Arixtra

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

29-11-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
fondaparinuksa nātrijs
Pieejams no:
Aspen Pharma Trading Limited
ATĶ kods:
B01AX05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
fondaparinux sodium
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Vēnu Tromboze, Plaušu Embolija, Miokarda Infarkts, Stenokardija, Nestabila
Ārstēšanas norādes:
5 mg / 0. 3 ml un 2 ml. 5 mg / 0. 5-ml šķīduma injekcijām Novēršanai vēnu trombembolisku notikumu (VTE) pieaugušajiem lielus ortopēdiskās ķirurģijas apakšējo ekstremitāšu, piemēram, gūžas lūzumu, galvenais ceļgala operācija, vai hip-protezēšanas. Novērstu VTE pieaugušajiem veikta vēdera operācija, kas tiek uzskatītas par augsta riska trombembolisku komplikāciju, piemēram, pacientiem, kam veic vēdera dobuma vēža operācijas. Novērstu VTE pieaugušo medicīnas pacientiem, kuri tiek uzskatīti par augsta riska VTE un kuras ir izņemtas no apgrozības sakarā ar akūtu slimību, piemēram, sirds mazspēju un / vai akūtas elpošanas traucējumi un / vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimībām. Ārstēšana pieaugušajiem ar akūtu simptomātiska spontāni virspusēji-vēnu tromboze, apakšējo ekstremitāšu bez vienlaicīgas dziļa vēnu tromboze. 5 mg / 0. 5-ml šķīduma injekcijām Attieksmi pret nestabilu stenokardiju vai ne-ST-segmenta-paaugstinājuma miokarda infarkts (UA/NSTEMI) pieaugušiem pacientiem, kuriem steidzami (< 120 min) invazīv
Produktu pārskats:
Revision: 29
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000403
Autorizācija datums:
2002-03-20
EMEA kods:
EMEA/H/C/000403

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

29-11-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

08-10-2010

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

29-11-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

29-11-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

29-11-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Arixtra 1,5 mg/0,3 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

3.

Kā lietot Arixtra

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Arixtra

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

Arixtra ir zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks līdzeklis

Arixtra sastāvā ir sintētiska sastāvdaļa, ko sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas aptur Xa (“desmit-A”)

asinsreces faktora darbību asinīs un tādējādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (

trombozi

asinsvados.

Arixtra tiek lietots, lai:

novērstu asins recekļu veidošanos kāju vai plaušu asinsvados pēc ortopēdiskas operācijas

(piemēram, pēc gūžas un ceļa locītavas operācijas) vai operācijas vēdera dobumā;

novērstu asins recekļu veidošanos ierobežota kustīguma periodā akūtas slimības dēļ vai neilgi

pēc šī perioda;

ārstētu asins recekļus asinsvados, kas ir kāju ādas virsmas tuvumā (

virspusējo vēnu trombozi

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

Nelietojiet Arixtra šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir ļoti smaga nieru slimība.

Pastāstiet savam ārstam,

ja domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīkstat

lietot Arixtra.

Īpaša piesardzība, lietojot Arixtra, nepieciešama šādos gadījumos:

Pirms Arixtra lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums iepriekš ārstējoties ar heparīnu vai heparīnam līdzīgām zālēm bijušas

komplikācijas, kas izraisījušas trombocītu līmeņa samazināšanos asinīs (heparīna

inducēta trombocitopēnija);

ja Jums ir nekontrolētas asiņošanas

hemorāģijas

risks

, tai skaitā:

kuņģa čūla,

asinsreces traucējumi,

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi;

ja Jūs sverat mazāk nekā 50 kg.

Pastāstiet savam ārstam,

ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Bērni un pusaudži

Arixtra nav pārbaudīts lietošanai bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 17 gadiem.

Citas zāles un Arixtra

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, ko esat iegādājies bez receptes. Dažas zāles var ietekmēt Arixtra

darbību vai Arixtra var ietekmēt šo zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Arixtra nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūtas nepieciešamības.

Zīdīšana nav ieteicama ārstēšanas laikā ar Arixtra.

Ja Jūs esat

grūtniece

barojat bērnu ar krūti

ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas

konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Arixtra satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nesatur nātriju.

Arixtra pilnšļirces satur lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur lateksu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem, kuriem ir

paaugstināta jutība pret lateksu.

Pastāstiet savam ārstam

, ja Jums ir alerģija pret lateksu, pirms saņemat Arixtra.

3.

Kā lietot Arixtra

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir 2,5 mg reizi dienā, ko katru dienu injicē apmēram vienā laikā.

Ja Jums ir nieru slimība, devu var samazināt līdz 1,5 mg reizi dienā.

Kā lietot Arixtra

Arixtra injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļircēs ir iepildīta precīza Jums

nepieciešamā deva. 2,5 mg un 1,5 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus lūdzam

meklēt lapas otrā pusē.

Neinjicējiet

Arixtra muskulī.

Cik ilgi jālieto Arixtra

Jums jāturpina ārstēšana ar Arixtra, cik ilgi ārsts noteicis, jo Arixtra novērš nopietna stāvokļa rašanos.

Ja esat injicējis Arixtra vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu, cik drīz vien iespējams, jo ir palielināts

asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Arixtra

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties. Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties,

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nepārtrauciet lietot Arixtra bez konsultēšanās

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, Jums pastāv risks izveidoties asins receklim kāju

vai plaušu vēnās.

Pirms ārstēšanas pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse):

cilvēkiem, kuri lieto Arixtra, to novēro ļoti reti (līdz 1 no

10 000 cilvēkiem). Pazīmes ir šādas:

pietūkums, kas dažkārt skar seju vai muti (

angioedēma

) un apgrūtina rīšanu vai elpošanu,

ģībonis.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu

, ja Jums rodas šādi simptomi.

Pārtrauciet Arixtra

lietošanu.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

vairak nekā 1 no 100 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Arixtra.

asiņošana

(piemēram, asiņošana operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas asiņošana, deguna,

smaganu asiņošana),

anēmija

(sarkano asins šūnu skaita samazināšanās).

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

zilumu rašanās vai pietūkums (

tūska

slikta dūša vai vemšana,

sāpes krūtīs,

elpas trūkums,

izsitumi vai ādas nieze,

operācijas brūces sulošana,

drudzis,

trombocītu (asins šūnas, kas nodrošina asinsreci) skaita samazināšanās vai palielināšanās,

dažu aknu izdalītu ķīmisko vielu (

enzīmu

) līmeņa paaugstināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Arixtra.

alerģiskas reakcijas (tai skaitā nieze, pietūkums, izsitumi),

iekšēja asiņošana smadzenēs vai vēdera dobumā,

nemiers vai apmulsums,

galvassāpes,

ģībonis vai reibonis, pazemināts asinsspiediens,

miegainība vai nogurums,

pietvīkums,

klepus,

sāpes kājās vai vēderā,

caureja vai aizcietējums,

gremošanas traucējumi,

brūces infekcija,

bilirubīna (aknu izdalītas vielas) līmeņa paaugstināšanās asinīs,

kālija līmeņa samazināšanās asinīs.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Arixtra

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nesasaldēt.

Arixtra nav jāuzglabā ledusskapī.

Nelietot šīs zāles:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojat šķīdumā jebkādas daļiņas, vai tas ir mainījis krāsu;

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un uzreiz to neizmantojat.

Šļirču likvidēšana:

Neizmetiet zāles vai šļirces kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat. Tas palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Arixtra satur

Aktīvā viela ir 1,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,3 ml šķīduma injekcijām.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai

pielāgotu pH (skatīt 2. punktu).

Arixtra nesatur no dzīvnieku valsts iegūtus produktus.

Arixtra ārējais izskats un iepakojums

Arixtra ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Tas pieejams vienreizējas lietošanas pilnšļircē,

kas aprīkota ar drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc tās

izlietošanas. Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū var

nebūt pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Aspen Pharma Trading Limited, 3016 Lake Drive, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija.

Ražotājs:

Aspen Notre Dame de Bondeville, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0032 24009864

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Luxembourg/Luxemburg

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0035 227861279

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

България

Aspen Pharma Trading Limited

Teл.: 00359 24917582

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Magyarország

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 003

618480681aspenmedinfo@professionalinformati

on.co.uk

Česká republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00420 228880774

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Malta

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00356 21497982

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Danmark

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0045 78772887

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Nederland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0031 207095007

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Deutschland

Aspen Germany GmbH

Tel.: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Norge

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0047 21984376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Eesti

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Österreich

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0043

19284015aspenmedinfo@professionalinformatio

n.co.uk

Ελλάδα

Aspen Pharma Trading Limited.

Τηλ: 0030

2111768477aspenmedinfo@professionalinformat

ion.co.uk

Polska

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 0048 221253376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

España

Aspen Pharmacare España S.L.

Avenida Diagonal, 512

Planta Interior 1, Oficina 4

08006 Barcelona

Tel: 0034 952010137

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Portugal

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00351 300501243

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

France

Aspen France

Tél.: + 33 (0)1 39177000

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

România

Aspen Pharma Trading Limited.

Tel: 0040 316301169

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Hrvatska

Aspen Pharma Trading Limited

Slovenija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00385 17776395

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Tel: 003861 18888201

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ireland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Slovenská republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00421 233329930

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ísland

Aspen Pharma Trading Limited.

Sími: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Suomi/Finland

Aspen Pharma Trading Limited

Puh/Tel: 00358 974 790 156

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Italia

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0039 0687502429

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Sverige

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0046 856642572

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Κύπρος

Aspen Pharma Trading Limited

Τηλ: 00357 25030922

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

United Kingdom

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: +44 (0)1748 828 391

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Latvija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00371 66163124

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Liechtenstein

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Lietuva

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00370 5 214 0291

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Drošības šļirču veidi

Arixtra ir pieejama divu veidu drošības šļircēs, kas veidotas, lai pasargātu Jūs no saduršanās ar adatu

pēc injekcijas. Viena veida šļircēm ir

automātiska

adatas aizsargsistēma un otra veida šļircēm ir

manuāla

adatas aizsargsistēma.

Šļirces sastāvdaļas:

Adatas aizsargs

Virzulis

Pirkstu balsts

Drošības uzmava

1. attēls.

Šļirce ar

automātisku

adatas aizsargsistēmu

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

2. attēls

. Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

3. attēls.

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu,

uzbīdot adatai drošības uzmavu

PĒC

LIETOŠANAS

ARIXTRA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lietošanas instrukcija

Šie norādījumi attiecas uz abiem šļirču veidiem (ar automātisko un manuālo adatas aizsargsistēmu). Ja

norādījumi attiecībā uz kādu no šļircēm ir atšķirīgi, tas ir skaidri norādīts.

1. Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni. Noslaukiet ar dvieli.

2. Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet:

vai nav beidzies derīguma termiņš,

vai šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains un nesatur daļiņas,

vai šļirce nav atvērta vai bojāta.

3.

Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm zem nabas (

A

attēls).

Mainiet

injekcijas vietu

labajā vai kreisajā pusē

vēdera

lejasdaļā katrā injicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

nepatīkamas sajūtas injicēšanas vietā.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

5.

Noņemiet adatas aizsargu

, vispirms to pagriežot (

B1

attēls) un pēc tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces

korpusa (

B2

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas

, lai

nezaudētu zāles.

B1 attēls

B2 attēls

6.

Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

C

attēls).

C attēls

7.

Stingri turiet šļirci aiz pirkstu balsta.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā taisnā

leņķī (

D

attēls).

D attēls

8.

Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam

E

attēls).

E attēls

Šļirce ar automātisko sistēmu

9.

Atlaidiet virzuli,

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

F

attēls).

F attēls

Šļirce ar manuālo sistēmu

9.

Pēc injekcijas turiet šļirci vienā rokā, satverot drošības uzmavu; ar otru roku saņemiet

pirkstu balstu un stingri pavelciet atpakaļ. Tas atbrīvo uzmavu. Velciet uzmavu pāri

šļirces korpusam, līdz tā fiksējas, nosedzot adatu. Tas parādīts 3. attēlā šīs pamācības

sākumā.

Neizmetiet izlietoto šļirci saimniecības atkritumos.

Izmetiet to, kā Jums teicis ārsts vai farmaceits.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Arixtra 2,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šķiet,

ka šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

3.

Kā lietot Arixtra

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Arixtra

6.

Iepakojuma saturs un cita

informācija

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

Arixtra ir zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks līdzeklis

Arixtra satur sintētisku vielu, kuru sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas apstādina Xa ("desmit-A")

asinsreces faktora darbību asinīs, un tādējādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (trombozi)

asinsvados.

Arixtra tiek lietots, lai:

novērstu asins recekļu veidošanos kāju vai plaušu asinsvados pēc ortopēdiskas operācijas

(piemēram, pēc gūžas un ceļa locītavas operācijas) vai operācijas vēdera dobumā;

novērstu asins recekļu veidošanos ierobežota kustīguma periodā akūtas slimības dēļ vai neilgi

pēc šī perioda;

ārstētu dažu veidu sirdslēkmes un smagu stenokardiju (sāpes, ko izraisa artēriju sašaurināšanās

sirdī);

ārstētu asins recekļus asinsvados, kas ir kāju ādas virsmas tuvumā (

virspusējo vēnu trombozi

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

Nelietojiet Arixtra šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir ļoti smaga nieru slimība

Pastāstiet savam ārstam

, ja domājat, ka kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīkstat

lietot Arixtra.

Īpaša piesardzība, lietojot Arixtra, nepieciešama šādos gadījumos:

Pirms Arixtra lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums iepriekš ārstējoties ar heparīnu vai heparīnam līdzīgām zālēm bijušas

komplikācijas, kas izraisījušas trombocītu līmeņa samazināšanos asinīs (heparīna

inducēta trombocitopēnija);

ja Jums ir nekontrolētas asiņošanas

hemorāģijas

) risks, tai skaitā:

kuņģa čūla,

asinsreces traucējumi

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi;

ja Jūs sverat mazāk nekā 50 kg.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums,

pastāstiet to ārstam

Bērni un pusaudži

Arixtra lietošana nav pārbaudīta bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 17 gadiem.

Citas zāles un Arixtra

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, ko esat iegādājies bez receptes. Dažas citas zāles var ietekmēt Arixtra

iedarbību vai Arixtra var ietekmēt to iedarbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Arixtra nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūtas nepieciešamības. Zīdīšana nav ieteicama

ārstēšanas laikā ar Arixtra.

Ja Jūs esat

grūtniece

barojat bērnu ar krūti

, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Arixtra satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nesatur nātriju.

Arixtra pilnšļirces var saturēt lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs var saturēt lateksu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem, kuriem ir

paaugstināta jutība pret lateksu.

Pastāstiet savam ārstam

, ja Jums ir alerģija pret lateksu, pirms saņemat Arixtra.

3.

Kā lietot Arixtra

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir 2,5 mg reizi dienā, kuru ievada katru dienu aptuveni vienā laikā.

Ja Jums ir nieru slimība, devu var mazināt līdz 1,5 mg reizi dienā.

Kā Arixtra tiek ievadīts

Arixtra injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļirces ir pildītas ar precīzu

Jums nepieciešamo devu. 2,5 mg un 1,5 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus par

lietošanu skatīt instrukcijas otrā pusē.

Lai ārstētu dažu formu sirdslēkmes, veselības aprūpes

speciālists var Jums ievadīt pirmo devu vēnā (

intravenozi

Neinjicējiet

Arixtra muskulī.

Cik ilgi jālieto Arixtra

Jums jāturpina ārstēšana ar Arixtra, cik ilgi ārsts noteicis, jo Arixtra novērš nopietna stāvokļa rašanos.

Ja esat injicējis Arixtra vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, cik ātri vien iespējams, jo ir palielināts asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Arixtra

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties. Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties

, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nepārtrauciet lietot Arixtra bez ārsta ieteikuma

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, pastāv risks, ka var izveidoties asins receklis kājā

vai plaušās.

Pirms ārstēšanas pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse):

cilvēkiem, kuri lieto Arixtra, to novēro ļoti reti (līdz 1 no

10 000 cilvēkiem). Pazīmes ir šādas:

pietūkums, kas dažkārt skar seju vai muti (

angioedēma

) un apgrūtina rīšanu vai elpošanu,

ģībonis.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu

, ja Jums rodas šādi simptomi.

Pārtrauciet Arixtra

lietošanu.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

vairāk nekā 1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

asiņošana

(piemēram, asiņošana operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas asiņošana, deguna

asiņošana, smaganu asiņošana)

anēmija

(sarkano asins šūnu skaita samazināšanās).

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz

1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

zilumu rašanās vai pietūkums (

tūska

slikta dūša vai vemšana

sāpes krūtīs

elpas trūkums

izsitumi vai ādas nieze

operācijas brūces sulošana

drudzis

trombocītu (asins recēšanai nepieciešamu asins šūnu) skaita samazināšanās vai palielināšanās

dažu aknu izdalītu ķīmisko vielu (

enzīmu

) līmeņa paaugstināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz 1 no katriem 1000 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

alerģiskas reakcijas (tai skaitā nieze, pietūkums, izsitumi)

iekšķīga asiņošana smadzenēs vai vēdera dobumā

nemiers vai apmulsums

galvassāpes

ģībonis vai reibonis, pazemināts asinsspiediens

miegainība vai nogurums

pietvīkums

klepus

sāpes kājās vai vēderā

caureja vai aizcietējums

gremošanas traucējumi

brūču infekcija

bilirubīna (aknu izdalītas vielas) līmeņa paaugstināšanās asinīs

kālija līmeņa mazināšanās asinīs

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Arixtra

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

Arixtra nav nepieciešams uzglabāt ledusskapī.

Nelietot šīs zāles:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojat, ka šķīdumā ir daļiņas vai tas ir mainījis krāsu;

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un neizmantojat uzreiz.

Šļirču iznīcināšana:

Neizmetiet zāles vai šļirces kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat. Tas palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Arixtra satur

Aktīvā viela ir 2,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,5 ml šķīduma injekcijām.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai

pielāgotu pH (skatīt 2. punktu).

Arixtra nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus.

Arixtra

ārējais izskats un iepakojums

Arixtra ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Tas pieejams vienreizējas lietošanas pilnšļircē,

kas aprīkota ar drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc tās

izlietošanas. Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū var

nebūt pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Aspen Pharma Trading Limited, 3016 Lake Drive, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija.

Ražotājs:

Aspen Notre Dame de Bondeville, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0032 24009864

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Luxembourg/Luxemburg

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0035 227861279

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

България

Aspen Pharma Trading Limited

Teл.: 00359 24917582

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Magyarország

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 003 618480681

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Česká republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00420 228880774

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Malta

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00356 21497982

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Danmark

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0045 78772887

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Nederland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0031 207095007

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Deutschland

Aspen Germany GmbH

Tel.: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Norge

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0047 21984376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Eesti

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Österreich

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0043 19284015

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ελλάδα

Aspen Pharma Trading Limited.

Τηλ: 0030 2111768477

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Polska

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 0048 221253376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

España

Aspen Pharmacare España S.L.

Avenida Diagonal, 512

Planta Interior 1, Oficina 4

08006 Barcelona

Tel: 0034 952010137

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Portugal

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00351 300501243

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

France

Aspen France

Tél.: + 33 (0)1 39177000

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

România

Aspen Pharma Trading Limited.

Tel: 0040 316301169

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Hrvatska

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00385 17776395

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Slovenija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003861 18888201

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ireland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Slovenská republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00421 233329930

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ísland

Aspen Pharma Trading Limited.

Sími: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Suomi/Finland

Aspen Pharma Trading Limited

Puh/Tel: 00358 974 790 156

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Italia

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0039 0687502429

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Sverige

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0046 856642572

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Κύπρος

Aspen Pharma Trading Limited

Τηλ: 00357 25030922

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

United Kingdom

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: +44 (0)1748 828 391

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Latvija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00371 66163124

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Liechtenstein

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Lietuva

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00370 5 214 0291

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Drošības šļirču veidi

Arixtra ir pieejama divu veidu drošības šļircēs, kas veidotas, lai pasargātu Jūs no saduršanās ar adatu

pēc injekcijas. Viena veida šļircēm ir

automātiska

adatas aizsargsistēma un otra veida šļircēm ir

manuāla

adatas aizsargsistēma.

Šļirces sastāvdaļas:

Adatas aizsargs

Virzulis

Pirkstu balsts

Drošības uzmava

1. attēls.

Šļirce ar

automātisku

adatas aizsargsistēmu

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

2. attēls

. Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

3. attēls.

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu,

uzbīdot adatai drošības uzmavu

PĒC

LIETOŠANAS

ARIXTRA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lietošanas instrukcija

Šie norādījumi attiecas uz abiem šļirču veidiem (ar automātisko un manuālo adatas aizsargsistēmu). Ja

norādījumi attiecībā uz kādu no šļircēm ir atšķirīgi, tas ir skaidri norādīts.

1.

Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni un noslaukiet tās ar dvieli.

2.

Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet, ka:

nav pienākušas derīguma termiņa beigas

šķidrums ir dzidrs un bezkrāsains un nesatur daļiņas

šļirce nav tikusi atvērta vai bojāta

3.

Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm zem nabas (

A

attēls).

Mainiet injekcijas vietu

vēdera lejasdaļas

labajā vai

kreisajā pusē

katrā injicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

diskomfortu injekcijas vietās.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

5.

Noņemiet adatas aizsargu

vispirms to pagriežot (

B1

attēls) un pēc tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces

korpusa (

B2

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas,

nezaudētu zāles.

B1 attēls

attēls

6.

Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

C

attēls).

C attēls

7.

Stingri turiet šļirci aiz pirkstu balsta.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā (

D

attēls).

D attēls

8.

Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam

E

attēls).

E attēls

Šļirce ar automātisko sistēmu

9.

Atlaidiet virzuli

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

F

attēls).

F attēls

Šļirce ar manuālo sistēmu

9.

Pēc injekcijas turiet šļirci vienā rokā, satverot drošības uzmavu; ar otru roku saņemiet pirkstu

balstu un stingri pavelciet atpakaļ. Tas atbrīvo uzmavu. Velciet uzmavu pāri šļirces korpusam,

līdz tā fiksējas, nosedzot adatu. Tas parādīts 3. attēlā šīs pamācības sākumā

Neizmetiet izlietotās šļirces kopā ar mājsaimniecības atkritumiem.

Iznīciniet tās, kā ārsts vai

farmaceits Jums norādījis.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Arixtra 5 mg/0,4 ml šķīdums injekcijām

Arixtra 7,5 mg/0,6 ml šķīdums injekcijām

Arixtra 10 mg/0,8 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

3.

Kā lietot Arixtra

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Arixtra

6.

Iepakojuma saturs un cita

informācija

1.

Kas ir Arixtra un kādam nolūkam to lieto

Arixtra ir zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks līdzeklis

Arixtra sastāvā ir sintētiska sastāvdaļa, ko sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas aptur Xa („desmit-A”)

asinsreces faktora darbību un tādējādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (trombozi)

asinsvados.

Arixtra lieto, lai

ārstētu pieaugušos, kam ir asins recekļi kāju vēnās (dziļo vēnu tromboze) un/vai

plaušu vēnās (plaušu embolija).

2.

Kas Jums jāzina pirms Arixtra lietošanas

Nelietojiet Arixtra šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir smaga nieru slimība.

Pastāstiet savam ārstam,

ja domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīkstat

lietot Arixtra.

Īpaša piesardzība, lietojot Arixtra, nepieciešama šādos gadījumos:

Pirms Arixtra lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums iepriekš ārstējoties ar heparīnu vai heparīnam līdzīgām zālēm bijušas

komplikācijas, kas izraisījušas trombocītu līmeņa samazināšanos asinīs (heparīna

inducēta trombocitopēnija);

ja Jums ir nekontrolētas asiņošanas

hemorāģijas

risks

, ieskaitot:

kuņģa čūla,

asinsreces traucējumi

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana),

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi.

Pastāstiet savam ārstam,

ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Bērni un pusaudži

Arixtra nav pārbaudīts lietošanai bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 17 gadiem.

Citas zāles un Arixtra

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, ko esat iegādājies bez receptes. Dažas zāles var ietekmēt Arixtra

darbību vai Arixtra var ietekmēt šo zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Arixtra nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūtas nepieciešamības.

Zīdīšana nav

ieteicama ārstēšanas laikā ar Arixtra. Ja Jūs esat

grūtniece

barojat bērnu ar krūti

, ja domājat, ka

Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu

vai farmaceitu.

Arixtra satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nesatur nātriju.

Arixtra pilnšļirces satur lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur lateksu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem, kuriem ir

paaugstināta jutība pret lateksu.

Pastāstiet savam ārstam

, ja Jums ir alerģija pret lateksu, pirms saņemat Arixtra.

3.

Kā lietot Arixtra

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Jūsu ķermeņa masa

Parastā deva

Zem 50 kg

5 mg reizi dienā

50 – 100 kg

7,5 mg reizi dienā

Virs 100 kg

10 mg reizi dienā. Šo devu var samazināt līdz 7,5

mg reizi dienā, ja Jums ir vidēji smaga nieru

slimība.

Jums jāinjicē zāles katru dienu apmēram vienā laikā.

Kā lietot Arixtra

Arixtra injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļircēs iepildīta precīzi Jums

nepieciešamā deva. 5 mg, 7,5 mg un 10 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus

lūdzam meklēt lapas otrā pusē.

Neinjicējiet

Arixtra muskulī.

Cik ilgi jālieto Arixtra

Jums jāturpina ārstēšana ar Arixtra, cik ilgi ārsts noteicis, jo Arixtra novērš nopietna stāvokļa rašanos.

Tas parasti būs vismaz 5 dienas.

Ja esat injicējis Arixtra vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu, cik drīz vien iespējams, jo ir palielināts

asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Arixtra

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties. Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties,

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nepārtrauciet lietot Arixtra bez konsultēšanās

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, asins receklis var netikt ārstēts pareizi un Jums

var būt risks izveidoties jaunam asins receklim kāju vai plaušu vēnās.

Pirms ārstēšanas

pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse):

cilvēkiem, kuri lieto Arixtra, to novēro ļoti reti (līdz 1 no

10 000 cilvēkiem). Pazīmes ir šādas:

pietūkums, kas dažkārt skar seju vai muti (

angioedēma

) un apgrūtina rīšanu vai elpošanu,

ģībonis.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu

, ja Jums rodas šādi simptomi.

Pārtrauciet Arixtra

lietošanu.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

biežāk nekā 1 no 100 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Arixtra.

asiņošana

(piemēram, operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas, deguna asiņošana, zilumi).

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

pietūkums (

tūska

galvassāpes,

sāpes,

slikta dūša vai vemšana,

mazs sarkano asins šūnu skaits (

anēmija

mazs trombocītu skaits (asins šūnas, kas nepieciešamas asins recei),

dažu aknās veidotu ķīmisku vielu (

enzīmu

) līmeņa palielināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Arixtra.

alerģiska reakcija (tai skaitā nieze, pietūkums, izsitumi),

iekšēja asiņošana smadzenēs, aknās vai vēderā,

izsitumi,

reibonis,

sāpes un pietūkums injekcijas vietā,

liels trombocītu (asins šūnas, kas nodrošina asinsreci) skaits,

palielināts ar olbaltumiem nesaistītā slāpekļa daudzums asinīs,

sāpes vēderā,

nieze,

gremošanas traucējumi,

caureja vai aizcietējums,

palielināts bilirubīna (vielas, kas veidojas aknās) līmenis asinīs.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Arixtra

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nesasaldēt.

Arixtra nav jāuzglabā ledusskapī.

Nelietot šīs zāles:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojat šķīdumā jebkādas daļiņas vai tas ir mainījis krāsu;

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un uzreiz to neizmantojat.

Šļirču likvidēšana:

Neizmetiet zāles vai šļirces kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat. Tas palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Arixtra satur

Aktīvā viela ir:

5 mg nātrija fondaparinuksa 0,4 ml šķīduma injekcijām

7,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,6 ml šķīduma injekcijām

10 mg nātrija fondaparinuksa 0,8 ml šķīduma injekcijām

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai pielāgotu

pH (skatīt 2. punktu).

Arixtra nesatur no dzīvnieku valsts iegūtus produktus.

Arixtra ārējais izskats un iepakojums

Arixtra ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums injekcijām. Tas pieejams pilnšļircē, kas

aprīkota ar drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc tās izlietošanas.

Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt

pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Aspen Pharma Trading Limited, 3016 Lake Drive, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija.

Ražotājs:

Aspen Notre Dame de Bondeville, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0032 24009864

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Luxembourg/Luxemburg

Aspen Pharma Trading Limited

Tél/Tel: 0035 227861279

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

България

Aspen Pharma Trading Limited

Teл.: 00359 24917582

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Magyarország

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 003 618480681

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Česká republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00420 228880774

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Malta

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00356 21497982

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Danmark

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0045 78772887

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Nederland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0031 207095007

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Deutschland

Aspen Germany GmbH

Tel.: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Norge

Aspen Pharma Trading Limited

Tlf: 0047 21984376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Eesti

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Österreich

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0043 19284015

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ελλάδα

Aspen Pharma Trading Limited.

Τηλ: 0030 2111768477

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Polska

Aspen Pharma Trading Limited

Tel.: 0048 221253376

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

España

Aspen Pharmacare España S.L.

Avenida Diagonal, 512

Planta Interior 1, Oficina 4

08006 Barcelona

Tel: 0034 952010137

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Portugal

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00351 300501243

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

France

Aspen France

Tél.: + 33 (0)1 39177000

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

România

Aspen Pharma Trading Limited.

Tel: 0040 316301169

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Hrvatska

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00385 17776395

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Slovenija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003861 18888201

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ireland

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Slovenská republika

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00421 233329930

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Ísland

Aspen Pharma Trading Limited.

Sími: 003531 6308400

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Suomi/Finland

Aspen Pharma Trading Limited

Puh/Tel: 00358 974 790 156

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Italia

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0039 0687502429

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Sverige

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0046 856642572

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Κύπρος

Aspen Pharma Trading Limited

Τηλ: 00357 25030922

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

United Kingdom

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: +44 (0)1748 828 391

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Latvija

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00371 66163124

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Liechtenstein

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 0049 3056796862

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Lietuva

Aspen Pharma Trading Limited

Tel: 00370 5 214 0291

aspenmedinfo@professionalinformation.co.uk

Drošības šļirču veidi

Arixtra ir pieejama divu veidu drošības šļircēs, kas veidotas, lai pasargātu Jūs no saduršanās ar adatu

pēc injekcijas. Viena veida šļircēm ir

automātiska

adatas aizsargsistēma un otra veida šļircēm ir

manuāla

adatas aizsargsistēma.

Šļirces sastāvdaļas:

Adatas aizsargs

Virzulis

Pirkstu balsts

Drošības uzmava

1. attēls.

Šļirce ar

automātisku

adatas aizsargsistēmu

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

2. attēls

. Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu

3. attēls.

Šļirce ar

manuālu

adatas aizsargsistēmu,

uzbīdot adatai drošības uzmavu

PĒC

LIETOŠANAS

ARIXTRA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lietošanas instrukcija

Šie norādījumi attiecas uz abiem šļirču veidiem (ar automātisko un manuālo adatas aizsargsistēmu). Ja

norādījumi attiecībā uz kādu no šļircēm ir atšķirīgi, tas ir skaidri norādīts.

1.

Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni. Noslaukiet ar dvieli.

2.

Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet:

vai nav beidzies derīguma termiņš,

vai šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains un nesatur daļiņas,

vai šļirce nav atvērta vai bojāta.

3.

Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm zem nabas (

A

attēls).

Mainiet

injekcijas vietu

labajā vai kreisajā pusē

vēdera

lejasdaļā katrā injicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

nepatīkamas sajūtas injicēšanas vietā.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

5.

Noņemiet adatas aizsargu

, vispirms to pagriežot (

B1

attēls) un pēc tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces

korpusa (

B2

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas

, lai

nezaudētu zāles.

B1 attēls

B2 attēls

6.

Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

C

attēls).

C attēls

7.

Stingri turiet šļirci aiz pirkstu balsta.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā taisnā

leņķī (

D

attēls).

D attēls

8.

Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam

E

attēls)

E attēls

Šļirce ar automātisko sistēmu

9.

Atlaidiet virzuli,

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

F

attēls).

F attēls

Šļirce ar manuālo sistēmu

9.

Pēc injekcijas turiet šļirci vienā rokā, satverot drošības uzmavu; ar otru roku saņemiet

pirkstu balstu un stingri pavelciet atpakaļ. Tas atbrīvo uzmavu. Velciet uzmavu pāri

šļirces korpusam, līdz tā fiksējas, nosedzot adatu. Tas parādīts 3. attēlā šīs pamācības

sākumā.

Neizmetiet izlietoto šļirci saimniecības atkritumos.

Izmetiet to, kā Jums teicis ārsts vai farmaceits.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Arixtra 1,5 mg/0,3 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,3 ml) satur 1,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā

un tādējādi

būtībā nesatur nātriju

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Venozās trombembolijas profilakse pieaugušajiem, kam tiek veikta liela ortopēdiska apakšējo

ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai

gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

Venozās trombembolijas profilakse pieaugušajiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā , ja tiek

izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek

veikta operācija sakarā ar vēzi vēdera dobumā (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pieaugušiem pacientiem, kam ir augsts

VT risks un kas ir nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu

un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

Pieaugušu pacientu ārstēšana akūtas, simptomātiskas, spontānas kāju virspusējo vēnu trombozes

gadījumā bez vienlaicīgas dziļo vēnu trombozes (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pacienti, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir

2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas

veidā.

Sākumdeva jāievada 6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina, kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients

tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka

pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas

pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24

dienām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Medikamentozi ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā

individuālā riska vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Medikamentozi

ārstētiem pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā, ievadot zemādas injekcijas veidā. 2,5 mg

fondaparinuksa terapija piemērota pacientiem, kuriem ir akūta, simptomātiska, izolēta, spontāna kāju

virspusējo vēnu tromboze, kas ir vismaz 5 cm gara un apstiprināta ar ultrasonogrāfisko izmeklēšanu

vai citām objektīvām metodēm. Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk pēc diagnosticēšanas, ja ir izslēgta

vienlaicīga DzVT vai virspusējo vēnu tromboze 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma vietas. Ārstēšana jāturpina vismaz 30 dienas un ne ilgāk kā 45 dienas pacientiem ar lielu

trombembolisko komplikāciju risku (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem paredzēta operācija vai citas invazīvas procedūras

Pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi, kuriem paredzēta operācija vai citas invazīvas

procedūras, fondaparinuksu, ja vien iespējams, nevajadzētu ievadīt 24 stundu laikā pirms

operācijas. Fondaparinuksa ievadīšanu var atsākt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas, ja ir

nodrošināta hemostāze.

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmās fondaparinuksa injekcijas laiks stingri jāievēro ≥ 75 gadus

veciem pacientiem un/vai tiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, un/vai pacientiem ar nieru mazspēju, ja

kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min.

Fondaparinuksu pirmo reizi drīkst ievadīt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas pabeigšanas. Injekciju

nedrīkst veikt, ja nav nodrošināta hemostāze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

VTE profilakse -

fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir

<20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min,

devu jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Devu nav

jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss >

50 ml/min).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir <20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir 20 – 50 ml/min, deva jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.2.

apakšpunktu). Deva nav jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss > 50 ml/min). 1,5 mg devas ievadīšanas drošums un efektivitāte nav pētīta

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

VTE profilakse

– pacientiem ar viegli vai mēreni izteiktu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo pētījumi šai pacientu

grupai nav veikti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksa ievadīšanas drošums un efektivitāte

pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tāpēc fondaparinuksu šiem

pacientiem neiesaka lietot (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošuma un

efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Maza ķermeņa masa

VTE profilakse

pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 50 kg, ir paaugstināts

asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija samazinās proporcionāli ķermeņa masai. Šiem

pacientiem fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

fondaparinuksa ievadīšanas drošums un efektivitāte

pacientiem, kuru ķermeņa masa nepārsniedz 50 kg, nav pētīta, tāpēc fondaparinuksu šiem

pacientiem neiesaka lietot (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

VTE profilaksei

- zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar

fondaparinuksu. Šīs zāles ir dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti,

heparīns, heparinoīdi vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā

vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna antagonistu atbilstoši 4.5 nodaļā sniegtai informācijai.

Citas prettrombocītu zāles (acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai

klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi. Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra

kontrole.

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

– pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar citām zālēm,

kas palielina asiņošanas risku, fondaparinukss jālieto piesardzīgi.

Pacienti ar virspusējo vēnu trombozi

Pirms fondaparinuksa terapijas uzsākšanas ir nepieciešams ar kompresijas ultraskaņas izmeklējumu

vai objektīvām metodēm apstiprināt virspusējo vēnu trombozi, kas atrodas vairāk nekā 3 cm no

v.

saphena

v. femoralis

savienojuma vietas, un izslēgt vienlaicīgas DzVT iespēju. Nav datu par 2,5

mg fondaparinuksa lietošanu pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi un vienlaicīgu DzVT vai ar

virspusējo vēnu trombozi 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma vietas (skatīt 4.2.

un 5.1. apakšpunktu).

2,5 mg fondaparinuksa lietošanas drošums un efektivitāte nav pētīta šādām grupām: pacientiem ar

virspusējo vēnu trombozi, kas radusies pēc skleroterapijas vai kā komplikācija no intravenozās

sistēmas, pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi anamnēzē iepriekšējo 3 mēnešu laikā, pacientiem ar

venozu trombembolisku slimību anamnēzē iepriekšējo 6 mēnešu laikā vai pacientiem ar ļaundabīgu

audzēju (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un

spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurālas vai spinālas

hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas

hemostāzi ietekmējošas zāles.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Maza ķermeņa masa

VTE profilakse

pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 50 kg, ir paaugstināts

asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija samazinās proporcionāli ķermeņa masai. Šiem

pacientiem fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– nav pieejami klīniski dati par fondaparinuksa lietošanu

virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

pacientiem, kuriem ķermeņa masa nepārsniedz 50 kg.

Tāpēc fondaparinukss nav ieteicams virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

šiem pacientiem

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

VTE profilakse -

zināms, ka fondaparinukss tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Pacientiem,

kam kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un VTE risks, un viņi jāārstē

uzmanīgi (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Pieejams maz klīnisko datu par pacientiem,

kam kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min.

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir <20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir robežās no 20 līdz 50 ml/min, deva jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.2.

un 5.2. apakšpunktu). 1,5 mg lietošanas drošums un efektivitāte nav pētīta.

Smaga aknu mazspēja

VTE profilakse -

fondaparinuksa deva nav jāpielāgo. Tomēr fondaparinuksa lietošana rūpīgi

jāapsver, jo pacientiem ar smagu aknu mazspēju ir palielināts asiņošanas risks asinsreces

faktoru deficīta dēļ (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– nav pieejami klīniski dati par fondaparinuksa lietošanu

virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

pacientiem ar smagu aknu mazspēju. Tāpēc

fondaparinukss nav ieteicams virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

šiem pacientiem (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija

(HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošums nav formāli pētīti pacientiem ar 2. tipa HIT.

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar

serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos

gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un

digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības

pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna

ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna

farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

Ja turpmākā terapija jāsāk ar heparīnu vai ZMMH, pirmā injekcija parasti jāveic vienu dienu pēc

pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmāka terapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina,

līdz tiek sasniegts mērķa INR.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ

pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību,

dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas

nepieciešamības gadījumā.

Barošana ar krūti

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par fondaparinuksa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem nav

norādījuši ne uz kādu ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nopietnās blakusparādības saistībā ar fondaparinuksa lietošanu ir ar asiņošanu

saistītas komplikācijas (dažādās vietās, ieskaitot retus intrakraniālas/ intracerebrālas un

retroperitoneālas asiņošanas gadījumus) un anēmija. Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas

risks, fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fondaparinuksa 2,5 mg

drošumu vērtēja 3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo

ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9 dienas, 327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses, 1407 pacientiem,

kam tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām, un 425 medikamentozi

ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika ārstēti 14 dienas.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz < 1/100; reti:

1/10 000 līdz < 1/1000; ļoti reti: < 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs blakusparādības jāvērtē ķirurģiskā un

terapeitiskā kontekstā.

Orgānu sistēmu

klasifikācija

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības pacientiem,

kam veic lielu ortopēdisku apakšējo

ekstremitāšu operāciju un/ vai operāciju

vēdera dobumā

Nevēlamās

blakusparādības

medikamentozi ārstētiem

pacientiem

Infekcijas un

infestācijas

Reti:

pēcoperācijas brūces infekcija

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži

: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

Retāk

: asiņošana (deguna asiņošana, kuņģa-

zarnu trakta asiņošana, klepus ar asinīm,

hematūrija, hematoma), trombocitopēnija,

purpura, trombocitoze, izmainīta trombocītu

funkcija, koagulācijas traucējumi

Bieži

: asiņošana

(hematoma, hematūrija,

klepus ar asinīm, smaganu

asiņošana)

Retāk:

anēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiskas reakcijas (arī ļoti reti

ziņojumi par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju)

Reti:

alerģiskas reakcijas

(tostarp ļoti reti ziņojumi

par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku

reakciju)

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Reti

: hipokaliēmija

Nervu sistēmas

traucējumi

Reti

: nemiers, miegainība, vertigo, reibonis,

galvassāpes, apmulsums

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Reti: hipotensija

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Reti

: dispnoja, klepus

Retāk

: dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk

: slikta dūša, vemšana

Reti

: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

aizcietējums, caureja

Aknu un/vai žults

izvades sistēmas

traucējumi

Retāk

: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās,

aknu funkcijas traucējumi

Reti

: bilirubinēmija

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Retāk

: izsitumi, nieze

Retāk

: izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk

: tūska, perifēra tūska, drudzis,

izdalījumi no brūces

Reti

: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma viļņi,

sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

pietvīkums, sinkope

Retāk

: sāpes krūtīs

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par

intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms

fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc

gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II

faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram,

aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto

asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalized ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

aPTT paildzināšanos.

Fondaparinuksam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar

heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Klīniskie pētījumi

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo

ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās

trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu

embolijas (PE) novēršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju,

piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas

operāciju. Kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000 pacientu (gūžas kaula

lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg

fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg

enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka

lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas.

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar

enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54% [95% TI, 44%; 63%]) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas

dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu

venogrāfiju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT

sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrās starp terapijas grupām.

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms

operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu,

salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī perioda beigās 656 pacienti pēc

nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2

dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3

pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija

venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT

(DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo

grupā novēroti divi letāli PE gadījumi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un

nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem

(2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks

piemēram, pacientiem,

kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu fondaparinuksu 2,5 mg

vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas. Biežāk veiktās operācijas bija resnās

zarnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

iekļauti pacienti, kam tika veiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģiskas operācijas,

laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6%

(47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums

[95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starp terapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu,

kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu trombozes

(DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem

(0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums

pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma

dalteparīnu.

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri

saņēma dalteparīnu.

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts

trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti

60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes

sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu slimības un/vai

akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā

daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja

konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu

asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

Pacientu ar akūtu, simptomātisku, spontānu virspusējo vēnu trombozi bez vienlaicīgas dziļo

vēnu trombozes (DzVT) ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā, klīniskā pētījumā (CALISTO) piedalījās 3002 pacienti ar akūtu,

simptomātisku, izolētu, spontānu kāju virspusējo vēnu trombozi, vismaz 5 cm garu, kas bija

apstiprināta ar kompresijas ultrasonogrāfijas palīdzību.

Pacienti netika iekļauti, ja viņiem vienlaikus

bija DzVT vai virspusējo vēnu tromboze 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma

vietas. Pacienti tika izslēgti, ja viņiem bija smaga aknu mazspēja, smaga nieru mazspēja (kreatinīna

klīrenss <30 ml/min), maza ķermeņa masa (< 50 kg), ļaundabīgs audzējs, simptomātiska plaušu

embolija (PE), nesenā anamnēzē bijusi DzVT/PE (<6 mēneši) vai virspusējo vēnu tromboze (<90

dienas), virspusējo vēnu tromboze saistībā ar skleroterapiju vai kā i.v. sistēmas komplikācija, vai

viņiem bija liels asiņošanas risks.

Pacienti tika randomizēti saņemt fondaparinuksu pa 2,5 mg reizi dienā vai placebo 45 dienas papildus

elastīgo zeķu, pretsāpju līdzekļu un/vai lokāli lietojamu NPL pretiekaisuma līdzekļu lietošanai.

Novērošana turpinājās līdz 77. dienai. Pētījuma grupā bija 64% sieviešu, vidējais vecums 58 gadi,

4,4% kreatinīna klīrenss bija <50 ml/min.

Primārais efektivitātes iznākums – kombinēts rādītājs, kas ietver simptomātisku plaušu emboliju,

simptomātisku DzVT, simptomātiskas virspusējo vēnu trombozes paplašināšanos, simptomātiskas

virspusējo vēnu trombozes atkārtošanos vai nāvi līdz 47. dienai – nozīmīgi mazinājās no 5,9% placebo

grupas pacientiem līdz 0,9% tiem, kuri saņēma 2,5 mg fondaparinuksa (relatīvā riska samazinājums:

85,2%; 95% TI no 73,7% līdz 91,7% [p<0,001]). Fondaparinuksu saņēmušajiem pacientiem arī

nozīmīgi mazinājās katras primārā iznākuma trombemboliskās sastāvdaļas sastopamība:

simptomātiska plaušu embolija [0 (0%) vs 5 (0,3%) (p=0,031)], simptomātiska DzVT [3 (0,2%) vs 18

(1,2%); relatīvā riska samazinājums 83,4% (p<0,001)], simptomātiskas virspusējo vēnu trombozes

paplašināšanās[4 (0,3%) vs 51 (3,4%); relatīvā riska samazinājums 92,2% (p<0,001)], simptomātiskas

virspusējo vēnu trombozes atkārtošanās [5 (0,3%) vs 24 (1,6%); relatīvā riska samazinājums 79,2%

(p<0,001)].

Mirstība bija maza un līdzīga ārstēšanas grupās ar 2 (0,1%) nāves gadījumiem fondaparinuksa grupā

pret 1 (0,1%) nāves gadījumu placebo grupā.

Efektivitāte saglabājās līdz 77. dienai un bija vienāda visās iepriekš definētajās apakšgrupās, to vidū

pacientiem ar varikozām vēnām un pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi zem ceļa locītavas.

Plaša asiņošana ārstēšanas laikā radās 1 (0,1%) ar fondaparinuksu ārstētam pacientam un 1 (0,1%) ar

placebo ārstētam pacientam. Klīniski nozīmīga asiņošana, kas nebija plaša, radās 5 (0,3%) ar

fondaparinuksu ārstētiem pacientiem un 8 (0,5%) ar placebo ārstētiem pacientiem.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga

mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts VTE profilaksei vai virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

šai

pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic

ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem

jaunākiem pacientiem.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4

reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) –

vidēji 2 reizes mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas

klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods

bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa -

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Aknu mazspēja

– Pēc vienreizējas subkutānas fondaparinuksa ievadīšanas pacientiem ar mēreni

izteiktu aknu mazspēju (

Child-Pugh

B kategorija), kopējās (t.i., saistītās un nesaistītas vielas) C

AUC vērtības bija attiecīgi par 22% un 39% zemākas, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu

darbību. Zemāka fondaparinuksa koncentrācija plazmā tika skaidrota ar samazinātu saistīšanos ar

ATIII sakarā ar zemāku ATIII koncentrāciju plazmā pacientiem ar aknu mazspēju, kā rezultātā bija

palielināts fondaparinuksa renālais klīrenss. Tādējādi ir paredzams, ka nesaistīta fondaparinuksa

koncentrācija pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu mazspēju paliek nemainīga, un devas

pielāgošana, pamatojoties uz farmakokinētikas rādītājiem, nav nepieciešama.

Fondaparinuksa farmakokinētika pacientiem ar smagu aknu mazspēju nav pētīta (skatīt 4.2. un 4.4.

apakšpunktu).

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem

ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Arixtra

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm. Ir divu veidu šļirces:

šļirces ar dzeltenu virzuli un automātisku drošības sistēmu,

šļirces ar dzeltenu virzuli un manuālu drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Arixtra pilnšļirču adatas aizsargsistēma ir veidota ar drošības sistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju

ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/02/206/005-008

EU/1/02/206/024

EU/1/02/206/025

EU/1/02/206/026

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Arixtra 2,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,5 ml) satur 2,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi

būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Venozās trombembolijas profilakse pieaugušajiem, kam tiek veikta liela ortopēdiska apakšējo

ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai

gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

Venozās trombembolijas profilakse pieaugušajiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja tiek

izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek

veikta operācija sakarā ar vēzi vēdera dobumā (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pieaugušiem pacientiem, kam ir augsts

VT risks un kas ir nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu

un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) ārstēšana

pieaugušajiem, kuriem nav indicēta neatliekama (<120 min.) invazīva terapija (perkutāna koronāra

iejaukšanās - PKI) (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) ārstēšana pieaugušajiem, kuru ārstēšanā tiek

izmantoti trombolītiski līdzekļi vai kuri sākotnēji nesaņem nekādu citu reperfūzijas terapijas veidu.

Pieaugušu pacientu ārstēšana akūtas, simptomātiskas, spontānas kāju virspusējo vēnu trombozes

gadījumā bez vienlaicīgas dziļo vēnu trombozes (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pacienti, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir

2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas

veidā.

Sākumdeva jāievada 6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina, kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients

tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka

pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas

pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24

dienām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Medikamentozi ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā

individuālā riska vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Medikamentozi

ārstētiem pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Nestabilas stenokardijas/miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) terapija

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapija

jāuzsāk, cik ātri vien iespējams pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne vairāk par 8 dienām vai līdz

pacienta izrakstīšanai no slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

Ja pacientam paredzēts veikt perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI), PKI laikā jāievada nefrakcionēts

heparīns (NFH) atbilstoši standarta praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā

laiku kopš pēdējās fondaparinuksa devas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Laiku, kad pēc katetra slūžu

izņemšanas tiek atsākta subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstoties uz klīnisko

vērtējumu. Galvenajā NS/MIBSTP klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk

par 2 stundām pēc katetra slūžu izņemšanas.

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pirmā fondaparinuksa deva jāievada

intravenozi, bet nākamās devas –subkutānas injekcijas veidā. Terapija jāuzsāk, cik ātri vien iespējams

pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne ilgāk par 8 dienām vai līdz pacienta izrakstīšanai no

slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

Ja pacientam paredzēts veikt neprimāru PKI, PKI laikā jāievada nefrakcionēts heparīns (NFH)

atbilstoši standarta praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā laiku kopš pēdējās

fondaparinuksa devas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Laiku, kad pēc katetra slūžu izņemšanas tiek atsākta

subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstoties uz klīnisko vērtējumu. Galvenajā MISTP

klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk par 3 stundām pēc katetra slūžu

izņemšanas.

Pacienti, kuriem paredzēta koronārās artērijas šuntēšana (KAŠ)

MISTP vai NS/MIBSTP pacientiem, kam paredzēts veikt koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ), ja vien

iespējams, fondaparinuksu nedrīkst ievadīt 24 stundas pirms ķirurģiskās operācijas un to drīkst atsākt

lietot 48 stundas pēc operācijas.

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā, ievadot zemādas injekcijas veidā. ,5 mg

fondaparinuksa terapija piemērota pacientiem, kuriem ir akūta, simptomātiska, izolēta, spontāna kāju

virspusējo vēnu tromboze, kas ir vismaz 5 cm gara un apstiprināta ar ultrasonogrāfisko izmeklēšanu

vai citām objektīvām metodēm. Ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk pēc diagnosticēšanas, ja ir izslēgta

vienlaicīga DzVT vai virspusējo vēnu tromboze 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma vietas. Ārstēšana jāturpina vismaz 30 dienas un ne ilgāk kā 45 dienas pacientiem ar lielu

trombembolisko komplikāciju risku (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem paredzēta operācija vai citas invazīvas procedūras

Pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi, kuriem paredzēta operācija vai citas invazīvas procedūras,

fondaparinuksu, ja vien iespējams, nevajadzētu ievadīt 24 stundu laikā pirms operācijas.

Fondaparinuksa ievadīšanu var atsākt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas, ja ir nodrošināta

hemostāze.

Īpašas pacientu grupas

VTE profilakse pēc ķirurģiskas operācijas

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmās fondaparinuksa injekcijas laiks stingri jāievēro ≥ 75 gadus

veciem pacientiem un/vai tiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, un/vai pacientiem ar nieru mazspēju, ja

kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min.

Fondaparinuksu pirmo reizi drīkst ievadīt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas pabeigšanas. Injekciju

nedrīkst veikt, ja nav nodrošināta hemostāze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

VTE profilakse –

fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min

(skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min, devu jāsamazina

līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Devu nav jāsamazina pacientiem ar

viegliem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min).

NS/MIBSTP un MISTP terapija

– fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatininīna

klīrenss ir < 20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Devas mazināšana pacientiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir > 20 ml/min, nav nepieciešama.

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir <20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem kreatinīna

klīrenss ir 20 – 50 ml/min, deva jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.4. un 5.2.

apakšpunktu). Deva nav jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss > 50 ml/min). 1,5 mg devas ievadīšanas drošums un efektivitāte nav pētīta

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

VTE profilakse

un

NS/MIBSTP un MISTP terapija

pacientiem ar viegli vai mēreni izteiktu

aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto

uzmanīgi, jo pētījumi šai pacientu grupai nav veikti (skatīt 4.4. un 5.2 apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksa ievadīšanas drošums un efektivitāte

pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta, tāpēc fondaparinuksu šiem

pacientiem neiesaka lietot (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošuma un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Maza ķermeņa masa

VTE profilakse un

NS/MIBSTP un MISTP terapija

pacientiem, kuru ķermeņa masa ir

mazāka nekā 50 kg, ir paaugstināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija samazinās

proporcionāli ķermeņa masai. Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

fondaparinuksa ievadīšanas drošums un efektivitāte

pacientiem, kuru ķermeņa masa nepārsniedz 50 kg, nav pētīta, tāpēc fondaparinuksu šiem

pacientiem neiesaka lietot (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Subkutāna ievadīšana

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Intravenoza ievadīšana (tikai pirmā deva pacientiem ar MISTP)

Intravenozu ievadīšanu ir jāveic caur esošu intravenozo sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot

neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda minimaisu. Lai izvarītos no zāļu zuduma,

izmantojot pilnšļirci, pirms injekcijas no šļirces neizspiediet gaisa burbuli. Pēc injekcijas

intravenozās sistēmas caurules labi jāizskalo ar nātrija hlorīda šķīdumu, lai nodrošinātu, ka

organismā nonācis viss zāļu daudzums. Ievadot ar minimaisu, infūzija jāveic 1 - 2 minūšu laikā.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinuksu nedrīkst ievadīt intramuskulāri

.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

VT profilaksei – zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu.

Šīs zāles ir dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi

vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi jāveic terapija ar

K vitamīna antagonistu atbilstoši 4.5. apakšpunktā sniegtajai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

NS/MIBSTP un MISTP terapijā

fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kas vienlaikus tiek

ārstēti ar citām zālēm, kuras palielina asiņošanas risku (piemēram, GPIIb/IIIa inhibitori vai

trombolītiski līdzekļi).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

– pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar citām zālēm, kas

palielina asiņošanas risku, fondaparinukss jālieto piesardzīgi.

PKI un vadošā katetra trombozes risks

Pacientiem ar MISTP, kuriem tiek veikta primāra PKI, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās

laikā nav ieteicama. Tāpat arī pacientiem ar NS/MIBSTP, kam ir dzīvībai bīstamas slimības, kuru dēļ

nepieciešama neatliekama revaskularizācija, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās laikā nav

ieteicama. Tie ir pacienti ar rezistentu vai recidivējošu stenokardiju, kas saistīta ar dinamisku ST

novirzi, sirds mazspēju, dzīvībai bīstamām aritmijām vai hemodinamisku nestabilitāti.

Pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP, kuriem tiek veikta neprimāra PKI, fondaparinuksa kā vienīgā

antikoagulanta lietošana PKI laikā nav ieteicama sakarā ar palielinātu vadošā katetra trombozes risku

(skatīt Klīniskie pētījumi 5.1. apakšpunktā). Tādēļ neprimāras PKI laikā jālieto papildu NFH atbilstoši

standarta praksei (skatīt devas 4.2. apakšpunktā).

Pacienti ar virspusējo vēnu trombozi

Pirms fondaparinuksa terapijas uzsākšanas ir nepieciešams ar kompresijas ultraskaņas izmeklējumu

vai objektīvām metodēm apstiprināt virspusējo vēnu trombozi, kas atrodas vairāk nekā 3 cm no

v.

saphena

v. femoralis

savienojuma vietas, un izslēgt vienlaicīgas DzVT iespēju. Nav datu par 2,5

mg fondaparinuksa lietošanu pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi un vienlaicīgu DzVT vai ar

virspusējo vēnu trombozi 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma vietas (skatīt 4.2.

un 5.1. apakšpunktu).

2,5 mg fondaparinuksa lietošanas drošums un efektivitāte nav pētīta šādām grupām: pacientiem ar

virspusējo vēnu trombozi, kas radusies pēc skleroterapijas vai kā komplikācija no intravenozās

sistēmas, pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi anamnēzē iepriekšējo 3 mēnešu laikā, pacientiem ar

venozu trombembolisku slimību anamnēzē iepriekšējo 6 mēnešu laikā vai pacientiem ar ļaundabīgu

audzēju (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un

spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurālas vai spinālas

hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas

hemostāzi ietekmējošas zāles.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Maza ķermeņa masa

VTE profilakse un NS/MIBSTP un MISTP terapija

– pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, ir

palielināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija samazinās proporcionāli ķermeņa masai.

Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– nav pieejami klīniski dati par fondaparinuksa lietošanu

virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

pacientiem, kuriem ķermeņa masa nepārsniedz 50 kg. Tāpēc

fondaparinukss nav ieteicams virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

šiem pacientiem (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Zināms, ka fondaparinukss tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm.

VTE profilakse

- pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un

VTE risks, un viņi jāārstē uzmanīgi (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu). Pieejams maz klīnisko

datu par pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min.

NS/MIBSTP un MISTP terapija

- Attiecībā uz NS/MIBSTP un MISTP terapiju pieejams maz

klīnisko datu par fondaparinuksa lietošanu pa 2,5 mg vienu reizi dienā pacientiem, kam kreatinīna

klīrenss ir no 20 līdz 30 ml/min. Tādēļ ārstam jānosaka, vai ieguvums no terapijas attaisno risku

(skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir <20 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss

ir robežās no 20 līdz 50 ml/min, deva jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt 4.2. un 5.2.

apakšpunktu). 1,5 mg lietošanas drošums un efektivitāte nav pētīta.

Smaga aknu mazspēja

VTE profilakse un NS/MIBSTP un MISTP terapija

– fondaparinuksa deva nav jāpielāgo. Tomēr

fondaparinuksa lietošana rūpīgi jāapsver, jo pacientiem ar smagu aknu mazspēju ir palielināts

asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Virspusējo vēnu trombozes ārstēšana

– nav pieejami klīniski dati par fondaparinuksa lietošanu

virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

pacientiem ar smagiu aknu mazspēju. Tāpēc fondaparinukss

nav ieteicams virspusējo vēnu trombozes ārstēšanai

šiem pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija

(HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošums nav formāli pētīti pacientiem ar 2. tipa HIT.

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar

serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos

gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs var saturēt sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un

digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības

pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna

ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna

farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

Ja turpmākā terapija jāsāk ar heparīnu vai ZMMH, pirmā injekcija parasti jāveic vienu dienu pēc

pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmāka terapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina,

līdz tiek sasniegts mērķa INR.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ

pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību,

dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas

nepieciešamības gadījumā.

Barošana ar krūti Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās

mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr

uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par fondaparinuksa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem nav

norādījuši ne uz kādu ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nopietnās blakusparādības saistībā ar fondaparinuksa lietošanu ir ar asiņošanu

saistītas komplikācijas (dažādās vietās, ieskaitot retus intrakraniālas/ intracerebrālas un

retroperitoneālas asiņošanas gadījumus) un anēmija. Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas

risks, fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fondaparinuksa 2,5 mg

drošumu vērtēja:

3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9

dienas

327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc

sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

1407 pacientiem, kuriem tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām

425 medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika

ārstēti 14 dienas

10 057 pacientiem, kam tiek veikta NS vai MIBSTP AKS terapija

6 036 pacientiem, kam tiek veikta MISTP AKS terapija.

Lietojot VT profilaksei, nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami

saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10;

bieži:

1/100 līdz < 1/10; retāk:

1/1000 līdz < 1/100; reti:

1/10 000 līdz < 1/1000; ļoti reti:

< 1/10 000) un orgānu sistēmai, kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs

blakusparādības jāvērtē ķirurģiskā un terapeitiskā kontekstā.

Orgānu sistēmu

klasifikācija

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku

apakšējo ekstremitāšu operāciju un/ vai

operāciju vēdera dobumā

Nevēlamās

blakusparādības

medikamentozi ārstētiem

pacientiem

Infekcijas un infestācijas

Reti:

pēcoperācijas brūces infekcija

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži

: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

Retāk

: asiņošana (deguna asiņošana,

kuņģa- zarnu trakta asiņošana, klepus ar

asinīm, hematūrija, hematoma),

trombocitopēnija, purpura, trombocitoze,

izmainīta trombocītu funkcija,

koagulācijas traucējumi

Bieži

: asiņošana (hematoma,

hematūrija, klepus ar asinīm,

smaganu asiņošana)

Retāk:

anēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiskas reakcijas (arī ļoti reti

ziņojumi par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju)

Reti:

alerģiskas reakcijas

(tostarp ļoti reti ziņojumi par

angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku

reakciju)

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Reti

: hipokaliēmija

Nervu sistēmas

traucējumi

Reti

: nemiers, miegainība, vertigo,

reibonis, galvassāpes, apmulsums

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Reti: hipotensija

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Reti

: dispnoja, klepus

Retāk

: dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk

: slikta dūša, vemšana

Reti

: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

aizcietējums, caureja

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Retāk

: aknu enzīmu līmeņa

paaugstināšanās, aknu funkcijas

traucējumi

Reti

: bilirubinēmija

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Retāk

: izsitumi, nieze

Retāk

: izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk

: tūska, perifēra tūska, drudzis,

izdalījumi no brūces

Reti

: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma

viļņi, sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

pietvīkums, sinkope

Retāk

: sāpes krūtīs

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par

intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

AKS programmā ziņotais nevēlamo blakusparādību profils atbilst blakusparādībām, kas konstatētas

VT profilakses laikā.

Asiņošana bija biežāk ziņotā blakusparādība pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP. Izspriestas

masīvas asiņošanas biežums līdz III fāzes NS/MIBSTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija 2,1%

(fondaparinukss) pret 4,1% (enoksaparīns), bet izspriestas smagas asiņošanas biežums pēc

modificētiem TIMI kritērijiem līdz III fāzes MISTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija 1,1%

(fondaparinukss) pret 1,4% (kontroles līdzeklis [NFH]/placebo).

III fāzes NS/MIBSTP pētījumā biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītās blakusparādības (ziņotas

vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija galvassāpes, sāpes krūtīs un priekškambaru

mirgošana.

III fāzes pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar MISTP, biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītas

blakusparādības (ziņotas vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija priekškambaru

mirgošana, pireksija, sāpes krūtīs, galvassāpes, ventrikulāra tahikardija, vemšana un hipotensija.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms

fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc

gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II

faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram,

aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto

asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

aPTT paildzināšanos.

Fondaparinuksam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar

heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Klīniskie pētījumi

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo

ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās

trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu

embolijas (PE) novēršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju,

piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas

operāciju. Kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000 pacientu (gūžas kaula

lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg

fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg

enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka

lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar

enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54% [95% TI, 44%; 63%]) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas

dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu

venogrāfiju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT

sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrās starp terapijas grupām.

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms

operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu,

salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī perioda beigās 656 pacienti pēc

nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2

dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3

pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija

venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT

(DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo

grupā novēroti divi letāli PE gadījumi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un

nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem

(2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks

piemēram, pacientiem,

kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu fondaparinuksu 2,5 mg

vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas. Biežāk veiktās operācijas bija resnās

zarnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

iekļauti pacienti, kam tika veiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģiskas operācijas,

laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6%

(47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums

[95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starp terapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu,

kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu trombozes

(DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem

(0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums

pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma

dalteparīnu.

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri

saņēma dalteparīnu.

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts

trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti

60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes

sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu slimības un/vai

akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā

daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja

konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu

asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP)

terapija

OASIS 5 bija dubultmaskēts, randomizēts, nepārākuma (

non-inferiority

) klīniskais pētījums, kurā

fondaparinuksu pa 2,5 mg subkutāni vienu reizi dienā salīdzināja ar enoksaparīnu pa 1 mg/kg

subkutāni divas reizes dienā aptuveni 20 000 pacientiem ar NS/MIBSTP. Visi pacienti saņēma

NS/MIBSTP standarta terapiju, un 34% pacientu tika veikta PKI, bet 9% – KAŠ. Vidējais terapijas

ilgums fondaparinuksa grupā bija 5,5 dienas, bet enoksaparīna grupā – 5,2 dienas. Ja tika veikta PKI,

pacienti papildterapijā saņēma vai nu fondaparinuksu intravenozi (pacienti fondaparinuksa grupā), vai

arī pēc ķermeņa masas koriģētu NFH intravenozi (pacienti enoksaparīna grupā) atkarībā no pēdējās

subkutānās devas laika un plānotās GP IIb/IIIa inhibitora lietošanas. Vidējais pacientu vecums bija

67 gadi, un aptuveni 60% pacientu bija vismaz 65 gadus veci. Aptuveni 40% un 17% pacientu bija

attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji izteikti (kreatinīna klīrenss ≥30 līdz

<50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāves, miokarda infarkta (MI) un rezistentas išēmijas (RI)

gadījumu kopējais skaits 9 dienu laikā pēc randomizācijas. 5,8% pacientu fondaparinuksa grupā

komplikācija radās līdz 9. dienai, salīdzinot ar 5,7% pacientu enoksaparīnu saņēmušo pacientu grupā

(riska attiecība 1,01, 95% TI, 0,90;1,13, vienpusējā nepārākuma p vērtība = 0,003).

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītā mirstība būtiski samazinājās- no 3,5% enoksaparīna grupā līdz

2,9% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,83, 95% TI, 0,71;0,97, p = 0,02). Ietekmē uz saslimstību

ar MI un RI nebija statistiskas atšķirības starp fondaparinuksa un enoksaparīna terapijas grupām.

9. dienā masīvas asiņošanas biežums fondaparinuksa un enoksaparīna grupā bija atbilstoši 2,1% un

4,1% (riska attiecība 0,52, 95% TI, 0,44;0,61, p < 0,001).

Efektivitāti raksturojošās atradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

iepriekšnoteiktās apakšgrupās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem,

vienlaikus lietojamo trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni vai GP IIb/IIIa

inhibitori).

To fondaparinuksu vai enoksaparīnu saņēmušo pacientu apakšgrupā, kuriem tika veikta PKI, 9 dienu

laikā pēc randomizācijas nāve/MI/RI iestājās attiecīgi 8,8% un 8,2% pacientu (riska attiecība 1,08,

95% TI, 0,92;1,27). Šai apakšgrupā masīvas asiņošanas biežums 9. dienā fondaparinuksa un

enoksaparīna grupā bija attiecīgi 2,2% un 5,0% (riska attiecība 0,43, 95% TI, 0,33;0,57). Pacientiem,

kuriem tika veikta PKI, atzīts vadošā katetra trombozes biežums bija 1,0% pret 0,3% attiecīgi

fondaparinuksu un enoxaparīnu saņemošajiem pacientiem.

Nestabilas stenokardijas (NS) vai miokarda infarkta bez ST pacēluma (MIBSTP) ārstēšana

pacientiem, kuriem veikta sekojoša PKI ar papildu NFH lietošanu

Pētījumā 3235 augsta riska grupas pacienti ar NS/MIBSTP, kuriem bija plānota angiogrāfija un kuri

saņēma nemaskētu fondaparinuksa terapiju (OASIS 8/FUTURA), un 2026 pacienti, kuriem bija

indicēta PKI, pēc nejaušības principa tika iedalīti grupās, lai saņemtu vienu no divām dubultmaskētām

papildu NFH shēmām. Visi iesaistītie pacienti periodā līdz 8 dienām vai līdz izrakstīšanai no slimnīcas

vienu reizi dienā saņēma 2,5 mg fondaparinuksa subkutāni. Nejaušinātie pacienti saņēma vai nu

“mazas devas” NFH shēmu (50 V/kg neatkarīgi no plānotās GPIIb/IIIa lietošanas; bez ACT

noteikšanas), vai “standarta devas” NFH shēmu (nelietojot GPIIb/IIIa: 85 V/kg, nosakot ACT; plānota

GPIIb/IIIa lietošana: 60 V/kg, nosakot ACT) tieši pirms PKI uzsākšanas.

Sākotnējie raksturlielumi un fondaparinuksa terapijas ilgums abās NFH grupās bija līdzīgi.

Pacientiem, kas bija randomizēti "NFH standarta devas" vai “NFH mazas devas” saņemšanai, vidējā

NFH deva bija attiecīgi 85 V/kg un 50 V/ kg.

Primārais iznākums bija kombinēts: masīva vai neliela peri-PKI (ko definēja kā laiku no

nejaušināšanas līdz brīdim, kad pēc PKI bija pagājušas 48 stundas) asiņošana vai nozīmīgas

komplikācijas piekļuves vietā asinsvadam.

Iznākumi

Biežums

Krusteniskā

attiecība

(95% TI)

vērtība

NFH mazā devā

N = 1024

NFH standarta devā

N = 1002

Primārie

Masīva vai neliela peri-PKI

asiņošana vai nozīmīgas

komplikācijas piekļuves vietā

asinsvadam

4,7%

5,8%

0,80 (0,54; 1,19)

0,267

Sekundārie

Masīva peri-PKI asiņošana

1,4%

1,2%

1,14 (0,53; 2,49)

0,734

Neliela peri-PKI asiņošana

0,7%

1,7%

0,40 (0,16; 0,97)

0,042

Nozīmīgas komplikācijas

piekļuves vietā asinsvadam

3,2%

4,3%

0,74 (0,47; 1,18)

0,207

Masīva peri-PKI asiņošana vai

nāve, MI vai MAR 30. dienā

5,8%

3,9%

1,51 (1,0; 2,28)

0,051

Nāve, MI vai MAR 30. dienā

4,5%

2,9%

1,58 (0,98; 2,53)

0,059

1: krusteniskā attiecība: maza deva/standarta deva

Piezīme: MI – miokarda infarkts. MAR – mērķa asinsvada revaskularizācija

Pacientiem, kuri bija randomizēti, lai PKI laikā saņemtu vai nu "standarta devas" vai "zemas devas”

NFH, atzīts vadošā katetra trombozes biežums bija attiecīgi 0,1% (1/1002) un 0,5% (5/1024).

Četriem nerandomizētiem pacientiem (0,3%) radās diagnostiskā katetra tromboze koronārās

angiogrāfijas laikā. Divpadsmit pētījumā iesaistītiem pacientiem (0,37%) radās arteriālās slūžas

tromboze, un 7 no šiem gadījumiem notika angiogrāfijas laikā, bet 5 — PKI laikā.

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

OASIS 6 bija dubultmaskēts, randomizēts pētījums, kurā fondaparinuksa drošums un efektivitāte,

lietojot to pa 2,5 mg vienu reizi dienā, vērtēta, salīdzinot ar parasto aprūpi (placebo (47%) vai NFH

(53%)), aptuveni 12 000 pacientu ar MISTP. Visi pacienti saņēma standarta MISTP terapiju, tai skaitā

primāru PKI (31%), trombolītiskus līdzekļus (45%) vai nesaņēma reperfūziju (24%). 84% pacientu,

kas saņēma trombolītisku līdzekli, tika ārstēti ar nespecifisku fibrinolītisku līdzekli (galvenokārt

streptokināzi). Vidējais terapijas ilgums fondaparinuksa grupā bija 6,2 dienas. Vidējais pacientu

vecums bija 61 gads, bet aptuveni 40% pacientu bija vismaz 65 gadu veci. Aptuveni 40% un 14%

pacientu bija attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji smagi (kreatinīna

klīrenss ≥30 līdz <50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāve un atkārtots MI (at-MI) 30 dienu laikā pēc

randomizācijas.Nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 11,1% kontroles grupā

līdz 9,7% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,86, 95% TI, 0,77;0,96, p = 0,008). Iepriekšnoteiktā

slānī, salīdzinot fondaparinuksu ar placebo (t.i., pacienti, kas ārstēti ar nespecifiskiem fibrinolītiskiem

līdzekļiem (77,3%), neveicot reperfūziju (22%), ar specifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (0,3%),

primāru PKI (0,4%), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 14,0% placebo

grupā līdz 11,3% (riska attiecība 0,80, 95% TI, 0,69;0,93, p = 0,003). Iepriekšnoteiktā slānī, salīdzinot

fondaparinuksu ar NFH (pacienti, kam veikta primāra PKI (58,5%), kas ārstēti ar specifiskiem

fibrinolītiskiem līdzekļiem (13%), nespecifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (2,6%) un neveicot

reperfūziju (25,9%), fondaparinuksa un NFH ietekme uz nāves/at-MI biežumu līdz 30. dienai nebija

statiski atšķirīga- attiecīgi 8,3% pret 8,7% (riska attiecība 0,94, 95% TI, 0,79;1,11, p = 0,460). Taču

šajā slānī indicētās populācijas apakšgrupā, kam tika veikta trombolīze vai netika veikta reperfūzija

(t.i., pacienti, kam netika veikta primāra PKI), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski

samazinājās- no 14,3% NFH grupā līdz 11,5% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,79, 95% TI,

0,64;0,98, p = 0,03).

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītā mirstība arī būtiski samazinājās- no 8,9% kontroles grupā līdz

7,8% fondaparinuksa grupā(riska attiecība 0,87, 95% TI, 0,77;0,98, p = 0,02). Atšķirība mirstības

biežumā bija statistiski nozīmīga 1. slānī (salīdzinot ar placebo), bet ne 2. slānī (salīdzinot ar NFH).

Labvēlīgā ietekme uz mirstību, kas tika konstatēta fondaparinuksa grupā, saglabājās līdz uzraudzības

beigām 180. dienā.

Pacientiem, kas tika revaskularizēti ar trombolītisku līdzekli, fondaparinukss 30. dienā nozīmīgi

mazināja nāves/at-MI biežumu- no 13,6% kontroles grupā līdz 10,9% (riska attiecība 0,79, 95% TI,

0,68;0,93, p = 0,003). Pacientiem, kam sākotnēji netika veikta reperfūzija, nāves/at-MI biežums

30. dienā būtiski samazinājās- no 15% kontroles grupā līdz 12,1% fondaparinuksa grupā (riska

attiecība 0,79, 95% TI, 0,65;0,97, p = 0,023). Pacientiem, kam tika veikta primāra PKI, nāves/at-MI

biežums 30. dienā statistiski neatšķīrās abās grupās [6.0% fondaparinuksa grupā pret 4.8% kontroles

grupā; riska attiecība 1,26, 95% TI, 0,96; 1,66].

Līdz 9. dienai 1,1% pacientu, kas saņēma fondaparinuksu, un 1,4% kontroles pacientu radās smaga

asiņošana. No pacientiem, kam tika lietots trombolītisks līdzeklis, smaga asiņošana radās 1,3%

pacientu fonadaparinuksa grupā un 2,0% kontroles grupā. Pacientiem, kas sākotnēji nesaņēma

reperfūzijas terapiju, smagas asiņošanas biežums bija 1,2% fondaparinuksa grupā, salīdzinot ar 1,5%

kontroles grupā. Pacientiem, kam tika veikta primāra PKI, smagas asiņošanas biežums bija 1,0%

fondaparinuksa grupā un 0,4% kontroles grupā.

Pacientiem, kuriem tika veikta primāra PKI, atzīts vadošā katetra trombozes biežums bija 1,2% pret

0% attiecīgi fondaparinuksu saņemošajiem pacientiem un kontrolgrupai.

Efektivitāti raksturojošās atradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

iepriekšnoteiktās apakšgrupās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem,

vienlaikus lietojamo trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni).

Pacientu ar akūtu, simptomātisku, spontānu virspusējo vēnu trombozi bez vienlaicīgas dziļo

vēnu trombozes (DzVT) ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā, klīniskā pētījumā (CALISTO) piedalījās 3002 pacienti ar akūtu,

simptomātisku, izolētu, spontānu kāju virspusējo vēnu trombozi, vismaz 5 cm garu, kas bija

apstiprināta ar kompresijas ultrasonogrāfijas palīdzību.

Pacienti netika iekļauti, ja viņiem vienlaikus

bija DzVT vai virspusējo vēnu tromboze 3 cm robežās no

v. saphena

v. femoralis

savienojuma

vietas. Pacienti tika izslēgti, ja viņiem bija smaga aknu mazspēja, smaga nieru mazspēja (kreatinīna

klīrenss <30 ml/min), maza ķermeņa masa (< 50 kg), ļaundabīgs audzējs, simptomātiska plaušu

embolija (PE), nesenā anamnēzē bijusi DzVT/PE (<6 mēneši) vai virspusējo vēnu tromboze (<90

dienas), virspusējo vēnu tromboze saistībā ar skleroterapiju vai kā i.v. sistēmas komplikācija, vai

viņiem bija liels asiņošanas risks.

Pacienti tika randomizēti saņemt fondaparinuksu pa 2,5 mg reizi dienā vai placebo 45 dienas papildus

elastīgo zeķu, pretsāpju līdzekļu un/vai lokāli lietojamu NPL pretiekaisuma līdzekļu lietošanai.

Novērošana turpinājās līdz 77. dienai. Pētījuma grupā bija 64% sieviešu, vidējais vecums 58 gadi,

4,4% kreatinīna klīrenss bija <50 ml/min.

Primārais efektivitātes iznākums – kombinēts rādītājs, kas ietver simptomātisku plaušu emboliju,

simptomātisku DzVT, simptomātiskas virspusējo vēnu trombozes paplašināšanos, simptomātiskas

virspusējo vēnu trombozes atkārtošanos vai nāvi līdz 47. dienai – nozīmīgi mazinājās no 5,9% placebo

grupas pacientiem līdz 0,9% tiem, kuri saņēma 2,5 mg fondaparinuksa (relatīvā riska samazinājums:

85,2%; 95% TI no 73,7% līdz 91,7% [p<0,001]). Fondaparinuksu saņēmušajiem pacientiem arī

nozīmīgi mazinājās katras primārā iznākuma trombemboliskās sastāvdaļas sastopamība:

simptomātiska plaušu embolija [0 (0%) vs 5 (0,3%) (p=0,031)], simptomātiska DzVT [3 (0,2%) vs 18

(1,2%); relatīvā riska samazinājums 83,4% (p<0,001)], simptomātiskas virspusējo vēnu trombozes

paplašināšanās [4 (0,3%) vs 51 (3,4%); relatīvā riska samazinājums 92,2% (p<0,001)], simptomātiskas

virspusējo vēnu trombozes atkārtošanās [5 (0,3%) vs 24 (1,6%); relatīvā riska samazinājums 79,2%

(p<0,001)].

Mirstība bija maza un līdzīga ārstēšanas grupās ar 2 (0,1%) nāves gadījumiem fondaparinuksa grupā

pret 1 (0,1%) nāves gadījumu placebo grupā.

Efektivitāte saglabājās līdz 77. dienai un bija vienāda visās iepriekš definētajās apakšgrupās, to vidū

pacientiem ar varikozām vēnām un pacientiem ar virspusējo vēnu trombozi zem ceļa locītavas.

Plaša asiņošana ārstēšanas laikā radās 1 (0,1%) ar fondaparinuksu ārstētam pacientam un 1 (0,1%) ar

placebo ārstētam pacientam. Klīniski nozīmīga asiņošana, kas nebija plaša, radās 5 (0,3%) ar

fondaparinuksu ārstētiem pacientiem un 8 (0,5%) ar placebo ārstētiem pacientiem.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

subkutānas lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

AUC palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga

mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts VTE profilaksei vai virspusējo vēnu trombozes vai akūta koronāra

sindroma (AKS) ārstēšanai

šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic

ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem

jaunākiem pacientiem.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4

reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) –

vidēji 2 reizes mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas

klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods

bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Aknu mazspēja -

Pēc vienreizējas subkutānas fondaparinuksa ievadīšanas pacientiem ar mēreni

izteiktu aknu mazspēju (

Child-Pugh

B kategorija), kopējās (t.i., saistītās un nesaistītas vielas) C

AUC vērtības bija attiecīgi par 22% un 39% zemākas, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu

darbību. Zemāka fondaparinuksa koncentrācija plazmā tika skaidrota ar samazinātu saistīšanos ar

ATIII sakarā ar zemāku ATIII koncentrāciju plazmā pacientiem ar aknu mazspēju, kā rezultātā bija

palielināts fondaparinuksa renālais klīrenss. Tādējādi ir paredzams, ka nesaistīta fondaparinuksa

koncentrācija pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu mazspēju paliek nemainīga, un devas

pielāgošana, pamatojoties uz farmakokinētikas rādītājiem, nav nepieciešama.

Fondaparinuksa farmakokinētika pacientiem ar smagu aknu mazspēju nav pētīta (skatīt 4.2. un 4.4.

apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem

ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Ja fondaparinuksa nātrija sāli pievieno 0,9% nātrija hlorīda šķīdumam minimaisā, ideālā gadījumā tas

jāievada infūzijas veidā nekavējoties, taču to var uzglabāt istabas temperatūrā līdz 24 stundām.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Arixtra

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm. Ir divu veidu šļirces:

šļirces ar zilu virzuli un automātisku drošības sistēmu,

šļirces ar zilu virzuli un manuālu drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci. Intravenoza ievadīšana jāveic caur esošu

intravenozu sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda

šķīduma minimaisu.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam subkutānas injekcijas veidā, iekļauti lietošanas instrukcijā.

Arixtra pilnšļirču adatas aizsargsistēma ir veidota ar drošības sistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju

ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/02/206/001-004

EU/1/02/206/021

EU/1/02/206/022

EU/1/02/206/023

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Arixtra 5 mg/0,4 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,4 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi

būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana pieaugušajiem, izņemot

hemodinamiski nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu

embolektomija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

- Pacientiem ar viegli vai mēreni izteiktu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo pētījumi šai pacientu grupai

nav veikti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošuma un efektivitātes

datu trūkuma dēļ (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antagonistu atbilstoši 4.5. apakšpunktā sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinuksu jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1, 132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55).

Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija

attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem

ieteicamo nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352),

11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt 4.2. , 4.3. un

5.2. apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinuksu jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija

(HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošums nav formāli pētīti pacientiem ar 2. tipa HIT.

Fondaparainukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar

serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos

gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Barošana ar krūti Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās

mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr

uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par fondaparinuksa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem nav

norādījuši ne uz kādu ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nopietnās blakusparādības saistībā ar fondaparinuksa lietošanu ir ar asiņošanu

saistītas komplikācijas (dažādās vietās, ieskaitot retus intrakraniālas/ intracerebrālas un

retroperitoneālas asiņošanas gadījumus). Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas risks,

fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fondaparinuksa drošums vērtēts 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz < 1/100; reti:

1/10 000 līdz < 1/1000; ļoti reti: < 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības.

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija (arī ļoti reti ziņojumi par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju)

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Reti:

sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi, palielināts aknu enzīmu

līmenis

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par retiem gastrīta, aizcietējuma, caurejas un bilirubinēmijas

gadījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju..

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni

ziņojumi par aPTT paildzināšanos. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas.

Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja varfarīna

antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar

heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu

1 mg/kg s.c. divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5

dienas un līdz 26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna

antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku plaušu

emboliju (PE) . Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla

angiogrāfija vai spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija

v. cava

filtrs, tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH

atlases fāzē, bet pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai

kam bija nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa <

50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa ≥ 50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā

salīdzināja ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v.

infūziju, to pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti

2184 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu

laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai

sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

Ievadpētījums fondaparinuksa devas noteikšanai un farmakokinētikas novērtēšanai bērniem ar

dziļo vēnu trombozi

Atklātā pētījumā 24 bērniem (n=10, vecums no 1 līdz ≤ 5 gadiem, ķermeņa masa 8 – 20 kg; n=7,

vecums no 6 līdz ≤ 12 gadiem, ķermeņa masa 17 – 47 kg un n=7, vecums no 13 līdz ≤ 18 gadiem,

ķermeņa masa 47 – 130 kg), kam iekļaušanas brīdī pētījumā noteikta venozas trombozes diagnoze,

ievadīja fondaparinuksu. Lielākā daļa pacientu bija spāņu izcelsmes (67%), un 58% bija vīriešu

dzimuma. Fondaparinuksa sākotnējā deva bija 0,1 mg/kg subkutāni vienreiz dienā, pēc tam devu

pielāgoja, lai pēc 4 stundām sasniegtu maksimālo fondaparinuksa nātrija sāls koncentrāciju 0,5 –

1 mg/l. Vidējais ārstēšanas ilgums šajā pētījumā bija 3,5 dienas. Lielākā daļa pacientu (88%)

fondaparinuksa mērķa koncentrāciju sasniedza 4 stundas pēc pirmās fondaparinuksa devas

ievadīšanas. Diviem pacientiem pētījuma laikā ziņots par asiņošanu. Vienam pacientam terapijas 5.

dienā radās hipertensīva encefalopātija vienlaikus ar intrakraniālu asiņošanu, kā dēļ fondaparinuksa

lietošana tika pārtraukta. Citam pacientam terapijas 5. dienā konstatēta neliela kuņģa-zarnu trakta

asiņošana, kuras dēļ fondaparinuksa lietošana uz laiku pārtraukta. Secinājumus par klīnisko efektivitāti

šajā nekontrolētajā pētījuma nevar izdarīt.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa

masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%)

līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas

saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) – 1,41 (23%), T

– 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Pieejamie dati par lietošanu bērniem ir ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Pēc vienreizējas subkutānas fondaparinuksa ievadīšanas pacientiem ar mēreni

izteiktu aknu mazspēju (

Child-Pugh

B kategorija), kopējās (t.i., saistītās un nesaistītas vielas) C

AUC vērtības bija attiecīgi par 22% un 39% zemākas, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu

darbību. Zemāka fondaparinuksa koncentrācija plazmā tika skaidrota ar samazinātu saistīšanos ar

ATIII sakarā ar zemāku ATIII koncentrāciju plazmā pacientiem ar aknu mazspēju, kā rezultātā bija

palielināts fondaparinuksa renālais klīrenss. Tādējādi ir paredzams, ka nesaistīta fondaparinuksa

koncentrācija pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu mazspēju paliek nemainīga, un devas

pielāgošana, pamatojoties uz farmakokinētikas rādītājiem, nav nepieciešama.

Fondaparinuksa farmakokinētika pacientiem ar smagu aknu mazspēju nav pētīta (skatīt 44.2. un 4.4.

apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu

risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošuma robežām nepietiekamas iedarbības dēļ

dzīvnieku sugām.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Arixtra

5 mg/0,4 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm. Ir divu veidu šļirces:

šļirces ar oranžu virzuli un automātisku drošības sistēmu,

šļirces ar oranžu virzuli un manuālu drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Arixtra pilnšļirces ir veidotas ar adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar adatu pēc

injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/02/206/009-011, 018

EU/1/02/206/027

EU/1/02/206/028

EU/1/02/206/033

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Arixtra 7,5 mg/0,6 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 7,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,6 ml šķīduma

injekcijām.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi

būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana pieaugušajiem, izņemot

hemodinamiski nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu

embolektomija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

- Pacientiem ar viegli vai mēreni izteiktu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo pētījumi šai pacientu grupai

nav veikti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošuma un efektivitātes

datu trūkuma dēļ (skatīt 5.1. un 5.2 apakšpunktu).

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antagonistu atbilstoši 4.5. apakšpunktā sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1, 132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55).

Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija

attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem

ieteicamo nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352),

11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt 4.2. , 4.3. un

5.2. apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija

(HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošums nav formāli pētīti pacientiem ar 2. tipa HIT.

Fondaparainukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar

serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos

gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Barošana ar krūti

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par fondaparinuksa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem nav

norādījuši ne uz kādu ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nopietnās blakusparādības saistībā ar fondaparinuksa lietošanu ir ar asiņošanu

saistītas komplikācijas (dažādās vietās, ieskaitot retus intrakraniālas/ intracerebrālas un

retroperitoneālas asiņošanas gadījumus). Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas risks,

fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fondaparinuksa drošumu vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz < 1/100; reti:

1/10 000 līdz < 1/1000; ļoti reti: < 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības.

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija (arī ļoti reti ziņojumi par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju)

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Reti:

sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi, palielināts aknu enzīmu

līmenis

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par retiem gastrīta, aizcietējuma, caurejas un bilirubinēmijas

gadījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni

ziņojumi par aPTT paildzināšanos. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas.

Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja varfarīna

antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar

heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c.

divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz

26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista

terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

7 dienas,

regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtusimptomātisku plaušu emboliju

(PE) . Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai

spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtrs,

tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet

pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija

nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5

mg (ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja

ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to

pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu

laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai

sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

Ievadpētījums fondaparinuksa devas noteikšanai un farmakokinētikas novērtēšanai bērniem ar

dziļo vēnu trombozi

Atklātā pētījumā 24 bērniem (n=10, vecums no 1 līdz ≤ 5 gadiem, ķermeņa masa 8 – 20 kg; n=7,

vecums no 6 līdz ≤ 12 gadiem, ķermeņa masa 17 – 47 kg un n=7, vecums no 13 līdz ≤ 18 gadiem,

ķermeņa masa 47 – 130 kg), kam iekļaušanas brīdī pētījumā noteikta venozas trombozes diagnoze,

ievadīja fondaparinuksu. Lielākā daļa pacientu bija spāņu izcelsmes (67%), un 58% bija vīriešu

dzimuma. Fondaparinuksa sākotnējā deva bija 0,1 mg/kg subkutāni vienreiz dienā, pēc tam devu

pielāgoja, lai pēc 4 stundām sasniegtu maksimālo fondaparinuksa nātrija sāls koncentrāciju 0,5 –

1 mg/l. Vidējais ārstēšanas ilgums šajā pētījumā bija 3,5 dienas. Lielākā daļa pacientu (88%)

fondaparinuksa mērķa koncentrāciju sasniedza 4 stundas pēc pirmās fondaparinuksa devas

ievadīšanas. Diviem pacientiem pētījuma laikā ziņots par asiņošanu. Vienam pacientam terapijas 5.

dienā radās hipertensīva encefalopātija vienlaikus ar intrakraniālu asiņošanu, kā dēļ fondaparinuksa

lietošana tika pārtraukta. Citam pacientam terapijas 5. dienā konstatēta neliela kuņģa-zarnu trakta

asiņošana, kuras dēļ fondaparinuksa lietošana uz laiku pārtraukta. Secinājumus par klīnisko efektivitāti

šajā nekontrolētajā pētījuma nevar izdarīt.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā,

ķermeņa masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo

(SK%) līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE

pacientiem, kas saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) –

1,41 (23%), T

(h) – 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir

attiecīgi 0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Pieejamie dati par lietošanu bērniem ir ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Pēc vienreizējas subkutānas fondaparinuksa ievadīšanas pacientiem ar mēreni

izteiktu aknu mazspēju (

Child-Pugh

B kategorija), kopējās (t.i., saistītās un nesaistītas vielas) C

AUC vērtības bija attiecīgi par 22% un 39% zemākas, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu

darbību. Zemāka fondaparinuksa koncentrācija plazmā tika skaidrota ar samazinātu saistīšanos ar

ATIII sakarā ar zemāku ATIII koncentrāciju plazmā pacientiem ar aknu mazspēju, kā rezultātā bija

palielināts fondaparinuksa renālais klīrenss. Tādējādi ir paredzams, ka nesaistīta fondaparinuksa

koncentrācija pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu mazspēju paliek nemainīga, un devas

pielāgošana, pamatojoties uz farmakokinētikas rādītājiem, nav nepieciešama.

Fondaparinuksa farmakokinētika pacientiem ar smagu aknu mazspēju nav pētīta (skatīt 4.2. un 4.4.

apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu

risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošuma robežām nepietiekamas iedarbības dēļ

dzīvnieku sugām.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Arixtra

7,5 mg/0,6 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm. Ir divu veidu šļirces:

šļirces ar sarkanu virzuli un automātisku drošības sistēmu,

šļirces ar sarkanu virzuli un manuālu drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Arixtra pilnšļirces ir veidotas ar adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar adatu pēc

injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/02/206/012-014, 019

EU/1/02/206/029

EU/1/02/206/030

EU/1/02/206/034

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Arixtra 10 mg/0,8 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 10 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,8 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi

būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana pieaugušajiem, izņemot

hemodinamiski nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu

embolektomija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

- Pacientiem ar viegli vai mēreni izteiktu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo pētījumi šai pacientu grupai

nav veikti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošuma un efektivitātes

datu trūkuma dēļ (skatīt 5.1. un 5.2 apakšpunktu).

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antagonistu atbilstoši 4.5. apakšpunktā sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1, 132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55).

Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija

attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem

ieteicamo nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352),

11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt 4.2., 4.3. un

5.2. apakšpunktu).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētikas izmaiņām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija

(HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošums nav formāli pētīti pacientiem ar 2. tipa HIT.

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar

serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos

gadījumos ir saņemti ziņojumi par HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs satur sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Barošana ar krūti Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās

mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr

uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par fondaparinuksa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem nav

norādījuši ne uz kādu ietekmi uz fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nopietnās blakusparādības saistībā ar fondaparinuksa lietošanu ir ar asiņošanu

saistītas komplikācijas (dažādās vietās, ieskaitot retus intrakraniālas/ intracerebrālas un

retroperitoneālas asiņošanas gadījumus). Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas risks,

fondaparinukss jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fondaparinuksa drošums vērtēts 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz < 1/100; reti:

1/10 000 līdz < 1/1000; ļoti reti: < 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības.

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitoze

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija (arī ļoti reti ziņojumi par angioedēmu,

anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju)

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Reti:

sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi, palielināts aknu enzīmu

līmenis

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par retiem gastrīta, aizcietējuma, caurejas un bilirubinēmijas

gadījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni

ziņojumi par aPTT paildzināšanos. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas.

Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja varfarīna

antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam parasti nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar

heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Tomēr retos gadījumos ir saņemti spontāni ziņojumi par

HIT pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1

mg/kg s.c. divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5

dienas un līdz 26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna

antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku plaušu

embolijas( PE) diagnozi. Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana,

pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze,

embolektomija vai

v. cava

filtrs, tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt

ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta

terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5

mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa >

100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam

veicot ilgstošu i.v. infūziju, to pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības.

Kopumā tika ārstēti 2184 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām

ilgi (vidēji 7 dienas). Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko

parasti sāka 72 stundu laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas,

regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE

biežums attiecīgi 3,8% un 5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

Ievadpētījums fondaparinuksa devas noteikšanai un farmakokinētikas novērtēšanai bērniem ar

dziļo vēnu trombozi

Atklātā pētījumā 24 bērniem (n=10, vecums no 1 līdz ≤ 5 gadiem, ķermeņa masa 8 – 20 kg; n=7,

vecums no 6 līdz ≤ 12 gadiem, ķermeņa masa 17 – 47 kg un n=7, vecums no 13 līdz ≤ 18 gadiem,

ķermeņa masa 47 – 130 kg), kam iekļaušanas brīdī pētījumā noteikta venozas trombozes diagnoze,

ievadīja fondaparinuksu. Lielākā daļa pacientu bija spāņu izcelsmes (67%), un 58% bija vīriešu

dzimuma. Fondaparinuksa sākotnējā deva bija 0,1 mg/kg subkutāni vienreiz dienā, pēc tam devu

pielāgoja, lai pēc 4 stundām sasniegtu maksimālo fondaparinuksa nātrija sāls koncentrāciju 0,5 –

1 mg/l. Vidējais ārstēšanas ilgums šajā pētījumā bija 3,5 dienas. Lielākā daļa pacientu (88%)

fondaparinuksa mērķa koncentrāciju sasniedza 4 stundas pēc pirmās fondaparinuksa devas

ievadīšanas. Diviem pacientiem pētījuma laikā ziņots par asiņošanu. Vienam pacientam terapijas 5.

dienā radās hipertensīva encefalopātija vienlaikus ar intrakraniālu asiņošanu, kā dēļ fondaparinuksa

lietošana tika pārtraukta. Citam pacientam terapijas 5. dienā konstatēta neliela kuņģa-zarnu trakta

asiņošana, kuras dēļ fondaparinuksa lietošana uz laiku pārtraukta. Secinājumus par klīnisko efektivitāti

šajā nekontrolētajā pētījuma nevar izdarīt.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa

masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%)

līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas

saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) – 1,41 (23%), T

– 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Pieejamie dati par lietošanu bērniem ir ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Pēc vienreizējas subkutānas fondaparinuksa ievadīšanas pacientiem ar mēreni

izteiktu aknu mazspēju (

Child-Pugh

B kategorija), kopējās (t.i., saistītās un nesaistītas vielas) C

AUC vērtības bija attiecīgi par 22% un 39% zemākas, salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu

darbību. Zemāka fondaparinuksa koncentrācija plazmā tika skaidrota ar samazinātu saistīšanos ar

ATIII sakarā ar zemāku ATIII koncentrāciju plazmā pacientiem ar aknu mazspēju, kā rezultātā bija

palielināts fondaparinuksa renālais klīrenss. Tādējādi ir paredzams, ka nesaistīta fondaparinuksa

koncentrācija pacientiem ar viegli līdz mēreni izteiktu aknu mazspēju paliek nemainīga, un devas

pielāgošana, pamatojoties uz farmakokinētikas rādītājiem, nav nepieciešama.

Fondaparinuksa farmakokinētika pacientiem ar smagu aknu mazspēju nav pētīta (skatīt 4.2. un 4.4.

apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu

risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošuma robežām nepietiekamas iedarbības dēļ

dzīvnieku sugām.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Arixtra

10 mg/0,8 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm. Ir divu veidu šļirces:

šļirces ar violetu virzuli un automātisku drošības sistēmu,

šļirces ar violetu virzuli un manuālu drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Arixtra pilnšļirces ir veidotas ar adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar adatu pēc

injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Šīs zāles ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited

3016 Lake Drive

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/02/206/015-017, 020

EU/1/02/206/031

EU/1/02/206/032

EU/1/02/206/035

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2010. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/496403/2010

EMEA/H/C/000403

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Arixtra

nātrija fondaparinukss

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Arixtra. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu

reģistrācijas apliecības piešķiršanas atzinumu un ieteikumus par Arixtra lietošanu.

Kas ir Arixtra?

Arixtra ir injekciju šķīdums pilnšļircē. Arixtra satur aktīvo vielu – nātrija fondaparinuksu (1,5; 2,5; 5;

7,5 vai 10 mg vienā pilnšļircē).

Kāpēc lieto Arixtra?

Arixtra (1,5 un 2,5 mg devas) lieto, lai novērstu venozās trombembolijas gadījumus (VTE,

sarežģījumus, ko izraisa asins recekļu veidošanās vēnās) pieaugušajiem (no 18 gadu vecuma), kuriem

tiek veikta smaga kāju, piemēram, gūžas vai ceļgala, ķirurģiska operācija. Tās var lietot arī

pieaugušiem pacientiem ar augstu risku (vecuma vai slimības dēļ), kad viņiem veic vēdera dobuma

operāciju vai kad viņiem ir jāievēro gultas režīms akūtas slimības dēļ.

Arixtra (1,5 un 2,5 mg devu) lieto arī, lai ārstētu pieaugušos, kuriem ir asins recekļi kāju virspusējās

vēnās (virspusējo vēnu tromboze), bet ne dziļajās vēnās (dziļo vēnu tromboze, DzVT).

Arixtra ar stiprāku devu (5,

7,5 un 10 mg) lieto, lai ārstētu DzVT vai plaušu emboliju (PE, plaušu

artērijā izveidojušos asins recekli).

2,5 mg devu lieto arī, lai ārstētu pieaugušos ar nestabilu stenokardiju (mainīgas intensitātes sāpēm

krūtīs sakarā ar samazinātu asiņu plūsmu sirdī) vai miokarda infarktu (sirds lēkmi) ar vai bez ‘ST

segmenta pacēluma’ (normai neatbilstoša elektrokardiogrammas jeb EKG rādītāja).

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Arixtra?

Ieteicamā Arixtra deva VTE profilaksei ir 2,5 mg vienreiz dienā subkutānas (zemādas) injekcijas veidā.

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmo devu ievada sešas stundas pēc operācijas beigām. Ārstēšana ir

jāturpina, kamēr pastāv VTE risks. Parasti šis risks samazinās vismaz piecas līdz deviņas dienas pēc

operācijas. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Arixtra var nebūt piemērotas, vai var lietot

mazāko 1,5 mg devu.

Ārstējot virspusējo vēnu trombozi, ieteicamā deva ir 2,5 mg vienreiz dienā subkutānas injekcijas veidā.

Ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk pēc DzVT diagnozes izslēgšanas un jāturpina 30 līdz 45 dienas.

Ieteicamā deva Dz

VT vai PE ārstēšanā ir 7,5 mg vienreiz dienā, ievadot zāles subkutānas injekcijas

veidā, parasti septiņas dienas ilgi. Deva jāpielāgo atkarībā no ķermeņa masas.

Pacientiem ar nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu ieteicamā deva ir 2,5 mg vienreiz dienā,

zāles ievadot subkutānas injekcijas veidā, bet pirmā deva ir jāievada intravenozi (vēnā) caur esošo

līniju vai infūzijas veidā (pa pilienam) pacietiem ar ST segmenta pacēlumu. Ārstēšana jāuzsāk, cik ātri

vien iespējams pēc diagnozes noteikšanas un jāturpina līdz astoņām dienām vai līdz pacienta

izrakstīšanai no slimnīcas. Arixtra nedrīkst lietot pacienti, kuriem paredzētas noteikta veida operācijas

rds asinsvadu atbloķēšanai.

Plašāka informācija atrodama zāļu aprakstā (kas arī ir daļa no EPAR).

Arixtra darbojas?

Ja asinsrite ir traucēta, pastāv trombu veidošanās iespēja. Arixtra ir antikoagulants: tas kavē asins

koagulāciju (sarecēšanu). Arixtra aktīvā sastāvdaļa, nātrija fondaparinukss, aptur vienas no asinsrecē

iesaistītajām vielām (faktoriem), proti, Xa faktora, darbību. Kad tas ir bloķēts, nevar veidoties trombīns

(cits faktors), un recekļu (trombu) veidošanās nenotiek. Lietojot Arixtra pēc operācijas, asins recekļu

veidošanās risks ievērojami samazinās. Samazinot trombu skaitu, Arixtra var arī palīdzēt normalizēt

sirds apgādi ar asinīm pacientiem ar stenokardiju vai tiem, kam ir sirdslēkme.

Kā noritēja Arixtra izpēte?

Pētījumos novērtēja Arixtra efektivitāti VTE profilaksē un ārstēšanā. Profilakses pētījumos Arixtra

salīdzināja ar citiem antikoagulantiem: enoksaparīnu (gūžu vai ceļgalu operācijās; vairāk nekā 8000

pacientiem) vai dalteparīnu (vēdera dobuma operācijās; 2927 pacientiem). Tās salīdzināja arī ar

placebo (fiktīvām zālēm), novērojot pacientus ar akūtu slimību (839 pacienti) un pacientus, kurus

ārstēja papildus 24 dienas pēc operācijas, kas veikta gūžas lūzuma dēļ (656 pacienti). Ārstējot VTE,

piemēram, DzVT un PE, Arixtra salīdzi

nāja ar enoksaparīnu (DzVT: 2192 pacienti) vai ar nefrakcionētu

heparīnu (PE: 2184 pacienti). Visos pētījumos galvenais iedarbīguma rādītājs bija kopējais trombotisko

gadījumu (asins recekļu radītu sarežģījumu) skaits.

Ārstējot virspusējo vēnu trombozi, Arixtra salīdzināja ar placebo pētījumā ar 3000 pacientiem ar kāju

virspusējo vēnu trombozi, bez DzVT. Galvenais iedarbīguma rādītājs šajā pētījumā bija kopējais DzVT

vai nāves gadījumu skaits.

Turklāt Arixtra pētīja divos pamatpētījumos ar pacientiem, kam ir nestabila stenokardija vai miokarda

infarkts. Pirmajā pētījumā Arixtra ie

darbību salīdzināja ar enoksaparīna iedarbību, iesaistot 20 000

pacientus ar nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma, un otrajā

pētījumā Arixtra salīdzināja ar standarta terapiju (ar nefrakcionētu heparīnu šim pētījumam

izraudzītājiem pacientiem vai placebo), iesaistot 12 000 pacientus ar miokarda infarktu ar ST

Arixtra

EMA/494080/2010

2. lappuse no 3

Arixtra

EMA/494080/2010

3. lappuse no 3

segmenta pacēlumu. Galvenais iedarbīguma kritērijs bija to pacientu īpatsvars, kuriem iestājās nāve

vai tie, kuriem bija ‘išēmijas gadījumi’ (asins apgādes nosprostojums kādam orgānam, tostarp sirdij).

Kāds ir Arixtra iedarbīgums šajos pētījumos?

Arixtra bija gandrīz tikpat efektīvas kā salīdzināmās zāles visos pētījumos, kuros novērtēja VTE

profilaksi un DzVT un PE ārstēšanu. Ārstējot pacientus ar Arixtra, ievērojami samazinājās kopējo

trombotisko gadījumu skaits, salīdzinot ar pacientiem, kurus ārstēja ar placebo vai enoksaparīnu

(pacientiem, kam veica kāju operāciju).

Arixtra bija efektīvāks nekā placebo, samazinot kopējo VTE vai nāves gadījumu skaitu pacientiem ar

virspusējo vēnu trombozi. No katriem 100 pacientiem, kuri lietoja Arixtra, bija viens VTE vai nāves

gadījums, savukārt no katriem 100 pacientiem, kuri lietoja placebo, bija seši šādi gadījumi.

Arixtra bija mazāk efektīvas nekā enoksaparīns nāves vai

išēmijas gadījumu novēršanā pacientiem ar

nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma; 5% pacientu katrā grupā

iestājās nāve, vai tiem bija išēmijas gadījumi pēc deviņām dienām. Pētījumā, kurā iekļāva pacientus ar

miokarda infarktu ar ST segmenta pacēlumu, Arixtra samazināja nāves gadījumu vai atkārtotas

sirdslēkmes risku par 14% pēc 30 dienām salīdzinājumā ar standarta terapiju. Tomēr šie rezultāti

nebija pietiekami, lai noskaidrotu, vai Arixtra ir efektīvākas par nefrakcionētu heparīnu.

Kāds pastāv risks, lietojot Arixtra?

Tāpat kā citiem antikoagulantiem, visbiežākā Arixtra blakusparādība ir asiņošana. Pilns visu Arixtra

izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Arixtra nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģija) pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu

šo zāļu sastāvdaļu, kam jau ir asiņošana, kam ir akūts bakteriāls endokardīts (sirds infekcija) vai kam

ir nopietnas nieru problēmas. Pilns ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Kāpēc Arixtra tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Arixtra, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt

Arixtra reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Arixtra:

Eiropas Komisija 2002. gada 21. martā izsniedza Arixtra reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā. Reģistrācijas apliecības derīguma termiņš nav ierobežots. Reģistrācijas apliecības īpašnieks

ir Glaxo Group Ltd.

Pilns Arixtra EPAR teksts ir atrodams šeit. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Arixtra pieejama zāļu

lietošanas pamācībā (kas arī ir daļa no EPAR) vai iegūstama, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 08./2010.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju