādi, vai ar

hipovolēmisku šoku vai smagu hipotensiju, kuras dēļ jālieto asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi vai jāveic operācija.

Cita veida smaga asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par 30-50 g/l vai ar 2-

3 eritrocītu vienību pārliešanu; vai nozīmīgu darba nespēju.

Viegla asiņošana: nepieciešama medicīniska iejaukšanās, lai apturētu vai ārstētu asiņošanu.

Smaga asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par

> 50 g/l vai intrakraniālu asiņošanu.

Viegla asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30-50 g/l.

* p vērtība aprēķināta saskaņā ar Koksa proporcionālā riska modeli, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais

skaidrojošais parametrs.

Tikagrelors un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot PLATO smagas letālas/dzīvībai bīstamas

asiņošanas biežumu, kopējo PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaitu, TIMI smagas

asiņošanas vai TIMI vieglas asiņošanas biežumu (2. tabula). Tomēr, lietojot tikagreloru, PLATO

kombinēta smaga un viegla asiņošana radās biežāk nekā lietojot klopidogrelu. Dažiem

pacientiem PLATO pētījumā bija letāla asiņošana: 20 (0,2%) tikagrelora grupā un 23 (0,3%)

klopidogrela grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vecums, dzimums, ķermeņa masa, rase, ģeogrāfiskais reģions, blakusslimības, vienlaikus terapija

un medicīniskā anamnēze, tostarp pārciests insults vai tranzitora išēmijas lēkme, nebija kopējās

vai ar manipulācijām nesaistītas PLATO smagas asiņošanas paredzošie faktori. Līdz ar to

nevienai konkrētai grupai nekonstatēja kāda asiņošanas paveida risku.

Ar KAŠ saistīta asiņošana:

PLATO pētījumā 42% no 1584 pacientiem (12% grupas dalībnieku), kuriem veica koronāro

artēriju šuntēšanu (KAŠ), bija PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana, atšķirību starp

terapijas grupām nenovēroja. Letāla ar KAŠ saistīta asiņošana radās 6 pacientiem katrā terapijas

grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar KAŠ nesaistīta asiņošana un ar manipulācijām nesaistīta asiņošana:

tikagrelors un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot ar KAŠ nesaistītu PLATO definētu smagu

letālu/dzīvībai bīstamu asiņošanu, bet PLATO definēta smaga asiņošana kopumā, TIMI smaga

un TIMI smaga + viegla asiņošana biežāk radās, lietojot tikagreloru. Līdzīgi, atņemot visus ar

manipulācijām saistītos asiņošanas gadījumus, asiņošana, lietojot Brilique, radās biežāk nekā

lietojot klopidogrelu (2. tabula). Terapija ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas dēļ biežāk tika

pārtraukta tikagrelora grupā (2,9%) nekā klopidogrela grupā (1,2%; p<0,001).

Intrakraniāla asiņošana:

lietojot tikagreloru, intrakraniālas ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas gadījumus novēroja

biežāk (n=27 gadījumi 26 pacientiem, 0,3%) nekā lietojot klopidogrelu (n=14 gadījumi, 0,2%),

no kuriem 11 asiņošanas gadījumi radās, lietojot tikagreloru, un viens gadījums, lietojot

klopidogrelu, beidzās letāli. Kopējais letālas asiņošanas biežums neatšķīrās.

Pētījumā PEGASUS novērotie asiņošanas gadījumi

Pārskats par pētījumā PEGASUS novērotajiem asiņošanas notikumiem ir parādīts 3. tabulā.

3. tabula. Visu pētījumā PEGASUS novēroto asiņošanas notikumu analīze, Kaplana-Meijera

aprēķins pēc 36 mēnešiem

60 mg tikagrelora

divas reizes dienā + ASS

n = 6958

tikai ASS

n = 6996

Drošumu

raksturojošie

vērtēšanas

kritēriji

KM%

Riska attiecība

(95% TI)

KM%

p vērtība

Pētījumā TIMI definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

saskaņā ar

pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

2,32

(1,68–3,21)

< 0,0001

Ar letālu

iznākumu

1,00

(0,44–2,27)

1,0000

1,33

(0,77–2,31)

0,3130

Cita plaša

asiņošana saskaņā

ar pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

3,61

(2,31–5,65)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana saskaņā

ar pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

2,54

(1,93–3,35)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana

pētījumā TIMI vai

bija nepieciešama

medicīniska

palīdzība

16,6

2,64

(2,35–2,97)

< 0,0001

Pētījumā PLATO definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

pētījumā PLATO

2,57

(1,95–3,37)

< 0,0001

Letāls

iznākums/dzīvības

apdraudējums

2,38

(1,73–3,26)

< 0,0001

Cita plaša

asiņošana

pētījumā PLATO

3,37

(1,95–5,83)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana

pētījumā PLATO

15,2

2,71

(2,40–3,08)

< 0,0001

Asiņošanas smaguma kategoriju definīcijas

Plaša asiņošana saskaņā ar pētījumā TIMI – letāla asiņošana VAI jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI klīniski

nepārprotamas asiņošanas pazīmes kopā ar hemoglobīna (Hb) līmeņa pazemināšanos par ≥ 50 g/l vai, ja nav pieejama

informācija par Hb līmeni, hematokrīta (Ht) samazināšanos par 15%.

Letāla asiņošana – asiņošanas gadījums, kura dēļ septiņu dienu laikā ir iestājusies nāve.

IKA – intrakraniāla asiņošana.

Cita veida asiņošana saskaņā ar TIMI – plaša neletāla neIKA asiņošana saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto definīciju.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar TIMI – klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa

pazemināšanos par 30–50 g/l.

Asiņošana saskaņā ar TIMI, kuras dēļ nepieciešama medicīniska palīdzība – nepieciešama intervence VAI

stacionēšana, VAI steidzama izmeklēšana.

Plaša letāla vai dzīvībai bīstama asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – letāla asiņošana VAI

jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI intraperikardiāla asiņošana kopā ar sirds tamponādi VAI hipovolēmisku šoku vai

smagu hipotensiju, kuras dēļ nepieciešama presoro/inotropo līdzekļu lietošana vai operācija, VAI klīniski simptomātiska

asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par > 50 g/l vai ja ir pārlietas ≥ 4 vienības eritrocītu masas.

Cita veida plaša asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – ir iestājusies smaga invaliditāte VAI

klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30–50 g/l vai asiņošanas dēļ ir pārlietas

2–3 vienības eritrocītu masas.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – nepieciešama medicīniska intervence

asiņošanas apturēšanai vai ārstēšanai.

Pētījumā PEGASUS pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas divas reizes dienā plašas asiņošanas

(saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) sastopamība bija lielāka nekā pēc

ASS monoterapijas. Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju netika novērota letālas asiņošanas riska

palielināšanās, un tika novērota tikai neliela intrakraniālas asiņošanas riska palielināšanās. Pētījuma

laikā bija maz letālas asiņošanas gadījumu – 11 gadījumi (0,3%) 60 mg tikagrelora devu grupā un

12 gadījumi (0,3%) ASS monoterapijas grupā. Novērotā plašas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā

TIMI pieņemto klasifikāciju) riska palielināšanās 60 mg tikagrelora devu grupā galvenokārt bija

saistīta ar biežāk novērotu plašu cita veida asiņošanu (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju), proti, kuņģa-zarnu trakta asiņošanu.

Plašas vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) un plašas

vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto klasifikāciju) kategorijā tika

novērota biežāka asiņošana, kas līdzīga plašai asiņošanai saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju (skatīt 5. tabulu). Pēc ārstēšanas ar 60 mg tikagrelora devām nevēlamo blakusparādību

dēļ terapija tika pārtraukta biežāk nekā ASS monoterapijas gadījumos (attiecīgi 6,2 un 1,5%

gadījumu). Vairumā šo gadījumu asiņošana bija vieglāka (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju tāda, kuras dēļ nepieciešama medicīniskā palīdzība), piemēram, deguna asiņošana, kā

arī zilumu un hematomu veidošanās.

Pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas daudzās, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, ķermeņa masas,

rases, ģeogrāfiskā reģiona, blakusslimībām, vienlaikus lietotajām zālēm un anamnēzes, definētajās

apakšgrupās asiņošanas veids bija līdzīgs (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto plašas un

maznozīmīgas asiņošanas, kā arī pētījumā PLATO pieņemto plašas asiņošanas klasifikāciju).

Intrakraniāla asiņošana:

spontāni ziņotās IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu un ASS monoterapijas grupā bija

līdzīga (abās terapijas grupās n = 13 jeb 0,2% gadījumu). Traumatiskas un ar procedūrām saistītas

IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu grupā bija nedaudz lielāka (n = 15 jeb 0,2%) nekā

ASS monoterapijas grupā (n = 10 jeb 0,1%). 60 mg tikagrelora devu grupā bija seši letālas

IKA gadījumi, un ASS monoterapijas grupā bija pieci letālas IKA gadījumi. Ņemot vērā lielo

blakusslimību un KV riska faktoru sastopamību pētāmajā populācijā, abās terapijas grupās

intrakraniālas asiņošanas sastopamība bija maza.

Elpas trūkums

Ar tikagreloru ārstētie pacienti ziņoja par aizdusu - elpas trūkuma sajūtu. Pētījumā PLATO par

dispnojas blakusparādībām (BP) (elpas trūkums, elpas trūkums miera stāvoklī, elpas trūkums pie

slodzes, paroksizmāls elpas trūkums naktī un elpas trūkums naktī) ziņoja 13,8% ar Brilique un 7,8%

ar klopidogrelu ārstēti pacienti. Pēc pētnieku uzskata PLATO pētījumā elpas trūkums ir cēloniski

saistīts ar terapiju 2,2% pacientu, kuri lietoja tikagreloru un 0,6% pacientu, kuri lietoja

klopidogrelu, un daži gadījumi bija nopietni (0,14% ar tikagreloru; 0,02% ar klopidogrelu), (skatīt

4.4. apakšpunktu). Lielākajā daļā gadījumu ziņotie aizdusas simptomi bija viegli līdz vidēji smagi,

un vairumā gadījumu tā bija vienreizēja epizode drīz pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar astmu/HOPS, kuri ārstēti ar tikagreloru, salīdzinot ar klopidogrelu, var būt

paaugstināts nebūtiskas aizdusas risks (3,29%, lietojot tikagrelors pret 0,53%, lietojot

klopidogrelu) un būtiska aizdusa (0,38%, lietojot tikagreloru pret 0,00% ,lietojot klopidogrelu).

Absolūtos skaitļos šis risks bija lielāks kā visā PLATO populācijā. Pacientiem ar astmu vai

HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aptuveni 30% gadījumu tas izzuda 7 dienu laikā. PLATO pētījumā bija iekļauti pacienti ar

sastrēguma sirds mazspēju, HOPS vai astmu pētījuma sākumā; šiem un gados vecākiem

pacientiem par elpas trūkumu ziņots biežāk. Tikagrelora grupā pētījuma aktīvās vielas lietošanu

elpas trūkuma dēļ pārtrauca 0,9% pacientu salīdzinājumā ar 0,1% klopidogrela grupā. Lielāka

elpas trūkuma sastopamība, lietojot tikagreloru, nav saistīta ar jaunu sirds vai plaušu slimību vai

tās gaitas pasliktināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tikagrelors neietekmē plaušu darbības

pārbaužu rezultātus.

Pētījumā PEGASUS aizdusa tika novērota 14,2% pacientu, kuri divas reizes dienā lietoja pa

60 mg tikagrelora, un 5,5% pacientu, kuri lietoja tikai ASS. Tāpat kā pētījumā PLATO,

visbiežāk novērotā aizdusa bija viegla vai vidēji smaga (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti,

kuriem tika novērota aizdusa, parasti bija gados vecāki vai arī tādi, kuriem pētījuma sākumā bija

aizdusa, HOPS vai astma.

Izmeklējumi

Urīnskābes līmeņa paaugstināšanās: PLATO pētījumā urīnskābes koncentrācija serumā normas

augšējo robežu pārsniedza 22% pacientu, kas saņēma tikagreloru, salīdzinājumā ar 13% pacientu,

kas saņēma klopidogrelu. Pētījumā PEGASUS attiecīgie skaitļi bija 9,1, 8,8 un 5,5% pēc 90 vai

60 mg tikagrelora devu vai placebo lietošanas. Lietojot tikagreloru, vidējā urīnskābes koncentrācija

serumā palielinājās par aptuveni 15% salīdzinājumā ar aptuveni 7,5%, lietojot klopidogrelu, un pēc

ārstēšanas pārtraukšanas samazinājās līdz aptuveni 7%, lietojot tikagreloru, bet klopidogrela

lietotājiem samazināšanos nenovēroja. Pētījumā PEGASUS pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu

lietošanas 6,3 un 5,6% pacientu pēc attiecīgi 90 un 60 mg tikagrelora devu lietošanas serumā

pārejoši paaugstinājās vidējais urīnskābes līmenis, bet 1,5% placebo grupas pacientu urīnskābes

līmenis pazeminājās. Pētījumā PLATO kā BP novērota podagriska artrīta sastopamība tikagrelora

grupā bija 0,2% pret 0,1% klopidogrela grupā. Pētījumā PEGASUS attiecīgie podagriska artrīta

sastopamību raksturojošie skaitļi bija 1,6, 1,5 un 1,1% pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu vai

placebo lietošanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto

nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju

4.9. Pārdozēšana

Lietojot vienreizēju līdz 900 mg lielu devu, tikagrelora panesamība ir laba. Vienreizējas

pieaugošas devas pētījumā devu ierobežoja toksiskā ietekme uz kuņģa-zarnu traktu. Citas klīniski

nozīmīgas blakusparādības, kas var rasties pārdozēšanas gadījumā, ir elpas trūkums un

ventrikulārās pauzes (skatīt 4.8. apakšpunktu).

EKG uzraudzība jāapsver pārdozēšanas izraisīto blakusparādību gadījumā.

Pašlaik nav antidota, kas varētu novērst tikagrelora ietekmi, un nav sagaidāms, ka tikagrelors varētu

izvadīt ar dialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Veicot pārdozēšanas ārstēšanu, jāievēro vietējā

standarta

medicīnas prakse. Paredzamā pārmērīgas tikagrelora lietošanas ietekme ir ilgākas

asiņošanas risks saistībā ar trombocītu inhibīciju. Maz ticams, ka pacientiem ar asiņošanu, ir

klīniskais ieguvums no trombocītu transfūzijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja rodas asiņošana,

jāveic piemēroti atbalstoši

pasākumi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot heparīnu, ATĶ kods:

B01AC24

Darbības mehānisms

Brilique satur tikagreloru, kas pieder pie ciklopentiltriazolpirimidīnu (CPTP) ķīmisko vielu

grupas un kas ir perorāli, tieši iedarbīgs, selektīvs un atgriezeniski saistošs P2Y

receptoru

antagonists, kas novērš ADF meditētu trombocītu aktivizāciju un agregāciju.

Tikagrelors

neietekmē pašu ADF saistīšanās vietu, bet gan trombocītu P2Y

ADF receptorus, lai novērstu

signāla pārvadi. Tā kā trombocīti piedalās aterosklerotiskās slimības trombotisko komplikāciju

izraisīšanā un attīstībā, trombocītu funkciju inhibīcija ievērojami samazinājusi KV epizožu risku,

tādu kā nāve, MI un insults.

Tikagrelors arī paaugstina lokalā endogēna adenozīna līmeni, inhibējot ekvilibratīvo nukleozīdu

transportieri-1(ENT-1).

Dokumentāli pierādīts, ka tikagrelors palielina adenozīna izraisīto efektu veselām personām un

pacientiem ar AKS: vazodilatāciju (noteikts pēc koronārās asins plūsmas līmeņa palielināšanās

veseliem voluntieriem un AKS pacientiem); galvassāpes; trombocītu funkciju samazināšanās(

asins analīzēs in vitro un aizdusu. Tomēr, nav novērota skaidri noteikta saistība starp adenozīda

līmeņa palielināšanos un klīnisko iznākumu( t. i. saslimstību un mirstību).

Farmakodinamiskā ietekme

Darbības sākums

Pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), lietojot ASS, tikagreloram konstatēts ātrs

farmakoloģiskās darbības sākums, par ko liecina tikagrelora vidējā trombocītu agregācijas

inhibīcija (IPA) 0,5 stundas pēc 180 mg piesātinošās devas lietošanas par aptuveni 41%,

maksimālo IPA efektu 89% sasniedzot 2-4 stundas pēc devas lietošanas, un šī ietekme saglabājās

2-8 stundas. 90% pacientu 2 stundas pēc devas lietošanas tika sasniegta galīgā apjoma

IPA > 70%.

Darbības beigšanās

Ja plānota koronāro artēriju šuntēšana (KAŠ), asiņošanas risks ar tikagreloru ir lielāks, salīdzinot

ar klopidogrelu, ja lietošana pārtraukta mazāk kā 96 stundas pirms procedūras.

Informācija par terapijas maiņu

Nomainot terapiju no 75 mg klopidogrela devām uz 90 mg tikagrelora devām (divas reizes

dienā), absolūtā IPA palielinās par 26,4% un, nomainot terapiju no tikagrelora uz klopidogrelu,

absolūtā IPA samazinās par 24,5%. Pacientiem terapiju no klopidogrela uz tikagreloru var

nomainīt bez antiagreganta darbības pārtraukuma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskie dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu ir iegūti divos 3. fāzes pētījumos:

pētījumā PLATO (“PLATelet Inhibition and Patient Outcomes”), kura laikā tikagrelors tika

salīdzināts ar klopidogrelu, abas zāles lietojot kombinācijā ar ASS un citu standarta terapiju;

pētījumā PEGASUS TIMI-54 (“PrEvention with TicaGrelor of SecondAry Thrombotic

Events in High-RiSk AcUte Coronary Syndrome Patients”), kura laikā tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošana tika salīdzināta ar ASS lietošanu monoterapijas veidā.

Pētījums PLATO (par pacientiem ar akūtiem koronārajiem sindromiem)

PLATO pētījumā iekļauti 18 624 pacienti, kuri bija nokļuvuši ārsta redzeslokā 24 stundu laikā

pēc nestabilas stenokardijas (NS), miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NSTEMI) vai

miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (STEMI) simptomu rašanās un sākotnēji tika ārstēti

medikamentozi vai ar perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) vai veicot KAŠ.

Klīniskā efektivitāte

Uz katru dienu lietotas ASS fona, lietojot tikagreloru 90 mg 2 reizes dienā, konstatēja, ka

Brilique ir pārāks par klopidogrelu 75 mg dienā, novēršot salikto vērtēto raksturlielumu KV nāvi,

MI vai insultu, ar atšķirību, ko nosaka KV nāve un MI. Pacienti, kas saņēma 300 mg slodzes

devu klopidogrela (iespējams 600 mg pie PCI) vai 180 mg tikagrelora.

Rezultāts tika sasniegts agrīni (absolūtā riska samazinājums (Absolute Risk Reduction [ARR])

0,6% un relatīvā riska samazinājums (Relative Risk Reduction [RRR]) 12% pēc 30 dienām),

stabils ārstēšanas efekts saglabājās visu 12 mēnešu periodu, kā rezultātā ARR bija 1,9% gadā ar

RRR 16%. Tas liecina, ka pacientus ar tikagreloru 90 mg divas reizes dienā var ārstēt līdz

12 mēnešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Ārstējot 54 AKS slimniekus ar tikagreloru nevis

klopidogrelu, tiks novērsts viens aterotrombotisks notikums, ārstējot 91 pacientu, tiks novērsts

viens KV nāves gadījums (skatīt 1. attēlā un 4. tabulā).

Tikagrelora terapeitiskais efekts salīdzinājumā ar klopidogrelu ir viendabīgs daudzās

apakšgrupās, tostarp apakšgrupās, kas veidotas pēc ķermeņa masas, dzimuma, cukura diabēta,

tranzitoras išēmijas lēkmes vai nehemorāģiska insulta anamnēzē, revaskularizācijas, vienlaikus

terapijas, tostarp heparīnu, GpIIb/IIIa inhibitoru un protonu sūkņa inhibitoru lietošanas

(skatīt 4.5. apakšpunktu); galīgās traucējuma diagnozes (STEMI, NSTEMI vai NS) un

randomizācijas brīdī plānotā terapijas veida (invazīva vai medikamentoza).

Konstatēja vāji nozīmīgu ārstēšanas saistību ar reģionu, lai gan primārā vērtētā raksturlieluma

riska attiecība (RA) citās pasaules daļās ir labvēlīga tikagreloram, Ziemeļamerikā tā ir labāka

klopidogrelam, kas novērots aptuveni 10% vispārējās pētītās populācijas (mijiedarbības p

vērtība = 0,045). Papildus analīzes liecina par iespējamu mijiedarbību ar ASS devām, novēroja

samazinātu tikagrelora efektivitāti, pieaugot lietotajām ASS devām. Ilgstošai lietošanai

vienlaicīgi ar tikagreloru, ieteicamā ASS uzturošā dienas deva ir 75-150 mg (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu).

1. attēlā redzams aprēķinātais risks līdz kāda salikta efektivitātes vērtētā raksturlieluma

traucējuma pirmajai epizodei.

1. attēls. Salikta primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PLATO

Tikagrelors mazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma sastopamību salīdzinājumā ar

klopidogrelu gan NS/NSTEMI, gan STEMI populācijā (4. tabula). Tādējādi 90 mg Brilique devas

divas reizes dienā kopā ar mazām ASS devām var lietot pacientiem ar AKS (nestabilu stenokardiju,

miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma [NSTEMI] vai miokarda infarktu ar ST segmenta

pacēlumu [STEMI]), arī klīniski kontrolētiem pacientiem, kā arī pacientiem, kas tiek kontrolēti ar

perkutānas koronāras intervences (PKI) vai koronāro artēriju šuntēšanas (KAŠ) palīdzību.

4. tabula. Primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā raksturlieluma analīze (PLATO

pētījums)

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem

radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu reizi

dienā (pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

P vērtība

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

10,9

16 ( 8, 23)

0,0003

Plānota invazīva

terapija

10,0

16 ( 6, 25)

0.0025

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem

radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu reizi

dienā (pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

P vērtība

Plānota

medikamentoza

terapija

11,3

13,2

15 (0,3, 27)

0,0444

KV nāve

21 ( 9, 31)

0,0013

MI (izņemot latentu

16 ( 5, 25)

0,0045

Insults

–0,2

–17 (–52, 9)

0,2249

Jebkāda iemesla nāve,

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

11,5

16 ( 8, 23)

0,0001

KV nāve, MI kopā,

insults, NRI, RI, TIL

vai cita veida ATT

13,8

15,7

12 ( 5, 19)

0,0006

Jebkāda cēloņa nāve

22 (11, 31)

0,0003

Noteikta stenta

tromboze

32 ( 8, 49)

0,0123

ARR = (absolute risk reduction) absolūtā riska samazinājums; RRR = (relative risk reduction) relatīvā

riska samazinājums = (1–riska attiecība) x 100%. Negatīvs RRR liecina par relatīvā riska palielināšanos.

Izņemot latenta MI gadījumus.

NRI = nopietna recidivējoša išēmija; RI = recidivējoša išēmija; TIL = tranzitora išēmijas lēkme; ATT = arteriāls

trombotisks traucējums. MI gadījumi kopā ietver latentu MI, par traucējuma datumu nosakot konstatēšanas dienu.

Nomināla nozīmības vērtība; visas citas ir oficiāli statistiski nozīmīgas pēc iepriekš definētas hierarhijas pārbaudes.

PLATO ģenētiskais papildpētījums

CYP2C19 un ABCB1 genotipēšana 10 285 PLATO pacientiem sniedza informāciju par genotipa

grupu saistību ar PLATO iznākumiem. Brilique pārākumu pār klopidogrelu nozīmīgu KV

traucējumu mazināšanā pacienta CYP2C19 vai ABCB1 genotips būtiski neietekmēja. Līdzīgi kā

PLATO pētījumā kopumā, kopējais PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaits tikagreloram un

klopidogrelam neatšķīrās, neatkarīgi no CYP2C19 vai ABCB1 genotipa. Pacientiem, kuriem

zudusi viena vai vairākas CYP2C19 funkcionālās alēles, lietojot tikagreloru, ar KAŠ nesaistīta

PLATO smaga asiņošana radās biežāk nekā klopidogrela lietotājiem, bet pacientiem, kuriem

funkcionālās alēles nebija zudušas, šis biežums bija līdzīgs kā klopidogrelam.

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums (KV nāve, MI, insults vai PLATO definēti smagas

asiņošanas gadījumi kopumā) liecina, ka tikagrelora labāko efektivitāti salīdzinājumā ar

klopidogrelu smagas asiņošanas gadījumi 12 mēnešu laikā pēc AKS nemazina (ARR 1,4%, RRR

8%, ar 0,92; p=0,0257).

Klīniskais drošums

Holtera papildpētījums

Lai pētītu kambaru darbības pauzes vai cita veida aritmijas epizodes PLATO pētījumā, pētnieki

veica Holtera monitorēšanu gandrīz 3000 pacientiem, no kuriem aptuveni 2000 bija pieraksti gan

AKS akūtas fāzes laikā, gan pēc viena mēneša. Primārais interesējošais mainīgais raksturlielums

bija ≥ 3 sekundes ilgu kambaru darbības paužu rašanās. Lietojot tikagreloru, akūtā fāzē kambaru

darbības pauzes radās vairāk pacientiem (6,0%) nekā lietojot klopidogrelu (3,5%), pēc 1 mēneša

attiecīgi 2,2% un 1,6% (skatīt 4.4 apakšpunktu). AKS akūtās fāzes laikā kambaru darbības pauzes

bija izteiktākas pacientiem ar HSM anamnēzē, kas saņēma tikagreloru (9,2% pret 5,4%

pacientiem bez HSM anamnēzē; pacientiem, kas saņēma klopidogrelu 4,0% pret 3,6% pacientiem

bez HSM vēsturē). Šo nelīdzsvarotību nenovēroja 1 mēneša laikā: 2,0% pret 2,1% pacientiem,

kuri saņēma tikagreloru attiecīgi ar un bez HSM anamnēzē; un 3,8% pret 1,4%, saņemot

klopidogrelu. Šajā pacientu populācijā klīniski nelabvēlīgas sekas neradīja (ieskaitot sirds ritma

devēja implantēšanu).

Pētījums PEGASUS (miokarda infarkts anamnēzē)

Pētījums PEGASUS TIMI-54 bija starptautisks daudzcentru randomizēts dubultmaskēts, ar placebo

kontrolēts notikumu pētījums ar paralēlām grupām. Pētījumā piedalījās 21 162 pacienti, un tā

mērķis bija vērtēt aterotrombozes notikumu profilaksi, pacientiem ar MI anamnēzē un citiem

aterotrombozes riska faktoriem lietojot divas tikagrelora devas (pa 90 vai 60 mg divas reizes dienā)

kombinācijā ar ASS terapiju, lietojot mazas devas (75–150 mg), šādu terapiju salīdzinot ar

ASS monoterapiju.

Pacienti bija piemēroti dalībai pētījumā, ja viņi bija vismaz 50 gadus veci, viņu anamnēzē bija MI

(1–3 gadus pirms randomizācijas) un bija vismaz viens no šādiem aterotrombozes riska faktoriem –

vecums ≥ 65 gadi, medikamentozi ārstējams cukura diabēts, otrs agrāk bijis MI, vairāku asinsvadu

KSS simptomi vai hroniski nieru darbības traucējumi (bet ne terminālā stadijā).

Pacienti nebija piemēroti, ja viņiem pētījuma periodā bija plānota P2Y

receptoru antagonista,

dipiridamola, cilostazola vai antikoagulantu terapija, ja viņiem bija ar asiņošanu saistītas

patoloģijas vai išēmisks insults vai intrakraniāla asiņošana anamnēzē, audzējs centrālajā nervu

sistēmā vai intrakraniālo asinsvadu anomālijas vai ja viņiem pēdējo sešu mēnešu anamnēzē bija

kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai pēdējo 30 dienu anamnēzē bija plaša ķirurģiska operācija.

Klīniskā efektivitāte

2. attēls. Saliktā primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PEGASUS

5. tabula. Pētījumā PEGASUS novērotā primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā

raksturlieluma analīze

60 mg tikagrelora divas reizes dienā

+ASS

n = 7045

tikai ASS

n = 7067

p vērtība

Raksturojums

Pacienti,

kuriem

bijuši

notikumi

K-M%

RA

(95 % TI)

Pacienti,

kuriem

bijuši

notikumi

K-M%

Primārais vērtētais raksturlielums

Salikts - KV

nāve/MI/insults

487 (6,9%)

7,8%

0,84

(0,74–0,95)

578 (8,2%)

9,0%

0,0043 (s)

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

210 (3,0%)

3,4%

0,0676

285 (4,0%)

4,5%

0,84

(0,72–0,98)

338 (4,8%)

5,2%

0,0314

Insults

91 (1,3%)

1,5%

0,75

(0,57–0,98)

122 (1,7%)

1,9%

0,0337

Sekundārais vērtētais raksturlielums

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

0,83

(0,68–1,01)

3,4%

Jebkura cēloņa

nāve

289 (4,1%)

(4,1%)

0,89

(0,76–1,04)

326 (4,6%)

(4,6%)

Riska attiecība un p vērtības ir aprēķinātas atsevišķi, salīdzinot tikagrelora un ASS terapiju. Aprēķinam ir izmantots

Koksa proporcionālā riska modelis, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais paskaidrojošais parametrs.

Procentuālais KM aprēķins pēc 36 mēnešiem.

Piebilde: komponentu KV nāves, MI un insulta pirmo notikumuskaits ir patiesais katra komponenta pirmo gadījumu

skaits, kas nepapildina saliktā vērtētā raksturlieluma gadījumu skaitu.

(s) norāda uz statistisku nozīmību.

TI – ticamības intervāls; KV – kardiovaskulārā sistēma; RA – riska attiecība; KM – Kaplana-Meijera; MI – miokarda

infarkts.

n – pacientu skaits.

Saistībā ar artēriju trombozes profilaksi gan 60 mg, gan 90 mg tikagrelora devu un

ASS kombinācijas shēma bija iedarbīgāka par ASS monoterapijas shēmu (saliktais

vērtētais

raksturlielums

: KV nāve, MI un insults), turklāt terapijas efekts pastāvīgi saglabājās visā pētījuma

periodā – pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas relatīvā riska samazināšanās (RRS) un absolūtā

riska samazināšanās (ARS) bija attiecīgi 16 un 1,27%, bet pēc 90 mg tikagrelora devu lietošanas

RRS un ARS bija attiecīgi 15 un 1,19%.

Lai gan 90 un 60 mg devu efektivitāte bija līdzīga, ir pierādījumi tam, ka saistībā ar asiņošanas un

aizdusas risku mazākā deva bija labāk panesama un drošāka. Tādēļ pacientiem, kuriem anamnēzē

ir MI, turklāt ir aterotrombozes notikumu risks, aterotrombozes (KV nāves, MI un insulta)

notikumu profilaksei ir ieteicams divas reizes dienā lietot 60 mg Brilique devas kombinācijā

ar ASS.

Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju divas reizes dienā lietotas 60 mg tikagrelora devas nozīmīgi

samazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) notikumu

sastopamību. Primārā saliktā vērtētā raksturlieluma notikumu sastopamības samazināšanos

veicināja visi saliktā vērtētā raksturlieluma komponenti (saistībā ar KV nāves, MI un insulta

sastopamību RRS bija attiecīgi 17, 16 un 25%).

Saistībā ar salikto vērtēto raksturlielumu RRS no 1. līdz 360. dienai (17%) bija līdzīga tai, kas

novērota, sākot ar 361. dienu (16%). Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas

bijusi ilgāka par trim gadiem, ir ierobežoti.

Nav pieradīts ieguvums no tikagrelora lietošanas (primārā saliktā vērtētā raksturlieluma

samazināšanās KV nāve, MI un insults, taču paaugstinājās smaga asiņošana), kad tikagrelors 60 mg

divas reizes dienā tika lietots klīniskiem stabiliem pacientiem >2 gadus pēc miokarda infarkta, vai

vairāk kā vienu gadu pēc ārstēšanas ar citu adenozīndifosfāta (ADF) inhibitoru.

Klīniskais drošums

Ar 60 mg tikagreloru ārstētajiem pacientiem vecākiem par >75 gadiem lietošanas pārtraukšanas

biežums asiņošanas un aizdusas dēļ bija augstāks (42%), salīdzinot ar jaunākiem pacientiem

(diapazonā: 23-31%), un salīdzinot ar placebo vairāk kā 10% (42% pret 29%) pacientu virs

>75 gadiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Brilique

visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pie akūtiem koronāriem sindromiem (AKS)

un miokarda infarkta (MI) anamnēzē (informāciju par pediatrisko populāciju skatīt

4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Tikagreloram pierādīta lineāra farmakokinētika, un tikagrelora un aktīvā metabolīta (AR-

C124910XX) iedarbība ir aptuveni proporcionāla devai līdz 1260 mg.

Uzsūkšanās

Tikagrelora uzsūkšanās ir strauja, un vidējais t

ir aptuveni 1,5 stundas. Galvenā cirkulējošā

metabolīta AR-C124910XX (arī aktīvs) veidošanās no tikagrelora notiek ātri, un vidējais t

aptuveni 2,5 stundas. Pēc vienas 90 mg tikagrelora devas iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā veseliem

brīvprātīgajiem C

ir 529 ng/ml, un AUC

ir 3451 ng*h/ml. Metabolīta un pamatsavienojuma

attiecība ir 0,28 C

un 0,42 AUC.

Tikagrelora un AR-C124910XX farmakokinētika pacientiem ar

MI anamnēzē bija līdzīga tai, kas novērota pacientiem ar AKS. Pamatojoties uz pētījuma

PEGASUS populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātiem, pēc 60 mg tikagrelora devu

lietošanas tā C

līdzsvara koncentrācija ir 391 ng/ml, un AUC ir 3801 ng*h/ml. Pēc 90 mg

tikagrelora devu lietošanas tā C

līdzsvara stāvoklī ir 627 ng/ml, un AUC ir 6255 ng*h/ml.

Aprēķināts, ka tikagrelora vidējā absolūtā biopieejamība ir 36%. Trekna maltīte tikagrelora AUC

palielināja par 21% un aktīvā metabolīta C

samazināja par 22%, bet tikagrelora C

vai aktīvā

metabolīta AUC neietekmēja. Uzskata, ka šīm nelielajām pārmaiņā ir minimāla klīniska nozīme,

tādēļ tikagreloru var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Tikagrelors, kā arī tā

aktīvais metabolīts ir P-gp substrāti.

Tikagreloram saberztu tablešu maisījumā ar ūdeni, perorāli lietojamam vai ievadītam caur

nazogastrālo zondi kunģī ir salīdzināma biopieejamība ar veselu tableti saistībā ar AUC un C

tikagreloram un tā aktīvajam metabolītam. Sākotnējā pakļaušana iedarbībai (0.5 un 1 h pēc devas)

no tikagrelora tabletes, kas sajaukta ar ūdeni bija augstāka salīdzinājumā ar veselu tableti, ar

identiskām koncentrācijām ( no 2 līdz 48 h iedarbība pēc tam).

Izkliede

Tikagrelora izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos ir 87,5 l. Tikagrelors un tā aktīvais metabolīts

plaši saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (>99,0%).

Biotransformācija

CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas nodrošina tikagrelora metabolismu un aktīvā metabolīta

veidošanos, un tā mijiedarbība ar citiem CYP3A substrātiem ir diapazonā no aktivizēšanas līdz

inhibīcijai.

Tikagrelora galvenais metabolīts ir AR-C124910XX, kas arī ir aktīvs, kā apliecina in vitro

saistīšanās ar trombocītu P2Y

ADF receptoru. Aktīvā metabolīta sistēmiskā iedarbība ir aptuveni

30-40% no tikagrelora sistēmiskās iedarbības.

Eliminācija

Galvenais tikagrelora eliminācijas ceļš ir metabolisms aknās. Lietojot radioloģiski iezīmētu

tikagreloru, vidējā atgūtā radioaktivitāte ir aptuveni 84% (57,8% izkārnījumos, 26,5% urīnā).

Gan tikagrelora, gan aktīvā metabolīta izdalīšanās apjoms ar urīnu bija mazāk nekā 1% devas.

Galvenais aktīvā metabolīta eliminācijas ceļš ar vislielāko varbūtību ir sekrēcija ar žulti.

Vidējais t

bija aptuveni 7 stundas tikagreloram un 8,5 stundas aktīvam metabolītam.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētiskās analīzes populācijā gados vecākiem AKS pacientiem (≥ 75 g. v.)

salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem novēroja izteiktāku tikagrelora (gan C

, gan AUC

palielinājās par aptuveni 25%) un aktīvā metabolīta iedarbību. Šīs atšķirības neuzskata par

klīniski nozīmīgām. (Skatīt 4.2. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Tikagrelora lietošana pediatriskā populācijā nav pētīta (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Dzimums

Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, novēroja izteiktāku tikagrelora un aktīvā metabolīta iedarbību.

Šīs atšķirības neuzskata par klīniski nozīmīgām.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu

nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) tikagrelora iedarbība bija par aptuveni 20%

mazāka un tā aktīvā metabolīta iedarbība bija par aptuveni 17% augstāka.

Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā, kuriem veic hemodialīzi salīdzinājumā ar atbilstošiem

cilvēkiem bez dialīzes, saņemot 90 mg tikagrelora vienu reizi dienā, AUC un C

bija lielāks par

attiecīgi 38% un 51%, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru funkciju. Līdzīgs tikagrelora

iedarbības pieaugums tika novērots, kad tikagreloru saņēma uzreiz pirms dialīzes (attiecīgi 49% un

61%), parādot, ka tikagrelors nav dializējams. Mazākā mērā pieauga aktīvā metabolīta iedarbība

(AUC 13-14% un C

17-36%). Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā tikagrelora ietekme uz

trombocītu agregācijas inhibīciju (inhibition of platelet aggregation, IPA) nebija atkarīga no

dialīzes un bija līdzīga kā pacientiem ar normālu nieru funkciju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem

cilvēkiem tikagrelora C

un AUC bija lielāks par attiecīgi 12 un 23%, tomēr tikagrelora

IPA efekts abās grupās bija līdzīgs. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem deva nav

jāpielāgo. Tikagrelors nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, un nav

informācijas par farmakokinētiku pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem, kuriem pētījuma sākumā bija mēreni vai izteikti palielinātas aknu darbību raksturojošo

analīžu rezultātu vērtības, tikagrelora koncentrācija kopumā bija līdzīga vai nedaudz lielāka par to,

kas novērota tiem pacientiem, kuriem pētījuma sākumā nebija palielinātas minēto rezultātu

vērtības. Pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem nav jāiesaka pielāgot devu (skatīt

4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Etniskā piederība

Aziātu izcelsmes pacientiem vidējā biopieejamība salīdzinājumā ar baltās rases pārstāvjiem ir

par 39% lielāka. Pacientiem, kuri paši sevi atzinuši par melnādainiem, tikagrelora

biopieejamība bija par 18% mazāka nekā baltās rases pacientiem. Klīniskās farmakoloģijas

pētījumos tikagrelora iedarbība (C

un AUC) japāņu pacientiem bija par aptuveni 40% (20%

pēc tam, kad veikta pielāgošana atbilstoši ķermeņa masai) lielāka nekā baltās rases

pārstāvjiem. Pacientiem, kuri sevi identificē kā spānieši vai latīņamerikāņi, tikagrelora

iedarbības intensitāte ir līdzīga tai, kas novērota eiropeīdiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par tikagrelora un tā galvenā metabolīta

farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina

par nepieņemamu blakusparādību risku cilvēkam.

Vairākām dzīvnieku sugām novēroja kuņģa-zarnu trakta kairinājumu pie klīniski atbilstoša

iedarbības līmeņa (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietojot tikagreloru lielā devā žurku mātītēm, konstatēta palielināta dzemdes audzēju

(adenokarcinomu) un aknu adenomu sastopamība. Dzemdes audzēju rašanās mehānisms ir

drīzāk hormonālā līdzsvara traucējumi, kas žurkām var ietekmēt audzējus. Iespējams, aknu

adenomu rašanās mehānisms ir grauzēju-specifiska enzīmu indukcija aknās. Tādēļ maz ticams,

ka kancerogenitātes pētījumus var attiecināt uz cilvēkiem.

Žurkām,

lietojot

mātītei

toksisku

devu,

novēroja

nelielas

attīstības

anomālijas

(drošuma

robeža 5,1). Trušu mātītēm,

kas lietojušas lielas devas, bez toksiskas ietekmes uz mātīti, augļiem

novērota neliela aknu nobriešanas un skeleta attīstības aizkavēšanās (drošuma robeža 4,5).

Ar žurkām un trušiem veiktajos pētījumos konstatēta toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju

ar nedaudz samazinātu ķermeņa masas pieaugumu mātītēm un samazinātu jaundzimušo

dzīvotspēju un ķermeņa masu dzimšanas brīdī, kā arī ar aizkavētu augšanu. Tikagrelors izraisīja

neregulārus ciklus (galvenokārt ciklu pagarināšanos) žurku mātītēm, bet neietekmēja kopējo

auglību žurku tēviņiem un mātītēm. Ar radioloģiski iezīmētu tikagreloru veiktajos

farmakokinētikas pētījumos pierādīts, ka pamatsavienojums un tā metabolīti žurkām izdalās ar

mātes pienu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mannīts (E421)

Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts

Magnija stearāts (E470b)

A tipa nātrija cietes glikolāts

Hidroksipropilceluloze (E463)

Tabletes apvalks

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Makrogols 400

Hipromeloze (E464)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs blisteris (ar simboliem saule un mēness) pa 10 tabletēm;

kastītēs pa 60 tabletēm (6 blisteri) un 180 tabletēm (18 blisteri).

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs kalendāra blisteris (ar simboliem saule un mēness) pa 14

tabletēm; kastītēs pa 14 tabletēm (1 blisteros), pa 56 tabletēm (4 blisteri) un pa

168 tabletēm (12 blisteri).

PVH-PVDH/Al perforēti vienas devas caurspīdīgi blisteri pa 10 tabletēm; kastītēs

pa100 x 1 tabletēm (10 blisteri).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/10/655/001-006

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 3.decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 17. jūlijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Brilique 90 mg mutē disperģējamās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena mutē disperģējamā tablete satur 90 mg tikagrelora (ticagrelor).

Brilique satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Mutē disperģējamā tablete.

Apaļas, plakanas, baltas līdz gaiši rozā mutē disperģējamas tabletes ar nošķeltām malām un ar

apzīmējumu „90” virs „TI” vienā pusē un gludas no otras puses.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Brilique, lietojot kopā ar acetilsalicilskābi (ASS), ir indicēts aterotrombotisku traucējumu

profilaksei pieaugušiem pacientiem ar:

akūtu koronāro sindromu (AKS);

miokarda infarktu (MI) anamnēzē un aterotrombotisku notikumu attīstības lielu risku

(skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pacientiem, kuri lieto Brilique, katru dienu jālieto arī maza (75–150 mg) ASS balstdeva, ja vien tā

nav kontrindicēta īpašu apstākļu dēļ.

Akūti koronārie sindromi

Brilique terapija jāsāk ar vienreizēju 180 mg piesātinošo devu (divas tabletes pa 90 mg) un pēc

tam jāturpina lietot pa 90 mg divreiz dienā.

AKS pacientiem ir ieteicama 12 mēnešus ilga ārstēšana ar 90 mg Brilique devām, ja vien nav

klīniski indicēta terapijas pārtraukšana (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Miokarda infarkts anamnēzē

Brilique 60 mg divas reizes dienā ir ieteicamā devu shēma, lai pagarinātu ārstēšanas laiku

pacientiem ar MI anamnēzē vismaz vienu gadu, un ir liels aterotrombozes attīstības risks (skatīt

5.1. apakšpunktu). AKS pacientiem ar lielu artēriju trombozes notikumu risku terapiju vislabāk

sākt kā terapijas pagarinājumu pēc sākotnējās vienu gadu ilgās ārstēšanas ar 90 mg Brilique

devām vai ar citu adenozīndifosfāta (ADF) receptoru inhibitoru. Terapiju var sākt arī ne vēlāk kā

divus gadus pēc MI vai viena gada laikā pēc agrāk izmantotā ADF receptoru inhibitora lietošanas

pārtraukšanas. Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas bijusi ilgāka par

trim gadiem, ir ierobežoti.

Ja nepieciešama terapijas maiņa, pirmā Brilique zāļu deva jāordinē 24 stundas pēc pēdējās cita

antiagreganta devas lietošanas.

Izlaista deva

Jāizvairās no terapijas kļūdām. Pacientam, kurš izlaiž Brilique devu, plānotajā laikā jālieto tikai

viena tablete (nākamā deva).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tikagrelora lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tādēļ

šādiem pacientiem tas ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Par pacientiem, kuriem ir

vidēji smagi aknu darbības traucējumi, ir pieejama tikai ierobežota informācija. Devas

pielāgošana netiek ieteikta, tomēr tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana

nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par tikagrelora drošumu un efektivitāti bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Brilique var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Mutē disperģējamās tabletes var tikt lietotas kā alternatīva Brilique 90 mg apalkotajām tabletēm

pacientiem, kuriem ir grūtības norīt veselas tabletes, vai pacientiem, kuri izvēlas mutē

disperģējamās tabletes. Tablete jāuzliek uz mēles, kur tā ātri izšķīst siekalās. To var arī norīt ar vai

bez ūdens (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tableti var arī disperģēt ūdenī un nozīmēt caur nazogastrālo

zondi (CH8 vai lielāku). Ir būtiski rūpīgi pārbaudīt izvēlētās šļirces un zondes piemērotību. Ļoti

svarīgi ir izskalot nazogastrālo zondi ar ūdeni pēc maisījuma ievadīšanas. 60 mg disperģējamā

tablete nav pieejama.

Pacienti, kuri nevar norīt veselu tableti, tabletes var sasmalcināt smalkā pulverī, sajaukt ar

pusglāzi ūdens un nekavējoties izdzert. Glāzi izskalot, piepildot to vēlreiz līdz pusei ar ūdeni un

saturu izdzert. Maisījums var tikt ievadīts caur nazogastrālo zondi (CH8 vai lielāku).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aktīva patoloģiska asiņošana.

Intrakraniāla asiņošana anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.2., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Tikagrelora vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram,

ketokonazolu, klaritromicīnu, nefazodonu, ritonavīru un atazanavīru), jo vienlaikus

lietošana var ievērojami palielināt tikagrelora iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošanas risks

Tikagrelora lietošana pacientiem ar diagnosticētu palielinātu asiņošanas risku jāizvērtē, ņemot vērā

ieguvumu, ko sniedz aterotrombotisko traucējumu novēršana (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Ja klīniski indicēts, tikagrelors jālieto piesardzīgišādām pacientu grupām:

pacientiem ar noslieci uz asiņošanu (piemēram, pēc nesenas traumas vai nesen veiktas

operācijas ar asinsreces traucējumiem, pēc aktīvas vai nesenas kuņģa-zarnu trakta

asiņošanas). Tikagrelora lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar aktīvu patoloģisku

asiņošanu, pacientiem ar intrakraniālu asiņošanu un pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu);

pacientiem, kuri 24 stundu laikā pēc tikagrelora devas lietošanas vienlaikus lietos zāles, kas

var palielināt asiņošanas risku (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL),

perorālos antikoagulantus un/vai fibrinolītiskos līdzekļus).

Veseliem brīvpratīgājiem trombocītu transfūzija nenovērsa tikagrelora trombocitāro iedarbību,

un pacientiem ar asiņošanu klīniskais ieguvums ir maz ticams. Tā kā tikagrelora lietošana

vienlaikus ar desmopresīnu nav saīsinājusi asiņošanas standartlaiku, ir maz ticams, ka

desmopresīns būs efektīvs klīniski nozīmīgos asiņošanas gadījumos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Antifibrinolītiskie

līdzekļi

(aminokapronskābe

traneksāmskābe)

un/vai

rekombinants

VIIa faktors var

veicināt

hemostāzi. Tikagrelora lietošanu drīkst

atsākt

pēc tam, kad ir

noteikts

asiņošanas cēlonis, un tas tiek kontrolēts.

Operācija

Pacientiem jāiesaka informēt ārstus un zobārstus par tikagrelora lietošanu pirms jebkuras plānotas

operācijas un jebkuru jaunu zāļu lietošanas.

PLATO pētījumā pacientiem, kuriem tiek veikta koronārās artērijas šuntēšana (KAŠ), lietojot

tikagreloru,

bija vairāk asiņošanas gadījumu, salīdzinot ar klopidogrelu, pārtraucot terapiju

1 dienu pirms operācijas, bet smagu asiņošanas gadījumu biežums bija līdzīgs kā pēc

klopidogrela lietošanas terapijas pārtraukšanas 2 vai vairākas dienas pirms operācijas (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja pacientam jāveic plānveida operācija un antiagreganta iedarbība nav

vēlama, Brilique lietošana jāpārtrauc 5 dienas pirms operācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem anamnēzē ir išēmisks insults

Saskaņā ar pētījumā PLATO iegūtajiem rezultātiem pacientus AKS pacientus, kuriem anamnēzē

ir išēmisks insults, var ārstēt ar tikagreloru ne ilgāk kā 12 mēnešus.

Pētījumā PEGASUS netika iekļauti pacienti, kam anamnēzē ir MI un iepriekš pārciests išēmisks

insults, tādēļ šādiem pacientiem datu trūkuma dēļ par vienu gadu ilgāka ārstēšana nav ieteicama.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem tikagrelora lietošana ir kontrindicēta (skatīt

4.2. un 4.3. apakšpunktu). Pieredze par tikagrelora lietošanu pacientiem ar vidēji smagiem aknu

darbības traucējumiem ir ierobežota, tādēļ attiecībā uz šādiem pacientiem jāievēro piesardzība

(skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir bradikardijas risks

Tikagrelora terapijas laikā, salīdzinot ar klopidogrelu monitorējot ar Holtera EKG ir novērotas

galvenokārt asimptomātiskas ventrikulāras pauzes, pacientus ar palielinātu bradikardijas risku

(piemēram, pacientus bez elektrokardiostimulatora, kuriem ir sinusa mezgla vājuma sindroms,

2. vai 3. pakāpes AV blokāde vai ar bradikardiju saistīts ģībonis) izslēdza no galveniem

pētījumiem, kurā tika vērtēts tikagrelora drošums un efektivitāte. Tādēļ ierobežotas klīniskās

pieredzes dēļ šiem pacientiem tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Papildus jāievēro piesardzība, lietojot Brilique vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju.

Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības, vienlaicīgi lietojot

vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta blokatori, 33% kalcija

kanāla blokatori diltiazēms un verapamils, un 4% digoksīns) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

PLATO pētījuma Holter apakšpētījumā AKS akūtās fāzes laikā, pacientiem, kuri lietoja

tikagreloru bija vairāk ventrikulāras pauzes ≥ 3 sekundēm, salīdzinot ar klopidogrelu. Holter

konstatēto ventrikulāro paužu pieaugums ar tikagreloru AKS akūtajā fāzē bija lielāks pacientiem

ar hronisku sirds mazspēju (HSM), salīdzinot ar kopējo populāciju, bet nebija lielāks, lietojot

tikagreloru 1 mēnesi vai salīdzinot ar klopidogrelu. Šīs atšķirības dēļ šajā pacientu grupā

nekonstatēja nelabvēlīgu klīnisku iznākumu (t.sk. sinkopi vai sirds ritma devēja implantēšanu)

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Elpas trūkums

Ziņots, ka ar tikagreloru ārstētajiem pacietiem ir bijusi aizdusa. Elpas trūkums parasti ir viegls vai

vidēji smags un bieži izzūd bez ārstēšanas pārtraukšanas. Pacientiem ar astmu vai hronisku

obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuri lieto tikagreloru, var būt palielināts absolūtais elpas

trūkuma risks. Pacientiem ar astmu un/vai HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi.

Mehānisms nav noskaidrots. Ja pacients ziņo par pirmreizēju elpas trūkumu, tā pagarināšanos vai

pastiprināšanos, jāveic pilnīga izmeklēšana un tikagrelora nepanesamības gadījumā tā lietošana

jāpārtrauc. Sīkāku informāciju skatīt 4.8. apakšpunktā.

Kreatinīna līmeņa palielināšanās

Tikagrelora terapijas laikā var palielināties kreatinīna līmenis asinīs. Mehānisms nav noskaidrots.

Saskaņā ar klīnisko standartpraksi jāpārbauda nieru darbība. Pacientiem, kuriem ir AKS, nieru

darbību ieteicams pārbaudīt arī vienu mēnesi pēc tikagrelora terapijas uzsākšanas, īpašu uzmanību

pievēršot ≥ 75 gadus veciem pacientiem, pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru

darbības traucējumiem un pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar angiotensīna receptoru

blokatoriem (ARB).

Hiperurikēmija

Tikagrelora terapijas laikā ir iespējama hiperurikēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tikagrelors

tiek lietots pacientiem, kuriem anamnēzē ir hiperurikēmija vai podagrisks artrīts, ieteicams ievērot

piesardzību. Piesardzības nolūkos nav ieteicams lietot tikagreloru pacientiem ar

urīnskābes nefropātiju.

Trombotiska trombocitopēniska purpura (TTP)

Pēc tikagrelora lietošanas ļoti reti ziņots par trombotisku trombocitopēnisku purpuru (TTP). Tai

raksturīga trombocitopēnija un mikroangiopātiska hemolītiska anēmija vienlaikus ar neiroloģisku

atradi, nieru darbības traucējumiem vai drudzi. TTP ir potenciāli letāls stāvoklis, kad nepieciešama

tūlītēja ārstēšana, ieskaitot plazmaferēzi.

Ietekme uz trombocītu funkcijas testiem, lai diagnosticētu heparīna izraisītu trombocitopēniju

(HIT)

Heparīna inducētās trombocītu aktivizācijas (HIPA) testā, ko izmanto HIT diagnosticēšanai, anti-

trombocītu faktora 4/heparīna antivielas pacienta serumā heparīna klātbūtnē aktivizē veselu donoru

trombocītus.

Pacientiem, kuriem tika ordinēts tikagrelors, tika ziņots par kļūdaini negatīviem trombocītu

funkcijas testa rezultātiem (iekļaujot, bet neaprobežojoties tikai ar HIPA testu), nosakot HIT. Tas ir

saistīts ar to, ka tikagrelors testā nomāc P2Y

receptorus veselu donoru trombocītos pacientu

serumā / plazmā. Lai interpretētu HIT trombocītu funkcijas testus, nepieciešama informācija par

vienlaicīgu ārstēšanu ar tikageloru.

Pacientiem, kuriem ir attīstījusies HIT, jānovērtē ieguvuma/riska attiecība, turpinot ārstēšanu ar

tikagreloru, ņemot vērā gan HIT protrombotisko stāvokli, gan paaugstinātu asiņošanas risku,

lietojot vienlaikus antikoagulantus un tikagreloru.

Citi brīdinājumi

Pamatojot ar PLATO pētījumā novēroto mijiedarbību starp ASS uzturošo devu un tikagrelora

relatīvo efektivitāti, salīdzinot ar klopidogrelu, vienlaicīga tikagrelora un lielas ASS uzturošās devas

(> 300 mg) lietošana nav ieteicama (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Priekšlaicīga terapijas pārtraukšana

Priekšlaicīga jebkura antiagreganta, tostarp Brilique, lietošanas pārtraukšana var palielināt

kardiovaskulāras (KV) nāves, MI vai insulta risku pacienta pamatslimības dēļ. Tāpēc jāizvairās no

priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tikagrelors ir galvenokārt CYP3A4 substrāts un viegls CYP3A4 inhibitors. Tikagrelors ir arī P-

glikoproteīna (P-gp) substrāts un vājš P-gp inhibitors, un tas var palielināt P-gp substrātu

iedarbību.

Citu zāļu ietekme uz tikagreloru

CYP3A4 metabolizētas zāles

CYP3A4 inhibitori

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori – ketokonazola lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

un AUC attiecīgi 2,4 un 7,3 reizes. Aktīvā metabolīta C

un AUC

samazinājās par attiecīgi 89% un 56%. Paredzams, ka citiem spēcīgiem CYP3A4

inhibitoriem (klaritromicīnam, nefazodonam, ritonavīram un atazanavīram) būs līdzīga

ietekme, un tādēļ spēcīgo CYP3A4 inhibitoru vienlaicīga lietošana ar tikagreloru ir

kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Mēreni CYP3A4 inhibitori – diltiazema lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora C

par 69% un AUC 2,7 reizes un samazināja aktīvā metabolīta C

par 38%,

bet tā AUC nemainījās. Tikagrelors diltiazema līmeni plazmā neietekmēja. Paredzams, ka

citiem vidēji stipriem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, amprenaviram, aprepitantam,

eritromicīnam, un flukonazolam) būs līdzīga ietekme, un arī tos var lietot vienlaikus ar

tikagreloru.

Pēc liela greipfrūtu sulas daudzuma lietošanas (trīs reizes dienā pa 200 ml) ir novērots, ka

divkārtīgi palielinās tikagrelora iedarbība. Paredzams, ka vairumam pacientu šāds

paaugstinātas iedarbības lielums nebūs klīniski nozīmīgs.

CYP3A induktori

Lietojot rifampicīnu vienlaikus ar tikagreloru, samazinājās tikagrelora C

un AUC attiecīgi par

73% un 86%. Aktīvā metabolīta C

nemainījās un AUC samazinājās par 46%. Paredzams, ka

arī citi CYP3A4 induktori (piemēram, fenitoīns, karbamazepīns un fenobarbitāls) samazinās

tikagrelora iedarbību. Vienlaicīga tikagrelora lietošana ar spēcīgiem CYP3A induktoriem var

samazināt tikagrelora iedarbību un efektivitāti, tādēļ to vienlaicīga lietošana ar tikagreloru nav

ieteicama.

Ciklosporīns (P-gp un CYP3A4 inhibitori)

Ciklosporīna (600 mg) lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja tikagrelora C

un AUC

attiecīgi 2,3 un 2,8 reizes. Ciklosporīna klātbūtnē aktīvā metabolīta AUC palielinājās par 32% un

samazinājās par 15%.

Nav pieejami dati par tikagrelora vienlaicīgu lietošanu ar aktīvām vielām, arī spēcīgiem P-gp

inhibitoriem un mēreniem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, tādiem kā verapamils vai hinidīns),

kas arī var palielināt tikagrelora iedarbību. Ja nevar izvairīties no vienlaikus lietošanas, šo zāļu

lietošana jāveic piesardzīgi.

Citi

Klīniski farmakoloģiskās mijiedarbības pētījumi liecināja, ka tikagrelora lietošana vienlaikus ar

heparīnu, enoksaparīnu un ASS vai desmopresīnu neietekmēja tikagrelora vai aktīvo metabolītu

farmakokinētiku vai ADF inducētu trombocītu agregāciju, salīdzinot ar tikagrelora atsevišķu

lietošanu. Ja klīniski indicēts, zāles, kas ietekmē hemostāzi, jālieto piesardzīgi vienlaicīgi ar

tikagreloru.

Ir novērota aizkavēta un samazināta perorālu P2Y12 inhibitoru iedarbība, ieskaitot tikagreloru un

tā aktīvo metabolītu, pacientiem ar AKS, kas tika ārstēti ar morfīnu (tikagrelora iedarbība

samazinājās par 35%). Šī mijiedarbība var būt saistīta ar samazinātu kuņģa un zarnu trakta

motoriku un to var piemērot citiem opioīdiem. Klīniskā nozīme nav zināma, taču dati liecina par

tikagrelora efektivitātes mazināšanos pacientiem, kas vienlaikus lieto tikagreloru un morfīnu.

Pacientiem ar AKS, kuriem morfīna lietošanu nevar aizturēt un ātra P2Y12 inhibīcija tiek

uzskatīts par izšķirošu, var izskatīt iespēju lietot parenterālu P2Y12 inhibitoru.

Tikagrelora ietekme uz citām zālēm

CYP3A4 metabolizētas zāles

Simvastatīns – tikagrelora lietošana vienlaikus ar simvastatīnu palielināja simvastatīna C

81% un AUC par 56%, bet simvastatīna skābes C

par 64% un AUC par 52%,

atsevišķos

gadījumos palielinājums bija 2-3 reizes. Lietojot tikagreloru vienlaikus ar

simvastatīnu par 40 mg lielākā dienas devā, iespējamas nelabvēlīgas simvastatīna

blakusparādības un tās jāsamēro ar iespējamo ieguvumu. Simvastatīns tikagrelora līmeni

plazmā neietekmēja. Tikagrelors var līdzīgi ietekmēt arī lovastatīnu. Nav ieteicama

tikagrelora vienlaikus lietošana ar simvastatīnu vai lovastatīnu devās virs 40 mg.

Atorvastatīns – atorvastatīna un tikagrelora vienlaikus lietošana palielināja atorvastatīna

skābes C

par 23% un AUC par 36%. Līdzīgu AUC un C

palielināšanos novēroja visiem

atorvastatīna skābes metabolītiem. Šo palielināšanos neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Nevar izslēgt līdzīgu efektu uz citiem statīniem, kurus metabolizē CYP3A4. Pacienti PLATO

pētījumā saņēma dažādus statīnus, 93% no PLATO pacientu grupas, kuri lietoja šīs zāles,

neradās bažas par statīnu drošumu.

Tikagrelors ir vājš CYP3A4 inhibitors. Nav ieteicama tikagrelora vienlaikus lietošana ar

CYP3A4 substrātiem ar šauru terapeitisko iedarbību (piemēram, cisaprīds un melnā rudzu grauda

alkaloīdi), jo tikagrelors var palielināt šo zāļu ietekmi.

P-gp substrāti (arī digoksīns vai ciklosporīns)

Lietojot vienlaikus ar tikagreloru, digoksīna C

palielinājās par 75% un AUC par 28%. Lietojot

vienlaikus ar tikagreloru, vidējā minimālā digoksīna koncentrācija palielinājās par aptuveni 30%,

dažos atsevišķos gadījumos maksimālais palielinājums bija 2 reizes. Digoksīna klātbūtnē

tikagrelora un tā aktīvā metabolīta C

un AUC nemainījās. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar

tikagreloru zāles ar šauru terapeitisko indeksu, kas atkarīgas no P-gp, piemēram, digoksīnu,

ieteicams veikt atbilstošu klīnisku un/vai laboratorisku uzraudzību.

Netika novērota tikagrelora ietekme uz ciklosporīna līmeni asinīs. Nav pētīta tikagrelora ietekme

uz citiem P-gp substrātiem.

CYP2C9 metabolizētas zāles

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar tolbutamīdu neizraisīja koncentrācijas pārmaiņas plazmā

nevienām no zālēm, kas liecina, ka tikagrelors nav CYP2C9 inhibitors un tam nav raksturīga

ietekme uz CYP2C9 mediētu medicīnisko produktu, piemēram, varfarīna un tolbutamīda,

metabolismu.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Tikagrelora lietošana vienlaikus ar levonorgestrelu un etinilestradiolu palielināja etinilestradiola

iedarbību par aptuveni 20%, bet nemainīja levonorgestrela farmakokinētiku. Klīniski nozīmīga

ietekme uz perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, lietojot levonorgestrelu un

etinilestradiolu vienlaikus ar tikagreloru, nav gaidāma.

Zāles, kas var izraisīt bradikardiju

Sakarā ar novērotām galvenokārt asimptomātiskām ventrikulārām pauzēm un bradikardiju,

jāievēro piesardzība, lietojot tikagreloru vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju (skatīt

4.4. apakšpunktu). Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības

vienlaicīgi lietojot vienu vai vairākas zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% bēta

blokatori, 33% kalcija kanāla blokatori diltiazēms un verapamils un 4% digoksīns).

Cita vienlaikus terapija

Klīniskajos pētījumos tikagrelors ir bieži lietots vienlaikus ar ASS, protonu sūkņa inhibitoriem,

statīniem, bēta blokatoriem, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un

angiotensīna receptoru blokatoriem, kas nepieciešami blakusslimību ārstēšanai, kā arī heparīnu,

zemas molekulārmasas heparīnu, intravenozi ievadītiem GpIIb/IIIa inhibitoriem īslaicīgai

terapijai (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pierādījumi par klīniski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību ar

šīm zālēm nav iegūti.

Lietojot tikagreloru vienlaikus ar heparīnu, enoksaparīnu vai desmopresīnu, nebija ietekmes uz

aktivēto daļējo tromboplastīna laiku (aPTT), aktivēto koagulācijas laiku (ACT) vai Xa faktora

pārbaudēm. Tomēr iespējamo farmakodinamisko mijiedarbību dēļ jāievēro piesardzība, lietojot

tikagreloru vienlaikus ar zālēm, kas izmaina hemostāzi.

Sakarā ar ziņojumiem par patoloģiskiem ādas asinsizplūdumiem, lietojot SSAI (piemēram,

paroksetīnu, sertralīnu un citalopramu), ieteicama piesardzība lietojot SSAI vienlaicīgi ar

tikagreloru, jo var palielināties asiņošanas risks.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto piemēroti kontracepcijas līdzekļi, lai izvairītos no

grūtniecības tikagrelora terapijas laikā.

Grūtniecība

Informācijas par tikagrelora lietošanu grūtniecēm nav, vai tā ir ierobežota.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tikagreloru

nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pieejamie farmakodinamiskie un toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tikagrelora un tā

aktīvo metabolītu izdalīšanos mātītes pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku

jaundzimušajiem vai zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt

tikagrelora terapiju, vai izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz

bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Tikagrelors neietekmēja vīriešu vai sieviešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tikagrelors neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Tikagrelora terapijas laikā ir ziņots par reiboni un apjukumu. Tādēļ pacientiem,

kuriem mēdz būt šādi simptomi transportlīdzekļa vadīšanas laikā vai apkalpojot mehānismus,

jāievēro piesardzība.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tikagrelora drošuma īpašības ir vērtētas divos plašos 3. fāzes pētījumos par iznākumiem –

pētījumā PLATO un PEGASUS, kuros tika iekļauti vairāk nekā 39 000 pacientu (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Pētījumā PLATO tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika

pārtraukta biežāk nekā klopidogrelu saņēmušajiem pacientiem (7,4 pret 5,4%). Pētījumā

PEGASUS tikagreloru saņēmušajiem pacientiem nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika

pārtraukta biežāk nekā pacientiem, kas saņēma ASS monoterapiju (16,1% pēc tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošanas pret 8,5% pēc ASS monoterapijas). Ar tikagreloru ārstētajiem

pacientiem visbiežākās blakusparādības bija asiņošana un aizdusa (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tikagrelora pētījumu laikā vai pēcreģistrācijas periodā ir novērotas tālāk aprakstītās

blakusparādības (1. tabula).

Nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju.

Katrā orgānu sistēmā nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas pēc biežuma un nopietnības

samazinājuma secībā. Biežuma kategorijas definētas, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži

(≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000),

ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, sistematizējot pēc biežuma un orgānu sistēmas

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Labdabīgi,

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot cistas

un polipus)

Audzēja

asiņošana

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Asiņu patoloģiju

izraisīta

asiņošana

Trombotiska

trombocitopēniska

purpura

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība, arī

angioedēma

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Hiperurikēmija

Podagra/podagrisks

artrīts

Psihiskie

traucējumi

Apjukums

Nervu sistēmas

traucējumi

Reibonis, sinkope,

galvassāpes

Intrakraniāla

asiņošana

Acu bojājumi

Acu asiņošana

Ausu un

labirinta

bojājumi

Vertigo

Ausu asiņošana

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un

Aizdusa

Elpošanas sistēmas

asiņošana

videnes

slimības

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta

asiņošana,

caureja,

slikta dūša,

dispepsija,

aizcietējums

Retroperitoneāla

asiņošana

Ādas un

zemādas audu

bojājumi

Zemādas vai ādas

asiņošana,

izsitumi, nieze

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu

asiņošana

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Urīnceļu asiņošana

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Reproduktīvās

sistēmas

asiņošana

Izmeklējumi

Paaugstināts

kreatinīna līmenis

asinīs

Traumas,

saindēšanās un

ar

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

Asiņošana pēc

traumām vai

procedūrām

Piemēram, urīnpūšļa, kuņģa vai resnās zarnas vēža asiņošana

Piemēram, palielināta nosliece uz asiņošanu, spontānu hematomu rašanos vai hemorāģisku diatēzi

Novērots pēcreģistrācijas periodā

Biežumu pamato laboratorisko analīžu rezultāti (urīnskābes līmeņa paaugstināšanās virs normas augšējās robežas vai

salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli vai paaugstināšanās atsauces diapazona robežās vai kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

par > 50% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli) un ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums

piemēram, konjunktīvas, tīklenes vai intraokulāra asiņošana

piemēram, deguna asiņošana vai asiņu spļaušana

piemēram, smaganu, resnās zarnas vai kuņģa čūlas asiņošana

piemēram, ekhimozes, ādas asiņošana vai petehijas

piemēram, hemartrozes vai muskuļu asiņošana

piemēram, hematūrija vai hemorāģisks cistīts

piemēram, maksts asiņošana, hematospermija vai pēcmenopauzes asiņošana

piemēram, sasitums, traumatiska hematoma vai asiņošana

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Asiņošana

Pētījumā PLATO novērotie asiņošanas gadījumi

Vispārējs asiņošanas iznākums PLATO pētījumā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Visu pētījumā PLATO novēroto asiņošanas gadījumu analīze, Kaplana-

Meijera aprēķins pēc 12 mēnešiem

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

N=9235

Klopidogrels

N=9186

p-vērtība*

PLATO smaga asiņošana kopumā

11,6

11,2

0,4336

PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana

0,6988

Ar KAŠ nesaistīta smaga asiņošana PLATO

pētījumā

0,0264

Ar manipulācijām nesaistīta smaga asiņošana

PLATO pētījumā

0,0058

PLATO smaga + viegla asiņošana kopumā

16,1

14,6

0,0084

Ar manipulācijām nesaistīta smaga + viegla

asiņošana PLATO pētījumā

<0,0001

Smaga asiņošana pēc TIMI definīcijas

0,5669

Smaga + viegla asiņošana pēc TIMI definīcijas

11,4

10,9

0,3272

Asiņošanas kategorijas definīcijas:

Smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par > 50 g/l vai ar

≥ 4 eritrocītu vienību pārliešanu; vai letāla; vai intrakraniāla; vai intraperikardiāla ar sirds tamponādi, vai ar

hipovolēmisku šoku vai smagu hipotensiju, kuras dēļ jālieto asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi vai jāveic operācija.

Cita veida smaga asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par 30-50 g/l vai ar 2-

3 eritrocītu vienību pārliešanu; vai nozīmīgu darba nespēju.

Viegla asiņošana: nepieciešama medicīniska iejaukšanās, lai apturētu vai ārstētu asiņošanu.

Smaga asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par

> 50 g/l vai intrakraniālu asiņošanu.

Viegla asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30-50 g/l.

* p vērtība aprēķināta saskaņā ar Koksa proporcionālā riska modeli, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais

skaidrojošais parametrs.

Tikagrelors un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot PLATO smagas letālas/dzīvībai bīstamas

asiņošanas biežumu, kopējo PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaitu, TIMI smagas

asiņošanas vai TIMI vieglas asiņošanas biežumu (2. tabula). Tomēr, lietojot tikagreloru, PLATO

kombinēta smaga un viegla asiņošana radās biežāk nekā lietojot klopidogrelu. Dažiem

pacientiem PLATO pētījumā bija letāla asiņošana: 20 (0,2%) tikagrelora grupā un 23 (0,3%)

klopidogrela grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vecums, dzimums, ķermeņa masa, rase, ģeogrāfiskais reģions, blakusslimības, vienlaikus terapija

un medicīniskā anamnēze, tostarp pārciests insults vai tranzitora išēmijas lēkme, nebija kopējās

vai ar manipulācijām nesaistītas PLATO smagas asiņošanas paredzošie faktori. Līdz ar to

nevienai konkrētai grupai nekonstatēja kāda asiņošanas paveida risku.

Ar KAŠ saistīta asiņošana:

PLATO pētījumā 42% no 1584 pacientiem (12% grupas dalībnieku), kuriem veica koronāro

artēriju šuntēšanu (KAŠ), bija PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana, atšķirību starp

terapijas grupām nenovēroja. Letāla ar KAŠ saistīta asiņošana radās 6 pacientiem katrā terapijas

grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar KAŠ nesaistīta asiņošana un ar manipulācijām nesaistīta asiņošana:

tikagrelors un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot ar KAŠ nesaistītu PLATO definētu smagu

letālu/dzīvībai bīstamu asiņošanu, bet PLATO definēta smaga asiņošana kopumā, TIMI smaga

un TIMI smaga + viegla asiņošana biežāk radās, lietojot tikagreloru. Līdzīgi, atņemot visus ar

manipulācijām saistītos asiņošanas gadījumus, asiņošana, lietojot Brilique, radās biežāk nekā

lietojot klopidogrelu (2. tabula). Terapija ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas dēļ biežāk tika

pārtraukta tikagrelora grupā (2,9%) nekā klopidogrela grupā (1,2%; p<0,001).

Intrakraniāla asiņošana:

lietojot tikagreloru, intrakraniālas ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas gadījumus novēroja

biežāk (n=27 gadījumi 26 pacientiem, 0,3%) nekā lietojot klopidogrelu (n=14 gadījumi, 0,2%),

no kuriem 11 asiņošanas gadījumi radās, lietojot tikagreloru, un viens gadījums, lietojot

klopidogrelu, beidzās letāli. Kopējais letālas asiņošanas biežums neatšķīrās.

Pētījumā PEGASUS novērotie asiņošanas gadījumi

Pārskats par pētījumā PEGASUS novērotajiem asiņošanas notikumiem ir parādīts 3. tabulā.

3. tabula. Visu pētījumā PEGASUS novēroto asiņošanas notikumu analīze, Kaplana-Meijera

aprēķins pēc 36 mēnešiem

60 mg tikagrelora

divas reizes dienā + ASS

n = 6958

tikai ASS

n = 6996

Drošumu

raksturojošie

vērtēšanas

kritēriji

KM%

Riska attiecība

(95% TI)

KM%

p vērtība

Pētījumā TIMI definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

saskaņā ar

pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

2,32

(1,68–3,21)

< 0,0001

Ar letālu

iznākumu

1,00

(0,44–2,27)

1,0000

1,33

(0,77–2,31)

0,3130

Cita plaša

asiņošana saskaņā

ar pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

3,61

(2,31–5,65)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana saskaņā

ar pētījumā TIMI

pieņemto

definīciju

2,54

(1,93–3,35)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

asiņošana

pētījumā TIMI vai

bija nepieciešama

medicīniska

palīdzība

16,6

2,64

(2,35–2,97)

< 0,0001

Pētījumā PLATO definētās asiņošanas smaguma kategorijas

Plaša asiņošana

pētījumā PLATO

2,57

(1,95–3,37)

< 0,0001

Letāls

iznākums/dzīvības

apdraudējums

2,38

(1,73–3,26)

< 0,0001

Cita plaša

asiņošana

pētījumā PLATO

3,37

(1,95–5,83)

< 0,0001

Plaša vai

maznozīmīga

15,2

2,71

(2,40–3,08)

< 0,0001

60 mg tikagrelora

divas reizes dienā + ASS

n = 6958

tikai ASS

n = 6996

asiņošana

pētījumā PLATO

Asiņošanas smaguma kategoriju definīcijas

Plaša asiņošana saskaņā ar pētījumā TIMI – letāla asiņošana VAI jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI klīniski

nepārprotamas asiņošanas pazīmes kopā ar hemoglobīna (Hb) līmeņa pazemināšanos par ≥ 50 g/l vai, ja nav pieejama

informācija par Hb līmeni, hematokrīta (Ht) samazināšanos par 15%.

Letāla asiņošana – asiņošanas gadījums, kura dēļ septiņu dienu laikā ir iestājusies nāve.

IKA – intrakraniāla asiņošana.

Cita veida asiņošana saskaņā ar TIMI – plaša neletāla neIKA asiņošana saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto definīciju.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar TIMI – klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa

pazemināšanos par 30–50 g/l.

Asiņošana saskaņā ar TIMI, kuras dēļ nepieciešama medicīniska palīdzība – nepieciešama intervence VAI

stacionēšana, VAI steidzama izmeklēšana.

Plaša letāla vai dzīvībai bīstama asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – letāla asiņošana VAI

jebkāda intrakraniāla asiņošana VAI intraperikardiāla asiņošana kopā ar sirds tamponādi VAI hipovolēmisku šoku vai

smagu hipotensiju, kuras dēļ nepieciešama presoro/inotropo līdzekļu lietošana vai operācija, VAI klīniski simptomātiska

asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par > 50 g/l vai ja ir pārlietas ≥ 4 vienības eritrocītu masas.

Cita veida plaša asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – ir iestājusies smaga invaliditāte VAI

klīniski simptomātiska asiņošana kopā ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30–50 g/l vai asiņošanas dēļ ir pārlietas

2–3 vienības eritrocītu masas.

Maznozīmīga asiņošana saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto definīciju – nepieciešama medicīniska intervence

asiņošanas apturēšanai vai ārstēšanai.

Pētījumā PEGASUS pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas divas reizes dienā plašas asiņošanas

(saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) sastopamība bija lielāka nekā pēc

ASS monoterapijas. Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju netika novērota letālas asiņošanas riska

palielināšanās, un tika novērota tikai neliela intrakraniālas asiņošanas riska palielināšanās. Pētījuma

laikā bija maz letālas asiņošanas gadījumu – 11 gadījumi (0,3%) 60 mg tikagrelora devu grupā un

12 gadījumi (0,3%) ASS monoterapijas grupā. Novērotā plašas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā

TIMI pieņemto klasifikāciju) riska palielināšanās 60 mg tikagrelora devu grupā galvenokārt bija

saistīta ar biežāk novērotu plašu cita veida asiņošanu (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju), proti, kuņģa-zarnu trakta asiņošanu.

Plašas vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto klasifikāciju) un plašas

vai maznozīmīgas asiņošanas (saskaņā ar pētījumā PLATO pieņemto klasifikāciju) kategorijā tika

novērota biežāka asiņošana, kas līdzīga plašai asiņošanai saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju (skatīt 5. tabulu). Pēc ārstēšanas ar 60 mg tikagrelora devām nevēlamo blakusparādību

dēļ terapija tika pārtraukta biežāk nekā ASS monoterapijas gadījumos (attiecīgi 6,2 un 1,5%

gadījumu). Vairumā šo gadījumu asiņošana bija vieglāka (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto

klasifikāciju tāda, kuras dēļ nepieciešama medicīniskā palīdzība), piemēram, deguna asiņošana, kā

arī zilumu un hematomu veidošanās.

Pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas daudzās, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, ķermeņa masas,

rases, ģeogrāfiskā reģiona, blakusslimībām, vienlaikus lietotajām zālēm un anamnēzes, definētajās

apakšgrupās asiņošanas veids bija līdzīgs (saskaņā ar pētījumā TIMI pieņemto plašas un

maznozīmīgas asiņošanas, kā arī pētījumā PLATO pieņemto plašas asiņošanas klasifikāciju).

Intrakraniāla asiņošana:

spontāni ziņotās IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu un ASS monoterapijas grupā bija

līdzīga (abās terapijas grupās n = 13 jeb 0,2% gadījumu). Traumatiskas un ar procedūrām saistītas

IKA sastopamība 60 mg tikagrelora devu grupā bija nedaudz lielāka (n = 15 jeb 0,2%) nekā

ASS monoterapijas grupā (n = 10 jeb 0,1%). 60 mg tikagrelora devu grupā bija seši letālas

IKA gadījumi, un ASS monoterapijas grupā bija pieci letālas IKA gadījumi. Ņemot vērā lielo

blakusslimību un KV riska faktoru sastopamību pētāmajā populācijā, abās terapijas grupās

intrakraniālas asiņošanas sastopamība bija maza.

Elpas trūkums

Ar tikagreloru ārstētie pacienti ziņoja par aizdusu - elpas trūkuma sajūtu. Pētījumā PLATO par

aizdusas blakusparādībām (BP) (elpas trūkums, elpas trūkums miera stāvoklī, elpas trūkums pie

slodzes, paroksizmāls elpas trūkums naktī un elpas trūkums naktī) ziņoja 13,8% ar Brilique un 7,8%

ar klopidogrelu ārstēti pacienti. Pēc pētnieku uzskata PLATO pētījumā elpas trūkums ir cēloniski

saistīts ar terapiju 2,2% pacientu, kuri lietoja tikagreloru un 0,6% pacientu, kuri lietoja

klopidogrelu, un daži gadījumi bija nopietni (0,14% ar tikagreloru; 0,02% ar klopidogrelu), (skatīt

4.4. apakšpunktu). Lielākajā daļā gadījumu ziņotie aizdusas simptomi bija viegli līdz vidēji smagi,

un vairumā gadījumu tā bija vienreizēja epizode drīz pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar astmu/HOPS, kuri ārstēti ar tikagreloru, salīdzinot ar klopidogrelu, var būt

paaugstināts nebūtiskas aizdusas risks (3,29%, lietojot tikagrelors pret 0,53%, lietojot

klopidogrelu) un būtiska aizdusa (0,38%, lietojot tikagreloru pret 0,00% ,lietojot klopidogrelu).

Absolūtos skaitļos šis risks bija lielāks kā visā PLATO populācijā. Pacientiem ar astmu vai

HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aptuveni 30% gadījumu tas izzuda 7 dienu laikā. PLATO pētījumā bija iekļauti pacienti ar

sastrēguma sirds mazspēju, HOPS vai astmu pētījuma sākumā; šiem un gados vecākiem

pacientiem par elpas trūkumu ziņots biežāk. Tikagreloru grupā pētījuma aktīvās vielas lietošanu

elpas trūkuma dēļ pārtrauca 0,9% pacientu salīdzinājumā ar 0,1% klopidogrela grupā. Lielāka

elpas trūkuma sastopamība, lietojot tikagreloru, nav saistīta ar jaunu sirds vai plaušu slimību vai

tās gaitas pasliktināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). tikagrelors

neietekmē plaušu darbības

pārbaužu rezultātus.

Pētījumā PEGASUS aizdusa tika novērota 14,2% pacientu, kuri divas reizes dienā lietoja pa

60 mg tikagrelora, un 5,5% pacientu, kuri lietoja tikai ASS. Tāpat kā pētījumā PLATO,

visbiežāk novērotā aizdusa bija viegla vai vidēji smaga (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacienti,

kuriem tika novērota aizdusa, parasti bija gados vecāki vai arī tādi, kuriem pētījuma sākumā bija

aizdusa, HOPS vai astma.

Izmeklējumi

Urīnskābes līmeņa paaugstināšanās: PLATO pētījumā urīnskābes koncentrācija serumā normas

augšējo robežu pārsniedza 22% pacientu, kas saņēma tikagreloru, salīdzinājumā ar 13% pacientu,

kas saņēma klopidogrelu. Pētījumā PEGASUS attiecīgie skaitļi bija 9,1, 8,8 un 5,5% pēc 90 vai

60 mg tikagrelora devu vai placebo lietošanas. Lietojot tikagreloru, vidējā urīnskābes koncentrācija

serumā palielinājās par aptuveni 15% salīdzinājumā ar aptuveni 7,5%, lietojot klopidogrelu, un pēc

ārstēšanas pārtraukšanas samazinājās līdz aptuveni 7%, lietojot tikagreloru, bet klopidogrela

lietotājiem samazināšanos nenovēroja. Pētījumā PEGASUS pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu

lietošanas 6,3 un 5,6% pacientu pēc attiecīgi 90 un 60 mg tikagrelora devu lietošanas serumā

pārejoši paaugstinājās vidējais urīnskābes līmenis, bet 1,5% placebo grupas pacientu urīnskābes

līmenis pazeminājās. Pētījumā PLATO kā BP novērota podagriska artrīta sastopamība tikagrelora

grupā bija 0,2% pret 0,1% klopidogrela grupā. Pētījumā PEGASUS attiecīgie podagriska artrīta

sastopamību raksturojošie skaitļi bija 1,6, 1,5 un 1,1% pēc 90 vai 60 mg tikagrelora devu vai

placebo lietošanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto

nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju

4.9. Pārdozēšana

Lietojot vienreizēju līdz 900 mg lielu devu, tikagrelora panesamība ir laba. Vienreizējas

pieaugošas devas pētījumā devu ierobežoja toksiskā ietekme uz kuņģa-zarnu traktu. Citas klīniski

nozīmīgas blakusparādības, kas var rasties pārdozēšanas gadījumā, ir elpas trūkums un

ventrikulārās pauzes (skatīt 4.8. apakšpunktu).

EKG uzraudzība jāapsver pārdozēšanas izraisīto blakusparādību gadījumā.

Pašlaik nav antidota, kas varētu novērst tikagrelora ietekmi, un tikagrelors nav dializējams

(skatīt

5.2. apakšpunktu).

Veicot pārdozēšanas ārstēšanu, jāievēro vietējā

standarta

medicīnas prakse.

Paredzamā pārmērīgas tikagrelora lietošanas ietekme ir ilgākas asiņošanas risks saistībā ar

trombocītu inhibīciju. Maz ticams, ka pacientiem ar asiņošanu, ir klīniskais ieguvums no trombocītu

transfūzijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja rodas asiņošana, jāveic piemēroti atbalstoši pasākumi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot heparīnu, ATĶ kods:

B01AC24

Darbības mehānisms

Brilique satur tikagreloru, kas pieder pie ciklopentiltriazolpirimidīnu (CPTP) ķīmisko vielu

grupas un kas ir perorāli, tieši iedarbīgs, selektīvs un atgriezeniski saistošs P2Y

receptoru

antagonists, kas novērš ADF meditētu trombocītu aktivizāciju un agregāciju.

Tikagrelors

neietekmē pašu ADF saistīšanās vietu, bet gan trombocītu P2Y

ADF receptorus, lai novērstu

signāla pārvadi. Tā kā trombocīti piedalās aterosklerotiskās slimības trombotisko komplikāciju

izraisīšanā un attīstībā, trombocītu funkciju inhibīcija ievērojami samazinājusi KV epizožu risku,

tādu kā nāve, MI un insults.

Tikagrelors arī paaugstina lokalā endogēna adenozīna līmeni, inhibējot ekvilibratīvo nukleozīdu

transportieri-1(ENT-1).

Dokumentāli pierādīts, ka tikagrelors palielina adenozīna izraisīto efektu veselām personām un

pacientiem ar AKS: vazodilatāciju (noteikts pēc koronārās asins plūsmas līmeņa palielināšanās

veseliem voluntieriem un AKS pacientiem); galvassāpes; trombocītu funkciju samazināšanās(

asins analīzēs in vitro un aizdusu. Tomēr, nav novērota skaidri noteikta saistība starp adenozīda

līmeņa palielināšanos un klīnisko iznākumu( t. i. saslimstību un mirstību).

Farmakodinamiskā ietekme

Darbības sākums

Pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), lietojot ASS, tikagreloram konstatēts ātrs

farmakoloģiskās darbības sākums, par ko liecina tikagrelora vidējā trombocītu agregācijas

inhibīcija (IPA) 0,5 stundas pēc 180 mg piesātinošās devas lietošanas par aptuveni 41%,

maksimālo IPA efektu 89% sasniedzot 2-4 stundas pēc devas lietošanas, un šī ietekme saglabājās

2-8 stundas. 90% pacientu 2 stundas pēc devas lietošanas tika sasniegta galīgā apjoma

IPA > 70%.

Darbības beigšanās

Ja plānota koronāro artēriju šuntēšana (KAŠ), asiņošanas risks ar tikagreloru ir lielāks, salīdzinot

ar klopidogrelu, ja lietošana pārtraukta mazāk kā 96 stundas pirms procedūras.

Informācija par terapijas maiņu

Nomainot terapiju no 75 mg klopidogrela devām uz 90 mg tikagrelora devām (divas reizes

dienā), absolūtā IPA palielinās par 26,4% un, nomainot terapiju no tikagrelora uz klopidogrelu,

absolūtā IPA samazinās par 24,5%. Pacientiem terapiju no klopidogrela uz tikagreloru var

nomainīt bez antiagreganta darbības pārtraukuma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskie dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu ir iegūti divos 3. fāzes pētījumos:

pētījumā PLATO (“PLATelet Inhibition and Patient Outcomes”), kura laikā tikagrelors tika

salīdzināts ar klopidogrelu, abas zāles lietojot kombinācijā ar ASS un citu standarta terapiju;

pētījumā PEGASUS TIMI-54 (“PrEvention with TicaGrelor of SecondAry Thrombotic

Events in High-RiSk AcUte Coronary Syndrome Patients”), kura laikā tikagrelora un

ASS kombinācijas lietošana tika salīdzināta ar ASS lietošanu monoterapijas veidā.

Pētījums PLATO (par pacientiem ar akūtiem koronārajiem sindromiem)

PLATO pētījumā iekļauti 18 624 pacienti, kuri bija nokļuvuši ārsta redzeslokā 24 stundu laikā

pēc nestabilas stenokardijas (NS), miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NSTEMI) vai

miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (STEMI) simptomu rašanās un sākotnēji tika ārstēti

medikamentozi vai ar perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) vai veicot KAŠ.

Klīniskā efektivitāte

Uz katru dienu lietotas ASS fona, lietojot tikagreloru 90 mg 2 reizes dienā, konstatēja, ka

Brilique ir pārāks par klopidogrelu 75 mg dienā, novēršot salikto vērtēto raksturlielumu KV nāvi,

MI vai insultu, ar atšķirību, ko nosaka KV nāve un MI. Pacienti, kas saņēma 300 mg slodzes

devu klopidogrela (iespējams 600 mg pie PCI) vai 180 mg tikagrelora.

Rezultāts tika sasniegts agrīni (absolūtā riska samazinājums (Absolute Risk Reduction [ARR])

0,6% un relatīvā riska samazinājums (Relative Risk Reduction [RRR]) 12% pēc 30 dienām),

stabils ārstēšanas efekts saglabājās visu 12 mēnešu periodu, kā rezultātā ARR bija 1,9% gadā ar

RRR 16%. Tas liecina, ka pacientus ar tikagreloru 90 mg divas reizes dienā var ārstēt līdz

12 mēnešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Ārstējot 54 AKS slimniekus ar tikagreloru nevis

klopidogrelu, tiks novērsts viens aterotrombotisks notikums, ārstējot 91 pacientu, tiks novērsts

viens KV nāves gadījums (skatīt 1. attēlā un 4. tabulā).

Tikagrelora terapeitiskais efekts salīdzinājumā ar klopidogrelu ir viendabīgs daudzās

apakšgrupās, tostarp apakšgrupās, kas veidotas pēc ķermeņa masas, dzimuma, cukura diabēta,

tranzitoras išēmijas lēkmes vai nehemorāģiska insulta anamnēzē, revaskularizācijas, vienlaikus

terapijas, tostarp heparīnu, GpIIb/IIIa inhibitoru un protonu sūkņa inhibitoru lietošanas

(skatīt 4.5. apakšpunktu); galīgās traucējuma diagnozes (STEMI, NSTEMI vai NS) un

randomizācijas brīdī plānotā terapijas veida (invazīva vai medikamentoza).

Konstatēja vāji nozīmīgu ārstēšanas saistību ar reģionu, lai gan primārā vērtētā raksturlieluma

riska attiecība (RA) citās pasaules daļās ir labvēlīga tikagreloram, Ziemeļamerikā tā ir labāka

klopidogrelam, kas novērots aptuveni 10% vispārējās pētītās populācijas (mijiedarbības p

vērtība = 0,045). Papildus analīzes liecina par iespējamu mijiedarbību ar ASS devām, novēroja

samazinātu tikagrelora efektivitāti, pieaugot lietotajām ASS devām. Ilgstošai lietošanai

vienlaicīgi ar tikagreloru, ieteicamā ASS uzturošā dienas deva ir 75-150 mg (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu).

1. attēlā redzams aprēķinātais risks līdz kāda salikta efektivitātes vērtētā raksturlieluma

traucējuma pirmajai epizodei.

1. attēls. Salikta primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PLATO

Tikagrelors mazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma sastopamību salīdzinājumā ar

klopidogrelu gan NS/NSTEMI, gan STEMI populācijā (4. tabula). Tādējādi 90 mg Brilique devas

divas reizes dienā kopā ar mazām ASS devām var lietot pacientiem ar AKS (nestabilu stenokardiju,

miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma [NSTEMI] vai miokarda infarktu ar ST segmenta

pacēlumu [STEMI]), arī klīniski kontrolētiem pacientiem, kā arī pacientiem, kas tiek kontrolēti ar

perkutānas koronāras intervences (PKI) vai koronāro artēriju šuntēšanas (KAŠ) palīdzību.

4. tabula. Primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā raksturlieluma analīze (PLATO

pētījums)

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem

radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu reizi

dienā (pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

P vērtība

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

10,9

16 ( 8, 23)

0,0003

Plānota invazīva

terapija

10,0

16 ( 6, 25)

0.0025

Tikagrelors

90 mg divas

reizes dienā

(pacienti,

kuriem

radies

traucējums,

%) N=9333

Klopidogrels

75 mg vienu reizi

dienā (pacienti,

kuriem radies

traucējums, %)

N=9291

ARR

a

(% gadā)

RRR

a

(%)

(95% TI)

P vērtība

Plānota

medikamentoza

terapija

11,3

13,2

15 (0,3, 27)

0,0444

KV nāve

21 ( 9, 31)

0,0013

MI (izņemot latentu

16 ( 5, 25)

0,0045

Insults

–0,2

–17 (–52, 9)

0,2249

Jebkāda iemesla nāve,

KV nāve, MI (izņemot

latentu MI) vai insults

11,5

16 ( 8, 23)

0,0001

KV nāve, MI kopā,

insults, NRI, RI, TIL

vai cita veida ATT

13,8

15,7

12 ( 5, 19)

0,0006

Jebkāda cēloņa nāve

22 (11, 31)

0,0003

Noteikta stenta

tromboze

32 ( 8, 49)

0,0123

ARR = (absolute risk reduction) absolūtā riska samazinājums; RRR = (relative risk reduction) relatīvā

riska samazinājums = (1–riska attiecība) x 100%. Negatīvs RRR liecina par relatīvā riska palielināšanos.

Izņemot latenta MI gadījumus.

NRI = nopietna recidivējoša išēmija; RI = recidivējoša išēmija; TIL = tranzitora išēmijas lēkme; ATT = arteriāls

trombotisks traucējums. MI gadījumi kopā ietver latentu MI, par traucējuma datumu nosakot konstatēšanas dienu.

Nomināla nozīmības vērtība; visas citas ir oficiāli statistiski nozīmīgas pēc iepriekš definētas hierarhijas pārbaudes.

PLATO ģenētiskais papildpētījums

CYP2C19 un ABCB1 genotipēšana 10 285 PLATO pacientiem sniedza informāciju par genotipa

grupu saistību ar PLATO iznākumiem. Brilique pārākumu pār klopidogrelu nozīmīgu KV

traucējumu mazināšanā pacienta CYP2C19 vai ABCB1 genotips būtiski neietekmēja. Līdzīgi kā

PLATO pētījumā kopumā, kopējais PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaits tikagreloram un

klopidogrelam neatšķīrās, neatkarīgi no CYP2C19 vai ABCB1 genotipa. Pacientiem, kuriem

zudusi viena vai vairākas CYP2C19 funkcionālās alēles, lietojot tikagreloru, ar KAŠ nesaistīta

PLATO smaga asiņošana radās biežāk nekā klopidogrela lietotājiem, bet pacientiem, kuriem

funkcionālās alēles nebija zudušas, šis biežums bija līdzīgs kā klopidogrelam.

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums

Saliktais efektivitātes un drošuma raksturlielums (KV nāve, MI, insults vai PLATO definēti smagas

asiņošanas gadījumi kopumā) liecina, ka tikagrelora labāko efektivitāti salīdzinājumā ar

klopidogrelu smagas asiņošanas gadījumi 12 mēnešu laikā pēc AKS nemazina (ARR 1,4%, RRR

8%, ar 0,92; p=0,0257).

Klīniskais drošums

Holtera papildpētījums

Lai pētītu kambaru darbības pauzes vai cita veida aritmijas epizodes PLATO pētījumā, pētnieki

veica Holtera monitorēšanu gandrīz 3000 pacientiem, no kuriem aptuveni 2000 bija pieraksti gan

AKS akūtas fāzes laikā, gan pēc viena mēneša. Primārais interesējošais mainīgais raksturlielums

bija ≥ 3 sekundes ilgu kambaru darbības paužu rašanās. Lietojot tikagreloru, akūtā fāzē kambaru

darbības pauzes radās vairāk pacientiem (6,0%) nekā lietojot klopidogrelu (3,5%), pēc 1 mēneša

attiecīgi 2,2% un 1,6% (skatīt 4.4 apakšpunktu). AKS akūtās fāzes laikā kambaru darbības pauzes

bija izteiktākas pacientiem ar HSM anamnēzē, kas saņēma tikagreloru (9,2% pret 5,4%

pacientiem bez HSM anamnēzē; pacientiem, kas saņēma klopidogrelu 4,0% pret 3,6% pacientiem

bez HSM vēsturē). Šo nelīdzsvarotību nenovēroja 1 mēneša laikā: 2,0% pret 2,1% pacientiem,

kuri saņēma tikagreloru attiecīgi ar un bez HSM anamnēzē; un 3,8% pret 1,4%, saņemot

klopidogrelu. Šajā pacientu populācijā klīniski nelabvēlīgas sekas neradīja (ieskaitot sirds ritma

devēja implantēšanu).

Pētījums PEGASUS (miokarda infarkts anamnēzē)

Pētījums PEGASUS TIMI-54 bija starptautisks daudzcentru randomizēts dubultmaskēts, ar placebo

kontrolēts notikumu pētījums ar paralēlām grupām. Pētījumā piedalījās 21 162 pacienti, un tā

mērķis bija vērtēt aterotrombozes notikumu profilaksi, pacientiem ar MI anamnēzē un citiem

aterotrombozes riska faktoriem lietojot divas tikagrelora devas (pa 90 vai 60 mg divas reizes dienā)

kombinācijā ar ASS terapiju, lietojot mazas devas (75–150 mg), šādu terapiju salīdzinot ar

ASS monoterapiju.

Pacienti bija piemēroti dalībai pētījumā, ja viņi bija vismaz 50 gadus veci, viņu anamnēzē bija MI

(1–3 gadus pirms randomizācijas) un bija vismaz viens no šādiem aterotrombozes riska faktoriem –

vecums ≥ 65 gadi, medikamentozi ārstējams cukura diabēts, otrs agrāk bijis MI, vairāku asinsvadu

KSS simptomi vai hroniski nieru darbības traucējumi (bet ne terminālā stadijā).

Pacienti nebija piemēroti, ja viņiem pētījuma periodā bija plānota P2Y

receptoru antagonista,

dipiridamola, cilostazola vai antikoagulantu terapija, ja viņiem bija ar asiņošanu saistītas

patoloģijas vai išēmisks insults vai intrakraniāla asiņošana anamnēzē, audzējs centrālajā nervu

sistēmā vai intrakraniālo asinsvadu anomālijas vai ja viņiem pēdējo sešu mēnešu anamnēzē bija

kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai pēdējo 30 dienu anamnēzē bija plaša ķirurģiska operācija.

Klīniskā efektivitāte

2. attēls. Saliktā primārā klīniskā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) analīze

pētījumā PEGASUS

5. tabula. Pētījumā PEGASUS novērotā primārā un sekundārā efektivitātes vērtētā

raksturlieluma analīze

60 mg tikagrelora divas reizes dienā

+ASS

n = 7045

tikai ASS

n = 7067

p vērtība

Raksturojums

Pacienti,

kuriem

bijuši

notikumi

K-M%

RA

(95 % TI)

Pacienti,

kuriem

bijuši

notikumi

K-M%

Primārais vērtētais raksturlielums

Salikts - KV

nāve/MI/insults

487 (6,9%)

7,8%

0,84

(0,74–0,95)

578 (8,2%)

9,0%

0,0043 (s)

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

210 (3,0%)

3,4%

0,0676

285 (4,0%)

4,5%

0,84

(0,72–0,98)

338 (4,8%)

5,2%

0,0314

Insults

91 (1,3%)

1,5%

0,75

(0,57–0,98)

122 (1,7%)

1,9%

0,0337

Sekundārais vērtētais raksturlielums

KV nāve

174 (2,5%)

2,9%

0,83

(0,68–1,01)

0,83

(0,68–1,01)

3,4%

Jebkura cēloņa

nāve

289 (4,1%)

(4,1%)

0,89

(0,76–1,04)

326 (4,6%)

(4,6%)

Riska attiecība un p vērtības ir aprēķinātas atsevišķi, salīdzinot tikagrelora un ASS terapiju. Aprēķinam ir izmantots

Koksa proporcionālā riska modelis, kurā terapijas grupa ir vienīgais mainīgais paskaidrojošais parametrs.

Procentuālais KM aprēķins pēc 36 mēnešiem.

Piebilde: komponentu KV nāves, MI un insulta pirmo notikumuskaits ir patiesais katra komponenta pirmo gadījumu

skaits, kas nepapildina saliktā vērtētā raksturlieluma gadījumu skaitu.

(s) norāda uz statistisku nozīmību.

TI – ticamības intervāls; KV – kardiovaskulārā sistēma; RA – riska attiecība; KM – Kaplana-Meijera; MI – miokarda

infarkts.

n – pacientu skaits.

Saistībā ar artēriju trombozes profilaksi gan 60 mg, gan 90 mg tikagrelora devu un

ASS kombinācijas shēma bija iedarbīgāka par ASS monoterapijas shēmu (saliktais

vērtētais

raksturlielums

: KV nāve, MI un insults), turklāt terapijas efekts pastāvīgi saglabājās visā pētījuma

periodā – pēc 60 mg tikagrelora devu lietošanas relatīvā riska samazināšanās (RRS) un absolūtā

riska samazināšanās (ARS) bija attiecīgi 16 un 1,27%, bet pēc 90 mg tikagrelora devu lietošanas

RRS un ARS bija attiecīgi 15 un 1,19%.

Lai gan 90 un 60 mg devu efektivitāte bija līdzīga, ir pierādījumi tam, ka saistībā ar asiņošanas un

aizdusas risku mazākā deva bija labāk panesama un drošāka. Tādēļ pacientiem, kuriem anamnēzē

ir MI, turklāt ir aterotrombozes notikumu risks, aterotrombozes (KV nāves, MI un insulta)

notikumu profilaksei ir ieteicams divas reizes dienā lietot 60 mg Brilique devas kombinācijā

ar ASS.

Salīdzinājumā ar ASS monoterapiju divas reizes dienā lietotas 60 mg tikagrelora devas nozīmīgi

samazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma (KV nāves, MI un insulta) notikumu

sastopamību. Primārā saliktā vērtētā raksturlieluma notikumu sastopamības samazināšanos

veicināja visi saliktā vērtētā raksturlieluma komponenti (saistībā ar KV nāves, MI un insulta

sastopamību RRS bija attiecīgi 17, 16 un 25%).

Saistībā ar salikto vērtēto raksturlielumu RRS no 1. līdz 360. dienai (17%) bija līdzīga tai, kas

novērota, sākot ar 361. dienu (16%). Dati par tikagrelora efektivitāti un drošumu pēc lietošanas, kas

bijusi ilgāka par trim gadiem, ir ierobežoti.

Nav pieradīts ieguvums no tikagrelora lietošanas (primārā saliktā vērtētā raksturlieluma

samazināšanās KV nāve, MI un insults, taču paaugstinājās smaga asiņošana), kad tikagrelors 60 mg

divas reizes dienā tika lietots klīniskiem stabiliem pacientiem >2 gadus pēc miokarda infarkta, vai

vairāk kā vienu gadu pēc ārstēšanas ar citu adenozīndifosfāta (ADF) inhibitoru.

Klīniskais drošums

Ar 60 mg tikagreloru ārstētajiem pacientiem vecākiem par >75 gadiem lietošanas pārtraukšanas

biežums asiņošanas un aizdusas dēļ bija augstāks (42%), salīdzinot ar jaunākiem pacientiem

(diapazonā: 23-31%), un salīdzinot ar placebo vairāk kā 10% (42% pret 29%) pacientu virs

>75 gadiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Brilique

visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pie akūtiem koronāriem sindromiem (AKS)

un miokarda infarkta (MI) anamnēzē (informāciju par pediatrisko populāciju skatīt

4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Tikagreloram pierādīta lineāra farmakokinētika, un tikagrelora un aktīvā metabolīta (AR-

C124910XX) iedarbība ir aptuveni proporcionāla devai līdz 1260 mg.

Uzsūkšanās

Tikagrelora uzsūkšanās ir strauja, un vidējais t

ir aptuveni 1,5 stundas. Galvenā cirkulējošā

metabolīta AR-C124910XX (arī aktīvs) veidošanās no tikagrelora notiek ātri, un vidējais t

aptuveni 2,5 stundas. Pēc vienas 90 mg tikagrelora devas iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā veseliem

brīvprātīgajiem C

ir 529 ng/ml, un AUC

ir 3451 ng*h/ml. Metabolīta un pamatsavienojuma

attiecība ir 0,28 C

un 0,42 AUC.

Tikagrelora un AR-C124910XX farmakokinētika pacientiem ar

MI anamnēzē bija līdzīga tai, kas novērota pacientiem ar AKS. Pamatojoties uz pētījuma

PEGASUS populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātiem, pēc 60 mg tikagrelora devu

lietošanas tā C

līdzsvara koncentrācija ir 391 ng/ml, un AUC ir 3801 ng*h/ml. Pēc 90 mg

tikagrelora devu lietošanas tā C

līdzsvara stāvoklī ir 627 ng/ml, un AUC ir 6255 ng*h/ml.

Aprēķināts, ka tikagrelora vidējā absolūtā biopieejamība ir 36%. Trekna maltīte tikagrelora AUC

palielināja par 21% un aktīvā metabolīta C

samazināja par 22%, bet tikagrelora C

vai aktīvā

metabolīta AUC neietekmēja. Uzskata, ka šīm nelielajām pārmaiņā ir minimāla klīniska nozīme,

tādēļ tikagreloru var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Tikagrelors, kā arī tā

aktīvais metabolīts ir P-gp substrāti.

Tikagrelora mutē disperģējamās tabletes izšķīdinātas siekalās un norītas bez ūdens vai disperģētas

ūdenī un nozīmētas caur nazogastrālo zondi kuņģī bija bioekvivalentas apvalkotajām tabletēm

(AUC un C

80-125% tikagreloram un tā aktīvajam metabolītam). Kad mutē disperģējamās

tabletes tika izšķīdinātas siekalās un norītas ar ūdeni, tikagrelora AUC bija līdzīgs, tomēr C

bija

aptuveni par 15% zemāks kā apvalkotajām tabletēm. Maz ticams, ka mazajai C

atķirībai ir klīniska

nozīme.

Izkliede

Tikagrelora izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos ir 87,5 l. Tikagrelors un tā aktīvais metabolīts

plaši saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (>99,0%).

Biotransformācija

CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas nodrošina tikagrelora metabolismu un aktīvā metabolīta

veidošanos, un tā mijiedarbība ar citiem CYP3A substrātiem ir diapazonā no aktivizēšanas līdz

inhibīcijai.

Tikagrelora galvenais metabolīts ir AR-C124910XX, kas arī ir aktīvs, kā apliecina in vitro

saistīšanās ar trombocītu P2Y

ADF receptoru. Aktīvā metabolīta sistēmiskā iedarbība ir aptuveni

30-40% no tikagrelora sistēmiskās iedarbības.

Eliminācija

Galvenais tikagrelora eliminācijas ceļš ir metabolisms aknās. Lietojot radioloģiski iezīmētu

tikagreloru, vidējā atgūtā radioaktivitāte ir aptuveni 84% (57,8% izkārnījumos, 26,5% urīnā).

Gan tikagrelora, gan aktīvā metabolīta izdalīšanās apjoms ar urīnu bija mazāk nekā 1% devas.

Galvenais aktīvā metabolīta eliminācijas ceļš ar vislielāko varbūtību ir sekrēcija ar žulti.

Vidējais t

bija aptuveni 7 stundas tikagreloram un 8,5 stundas aktīvam metabolītam.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētiskās analīzes populācijā gados vecākiem AKS pacientiem (≥ 75 g. v.)

salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem novēroja izteiktāku tikagrelora (gan C

, gan AUC

palielinājās par aptuveni 25%) un aktīvā metabolīta iedarbību. Šīs atšķirības neuzskata par

klīniski nozīmīgām. (Skatīt 4.2. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Tikagrelora lietošana pediatriskā populācijā nav pētīta (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Dzimums

Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, novēroja izteiktāku tikagrelora un aktīvā metabolīta iedarbību.

Šīs atšķirības neuzskata par klīniski nozīmīgām.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru

darbību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) tikagrelora iedarbība bija par aptuveni 20% mazāka un tā

aktīvā metabolīta iedarbība bija par aptuveni 17% augstāka.

Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā, kuriem veic hemodialīzi, salīdzinājumā ar atbilstošiem

cilvēkiem bez dialīzes, saņemot 90 mg tikagrelora vienu reizi dienā, AUC un C

bija lielāks par

attiecīgi 38% un 51%, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru funkciju. Līdzīgs tikagrelora

iedarbības pieaugums tika novērots, kad tikagreloru saņēma uzreiz pirms dialīzes (attiecīgi 49% un

61%), parādot, ka tikagrelors nav dializējams. Mazākā mērā pieauga aktīvā metabolīta iedarbība

(AUC 13-14% un C

17-36%). Pacientiem ar nieru slimību gala stadijā tikagrelora ietekme uz

trombocītu agregācijas inhibīciju (inhibition of platelet aggregation, IPA) nebija atkarīga no

dialīzes un bija līdzīga kā pacientiem ar normālu nieru funkciju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem

cilvēkiem tikagrelora C

un AUC bija lielāks par attiecīgi 12 un 23%, tomēr tikagrelora

IPA efekts abās grupās bija līdzīgs. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem deva nav

jāpielāgo. Tikagrelors nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, un nav

informācijas par farmakokinētiku pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem, kuriem pētījuma sākumā bija mēreni vai izteikti palielinātas aknu darbību raksturojošo

analīžu rezultātu vērtības, tikagrelora koncentrācija kopumā bija līdzīga vai nedaudz lielāka par to,

kas novērota tiem pacientiem, kuriem pētījuma sākumā nebija palielinātas minēto rezultātu

vērtības. Pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem nav jāiesaka pielāgot devu (skatīt

4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Etniskā piederība

Aziātu izcelsmes pacientiem vidējā biopieejamība salīdzinājumā ar baltās rases pārstāvjiem ir

par 39% lielāka. Pacientiem, kuri paši sevi atzinuši par melnādainiem, tikagrelora

biopieejamība bija par 18% mazāka nekā baltās rases pacientiem. Klīniskās farmakoloģijas

pētījumos tikagrelora iedarbība (C

un AUC) japāņu pacientiem bija par aptuveni 40% (20%

pēc tam, kad veikta pielāgošana atbilstoši ķermeņa masai) lielāka nekā baltās rases

pārstāvjiem. Pacientiem, kuri sevi identificē kā spānieši vai latīņamerikāņi, tikagrelora

iedarbības intensitāte ir līdzīga tai, kas novērota eiropeīdiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par tikagrelora un tā galvenā metabolīta

farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina

par nepieņemamu blakusparādību risku cilvēkam.

Vairākām dzīvnieku sugām novēroja kuņģa-zarnu trakta kairinājumu pie klīniski atbilstoša

iedarbības līmeņa (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietojot tikagreloru lielā devā žurku mātītēm, konstatēta palielināta dzemdes audzēju

(adenokarcinomu) un aknu adenomu sastopamība. Dzemdes audzēju rašanās mehānisms ir

drīzāk hormonālā līdzsvara traucējumi, kas žurkām var ietekmēt audzējus. Iespējams, aknu

adenomu rašanās mehānisms ir grauzēju-specifiska enzīmu indukcija aknās. Tādēļ maz ticams,

ka kancerogenitātes pētījumus var attiecināt uz cilvēkiem.

Žurkām,

lietojot

mātītei

toksisku

devu,

novēroja

nelielas

attīstības

anomālijas

(drošuma

robeža 5,1). Trušu mātītēm,

kas lietojušas lielas devas, bez toksiskas ietekmes uz mātīti, augļiem

novērota neliela aknu nobriešanas un skeleta attīstības aizkavēšanās (drošuma robeža 4,5).

Ar žurkām un trušiem veiktajos pētījumos konstatēta toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju

ar nedaudz samazinātu ķermeņa masas pieaugumu mātītēm un samazinātu jaundzimušo

dzīvotspēju un ķermeņa masu dzimšanas brīdī, kā arī ar aizkavētu augšanu. Tikagrelors izraisīja

neregulārus ciklus (galvenokārt ciklu pagarināšanos) žurku mātītēm, bet neietekmēja kopējo

auglību žurku tēviņiem un mātītēm. Ar radioloģiski iezīmētu tikagreloru veiktajos

farmakokinētikas pētījumos pierādīts, ka pamatsavienojums un tā metabolīti žurkām izdalās ar

mātes pienu (skatīt 4.6. apakšpunktu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mannīts (E421)

Mikrokristāliskā celuloze (E4460)

Krospovidons (E1202)

Ksilīts (E967)

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts (E341)

Nātrija stearilfumarāts

Hidroksipropilceluloze (E463)

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Al/Al perforēti dozējamu vienību blisteri pa 8 vai 10 tabletēm, kastītes pa 10 x 1 tabletēm

(1 blisteris), kastītes pa 56 x 1 tabletēm (7 blisteri) un kastītes pa 60x 1 tabletēm (6 blisteri).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85

Södertälje

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/10/655/012-014

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 3.decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 17. jūlijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

EMA/61037/2016

EMEA/H/C/001241

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Brilique

tikagrelors

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Brilique. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Brilique lietošanu.

Kas ir Brilique?

Brilique ir zāles, kas satur aktīvo vielu tikagreloru. Tās ir pieejamas kā tabletes (60 un 90 mg).

Kāpēc lieto Brilique?

Brilique tiek lietotas kopā ar aspirīnu (acetilsalicilskābi) aterotrombotisku traucējumu (problēmu, ko

rada trombi un artēriju sacietēšana), piemēram, sirdslēkmju vai insulta, profilaksei. Tās tiek lietotas

pieaugušajiem ar akūtu koronāro sindromu, t. i., slimību grupai, kad asinsplūsma sirds apgādes

asinsvados ir bloķēta, kā rezultātā sirds audi nevar normāli darboties vai iet bojā, ietverot sirdslēkmi

un nestabilu stenokardiju (stipras sāpes krūtīs). Brilique tiek lietotas arī pieaugušajiem, kuriem

sirdslēkme bijusi pirms gada vai pirms ilgāka laika un kuriem pastāv augsts aterotrombotisku

saslimšanu risks.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Brilique?

Brilique sākumdeva akūta koronāra sindroma gadījumā ir divas 90 mg tabletes vienlaicīgi, kam seko

parastā deva, kas ir viena 90 mg tablete divreiz dienā. Šiem pacientiem ārstēšana ar Brilique jāturpina

vienu gadu, ja vien ārsts neliek to pārtraukt agrāk. Ilgākai ārstēšanai Brilique deva ir jāsamazina līdz

vienai 60 mg tabletei divreiz dienā.

Pacientiem, kuriem sirdslēkme bijusi pirms gada vai ilgāka laika (bet ne vairāk kā pirms diviem

gadiem) un kuriem pastāv augsts aterotrombotiskas saslimšanas risks, Brilique deva ir viena 60 mg

tablete divreiz dienā. Pacientiem, kuri lieto Brilique, jālieto arī aspirīns atbilstoši ārsta norādījumiem.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Veselības apsvērumu dēļ ārsts var ieteikt nelietot aspirīnu. Plašāka informācija pieejama zāļu

lietošanas instrukcijā.

Brilique darbojas?

Brilique aktīvā viela tikagrelors ir trombocītu agregācijas inhibitors. Tas nozīmē, ka šīs zāles palīdz

novērst asins recekļu veidošanos. Asinis sarec, jo notiek trombocītu šūnu fragmentu agregācija

(salipšana). Tikagrelors aptur trombocītu agregāciju, bloķējot par ADF dēvētās vielas darbību, kad tā

piesaistās trombocītu virsmai. Tas novērš trombocītu “lipīgumu”, samazinot asins recekļu veidošanās

risku, kā arī palīdz novērst insultu vai atkārtotu sirdslēkmi.

Kā noritēja Brilique izpēte?

Brilique tika salīdzinātas ar klopidogrelu (citu trombocītu agregācijas inhibitoru) vienā pamatpētījumā,

iesaistot vairāk nekā 18 000 pieaugušo, kuriem bijusi sirdslēkme vai nestabila stenokardija. Pacienti

lietoja arī aspirīnu un tika ārstēti līdz vienam gadam.

Citā pamatpētījumā Brilique tika salīdzinātas ar placebo (fiktīvu ārstēšanu), iesaistot vairāk nekā

21 000 pieaugušo, kuriem bijusi sirdslēkme pirms viena līdz trim gadiem un kuriem pastāv augsts

aterotrombotiskas saslimšanas risks. Pacientiem nozīmēja Brilique 60 mg vai 90 mg devu divreiz

dienā. Pacienti lietoja arī aspirīnu, un ārstēšana ilga līdz trim gadiem.

Galvenais iedarbīguma rādītājs abos pētījumos bija to pacientu skaits, kuriem bija vēl viena

sirdslēkme, insults vai kuri nomira no kardiovaskulāras saslimšanas.

Kādas bija Brilique priekšrocības šajos pētījumos?

Tika pierādīts, ka Brilique sniedz ieguvumu pacientiem, kuriem bijusi sirdslēkme vai nestabila

stenokardija. Pirmajā pamatpētījumā (pacientiem ar akūtu koronāro sindromu) 9,3 % pacientu, kuri

saņēma Brilique, piedzīvoja atkārtotu sirdslēkmi, insultu vai nomira no kardiovaskulāras saslimšanas

salīdzinājumā ar 10,9 % pacientu, kuri saņēma klopidogrelu.

Otrajā pamatpētījumā (pacientiem ar sirdslēkmi anamnēzē) 7,8 % pacientu, kuri saņēma Brilique

60 mg divreiz dienā, piedzīvoja atkārtotu sirdslēkmi, insultu vai nomira no kardiovaskulāras

saslimšanas salīdzinājumā ar 9,0 % pacientu, kuri saņēma placebo.

Kāds risks pastāv, lietojot Brilique?

Visbiežāk novērotās Brilique blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir dispnoja (apgrūtināta

elpošana), asiņošana un paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs. Pilns visu Brilique izraisīto

blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Brilique nedrīkst lietot pacienti ar smagu aknu slimību vai pacienti, kuriem tajā brīdī ir asiņošana vai

bijusi asiņošana smadzenēs. Tās nedrīkst dot arī tiem pacientiem, kuri lieto citas zāles, kam ir stipra

bloķējoša iedarbība uz vienu no aknu fermentiem (CYP3A4). Šādas zāles ir, piemēram, ketokonazols

(sēnīšu infekciju ārstēšanai), klaritromicīns (antibiotika), atazanavīrs un ritonavīrs (zāles HIV

pozitīviem pacientiem), kā arī nefazodons (depresijas ārstēšanai). Pilns ierobežojumu saraksts ir

atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Brilique

EMA/61037/2016

2. lappuse no 3

Kāpēc Brilique tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Brilique, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt

šo zāļu reģistrācijas apliecību.

CHMP uzskatīja, ka pacientiem ar akūtu koronāro artēriju sindromu Brilique 90 mg deva divreiz dienā

kopā ar aspirīnu samazina aterotrombotisku saslimšanu, piemēram, sirdslēkmes, insulta un nāves

risku kardiovaskulāras saslimšanas rezultātā. Priekšrocības attiecībā uz sirdslēkmēm, insultiem un nāvi

kardiovaskulāru saslimšanu rezultātā tika pierādītas arī pacientiem, kuriem sirdslēkme bijusi vismaz

pirms viena gada un kuriem pastāv augsts aterotrombotisku saslimšanu risks, un šiem pacientiem

ieteicama ir zemāka (60 mg) deva divreiz dienā.

Cita informācija par Brilique

Eiropas Komisija 2010. gada 3. decembrī izsniedza Brilique reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns Brilique EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē

website ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar

Brilique pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai

farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 1.2016.

Brilique

EMA/61037/2016

3. lappuse no 3

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju