Bericox 90 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

27-06-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

27-06-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Etorikoksibs
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
M01AH05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Etoricoxib
Deva:
90 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
21-NOV-21
Autorizācija numurs:
16-0212

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Bericox 30 mg apvalkotās tabletes

Bericox 60 mg apvalkotās tabletes

Bericox 90 mg apvalkotās tabletes

Bericox 120 mg apvalkotās tabletes

Etoricoxibum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu vai medmāsu.

Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.

punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Bericox un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Bericox lietošanas

Kā lietot Bericox

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Bericox

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Bericox un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Bericox

Bericox satur aktīvo vielu etorikoksibu. Bericox ir viens no zāļu grupas medikamentiem, ko

sauc par selektīvajiem COX-2 inhibitoriem. Tie pieder pie zālēm, ko sauc par nesteroīdiem

pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).

Kādam nolūkam Bericox lieto?

Bericox palīdz samazināt locītavu un muskuļu sāpes un pietūkumu (iekaisumu) cilvēkiem no

16 gadiem un vecākiem ar osteoartrītu, reimatoīdo artrītu, ankilozējošo spondilītu un podagru.

Bericox lieto arī vidēji stipru sāpju pēc zobu ekstrakcijas īslaicīgai ārstēšanai cilvēkiem no 16

gadiem un vecākiem.

Kas ir osteoartrīts?

Osteoartrīts ir locītavu slimība. Tā rodas skrimšļa, kas klāj kaulu galus, pakāpeniskas sairšanas

rezultātā. Tas izraisa pietūkumu (iekaisumu), sāpes, jutīgumu, stīvumu un kustību ierobežojumu.

Kas ir reimatoīdais artrīts?

Reimatoīdais artrīts ir hroniska, iekaisīga locītavu slimība. Tā izraisa sāpes, stīvumu, pietūkumu un

progresējošus locītavu kustību traucējumus. Tā izraisa iekaisumu arī citos organisma rajonos.

Kas ir podagra?

Podagra ir slimība, kam raksturīgas pēkšņas, periodiskas lēkmes ar ļoti sāpīgu locītavu iekaisumu un

apsārtumu. To izraisa minerālu kristālu nogulsnēšanās locītavās.

Kas ir ankilozējošais spondilīts?

Ankilozējošais spondilīts ir mugurkaula un lielo locītavu iekaisuma slimība.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

2.

Kas Jums jāzina pirms Bericox lietošanas

Nelietojiet Bericox šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret etorikoksibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), tai skaitā aspirīnu un

COX-2 inhibitoriem (skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”);

ja Jums ir aktīva kuņģa čūla vai kuņģa vai zarnu asiņošana;

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai barojat bērnu ar krūti

(skatīt "Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte");

ja Jums ir mazāk par 16 gadiem;

ja Jums ir iekaisīga zarnu slimība, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts vai kolīts;

ja Jums ir augsts asinsspiediens, ko nevar kontrolēt ar zālēm (jautājiet ārstam vai medmāsai, ja

Jūs neesat pārliecināts, ka Jūsu asinsspiediens tiek atbilstoši kontrolēts);

ja ārsts Jums ir diagnosticējis sirds problēmas, tai skaitā sirds mazspēju (vidēji smagu vai

smagu), stenokardiju (sāpes krūtīs);

ja Jums ir bijis infarkts, šuntēšanas operācija, perifēro artēriju slimība (slikta asinsrite kājās

vai pēdās, ko izraisa sašaurinātas vai bloķētas artērijas);

ja kāds insulta veids (tai skaitā mini insults vai pārejoša išēmijas lēkme vai pārejoši smadzeņu

asinsrites traucējumi (TIA)). Etorikoksibs var nedaudz palielināt infarkta un insulta risku, tādēļ

to nevar lietot tie, kuriem ir bijušas problēmas ar sirdi vai insults.

Ja Jums liekas, ka Jums ir kāda no uzskaitītajām slimībām, pirms zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Bericox lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums ir bijusi kuņģa asiņošana vai kuņģa čūla;

Jums ir dehidratācija, piemēram, ilgstoša vemšana vai caureja;

Jums ir tūska šķidruma aiztures dēļ;

Jums ir bijusi sirds mazspēja vai jebkāda cita sirds slimība;

Jums ir bijis paaugstināts asinsspiediens. Bericox, īpaši lielās devās, dažiem cilvēkiem var

paaugstināt asinsspiedienu, un Jūsu ārsts laiku pa laikam vēlēsies pārbaudīt Jūsu asinsspiedienu;

Jums ir bijusi aknu vai nieru slimība;

Jums tiek ārstēta infekcija. Bericox var maskēt vai slēpt drudzi, kas ir infekcijas pazīme;

Jums ir diabēts, augsts holesterīna līmenis vai Jūs smēķējat. Tas var paaugstināt sirds slimību

risku;

Jūs esat sieviete, kura plāno grūtniecību;

Jums ir vairāk par 65 gadiem.

Ja Jūs neesat pārliecināts, ka kāds no augstāk minētajiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, pirms Bericox

lietošanas konsultējaties ar ārstu, lai pārliecinātos, ka šīs zāles ir Jums piemērotas.

Bericox iedarbojas tikpat labi, un tā panesamība ir tikpat laba gan gados vecākiem, gan jaunākiem

pacientiem. Ja Jums ir vairāk par 65 gadiem, ārsts Jūs pastāvīgi novēros. Pacientiem vecākiem par 65

gadiem deva nav jāpielāgo.

Bērni un pusaudži

Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 16 gadiem.

Citas zāles un Bericox

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai

varētu lietot.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Kad Jūs sāksiet lietot Bericox, ārsts vēlēsies pārbaudīt, vai Jūsu zāles darbojas atbilstoši, īpaši, ja Jūs jau

lietojat sekojošās zāles:

zāles, kas sašķidrina asinis (antikoagulantus), tādas kā varfarīns;

rifampicīnu (antibiotiska viela);

metotreksātu (zāles, ko lieto imūnās sistēmas nomākšanai, un bieži lieto reimatoīdā artrīta

gadījumā);

ciklosporīnu vai takrolimu (zāles, ko lieto imūnās sistēmas nomākšanai);

litiju (zāles, ko lieto atsevišķu depresijas veidu ārstēšanai);

zāles, ko lieto lai kontrolētu augstu asinsspiedienu un sirds mazspēju un ko sauc par AKE

inhibitoriem un angiotensīna receptoru blokatoriem, kā, piemēram, enalaprilu un ramiprilu, un

losartānu un valsartānu;

diurētiskus līdzekļus (urīndzenošus līdzekļus);

digoksīnu (zāles, ko lieto sirds mazspējas un neregulāra sirds ritma gadījumā);

minoksidilu (zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai);

salbutamola tabletes vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai (zāles astmas ārstēšanai);

kontracepcijas tabletes (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku);

hormonu aizstājterapijas līdzekļus (kombinācijā var palielināt nevēlamo blakusparādību risku)

Acetilsalicilskābi, jo kuņģa čūlas risks ir augstāks, ja Jūs lietojat Bericox kopā ar

acetilsalicilskābi.

- Acetilsalicilskābe sirdslēkmju vai insulta, profilaksei:

Bericox var lietot ar mazām acetilsalicilskābes devām. Ja Jūs sirds infarkta vai insulta

profilaksei pašreiz lietojat mazas acetilsalicilskābes devas, bez konsultācijas ar ārstu tā lietošanu

nevajadzētu pārtraukt;

- acetilsalicilskābe, un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL):

nelietojiet lielas acetilsalicilskābes vai citu pretiekaisuma līdzekļu devas, kamēr lietojat Bericox.

Bericox kopā ar uzturu un dzērienu

Bericox var sākt iedarboties ātrāk, ja to nelieto kopā ar uzturu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Bericox tabletes nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai Jums šķiet, ka Jums varētu

būt grūtniecība, vai Jūs plānojat grūtniecību, nelietojiet tabletes. Ja Jums iestājas grūtniecība,

pārtrauciet zāļu lietošanu un konsultējaties ar ārstu. Konsultējieties ar ārstu par visiem neskaidrajiem

jautājumiem.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Bericox izdalās cilvēka pienā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, pirms

Bericox lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ja Jūs lietojat Bericox, barot bērnu ar krūti nedrīkst.

Fertilitāte

Bericox nav ieteicams lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem pacientiem ziņots par reiboni un miegainību Bericox lietošanas laikā. Nevadiet

transportlīdzekli, ja Jums ir reibonis vai jūtaties miegains.

Nelietojiet nekādas ierīces vai neapkalpojiet mehānismus, ja Jums ir reibonis vai jūtaties miegains.

3.

Kā lietot Bericox

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Nedrīkst pārsniegt devu, kas ieteikta Jūsu slimības gadījumā. Ārsts laiku pa laikam vēlēsies apspriest

terapijas gaitu. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu mazāko devu sāpju kontrolei un lai Jūs nelietotu Bericox ilgāk

kā nepieciešams. Tas jādara tādēļ, ka, lietojot ilgstoši, var pieaugt infarkta un insulta risks, īpaši,

lietojot lielas devas.

Šīm zālēm pieejami dažādi stiprumi, ārsts piemēros Jūsu ārstēšanai nepieciešamo devu atkarībā no

Jūsu slimības.

Ieteicamā deva:

Osteoartrīts

Ieteicamā deva ir 30 mg vienreiz dienā, palielinot maksimāli līdz 60 mg vienreiz dienā, ja

nepieciešams.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā, palielinot maksimāli līdz 90 mg vienreiz dienā, ja

nepieciešams.

Ankilozējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā, palielinot maksimāli līdz 90 mg vienreiz dienā, ja

nepieciešams.

Akūtu sāpju ārstēšana

Etorikoksibu var lietot tikai akūtu sāpju periodā.

Podagra

Ieteicamā deva ir 120 mg vienreiz dienā, ko var lietot tikai akūtu sāpju periodā, un ārstēšana

nedrīkst būt ilgāka par 8 dienām.

Sāpes pēc zoba ekstrakcijas

Ieteicamā deva ir 90 mg vienreiz dienā, ārstēšana nedrīkst būt ilgāka par 3 dienām.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Ja Jums ir viegla aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 60 mg dienā.

Ja Jums ir vidēji smaga aknu slimība, Jūs nedrīkstat lietot vairāk par 30 mg dienā.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bericox tabletes nedrīkst lietot bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tāpat kā lietojot citas zāles, gados vecākiem

pacientiem jāievēro piesardzība.

Lietošanas veids

Bericox tabletes jālieto iekšķīgi, vienreiz dienā. Bericox var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Ja esat lietojis Bericox vairāk nekā noteikts

Nekad nelietojot vairāk tablešu kā ieteicis ārsts. Ja Jūs esat lietojis vairāk Bericox tablešu, nekavējoties

meklējiet ārsta palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot Bericox

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Vienmēr lietojiet Bericox tieši tā, kā noteicis ārsts. Ja esat aizmirsis lietot kārtējo devu, ar nākamo dienu

atsāciet parasto lietošanas shēmu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums parādās jebkura no zemāk minētajām pazīmēm, Jums jāpārtrauc Bericox lietošana un

par to nekavējoties jāinformē ārsts (skatīt 2. punktu “Kas Jums jāzina pirms Bericox

lietošanas”):

elpas trūkums, sāpes krūtīs vai potīšu pietūkums, kas parādās vai paasinās;

dzeltenīga ādas vai acu krāsa (dzelte) – tās ir aknu darbības traucējumu pazīmes;

smagas vai pastāvīgas sāpes vēderā vai melni izkārnījumi;

alerģiskas reakcijas – kas var būt tādas ādas problēmas kā čūlas vai tulznas, vai sejas, lūpu,

mēles vai rīkles pietūkums, kas var apgrūtināt elpošanu.

Ārstēšanas laikā ar Bericox var novērot šādas blakusparādības:

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

sāpes vēderā.

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

alveolas iekaisums (iekaisums un sāpes pēc zoba ekstrakcijas);

kāju un/vai pēdu pietūkums šķidruma aiztures dēļ (tūska);

reibonis, galvassāpes;

sirdsklauves (paātrināts vai neregulārs pulss), neregulāra sirdsdarbība (aritmija);

paaugstināts asinsspiediens;

sēkšana vai elpas trūkums (bronhospazma);

aizcietējums, vēdera uzpūšanās, gastrīts (kuņģa gļotādas iekaisums), dedzināšana, caureja,

gremošanas traucējumi (dispepsija)/diskomforta sajūta kuņģī, slikta dūša, vemšana, barības

vada iekaisums, mutes čūlas;

izmaiņas aknu funkcionālajās asins analīzēs;

zilumi;

nespēks un nogurums, gripai līdzīga slimība

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)

gastroenterīts (kuņģa-zarnu trakta iekaisums, kas skar gan kuņģi, gan tievās zarnas/vēdera gripa),

augšējo elpceļu infekcija, urīnizvadsistēmas infekcijas;

laboratorisko izmeklējumu rezultātu izmaiņas (samazināts sarkano asins ķermenīšu skaits,

samazināts balto asins ķermenīšu skaits, samazināts trombocītu skaits);

paaugstināts jutīgums (alerģiskas reakcijas ieskaitot nātreni, kas var būt tik nopietna, ka var būt

nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība);

apetītes pieaugums vai samazināšanās, ķermeņa masas pieaugums;

trauksme, depresija, garīgo spēju samazināšanās, lietu, kuras nav, redzēšana, sajušana vai

sadzirdēšana (halucinācijas);

garšas izmaiņas, nespēja iemigt, nejutība vai tirpšana, miegainība;

redzes traucējumi, acs kairinājums un apsārtums;

zvanīšana ausīs, reibonis (griešanās sajūta, atrodoties miera stāvoklī);

sirds ritma traucējumi (priekškambaru fibrilācija), paātrināta sirdsdarbība, sirds mazspēja,

saspīlējuma, spiedoša vai smaguma sajūta krūškurvī (stenokardija), infarkts;

pietvīkums, insults, mini-insults (pārejoša išēmijas lēkme), ļoti paaugstināts asinsspiediens,

asinsvadu iekaisums;

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

klepus, apgrūtināta elpošana, deguna asiņošana;

vēdera, zarnu uzpūšanās, zarnu peristaltikas izmaiņas, mutes sausums, kuņģa čūla, kas var

izraisīt sarežģījumus un asiņot, kairinātu zarnu sindroms, aizkuņģa dziedzera iekaisums;

sejas pietūkums, izsitumi vai ādas nieze, ādas apsārtums;

muskuļu krampji/spazmas, muskuļu sāpes/stīvums;

augsts kālija līmenis asinīs, izmaiņas asins vai urīna analīzēs, kas liecina par Jūsu nieru

stāvokli, nopietnas nieru problēmas;

sāpes krūtīs.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

angioedēma (alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, kas var apgrūtināt

elpošanu un rīšanu, kas var būt pietiekami nopietna, lai būtu nepieciešama neatliekama

medicīniskā palīdzība)/ anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, ieskaitot šoku (smagas

alerģiskas reakcijas, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība);

apjukums, nemiers;

aknu darbības traucējumi (hepatīts);

zems nātrija līmenis asinīs;

aknu mazspēja, dzeltenīga ādas un acu krāsa (dzelte);

smagas ādas reakcijas.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Bericox

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz

norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Bericox satur

Aktīvā viela ir etorikoksibs.

Katra apvalkotā tablete satur 30 mg, 60 mg, 90 mg vai 120 mg etorikoksiba.

Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze, kalcija hidrogēnfosfāts, kroskarmelozes nātrija

sāls, nātrija stearilfumarāts, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds tabletes kodolā un

polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, talks, dzeltenais dzelzs oksīds E172

(60 mg tabletes) un sarkanais dzelzs oksīds E172 (90 mg un 120 mg tabletes) tabletes apvalkā.

Bericox ārējais izskats un iepakojums

Bericox apvalkotajām tabletēm ir četri stiprumi:

Bericox 30

mg apvalkotās tabletes

ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas (diametrs: 6 mm), nedaudz

abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Bericox 60

mg apvalkotās tabletes

ir nedaudz brūngani dzeltenas, apaļas (diametrs: 8 mm), abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar gravējuma zīmi “60” vienā tabletes pusē.

Bericox 90

mg apvalkotās tabletes

ir rozā, apaļas (diametrs: 9 mm), abpusēji izliektas apvalkotās

tabletes ar slīpām malām, ar gravējuma zīmi “90” vienā tabletes pusē.

Bericox 120

mg apvalkotās tabletes

ir brūngani sarkanas, apaļas (diametrs: 10 mm), nedaudz abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Dalījuma līnija

nav paredzēta tabletes salaušanai.

Bericox 30 mg apvalkotās tabletes

Ir pieejamas kastītes ar 7, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 98 vai 100 tabletēm blisteros.

Bericox 60 mg apvalkotās tabletes

Ir pieejamas kastītes ar 7, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 98 vai 100 tabletēm blisteros.

Bericox 90 mg apvalkotās tabletes

Ir pieejamas kastītes ar 5, 7, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 98 vai 100 tabletēm blisteros.

Bericox 120 mg apvalkotās tabletes

Ir pieejamas kastītes ar 5, 7, 14, 20, 28, 30, 56, 60, 84, 98 vai 100 tabletēm blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d. Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d. Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Nosaukums

Ungārija, Čehija, Polija,

Rumānija, Slovākija, Slovēnija

Roticox

Beļģija, Dānija, Somija, Īrija,

Islande, Norvēģija, Spānija,

Zviedrija, Lielbritānija

Etoricoxib Krka

Portugāle

Etoricoxib TAD

Bulgārija

Ротикокс

Horvātija, Igaunija

Etoxib

Vācija

Etoriax

Lietuva, Latvija

Bericox

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Bericox 30 mg apvalkotās tabletes

Bericox 60 mg apvalkotās tabletes

Bericox 90 mg apvalkotās tabletes

Bericox 120 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 30, 60, 90 vai 120 mg etorikoksiba (Etoricoxibum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete)

Bericox 30

mg apvalkotās tabletes:

baltas vai gandrīz baltas, apaļas (diametrs: 6 mm), nedaudz

abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

Bericox 60

mg apvalkotās tabletes:

nedaudz brūngani dzeltenas, apaļas (diametrs: 8 mm), abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar gravējuma zīmi “60” vienā tabletes pusē.

Bericox 90

mg apvalkotās tabletes:

rozā, apaļas (diametrs: 9 mm), abpusēji izliektas apvalkotās

tabletes ar slīpām malām, ar gravējuma zīmi “90” vienā tabletes pusē.

Bericox 120

mg apvalkotās tabletes:

brūngani sarkanas, apaļas (diametrs: 10 mm), nedaudz abpusēji

izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, ar dalījuma līniju vienā tabletes pusē. Dalījuma līnija

nav paredzēta tabletes salaušanai.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Bericox ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem

osteoartrīta (OA), reimatoīdā artrīta (RA), ankilozējošā spondilīta simptomu atvieglošanai un sāpju, un

iekaisuma simptomu novēršanai akūta podagras artrīta gadījumā.

Bericox ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma un vecākiem vidēji

stipru sāpju īslaicīgai ārstēšanai pēc zobu ekstrakcijas.

Lēmums par selektīvo COX-2 inhibitoru ordinēšanu jāpieņem, izvērtējot vispārējo risku katram

pacientam individuāli (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Tā kā etorikoksiba kardiovaskulārais risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam,

terapijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jālieto mazākā efektīvā deva. Pacientiem, īpaši ar

osteoartrītu, periodiski jāizvērtē simptomu novēršanas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju

(skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Osteoartrīts

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Ieteicamā deva ir 30 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami

novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas

palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami

novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir

klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas

palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Ankilozējošais spondilīts

Ieteicamā deva ir 60 mg vienreiz dienā. Dažiem pacientiem, kuriem simptomi netiek pietiekami

novērsti, iedarbīgumu var palielināt, paaugstinot devu līdz 90 mg vienreiz dienā. Kad pacients ir

klīniski stabilizēts, devu varētu būt lietderīgi samazināt līdz 60 mg vienreiz dienā. Ja devas

palielināšana terapeitisko efektu nedod, jāapsver citas terapijas iespējas.

Akūtu sāpju gadījumi

Akūtu sāpju gadījumā etorikoksibu drīkst lietot tikai akūtas simptomātikas periodā.

Akūts podagras artrīts

Ieteicamā deva ir 120 mg vienreiz dienā. Klīniskajos pētījumos akūta podagras artrīta gadījumā

etorikoksibs tika lietots 8 dienas.

Sāpes pēc zobu ekstrakcijas

Ieteicamā deva ir 90 mg vienreiz dienā, terapija nedrīkst būt ilgāka par 3 dienām. Dažiem

pacientiem pēc ķirurģiskās procedūras šo trīs dienu laikā papildus Bericox terapijai varētu būt

nepieciešama cita analgēzija.

Nav pierādīts, ka devas, kas lielākas par konkrētai indikācijai rekomendētajām, būtu efektīvākas, vai

pētījumi ar lielākām devām nav veikti. Tādēļ:

deva OA gadījumā nedrīkst pārsniegt 60 mg dienā;

deva RA un ankilozējošā spondilīta gadījumā nedrīkst pārsniegt 90 mg dienā;

deva akūta podagras artrīta gadījumā nedrīkst pārsniegt 120 mg dienā, terapija nedrīkst būt

ilgāka par 8 dienām;

deva pēc zobu ekstrakcijas nedrīkst pārsniegt 90 mg dienā, terapija nedrīkst būt ilgāka par 3

dienām

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Līdzīgi kā visām zālēm, gados vecākiem pacientiem

jāievēro piesardzība lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Neatkarīgi no indikācijas, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (5-6 punkti pēc Child-

Pugh skalas) nedrīkst pārsniegt devu 60 mg vienreiz dienā. Neatkarīgi no indikācijas, pacientiem ar

vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7-9 punkti pēc Child-Pugh skalas) nedrīkst pārsniegt

devu 30 mg vienu reizi dienā.

Ir ierobežota klīniskā pieredze par lietošanu pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem, tādēļ šajos gadījumos jāievēro piesardzība. Nav klīniskas pieredzes par lietošanu

pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (≥10 punkti pēc Child-Pugh skalas), tādēļ šiem

pacientiem zāļu lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu ≥30 ml/min deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem

ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min etorikoksiba lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4.

apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Etorikoksibs ir kontrindicēts bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Bericox jālieto iekšķīgi, un to var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Ja Bericox lieto pirms ēšanas,

iedarbību var novērot ātrāk. Tas jāņem vērā, ja nepieciešams ātri novērst simptomus.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva peptiskā čūla vai kuņģa-zarnu (KZ) trakta asiņošana.

Pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), tai

skaitā COX-2 (ciklooksigenāzes-2) inhibitoru, lietošanas novēroja bronhospazmas, akūtu rinītu,

deguna polipus, angioedēmu, nātreni vai alerģiska tipa reakcijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6. un 5.3. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (seruma albumīni<25 g/l vai Child-Pugh rādītājs ≥10).

Noteiktais kreatinīna klīrenss <30 ml/min.

Bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumam.

Zarnu iekaisums.

Sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II-IV).

Hipertensijas pacientiem, kuriem asinsspiediens pastāvīgi ir paaugstināts virs 140/90 mm Hg un

to nevar pienācīgi kontrolēt.

Zināma sirds išēmiskā slimība, perifēro artēriju slimība un/vai cerebrovaskulārā slimība.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz kuņģa un zarnu traktu

Pacientiem, kuri lietoja etorikoksibu, novēroja komplikācijas kuņģa un zarnu trakta augšējā daļā

[perforācijas, čūlas un asiņošanas (PČA)], dažos gadījumos tās bija letālas.

Jāievēro piesardzība, ja zāles ordinē pacientiem ar lielāko iespējamo NPL izraisīto kuņģa un zarnu

trakta bojājumu risku: gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citus NPL vai

acetilsalicilskābi, vai pacientiem ar tādām kuņģa un zarnu trakta slimībām anamnēzē kā čūla un KZ

trakta asiņošana.

Ir paaugstināts kuņģa un zarnu trakta nevēlamo blakusparādību papildu risks (kuņģa un zarnu trakta

čūla vai citas kuņģa un zarnu trakta komplikācijas), ja vienlaicīgi ar etorikoksibu tiek lietota

acetilsalicilskābe (pat mazās devās). Ilgtermiņa klīniskajos pētījumos, salīdzinot selektīvos COX-2

inhibitorus + acetilsalicilskābi ar NPL + acetilsalicilskābi, nav konstatētas būtiskas atšķirības

lietošanas drošumā saistībā ar ietekmi uz KZ traktu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu

Klīniskie pētījumi liecina, ka selektīvo COX-2 inhibitoru grupas zāļu lietošana, salīdzinot ar placebo

un dažiem NPL, var būt saistīta ar trombožu risku (īpaši miokarda infarkta (MI) un insulta). Tā kā

etorikoksiba kardiovaskulārais risks var palielināties, pieaugot devai un iedarbības laikam, terapijas

laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jālieto mazākā efektīvā deva. Pacientiem, īpaši ar osteoartrītu,

periodiski jāizvērtē simptomu novēršanas nepieciešamība un atbildes reakcija uz terapiju (skatīt 4.2.,

4.3., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Pacientiem ar nozīmīgiem kardiovaskulāriem riska faktoriem (piem., hipertensija, hiperlipidēmija,

cukura diabēts, smēķēšana) etorikoksibu var ordinēt tikai pēc rūpīgas apsvēršanas (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

COX-2 selektīvie inhibitori nevar aizstāt acetilsalicilskābi kardiovaskulāro trombembolisko slimību

profilaksē, jo tiem nav antiagregantu iedarbības. Tādēļ antiagregantu terapija nav jāpārtrauc (skatīt 4.5.

un 5.1. apakšpunktus).

Iedarbība uz nierēm

Nieru prostaglandīniem var būt kompensējoša nozīme nieru perfūzijas uzturēšanā. Tādēļ gadījumos,

kad nieru perfūzija ir traucēta, etorikoksiba nozīmēšana var pazemināt prostaglandīnu veidošanos un

līdz ar to arī nieru asinsplūsmu, tādējādi pasliktinot nieru darbību. Vislielākais šādas reakcijas risks ir

tiem pacientiem, kuriem jau iepriekš ir ievērojami traucēta nieru darbība, nekompensēta sirds

mazspēja vai ciroze. Šādiem pacientiem ir jāapsver nieru darbības kontrole.

Šķidruma aizture, tūska un hipertensija

Tāpat kā visām zālēm, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, arī lietojot etorikoksibu, pacientiem novēroja

šķidruma aizturi, tūsku un hipertensiju. Visu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL), ieskaitot

etorikoksibu, lietošana var būt saistīta ar jaunu sastrēguma sirds mazspējas gadījumu vai tās recidīvu.

Informāciju par devas atkarīgu atbildes reakciju skatīt 5.1. apakšpunktā. Jāievēro piesardzība

pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē, kreisā kambara disfunkciju vai hipertensiju, un pacientiem ar

jebkādas izcelsmes tūsku. Ja šādiem pacientiem klīniskie simptomi liecina par stāvokļa

pasliktināšanos, jāveic attiecīgie pasākumi, tai skaitā etorikoksiba lietošanas pārtraukšana.

Etorikoksibs, īpaši lielākās devās, biežāk var izraisīt hipertensiju, un tā var būt smagāka, salīdzinot ar

dažiem citiem NPL un selektīvajiem COX-2 inhibitoriem. Tādēļ hipertensija jākontrolē pirms

ārstēšanas ar etorikoksibu uzsākšanas (skatīt 4.3. apakšpunktu), un īpaša uzmanība etorikoksiba

terapijas laikā jāpievērš asinsspiediena mērījumiem. Asinsspiediens jāmēra divas nedēļas pēc

ārstēšanas uzsākšanas un periodiski pēc tam. Ja asinsspiediens būtiski paaugstinās, jālemj par

alternatīvas terapijas iespēju.

Iedarbība uz aknām

Alanīnaminotransferāzes (AlAT) un/vai aspartātaminotransferāzes (AsAT) paaugstināšanās (aptuveni

trīs vai vairāk reizes virs normas augšējās robežas) ir aprakstīta aptuveni 1% pacientu, kuri klīniskajos

pētījumos tika ārstēti ar etorikoksibu 30, 60 un 90 mg dienā aptuveni vienu gadu.

Pacienti ar simptomiem un/vai pazīmēm, kas liecina par aknu disfunkciju, vai kuriem ir konstatēta

aknu funkcionālo rādītāju novirze no normas, jānovēro. Ja tiek konstatēti aknu mazspējas simptomi

vai pastāvīga aknu funkcionālo rādītāju novirze no normas (trīs reizes virs normas augšējās robežas),

etorikoksiba lietošana ir jāpārtrauc.

Vispārējie

Ja ārstēšanas laikā pacientam novēro jebkuru augstāk minēto orgānu sistēmu darbības pasliktināšanos,

tad attiecīgi jārīkojas un jāapsver iespēja pārtraukt etorikoksiba terapiju. Jāveic attiecīga medicīniska

novērošana, ja etorikoksibu ordinē gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds

darbības traucējumiem.

Jāievēro piesardzība, ja terapija ar etorikoksibu tiek uzsākta pacientiem ar dehidratāciju. Pirms

terapijas ar etorikoksibu uzsākšanas ieteicams pacientus rehidratēt.

Pēcreģistrācijas novērošanas periodā saistībā ar NPL un dažu selektīvo COX-2 inhibitoru lietošanu ļoti

reti ir ziņots par nopietnām ādas reakcijām, tai skaitā eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

sindromu un toksisko epidermas nekrozi, dažas no tām bijušas letālas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Paaugstinātu šo reakciju risku pacientiem parasti novēro terapijas kursa sākumā, kad lielākajā daļā

gadījumu reakcijas sākās terapijas pirmajā mēnesī. Ir ziņots par nopietnām paaugstinātas jutības

reakcijām (tādām kā anafilakse un angioedēma) pacientiem, kuri lietoja etorikoksibu (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Dažu selektīvo COX-2 inhibitoru lietošana pacientiem ar jebkādu alerģiju pret zālēm

anamnēzē bija saistīta ar paaugstinātu ādas reakciju risku. Etorikoksiba lietošana jāpārtrauc, tiklīdz

parādās pirmie izsitumi uz ādas, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Etorikoksibs var maskēt drudzi un citus iekaisuma simptomus.

Jāievēro piesardzība, ja etorikoksibu ordinē vienlaikus ar varfarīnu vai citiem perorālajiem

antikoagulantiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tāpat kā jebkuras zāles, kas inhibē ciklooksigenāzes/prostaglandīna sintēzi, arī etorikoksibu neiesaka

lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību (skatīt 4.6., 5.1. un 5.3. apakšpunktu).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Perorālie antikoagulanti: pacientiem ar stabilizētu ilgstošu varfarīna terapiju, etorikoksiba lietošana pa

120 mg dienā bija saistīta ar protrombīna laika starptautiskā standartizētā koeficienta (INR,

international normalized ratio) paaugstināšanos par apmēram 13%. Tādēļ pacientiem, kuri lieto

antikoagulantus, uzsākot ārstēšanu ar etorikoksibu, īpaši pirmajās dienās, vai mainot etorikoksiba

devas, jākontrolē protrombīna laika rādītāji INR (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori un angiotenzīna II antagonisti: NPL var samazināt diurētisko

līdzekļu un citu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem (piem., dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem)

vienlaicīga AKE

inhibitoru vai angiotensīna II antagonistu un vielu, kas inhibē

ciklooksigenāzi, lietošana var izraisīt tālāku nieru darbības pasliktināšanos, tai skaitā iespējama akūta

nieru mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska. Šī mijiedarbība ir jāņem vērā pacientiem, kuri

etorikoksibu lieto vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem vai angiotensīna II antagonistiem. Tādēļ šāda

kombinācija jāordinē piesardzīgi, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacienti jānodrošina ar

pietiekamu šķidruma daudzumu, un pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas, kā arī turpmāk periodiski

jākontrolē nieru darbība.

Acetilsalicilskābe: veseliem cilvēkiem līdzsvara koncentrācijā etorikoksiba deva 120 mg vienu reizi

dienā neietekmē zemu devu acetilsalicilskābes (81 mg vienu reizi dienā) antiagreganta iedarbību.

Etorikoksibu var lietot vienlaicīgi ar acetilsalicilskābes devām, kuras lieto kardiovaskulāro slimību

profilaksei (mazu devu acetilsalicilskābe). Tomēr vienlaicīga mazu acetilsalicilskābes devu un

etorikoksiba lietošana var paaugstināt KZ trakta čūlu gadījumu skaitu vai citu komplikāciju risku,

salīdzinot ar tikai etorikoksiba lietošanu. Neiesaka vienlaicīgi ordinēt etorikoksibu ar lielākām

acetilsalicilskābes devām nekā nepieciešams kardiovaskulāro slimību profilaksei vai citiem NPL

(skatīt 5.1. un 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns un takrolims: lai gan nav pētīta mijiedarbība ar etorikoksibu, tomēr ciklosporīna un

takrolima vienlaicīga lietošana ar NPL var palielināt ciklosporīna un takrolima nefrotoksisko

iedarbību. Ja etorikoksibu lieto vienlaicīgi ar kādu no šīm zālēm, jākontrolē nieru darbība.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Etorikoksiba iedarbība uz citu zāļu farmakokinētiku

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Litijs: NPL samazina litija izdali caur nierēm un tādējādi palielina litija plazmas koncentrāciju. Ja

nepieciešams, uzsākot zāļu vienlaicīgu lietošanu un pārtraucot lietot NPL, rūpīgi jākontrolē litija

koncentrācija asinīs un jāpielāgo litija deva.

Metotreksāts: divos pētījumos novērtēja etorikoksiba iedarbību, ordinējot 60, 90 vai 120 mg vienu

reizi dienā septiņas dienas reimatoīdā artrīta pacientiem, kuri vienu reizi nedēļā lietoja metotreksāta

devas no 7,5 līdz 20 mg. Etorikoksibs devā 60 un 90 mg neietekmēja metotreksāta plazmas

koncentrāciju vai nieru klīrensu. Vienā pētījumā 120 mg etorikoksiba neietekmēja, bet otrā pētījumā

120 mg etorikoksiba paaugstināja metotreksāta koncentrāciju plazmā par 28% un samazināja

metotreksāta nieru klīrensu par 13%. Ja vienlaicīgi ordinē etorikoksibu un metotreksātu, iesaka

kontrolēt metotreksāta izraisīto toksicitāti.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi: 21 dienu lietojot vienlaicīgi 60 mg etorikoksiba un perorālos

kontracepcijas līdzekļus, kas satur 35 mikrogramus etinilestradiola (EE) un 0,5 līdz 1 mg noretindrona,

EE līdzsvara koncentrācijas AUC

0-24st

palielinājās par 37%. Lietojot 120 mg etorikoksiba ar tiem

pašiem perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem, vai nu vienlaicīgi vai ar 12 stundu intervālu, EE

līdzsvara koncentrācijas AUC

0-24st

paaugstinājās par 50 līdz 60%. EE koncentrācijas pieaugums jāņem

vēra, ja izvēlas perorālo kontracepcijas līdzekli, ko lieto vienlaicīgi ar etorikoksibu. Palielināta EE

iedarbība var palielināt ar perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošanu saistītu blakusparādību skaitu

(piemēram, vēnu trombembolijas gadījumus riska grupas sievietēm).

Hormonālā aizstājterapija (HAT): 28 dienas lietojot etorikoksibu 120 mg vienlaicīgi ar hormonālās

aizvietotājterapijas līdzekļiem, kas satur konjugētos estrogēnus (0,625 mg PREMARIN

palielinājās līdzsvara koncentrācijas AUC

0-24st

nekonjugētajam estronam (41%), ekvilīnam (76%) un

17-β-estradiolam (22%). Etorikoksiba ilgstošai lietošanai ieteikto devu (30, 60 un 90 mg) ietekme nav

pētīta. Etorikoksiba

120 mg ietekme uz līdzsvara koncentrācijas AUC

0-24st

šīm PREMARIN estrogēnu

sastāvdaļām bija uz pusi mazāka kā tikai ar PREMARIN novērotā, un deva palielinājās no 0,625 līdz

1,25 mg. Šīs palielināšanās klīniskā nozīme nav zināma, un lielāku PREMARIN devu lietošana

vienlaicīgi ar etorikoksibu nav pētīta. Jāņem vērā estrogēnu koncentrācijas pieaugums, ja izvēlas

postmenopauzes terapiju, ko lieto kopā ar etorikoksibu, jo palielināta estrogēnu iedarbība var

paaugstināt ar HAT saistīto nevēlamo blakusparādību risku.

Prednizons/prednizolons: zāļu savstarpējās mijiedarbības pētījumos etorikoksibs klīniski nozīmīgi

neietekmēja prednizona/prednizolona farmakokinētiku.

Digoksīns: veseliem brīvprātīgajiem, ordinējot 120 mg etorikoksiba vienu reizi dienā 10 dienas, tas

neietekmēja digoksīna līdzsvara stāvokļa AUC

0-24st

vai elimināciju caur nierēm. Digoksīna Cmax

palielinājās par apmēram 33%. Lielākai daļai pacientu šī palielināšanās nav būtiska. Tomēr pacienti ar

paaugstinātu digoksīna toksicitātes risku rūpīgi jānovēro, ja vienlaicīgi ordinē etorikoksibu un

digoksīnu.

Etorikoksiba iedarbība uz zālēm, ko metabolizē sulfotransferāzes

Etorikoksibs ir cilvēka sulfotransferāzes aktivitātes inhibitors, īpaši SULT1E1, un to pierāda

etinilestradiola koncentrācijas paaugstināšanās serumā. Tā kā pašreiz ir ierobežota pieredze par

vairāku sulfotransferāžu iedarbību, un to iedarbības klīniskā nozīme uz daudzām zālēm joprojām tiek

novērtēta, jāievēro piesardzība, ja etorikoksibu ordinē vienlaicīgi ar citām zālēm, ko galvenokārt

metabolizē ar cilvēka sulfotransferāzes (piem., perorālais salbutamols un minoksidils).

Etorikoksiba iedarbība uz zālēm, ko metabolizē CYP izoenzīmi

Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, nav sagaidāms, ka etorikoksibs inhibēs citohromus P450 (CYP),

1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A4. Pētījumos, ordinējot veseliem brīvprātīgajiem 120 mg

etorikoksiba dienā, CYP3A4 aktivitāte, novērtējot pēc eritromicīna izelpas testa, netika ietekmēta.

Citu zāļu ietekme uz etorikoksiba farmakokinētiku

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Galvenais etorikoksiba metabolisma ceļš ir atkarīgs no CYP enzīmiem. CYP3A4 veicina etorikoksiba

metabolismu in vivo. In vitro pētījumi liecināja, ka arī CYP2D6, CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19 var

katalizēt galveno metabolisma ceļu, bet to kvantitatīvā nozīme in vivo nav pētīta.

Ketokonazols: ketokonazols, spēcīgs CYP3A4 inhibitors, ordinēts veseliem brīvprātīgajiem 400 mg

devā vienu reizi dienā 11 dienas, klīniski nozīmīgi neietekmē etorikoksiba vienreizējas devas 60 mg

farmakokinētiku (AUC palielinās par 43%).

Vorikonazols un mikonazols: etorikoksiba lietošana vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamu vorikonazolu vai

mutes dobumā lokāli lietojamu mikonazolu gelu, spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, izraisīja nelielu

etorikoksiba iedarbības paaugstināšanos, taču, pamatojoties uz publicētiem datiem, tā nav uzskatāma

par klīniski nozīmīgu.

Rifampicīns: vienlaicīgi ordinējot etorikoksibu ar rifampicīnu, spēcīgu CYP enzīmu induktoru, par

65% samazinās etorikoksiba plazmas koncentrācija. Šīs mijiedarbības rezultātā var atkārtoties

slimības simptomi, ja etorikoksibu lieto vienlaicīgi ar rifampicīnu. Lai gan šī informācija varētu

liecināt par etorikoksiba devas palielināšanas nepieciešamību, lielāku nekā norādīts katrai indikācijai

etorikoksiba devu lietošana vienlaicīgi ar rifampicīnu nav pētīta, tādēļ tas nav ieteicams (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

Antacīdie līdzekļi: antacīdie līdzekļi etorikoksiba farmakokinētiku klīniski nozīmīgi neietekmē.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par etorikoksiba ietekmi uz grūtniecību. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja

par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks grūtniecei nav zināms.

Etorikoksibs, tāpat kā citas zāles, kas inhibē prostaglandīnu sintēzi, var izraisīt dzemdes atoniju un

priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos trešajā trimestrī. Grūtniecības laikā etorikoksibs ir

kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja sievietei ārstēšanas laikā iestājas grūtniecība, etorikoksiba

lietošana jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai etorikoksibs izdalās cilvēka pienā. Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā. Sievietes,

kuras lieto etorikoksibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, etorikoksibu, tāpat kā citus zināmos COX-2 inhibitorus, lietot

neiesaka.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem etorikoksiba lietošanas laikā var novērot reiboni, vertigo vai miegainību, jāizvairās

vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos etorikoksiba drošums tika novērtēts apmēram 7152 pacientiem, tai skaitā

apmēram 4614 pacientiem ar OA, RA, hroniskām sāpēm muguras lejasdaļā vai ankilozējošo spondilītu

(apmēram 600 pacienti ar OA vai RA tika ārstēti vienu gadu vai ilgāk).

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Klīniskajos pētījumos vienu gadu vai ilgāk ar etorikoksibu ārstētiem OA vai RA pacientiem nevēlamo

blakusparādību profils bija līdzīgs.

Klīniskajos pētījumos akūta podagras artrīta pacienti tika ārstēti ar etorikoksibu 120 mg vienu reizi

dienā astoņas dienas. Šajos pētījumos novēroto blakusparādību profils bija līdzīgs kombinētajos OA,

RA un hronisku muguras lejasdaļu sāpju pētījumos novērotajam.

Kardiovaskulārā drošuma rezultātu programmas ietvaros no trīs kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem

ar aktīvu salīdzinošo vielu vērtēja rezultātus 17412 pacientiem ar OA un RA, kuri etorikoksibu lietoja

vidēji aptuveni 18 mēnešus (60 mg vai 90 mg). Drošuma dati un sīkāk programma aprakstīta 5.1.

apakšpunktā.

Klīniskajos pētījumos par sāpēm pēc zobu ekstrakcijas, kur 614 iekļautie pacienti tika ārstēti ar

etorikoksibu (90 mg vai 120 mg), pētījumos novērotais blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs

kombinētajos OA, RA un hronisku muguras lejasdaļu sāpju pētījumos novērotajam.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tika ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām pacientiem, kuri lietoja etorikoksibu 30 mg, 60

mg vai 90 mg līdz rekomendētai devai OA, RA, hronisku muguras lejas daļas sāpju vai ankilozējošā

spondilīta klīniskajos pētījumos līdz 12 nedēļām, MEDAL programmas pētījumos līdz 3 ½ gadiem,

īstermiņa akūtu sāpju pētījumos līdz 7 dienām vai pēcreģistrācijas periodā, un tās bija biežākas,

salīdzinot ar placebo (skatīt 1. tabulu):

1.

tabula:

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežuma iedalījums*

Infekcijas un infestācijas

alveolas osteīts

Bieži

gastroenterīts, augšējo elpošanas ceļu

infekcijas, urīnceļu infekcijas

Retāk

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

anēmija (galvenokārt saistīta ar kuņģa-zarnu

trakta asiņošanu), leikopēnija,

trombocitopēnija

Retāk

Imūnās sistēmas traucējumi

paaugstinātas jutības reakcijas

‡ ß

Retāk

angioedēma/ anafilaktiskas/anafilaktoīdas

reakcijas, ieskaitot šoku‡

Reti

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

tūska/šķidruma aizture

Bieži

apetītes palielināšanās vai samazināšanās,

ķermeņa masas pieaugums

Retāk

Psihiskie traucējumi

trauksme, depresija, pazeminātas garīgās

spējas, halucinācijas

Retāk

apjukums

, nemiers

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis, galvassāpes

Bieži

garšas sajūtas traucējumi, bezmiegs,

parestēzija/hipestēzija, miegainība

Retāk

Acu bojājumi

redzes traucējumi, konjunktivīts

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

troksnis ausīs, vertigo

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

sirdsklauves, aritmija

Bieži

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

priekškambaru fibrilācija, tahikardija‡,

sastrēguma sirds mazspēja, nespecifiskas

izmaiņas EKG, stenokardija‡, miokarda

infarkts

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

hipertensija

Bieži

pietvīkums, cerebrovaskulāri notikumi

pārejoši išēmiski traucējumi, hipertensīvā

krīze

, vaskulīts

Retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

bronhospazmas

Bieži

klepus, aizdusa, deguna asiņošana

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

vēdera sāpes

Ļoti bieži

aizcietējums, uzpūšanās, gastrīts,

dedzināšana, skābas atraugas, caureja,

dispepsija/ diskomforta sajūta epigastrijā,

slikta dūša, vemšana, barības vada iekaisums,

mutes čūlas

Bieži

vēdera uzpūšanās, zarnu peristaltikas

izmaiņas, sausa mute, kuņģa un

divpadsmitpirkstu zarnas čūla, peptiskā čūla,

tai skaitā perforācija un asiņošana, kairinātu

zarnu sindroms, pankreatīts

Retāk

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

AlAT paaugstināšanās, AsAT

paaugstināšanās

Bieži

hepatīts

Reti

dzelte

, aknu mazspēja

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

ekhimoze

Bieži

sejas tūska, nieze, izsitumi, eritēma

, nātrene

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms

, toksiskā

epidermas nekrolīze

, zāļu izraisīti ādas

izsitumi

Reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

muskuļu krampji/spazmas, skeleta-muskuļu

sāpes/stīvums

Retāk

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

proteinūrija, kreatinīna līmeņa

paaugstināšanās serumā, nieru darbības

traucējumi/ nieru mazspēja

(skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Retāk

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

astēnija/nogurums, gripai līdzīgi simptomi

Bieži

sāpes krūtīs

Retāk

Izmeklējumi

paaugstināts urīnvielas daudzums asinīs,

kreatīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās,

hiperkaliēmija, urīnskābes līmeņa

paaugstināšanās

Retāk

nātrija līmeņa pazemināšanās asinīs

Reti

* Biežums: noteikts katrai blakusparādībai pēc klīniskajos pētījumos novērotā: ļoti bieži (≥1/10), bieži

(≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10,000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10,000).

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Šīs blakusparādības tika novērotas pēcreģistrācijas novērojumos. Norādītais biežums aprēķināts,

pamatojoties uz lielāko novēroto biežumu klīniskajos pētījumos, kuru dati apkopoti pēc indikācijas un

reģistrētās devas

Biežuma kategorija “reti” bija definēta atbilstoši pamatnostādnēm par zāļu aprakstu (ZA) (2. red.,

2009. gada septembris), pamatojoties uz 95% ticamības intervāla aprēķināto augšējo robežu 0

gadījumiem un ņemot vērā ar ARCOXIA ārstēto pētāmo personu skaitu 3. fāzes datu apvienotā

analīzē atbilstoši devai un indikācijai (n=15 470).

Paaugstināta jutība ietver sekojošus terminus - “alerģija”, “medikamentu alerģija”, “paaugstināta

jutība pret zālēm”, “paaugstināta jutība”, “citādi neizskaidrojama paaugstināta jutība”, “paaugstinātas

jutības reakcijas” un “nespecifiska alerģija”.

Kā liecina ilgstošu placebo un aktīvi kontrolētu klīnisko pētījumu datu analīze, selektīvo COX-2

inhibitoru lietošana bija saistīta ar paaugstinātu nopietnu arteriālo trombožu risku, tai skaitā miokarda

infarktu un insultu. Ņemot vērā esošos datus (retāk), ir maz ticams, ka šādu gadījumu absolūtā riska

pieaugums pārsniegs 1 % gadā.

Ir ziņots par šādām nopietnām blakusparādībām, lietojot citus NPL, un tāpēc tās nevar izslēgt arī

etorikoksibam: nefrotoksicitāte, tai skaitā intersticiāls nefrīts un nefrotiskais sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām: Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Klīniskajos pētījumos etorikoksiba reizes devas līdz 500 mg lietošana un vairākkārtēju devu līdz

150 mg/dienā lietošana 21 dienu neizraisīja nozīmīgu toksicitāti. Ir ziņots par akūtas pārdozēšanas

gadījumiem ar etorikoksibu, lai gan vairumā gadījumu nav ziņots par nevēlamām blakusparādībām.

Visbiežāk novērotās blakusparādības atbilda etorikoksiba drošuma profilam (piemēram, KZ trakta

blakusparādības, kardiovaskulārās blakusparādības).

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pārdozēšanas gadījumā iesaka veikt parastos pasākumus, piem., izvadīt neabsorbēto vielu no KZ

trakta, veikt klīnisko novērošanu un, ja nepieciešams, veikt atbalstošas terapijas pasākumus.

Etorikoksibu nevar izvadīt ar hemodialīzi; nav zināms, vai etorikoksibu var izvadīt ar peritoneālās

dialīzes palīdzību.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, nesteroīdie līdzekļi, koksibi,

ATĶ kods: M01AH05

Darbības mehānisms

Klīnisko devu robežās etorikoksibs ir iekšķīgi lietojams, selektīvs ciklo-oksigenāzes-2 (COX-2)

inhibitors.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Visos klīniskās farmakoloģijas pētījumos eterokoksibs izraisīja no devas atkarīgu COX-2 inhibīciju

bez COX-1 inhibīcijas devās līdz 150 mg. Etorikoksibs neinhibē kuņģa prostaglandīnu sintēzi un

neietekmē trombocītu funkcijas.

Ciklooksigenāze atbild par prostaglandīnu veidošanos. Ir identificētas divas izoformas: COX-1 un

COX-2. COX-2 ir enzīma izoforma, ko inducē proinflammatorie kairinātāji. Tiek uzskatīts, ka COX-2

ir primāri atbildīga par sāpju, iekaisuma un drudža prostanoīdo mediatoru sintēzi. COX-2 ir arī

iesaistīta ovulācijas, implantēšanās un ductus arteriosus slēgšanās procesos, nieru darbības regulācijā,

centrālās nervu sistēmas funkcijās (drudža izraisīšana, sāpju uztvere un izziņas funkcija). Tā var

ietekmēt arī čūlu sadzīšanu. COX-2 ir identificēta cilvēka audos ap kuņģa čūlu, bet tās saistība ar

brūču sadzīšanas procesu nav noskaidrota.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Efektivitāte

Pacientiem ar osteoartrītu (OA) etorikoksibs 60 mg vienu reizi dienā būtiski samazināja sāpes un

uzlaboja pacienta slimības stāvokļa pašnovērtējumu. Šo labvēlīgo iedarbību varēja novērot jau otrajā

terapijas dienā, un tā saglabājās līdz pat 52 nedēļām. Pētījumi, lietojot 30 mg etorikoksiba vienu reizi

dienā, 12 nedēļu terapijas laikā pierādīja labāku efektivitāti kā placebo (izmantojot līdzīgus vērtējumus

kā augstāk minētajos pētījumos). 6 nedēļas ilgos vairāku devu terapijas pētījumos visos 3 primārajos

mērķa kritērijos etorikoksibs pa 60 mg uzrādīja būtiski labāku uzlabošanos kā 30 mg. Nav veikti 30

mg devas pētījumi pacientiem ar osteoartrītu rokas locītavās.

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA) etorikoksiba abas devas 60 mg un 90 mg vienu reizi dienā

būtiski samazināja sāpes, iekaisumu un uzlaboja kustīgumu. Pētījumos, kuros tika vērtētas 60 mg un

90 mg devu lietošana, šī labvēlīgā iedarbība saglabājās visu 12 terapijas nedēļu laikā. Pētījumos, kuros

tika salīdzināta 60 mg devas lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu, etorikoksiba abas devas

gan 60 mg vienu reizi dienā, gan 90 mg vienu reizi dienā bija efektīvākas par placebo. 90 mg deva bija

pārāka par 60 mg devu Pacientu globālā sāpju novērtējumā (Patient Global Assessment of Pain) (0-

100 mm vizuālu analogu skalā) ar vidējo uzlabojumu -2,71 mm (95% TI: -4,98 mm, -0,45 mm).

Pacientiem ar akūtu podagras artrītu etorikoksibs, ko lietoja pa 120 mg vienu reizi dienā astoņas

dienas, atviegloja vidēji stipras līdz ļoti stipras locītavu sāpes un iekaisumu, salīdzinot ar indometacīnu

50 mg trīs reizes dienā. Sāpju samazināšanos varēja novērot jau četras stundas pēc terapijas sākšanas.

Pacientiem ar ankilozējošo spondilītu etorikoksibs 90 mg vienu reizi dienā būtiski samazināja muguras

sāpes, iekaisumu, stīvumu un uzlaboja funkcionalitāti. Etorikoksiba klīniskais ieguvums tika novērots

jau otrajā dienā pēc terapijas uzsākšanas un saglabājās visu 52 nedēļu ārstēšanas periodu. Otrajā

pētījumā, kura laikā tika salīdzināta 60 mg devas lietošana attiecībā pret 90 mg devas lietošanu,

etorikoksibs 60 mg dienā un 90 mg dienā uzrādīja līdzīgu efektivitāti kā naproksēns 1000 mg dienā.

Starp pacientiem ar neatbilstošu atbildes reakciju uz 60 mg dienā 6 nedēļas ilgu lietošanu devas

palielināšana līdz 90 mg dienā samazināja muguras sāpju intensitātes pakāpi (0-100 mm vizuālu

analogu skalā) salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuri turpināja lietot 60 mg dienā, ar vidējo

uzlabojumu -2,70 mm (95% TI: -4,88 mm, -0,52 mm).

Klīniskajā pētījumā, kur tika vērtētas sāpes pēc zobu ekstrakcijas, 90 mg etorikoksiba tika lietots vienu

reizi dienā trīs dienas. Pacientu apakšgrupā ar vidēji stiprām sāpēm sākumā, 90 mg etorikoksibam bija

līdzīga pretsāpju iedarbība kā 600 mg ibuprofēnam (16,11 vs. 16,39; p=0,722) un pārāka iedarbība kā

600 mg/60 mg acetaminofēnam/kodeīnam (11,00; p<0,001) un placebo (6,84; p=0,001), kas tika

mērīta kā kopējā sāpju samazināšanās pirmo 6 stundu laikā atbilstoši TOPAR6. Pacientu skaits

procentos, kuri ziņoja par ārpuskārtas zāļu lietošanu pirmās 24 stundas pēc pētījuma zāļu lietošanas

bija 40,8% ar 90 mg etorikoksiba, 25,5% ar 600 mg ibuprofēna Q6h un 46,7% ar 600 mg/60 mg

acetaminofēna/kodeīna Q6h, salīdzinot ar 76,2% placebo grupā. Šajā pētījumā 90 mg etorikoksiba

vidējais iedarbības sākums (jūtama sāpju mazināšanās) bija 28 minūtes pēc devas lietošanas.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Drošums

MEDAL (Multinational Etoricoxib and Diclofenac Arthritis Long-term) pētījumu programma

MEDAL programma bija prospektīva dizaina kardiovaskulārās (KV) drošuma rezultātu programma,

kas apvienoja datus no trim randomizētiem, dubultmaskētiem, aktīva salīdzinošā preparāta

kontrolētiem pētījumiem - MEDAL pētījuma, EDGE II un EDGE.

MEDAL pētījums bija pētījums ar mērķi noskaidrot KV iznākumu 17804 OA un 5700 RA pacientiem,

kurus ārstēja ar 60 mg (OA) vai 90 mg (OA un RA) etorikoksiba vai 150 mg diklofenaka dienā vidēji

20,3 mēnešus (maksimāli 42,3 mēnešus, vidēji 21,3 mēnešus). Šajā plašajā pētījumā tika reģistrētas

tikai nopietnas nevēlamas blakusparādības un blakusparādību izraisīta lietošanas pārtraukšana.

EDGE un EDGE II pētījumi salīdzināja etorikoksiba un diklofenaka panesamību kuņģa un zarnu

traktā. EDGE pētījumā bija iesaistīti 7111 OA pacientu, kurus ārstēja ar etorikoksiba 90 mg devu

dienā (1,5 reizes pārsniedz rekomendēto devu OA gadījumā) vai diklofenaku 150 mg dienā vidēji 9,1

mēnešus (maksimāli 16,6 mēneši, vidēji 11,4 mēnešus). EDGE II pētījumā bija iesaistīti 4086 RA

pacienti, kurus ārstēja ar etorikoksibu 90 g dienā vai diklofenaku 150 mg dienā vidēji 19,2 mēnešus

(maksimāli 33,1 mēnešus, vidēji 24 mēnešus).

Apvienotajā MEDAL programmā 34701 pacients ar OA un RA tika ārstēts vidēji 17,9 mēnešus

(maksimāli 42,3 mēnešus, vidēji 16,3 mēnešus), un aptuveni 12800 pacienti ārstēšanu saņēma vairāk

nekā

24 mēnešus. Programmā iesaistītajiem pacientiem pētījumu sākumā bija plašs kardiovaskulāro un

kuņģa un zarnu trakta riska faktoru spektrs. Tika izslēgti pacienti ar nesen notikušu miokarda infarktu,

koronāro artēriju šuntēšanu vai perkutāno koronāro operāciju iepriekšējo 6 mēnešu laikā. Pētījumu

laikā bija atļauts lietot gastroprotektīvos līdzekļus un mazas aspirīna devas.

Kopējie dati par drošumu

Nozīmīgas atšķirības etorikoksiba un diklofenaka trombotisko kardiovaskulāro blakusparādību skaita

ziņā netika novērotas. Kardiorenālas nevēlamās blakusparādības etorikoksiba grupā tika novērotas

biežāk kā diklofenaka grupā, un šī iedarbība bija atkarīga no devas (konkrētos rezultātus skatīt zemāk).

Ar kuņģa un zarnu traktu un aknām saistītas nevēlamās blakusparādības daudz biežāk tika novērotas

diklofenaka grupā nekā etorikoksiba grupā. EDGE un EDGE II novērotās blakusparādības, un par

nopietnām uzskatītās blakusparādības vai blakusparādības, kā rezultātā tika pārtraukta piedalīšanās

MEDAL pētījumā, biežāk novēroja etorikoksiba nekā diklofenaka grupā.

Kardiovaskulārā drošuma dati

Konstatētais nopietno trombotisko kardiovaskulāro blakusparādību skaits (kas sastāvēja no sirds,

cerebrovaskulārajām un perifēro asinsvadu blakusparādībām) etorikoksiba un diklofenaka grupā bija

līdzīgs, un dati apkopoti tabulā zemāk. Nebija statistiski ticamas atšķirības trombotisko parādību skaita

ziņā etorikoksibam un diklofenakam visās analizētajās apakšgrupās, ieskaitot pacientus, kuriem

pētījuma sākumā bija dažādi kardiovaskulārā riska faktori. Apskatot atsevišķi, apstiprinātu

trombotisko kardiovaskulāro nopietno blakusparādību relatīvais risks bija līdzīgs etorikoksibam 60 mg

vai 90 mg, salīdzinot ar diklofenaku 150 mg.

1. tabula: Apstiprinātais trombotisko KV notikumu rādītājs (apvienotā MEDAL programma)

Etorikoksibs

(N=16819)

25836 pacientgadi

Diklofenaks

(N=16483)

24766 pacientgadi

Terapiju

salīdzinājums

Rādītājs

(95% TI)

Rādītājs

(95% TI)

Relatīvais risks

(95% TI)

Apstiprinātas nopietnās trombotiskās kardiovaskulārās nevēlamās blakusparādības

Atbilstoši protokolam

1,24 (1,11; 1,38)

1,30 (1,17; 1,45)

0,95 (0,81; 1,11)

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Uzsākta ārstēšana

1,25 (1,14; 1,36)

1,19 (1,08; 1,30)

1,05 (0,93; 1,19)

Apstiprinātas kardiālas blakusparādības

Atbilstoši protokolam

0,71 (0,61; 0,82)

0,78 (0,68; 0,90)

0,90 (0,74; 1,10)

Uzsākta ārstēšana

0,69 (0,61; 0,78)

0,70 (0,62; 0,79)

0,99 (0,84; 1,17)

Apstiprinātas cerebrovaskulāras blakusparādības

Atbilstoši protokolam

0,34 (0,28; 0,42)

0,32 (0,25; 0,40)

1,08 (0,80; 1,46)

Uzsākta ārstēšana

0,33 (0,28; 0,39)

0,29 (0,24; 0,35)

1,12 (0,87; 1,44)

Apstiprinātas perifēro asinsvadu blakusparādības

Atbilstoši protokolam

0,20 (0,15; 0,27)

0,22 (0,17; 0,29)

0,92 (0,63; 1,35)

Uzsākta ārstēšana

0,24 (0,20; 0,30)

0,23 (0,18; 0,28)

1,08 (0,81; 1,44)

parādību skaits uz 100 pacientgadiem; TI= ticamības intervāls

N= kopējais protokola populācijā iesaistīto pacientu skaits

Atbilstoši protokolam: visas parādības pētījuma terapijas laikā vai līdz 14 dienām pēc pabeigšanas

(izslēgti: pacienti, kuri lietoja < 75% no pētījuma zālēm vai lietoja ne-pētījuma NPL >10% no

pētījuma laika).

Uzsākta ārstēšana: visas apstiprinātās blakusparādības līdz pat pētījuma beigām (ieskaitot pacientus,

kuri iespējams tika pakļauti ne-pētījuma terapijai pēc pētījuma terapijas pabeigšanas). Kopējais

randomizēto pacientu skaits n=17412 etorikoksiba un 17289 diklofenaka grupā.

KV mirstība, kā arī kopējā mirstība, etorikoksiba un diklofenaka terapijas grupās bija līdzīga.

Kardiorenālas blakusparādības

Aptuveni 50 % MEDAL pētījumā iesaistīto pacientu anamnēzē pētījuma sākumā bija hipertensija.

Statistiski ticami vairāk pacientu pētījumu pārtrauca ar hipertensiju saistītu blakusparādību dēļ

etrorikoksiba grupā, salīdzinot ar diklofenaku. Sastrēguma sirds mazspējas nevēlamo blakusparādību

sastopamība (pārtraukšana vai nopietns gadījums) bija līdzīga etorikoksibam 60 mg, salīdzinot ar

diklofenaku 150 mg; tomēr šo parādību skaits bija lielāks etorikoksiba 90 mg grupā, salīdzinot ar

diklofenaka 150 mg grupu (statistiski ticami etorikoksibam 90 mg, salīdzinot ar diklofenaku 150 mg

MEDAL OA pacientu grupā). Sastrēguma sirds mazspējas nevēlamo blakusparādību sastopamība

(gadījumi, kas bija nopietni un izraisīja hospitalizāciju vai neatliekamās palīdzības nodaļas

apmeklējumu) etorikoksiba grupā, salīdzinot ar diklofenaka 150 mg grupu, nebija būtiski lielāka, un

šis efekts bija atkarīgs no devas. Lietošanas pārtraukšanu ar tūsku saistītu nevēlamo blakusparādību

dēļ biežāk novēroja etorikoksiba nekā diklofenaka 150 mg grupā, un šis efekts bija atkarīgs no devas

(statistiski ticami etorikoksiba 90 mg grupā, bet ne etorikoksiba 60 mg grupā).

Kardiorenālie rezultāti no EDGE un EDGE II saskanēja ar MEDAL pētījumā aprakstītajiem.

Kardiorenālie rezultāti no EDGE un EDGE II saskanēja ar MEDAL pētījumā aprakstītajiem.

Atsevišķos MEDAL programmas pētījumos ar etorikoksibu (60 mg vai 90 mg) absolūtais

pārtraukšanu skaits jebkurā no terapijas grupām bija līdz pat 2,6% hipertensijas dēļ, līdz 1,9% tūskas

dēļ un līdz 1,1% sastrēguma sirds mazspējas dēļ, biežāk pārtraukšanu novēroja etorikoksiba 90 mg

grupā nekā etorikoksiba 60 mg grupā.

MEDAL programmas rezultāti par panesamību attiecībā uz kuņģa un zarnu traktu

Katrā no trīs MEDAL programmas pētījumiem ar etorikoksibu novēroja ticami mazāku terapijas

pārtraukšanas skaitu jebkādu klīnisku (piemēram, dispepsija, sāpes vēderā, čūla) KZ trakta nevēlamo

blakusparādību dēļ, salīdzinot ar diklofenaku. Lietošanas pārtraukšanas rādītājs nevēlamu klīnisku KZ

trakta parādību dēļ uz simts pacientgadiem visa pētījuma laikā bija šāds: 3,23 etorikoksiba un 4,96

diklofenaka grupā MEDAL pētījumā; 9,12 etorikoksiba un 12,28 diklofenaka grupā EDGE pētījumā

un 3,71 etorikoksiba un 4,81 diklofenaka grupā EDGE II pētījumā.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

MEDAL programmas rezultāti par drošumu attiecībā uz kuņģa un zarnu traktu

Kopumā augšējā KZ trakta parādības ietvēra perforācijas, čūlas un asiņošanas. Kopumā augšējā KZ

trakta parādību, ko uzskatīja par komplicētām, apakšgrupa ietvēra perforācijas, obstrukcijas un

komplicētas asiņošanas; augšējā KZ trakta parādību, ko neuzskatīja par komplicētām, apakšgrupa

ietvēra vienkāršas asiņošanas un vienkāršas čūlas. Ticami mazāku kopējo augšējā KZ trakta parādību

skaitu novēroja etorikoksiba grupā, salīdzinot ar diklofenaka grupu. Nebija ticamas atšķirības

etorikoksiba un diklofenaka izraisīto komplicēto parādību skaita ziņā. Apakšgrupā ar novērotām

augšējā KZ trakta asiņošanām (gan komplicētas, gan vienkāršas) nozīmīgas atšķirības etorikoksiba un

diklofenaka grupās nenovēroja. Pacientiem, kuri vienlaikus lietoja mazas aspirīna devas (aptuveni

33% pacientu), etorikoksiba pārākums attiecībā uz augšējā KZ trakta parādībām, salīdzinot ar

diklofenaku, nebija statistiski nozīmīgs.

Apstiprināto komplicēto un vienkāršo augšējā KZ trakta daļas klīnisko blakusparādību (perforāciju,

čūlu un asiņošanu (PČA)) rādītājs uz simts pacientgadiem bija 0,67 (95% TI 0,57; 0,77), lietojot

etorikoksibu, un 0,97 (95% TI 0,85; 1,10), lietojot diklofenaku, ar pieļaujamo relatīvo risku 0,69 (95%

TI 0,57; 0,83).

Tika vērtēts apstiprināto augšējā KZ trakta parādību skaits gados vecākiem pacientiem, un lielāko

samazinājumu novēroja pacientiem ≥ 75 gadiem (1,35 [95% TI 0,94; 1,87], salīdzinot ar 2,78 [95% TI

2,14; 3,56], uz simts pacientgadiem, attiecīgi etorikoksibam un diklofenakam.

Apstiprināto apakšējās KZ trakta daļas klīnisko parādību (tievās vai resnās zarnas perforācija,

obstrukcija vai asiņošana (POA)) skaits etorikoksiba un diklofenaka grupā būtiski neatšķīrās.

MEDAL programmas rezultāti par drošumu attiecībā uz aknām

Etorikoksiba grupā, salīdzinot ar diklofenaku, novēroja statistiski ticami mazāku pārtraukšanu skaitu,

ko izraisīja ar aknām saistītas nevēlamās blakusparādības. Apvienotajā MEDAL programmā 0,3%

etorikoksiba grupas pacientu un 2,7% diklofenaka grupas pacientu lietošanu pārtrauca ar aknām

saistītu nevēlamo blakusparādību dēļ. Rādītājs uz simts pacientgadiem, bija 0,22 etorikoksiba un 1,84

diklofenaka grupā (p vērtība bija <0,001 etorikoksiba grupā, salīdzinot ar diklofenaka grupu). Tomēr

lielākā daļa

MEDAL programmā novēroto nevēlamo ar aknām saistīto blakusparādību nebija nopietnas.

Papildus dati par drošumu attiecībā uz trombotiskām kardiovaskulārām blakusparādībām

Klīniskajos pētījumos, izņemot MEDAL programmas pētījumus, aptuveni 3100 pacientu tika ārstēti ar

etorikoksibu ≥60 mg dienā 12 nedēļas vai ilgāk. Netika novērotas atšķirības apstiprinātu nopietnu

trombotisko kardiovaskulāro notikumu skaita ziņā pacientiem, kuri lietoja etorikoksibu ≥60 mg,

placebo vai ne-naproksēna NPL. Tomēr šādu gadījumu skaits bija lielāks pacientiem, kuri lietoja

etorikoksibu, salīdzinot ar tiem, kuri lietoja naproksēnu 500 mg divas reizes dienā. Dažu COX-1

inhibējošo NPL un selektīvo COX-2 inhibitoru antiagregantu darbības atšķirībai var būt klīniska

nozīme pacientiem ar trombemboliju risku. Selektīvie COX-2 inhibitori samazina sistēmisko (un

tāpēc, iespējams, endotēlija) prostaciklīna veidošanos, neietekmējot tromboksānu trombocītos. Šo

novērojumu klīniskā nozīme nav noskaidrota.

Papildus dati par drošumu attiecībā uz kuņģa un zarnu traktu

Divos 12 nedēļu ilgos dubultmaskētos endoskopijas pētījumos kuņģa-zarnu trakta čūlu kumulatīvā

biežuma rādītājs pacientiem, kuri tika ārstēti ar etorikoksibu 120 mg vienreiz dienā, bija ievērojami

mazāks nekā pacientiem, kuri tika ārstēti vai nu ar naproksēnu 500 mg divas reizes dienā vai

ibuprofēnu 800 mg trīs reizes dienā. Čūlu kumulatīvā biežuma rādītājs bija augstāks etorikoksiba

grupā, salīdzinot ar placebo.

Nieru darbības pētījumi gados vecākiem pacientiem

Randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā, paralēlu grupu 15 dienu ilgā pētījumā vērtēja

etorikoksiba (90 mg), celekoksiba (200 mg divas reizes dienā), naproksēna (500 mg divas reizes

dienā) terapijas un placebo ietekmi uz nātrija urīna ekskrēciju, asinsspiedienu un citiem nieru

funkcionālajiem rādītājiem 60 līdz 85 gadus veciem pacientiem ar diētu 200 mEq nātrija dienā.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Etorikoksibam, celekoksibam un naproksēnam bija līdzīga ietekme uz nātrija urīna ekskrēciju visu 2

terapijas nedēļu laikā. Visas aktīvās vielas izraisīja relatīvu, salīdzinot ar placebo, sistoliskā

asinsspiediena paaugstināšanos; tomēr etorikoksibam, salīdzinot ar celekoksibu un naproksēnu, 14.

dienā tika novērots būtisks pieaugums (vidējās izmaiņas, salīdzinot ar izejas sistolisko asinsspiedienu:

etorikoksibam 7,7 mmHg, celekoksibam 2,4 mmHg, naproksēnam 3,6 mmHg).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Iekšķīgi lietots etorikoksibs labi uzsūcas. Absolūtā bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 100 %. Lietojot

devu 120 mg vienreiz dienā līdz līdzsvara koncentrācijai, maksimālā koncentrācija plazmā (vidējais

ģeometriskais Cmax=3,6 µg/ml) tika konstatēta aptuveni 1 stundu (Tmax) pēc lietošanas tukšā dūšā

pieaugušajiem. Vidējais ģeometriskais zemlīknes laukums (AUC 0-24h) bija 37,8 µg·hr/ml. Visā

klīnisko devu diapazonā etorikoksiba farmakokinētika ir lineāra.

Lietošanai kopā ar pārtiku (taukiem bagāta maltīte) nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz 120 mg

etorikoksiba absorbcijas apjomu. Absorbcijas rādītāja ietekmes rezultātā Cmax samazinājās par 36 %

un Tmax palielinājās par 2 stundām. Šiem datiem nav klīniskas nozīmes. Klīniskajos pētījumos

etorikoksibu nozīmēja neatkarīgi no ēdienreizēm.

Izkliede

Koncentrācijas diapazonā 0,05 līdz 5 µg/ml aptuveni 92 % etorikoksiba saistās ar cilvēka plazmas

olbaltumvielām. Cilvēkam līdzsvara koncentrācijas izkliedes tilpums (Vdss) ir aptuveni 120 l

Etorikoksibs šķērso placentāro barjeru žurkām un trušiem, kā arī hematoencefālo barjeru žurkām.

Biotransformācija

Etorikoksibs intensīvi metabolizējas un <1 % devas tika atklāts neizmainītā veidā urīnā. Galveno

metabolisma ceļu, veidojot 6’-hidroksimetil atvasinājumus, katalizē CYP enzīmi. Pētījumos in vivo

tika konstatēts, ka CYP3A4 veicina etorikoksiba metabolismu. In vitro pētījumi liecināja, ka CYP2D6,

CYP2C9, CYP1A2 un CYP2C19 katalizē arī galveno metabolisma ceļu, bet to kvantitatīvie rādītāji in

vivo nav pētīti.

Cilvēkam identificēti pieci metabolīti. Galvenais metabolīts ir etorikoksiba 6’-karboksilskābes

atvasinājums, kas rodas, tālāk oksidējoties 6’-hidroksimetil atvasinājumam. Šie galvenie metabolīti vai

nu neuzrāda nosakāmu (izmērāmu) ciklooksigenāzes inhibīcijas aktivitāti, vai arī ir tikai vāji aktīvi

COX-2 inhibitori. Neviens no šiem metabolītiem neinhibē COX-1.

Eliminācija

Pēc vienas 25 mg radioaktīvi iezīmētas intravenozas etorikoksiba devas veseliem subjektiem 70 %

radioaktivitātes tika konstatēts urīnā un 20 % fēcēs, pārsvarā metabolītu veidā. Mazāk nekā 2 % tika

konstatēts neizmainītā veidā.

Etorikoksiba eliminācija notiek gandrīz vienīgi metabolisma ceļā ar sekojošu izdalīšanos ar urīnu.

Etorikoksiba līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 7 dienās pēc 120 mg devas lietošanas vienreiz

dienā, uzkrāšanās rādītājs ir 2, un atbilstošais eliminācijas pusperiods - aptuveni 22 stundas. Plazmas

klīrenss pēc intravenozas 25 mg devas ir aptuveni 50 ml/min.

Īpašas pacientu populācijas

Gados vecāki pacienti

:

farmakokinētika gados vecākiem pacientiem (65 gadu veciem un vecākiem) ir

līdzīga jaunu cilvēku farmakokinētikai.

Dzimums: etorikoksiba farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīga.

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Aknu darbības traucējumi: pacientiem ar vieglu aknu mazspēju (5-6 punkti pēc Child-Pugh skalas),

kuriem ordinēja etorikoksibu 60 mg vienreiz dienā, bija vidēji par 16 % augstāks AUC nekā veseliem

brīvprātīgajiem, kuri saņēma tādu pašu kursu. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem (7-9 punkti pēc Child-Pugh skalas), kuriem ordinēja etorikoksibu 60 mg katru otro

dienu, bija līdzīgs AUC kā veseliem brīvprātīgajiem, kuri lietoja 60 mg katru dienu: šai pacientu

grupai nav veikti pētījumi ar 30 mg etorikoksiba vienu reizi dienā. Nav klīnisko un farmakokinētisko

datu par zāļu lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (≥10 punkti pēc Child-

Pugh skalas). (Skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi: vienas 120 mg etorikoksiba devas farmakokinētika pacientiem ar vidēji

smagu vai smagu nieru mazspēju un dializējamiem pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā

ievērojami neatšķīrās no farmakokinētikas veseliem brīvprātīgajiem. Hemodialīzei bija niecīga nozīme

izvadīšanā (dialīzes klīrenss aptuveni 50 ml/min). (Skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskie pacienti: etorikoksiba farmakokinētika pediatriskiem pacientiem (vecums <12 gadiem)

nav pētīta.

Farmakokinētikas pētījumā (N=16), kas veikts pusaudžu vidū (vecumā no 12 līdz 17 gadiem),

farmakokinētika pusaudžiem ar ķermeņa masu 40 līdz 60 kg, lietojot 60 mg etorikoksiba vienreiz

dienā, un pusaudžiem ar ķermeņa masu >60 kg, lietojot etorikoksibu 90 mg vienreiz dienā, bija līdzīga

pieaugušu cilvēku, kuri lieto 90 mg etorikoksiba vienreiz dienā, farmakokinētikai. Etorikoksiba

drošums un efektivitāte bērniem nav noteikta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos etorikoksibs neuzrādīja genotoksisku ietekmi. Etorikoksibs nebija

kancerogēns pelēm. Žurkām, ievadot devu, kas 2 reizes pārsniedza dienas devu cilvēkiem [90mg], pie

sistemātiskas aptuveni divus gadus ilgas ikdienas iedarbības, attīstījās hepatocelulāras un

vairogdziedzera folikulāro šūnu adenomas. Hepatocelulārās un vairogdziedzera folikulāro šūnu

adenomas ir sugu specifiskas aknu CYP enzīmu indukcijas sekas žurkām. Etorikoksibs neuzrādīja

spēju izsaukt aknu CYP3A enzīmu indukciju cilvēkiem.

Žurkām toksiska iedarbība uz kuņģa un zarnu traktu palielinājās, pieaugot etorikoksiba devai un

iedarbības laikam. 14. toksicitātes pētījumu nedēļā, lietojot devas, kas pārsniedza terapeitiskās devas

cilvēkiem, etorikoksibs izraisīja kuņģa un zarnu trakta čūlas. 53. un 106. toksicitātes pētījumu nedēļā

kuņģa un zarnu trakta čūlas tika novērotas pie devām, kas salīdzināmas ar cilvēkam lietotajām

terapeitiskajām devām. Suņiem nieru un kuņģa un zarnu trakta bojājumi tika novēroti pie lielākām

devām.

Etorikoksibs nebija teratogēns reproduktīvās toksicitātes pētījumos, ko veica žurkām, ievadot

15 mg/kg/dienā (pamatojoties uz sistēmisko iedarbību tas apmēram 1,5 reizes pārsniedz cilvēka dienas

devu [90 mg]). Trušiem tika novērota ar ārstēšanu saistītu sirds-asinsvadu anomāliju skaita

palielināšanās, lietojot devas, kas zemākas par cilvēkam lietoto dienas devu (90 mg). Taču ar ārstēšanu

saistītas ārējas un augļa skeleta anomālijas nekonstatēja. Žurkām un trušiem, lietojot devas, kas

lielākas vai vienādas ar 1,5 reizes lielākām devām nekā lieto cilvēkiem, novēroja no devas atkarīgu

pēcimplantācijas augļa zudumu palielināšanos (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Etorikoksibs izdalās žurku mātīšu pienā apmēram divas reizes mazākā koncentrācijā kā plazmā. Tika

novērota ķermeņa masas samazināšanās mazuļiem, kuru mātēm mazuļu zīdīšanas laikā tika ievadīts

etorikoksibs.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

Mikrokristāliskā celuloze

Kalcija hidrogēnfosfāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Nātrija stearilfumarāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Tabletes apvalks:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3000

Talks

Bericox 60 mg tabletes satur arī dzelteno dzelzs oksīdu E172.

Bericox 90 mg un 120 mg tabletes satur arī sarkano dzelzs oksīdu E172.

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Bericox 30

mg tabletes

Blisteris (OPA/Al/PVH, Al folija): 7, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 98 vai 100 apvalkotās tabletes kastītē.

Bericox 60

mg tablets

Blisteris (OPA/Al/PVH, Al folija): 7, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 98 vai 100 apvalkotās tabletes

kastītē.

Bericox 90

mg tabletes

Blisteris (OPA/Al/PVH, Al folija): 5, 7, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 98 vai 100 apvalkotās tabletes

kastītē.

Bericox 120

mg tabletes

Blisteris (OPA/Al/PVH, Al folija): 5, 7, 14, 20, 28, 30, 56, 60, 84, 98 vai 100 apvalkotās tabletes

kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d. Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

16-0210

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

16-0211

16-0212

16-0213

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 22. novembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju