Avandia

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

08-06-2016

Aktīvā sastāvdaļa:
rosiglitazone
Pieejams no:
SmithKline Beecham Plc
ATĶ kods:
A10BG02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
rosiglitazone
Ārstniecības grupa:
Zāles, ko lieto cukura diabēta,
Ārstniecības joma:
Cukura diabēts, 2. tips
Ārstēšanas norādes:
Rosiglitazone ir norādīts ārstēšanas 2. tipa cukura diabēts:kā monotherapy-pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem) nepietiekami kontrolēts ar diētu un vingrinājumiem, par kuriem metformīns ir nevietā, jo ir kontrindikācijas vai intoleranceas dual dobuma terapija kombinācijā ar metformīnu, pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem), kuriem nepietiek glycaemic kontroles neskatoties maksimālā pieļaujama devu monotherapy ar metformīnu-sulfonilurīnvielas pamata, tikai pacientiem, kas liecina par neiecietību pret metformīnu vai kurām metformīns ir kontrindicēta, ar nepietiekamu glycaemic kontroles neskatoties uz monotherapy ar sulphonylureaas triple dobuma terapija kombinācijā ar metformīnu un sulfonilurīnvielas pamata, pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem), kuriem nepietiek glycaemic kontroles neskatoties uz dual dobuma terapija (skatīt 4. iedaļu.
Produktu pārskats:
Revision: 23
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000268
Autorizācija datums:
2000-07-11
EMEA kods:
EMEA/H/C/000268

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

08-06-2016

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

08-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

08-06-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

08-06-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

AVANDIA 2 mg apvalkotās tabletes

AVANDIA 4 mg apvalkotās tabletes

AVANDIA 8 mg apvalkotās tabletes

rosiglitazone

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no

minētajām blakusparādībām

Jums izpaužas smagi, lūdzu, iz

stāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Avandia un kādam nolūkam to lieto

2.

Pirms Avandia lietošanas

3.

Kā lietot Avandia

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Avandia

6.

Sīkāka informācija

1.

KAS IR AVANDIA

UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Avandia lieto, lai ārstētu 2. tipa cukura diabētu.

Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu vai nu

organisms neizstrādā pietiekami daudz insulīna (hormona, kas kontrolē cukura līmeni asinīs), vai arī

viņiem nav normāla atbildes reakcija pret insulīnu, ko izstrādā organisms. Avandia palīdz samazināt

Jūsu cukura līmeni asinīs līdz normālam līmenim, palīdzot Jūsu orga

nismam labāk izmantot insulīnu,

kuru tas izstrādā.

Avandia var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar citām zālēm, kas paredzētas diabēta arstēšanai

(tādām kā metformīns vai sulfonilurīnviela).

2.

PIRMS AVANDIA

LIETOŠANAS

Lai palīdzētu kontrolēt Jūsu diabētu, Jums ir svarīgi ievērot ārsta ieteikto diētu un dzīvesveidu, kā arī

lietot Avandia.

Nelietojiet Avandia šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

paaugstināta jutība

) pret rosiglit

azonu vai kādu citu Avandia sastāvdaļu

norādītas 6. apakšpunktā

ja Jums ir bijusi sirdslēkme vai sm

aga stenokardijas lēkme

, kas ārstēta slimnīcā

ja Jums ir

vai ir bijusi

sirds mazspēja

ja Jums ir aknu slimība

ja Jums ir bijusi diabētiska ketoacidoze

(cukura diabēta komplikācija ar strauju ķermeņa

masas samazināšanos, sliktu dūšu vai vemšanu)

Î Pārrunājiet ar savu ārstu

, ja domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Nelietojiet

Avandia.

Īpaša piesardzība, lietojot

Avandia, nepieciešama šādos gadījumos

Avandia

nav ieteicams cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam

, jo nav zināma efektivitāte b

ērniem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja Jums bijusi diagnosticēta stenokardija

(sāpes krūtīs) vai perifēro artēriju slimība (pavājināta

asinsrite kājās):

Î Pārrunājiet ar savu ārstu

, jo Avandia var nebūt Jums piemērots.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Avandia un citas zāles diabēta ārstēšanai var pasliktināt esošu stāvokli vai izraisīt nopietnas

blakusparādības. Avandia lietošanas laikā Jums jāpievērš uzmanība noteiktiem simptomiem, lai

samazinātu dažādu sarežģījumu risku. Skatīt

4. apakšpunktā

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība’.

Var atsākties ovulācija

Sievietēm

, kas olnīcas ietekmējoša stāvokļa (piemēram

policistisku olnīcu sindroma

) dēļ ir

neauglīgas, sākot lietot Avandia, var atsākties ovulācija. Ja tas attiecas uz Jums, lietojiet atbilstošu

kontracepciju, lai izvairītos no neplānotas grūtniecības (

skatīt 2. apakšpunktā ‘Grūtniecība un

zīdīšanas periods’

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis vai ja

sākat lietot jaunas zāles. Tas attiecas arī uz augu valsts zālēm un zālēm, ko var iegādāties bez receptes.

Noteiktas zāles īpaši varētu ietekmēt cu

kura līmeni Jūsu asinīs:

gemfibrozils (lieto, lai

pazeminātu holesterīna līmeni

rifampicīns (lieto

tuberkulozes

un citu infekciju ārstēšanai

Î Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat minētās zāles.

Jūsu cukura līmenis asinīs tiks

pārbaudīts, un Jūsu Avandia deva var būt jāmaina.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Avandia nav ieteicams grūtniecības laikā.

Ja Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība,

pastāstiet to savam ārstam.

Nezīdiet bērnu

Avandia lietošanas laikā. Sastāvdaļas var nonākt mātes pienā un tā kaitēt Jūsu

bērnam

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šis medikaments neietekmēs Jūsu spējas vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Avandia satur laktozi

Avandia tabletes satur nedaudz laktozes. Pacienti ar laktozes nepanesību vai retu iedzimtu galaktozes

nepanesību,

Lapp

laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju

nedrīkst lietot šo

medikamentu.

3.

KĀ LIETOT AVANDIA

Vienmēr lietojiet Avandia tabletes tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Nelietojiet vairāk par ieteikto devu.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceit

Cik daudz lietot

Parastā sākumdeva

ir 4 mg dienā. To var ieņemt kā vienu 4 mg tableti vienreiz dienā vai pa vienai

2 mg tabletei divreiz dienā.

Pēc apmēram 8 nedēļām ārstam var būt nepieciešams palielināt Jūsu devu. Maksimālā deva ir 8 mg

Avandia dienā.

Kā lietot

Norijiet tabletes, uzdzerot ūdeni.

Jūs varat ieņemt Avandia kopā ar ēdienu vai bez tā.

Lietojiet tabletes katru dienu vienā un tajā pašā laikā un ievērojiet ārsta ieteikto diētu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat lietojis Avandia vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis par daudz tablešu, prasiet padomu ārstam vai farmaceitam.

Ja esat aizmirsis lietot Avandia

Nelietojiet papildus tabletes, lai aizvietotu aizmirsto devu. Lietojiet nākamo devu parastajā laikā.

Nepārtrauciet lietot Avandia

Lietojiet Avandia tik ilgi, cik ārsts Jums ieteicis. Ja Jūs pārtrauksiet lietot Avandia, cukura līmenis

Jūsu asinīs netiks kontrolēts un Jums var kļūt sliktāk. Pasakiet ārstam, ja gribat pārtraukt zāļu

lietošanu.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Avandia var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Alerģiskas reakcijas:

tās ir ļoti reti cilvēkiem, kuri lieto Avandia. Pie pazīmēm pieder:

niezoši izsitumi ar pacēlu

mu (

nātrene

pietūkums, dažkārt sejas vai mutes (

angioneirotiska tūska

), kas rada elpošanas grūtības,

kolapss.

Î Nekavējoties sazinieties ar ārstu

, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.

Pārtrauciet Avandia

lietošanu.

Šķidruma aizture un sirds mazspēja:

Avandia var aizturēt ūdeni Jūsu organismā (

šķidruma

aizture

kas rada tūsku un ķermeņa masas palielināšanos. Papildus šķidrums organismā var paasināt esošus

sirdsdarbības traucējumus vai izraisīt sirds mazspēju. Tas vairāk iespējams, ja Jūs lietojat arī citas

zāles cukura diabēta ārstēšanai (piemēram

, insulīnu), ja Ju

ms ir nieru darbības traucējumi, vai ja esat

vecāks par 65 gadiem.

Regulāri pārbaudiet savu ķermeņa masu; ja tā strauji palielinās, pastāstiet

par to savam ārstam.

Pie sirds mazspējas simptomiem pieder:

aizdusa, pamošanās naktī elpas trūkuma dēļ,

ātra nogurdināmība pēc vieglas fiziskas slodzes, piemēram, iešanas,

strauja ķermeņa masas palielināšanās,

pietūkušas potītes vai pēdas.

ÎNekavējoties pastāstiet savam ārstam,

ja Jums ir kāds no šiem simptomiem – vai nu pirmoreiz,

vai ja stāvoklis pasliktinās.

Zems cukura līmenis asinīs

hipoglikēmija

): ja Jūs lietojat Avandia kopā ar citām zālēm cukura

diabēta ārstēšanai, vairāk iespējams, ka Jūsu cukura līmenis asinīs varētu samazi

nāties zem normāla

līmeņa. Pie agrīniem zema cukura līmeņa asinīs simptomiem pieder:

trīce, svīšana, ģībonis,

nervozitāte, sirdsklauves,

izsalkums.

To smagums var pastiprināties līdz apjukumam un samaņas zudumam.

ÎNekavējoties pastāstiet savam ārstam,

ja Jums ir kāds no šiem simptomiem. Jūsu zāļu deva var

būt jāsamazina.

Aknu darbības traucējumi:

pirms sākat lietot Avandia, Jums paņems asins

analīzes, lai pārbaudītu

aknu darbību. Šo pārbaudi laiku pa laikam var atkārtot. Šīs var būt aknu darbības traucējumu pazīmes:

slikta dūša un vemšana,

sāpes vēderā,

ēstgribas zudums,

urīns tumšā krāsā.

Î Nekavējoties pastāstiet savam ārstam,

ja Jums ir kāds no šiem simptomiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Acu slimības:

tīklenes pietūkums acs mugurējā daļā, kas var izraisīt neskaidru redzi (

makulas tūska

var būt traucējums cilvēkiem ar cukura diabētu. Retos gadījumos cilvēkiem, kuri lieto Avandia un

līdzīgas zāles, var rasties jauni makulas tūskas gadījumi vai pasliktināties jau esošā makulas tūska.

ÎPārrunājiet ar savu ārstu

jebkurus jautājumus par savu redzi.

Kaulu lūzumi:

tie var rasties cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu. To rašanās iespēja var būt

lielāka pacientiem, īpaši sievietēm, kuras lieto Avandia ilgāk par vienu gadu. Lūzumi visbiežāk ir

pēdu, plaukstu un roku kaulos.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

līdz

1 no 10

cilvēkiem:

sāpes kr

ūtīs (

stenokardija

kaulu lūzumi,

asins šūnu skaita samazināšanās (

anēmija

holesterīna līmeņa asinīs neliela paaugstināšanās, paaugstināts tauku līmenis asinīs,

ķermeņa masas palielināšanās, ēstgribas palielināšanās,

aizcietējums,

pietūkums (

tūska

) ūdens aiztures dēļ,.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz

1 no 1000

cilvēkiem:

šķidrum

a uzkrāšanās plaušās (

plaušu tūska

), kas izraisa elpas trūkumu,

sirds mazspēja,

tīklenes pietūkums acs mugurējā daļā (

makulas tūska

aknas nedarbojas tik labi, kā vajadzētu (

palielināts aknu enzīmu līmenis

Ļoti retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz 1 no 10 000

cilvēkiem:

alerģiskas reakcijas,

strauja un izteikta ķermeņa masas palielināšanās šķidruma uzkrāšanās dēļ.

Ja novērojat jebkādas blakusparādība

s

Î izstāstie

t ārstam vai farmaceitam

ja kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi

vai traucējoši, vai Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

KĀ UZGLABĀT AVANDIA

Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot Avandia pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Ja Jums ir nevajadzīgas tabletes, neizmetiet tās kopā ar saimniecības atkritu

miem vai kanalizācijā.

Vaicāji

et farmaceitam par nevajadzīgo tablešu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo

vidi.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Avandia

satur

Aktīvā viela ir rosiglitazons. Avandia tabletes ir pieejamas dažādos stiprumos. Katra tablete satur

2 mg, 4 mg vai 8 mg

rosiglitazona.

Zāles vairs nav reğistrētas

Citas sastāvdaļas ir: nātrija cietes glikolāts (A tips), hipromeloze , hipromeloze 6cP, mikrokristāliskā

celuloze, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, glicerīna

triacetāts un sarkanais dzelzs oksīds (E172). 4 mg tablete satur arī attīrītu talku un dzelteno dzelzs

oksīdu (E172).

Avandia

ārējais izskats un iepakojums:

Avandia 2 mg tabletes

ir rozā ar simbolu “GSK” vienā pusē un “2” otrā. Tabletes pieejamas

blisteriepakojumos pa 56, 112, 168 vai 180 apvalkotām tabletēm vai 56 apvalkotās tabletes

iepakojumā pa vienai devai.

Avandia 4 mg tabletes

ir oranžas ar simbolu “GSK” vienā pusē un “4” otrā. Tabletes pieejamas

blisteriepakojumos pa 7, 28, 56, 84, 90 vai 112 apvalkotām tabletēm vai 56 apvalkotās tabletes

iepakojumā pa vienai devai.

Avandia 8 mg tabletes

ir sarkanbrūnas ar simbolu “GSK” vienā pusē un “8”otrā. Tabletes pieejamas

blisteriepakojumos pa 7, 28, 84, 90 vai 112 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi vai tablešu stiprumi Jūsu vals

tī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

SmithKline Beecham Ltd, 980 Great West Road, Brentford,

Middlesex, TW8 9GS, Lielbritānija

Ražotājs:

Glaxo Wellcome Production, ZI du Terras, 53100 Mayenne, Francija.

Glaxo Wellcome S.A., Avenida de Extremadura 3, 09400 Aranda de Duero, Burgos, Spānija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

Luxembourg/Luxemburg

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Belgique/Belgien

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

България

ГлаксоСмитКлайн ЕООД

Teл.: + 359 2 953 10 34

Magyarország

GlaxoSmithKline Kft.

Tel.: + 36 1 225 5300

Česká republika

GlaxoSmithKline s.r.o.

Tel: + 420 222 001 111

gsk.czmail@gsk.com

Malta

GlaxoSmithKline Malta

Tel: + 356 21 238131

Danmark

GlaxoSmithKline Pharma A/S

Tlf: + 45 36 35 91 00

dk-info@gsk.com

Nederland

GlaxoSmithKline BV

Tel: + 31 (0)30 6938100

nlinfo@gsk.com

Deutschland

GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG

Tel.: + 49 (0)89 36044 8701

produkt.info@gsk.com

Norge

GlaxoSmithKline AS

Tlf: + 47 22 70 20 00

firmapost@gsk.no

Eesti

GlaxoSmithKline Eesti OÜ

Tel: + 372 6676 900

estonia@gsk.com

Österreich

GlaxoSmithKline Pharma GmbH

Tel: + 43 (0)1 97075 0

at.info@gsk.com

Ελλάδα

GlaxoSmithKline A.E.B.E.

Τηλ: + 30 210 68 82 100

Polska

GSK Commercial Sp. z o.o.

Tel.: + 48 (0)22 576 9000

España

GlaxoSmithKline, S.A.

Tel: + 34 90

2 202 700

es-ci@gsk.com

Portugal

GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda

Tel: + 351 21 412 95 00

FI.PT@gsk.com

France

Laboratoire GlaxoSmithKline

Tél.: + 33 (0)1 39 17 84 44

diam@gsk.com

România

GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L.

Tel: + 4021 3028 208

Ireland

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

Tel: + 353 (0)1 4955000

Slovenija

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 386 (0)1 280 25 00

medical.x.si@gsk.com

Ísland

GlaxoSmithKline ehf.

Simi: + 354 530 3700

Slovenská republika

GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o.

Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11

recepcia.sk@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Italia

GlaxoSmithKline S.p.A.

Tel: + 39 (0)45 9218 111

Suomi/Finland

GlaxoSmithKline Oy

Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30

Finland.tuoteinfo@gsk.com

Κύπρος

GlaxoSmithKline Cyprus Ltd

Τηλ: + 357 22 39 70 00

Sverige

GlaxoSmithKline AB

Tel: + 46 (0)8 638 93 00

info.produkt@gsk.com

Latvija

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Tel: + 371 67312687

lv-epasts@gsk.com

United Kingdom

GlaxoSmithKline UK

Tel: + 44 (0)800 221441

customercontactuk@gsk.com

Lietuva

GlaxoSmithKline Lietuva UAB

Tel: + 370 5 264 90 00

info.lt@gsk.com

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

PIELIKUMS I

ZĀĻU APR

AKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

AVANDIA 2 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur rosiglitazona maleātu, kas atbilst 2 mg rosiglitazona (rosglitazone).

Palīgviela

Satur laktozi (apmēram 108 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Rozā apvalkotās tabletes ar simbolu “GSK” vienā pusē un “2”otrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rosiglitazons ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai:

monoterapijas

veidā

-

pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kam ar diētas un fiziskās aktivitātes palīdzību

netiek nodrošināta pietiekama slimības kontrole un kuriem metformīns nav piemērots

kontrindikāciju vai nepanesības dēļ,

divu medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kuriem ir nepietiekama glikozes

līmeņa kontrole, neskatoties uz perorālu monoterapiju ar maksimālām panesamām m

etformīna

devām,

-

ar sulfonilurīnvielas preparātie

m tikai pacientiem, kas nepanes metformīnu vai kuriem

metformīns ir kontrindicēts, un kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz

monoterapiju ar sulfonilurīnvielas preparātiem,

trīs medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu un sulfonilurīnvielas preparātiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru),

kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz divu medikamentu kombinēto

perorālo terapiju (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.2

Devas un lietošanas veids

Parasti rosiglitazona terapiju uzsāk ar 4 mg dienā. Ja nepieciešama lielāka glikēmiskā kontrole, pēc

astoņām nedēļām devu var palielināt līdz 8 mg dienā. Pacientiem, kuri saņem rosiglitazonu

kombinācijā ar sulfonilurīnvielu, rosig

litazona devas palielināšana līdz 8 m

g dienā jāveic piesardzīgi,

pēc klīniskā stāvokļa novērtēšanas, lai novērtētu ar šķidruma aizturi saistītu blakusparādību attīstības

risku pacientam (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8).

Rosiglitazonu var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Rosiglitazonu var ieņemt ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vecāka gadagājuma pacienti (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Devas pielāgošana vecāka gadagājuma pacientiem nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir ierobežoti

dati par pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), tādēļ šiem pacientiem

rosiglitazonu jālieto piesardzīgi.

Pacienti ar aknu mazspēju

Rosiglitazonu nedrīkst lietot pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem.

Bērni un pusaudži

Nav pieejami dati par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kas jaunāki par 10 gadiem. Attiecībā uz

bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem ir ierobežoti dati par rosiglitazona lietošanu monoterapijas

veidā (skat. apakšpunktus 5.1 un 5.2). Pieejamie dati neapstiprina efektivitāti pediatriskajā populācijā,

tādēļ šāda lietošana netiek rekomendēta.

4.3

Kontrindikācijas

Rosiglitazona lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar:

-

zināmu paaugstinātu jutību pret rosiglitazonu vai jebkuru no palīgvielām

-

sirds mazspēju vai sirds mazspēju anamnēzē (I-IV stadijā pēc NYHA klasifikācijas)

-

akūtu koronāro sindromu (nestabila stenokardija, miokarda infarkts bez ST segmenta pacēluma

(NSTEMI) un miokarda infarkts ar ST segmenta pacēlumu (STEMI)) (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

aknu funkcijas traucējumiem

-

diabētisko ketoacidozi vai diabētisko pr

ekomu.

4.4

Īpaši brīdin

ājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Tiazolidīndioni var izraisīt šķidruma aizturi, kas var pastiprināt vai veicināt sastrēguma sirds

mazspējas pazīmes vai simptomus. Rosiglitazons var izraisīt no devas atkarīgu šķidruma aizturi.

Iespējamais šķidruma aiztures ieguldījums svara pieaugumā jāizvērtē individuāli, jo par strauju un

pārmērīgu svara pieaugumu ļoti retos gadījumos ziņots kā par šķidruma aiztures pazīmi. Visiem

pacientiem it īpaši tiem, kam vienlaicīgi ordinēta insulīna vai sulfonilurīnvielas terapija, pacientiem ar

paaugstinātu sirds mazspējas risku, pacientiem ar samazinātu sirds rezervi jākontrolē ar šķidruma

aizturi saistītas blakusparādības, tai skaitā svara pieaugums un sirds maz

spēja. Ja rosiglitazons tiek

lietots kombinācijā ar metformīnu un insulīnu, ieteicama stingrāka pacienta uzraudzība. Rosiglitazona

lietošana jāpārtrauc, ja notiek jebkāda kardiālā stāvokļa pasliktināšanās.

Par sirds mazspējas gadījumiem biežāk ziņots arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē; vecāka

gadagājuma pacientiem un pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju biežāk ziņots arī par tūsku

un sirds mazspēju. Piesardzība jāievēro pacientiem pēc 75 gadu vecuma, jo par šo pacientu grupu ir

maza pieredze. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un rosiglitazona lietošana ir saistīta ar šķidruma

aizturi organi

smā, tāpēc vienlaicīga to lietošana var palielināt tūsku veidošanās risku.

Kombin

ācija ar insulīnu

Ja rosiglitazons tiek lietots kopā ar insulīnu, klīniskos pētījumos biežāk novērota sirds mazspēja. Gan

insulīna, gan rosiglitazona lietošana saistīta ar šķidruma aizturi, vienlaicīga lietošana var palielināt

tūskas risku un varētu palielināt išēmiskas sirds slimības risku. Insulīnu drīkst pievienot esošai

terapijai ar rosiglitazonu tikai izņēmuma gadījumos un stingrā uzraudzībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Miokarda išēmija

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīze liecināja, ka ārstēšana ar

rosiglitazonu var būt saistīta ar paaugstinātu miokarda išēmijas gadījumu risku. Tomēr kopumā par

sirds išēmijas risku pieejamie dati nav pārliecinoši (skatīt apakšpunktu 4.8). Nav pietiekami daudz

klīnisko pētījumu datu par pacientiem ar išēmisku sirds slimību un/vai perifēro artēriju slimību. Tādēļ

piesardzības nolūkā šiem pacientiem rosiglitazona lietošana nav ieteicama, īpaši pacientiem ar

miokarda išēmijas simptomiem.

Akūts koronārais sindroms (AKS)

Pacienti, kam rodas AKS, rosiglitazona kontrolētos klīniskos pētījumos nav pētīti. Ņemot vērā

iespēja

mo sir

ds mazspējas attīstību šiem pacientiem, rosiglitazona terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar

akūtiem koronāriem traucējumiem, un tā lietošana jāpārtrauc akūtas fāzes laikā (skatīt apakšpunktu

4.3).

Aknu funkciju novērošana

Pēc preparāta nonākšanas tirdzniecībā ir reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt

apakšpunktu 4.8.). Ir ierobežota pieredze par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kam ir paaugstināta

aknu enzīmu aktivitāte (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas augšējo robežu). Tāpēc aknu

enzīmu aktivitāte jāpārbauda visiem pacientiem pirms rosiglitazona terapijas uzsākšanas un periodiski

arī vēlāk, balstoties uz klīnisku izvērtējum

u. Terapiju ar rosiglitazonu nedrīkst uz

sākt, ja pirms

ārstēšanas aknu enzīmu aktivitāte ir paaugstināta (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas

augšējo robežu) vai novēro jebkādas citas aknu slimības pazīmes. Ja rosiglitazona terapijas laikā AlAT

vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, aknu enzīmu līmeņa atkārtotu pārbaudi jāveic,

cik ātri vien iespējams. Ja AlAT līmenis joprojām vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo

robežu, terapija ar rosiglitazonu jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas simptomi, kas norāda uz aknu

funkcijas traucējumiem, piemēram, slikta dūša bez skaidra iemesla, vemšana, sāpes vēderā, nespēks,

ēstgribas zudums un/ vai tumšs urīns, ir jāpārbauda aknu enzīm

i. Par to, vai turpināt terapiju ar

rosiglitazonu, jālem

j atkarībā no laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem. Ja novēro dzelti, terapija ar

šo medikamentu ir jāpārtrauc.

Acu slimības

Pēcreģistrācijas novērošanā ir ziņots par diabētiskas makulāras tūskas rašanos vai pastiprināšanos un

redzes asuma samazināšanos, lietojot tiazolidīndionus, tai skaitā rosiglitazonu. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai ir vai nav tiešas saistības starp

rosiglitazona lietošanu un makulāru tūsku. Ārstiem, kuri izraksta zāles, jābūt informētiem par

makulāras tūskas iespējamību, ja pacienti ziņo par redzes asuma traucēju

miem, un jāapsver pacienta

nosūtīšana uz oftalmoloģisku izme

klēšanu.

Ķermeņa masas pieaugums

Rosiglitazona klīniskajos pētījumos novēroja no devas atkarīgu ķermeņa masas pieaugumu, kas bija

lielāks, lietojot kombinācijā ar insulīnu. Tāpēc rūpīgi jāseko ķermeņa svaram, ņemot vērā, ka tas var

būt saistīts ar sirds mazspējas izraisītu šķidruma aizturi.

Anēmija

Ārstēšana ar rosiglitazonu saistīta ar no devas atkarīgu hemoglobīna līmeņa pazemināšanos.

Pacientiem, kam pirms terapijas uzsākšanas ir zems hemoglobīna līmenis, ir palielināts anēm

ijas

rašanās risks rosiglitazona terapijas laikā.

Hipoglikēmi

ja

Pacientiem, kas rosiglitazonu saņem kombinētās terapijas ietvaros kopā ar sulfonilurīnvielas

preparātiem vai insulīnu, var pastāvēt no devas atkarīgas hipoglikēmijas risks. Var būt nepieciešama

stingrāka pacienta uzraudzība un vienlaikus lietotu zāļu devas samazināšana.

Trīs medikamentu kombinētā perorālā terapija

Rosiglitazona lietošana trīs medikamentu kombinētās perorālās terapijas veidā kopā ar metformīnu un

sulfonilurīnvielas preparātiem var būt saistīta ar paaugstinātu šķidruma aiztures un sirds mazspējas, kā

Zāles vairs nav reğistrētas

arī hipoglikēmijas risku (skatīt apakšpunktu 4.8). Ir ieteicama pastiprināta pacienta novērošana, un var

būt nepieciešama sulfonilurīnvielas preparātu devas pielāgošana. Pieņemot lēmumu par trīs

medikamentu kombinētās perorālās terapijas uzsākšanu, kā alternatīva ir jāapsver pāreja uz insulīna

terapiju.

Kaulu bojājumi

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu biežumu pacientiem, īpaši sievietēm, kas lieto

rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.8). Lielākā daļa lūzumu bija augšējās ekstremitātēs un apakšējo

ekstremitāšu distālā daļā. Sievietēm šis palielinātais biežums tika konstatēts pēc p

irmā ārstēšanas gada

un saglabājās

ilgstošas ārstēšanas laikā. Veicot pacientu, īpaši sieviešu, kas tiek ārstētas ar

rosiglitazonu, aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Citi

Klīniskajos pētījumos rosiglitazonu saņēma arī sievietes premenopauzālā periodā. Lai gan

preklīniskajā izpētē konstatēja hormonālā līdzsvara izmaiņas (skatīt apakšpunktu 5.3), nozīmīgas

blakusparādības, kas saistītas ar menstruāliem traucējumiem, nenovēroja. Tā kā uzlabojas jutība pret

insulīnu, pacientēm

, kas ir anovulatoras sakarā ar insu

līna rezistenci, var atjaunoties ovulācija. Tādēļ

pacientes jābrīdina par grūtniecības iestāšanās risku un, ja paciente vēlas kļūt grūta vai ja grūtniecība ir

iestājusies, ārstēšana ar rosiglitazonu jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Rosiglitazons piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss

< 30 ml/min).

Rosiglitazons jālieto piesardzīgi, ja vienlaikus tiek lietoti CYP2C8 inhibitori (piem., gemfibrozils) vai

inducētāji (piem., rifampicīns). Rūpīgi jāmonitorē glikēmiskā kontrole. Jāapsver rosiglitazona devas

pielāgošana rekomendēto devu diapazonā vai diabēta ārstēšanas maiņa (skatīt apakšpunkt

u 4.5).

AVANDIA tabletes satur laktozi, tādēļ tās nedrīkst ordinēt pacientiem ar retiem iedzimtiem

traucējumiem – galaktozes nepanesību, Lapa (

Lapp

) laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

In vitro

pētījumos konstatēja, ka rosiglitazonu galvenokārt metabolizē CYP2C8, un tikai nelielu daļu -

CYP2C9.

Rosiglitazona lietošana vienlaikus ar gemfibrozilu (CYP2C8 inhibitoru) izraisīja rosiglitazona

koncentrācijas divkāršošanos plazmā. Tā kā pastāv iespēja, ka palielināsies no devas atkarīgu

blakusparādību risks, var būt nepieciešama rosiglitazona devas samazināšana. Jāapsver rūpīga

glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt apakšpunkt

u 4.4).

Rosiglitazona un rifamp

icīna (CYP2C8 inducētāja) vienlaikus lietošana izraisīja rosiglitazona plazmas

koncentrācijas pazemināšanos par 66%. Nevar izslēgt iespēju, ka arī citi inducētāji (piem., fenitoīns,

karbamazepīns, fenobarbitāls, asinszāle) var ietekmēt ekspozīciju ar rosiglitazonu. Var būt

nepieciešams palielināt rosiglitazona devu. Jāapsver rūpīga glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Klīniski nozīmīga mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem vai inhibitoriem nav gaidāma.

Vienlaicīga lietošana ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem metformīnu, glibenklamīdu vai akarbozi

neizraisīja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību ar rosiglitazonu. Mērena alkohola

daudzum

a uzņemšana kopā ar rosiglitazonu

neietekmē glikēmijas kontroli.

Klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar digoksīnu, CYP2C9 substrātu varfarīnu, CYP3A4 substrātiem

nifedipīnu, etinilestradiolu vai noretindronu pēc to vienlaicīgas lietošanas ar rosiglitazonu nenovēroja.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Ir ziņots, ka rosiglitazons šķērso cilvēka placentu un ir konstatējams augļa audos.

Nav iegūti pietiekami dati no rosiglitazona lietošanas grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Rosiglitazonu nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Rosiglitazons ir konstatēts eksperimenta dzīvnieku pienā. Nav zināms, vai barojot ar krūti, bērns tiek

pakļauts medikamenta iedarbībai. Tāpēc sievietes nedrīkst lietot rosiglitazonu bērna zīdīšanas periodā.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

NDIA neietek

mē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Klīnisko pētījumu dati

Blakusparādības katrai terapijas shēmai turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu grupām un

absolūtajam biežumam. No devas atkarīgu blakusparādību biežuma kategorijas attiecas uz

rosiglitazona lielāko devu. Blakusparādību biežuma kategorijās nav uzskaitīti citi faktori, ieskaitot

dažādu pētījumu ilgumu, iepriekš esošo stāvokli un pacienta sākotnējos parametrus. Blakusparādību

biežuma kategorijas, kas tika noteiktas, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi, var neatspoguļot

blakusparādību biežumu, kas radās zāļu lietošanas parastās klīniskās prakses la

ikā. Blakusparādību

biežums definēts kā: ļoti bieži

1/10; bieži

1/100, <1/10 un retāk

1/1000, <1/100.

1.tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas konstatētas pārskatā par klīniskajiem pētījumiem, kuros tika

iekļauti vairāk nekā 5000 ar rosiglitazonu ārstēti pacienti. Katras orgānu sistēmas grupas ietvaros

rosiglitazona monoterapijas blakusparādības tabulā uzskaitītas biežuma samazināšanās secībā. Katra

biežuma sagrupējuma ietvaros blakusparādības ir uzskaitītas to smaguma samazināšanās secībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

1.tabula. Pēc klīnisko pētījumu datiem apkopoto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Blakusparādību biežums attiecīgajā terapijas shēmā

RSG

RSG + MET

RSG + SU

RSG +MET

+SU

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

anēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

leikopēnija

Bieži

trombocitopēnija

Bieži

granulocitopēnija

Bieži

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hiperholesterinēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

hipertrigliceridēmija

Bieži

Bieži

hiperlipidēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

svara pieaugums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

pastiprināta ēstgriba

Bieži

Retāk

hipoglikēmija

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis*

Bieži

Bieži

galvassāpes*

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

sirds mazspēja

Bieži

Bieži

Bieži

sirds išēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

aizcietējums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

kaulu lūzumi

Bieži

Bieži

Bieži

mialģija*

Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

tūska

Bieži

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

RSG - Rosiglitazona monoterapija; RSG + MET – Rosiglitazons ar metformīnu; RSG + SU –

Rosiglitazons ar sulfonilurīnvielu; RSG + MET + SU – Rosiglitazons ar metformīnu un

sulfonilurīnvielu

*biežuma kategorija šo blakusparādību fona sastopamībai, kas iegūta no klīnisko pētījumu datiem par

placebo grupu, ir ‘bieži’.

Par hiperholesterinēmiju tika ziņots līdz 5,3% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu

(monoterapija, divkārša vai trīskārša perorāla terapija). Paaugstinātais kopējā holesterīna līmenis bija

saistīts gan ar ZBL holesterīna, gan ar ABL holesterīna daudzuma palielināšanos, bet kopējā

holesterīna : ABL holesterīna attiecība nemainījās vai uzlabojās ilgstošos pētījumos. Šī palielināšanās

kopumā parasti bija viegla vai mērena un parasti neprasīja terapijas pārtraukšanu.

Biežāka sirds mazspējas rašanās tika novērota, ja rosiglitazons tika pievienots terapijas shēmām ar

sulfonilurīnvielu (divkāršā vai trīskāršā terapijā), un biežāk radās, lietojot 8 mg rosiglitazona,

salīdzinot ar 4 mg rosiglitazona (kopējā dienas deva). Galvenajā dubultaklajā pētījumā sirds mazspējas

biežums, lietojot trīskāršu perorālo terapiju, bija 1,4%, salīdzinot ar 0,4%, lietojot metformīna plus

Zāles vairs nav reğistrētas

sulfonilurīnvielas divkāršo terapiju. Sirds mazspējas biežums, lietojot kombināciju ar insulīnu

(rosiglitazons pievienots apstiprinātai insulīna terapijai), bija 2,4%, salīdzinot ar insulīna

monoterapiju, 1,1%. Turklāt pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju I – II stadijā pēc NYHA

klasifikācijas placebo kontrolētā, vienu gadu ilgā pētījumā tika konstatēta sirds mazspējas

pastiprināšanās vai iespējama pastiprināšanās 6,4% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu,

salīdzinājumā ar 3,5% placebo grupā.

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīzē ar sirds mazspēju tipiski saistīto

blakusparādību vispārējais biežums lielāks bija rosiglitazonu saturošās terapijas shēmās – 2,00%

salīdzinājumā ar 1,53% [riska koeficients (RK) 1,30 (95% ticamības intervāls (TI) 1,004 – 1,69)]

kombinētu aktīvu un placebo salīdzinošo līdzekļu lietotājiem. Šis risks palielinājās, pievienojot

rosiglitazonu insulīnam, un pacientiem, kas saņem nitrātus diagnosticētas sirds išēmiskas slimības dēļ.

Šīs retrospektīvās analīzes precizējumā, kas ietvēra vēl 10 pētījum

us, kas atbilda iekļaušanas

kritērijiem, bet nebija pieejam

i oriģinālās analīzes veikšanas laikā, ar sirds išēmiju tipiski saistīto

gadījumu kopējais biežums rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām (2,21%) nebija statistiski

atšķirīgs, salīdzinot ar aktīvās vielas un placebo salīdzināmo kombināciju – 2,08% [RK 1,098 (95% TI

0,809 – 1,354)]. Prospektīvā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (vidējais novērošanas ilgums

5,5 gadi) primārā mērķa parametra – kardiovaskulāras nāves vai hospitalizācijas gadījumu –

sastopamība rosiglitazona un aktīvu salīdzinošo līdzekļu lietotājie

m bija līdzīga [RK 0,99 (9

TI 0,85 – 1,16)]. Divi citi ilgstoši, prospektīvi, nejaušināti, kontrolēti klīniskie pētījumi (9620 pacienti,

katra pētījuma ilgums > 3 gadi), kuros salīdzināja rosiglitazonu ar dažiem citiem reģistrētiem

perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai placebo, neapstiprināja vai izslēdza iespējamo sirds išēmijas

risku. Kopumā pieejamie dati par sirds išēmijas risku ir nepārliecinoši.

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu sastopamību pacientiem, īpaši sievietēm, kas

lieto rosiglitazonu. Monoterapijas pētījumā sastopamība sievietēm, kas lietoja rosiglitazonu, bija 9,3%

(2,7 pacientēm uz 100 pacientgadiem), salīdzinot ar 5,1% (1,5 pacientēm uz 100 pacientgadiem)

pacientēm, kas lietoja metformīnu, vai 3,5% (1,3 pacientēm uz 100 pacientgadiem) sievietēm, kas

lietoja glibenklamīdu. Citā ilgstošā pētījumā kaulu lūzumu sastopamība kombinētas rosiglitazona

grupas pacientiem, salīdzinot ar aktīvu kontrolgrupu, bija palielināta [8,3% pret 5,3%, riska attiecība

1,57 (95% TI 1,26 – 1,97)]. Lūzumu risks sievietēm, salīdzinot ar kontrolgrupu [11,5% pret 6,3%,

riska attiecība 1,82 (95% TI 1,37 – 2,41)], bija lielāks nekā vīriešiem, salīdzinot ar kontrolgrupu [5,3%

pret 4,3%, riska attiecība 1,23 (95% TI 0,85 – 1,77)]. Nepieciešami papildu dati, lai noskaidrotu, vai

pēc ilgāka novērošanas perioda vīriešiem lūzu

mu risks ir palielināts. Lielākā daļa lūzumu

bija augšējās

ekstremitātēs un apakšējo ekstremitāšu distālā daļā (skatīt apakšpunktu 4.4).

Dubultmaskētos klīniskos pētījumos ar rosiglitazonu AlAT paaugstināšanās trīs reizes virs normas

augšējās robežas bija novērojama tikpat bieži kā ar placebo (0,2%) un retāk nekā ar tā aktīvajiem

līdziniekiem (0,5% ar metformīnu / sulfonilurīnvielas preparātiem). Ar aknām un žults izvadsistēmu

saistīto blakusefektu biežums visās terapijas grupās bija

<

1,5% un līdzīgs kā placebo.

Pēcreģistrāci

jas novērošanas dati

Papildus blakusparādībām, kas tika konstatētas klīniskajos pētījumos, 2.tabulā attēlotās

blakusparādības tika konstatētas rosiglitazona pēcreģistrācijas lietošanā. Blakusparādību biežums

definēts kā: reti =1/10 000, <1/1000 un ļoti reti <1/10 000, ieskaitot atsevišķus ziņojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.tabula. Pēcreģistrācijas novērošanā konstatēto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Biežums

Vielmaiņas un uztures traucējumi

straujš un pārmērīgs svara pieaugums

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

(skat. Ādas un zemādas audu bojājumi)

anafilaktiska reakcija

Ļoti reti

Acu bojājumi

makulāra tūska

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

sastrēguma sirds mazspēja/plaušu tūska

Reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu darbības traucējumi, ko galvenokārt konstatē sakarā ar aknu

enzīmu aktivitātes paaugstināšanos

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

(skat. Imūnās sistēmas traucējumi)

angioneirotiskā tūska

Ļoti reti

ādas reakcijas (piemēram, nātrene, nieze, izsitumi)

Ļoti reti

Retos gadījumos ziņots par paaugstinātu aknu enzīmu aktivitāti un hepatocelulāru disfunkciju. Ļoti

retos gadījumos ziņots par letālu iznākumu.

4.9

Pārdozēšana

Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Klīniskajos pētījumos brīvprātīgajiem

rosiglitazona vienreizējās perorālās devas bija līdz pat 20 mg, un tās tika panestas labi.

Pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt atbilstošu balstterapiju atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa.

Rosiglitazons ļoti labi saistās ar olbaltumvielām, tāpēc to nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5.

FARMA

KOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perorāli hipoglikemizējoši līdzekļi, tiazolidīndioni, ATĶ kods: A10 BG 02

Rosiglitazons ir selektīvs PPAR

(peroksisomālie proliferatoru aktivētie gamma receptori) nukleāro

receptoru agonists, tiazolidīndionu grupas antidiabētisks līdzeklis. Tas samazina glikēmiju, samazinot

taukaudu, skeleta muskuļu un aknu insulīnrezistenci.

Preklīniskās izpētes dati

Rosiglitazona hipoglikemizējošā aktivitāte pierādīta daudzos 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku

modeļos. Bez tam 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku modeļos pierādīts, ka rosiglitazons saglabā beta

šūnu funkciju, par ko liecina aizkuņģa dziedzera sa

liņu masas un insulīna daudzuma palielināšanās, un

aizkavē neslēptās hiperglikēmijas attīstīšanos. Žurkām un pelēm rosiglitazons nestimulēja aizkuņģa

dziedzera insulīna sekrēciju un neizraisīja hipoglikēmiju. Galvenais metabolīts (parahidroksisulfāts)

ar izteiktu afinitāti pret šķīstošo cilvēka PPAR

uzrādīja relatīvi augstu aktivitāti glikozes tolerances

testā adipozām pelēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme pilnīgi nav noskaidrota.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīnisko pētījumu dati

Rosiglitazona glikozes līmeni pazeminošais efekts iestājas pakāpeniski, maksimālā glikozes līmeņa

pazemināšanās plazmā tukšā dūšā (

FPG

) notiek aptuveni pēc 8 terapijas nedēļām. Glikēmijas

kontroles uzlabošanās ir saistīta ar glikozes līmeņa pazemināšanos gan tukšā dūšā, gan pēc ēšanas.

Rosiglitazona lietošana ir saistīta ar ķermeņa masas palielināšanos. Preparāta darbības mehānisma

pētījumos tika konstatēts, ka ķermeņa masas palielināšanos galvenokārt rada zemādas tauku daudzuma

pieaugums ar viscerālo un intrahepatisko tauku daudzuma samazināšanos.

Saskaņā ar ro

siglitazona darbības mehānism

u, rosiglitazons samazināja insulīnrezistenci un uzlaboja

aizkuņģa dziedzera beta šūnu funkciju. Uzlabotā glikozes līmeņa kontrole bija saistīta arī ar

ievērojamu brīvo taukskābju daudzuma samazināšanos. Sakarā ar dažādajiem, bet savstarpēji

papildinošajiem darbības mehānismiem divu medikamentu kombinētā perorālā terapija ar

rosiglitazonu un sulfonilurīnvielas preparātu vai metformīnu rada papildinošu efektu uz glikozes

līmeņa kontroli 2.tipa cukura diabēta slimniekiem.

Pētījumos, kuru maksimālais ilgums bija 3 gadi, rosiglitazonu dodot vienreiz vai divreiz dienā

novēroja ilgstošu glikozes līmeņa kontroles uzlabošanos (

FPG

un HbA1c). Izteiktāka glikozes līmeni

pazeminošā ietekme novērota adipoziem pacientiem. Rezultējošs pētījums ar rosiglitazonu nav veikts,

tāpēc ilgtermiņa ieguvums, kas saist

īts ar uzlaboto glikēmijas kontroli, nav pierādīts.

Aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā (rosiglitazons līdz 8 mg dienā un metformīns līdz 2000 mg

dienā), kas ilga 24 nedēļas, piedalījās 197 bērni (vecumā no 10 līdz 17 gadiem) ar 2. tipa diabētu.

HbA1c rādītāja uzlabošanās, salīdzinot ar sākotnējo, bija statistiski nozīmīga tikai metformīna grupā.

Netika pierādīts, ka rosiglitazons nav mazāk iedarbīgs par metformīnu. Pēc rosiglitazona terapijas

neradās jauni drošības apsvērumi par lietošanu bērniem

, salīdzinot ar pieaugušiem pacientiem ar 2.

tipa cukura di

abētu. Nav pieejami ilgtermiņa efektivitātes un drošības dati pediatriskiem pacientiem.

ADOPT (

A Diabetes Outcome Progression Trial

) bija daudzcentru, dubultmaskēts, kontrolēts

pētījums, kurā ārstēšanas ilgums bija 4 – 6 gadi (vidējais ilgums 4 gadi) un kura gaitā rosiglitazonu

devās no 4 līdz 8 mg dienā salīdzināja ar metformīnu (500 - 2000 mg dienā) un glibenklamīdu (2,5 -

15 mg dienā) 4351 ar zālēm iepriekš neārstētam pacientam, kam bija nesen (≤3 gadi) diagnosticēts

2. tipa cukura diabēts. Pētījuma laikā (ārstēšanas ilgums līdz 72 mēnešiem) rosiglitazona terapija

ievērojami samazināja monoterapijas nesekmīguma risku (

FPG

> 10,0 mmol/l) — par 63%

salīdzinājumā ar glibenklamīdu (riska koeficients 0,37, TI 0,

30 – 0,45) u

n par 32% salīdzinājumā ar

metformīnu (riska koeficients 0,68, TI 0,55 – 0,85). Tas nozīmē, ka ārstēšanas nesekmīguma

kumulatīvais biežums ar rosiglitazonu ārstētiem pacientiem ir 10,3%, ar metformīnu ārstētiem

pacientiem — 14,8% un ar glibenklamīdu ārstētiem pacientiem — 23,3%. Kopumā rosiglitazona,

glibenklamīda un metformīna grupā citu iemeslu, nevis monoterapijas nesekmīguma dēļ, no pētījuma

izstājās attiecīgi 43%, 47% un 42% pacientu. Iegūto datu nozīme attiecībā uz slimības progresēšanu

vai uz mikrovaskulāru vai makrovaskulāru iznākumu nav noteikta (skatīt apakšpunktu 4.8). Šajā

pētījumā novērotās nevēlamās blakusparādības atbilda katra terapij

as veida zināmajam blakusparādību

profilam, ieskaitot pastāvīgu ķerme

ņa masas palielināšanos, lietojot rosiglitazonu. Papildus novērots

palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm, kas ārstētas ar rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.4 un

4.8).

RECORD (

Rosiglitazone Evaluated for Cardiac Outcomes and Regulation of glycaemia in Diabetes

pētījums bija liels (4447 pacienti), atklāts, prospektīvs, kontrolēts pētījums (vidējais novērošanas

ilgums 5,5 gadi), kurā pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas nepietiekami kontrolēts ar metformīnu vai

sulfonilurīnvielas preparātu, tika randomizēti, lai papildus saņemtu rosiglitazonu vai metformīnu, vai

sulfonilurīnvielas preparātu. Vidējais slimošanas ilgums ar cukura diabētu šiem pacientiem bija

apmēram 7 gadi. Izskatītais primārais mērķa parametrs bija hospitalizācija kardiovaskulāra traucēju

dēļ (arī hospit

alizācija sirds mazspējas dēļ) vai kardiovaskulāra nāve. Vidējās devas randomizētās

ārstēšanas beigās norādītas turpmāk tabulā:

Zāles vairs nav reğistrētas

Randomizētā ārstēšana

Vidējā (SN) deva randomizētās ārstēšanas beigās

Rosiglitazons (vai nu sulfonilurīnvielas

preparāts vai metformīns)

6,7 (1,9) mg

Sulfonilurīnvielas preparāts (pamatā

metformīns)

Glimepirīds*

3,6 (1,8) mg

Metformīns (pamatā sulfonilurīnvielas

preparāts)

1995,5 (682,6) mg

*Līdzīgas relatīvās efektīvās devas (t.i., apmēram puse no maksimālās devas) citiem sulfonilurīnvielas

preparātiem (glibenklamīdam un gliklazīdam).

† Pacienti, kas saņēma randomizējot noteikto ārstēšanu kombinācijā ar atbilstošu pamatārstēšanu, un

ar novērtējamiem datiem.

Izskatītā primārā mērķa parametra gadījumu skaita atšķirību rosiglitazona lietotājiem (321/2220),

salīdzinot ar aktīvo kontrolgrupu (323/2227), nenovēroja (RK 0,99, TI 0,85 - 1,16), sasniedzot iepriekš

noteikto līdzvērtīguma kritēriju 1,20 (līdzvērtīguma p = 0,02). RK un TI galvenajiem sekundārajiem

mērķa parametriem bija šāds: jebkāda cēloņa izraisīta nāve (RK 0,86, TI 0

,68 - 1,08),

MACE

Ma

jor

Adverse Cardiac Events

– smagas kardioloģiskas blakusparādības: kardiovaskulāra nāve, akūts

miokarda infarkts, insults) (RK 0,93, TI 0,74 - 1,15), kardiovaskulāra nāve (RK 0,84, TI 0,59 - 1,18),

akūts miokarda infarkts (RK 1,14, TI 0,80 - 1,63) un insults (RK 0,72, TI 0,49 - 1,06). Apakšpētījumā

pēc 18 mēnešiem, pievienojot rosiglitazonu, terapija ar divām zālēm HbA1c samazināja ne sliktāk kā

sulfonilurīnvielas preparāta un metformīna kombinācija. Nobeiguma analīzē pēc 5 gadiem ārstēšanas

laikā ar randomizētu divu līdzekļu kombinētu terapiju novēroja koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos

no sākotnējā l

ieluma par 0,14% pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus metformīnam,

salīdzinot

ar palielināšanos par 0,17% pacientiem, kas lietoja sulfonilurīnvielas preparātu papildus metformīnam

(ārstēšanas atšķirības p<0,0001). Koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos par 0,24% novēroja

pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus sulfonilurīnvielas preparātam, salīdzinot ar HbA1c

samazināšanos par 0,10% pacientiem, kas lietoja metformīnu papildus sulfonilurīnvielas preparātam

(ārstēšanas atšķirības p=0,0083). Rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām, salīdzinot ar aktīvu

kontrolgrupu, bija nozīmīgi lielāks sirds mazspējas (letālas un neletālas) (RK 2,10, TI 1,35 - 3,27) un

kaulu lūzumu (riska attiecība 1,57, TI 1,26 - 1,97) sastopamības biežums (skatīt apakšpunktus 4.4 un

4.8). Kardiovaskulārā novērošana tika pārtraukta pavisam

564 pacientiem, kas veidoja 12,3%

rosiglitazonu lietojošu pacientu un 13% kontrolgrupas pacientu; radot 7,2% pacientgadu zaudējumu

kardiovaskulāru gadījumu novērošanā un 2,0% pacientgadu zaudējumu jebkāda cēloņa izraisītas

mirstības novērošanā.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rosiglitazona absolūtā biopieejamība pēc 4 vai 8 mg perorālas devas ir aptuveni 99 %. Maksimālā

rosiglitazona koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 stundu pēc devas ieņemšanas.

Terapeitisko devu robežās koncentrācija plazmā ir aptuveni proporcionāla devai.

Rosiglitazona lietošana kopā ar ēdienu nemainīja kopējo medikamenta iedarbību (AUC), lai gan,

salīdzinot ar medikamenta lietošanu tukšā dūšā, tika novērota neli

ela C

samazināšanās (apmēram

par 20 % līdz 28 %) un t

aizkavēšanās (apm. 1,75 stundas). Šīs nelielās izmaiņas nav klīniski

nozīmīgas, tāpēc rosiglitazonu nav nepieciešams ordinēt kādā īpašā laikā attiecībā pret ēdienreizēm.

Rosiglitazona uzsūkšanos neietekmē kuņģa pH paaugstināšanās.

Izplatīšanās

Rosiglitazona izplatīšanās tilpums veseliem brīvprātīgajiem ir aptuveni 14 litri. Rosiglitazona saistība

ar plazmas olbaltumvielām ir augsta (aptuveni 99,8 %), un to neietekmē koncentrācija vai vecums.

Galvenā metabolīta (parahidroksisulfāta) saistīšanās ar olbaltumvielām ir ļoti augsta (>99,99 %).

Zāles vairs nav reğistrētas

Metabolisms

Rosiglitazona metabolisms ir plašs, nepārveidotā formā medikaments neizdalās. Galvenie

metabolisma ceļi ir N - demetilēšana un hidroksilēšana, kam seko konjugēšana ar sulfātu un

glikuronskābi. Nav pilnībā noskaidrots, vai galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam) ir nozīme

rosiglitazona kopējā antidiabētiskajā aktivitātē cilvēka organismā, un nav iespējams izslēgt metabolīta

ietekmi. Tomēr tas nerada šaubas par preparāta drošību attiecībā uz mērķgrupu vai īpašām pacientu

grupām, jo aknu darbības traucējumi ir kontrindikācija medikamenta lietošanai, un III fāzes klīniskos

pētījumos bija iekļauts ievērojams skaits vecāka gadagājuma pacie

ntu un pacienti ar viegliem vai

vidēji izteiktiem nieru darbības trauc

ējumiem.

Pētījumi

in vitro

liecina, ka rosiglitazonu metabolizē galvenokārt CYP2C8 un tikai nelielā mērā

CYP2C9.

Tā kā rosiglitazons

in vitro

būtiski neinhibē CYP1A2, 2A6, 2C19, 2D6, 2E1, 3A vai 4A, ir maza

iespēja, ka radīsies metabolisma izraisīta mijiedarbība ar vielām, kuras metabolizē šie P450 izoenzīmi.

Rosiglitazons

in vitro

mēreni inhibē CYP2C8 (IC

M) un nedaudz inhibē CYP2C9 (IC

(skatīt apakšpunktu 4.5).

In vivo

mijiedarbības pētījums ar varfarīnu liecināja, ka

in vivo

nenotiek

rosiglitazona mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem.

Eliminācija

Rosiglitazona kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 3 l/stundā, un rosiglitazona terminālais

eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 – 4 stundas. Nav novērota rosiglitazona negaidīta kumulācija,

lietojot to vienreiz vai divreiz dienā. Ekskrēcija notiek galvenokārt ar urīnu, šādi izdalās apmēram 2/3

devas, bet ar izkārnījumiem izdalās aptuveni 25 % devas. Ar urīnu vai izkārnījumiem neizmainīts

medikaments netiek izdalīts. Terminālais radioaktivitātes eliminācijas pusperiods ir gandrīz

130 stundas, tas norāda, ka metabolītu eliminācija ir ļoti lēna. Pēc at

kārtotām devām

iespējama

metabolītu kumulācija plazmā, sevišķi galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam), kam ir

paredzama 8- kārtīga kumulācija.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē nebija ievērojamas rosiglitazona

farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Vecāka gadagājuma cilvēki: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē netika konstatēts, ka

vecums būtiski ietekmētu rosiglitazona farmakokinētiku.

Bērni un pusaudži: populācijas farmakokinētiskā analīze, kurā tika iekļauti 96 pe

diatriskie pacienti

vecumā no 10 līdz 18 gadi

em ar svaru no 35 līdz 178 kg, norādīja uz līdzīgu vidējo CL/F bērniem un

pieaugušajiem. Individuālie CL/F rādītāji pediatriskajā populācijā bija tādās pašās robežās kā

individuālie pieaugušo dati. Šķiet, ka CL/F pediatriskajā populācijā nav atkarīgs no vecuma, bet

palielinās saistībā ar svaru.

Aknu funkciju traucējumi: aknu cirozes slimniekiem ar mērenu (

Child-Pugh

B) aknu mazspēju

nesaistītā C

un AUC bija par 2 un 3 reizes lielāki nekā pacientiem bez aknu patoloģijas.

Variabilitāte starp pacientiem bija augsta, nesaistītā AUC lielums dažādiem pacientiem atšķīrās 7

reizes.

Nieru mazspēja: slimniekiem ar nieru mazspēju vai nieru slimību beigu stadijā ar pastāvīgu dialīzi

nav klīniski nozīmīgu rosiglitazona farmakokinētikas atšķirību.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Nevēlamie efekti ar iespējamu klīnisku nozīmi, ko novēroja pētījumos ar dzīvniekiem, bija sekojoši:

plazmas tilpuma palielināšanās ar sarkano asins šūnu skaita samazināšanos un sirds masas

palielināšanās. Tika novērota arī aknu masas palielināšanās, AlAT aktivitātes palielināšanās plazmā

Zāles vairs nav reğistrētas

(tikai suņiem), taukaudu masas palielināšanās. Līdzīgi efekti jau agrāk tika novēroti ar citiem

tiazolidīndioniem.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos konstatēts, ka rosiglitazona ievadīšana žurkām vidējā/vēlīnā

gestācijas periodā bija saistīta ar augļa nāvi un aizkavētu augļa attīstību. Bez tam rosiglitazons nomāca

estradiola un progesterona sintēzi olnīcās un pazemināja šo hormonu līmeni plazmā, ietekmējot

meklēšanās/menstruālo ciklu un fertilitāti (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ģimenes adenomatozās polipozes izpētes dzīvnieku modelī rosiglitazona ievadīšana devā, kas 200

reizes pārsniedza farmakoloģiski aktīv

o devu, palielināja audzēju s

kaitu resnajā zarnā. Šīs atrades

nozīme nav zināma. Tomēr rosiglitazons sekmēja diferenciāciju un mutagēno pārmaiņu

atgriezeniskumu cilvēka resnās zarnas šūnās

in vitro

. Bez tam rosiglitazons nebija genotoksisks

in

vivo

in vitro

genotoksicitātes pētījumos, un pētījumos ar 2 sugu grauzējiem visā to dzīves garumā

nebija resnās zarnas audzēju pazīmju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

hipromeloze

mikrokristāliskā celuloze

laktozes m

onohidrāts

magnija stearāts.

Tabletes apvalks

(Opadry

pink OY-L-24802)

:

hipromeloze 6cP

titāna dioksīds E171

makrogols 3000

laktozes monohidrāts

glicerīna triacetāts

sarkanais dzelzs oksīds E 172.

6.2

Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Necaurspīdīgi blisteriepakojumi (PVH/alumīnijs). Iepakojumi pa 56, 112, 168 vai 180 apvalkotām

tabletēm, vai 56 apvalkoto tablešu iepakojums pa vienai devai.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcin

a atbilstoši vietējām pr

asībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SmithKline Beecham Ltd, 980 Great West Road, Brentford, Middlesex TW8 9GS, Lielbritānija.

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/00/137/002-004, EU/1/00/137/013, EU/1/00/137/016

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2000. gada 11. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 11. jūlijs

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

AVANDIA 4 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur rosiglitazona maleātu, kas atbilst 4 mg rosiglitazona (rosglitazone).

Palīgviela

Satur laktozi (apmēram 105 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Oranžas

apvalkotās tabletes ar simbolu “GSK” vienā pusē un “4” otrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rosiglitazons ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai:

monoterapijas

veidā

-

pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kam ar diētas un fiziskās aktivitātes palīdzību

netiek nodrošināta pietiekama slimības kontrole un kuriem metformīns nav piemērots

kontrindikāciju vai nepanesības dēļ,

divu medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kuriem ir nepietiekama glikozes

līmeņa kontrole, neskatoties uz perorālu monoterapiju ar maksimālām panesamām m

etformīna

devām,

-

ar sulfonilurīnvielas preparātie

m tikai pacientiem, kas nepanes metformīnu vai kuriem

metformīns ir kontrindicēts, un kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz

monoterapiju ar sulfonilurīnvielas preparātiem,

trīs medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu un sulfonilurīnvielas preparātiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru),

kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz divu medikamentu kombinēto

perorālo terapiju (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.2

Devas un lietošanas veids

Parasti rosiglitazona terapiju uzsāk ar 4 mg dienā. Ja nepieciešama lielāka glikēmiskā kontrole, pēc

astoņām nedēļām devu var palielināt līdz 8 mg dienā. Pacientiem, kuri saņem rosiglitazonu

kombinācijā ar sulfonilurīnvielu, rosig

litazona devas palielināšana līdz 8 m

g dienā jāveic piesardzīgi,

pēc klīniskā stāvokļa novērtēšanas, lai novērtētu ar šķidruma aizturi saistītu blakusparādību attīstības

risku pacientam (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8).

Rosiglitazonu var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Rosiglitazonu var ieņemt ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vecāka gadagājuma pacienti (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Devas pielāgošana vecāka gadagājuma pacientiem nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir ierobežoti

dati par pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), tādēļ šiem pacientiem

rosiglitazonu jālieto piesardzīgi.

Pacienti ar aknu mazspēju

Rosiglitazonu nedrīkst lietot pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem.

Bērni un pusaudži

Nav pieejami dati par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kas jaunāki par 10 gadiem. Attiecībā uz

bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem ir ierobežoti dati par rosiglitazona lietošanu monoterapijas

veidā (skat. apakšpunktus 5.1 un 5.2). Pieejamie dati neapstiprina efektivitāti pediatriskajā populācijā,

tādēļ šāda lietošana netiek rekomendēta.

4.3

Kontrindikācijas

Rosiglitazona lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar:

-

zināmu paaugstinātu jutību pret rosiglitazonu vai jebkuru no palīgvielām

-

sirds mazspēju vai sirds mazspēju anamnēzē (I-IV stadijā pēc NYHA klasifikācijas)

-

akūtu koronāro sindromu (nestabila stenokardija, miokarda infarkts bez ST segmenta pacēluma

(NSTEMI) un miokarda infarkts ar ST segmenta pacēlumu (STEMI)) (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

aknu funkcijas traucējumiem

-

diabētisko ketoacidozi vai diabētisko pr

ekomu.

4.4

Īpaši brīdin

ājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Tiazolidīndioni var izraisīt šķidruma aizturi, kas var pastiprināt vai veicināt sastrēguma sirds

mazspējas pazīmes vai simptomus. Rosiglitazons var izraisīt no devas atkarīgu šķidruma aizturi.

Iespējamais šķidruma aiztures ieguldījums svara pieaugumā jāizvērtē individuāli, jo par strauju un

pārmērīgu svara pieaugumu ļoti retos gadījumos ziņots kā par šķidruma aiztures pazīmi. Visiem

pacientiem it īpaši tiem, kam vienlaicīgi ordinēta insulīna vai sulfonilurīnvielas terapija, pacientiem ar

paaugstinātu sirds mazspējas risku, pacientiem ar samazinātu sirds rezervi jākontrolē ar šķidruma

aizturi saistītas blakusparādības, tai skaitā svara pieaugums un sirds maz

spēja. Ja rosiglitazons tiek

lietots kombinācijā ar metformīnu un insulīnu, ieteicama stingrāka pacienta uzraudzība. Rosiglitazona

lietošana jāpārtrauc, ja notiek jebkāda kardiālā stāvokļa pasliktināšanās.

Par sirds mazspējas gadījumiem biežāk ziņots arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē; vecāka

gadagājuma pacientiem un pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju biežāk ziņots arī par tūsku

un sirds mazspēju. Piesardzība jāievēro pacientiem pēc 75 gadu vecuma, jo par šo pacientu grupu ir

maza pieredze. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un rosiglitazona lietošana ir saistīta ar šķidruma

aizturi organi

smā, tāpēc vienlaicīga to lietošana var palielināt tūsku veidošanās risku.

Kombin

ācija ar insulīnu

Ja rosiglitazons tiek lietots kopā ar insulīnu, klīniskos pētījumos biežāk novērota sirds mazspēja,. Gan

insulīna, gan rosiglitazona lietošana saistīta ar šķidruma aizturi, vienlaicīga lietošana var palielināt

tūskas risku un varētu palielināt išēmiskas sirds slimības risku. Insulīnu drīkst pievienot esošai

terapijai ar rosiglitazonu tikai izņēmuma gadījumos un stingrā uzraudzībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Miokarda išēmija

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīze liecināja, ka ārstēšana ar

rosiglitazonu var būt saistīta ar paaugstinātu miokarda išēmijas gadījumu risku. Tomēr kopumā par

sirds išēmijas risku pieejamie dati nav pārliecinoši (skatīt apakšpunktu 4.8). Nav pietiekami daudz

klīnisko pētījumu datu par pacientiem ar išēmisku sirds slimību un/vai perifēro artēriju slimību. Tādēļ

piesardzības nolūkā šiem pacientiem rosiglitazona lietošana nav ieteicama, īpaši pacientiem ar

miokarda išēmijas simptomiem.

Akūts koronārais sindroms (AKS)

Pacienti, kam rodas AKS, rosiglitazona kontrolētos klīniskos pētījumos nav pētīti. Ņemot vērā

iespēja

mo sir

ds mazspējas attīstību šiem pacientiem, rosiglitazona terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar

akūtiem koronāriem traucējumiem, un tā lietošana jāpārtrauc akūtas fāzes laikā (skatīt apakšpunktu

4.3).

Aknu funkciju novērošana

Pēc preparāta nonākšanas tirdzniecībā ir reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt

apakšpunktu 4.8.). Ir ierobežota pieredze par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kam ir paaugstināta

aknu enzīmu aktivitāte (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas augšējo robežu). Tāpēc aknu

enzīmu aktivitāte jāpārbauda visiem pacientiem pirms rosiglitazona terapijas uzsākšanas un periodiski

arī vēlāk, balstoties uz klīnisku izvērtējum

u. Terapiju ar rosiglitazonu nedrīkst uz

sākt, ja pirms

ārstēšanas aknu enzīmu aktivitāte ir paaugstināta (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas

augšējo robežu) vai novēro jebkādas citas aknu slimības pazīmes. Ja rosiglitazona terapijas laikā AlAT

vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, aknu enzīmu līmeņa atkārtotu pārbaudi jāveic,

cik ātri vien iespējams. Ja AlAT līmenis joprojām vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo

robežu, terapija ar rosiglitazonu jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas simptomi, kas norāda uz aknu

funkcijas traucējumiem, piemēram, slikta dūša bez skaidra iemesla, vemšana, sāpes vēderā, nespēks,

ēstgribas zudums un/ vai tumšs urīns, ir jāpārbauda aknu enzīm

i. Par to, vai turpināt terapiju ar

rosiglitazonu, jālem

j atkarībā no laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem. Ja novēro dzelti, terapija ar

šo medikamentu ir jāpārtrauc.

Acu slimības

Pēcreģistrācijas novērošanā ir ziņots par diabētiskas makulāras tūskas rašanos vai pastiprināšanos un

redzes asuma samazināšanos, lietojot tiazolidīndionus, tai skaitā rosiglitazonu. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai ir vai nav tiešas saistības starp

rosiglitazona lietošanu un makulāru tūsku. Ārstiem, kuri izraksta zāles, jābūt informētiem par

makulāras tūskas iespējamību, ja pacienti ziņo par redzes asuma traucēju

miem, un jāapsver pacienta

nosūtīšana uz oftalmoloģisku izme

klēšanu.

Ķermeņa masas pieaugums

Rosiglitazona klīniskajos pētījumos novēroja no devas atkarīgu ķermeņa masas pieaugumu, kas bija

lielāks, lietojot kombinācijā ar insulīnu. Tāpēc rūpīgi jāseko ķermeņa svaram, ņemot vērā, ka tas var

būt saistīts ar sirds mazspējas izraisītu šķidruma aizturi.

Anēmija

Ārstēšana ar rosiglitazonu saistīta ar no devas atkarīgu hemoglobīna līmeņa pazemināšanos.

Pacientiem, kam pirms terapijas uzsākšanas ir zems hemoglobīna līmenis, ir palielināts anēm

ijas

rašanās risks rosiglitazona terapijas laikā.

Hipoglikēmi

ja

Pacientiem, kas rosiglitazonu saņem kombinētās terapijas ietvaros kopā ar sulfonilurīnvielas

preparātiem vai insulīnu, var pastāvēt no devas atkarīgas hipoglikēmijas risks. Var būt nepieciešama

stingrāka pacienta uzraudzība un vienlaikus lietotu zāļu devas samazināšana.

Trīs medikamentu kombinētā perorālā terapija

Rosiglitazona lietošana trīs medikamentu kombinētās perorālās terapijas veidā kopā ar metformīnu un

sulfonilurīnvielas preparātiem var būt saistīta ar paaugstinātu šķidruma aiztures un sirds mazspējas, kā

Zāles vairs nav reğistrētas

arī hipoglikēmijas risku (skatīt apakšpunktu 4.8). Ir ieteicama pastiprināta pacienta novērošana, un var

būt nepieciešama sulfonilurīnvielas preparātu devas pielāgošana. Pieņemot lēmumu par trīs

medikamentu kombinētās perorālās terapijas uzsākšanu, kā alternatīva ir jāapsver pāreja uz insulīna

terapiju.

Kaulu bojājumi

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu biežumu pacientiem, īpaši sievietēm, kas lieto

rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.8). Lielākā daļa lūzumu bija augšējās ekstremitātēs un apakšējo

ekstremitāšu distālā daļā. Sievietēm šis palielinātais biežums tika konstatēts pēc p

irmā ārstēšanas gada

un saglabājās

ilgstošas ārstēšanas laikā. Veicot pacientu, īpaši sieviešu, kas tiek ārstētas ar

rosiglitazonu, aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Citi

Klīniskajos pētījumos rosiglitazonu saņēma arī sievietes premenopauzālā periodā. Lai gan

preklīniskajā izpētē konstatēja hormonālā līdzsvara izmaiņas (skatīt apakšpunktu 5.3), nozīmīgas

blakusparādības, kas saistītas ar menstruāliem traucējumiem, nenovēroja. Tā kā uzlabojas jutība pret

insulīnu, pacientēm

, kas ir anovulatoras sakarā ar insu

līna rezistenci, var atjaunoties ovulācija. Tādēļ

pacientes jābrīdina par grūtniecības iestāšanās risku un, ja paciente vēlas kļūt grūta vai ja grūtniecība ir

iestājusies, ārstēšana ar rosiglitazonu jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Rosiglitazons piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss

< 30 ml/min).

Rosiglitazons jālieto piesardzīgi, ja vienlaikus tiek lietoti CYP2C8 inhibitori (piem., gemfibrozils) vai

inducētāji (piem., rifampicīns). Rūpīgi jāmonitorē glikēmiskā kontrole. Jāapsver rosiglitazona devas

pielāgošana rekomendēto devu diapazonā vai diabēta ārstēšanas maiņa (skatīt apakšpunkt

u 4.5).

AVANDIA tabletes satur laktozi, tādēļ tās nedrīkst ordinēt pacientiem ar retiem iedzimtiem

traucējumiem – galaktozes nepanesību, Lapa (

Lapp

) laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

In vitro

pētījumos konstatēja, ka rosiglitazonu galvenokārt metabolizē CYP2C8, un tikai nelielu daļu -

CYP2C9.

Rosiglitazona lietošana vienlaikus ar gemfibrozilu (CYP2C8 inhibitoru) izraisīja rosiglitazona

koncentrācijas divkāršošanos plazmā. Tā kā pastāv iespēja, ka palielināsies no devas atkarīgu

blakusparādību risks, var būt nepieciešama rosiglitazona devas samazināšana. Jāapsver rūpīga

glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt apakšpunkt

u 4.4).

Rosiglitazona un rifamp

icīna (CYP2C8 inducētāja) vienlaikus lietošana izraisīja rosiglitazona plazmas

koncentrācijas pazemināšanos par 66%. Nevar izslēgt iespēju, ka arī citi inducētāji (piem., fenitoīns,

karbamazepīns, fenobarbitāls, asinszāle) var ietekmēt ekspozīciju ar rosiglitazonu. Var būt

nepieciešams palielināt rosiglitazona devu. Jāapsver rūpīga glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Klīniski nozīmīga mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem vai inhibitoriem nav gaidāma.

Vienlaicīga lietošana ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem metformīnu, glibenklamīdu vai akarbozi

neizraisīja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību ar rosiglitazonu. Mērena alkohola

daudzum

a uzņemšana kopā ar rosiglitazonu

neietekmē glikēmijas kontroli.

Klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar digoksīnu, CYP2C9 substrātu varfarīnu, CYP3A4 substrātiem

nifedipīnu, etinilestradiolu vai noretindronu pēc to vienlaicīgas lietošanas ar rosiglitazonu nenovēroja.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Ir ziņots, ka rosiglitazons šķērso cilvēka placentu un ir konstatējams augļa audos.

Nav iegūti pietiekami dati no rosiglitazona lietošanas grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Rosiglitazonu nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Rosiglitazons ir konstatēts eksperimenta dzīvnieku pienā. Nav zināms, vai barojot ar krūti, bērns tiek

pakļauts medikamenta iedarbībai. Tāpēc sievietes nedrīkst lietot rosiglitazonu bērna zīdīšanas periodā.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

NDIA neietek

mē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Klīnisko pētījumu dati

Blakusparādības katrai terapijas shēmai turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu grupām un

absolūtajam biežumam. No devas atkarīgu blakusparādību biežuma kategorijas attiecas uz

rosiglitazona lielāko devu. Blakusparādību biežuma kategorijās nav uzskaitīti citi faktori, ieskaitot

dažādu pētījumu ilgumu, iepriekš esošo stāvokli un pacienta sākotnējos parametrus. Blakusparādību

biežuma kategorijas, kas tika noteiktas, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi, var neatspoguļot

blakusparādību biežum

u, kas radās zāļu lietošanas parastās klīniskās prakses la

ikā. Blakusparādību

biežums definēts kā: ļoti bieži

1/10; bieži

1/100, <1/10 un retāk

1/1000, <1/100.

1.tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas konstatētas pārskatā par klīniskajiem pētījumiem, kuros tika

iekļauti vairāk nekā 5000 ar rosiglitazonu ārstēti pacienti. Katras orgānu sistēmas grupas ietvaros

rosiglitazona monoterapijas blakusparādības tabulā uzskaitīts biežuma samazināšanās secībā. Katra

biežuma sagrupējuma ietvaros blakusparādības ir uzskaitītas to smaguma samazināšanās secībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

1.tabula. Pēc klīnisko pētījumu datiem apkopoto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Blakusparādību biežums attiecīgajā terapijas shēmā

RSG

RSG + MET

RSG + SU

RSG +MET

+SU

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

anēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

leikopēnija

Bieži

trombocitopēnija

Bieži

granulocitopēnija

Bieži

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hiperholesterinēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

hipertrigliceridēmija

Bieži

Bieži

hiperlipidēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

svara pieaugums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

pastiprināta ēstgriba

Bieži

Retāk

hipoglikēmija

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis*

Bieži

Bieži

galvassāpes*

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

sirds mazspēja

Bieži

Bieži

Bieži

sirds išēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

aizcietējums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

kaulu lūzumi

Bieži

Bieži

Bieži

mialģija*

Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

tūska

Bieži

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

RSG - Rosiglitazona monoterapija; RSG + MET – Rosiglitazons ar metformīnu; RSG + SU –

Rosiglitazons ar sulfonilurīnvielu; RSG + MET + SU – Rosiglitazons ar metformīnu un

sulfonilurīnvielu

*biežuma kategorija šo blakusparādību fona sastopamībai, kas iegūta no klīnisko pētījumu datiem par

placebo grupu, ir ‘bieži’.

Par hiperholesterinēmiju tika ziņots līdz 5,3% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu

(monoterapija, divkārša vai trīskārša perorāla terapija). Paaugstinātais kopējā holesterīna līmenis bija

saistīts gan ar ZBL holesterīna, gan ar ABL holesterīna daudzuma palielināšanos, bet kopējā

holesterīna : ABL holesterīna attiecība nemainījās vai uzlabojās ilgstošos pētījumos. Šī palielināšanās

kopumā parasti bija viegla vai mērena un parasti neprasīja terapijas pārtraukšanu.

Biežāka sirds mazspējas rašanās tika novērota, ja rosiglitazons tika pievienots terapijas shēmām ar

sulfonilurīnvielu (divkāršā vai trīskāršā terapijā), un biežāk radās, lietojot 8 mg rosiglitazona,

salīdzinot ar 4 mg rosiglitazona (kopējā dienas deva). Galvenajā dubultaklajā pētījumā sirds mazspējas

biežums, lietojot trīskāršu perorālo terapiju, bija 1,4%, salīdzinot ar 0,4%, lietojot metformīna plus

sulfonilurīnvielas divkāršo terapiju. Sirds mazspējas biežums, lietojot kombināciju ar insulīnu

(rosiglitazons pievienots apstiprinātai insulīna terapijai), bija 2,4%, salīdzinot ar insulīna

Zāles vairs nav reğistrētas

monoterapiju, 1,1%. Turklāt pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju I – II stadijā pēc NYHA

klasifikācijas placebo kontrolētā, vienu gadu ilgā pētījumā tika konstatēta sirds mazspējas

pastiprināšanās vai iespējama pastiprināšanās 6,4% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu,

salīdzinājumā ar 3,5% placebo grupā.

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīzē ar sirds mazspēju tipiski saistīto

blakusparādību vispārējais biežums lielāks bija rosiglitazonu saturošās terapijas shēmās – 2,00%

salīdzinājumā ar 1,53% [riska koeficients (RK) 1,30 (95% ticamības intervāls (TI) 1,004 – 1,69)]

kombinētu aktīvu un placebo salīdzinošo līdzekļu lietotājiem. Šis risks palielinājās, pievienojot

rosiglitazonu insulīnam, un pacientiem, kas saņem nitrātus diagnosticētas sirds išēmiskas slimības dēļ.

Šīs retrospektīvās analīzes precizējumā, kas ietvēra vēl 10 pētījum

us, kas atbilda iekļaušanas

kritērijiem, bet nebija pieejam

i oriģinālās analīzes veikšanas laikā, ar sirds išēmiju tipiski saistīto

gadījumu kopējais biežums rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām (2,21%) nebija statistiski

atšķirīgs, salīdzinot ar aktīvās vielas un placebo salīdzināmo kombināciju – 2,08% [RK 1,098 (95% TI

0,809 – 1,354)]. Prospektīvā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (vidējais novērošanas ilgums

5,5 gadi) primārā mērķa parametra – kardiovaskulāras nāves vai hospitalizācijas gadījumu –

sastopamība rosiglitazona un aktīvu salīdzinošo līdzekļu lietotājie

m bija līdzīga [RK 0,99 (9

TI 0,85 – 1,16)]. Divi citi ilgstoši, prospektīvi, nejaušināti, kontrolēti klīniskie pētījumi (9620 pacienti,

katra pētījuma ilgums > 3 gadi), kuros salīdzināja rosiglitazonu ar dažiem citiem reģistrētiem

perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai placebo, neapstiprināja vai izslēdza iespējamo sirds išēmijas

risku. Kopumā pieejamie dati par sirds išēmijas risku ir nepārliecinoši.

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu sastopamību pacientiem, īpaši sievietēm, kas

lieto rosiglitazonu. Monoterapijas pētījumā sastopamība sievietēm, kas lietoja rosiglitazonu, bija 9,3%

(2,7 pacientēm uz 100 pacientgadiem), salīdzinot ar 5,1% (1,5 pacientēm uz 100 pacientgadiem)

pacientēm, kas lietoja metformīnu, vai 3,5% (1,3 pacientēm uz 100 pacientgadiem) sievietēm, kas

lietoja glibenklamīdu. Citā ilgstošā pētījumā kaulu lūzumu sastopamība kombinētas rosiglitazona

grupas pacientiem, salīdzinot ar aktīvu kontrolgrupu, bija palielināta [8,3% pret 5,3%, riska attiecība

1,57 (95% TI 1,26 – 1,97)]. Lūzumu risks sievietēm, salīdzinot ar kontrolgrupu [11,5% pret 6,3%,

riska attiecība 1,82 (95% TI 1,37 – 2,41)], bija lielāks nekā vīriešiem, salīdzinot ar kontrolgrupu [5,3%

pret 4,3%, riska attiecība 1,23 (95% TI 0,85 – 1,77)]. Nepieciešami papildu dati, lai noskaidrotu, vai

pēc ilgāka novērošanas perioda vīriešiem lūzu

mu risks ir palielināts. Lielākā daļa lūzumu

bija augšējās

ekstremitātēs un apakšējo ekstremitāšu distālā daļā (skatīt apakšpunktu 4.4).

Dubultmaskētos klīniskos pētījumos ar rosiglitazonu AlAT paaugstināšanās trīs reizes virs normas

augšējās robežas bija novērojama tikpat bieži kā ar placebo (0,2%) un retāk nekā ar tā aktīvajiem

līdziniekiem (0,5% ar metformīnu / sulfonilurīnvielas preparātiem). Ar aknām un žults izvadsistēmu

saistīto blakusefektu biežums visās terapijas grupās bija

<

1,5% un līdzīgs kā placebo.

Pēcreģistrācijas novērošanas dati

Papildus blak

usparādībām, kas tika kons

tatētas klīniskajos pētījumos, 2.tabulā attēlotās

blakusparādības tika konstatētas rosiglitazona pēcreģistrācijas lietošanā. Blakusparādību biežums

definēts kā: reti =1/10 000, <1/1000 un ļoti reti <1/10 000, ieskaitot atsevišķus ziņojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.tabula. Pēcreģistrācijas novērošanā konstatēto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Biežums

Vielmaiņas un uztures traucējumi

straujš un pārmērīgs svara pieaugums

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

(skat. Ādas un zemādas audu bojājumi)

anafilaktiska reakcija

Ļoti reti

Acu bojājumi

makulāra tūska

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

sastrēguma sirds mazspēja/plaušu tūska

Reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu darbības traucējumi, ko galvenokārt konstatē sakarā ar aknu

enzīmu aktivitātes paaugstināšanos

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

(skat. Imūnās sistēmas traucējumi)

angioneirotiskā tūska

Ļoti reti

ādas reakcijas (piemēram, nātrene, nieze, izsitumi)

Ļoti reti

Retos gadījumos ziņots par paaugstinātu aknu enzīmu aktivitāti un hepatocelulāru disfunkciju. Ļoti

retos gadījumos ziņots par letālu iznākumu.

4.9

Pārdozēšana

Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Klīniskajos pētījumos brīvprātīgajiem

rosiglitazona vienreizējās perorālās devas bija līdz pat 20 mg, un tās tika panestas labi.

Pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt atbilstošu balstterapiju atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa.

Rosiglitazons ļoti labi saistās ar olbaltumvielām, tāpēc to nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5.

FARMA

KOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perorāli hipoglikemizējoši līdzekļi, tiazolidīndioni, ATĶ kods: A10 BG 02

Rosiglitazons ir selektīvs PPAR

(peroksisomālie proliferatoru aktivētie gamma receptori) nukleāro

receptoru agonists, tiazolidīndionu grupas antidiabētisks līdzeklis. Tas samazina glikēmiju, samazinot

taukaudu, skeleta muskuļu un aknu insulīnrezistenci.

Preklīniskās izpētes dati

Rosiglitazona hipoglikemizējošā aktivitāte pierādīta daudzos 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku

modeļos. Bez tam 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku modeļos pierādīts, ka rosiglitazons saglabā beta

šūnu funkciju, par ko liecina aizkuņģa dziedzera sa

liņu masas un insulīna daudzuma palielināšanās, un

aizkavē neslēptās hiperglikēmijas attīstīšanos. Žurkām un pelēm rosiglitazons nestimulēja aizkuņģa

dziedzera insulīna sekrēciju un neizraisīja hipoglikēmiju. Galvenais metabolīts (parahidroksisulfāts)

ar izteiktu afinitāti pret šķīstošo cilvēka PPAR

uzrādīja relatīvi augstu aktivitāti glikozes tolerances

testā adipozām pelēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme pilnīgi nav noskaidrota.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīnisko pētījumu dati

Rosiglitazona glikozes līmeni pazeminošais efekts iestājas pakāpeniski, maksimālā glikozes līmeņa

pazemināšanās plazmā tukšā dūšā (

FPG

) notiek aptuveni pēc 8 terapijas nedēļām. Glikēmijas

kontroles uzlabošanās ir saistīta ar glikozes līmeņa pazemināšanos gan tukšā dūšā, gan pēc ēšanas.

Rosiglitazona lietošana ir saistīta ar ķermeņa masas palielināšanos. Preparāta darbības mehānisma

pētījumos tika konstatēts, ka ķermeņa masas palielināšanos galvenokārt rada zemādas tauku daudzuma

pieaugums ar viscerālo un intrahepatisko tauku daudzuma samazināšanos.

Saskaņā ar ro

siglitazona darbības mehānism

u, rosiglitazons samazināja insulīnrezistenci un uzlaboja

aizkuņģa dziedzera beta šūnu funkciju. Uzlabotā glikozes līmeņa kontrole bija saistīta arī ar

ievērojamu brīvo taukskābju daudzuma samazināšanos. Sakarā ar dažādajiem, bet savstarpēji

papildinošajiem darbības mehānismiem divu medikamentu kombinētā perorālā terapija ar

rosiglitazonu un sulfonilurīnvielas preparātu vai metformīnu rada papildinošu efektu uz glikozes

līmeņa kontroli 2.tipa cukura diabēta slimniekiem.

Pētījumos, kuru maksimālais ilgums bija 3 gadi, rosiglitazonu dodot vienreiz vai divreiz dienā,

novēroja ilgstošu glikozes līmeņa kontroles uzlabošanos (

FPG

un HbA1c). Izteiktāka glikozes līmeni

pazeminošā ietekme novērota adipoziem pacientiem. Rezultējošs pētījums ar rosiglitazonu nav veikts,

tāpēc ilgtermiņa ieguvums, kas saist

īts ar uzlaboto glikēmijas kontroli, nav pierādīts.

Aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā (rosiglitazons līdz 8 mg dienā un metformīns līdz 2000 mg

dienā), kas ilga 24 nedēļas, piedalījās 197 bērni (vecumā no 10 līdz 17 gadiem) ar 2. tipa diabētu.

HbA1c rādītāja uzlabošanās, salīdzinot ar sākotnējo, bija statistiski nozīmīga tikai metformīna grupā.

Netika pierādīts, ka rosiglitazons nav mazāk iedarbīgs par metformīnu. Pēc rosiglitazona terapijas

neradās jauni drošības apsvērumi par lietošanu bērniem

, salīdzinot ar pieaugušiem pacientiem ar 2.

tipa cukura di

abētu. Nav pieejami ilgtermiņa efektivitātes un drošības dati pediatriskiem pacientiem.

ADOPT (

A Diabetes Outcome Progression Trial

) bija daudzcentru, dubultmaskēts, kontrolēts

pētījums, kurā ārstēšanas ilgums bija 4 – 6 gadi (vidējais ilgums 4 gadi) un kura gaitā rosiglitazonu

devās no 4 līdz 8 mg dienā salīdzināja ar metformīnu (500 - 2000 mg dienā) un glibenklamīdu (2,5 -

15 mg dienā) 4351 ar zālēm neārstētam pacientam, kam bija nesen (≤3 gadi) diagnosticēts 2. tipa

cukura diabēts. Pētījuma laikā (ārstēšanas ilgums līdz 72 mēnešiem) rosiglitazona terapija ievērojami

samazināja monoterapijas nesekmīguma risku (

FPG

> 10,0 mmol/l) — par 63% salīdzinājumā ar

glibenklamīdu (riska koefi

cients 0,37, TI 0,30

– 0,45) un par 32% salīdzinājumā ar metformīnu (riska

koeficients 0,68, TI 0,55 – 0,85). Tas nozīmē, ka ārstēšanas nesekmīguma kumulatīvais biežums ar

rosiglitazonu ārstētiem pacientiem ir 10,3%, ar metformīnu ārstētiem pacientiem — 14,8% un ar

glibenklamīdu ārstētiem pacientiem — 23,3%. Kopumā rosiglitazona, glibenklamīda un metformīna

grupā citu iemeslu, nevis monoterapijas nesekmīguma dēļ, no pētījuma izstājās attiecīgi 43%, 47% un

42% pacientu. Iegūto datu nozīme attiecībā uz slimības progresēšanu vai uz mikrovaskulāru vai

makrovaskulāru iznākumu nav noteikta (skatīt apakšpunktu 4.8). Šajā pētījumā novērotās nevēlamās

blakusparādības atbilda katra terapijas v

eida zināma

jam blakusparādību profilam, ieskaitot pastāvīgu

ķermeņa masas palielināšanos, lietojot rosiglitazonu. Papildus novērots palielināts kaulu lūzumu

biežums sievietēm, kas ārstētas ar rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.8).

RECORD (

Rosiglitazone Evaluated for Cardiac Outcomes and Regulation of glycaemia in Diabetes

pētījums bija liels (4447 pacienti), atklāts, prospektīvs, kontrolēts pētījums (vidējais novērošanas

ilgums 5,5 gadi), kurā pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas nepietiekami kontrolēts ar metformīnu vai

sulfonilurīnvielas preparātu, tika randomizēti, lai papildus saņemtu rosiglitazonu vai metformīnu, vai

sulfonilurīnvielas preparātu. Vidējais slimošanas ilgums ar cukura diabētu šiem pacientiem bija

apmēram 7 gadi. Izskatītais primārais mērķa parametrs bija hospitalizācija kardiovaskulāra traucēju

dēļ (arī hospit

alizācija sirds mazspējas dēļ) vai kardiovaskulāra nāve. Vidējās devas randomizētās

ārstēšanas beigās norādītas turpmāk tabulā:

Zāles vairs nav reğistrētas

Randomizētā ārstēšana

Vidējā (SN) deva randomizētās ārstēšanas beigās

Rosiglitazons (vai nu sulfonilurīnvielas

preparāts vai metformīns)

6,7 (1,9) mg

Sulfonilurīnvielas preparāts (pamatā

metformīns)

Glimepirīds*

3,6 (1,8) mg

Metformīns (pamatā sulfonilurīnvielas

preparāts)

1995,5 (682,6) mg

*Līdzīgas relatīvās efektīvās devas (t.i., apmēram puse no maksimālās devas) citiem sulfonilurīnvielas

preparātiem (glibenklamīdam un gliklazīdam).

† Pacienti, kas saņēma randomizējot noteikto ārstēšanu kombinācijā ar atbilstošu pamatārstēšanu, un

ar novērtējamiem datiem.

Izskatītā primārā mērķa parametra gadījumu skaita atšķirību rosiglitazona lietotājiem (321/2220),

salīdzinot ar aktīvo kontrolgrupu (323/2227), nenovēroja (RK 0,99, TI 0,85 - 1,16), sasniedzot iepriekš

noteikto līdzvērtīguma kritēriju 1,20 (līdzvērtīguma p = 0,02). RK un TI galvenajiem sekundārajiem

mērķa parametriem bija šāds: jebkāda cēloņa izraisīta nāve (RK 0,86, TI 0

,68 - 1,08),

MACE

Ma

jor

Adverse Cardiac Events

– smagas kardioloģiskas blakusparādības: kardiovaskulāra nāve, akūts

miokarda infarkts, insults) (RK 0,93, TI 0,74 - 1,15), kardiovaskulāra nāve (RK 0,84, TI 0,59 - 1,18),

akūts miokarda infarkts (RK 1,14, TI 0,80 - 1,63) un insults (RK 0,72, TI 0,49 - 1,06). Apakšpētījumā

pēc 18 mēnešiem, pievienojot rosiglitazonu, terapija ar divām zālēm HbA1c samazināja ne sliktāk kā

sulfonilurīnvielas preparāta un metformīna kombinācija. Nobeiguma analīzē pēc 5 gadiem ārstēšanas

laikā ar randomizētu divu līdzekļu kombinētu terapiju novēroja koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos

no sākotnējā l

ieluma par 0,14% pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus metformīnam,

salīdzinot

ar palielināšanos par 0,17% pacientiem, kas lietoja sulfonilurīnvielas preparātu papildus metformīnam

(ārstēšanas atšķirības p<0,0001). Koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos par 0,24% novēroja

pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus sulfonilurīnvielas preparātam, salīdzinot ar HbA1c

samazināšanos par 0,10% pacientiem, kas lietoja metformīnu papildus sulfonilurīnvielas preparātam

(ārstēšanas atšķirības p=0,0083). Rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām, salīdzinot ar aktīvu

kontrolgrupu, bija nozīmīgi lielāks sirds mazspējas (letālas un neletālas) (RK 2,10, TI 1,35 - 3,27) un

kaulu lūzumu (riska attiecība 1,57, TI 1,26 - 1,97) sastopamības biežums (skatīt apakšpunktus 4.4 un

4.8). Kardiovaskulārā novērošana tika pārtraukta pavisam

564 pacientiem, kas veidoja 12,3%

rosiglitazonu lietojošu pacientu un 13% kontrolgrupas pacientu; radot 7,2% pacientgadu zaudējumu

kardiovaskulāru gadījumu novērošanā un 2,0% pacientgadu zaudējumu jebkāda cēloņa izraisītas

mirstības novērošanā.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rosiglitazona absolūtā biopieejamība pēc 4 vai 8 mg perorālas devas ir aptuveni 99 %. Maksimālā

rosiglitazona koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 stundu pēc devas ieņemšanas.

Terapeitisko devu robežās koncentrācija plazmā ir aptuveni proporcionāla devai.

Rosiglitazona lietošana kopā ar ēdienu nemainīja kopējo medikamenta iedarbību (AUC), lai gan,

salīdzinot ar medikamenta lietošanu tukšā dūšā, tika novērota neli

ela C

samazināšanās (apmēram

par 20 % līdz 28 %) un t

aizkavēšanās (apm. 1,75 stundas). Šīs nelielās izmaiņas nav klīniski

nozīmīgas, tāpēc rosiglitazonu nav nepieciešams ordinēt kādā īpašā laikā attiecībā pret ēdienreizēm.

Rosiglitazona uzsūkšanos neietekmē kuņģa pH paaugstināšanās.

Izplatīšanās

Rosiglitazona izplatīšanās tilpums veseliem brīvprātīgajiem ir aptuveni 14 litri. Rosiglitazona saistība

ar plazmas olbaltumvielām ir augsta (aptuveni 99,8 %), un to neietekmē koncentrācija vai vecums.

Galvenā metabolīta (parahidroksisulfāta) saistīšanās ar olbaltumvielām ir ļoti augsta (>99,99 %).

Zāles vairs nav reğistrētas

Metabolisms

Rosiglitazona metabolisms ir plašs, nepārveidotā formā medikaments neizdalās. Galvenie

metabolisma ceļi ir N - demetilēšana un hidroksilēšana, kam seko konjugēšana ar sulfātu un

glikuronskābi. Nav pilnībā noskaidrots, vai galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam) ir nozīme

rosiglitazona kopējā antidiabētiskajā aktivitātē cilvēka organismā, un nav iespējams izslēgt metabolīta

ietekmi. Tomēr tas nerada šaubas par preparāta drošību attiecībā uz mērķgrupu vai īpašām pacientu

grupām, jo aknu darbības traucējumi ir kontrindikācija medikamenta lietošanai, un III fāzes klīniskos

pētījumos bija iekļauts ievērojams skaits vecāka gadagājuma pacientu un pacienti ar viegliem vai

vidēji izteikti

em nieru darbības traucējumiem

Pētījumi

in vitro

liecina, ka rosiglitazonu metabolizē galvenokārt CYP2C8 un tikai nelielā mērā

CYP2C9.

Tā kā rosiglitazons

in vitro

būtiski neinhibē CYP1A2, 2A6, 2C19, 2D6, 2E1, 3A vai 4A, ir maza

iespēja, ka radīsies metabolisma izraisīta mijiedarbība ar vielām, kuras metabolizē šie P450 izoenzīmi.

Rosiglitazons

in vitro

mēreni inhibē CYP2C8 (IC

M) un nedaudz inhibē CYP2C9 (IC

(skatīt apakšpunktu 4.5).

In vivo

mijiedarbības pētījums ar varfarīnu liecināja, ka

in vivo

nenotiek

rosiglitazona mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem.

Eliminācija

Rosiglitazona kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 3 l/stundā, un rosiglitazona terminālais

eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 – 4 stundas. Nav novērota rosiglitazona negaidīta kumulācija,

lietojot to vienreiz vai divreiz dienā. Ekskrēcija notiek galvenokārt ar urīnu, šādi izdalās apmēram 2/3

devas, bet ar izkārnījumiem izdalās aptuveni 25 % devas. Ar urīnu vai izkārnījumiem neizmainīts

medikaments netiek izdalīts. Terminālais radioaktivitātes eliminācijas pusperiods ir gandrīz

130 stundas, tas norāda, ka metabolītu eliminācija ir ļoti lēna. Pēc at

kārtotām devām

iespējama

metabolītu kumulācija plazmā, sevišķi galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam), kam ir

paredzama 8- kārtīga kumulācija.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē nebija ievērojamas rosiglitazona

farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Vecāka gadagājuma cilvēki: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē netika konstatēts, ka

vecums būtiski ietekmētu rosiglitazona farmakokinētiku.

Bērni un pusaudži: populācijas farmakokinētiskā analīze, kurā tika iekļauti 96 pe

diatriskie pacienti

vecumā no 10 līdz 18 gadi

em ar svaru no 35 līdz 178 kg, norādīja uz līdzīgu vidējo CL/F bērniem un

pieaugušajiem. Individuālie CL/F rādītāji pediatriskajā populācijā bija tādās pašās robežās kā

individuālie pieaugušo dati. Šķiet, ka CL/F pediatriskajā populācijā nav atkarīgs no vecuma, bet

palielinās saistībā ar svaru.

Aknu funkciju traucējumi: aknu cirozes slimniekiem ar mērenu (

Child-Pugh

B) aknu mazspēju

nesaistītā C

un AUC bija par 2 un 3 reizes lielāki nekā pacientiem bez aknu patoloģijas.

Variabilitāte starp pacientiem bija augsta, nesaistītā AUC lielums dažādiem pacientiem atšķīrās 7

reizes.

Nieru mazspēja: slimniekiem ar nieru mazspēju vai nieru slimību beigu stadijā ar pastāvīgu dialīzi

nav klīniski nozīmīgu rosiglitazona farmakokinētikas atšķirību.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Nevēlamie efekti ar iespējamu klīnisku nozīmi, ko novēroja pētījumos ar dzīvniekiem, bija sekojoši:

plazmas tilpuma palielināšanās ar sarkano asins šūnu skaita samazināšanos un sirds masas

palielināšanās. Tika novērota arī aknu masas palielināšanās, AlAT aktivitātes palielināšanās plazmā

(tikai suņiem), taukaudu masas palielināšanās. L

īdzīgi efekti jau agrāk tika novēroti ar citiem

tiazolidīndioniem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos konstatēts, ka rosiglitazona ievadīšana žurkām vidējā/vēlīnā

gestācijas periodā bija saistīta ar augļa nāvi un aizkavētu augļa attīstību. Bez tam rosiglitazons nomāca

estradiola un progesterona sintēzi olnīcās un pazemināja šo hormonu līmeni plazmā, ietekmējot

meklēšanās/menstruālo ciklu un fertilitāti (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ģimenes adenomatozās polipozes izpētes dzīvnieku modelī rosiglitazona ievadīšana devā, kas 200

reizes pārsniedza farmakoloģiski aktīvo devu, palielināja audzēju skaitu resnajā zarnā. Šīs atr

ades

nozīme nav zināma.

Tomēr rosiglitazons sekmēja diferenciāciju un mutagēno pārmaiņu

atgriezeniskumu cilvēka resnās zarnas šūnās

in vitro

. Bez tam rosiglitazons nebija genotoksisks

in

vivo

in vitro

genotoksicitātes pētījumos, un pētījumos ar 2 sugu grauzējiem visā to dzīves garumā

nebija resnās zarnas audzēju pazīmju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

hipromeloze

mikrokristāliskā celuloze

laktozes monohidrāts

magnija stearāts.

Tabletes apvalks

(Opadry orange OY-L-23028)

:

hipromeloze 6cP

titāna dioksīds E171

makrogols 3000

attīrīts talks

laktozes m

onohidrāts

glicerīna triacetāts

sarkanais dzelzs oksīd

s E 172

dzeltenais dzelzs oksīds E 172.

6.2

Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Necaurspīdīgi blisteriepakojumi (PVH/alumīnijs). Iepakojumi pa 7, 28, 56, 84, 90 vai 112 apvalkotām

tabletēm, vai 56 apvalkoto tablešu iepakojums pa vienai devai.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām p

rasībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SmithKline Beecham Ltd, 980 Great West Road, Brentford, Middlesex TW8 9GS, Lielbritānija.

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/00/137/005-009, EU/1/00/137/014, EU/1/00/137/017

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2000. gada 11. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 11. jūlijs

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

AVANDIA 8 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur rosiglitazona maleātu, kas atbilst 8 mg rosiglitazona (rosglitazone).

Palīgviela

Satur laktozi (apmēram 209 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Sarkanbrūnas apvalkotās tabletes ar simbolu “GSK” vienā pusē un “8” otrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rosiglitazons ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai:

monoterapijas

veidā

-

pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kam ar diētas un fiziskās aktivitātes palīdzību

netiek nodrošināta pietiekama slimības kontrole un kuriem metformīns nav piemērots

kontrindikāciju vai nepanesības dēļ,

divu medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru), kuriem ir nepietiekama glikozes

līmeņa kontrole, neskatoties uz perorālu monoterapiju ar maksimālām panesamām m

etformīna

devām,

-

ar sulfonilurīnvielas preparātie

m tikai pacientiem, kas nepanes metformīnu vai kuriem

metformīns ir kontrindicēts, un kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz

monoterapiju ar sulfonilurīnvielas preparātiem,

trīs medikamentu kombinētas perorālas

terapijas veidā kopā ar

-

metformīnu un sulfonilurīnvielas preparātiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko svaru),

kuriem ir nepietiekama glikozes līmeņa kontrole, neskatoties uz divu medikamentu kombinēto

perorālo terapiju (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.2

Devas un lietošanas veids

Parasti rosiglitazona terapiju uzsāk ar 4 mg dienā. Ja nepieciešama lielāka glikēmiskā kontrole, pēc

astoņām nedēļām devu var palielināt līdz 8 mg dienā. Pacientiem, kuri saņem rosiglitazonu

kombinācijā ar sulfonilurīnvielu, rosig

litazona devas palielināšana līdz 8 m

g dienā jāveic piesardzīgi,

pēc klīniskā stāvokļa novērtēšanas, lai novērtētu ar šķidruma aizturi saistītu blakusparādību attīstības

risku pacientam (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8).

Rosiglitazonu var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Rosiglitazonu var ieņemt ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vecāka gadagājuma pacienti (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Devas pielāgošana vecāka gadagājuma pacientiem nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja)

Pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir ierobežoti

dati par pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), tādēļ šiem pacientiem

rosiglitazonu jālieto piesardzīgi.

Pacienti ar aknu mazspēju

Rosiglitazonu nedrīkst lietot pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem.

Bērni un pusaudži

Nav pieejami dati par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kas jaunāki par 10 gadiem. Attiecībā uz

bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem ir ierobežoti dati par rosiglitazona lietošanu monoterapijas

veidā (skat. apakšpunktus 5.1 un 5.2). Pieejamie dati neapstiprina efektivitāti pediatriskajā populācijā,

tādēļ šāda lietošana netiek rekomendēta.

4.3

Kontrindikācijas

Rosiglitazona lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar:

-

zināmu paaugstinātu jutību pret rosiglitazonu vai jebkuru no palīgvielām

-

sirds mazspēju vai sirds mazspēju anamnēzē (I-IV stadijā pēc NYHA klasifikācijas)

-

akūtu koronāro sindromu (nestabila stenokardija, miokarda infarkts bez ST segmenta pacēluma

(NSTEMI) un miokarda infarkts ar ST segmenta pacēlumu (STEMI) (skatīt apakšpunktu 4.4)

-

aknu funkcijas traucējumiem

-

diabētisko ketoacidozi vai prekomu.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošan

ā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Tiazolidīndioni var izraisīt šķidruma aizturi, kas var pastiprināt vai veicināt sastrēguma sirds

mazspējas pazīmes vai simptomus. Rosiglitazons var izraisīt no devas atkarīgu šķidruma aizturi.

Iespējamais šķidruma aiztures ieguldījums svara pieaugumā jāizvērtē individuāli, jo par strauju un

pārmērīgu svara pieaugumu ļoti retos gadījumos ziņots kā par šķidruma aiztures pazīmi. Visiem

pacientiem it īpaši tiem, kam vienlaicīgi ordinēta insulīna vai sulfonilurīnvielas terapija, pacientiem ar

paaugstinātu sirds mazspējas risku, pacientiem ar samazinātu sirds rezervi jākontrolē ar šķidruma

aizturi saistītas blakusparādības, tai skaitā svara pieaugums un sirds maz

spēja. Ja rosiglitazons tiek

lietots kombinācijā ar metformīnu un insulīnu, ieteicama stingrāka pacienta uzraudzība. Rosiglitazona

lietošana jāpārtrauc, ja notiek jebkāda kardiālā stāvokļa pasliktināšanās.

Par sirds mazspējas gadījumiem biežāk ziņots arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē; vecāka

gadagājuma pacientiem un pacientiem ar vieglu vai mērenu nieru mazspēju biežāk ziņots arī par tūsku

un sirds mazspēju. Piesardzība jāievēro pacientiem pēc 75 gadu vecuma, jo par šo pacientu grupu ir

maza pieredze. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un rosiglitazona lietošana ir saistīta ar šķidruma

aizturi organi

smā, tāpēc vienlaicīga to lietošana var palielināt tūsku veidošanās risku.

Kombin

ācija ar insulīnu

Ja rosiglitazons tiek lietots kopā ar insulīnu, klīniskos pētījumos biežāk novērota sirds mazspēja. Gan

insulīna, gan rosiglitazona lietošana saistīta ar šķidruma aizturi, vienlaicīga lietošana var palielināt

tūskas risku un varētu palielināt išēmiskas sirds slimības risku. Insulīnu drīkst pievienot esošai

terapijai ar rosiglitazonu tikai izņēmuma gadījumos un stingrā uzraudzībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Miokarda išēmija

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīze liecināja, ka ārstēšana ar

rosiglitazonu var būt saistīta ar paaugstinātu miokarda išēmijas gadījumu risku. Tomēr kopumā par

sirds išēmijas risku pieejamie dati nav pārliecinoši(skatīt apakšpunktu 4.8). Nav pietiekami daudz

klīnisko pētījumu datu par pacientiem ar išēmisku sirds slimību un/vai perifēro artēriju slimību. Tādēļ

piesardzības nolūkā šiem pacientiem rosiglitazona lietošana nav ieteicama, īpaši pacientiem ar

miokarda išēmijas simptomiem.

Akūts koronārais sindroms (AKS)

Pacienti, kam rodas AKS, rosiglitazona kontrolētos klīniskos pētījumos nav pētīti. Ņemot vērā

iespēja

mo sir

ds mazspējas attīstību šiem pacientiem, rosiglitazona terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar

akūtiem koronāriem traucējumiem, un tā lietošana jāpārtrauc akūtas fāzes laikā (skatīt apakšpunktu

4.3).

Aknu funkciju novērošana

Pēc preparāta nonākšanas tirdzniecībā ir reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt

apakšpunktu 4.8.). Ir ierobežota pieredze par rosiglitazona lietošanu pacientiem, kam ir paaugstināta

aknu enzīmu aktivitāte (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas augšējo robežu). Tāpēc aknu

enzīmu aktivitāte jāpārbauda visiem pacientiem pirms rosiglitazona terapijas uzsākšanas un periodiski

arī vēlāk, balstoties uz klīnisku izvērtējum

u. Terapiju ar rosiglitazonu nedrīkst uz

sākt, ja pirms

ārstēšanas aknu enzīmu aktivitāte ir paaugstināta (AlAT vairāk nekā 2,5 reizes lielāks par normas

augšējo robežu) vai novēro jebkādas citas aknu slimības pazīmes. Ja rosiglitazona terapijas laikā AlAT

vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, aknu enzīmu līmeņa atkārtotu pārbaudi jāveic,

cik ātri vien iespējams. Ja AlAT līmenis joprojām vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo

robežu, terapija ar rosiglitazonu jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas simptomi, kas norāda uz aknu

funkcijas traucējumiem, piemēram, slikta dūša bez skaidra iemesla, vemšana, sāpes vēderā, nespēks,

ēstgribas zudums un/ vai tumšs urīns, ir jāpārbauda aknu enzīm

i. Par to, vai turpināt terapiju ar

rosiglitazonu, jālem

j atkarībā no laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem. Ja novēro dzelti, terapija ar

šo medikamentu ir jāpārtrauc.

Acu slimības

Pēcreģistrācijas novērošanā ir ziņots par diabētiskas makulāras tūskas rašanos vai pastiprināšanos un

redzes asuma samazināšanos, lietojot tiazolidīndionus, tai skaitā rosiglitazonu. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai ir vai nav tiešas saistības starp

rosiglitazona lietošanu un makulāru tūsku. Ārstiem, kuri izraksta zāles, jābūt informētiem par

makulāras tūskas iespējamību, ja pacienti ziņo par redzes asuma traucēju

miem, un jāapsver pacienta

nosūtīšana uz oftalmoloģisku izme

klēšanu.

Ķermeņa masas pieaugums

Rosiglitazona klīniskajos pētījumos novēroja no devas atkarīgu ķermeņa masas pieaugumu, kas bija

lielāks, lietojot kombinācijā ar insulīnu. Tāpēc rūpīgi jāseko ķermeņa svaram, ņemot vērā, ka tas var

būt saistīts ar sirds mazspējas izraisītu šķidruma aizturi.

Anēmija

Ārstēšana ar rosiglitazonu saistīta ar no devas atkarīgu hemoglobīna līmeņa pazemināšanos.

Pacientiem, kam pirms terapijas uzsākšanas ir zems hemoglobīna līmenis, ir palielināts anēm

ijas

rašanās risks rosiglitazona terapijas laikā.

Hipoglikēmi

ja

Pacientiem, kas rosiglitazonu saņem kombinētās terapijas ietvaros kopā ar sulfonilurīnvielas

preparātiem vai insulīnu, var pastāvēt no devas atkarīgas hipoglikēmijas risks. Var būt nepieciešama

stingrāka pacienta uzraudzība un vienlaikus lietotu zāļu devas samazināšana.

Trīs medikamentu kombinētā perorālā terapija

Rosiglitazona lietošana trīs medikamentu kombinētās perorālās terapijas veidā kopā ar metformīnu un

sulfonilurīnvielas preparātiem var būt saistīta ar paaugstinātu šķidruma aiztures un sirds mazspējas, kā

Zāles vairs nav reğistrētas

arī hipoglikēmijas risku (skatīt apakšpunktu 4.8). Ir ieteicama pastiprināta pacienta novērošana, un var

būt nepieciešama sulfonilurīnvielas preparātu devas pielāgošana. Pieņemot lēmumu par trīs

medikamentu kombinētās perorālās terapijas uzsākšanu, kā alternatīva ir jāapsver pāreja uz insulīna

terapiju.

Kaulu bojājumi

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu biežumu pacientiem, īpaši sievietēm, kas lieto

rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.8). Lielākā daļa lūzumu bija augšējās ekstremitātēs un apakšējo

ekstremitāšu distālā daļā. Sievietēm šis palielinātais biežums tika konstatēts pēc p

irmā ārstēšanas gada

un saglabājās

ilgstošas ārstēšanas laikā. Veicot pacientu, īpaši sieviešu, kas tiek ārstētas ar

rosiglitazonu, aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Citi

Klīniskajos pētījumos rosiglitazonu saņēma arī sievietes premenopauzālā periodā. Lai gan

preklīniskajā izpētē konstatēja hormonālā līdzsvara izmaiņas (skatīt apakšpunktu 5.3), nozīmīgas

blakusparādības, kas saistītas ar menstruāliem traucējumiem, nenovēroja. Tā kā uzlabojas jutība pret

insulīnu, pacientēm

, kas ir anovulatoras sakarā ar insu

līna rezistenci, var atjaunoties ovulācija. Tādēļ

pacientes jābrīdina par grūtniecības iestāšanās risku un, ja paciente vēlas kļūt grūta vai ja grūtniecība ir

iestājusies, ārstēšana ar rosiglitazonu jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Rosiglitazons piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss

< 30 ml/min).

Rosiglitazons jālieto piesardzīgi, ja vienlaikus tiek lietoti CYP2C8 inhibitori (piem., gemfibrozils) vai

inducētāji (piem., rifampicīns). Rūpīgi jāmonitorē glikēmiskā kontrole. Jāapsver rosiglitazona devas

pielāgošana rekomendēto devu diapazonā vai diabēta ārstēšanas maiņa (skatīt apakšpunkt

u 4.5).

AVANDIA tabletes satur laktozi, tādēļ tās nedrīkst ordinēt pacientiem ar retiem iedzimtiem

traucējumiem – galaktozes nepanesību, Lapa (

Lapp

) laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

In vitro

pētījumos konstatēja, ka rosiglitazonu galvenokārt metabolizē CYP2C8, un tikai nelielu daļu -

CYP2C9.

Rosiglitazona lietošana vienlaikus ar gemfibrozilu (CYP2C8 inhibitoru) izraisīja rosiglitazona

koncentrācijas divkāršošanos plazmā. Tā kā pastāv iespēja, ka palielināsies no devas atkarīgu

blakusparādību risks, var būt nepieciešama rosiglitazona devas samazināšana. Jāapsver rūpīga

glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt apakšpunkt

u 4.4).

Rosiglitazona un rifamp

icīna (CYP2C8 inducētāja) vienlaikus lietošana izraisīja rosiglitazona plazmas

koncentrācijas pazemināšanos par 66%. Nevar izslēgt iespēju, ka arī citi inducētāji (piem., fenitoīns,

karbamazepīns, fenobarbitāls, asinszāle) var ietekmēt ekspozīciju ar rosiglitazonu. Var būt

nepieciešams palielināt rosiglitazona devu. Jāapsver rūpīga glikēmiskās kontroles monitorēšana (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Klīniski nozīmīga mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem vai inhibitoriem nav gaidāma.

Vienlaicīga lietošana ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem metformīnu, glibenklamīdu vai akarbozi

neizraisīja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību ar rosiglitazonu. Mērena alkohola

daudzum

a uzņemšana kopā ar rosiglitazonu

neietekmē glikēmijas kontroli.

Klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar digoksīnu, CYP2C9 substrātu varfarīnu, CYP3A4 substrātiem

nifedipīnu, etinilestradiolu vai noretindronu pēc to vienlaicīgas lietošanas ar rosiglitazonu nenovēroja.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Ir ziņots, ka rosiglitazons šķērso cilvēka placentu un ir konstatējams augļa audos.

Nav iegūti pietiekami dati no rosiglitazona lietošanas grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Rosiglitazonu nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Rosiglitazons ir konstatēts eksperimenta dzīvnieku pienā. Nav zināms, vai barojot ar krūti, bērns tiek

pakļauts medikamenta iedarbībai. Tāpēc sievietes nedrīkst lietot rosiglitazonu bērna zīdīšanas periodā.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

NDIA neietek

mē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Klīnisko pētījumu dati

Blakusparādības katrai terapijas shēmai turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu grupām un

absolūtajam biežumam. No devas atkarīgu blakusparādību biežuma kategorijas attiecas uz

rosiglitazona lielāko devu. Blakusparādību biežuma kategorijās nav uzskaitīti citi faktori, ieskaitot

dažādu pētījumu ilgumu, iepriekš esošo stāvokli un pacienta sākotnējos parametrus. Blakusparādību

biežuma kategorijas, kas tika noteiktas, pamatojoties uz klīnisko pētījumu pieredzi, var neatspoguļot

blakusparādību biežum

u, kas radās zāļu lietošanas parastās klīniskās prakses la

ikā. Blakusparādību

biežums definēts kā: ļoti bieži

1/10; bieži

1/100, <1/10 un retāk

1/1000, <1/100.

1.tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas konstatētas pārskatā par klīniskajiem pētījumiem, kuros tika

iekļauti vairāk nekā 5000 ar rosiglitazonu ārstēti pacienti. Katras orgānu sistēmas grupas ietvaros

rosiglitazona monoterapijas blakusparādības tabulā uzskaitīts biežuma samazināšanās secībā. Katra

biežuma sagrupējuma ietvaros blakusparādības ir uzskaitītas to smaguma samazināšanās secībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

1.tabula. Pēc klīnisko pētījumu datiem apkopoto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Blakusparādību biežums attiecīgajā terapijas shēmā

RSG

RSG + MET

RSG + SU

RSG +MET

+SU

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

anēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

leikopēnija

Bieži

trombocitopēnija

Bieži

granulocitopēnija

Bieži

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hiperholesterinēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

hipertrigliceridēmija

Bieži

Bieži

hiperlipidēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

svara pieaugums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

pastiprināta ēstgriba

Bieži

Retāk

hipoglikēmija

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis*

Bieži

Bieži

galvassāpes*

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

sirds mazspēja

Bieži

Bieži

Bieži

sirds išēmija

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

aizcietējums

Bieži

Bieži

Bieži

Bieži

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

kaulu lūzumi

Bieži

Bieži

Bieži

mialģija*

Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

tūska

Bieži

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

RSG - Rosiglitazona monoterapija; RSG + MET – Rosiglitazons ar metformīnu; RSG + SU –

Rosiglitazons ar sulfonilurīnvielu; RSG + MET + SU – Rosiglitazons ar metformīnu un

sulfonilurīnvielu

*biežuma kategorija šo blakusparādību fona sastopamībai, kas iegūta no klīnisko pētījumu datiem par

placebo grupu, ir ‘bieži’.

Par hiperholesterinēmiju tika ziņots līdz 5,3% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu

(monoterapija, divkārša vai trīskārša perorāla terapija). Paaugstinātais kopējā holesterīna līmenis bija

saistīts gan ar ZBL holesterīna, gan ar ABL holesterīna daudzuma palielināšanos, bet kopējā

holesterīna : ABL holesterīna attiecība nemainījās vai uzlabojās ilgstošos pētījumos. Šī palielināšanās

kopumā parasti bija viegla vai mērena un parasti neprasīja terapijas pārtraukšanu.

Biežāka sirds mazspējas rašanās tika novērota, ja rosiglitazons tika pievienots terapijas shēmām ar

sulfonilurīnvielu (divkāršā vai trīskāršā terapijā), un biežāk radās, lietojot 8 mg rosiglitazona,

salīdzinot ar 4 mg rosiglitazona (kopējā dienas deva). Galvenajā dubultaklajā pētījumā sirds mazspējas

biežums, lietojot trīskāršu perorālo terapiju, bija 1,4%, salīdzinot ar 0,4%, lietojot metformīna plus

sulfonilurīnvielas divkāršo terapiju. Sirds mazspējas biežums, lietojot kombināciju ar insulīnu

Zāles vairs nav reğistrētas

(rosiglitazons pievienots apstiprinātai insulīna terapijai), bija 2,4%, salīdzinot ar insulīna

monoterapiju, 1,1%. Turklāt pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju I – II stadijā pēc NYHA

klasifikācijas placebo kontrolētā, vienu gadu ilgā pētījumā tika konstatēta sirds mazspējas

pastiprināšanās vai iespējama pastiprināšanās 6,4% pacientu, kuri tika ārstēti ar rosiglitazonu,

salīdzinājumā ar 3,5% placebo grupā.

42 apkopotu īslaicīgu klīnisko pētījumu datu retrospektīvā analīzē ar sirds mazspēju tipiski saistīto

blakusparādību vispārējais biežums lielāks bija rosiglitazonu saturošās terapijas shēmās – 2,00%

salīdzinājumā ar 1,53% [riska koeficients (RK) 1,30 (95% ticamības intervāls (TI) 1,004 – 1,69)]

kombinētu aktīvu un placebo salīdzinošo līdzekļu lietotājiem. Šis risks palielinājās, pievienojot

rosiglitazonu insulīnam, un pacientiem, kas saņem nitrātus diagnosticētas sirds išēmiskas slimības dēļ.

Šīs retrospektīvās analīzes precizējumā, kas ietvēra vēl 10 pētījum

us, kas atbilda iekļaušanas

kritērijiem, bet nebija pieejam

i oriģinālās analīzes veikšanas laikā, ar sirds išēmiju tipiski saistīto

gadījumu kopējais biežums rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām (2,21%) nebija statistiski

atšķirīgs, salīdzinot ar aktīvās vielas un placebo salīdzināmo kombināciju – 2,08% [RK 1,098 (95% TI

0,809 – 1,354)]. Prospektīvā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā (vidējais novērošanas ilgums

5,5 gadi) primārā mērķa parametra – kardiovaskulāras nāves vai hospitalizācijas gadījumu –

sastopamība rosiglitazona un aktīvu salīdzinošo līdzekļu lietotājie

m bija līdzīga [RK 0,99 (9

TI 0,85 – 1,16)]. Divi citi ilgstoši, prospektīvi, nejaušināti, kontrolēti klīniskie pētījumi (9620 pacienti,

katra pētījuma ilgums > 3 gadi), kuros salīdzināja rosiglitazonu ar dažiem citiem reģistrētiem

perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai placebo, neapstiprināja vai izslēdza iespējamo sirds išēmijas

risku. Kopumā pieejamie dati par sirds išēmijas risku ir nepārliecinoši.

Ilgstoši pētījumi liecina par palielinātu kaulu lūzumu sastopamību pacientiem, īpaši sievietēm, kas

lieto rosiglitazonu. Monoterapijas pētījumā sastopamība sievietēm, kas lietoja rosiglitazonu, bija 9,3%

(2,7 pacientēm uz 100 pacientgadiem), salīdzinot ar 5,1% (1,5 pacientēm uz 100 pacientgadiem)

pacientēm, kas lietoja metformīnu vai 3,5% (1,3 pacientēm uz 100 pacientgadiem) sievietēm, kas

lietoja glibenklamīdu. Citā ilgstošā pētījumā kaulu lūzumu sastopamība kombinētas rosiglitazona

grupas pacientiem, salīdzinot ar aktīvu kontrolgrupu, bija palielināta [8,3% pret 5,3%, riska attiecība

1,57 (95% TI 1,26 – 1,97)]. Lūzumu risks sievietēm, salīdzinot ar kontrolgrupu [11,5% pret 6,3%,

riska attiecība 1,82 (95% TI 1,37 – 2,41)], bija lielāks nekā vīriešiem, salīdzinot ar kontrolgrupu [5,3%

pret 4,3%, riska attiecība 1,23 (95% TI 0,85 – 1,77)]. Nepieciešami papildu dati, lai noskaidrotu, vai

pēc ilgāka novērošanas perioda vīriešiem lūzu

mu risks ir palielināts. Lielākā daļa lūzumu

bija augšējās

ekstremitātēs un apakšējo ekstremitāšu distālā daļā (skatīt apakšpunktu 4.4).

Dubultmaskētos klīniskos pētījumos ar rosiglitazonu AlAT paaugstināšanās trīs reizes virs normas

augšējās robežas bija novērojama tikpat bieži kā ar placebo (0,2 %) un retāk nekā ar tā aktīvajiem

līdziniekiem (0,5 % ar metformīnu / sulfonilurīnvielas preparātiem). Ar aknām un žults izvadsistēmu

saistīto blakusefektu biežums visās terapijas grupās bija

<

1,5 % un līdzīgs kā placebo.

Pēcreģistrācijas novērošanas dati

Papildus blak

usparādībām, kas tika konstatētas klīniskajos pētījumos, 2.tabulā attēlotās

blakusparādības tika konstatētas rosiglitazona pēcreģistrācijas lietošanā. Blakusparādību biežums

definēts kā: reti =1/10 000, <1/1000 un ļoti reti <1/10 000, ieskaitot atsevišķus ziņojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.tabula. Pēcreģistrācijas novērošanā konstatēto blakusparādību biežums

Blakusparādība

Biežums

Vielmaiņas un uztures traucējumi

straujš un pārmērīgs svara pieaugums

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

(skat. Ādas un zemādas audu bojājumi)

anafilaktiska reakcija

Ļoti reti

Acu bojājumi

makulāra tūska

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

sastrēguma sirds mazspēja/plaušu tūska

Reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu darbības traucējumi, ko galvenokārt konstatē sakarā ar aknu

enzīmu aktivitātes paaugstināšanos

Reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

(skat. Imūnās sistēmas traucējumi)

angioneirotiskā tūska

Ļoti reti

ādas reakcijas (piemēram, nātrene, nieze, izsitumi)

Ļoti reti

Retos gadījumos ziņots par paaugstinātu aknu enzīmu aktivitāti un hepatocelulāru disfunkciju. Ļoti

retos gadījumos ziņots par letālu iznākumu.

4.9

Pārdozēšana

Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Klīniskajos pētījumos brīvprātīgajiem

rosiglitazona vienreizējās perorālās devas bija līdz pat 20 mg, un tās tika panestas labi.

Pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt atbilstošu balstterapiju atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa.

Rosiglitazons ļoti labi saistās ar olbaltumvielām, tāpēc to nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5.

FARMA

KOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perorāli hipoglikemizējoši līdzekļi, tiazolidīndioni, ATĶ kods: A10 BG 02

Rosiglitazons ir selektīvs PPAR

(peroksisomālie proliferatoru aktivētie gamma receptori) nukleāro

receptoru agonists, tiazolidīndionu grupas antidiabētisks līdzeklis. Tas samazina glikēmiju, samazinot

taukaudu, skeleta muskuļu un aknu insulīnrezistenci.

Preklīniskās izpētes dati

Rosiglitazona hipoglikemizējošā aktivitāte pierādīta daudzos 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku

modeļos. Bez tam 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku modeļos pierādīts, ka rosiglitazons saglabā beta

šūnu funkciju, par ko liecina aizkuņģa dziedzera sa

liņu masas un insulīna daudzuma palielināšanās, un

aizkavē neslēptās hiperglikēmijas attīstīšanos. Žurkām un pelēm rosiglitazons nestimulēja aizkuņģa

dziedzera insulīna sekrēciju un neizraisīja hipoglikēmiju. Galvenais metabolīts (parahidroksisulfāts)

ar izteiktu afinitāti pret šķīstošo cilvēka PPAR

uzrādīja relatīvi augstu aktivitāti glikozes tolerances

testā adipozām pelēm. Šī novērojuma klīniskā nozīme pilnīgi nav noskaidrota.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīnisko pētījumu dati

Rosiglitazona glikozes līmeni pazeminošais efekts iestājas pakāpeniski, maksimālā glikozes līmeņa

pazemināšanās plazmā tukšā dūšā (

FPG

) notiek aptuveni pēc 8 terapijas nedēļām. Glikēmijas

kontroles uzlabošanās ir saistīta ar glikozes līmeņa pazemināšanos gan tukšā dūšā, gan pēc ēšanas.

Rosiglitazona lietošana ir saistīta ar ķermeņa masas palielināšanos. Preparāta darbības mehānisma

pētījumos tika konstatēts, ka ķermeņa masas palielināšanos galvenokārt rada zemādas tauku daudzuma

pieaugums ar viscerālo un intrahepatisko tauku daudzuma samazināšanos.

Saskaņā ar ro

siglitazona darbības mehānism

u, rosiglitazons samazināja insulīnrezistenci un uzlaboja

aizkuņģa dziedzera beta šūnu funkciju. Uzlabotā glikozes līmeņa kontrole bija saistīta arī ar

ievērojamu brīvo taukskābju daudzuma samazināšanos. Sakarā ar dažādajiem, bet savstarpēji

papildinošajiem darbības mehānismiem divu medikamentu kombinētā perorālā terapija ar

rosiglitazonu un sulfonilurīnvielas preparātu vai metformīnu rada papildinošu efektu uz glikozes

līmeņa kontroli 2.tipa cukura diabēta slimniekiem.

Pētījumos, kuru maksimālais ilgums bija 3 gadi, rosiglitazonu dodot vienreiz vai divreiz dienā,

novēroja ilgstošu glikozes līmeņa kontroles uzlabošanos (

FPG

un HbA1c). Izteiktāka glikozes līmeni

pazeminošā ietekme novērota adipoziem pacientiem. Rezultējošs pētījums ar rosiglitazonu nav veikts,

tāpēc ilgtermiņa ieguvums, kas saist

īts ar uzlaboto glikēmijas kontroli, nav pierādīts.

Aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā (rosiglitazons līdz 8 mg dienā un metformīns līdz 2000 mg

dienā), kas ilga 24 nedēļas, piedalījās 197 bērni (vecumā no 10 līdz 17 gadiem) ar 2. tipa diabētu.

HbA1c rādītāja uzlabošanās, salīdzinot ar sākotnējo, bija statistiski nozīmīga tikai metformīna grupā.

Netika pierādīts, ka rosiglitazons nav mazāk iedarbīgs par metformīnu. Pēc rosiglitazona terapijas

neradās jauni drošības apsvēru

mi par lietošanu bērniem, salīdzinot ar pieaugušiem

pacientiem ar 2.

tipa cukura diabētu. Nav pieejami ilgtermiņa efektivitātes un drošības dati pediatriskiem pacientiem.

ADOPT (

A Diabetes Outcome Progression Trial

) bija daudzcentru, dubultmaskēts, kontrolēts

pētījums, kurā ārstēšanas ilgums bija 4 – 6 gadi (vidējais ilgums 4 gadi) un kura gaitā rosiglitazonu

devās no 4 līdz 8 mg dienā salīdzināja ar metformīnu (500 - 2000 mg dienā) un glibenklamīdu (2,5 -

15 mg dienā) 4351 ar zālēm neārstētam pacientam, kam bija nesen (≤3 gadi) diagnosticēts 2. tipa

cukura diabēts. Pētījuma laikā (ārstēšanas ilgums līdz 72 mēnešiem) rosiglitazona terapija ievērojami

samazināja monoterapijas nesekmīguma risku (

FPG

> 10,0 mmol/l) — par 63% salīdzinājumā ar

glibenklamīdu (riska koefi

cients 0,37, TI 0,30

– 0,45) un par 32% salīdzinājumā ar metformīnu (riska

koeficients 0,68, TI 0,55 – 0,85). Tas nozīmē, ka ārstēšanas nesekmīguma kumulatīvais biežums ar

rosiglitazonu ārstētiem pacientiem ir 10,3%, ar metformīnu ārstētiem pacientiem — 14,8% un ar

glibenklamīdu ārstētiem pacientiem — 23,3%. Kopumā rosiglitazona, glibenklamīda un metformīna

grupā citu iemeslu, nevis monoterapijas nesekmīguma dēļ, no pētījuma izstājās attiecīgi 43%, 47% un

42% pacientu. Iegūto datu nozīme attiecībā uz slimības progresēšanu vai uz mikrovaskulāru vai

makrovaskulāru iznākumu nav noteikta (skatīt apakšpunktu 4.8). Šajā pētījumā novērotās nevēlamās

blakusparādības atbilda katra terapijas v

eida zināma

jam blakusparādību profilam, ieskaitot pastāvīgu

ķermeņa masas palielināšanos, lietojot rosiglitazonu. Papildus novērots palielināts kaulu lūzumu

biežums sievietēm, kas ārstētas ar rosiglitazonu (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.8).

RECORD (

Rosiglitazone Evaluated for Cardiac Outcomes and Regulation of glycaemia in Diabetes

pētījums bija liels (4447 pacienti), atklāts, prospektīvs, kontrolēts pētījums (vidējais novērošanas

ilgums 5,5 gadi), kurā pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas nepietiekami kontrolēts ar metformīnu vai

sulfonilurīnvielas preparātu, tika randomizēti, lai papildus saņemtu rosiglitazonu vai metformīnu, vai

sulfonilurīnvielas preparātu. Vidējais slimošanas ilgums ar cukura diabētu šiem pacientiem bija

apmēram 7 gadi. Izskatītais primārais mērķa parametrs bija hospitalizācija kardiovaskulāra traucēju

dēļ (arī hospit

alizācija sirds mazspējas dēļ) vai kardiovaskulāra nāve. Vidējās devas randomizētās

ārstēšanas beigās norādītas turpmāk tabulā:

Zāles vairs nav reğistrētas

Randomizētā ārstēšana

Vidējā (SN) deva randomizētās ārstēšanas beigās

Rosiglitazons (vai nu sulfonilurīnvielas

preparāts vai metformīns)

6,7 (1,9) mg

Sulfonilurīnvielas preparāts (pamatā

metformīns)

Glimepirīds*

3,6 (1,8) mg

Metformīns (pamatā sulfonilurīnvielas

preparāts)

1995,5 (682,6) mg

*Līdzīgas relatīvās efektīvās devas (t.i., apmēram puse no maksimālās devas) citiem sulfonilurīnvielas

preparātiem (glibenklamīdam un gliklazīdam).

† Pacienti, kas saņēma randomizējot noteikto ārstēšanu kombinācijā ar atbilstošu pamatārstēšanu, un

ar novērtējamiem datiem.

Izskatītā primārā mērķa parametra gadījumu skaita atšķirību rosiglitazona lietotājiem (321/2220),

salīdzinot ar aktīvo kontrolgrupu (323/2227), nenovēroja (RK 0,99, TI 0,85 - 1,16), sasniedzot iepriekš

noteikto līdzvērtīguma kritēriju 1,20 (līdzvērtīguma p = 0,02). RK un TI galvenajiem sekundārajiem

mērķa parametriem bija šāds: jebkāda cēloņa izraisīta nāve (RK 0,86, TI 0

,68 - 1,08),

MACE

Ma

jor

Adverse Cardiac Events

– smagas kardioloģiskas blakusparādības: kardiovaskulāra nāve, akūts

miokarda infarkts, insults) (RK 0,93, TI 0,74 - 1,15), kardiovaskulāra nāve (RK 0,84, TI 0,59 - 1,18),

akūts miokarda infarkts (RK 1,14, TI 0,80 - 1,63) un insults (RK 0,72, TI 0,49 - 1,06). Apakšpētījumā

pēc 18 mēnešiem, pievienojot rosiglitazonu, terapija ar divām zālēm HbA1c samazināja ne sliktāk kā

sulfonilurīnvielas preparāta un metformīna kombinācija. Nobeiguma analīzē pēc 5 gadiem ārstēšanas

laikā ar randomizētu divu līdzekļu kombinētu terapiju novēroja koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos

no sākotnējā l

ieluma par 0,14% pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus metformīnam,

salīdzinot

ar palielināšanos par 0,17% pacientiem, kas lietoja sulfonilurīnvielas preparātu papildus metformīnam

(ārstēšanas atšķirības p<0,0001). Koriģētu HbA1c vidējo samazināšanos par 0,24% novēroja

pacientiem, kas lietoja rosiglitazonu papildus sulfonilurīnvielas preparātam, salīdzinot ar HbA1c

samazināšanos par 0,10% pacientiem, kas lietoja metformīnu papildus sulfonilurīnvielas preparātam

(ārstēšanas atšķirības p=0,0083). Rosiglitazonu saturošām ārstēšanas shēmām, salīdzinot ar aktīvu

kontrolgrupu, bija nozīmīgi lielāks sirds mazspējas (letālas un neletālas) (RK 2,10, TI 1,35 - 3,27) un

kaulu lūzumu (riska attiecība 1,57, TI 1,26 - 1,97) sastopamības biežums (skatīt apakšpunktus 4.4 un

4.8). Kardiovaskulārā novērošana tika pārtraukta pavisam

564 pacientiem, kas veidoja 12,3%

rosiglitazonu lietojošu pacientu un 13% kontrolgrupas pacientu; radot 7,2% pacientgadu zaudējumu

kardiovaskulāru gadījumu novērošanā un 2,0% pacientgadu zaudējumu jebkāda cēloņa izraisītas

mirstības novērošanā.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rosiglitazona absolūtā biopieejamība pēc 4 vai 8 mg perorālas devas ir aptuveni 99 %. Maksimālā

rosiglitazona koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 stundu pēc devas ieņemšanas.

Terapeitisko devu robežās koncentrācija plazmā ir aptuveni proporcionāla devai.

Rosiglitazona lietošana kopā ar ēdienu nemainīja kopējo medikamenta iedarbību (AUC), lai gan,

salīdzinot ar medikamenta lietošanu tukšā dūšā, tika novērota neli

ela C

samazināšanās (apmēram

par 20 % līdz 28 %) un t

aizkavēšanās (apm. 1,75 stundas). Šīs nelielās izmaiņas nav klīniski

nozīmīgas, tāpēc rosiglitazonu nav nepieciešams ordinēt kādā īpašā laikā attiecībā pret ēdienreizēm.

Rosiglitazona uzsūkšanos neietekmē kuņģa pH paaugstināšanās.

Izplatīšanās

Rosiglitazona izplatīšanās tilpums veseliem brīvprātīgajiem ir aptuveni 14 litri. Rosiglitazona saistība

ar plazmas olbaltumvielām ir augsta (aptuveni 99,8 %), un to neietekmē koncentrācija vai vecums.

Galvenā metabolīta (parahidroksisulfāta) saistīšanās ar olbaltumvielām ir ļoti augsta (>99,99 %).

Zāles vairs nav reğistrētas

Metabolisms

Rosiglitazona metabolisms ir plašs, nepārveidotā formā medikaments neizdalās. Galvenie

metabolisma ceļi ir N - demetilēšana un hidroksilēšana, kam seko konjugēšana ar sulfātu un

glikuronskābi. Nav pilnībā noskaidrots, vai galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam) ir nozīme

rosiglitazona kopējā antidiabētiskajā aktivitātē cilvēka organismā, un nav iespējams izslēgt metabolīta

ietekmi. Tomēr tas nerada šaubas par preparāta drošību attiecībā uz mērķgrupu vai īpašām pacientu

grupām, jo aknu darbības traucējumi ir kontrindikācija medikamenta lietošanai, un III fāzes klīniskos

pētījumos bija iekļauts ievērojams skaits vecāka gadagājuma pacientu un pacienti ar viegliem vai

vidēji izteikti

em nieru darbības traucējumiem

Pētījumi

in vitro

liecina, ka rosiglitazonu metabolizē galvenokārt CYP2C8 un tikai nelielā mērā

CYP2C9.

Tā kā rosiglitazons

in vitro

būtiski neinhibē CYP1A2, 2A6, 2C19, 2D6, 2E1, 3A vai 4A, ir maza

iespēja, ka radīsies metabolisma izraisīta mijiedarbība ar vielām, kuras metabolizē šie P450 izoenzīmi.

Rosiglitazons

in vitro

mēreni inhibē CYP2C8 (IC

M) un nedaudz inhibē CYP2C9 (IC

(skatīt apakšpunktu 4.5).

In vivo

mijiedarbības pētījums ar varfarīnu liecināja, ka

in vivo

nenotiek

rosiglitazona mijiedarbība ar CYP2C9 substrātiem.

Eliminācija

Rosiglitazona kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 3 l/stundā, un rosiglitazona terminālais

eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 – 4 stundas. Nav novērota rosiglitazona negaidīta kumulācija,

lietojot to vienreiz vai divreiz dienā. Ekskrēcija notiek galvenokārt ar urīnu, šādi izdalās apmēram 2/3

devas, bet ar izkārnījumiem izdalās aptuveni 25 % devas. Ar urīnu vai izkārnījumiem neizmainīts

medikaments netiek izdalīts. Terminālais radioaktivitātes eliminācijas pusperiods ir gandrīz 130

stundas, tas norāda, ka metabolītu eliminācija ir ļoti lēna. Pēc atkārt

otām devām

iespējama metabolītu

kumulācija plazmā, sevišķi galvenajam metabolītam (parahidroksisulfātam), kam ir paredzama 8-

kārtīga kumulācija.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē nebija ievērojamas rosiglitazona

farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Vecāka gadagājuma cilvēki: kopējā populācijas farmakokinētiskajā analīzē netika konstatēts, ka

vecums būtiski ietekmētu rosiglitazona farmakokinētiku.

Bērni un pusaudži: populācijas farmakokinētiskā analīze, kurā tika iekļauti 96 pe

diatriskie pacienti

vecumā no 10 līdz 18 gadi

em ar svaru no 35 līdz 178 kg, norādīja uz līdzīgu vidējo CL/F bērniem un

pieaugušajiem. Individuālie CL/F rādītāji pediatriskajā populācijā bija tādās pašās robežās kā

individuālie pieaugušo dati. Šķiet, ka CL/F pediatriskajā populācijā nav atkarīgs no vecuma, bet

palielinās saistībā ar svaru.

Aknu funkciju traucējumi: aknu cirozes slimniekiem ar mērenu (

Child-Pugh

B) aknu mazspēju

nesaistītā C

un AUC bija par 2 un 3 reizes lielāki nekā pacientiem bez aknu patoloģijas.

Variabilitāte starp pacientiem bija augsta, nesaistītā AUC lielums dažādiem pacientiem atšķīrās 7

reizes.

Nieru mazspēja: slimniekiem ar nieru mazspēju vai nieru slimību beigu stadijā ar pastāvīgu dialīzi

nav klīniski nozīmīgu rosiglitazona farmakokinētikas atšķirību.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Nevēlamie efekti ar iespējamu klīnisku nozīmi, ko novēroja pētījumos ar dzīvniekiem, bija sekojoši:

plazmas tilpuma palielināšanās ar sarkano asins šūnu skaita samazināšanos un sirds masas

palielināšanās. Tika novērota arī aknu masas palielināšanās, AlAT aktivitātes palielināšanās plazmā

(tikai suņiem), taukaudu masas palielināšanās. L

īdzīgi efekti jau agrāk tika novēroti ar citiem

tiazolidīndioniem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos konstatēts, ka rosiglitazona ievadīšana žurkām vidējā/vēlīnā

gestācijas periodā bija saistīta ar augļa nāvi un aizkavētu augļa attīstību. Bez tam rosiglitazons nomāca

estradiola un progesterona sintēzi olnīcās un pazemināja šo hormonu līmeni plazmā, ietekmējot

meklēšanās/menstruālo ciklu un fertilitāti (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ģimenes adenomatozās polipozes izpētes dzīvnieku modelī rosiglitazona ievadīšana devā, kas 200

reizes pārsniedza farmakoloģiski aktīvo devu, palielināja audzēju skaitu resnajā zarnā. Šīs atr

ades

nozīme nav zināma.

Tomēr rosiglitazons sekmēja diferenciāciju un mutagēno pārmaiņu

atgriezeniskumu cilvēka resnās zarnas šūnās

in vitro

. Bez tam rosiglitazons nebija genotoksisks

in

vivo

in vitro

genotoksicitātes pētījumos, un pētījumos ar 2 sugu grauzējiem visā to dzīves garumā

nebija resnās zarnas audzēju pazīmju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

hipromeloze

mikrokristāliskā celuloze

laktozes monohidrāts

magnija stearāts.

Tabletes apvalks

(Opadry pink OY-L-24803)

:

hipromeloze 6cP

titāna dioksīds E171

makrogols 3000

laktozes monohidrāts

glicerīna triacetāts

sarkanais dzelzs oksīds E 1

6.2

Nesaderība

Nav piemēroja

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Necaurspīdīgi blisteriepakojumi (PVH/alumīnijs). Iepakojumi pa 7, 28, 84, 90 vai 112 apvalkotām

tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SmithKline Beecham Ltd, 980 Great West Road, Brentford, Middlesex TW8 9GS, Lielbritānija.

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/00/137/010-012, EU/1/00/137/015, EU/1/00/137/018

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2000. gada 11. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 11. jūlijs.

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2010. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/230001/2010

EMEA/H/C/268

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Avandia

rosiglitazons

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Avandia. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu

reģistrācijas apliecības piešķiršanas atzinumu un ieteikumus par Avandia lietošanu.

Kas ir Avandia?

Avandia ir zāles, kas satur aktīvo vielu rosiglitazonu. Tās ir pieejamas tabletēs (rozā: 2 mg; oranžas: 4

mg; sarkani brūnas: 8 mg).

Kāpēc lieto Avandia?

Avandia lieto pieauguši pacienti ar 2. tipa diabētu, īpaši tie, kam ir liekais svars. Tās lieto papildus

diētai un fiziskiem vingrinājumiem.

Avandia lieto vienas pašas pacientiem, kuriem nav piemērots metformīns (citas zāles pret diabētu).

Avandia var lietot arī kopā ar metformīnu, ārstējot pacientus, kuru stāvokli nevar pietiekami kontrolēt

tikai ar metformīnu, vai kopā ar sulfonilkarbamīdu (citu pretdiabēta līdzekli), ja metformīns nav

piemērots ("duālā terapija").

Avandia var lietot arī kopā ar metformīnu un sulfonilkarbamīdu pacientiem, kuru stāvokli nevar

pietiekami kontrolēt pat ar perorālu duālo terapiju ("trīskāršā terapija").

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Avandia?

Ieteicamā Avandia sākumdeva ir 4 mg dienā, vienreiz vai divreiz pa 2 mg dienā. Ja nepieciešams labāk

regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs, devu pēc astoņām nedēļām var palielināt līdz 8 mg dienā, bet

jāievēro zināma piesardzība pacientiem, kas lieto arī sulfonilkarbamīdu, jo pastāv šķidruma aiztures

risks. Tabletes ir jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Zāles vairs nav reğistrētas

Avandia

EMA/230001/2010

Lappuse 2/3

Avandia darbojas?

2. tipa diabēts ir slimība, kuras gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna, lai

regulētu glikozes līmeni pacienta asinīs, vai arī organisms nespēj insulīnu izmantot efektīvi. Avandia

aktīvā viela rosiglitazons padara šūnas (taukaudus, muskuļaudus un aknu šūnas) jutīgākas pret

insulīnu, līdz ar to ļaujot organismam labāk izmantot paša radīto insulīnu. Tā rezultātā samazinās

glikozes līmenis asinīs, palīdzot kontrolēt 2. tipa diabētu.

Kā noritēja Avandia izpēte?

Atsevišķi lietotas Avandia salīdzināja ar placebo (fiktīvu līdzekli), metformīnu un glibenklamīdu

(sulfonilkarbamīdu). Pētīja arī Avandia ietekmi uz pacientiem, kuri lietoja metformīnu,

sufonilkarbamīdu vai abus – metformīnu un sufonilkarbamīdu. Pētījumos noteica par glikozilēto

hemoglobīnu (HbA1c) dēvētās vielas koncentrāciju asinīs, kas ļauj novērtēt, cik labi tiek regulēts

glikozes līmenis asinīs.

Kāds ir Avandia iedarbīgums šajos pētījumos?

Atsevišķi lietotas Avandia bija efektīvāks par placebo HbA1c samazināšanā. Lietošana kopā ar citām

pretdiabēta zālēm vēl straujāk samazināja HbA1c līmeni, kas norāda, ka glikozes līmenis asinīs ir kļuvis

vēl zemāks.

Kāds pastāv risks, lietojot Avandia?

Visizplatītākās Avandia blakusparādības (vienam līdz desmit pacientiem no simts) ir anēmija

(nepietiekams daudzums sarkano asinsķermenīšu) un tūska, kā arī hiperholersterēmija (augsts

holesterīna daudzums asinīs), hipertriglicerēmija (augsts triglicerīdu (tauku paveids) līmenis asinīs),

hiperlipēmija (augsts tauku līmenis asinīs), svara pieaugums, apetītes palielināšanās, miokarda išēmija

(sirds muskuļa nepietiekama apgāde ar skābekli), aizcietējumi, kaulu lūzumi un hipoglikēmija (zems

glikozes līmenis asinīs). Ja Avandia lieto kopā ar citiem pretdiabēta līdzekļiem, var rasties citas

blakusparādības. Ārstiem jānovēro pacientu šķidruma aizture, jo tā var izraisīt sirdsdarbības

traucējumus (sirds nespēju apgādāt organismu ar pietiekamu asins daudzumu). Pilns visu Avandia

izraisīto blakusparādību saraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Avandia nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret rosiglitazonu vai kādu citu šo zāļu

sastāvdaļu. Tās nedrīkst lietot pacienti, kuriem ir sirdsdarbības traucējumi, aknu problēmas, "akūts

koronārais sindroms", piemēram, nestabila stenokardija (asas, mainīgas intensitātes sāpes pakrūtē)

vai dažāda veida sirdslēkmes, vai diabēta komplikācijas (diabētiskā ketoacidoze vai diabētiskā

prekoma).

Avandia devas, iespējams, jāpielāgo, tās lietojot vienlaikus ar noteiktām citām zālēm, piemēram,

gemfibrozilu vai rifampicīnu. Pilns šo zāļu apraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Kāpēc Avandia tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Avandia, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica

izsniegt Avandia reģistrācijas apliecību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Avandia

EMA/230001/2010

Lappuse 3/3

Cita informācija par Avandia

Eiropas Komisija 2000. gada 11. jūlijā izsniedza Avandia reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā, uzņēmumam SmithKline Beecham. Pēc desmit gadiem reģistrācijas apliecību atjaunoja

nākamajiem pieciem gadiem.

Pilns Avandia EPAR teksts ir atrodams šeit

. Sīkākas ziņas par ārstēšanu ar Avandia pieejamas zāļu

lietošanas pamācībā (kas arī ir daļa no EPAR) vai iegūstamas, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 2010. gada maijā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju