Aritavi 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

20-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Duloksetīns
Pieejams no:
Actavis Group PTC ehf., Iceland
ATĶ kods:
N06AX21
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Duloxetine
Deva:
60 mg
Zāļu forma:
Zarnās šķīstošās cietās kapsulas
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Balkanpharma-Dupnitsa AD, Bulgaria
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija numurs:
15-0188

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Aritavi 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Aritavi 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Duloxetinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Aritavi un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Aritavi lietošanas

Kā lietot Aritavi

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Aritavi

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Aritavi un kādam nolūkam to lieto

Aritavi satur aktīvo vielu duloksetīnu. Aritavi paaugstina serotonīna un noradrenalīna līmeni nervu

sistēmā.

Aritavi lieto pieaugušajiem, lai ārstētu:

depresiju;

ģeneralizētu trauksmi(hroniska trauksmes vai nervozitātes sajūta);

diabētiskas neiropātijas izraisītas sāpes (tās bieži apraksta kā dedzinošas, durstošas, smeldzošas,

asas vai līdzīgas elektrošokam. Ietekmētajā vietā ir iespējams jušanas zudums, vai arī sāpes var

izraisīt pieskārieni, siltums, aukstums vai spiediens).

Vairumam cilvēku, kuriem ir depresija vai spriedze, Aritavi sāk iedarboties divu nedēļu laikā pēc

ārstēšanas uzsākšanas, bet pašsajūta var uzlaboties pēc 2 – 4 nedēļām. Ja pēc šī laika Jūs nesākat

justies labāk, pastāstiet par to ārstam. Ārsts var turpināt Jums nozīmēt Aritavi, kad jūtaties labāk, lai

nepieļautu depresijas vai trauksmes atkārtošanos.

Cilvēkiem ar diabētiskas perifēras neiropātijas izraisītām sāpēm pašsajūta var sākt uzlaboties pēc

dažām nedēļām. Ja pēc 2 mēnešiem Jūs nejūtaties labāk, konsultējieties ar ārstu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Aritavi lietošanas

Nelietojiet Aritavi šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret duloksetīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir aknu slimība;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jūs lietojat vai pēdējo 14 dienu laikā esat lietojis citas zāles, ko sauc par monoamīnoksidāzes

(MAO) inhibitoriem (skatīt “Citas zāles un Aritavi”);

ja Jūs lietojat fluvoksamīnu, kuru parasti lieto depresijas ārstēšanai, ciprofloksacīnu vai

enoksacīnu, ko lieto dažu infekciju ārstēšanai;

ja Jūs lietojat citas duloksetīnu saturošas zāles (skatīt „Citas zāles un Aritavi”).

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens vai sirds slimība. Ārsts Jums pateiks,

vai Jūs drīkstat lietot Aritavi.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Turpmāk minēti iemesli, kāpēc Aritavi varētu nebūt Jums piemērots. Pirms Aritavi lietošanas

konsultējieties ar ārstu:

ja Jūs lietojat citas zāles depresijas ārstēšanai (skatīt „Citas zāles un Aritavi”);

ja Jūs lietojat augu līdzekli - divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum);

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir bijušas krampju lēkmes;

ja Jums ir bijusi mānija;

ja Jums ir bipolāri traucējumi;

ja Jums ir acu slimības, piemēram, noteikti glaukomas (paaugstināta acs iekšējā spiediena)

veidi;

ja Jums iepriekš ir bijuši asinsreces traucējumi (nosliece uz zilumu veidošanos);

ja Jums ir pazemināta nātrija līmeņa risks (piemēram, ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus, it

īpaši, ja Jūs esat gados vecāks cilvēks);

ja Jūs pašlaik lietojat zāles, kas var izraisīt aknu bojājumus;

ja Jūs lietojat citas duloksetīnu saturošas zāles (skatīt „Citas zāles un Aritavi”).

Aritavi var izraisīt nemiera sajūtu vai nespēju sēdēt vai stāvēt mierīgi. Ja tā notiek ar Jums, pastāstiet

par to ārstam.

Domas par pašnāvību un depresijas vai trauksmes pastiprināšanās

Ja Jums ir depresija un/vai trauksme, Jums dažkārt ir iespējamas domas par paškaitējumu vai

pašnāvību. Uzsākot antidepresantu lietošanu pirmo reizi, šīs domas var pastiprināties, jo visām šīm

zālēm ir nepieciešams laiks, lai tās sāktu iedarboties. Parasti tās ir apmēram divas nedēļas, taču

dažreiz ir nepieciešams arī ilgāks laiks. Šādas domas Jums biežāk var rasties, ja:

Jums iepriekš ir bijušas domas par pašnāvību vai paškaitējumu;

Jūs esat gados jauns pieaugušais. Klīniskajos pētījumos iegūtā informācija liecina, ka

palielināts pašnāvnieciskas uzvedības risks ir pieaugušajiem, kuri jaunāki par 25 gadiem, un

kuri psihisku traucējumu ārstēšanai lieto antidepresantus.

Ja Jums rodas domas par paškaitējumu vai pašnāvību jebkurā diennakts laikā, nekavējoties

sazinieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu.

Jums var palīdzēt arī tas, ka savam radiniekam vai tuvam draugam pastāstiet, ka Jums ir depresija vai

trauksme, un iedodat viņiem izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jūs varat palūgt, lai viņi Jums pasaka, ja

viņiem šķiet, ka Jūsu depresija vai trauksme pasliktinās, vai arī viņus uztrauc izmaiņas Jūsu uzvedībā.

Bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam

Aritavi parasti nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Bez tam, Jums jāzina,

ka pacientiem līdz 18 gadu vecumam, lietojot šīs grupas zāles, ir lielāks tādu blakusparādību kā

pašnāvības mēģinājums, pašnāvnieciskas domas un naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra

uzvedība un dusmas) attīstības risks. Neskatoties uz to, ārsts var nozīmēt Aritavi lietošanu pacientiem

līdz 18 gadu vecumam, ja uzskata to par labāko attiecīgajam pacientam. Ja ārsts ir nozīmējis Aritavi

pacientam, kurš vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu, un Jūs vēlaties to pārrunāt, lūdzu, sazinieties ar

ārstu. Ja Aritavi lieto pacients, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pastāstiet ārstam, ja tiek novēroti

vai kļūst izteiktāki iepriekš minētie simptomi. Turklāt, pagaidām nav ilgtermiņā apkopotas drošuma

informācijas par Aritavi ietekmi uz šīs vecuma grupas pacientu augšanu, nobriešanu, kā arī kognitīvo

un ar uzvedību saistīto attīstību.

Citas zāles un Aritavi

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Aritavi galvenā sastāvdaļa duloksetīns ir arī citos gadījumos lietojamu zāļu sastāvā:

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

diabētiskas neiropātijas izraisītu sāpju, depresijas, trauksmes un urīna nesaturēšanas ārstēšanai.

Jāizvairās lietot vairāk kā vienas duloksetīnu saturošas zāles. Ja Jūs jau lietojat citas zāles, kuru

sastāvā ir duloksetīns, konsultējieties ar ārstu.

Ārstam jāizlemj, vai Jūs drīkstat lietot Aritavi vienlaicīgi ar citām zālēm. Nesāciet vai nepārtrauciet

citu zāļu, tajā skaitā zāļu, kas pieejamas bez receptes un ārstniecības augu līdzekļu, lietošanu

pirms neesat konsultējies ar ārstu.

Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no sekojošajām zālēm:

Monoamīnoksidāzes inhibitorus (MAOI): Jūs nedrīkstat lietot Aritavi, ja lietojat vai nesen (pēdējo

14 dienu laikā) esat lietojis citu antidepresantu, ko sauc par monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoru.

MAO inhibitoru piemēri ir moklobemīds (antidepresants) un linezolīds (antibiotisks līdzeklis). MAO

inhibitora lietošana kopā ar daudzām recepšu zālēm (tajā skaitā Aritavi) var izraisīt smagas un pat

dzīvību apdraudošas blakusparādības. Aritavi drīkst sākt lietot ne ātrāk kā 14 dienas pēc MAO

inhibitora lietošanas pārtraukšanas. MAO inhibitoru drīkst sākt lietot vismaz 5 dienas pēc Aritavi

lietošanas pārtraukšanas.

Zāles, kas izraisa miegainību: tās varētu būt Jūsu ārsta nozīmētās zāles, piemēram, benzodiazepīni,

spēcīgi pretsāpju līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi, fenobarbitāls un prethistamīna līdzekļi.

Zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni: triptāni, tramadols, triptofāns, SSAI (piemēram,

paroksetīns un fluoksetīns), SNAI (piemēram, venlafaksīns), tricikliskie antidepresanti (piemēram,

klomipramīns, amitriptilīns), petidīns, divšķautņu asinszāle un MAO inhibitori (piemēram,

moklobemīds un linezolīds). Šīs zāles palielina blakusparādību risku; ja, lietojot šīs zāles kopā ar

Aritavi, Jums rodas kādi neparasti simptomi, Jums ir jāapmeklē ārsts.

Iekšķīgi lietojamos asinis šķidrinošus līdzekļus vai trombocītu agregāciju nomācošus līdzekļus:

zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai vai asins recēšanas novēršanai. Šīs zāles var palielināt asiņošanas

risku.

Aritavi kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Aritavi var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Ja ārstēšanas laikā ar Aritavi Jūs lietojat alkoholu,

jāievēro piesardzība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība

vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pastāstiet ārstam, ja ārstēšanas laikā ar Aritavi Jums iestājas grūtniecība vai Jūs to plānojat.

Aritavi atļauts lietot tikai pēc apspriešanās ar ārstu par iespējamajiem labvēlīgajiem efektiem,

kā arī par visiem riskiem attiecībā uz Jūsu nedzimušo bērnu.

Pārliecinieties, ka vecmāte un/vai ārsts zina, ka Jūs lietojat Aritavi. Lietojot līdzīgas zāles

(selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus - SSAI) grūtniecības laikā, var palielināties

nopietnu veselības traucējumu risks jaundzimušajam, ko sauc par jaundzimušo persistējošu

plaušu hipertensiju (JPPH). Tās gadījumā jaundzimušais elpo ātrāk un viņam ir zilgana ādas

nokrāsa. Šie simptomi parasti rodas pirmo 24 stundu laikā pēc bērna dzimšanas. Ja tā notiek ar

Jūsu bērnu, Jums nekavējoties jāsazinās ar vecmāti un/vai ārstu.

Ja Jūs lietojat Aritavi vēlīnā grūtniecības periodā, Jūsu bērnam pēc piedzimšanas var būt daži

simptomi. Tie parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas vai dažu dienu laikā pēc piedzimšanas. Šie

simptomi var būt muskuļu vājums, trīce, nervozitāte, barošanas traucējumi, elpošanas

traucējumi un krampji. Ja Jūsu bērnam pēc piedzimšanas rodas kāds no šiem simptomiem vai

arī Jums ir raizes par sava bērna veselību, konsultējieties ar ārstu vai vecmāti, kas sniegs Jums

padomu.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Pastāstiet ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti. Aritavi lietošana nav ieteicama mātēm, kuras

baro bērnu ar krūti. Jums jālūdz padoms ārstam vai farmaceitam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Aritavi lietošana var izraisīt miegainību vai reiboni. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet

nekādas iekārtas un mehānismus, līdz Jums ir zināms, kā Aritavi Jūs ietekmē.

Aritavi satur saharozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Aritavi

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Aritavi ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Kapsula jānorij vesela, uzdzerot ūdeni.

Ārstējot depresiju un diabētiskas neiropātijas izraisītas sāpes

Parastā Aritavi deva ir 60 mg vienu reizi dienā, taču ārsts nozīmēs Jums piemērotāko devu.

Ārstējot ģeneralizētu trauksmi

Parastā Aritavi sākuma deva ir 30 mg vienu reizi dienā, un pēc tam vairumam pacientu ir jālieto 60

mg vienu reizi dienā, taču Jums nepieciešamo devu noteiks ārsts. Ņemot vērā Jūsu atbildes reakciju uz

ārstēšanu ar Aritavi, deva var tikt mainīta līdz, maksimāli, 120 mg dienā.

Lai Jums būtu vieglāk atcerēties, ka jālieto Aritavi, Jūs varētu to lietot katru dienu vienā un tajā pašā

laikā.

Konsultējieties ar ārstu par to, cik ilgi Jums jāturpina lietot Aritavi. Nepārtrauciet lietot Aritavi un

nemainiet devu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu. Lai Jums palīdzētu justies labāk, ir svarīgi pareizi

ārstēt slimību. Ja slimība netiek ārstēta, tā var nepāriet, kā arī var kļūt nopietnāka un grūti ārstējama.

Ja Jūs esat lietojis Aritavi vairāk nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis vairāk Aritavi, nekā ārsts Jums nozīmējis, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai

farmaceitu. Pārdozēšanas simptomi ir miegainība, koma, serotonīna sindroms (reta reakcija, kas var

izraisīt pārmērīgu laimes sajūtu, miegainību, tūļīgumu, nemieru, alkohola reibuma sajūtu, drudzi,

svīšanu vai muskuļu stīvumu), krampji, vemšana un paātrināta sirdsdarbība.

Ja Jūs esat aizmirsis lietot Aritavi

Ja Jūs esat aizmirsis vienu zāļu devu, lietojiet to līdzko Jūs to atceraties. Taču, ja gandrīz jau pienācis

nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet tikai vienu devu kā parasti.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Nelietojiet vairāk Aritavi dienā, nekā Jums

nozīmēts vienai dienai.

Ja Jūs pārtraucat lietot Aritavi

NEPĀRTRAUCIET kapsulu lietošanu bez ārsta norādījuma, pat ja Jūs jūtaties labāk. Ja ārsts uzskatīs,

ka Aritavi lietošana Jums vairāk nav nepieciešama, viņš lūgs Jums, pirms pārtraukt ārstēšanu

pavisam, vismaz 2 nedēļu laikā samazināt devu.

Dažiem pacientiem, kuri pēkšņi pārtraukuši duloksetīna lietošanu, radušies tādi simptomi kā:

reibonis, tirpšanas sajūta, piemēram, durstīšanas vai elektriskās strāvas triecieniem līdzīga

sajūta (it īpaši galvā), miega traucējumi (spilgti sapņi, nakts murgi, nespēja gulēt), nespēks,

miegainība, nemiera vai satraukuma sajūta, nemierīgums, slikta dūša vai vemšana, trīcēšana

(trīce), galvassāpes, muskuļu sāpes, aizkaitināmība, caureja, pastiprināta svīšana vai vertigo.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Šie simptomi parasti nav nopietni un izzūd dažu dienu laikā, taču, ja Jums ir traucējoši simptomi,

lūdziet padomu ārstam.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Šīs

blakusparādības parasti ir vieglas līdz vidēji smagas un bieži izzūd pēc pāris nedēļām.

Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 cilvēkam no 10):

galvassāpes, miegainība;

slikta dūša, sausa mute.

Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 10):

ēstgribas trūkums;

miega traucējumi, nemiers, samazināta dzimumtieksme, trauksmes sajūta, grūtības vai nespēja

sasniegt orgasmu, neparasti sapņi;

reibonis, tūļīgums, trīce, nejutīgums, tajā skaitā ādas notirpuma vai durstoša vai dedzinoša

sajūta;

neskaidra redze;

troksnis ausīs (trokšņa saklausīšana ausīs bez ārējas skaņas klātbūtnes);

jūtamas sirdsklauves krūškurvī;

paaugstināts asinsspiediens, pietvīkums;

pastiprināta žāvāšanās;

aizcietējums, caureja, sāpes vēderā, vemšana, grēmas vai gremošanas traucējumi, gāzu

izdalīšanās no zarnām;

pastiprināta svīšana, (niezoši) izsitumi;

sāpes muskuļos, muskuļu spazmas;

sāpīga urinācija, bieža urinēšana;

problēmas panākt erekciju, ejakulācijas izmaiņas;

kritieni (galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem), nespēks;

ķermeņa masas samazināšanās.

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, ārstējot depresiju ar šīm zālēm un pirmo reizi uzsākot

šo zāļu lietošanu, nedaudz samazinājās ķermeņa masa. Pēc 6 mēnešus ilgas ārstēšanas ķermeņa masa

palielinājās un atbilda atbilstošā vecuma un dzimuma bērnu un pusaudžu ķermeņa masai.

Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 100):

rīkles iekaisums, kas izraisa balss aizsmakumu;

domas par pašnāvību, miega traucējumi, zobu griešana, dezorientācijas sajūta, motivācijas

trūkums;

pēkšņas, neapzinātas muskuļu spazmas vai raustīšanās, nemiera sajūta vai nespēja mierīgi

nosēdēt vai nostāvēt, nervozitāte, apgrūtināta koncentrēšanās, garšas sajūtu izmaiņas, grūtības

kontrolēt kustības, piemēram, koordinācijas zudums vai nekontrolējamas muskuļu kustības,

nemierīgo kāju sindroms, slikta miega kvalitāte;

palielinātas acu zīlītes (acu tumšā vidusdaļa), redzes traucējumi;

reibonis vai “galvas griešanās” sajūta (vertigo), ausu sāpes;

ātra un/vai neregulāra sirdsdarbība;

ģībonis, reibonis, apreibuma sajūta vai ģībonis pieceļoties stāvus, auksti roku un/vai kāju

pirksti;

spiediena sajūta rīklē, asiņošana no deguna;

asins piejaukums atvemtajā masā vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi (fēces), gastroenterīts,

atraugas, apgrūtināta rīšana;

aknu iekaisums, kas var izraisīt sāpes vēderā un dzeltenīgu ādas vai acu baltumu nokrāsu;

svīšana nakts laikā, nātrene, auksti sviedri, jutīgums pret saules gaismu, pastiprināta nosliece uz

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

zemādas asiņošanu;

muskuļu saspringums, muskuļu trīce;

apgrūtināta vai neiespējama urinēšana, apgrūtināta urinēšanas uzsākšana, urinēšana nakts laikā,

lielāks izvadītā urīna daudzums. nekā parasti, samazināta urīna plūsma;

patoloģiska asiņošana no maksts, menstruālā cikla traucējumi, tajā skaitā stipra, sāpīga,

neregulāra vai ilgstoša menstruālā asiņošana, neparasti viegla vai iztrūkstoša menstruālā

asiņošana, sāpes sēkliniekos vai sēklinieku maisiņā;

sāpes krūškurvī, salšanas sajūta, slāpes, trīce, karstuma sajūta, patoloģiska gaita;

ķermeņa masas palielināšanās;

Aritavi var izraisīt izmaiņas, par kurām Jūs nevarat zināt, piemēram, paaugstināts aknu enzīmu

vai kālija, kreatinīna fosfokināzes, cukura vai holesterīna līmenis asinīs.

Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 1000):

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu vai reiboni ar mēles vai lūpu

pietūkumu, alerģiskas reakcijas;

pavājināta vairogdziedzera aktivitāte, kas var izraisīt nogurumu vai ķermeņa masas

palielināšanos;

dehidratācija, pazemināts nātrija līmenis asinīs (galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem;

simptomi var ietvert reiboni, nespēku, apmulsumu, miegainību vai izteiktu nogurumu, vai

sliktu dūšu vai vemšanu; smagāki simptomi ir ģībonis, krampji vai kritieni), neatbilstošas

antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroms (NADHSS);

pašnāvnieciska uzvedība, mānija (pārmērīga aktivitāte, haotiskas domas un samazināta

nepieciešamība pēc miega), halucinācijas, agresija un dusmas;

“Serotonīna sindroms” (reta reakcija, kas var izraisīt pārmērīgu laimes sajūtu, miegainību,

tūļīgumu, nemieru, alkohola apreibuma sajūtu, drudzi, svīšanu vai muskuļu stīvumu), krampji;

paaugstināts spiediens acī (glaukoma);

mutes dobuma iekaisums, koši sarkanu asiņu piejaukums izkārnījumos, nepatīkams elpas

aromāts, resnās zarnas iekaisums (līdz pat caurejai);

aknu mazspēja, dzeltenīga ādas vai acu baltumu nokrāsa (dzelte);

Stīvensa - Džonsona sindroms (nopietna slimība ar ādas lobīšanos, kas skar muti, acis un

dzimumorgānus), smaga alerģiska reakcija, kas izraisa sejas vai rīkles pietūkumu (angioedēma);

žokļa muskuļu kontrakcijas;

neparasta urīna smarža;

menopauzei raksturīgie simptomi, patoloģiska piena veidošanās krūšu dziedzeros vīriešiem vai

sievietēm.

Ļoti retas blakusparādības (var rasties mazāk kā 1 cilvēkam no 10 000):

asinsvadu iekaisums ādā (ādas vaskulīts).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Aritavi

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes, blistera vai pudelītes

pēc ,,EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Aritavi satur

Aktīvā viela ir duloksetīns.

Katra kapsula satur 30 mg vai 60 mg duloksetīna (hidrohlorīda veidā).

Citas sastāvdaļas ir .

Kapsulas saturs: cukura lodītes (saharoze, kukurūzas ciete), hipromelozes ftalāts (HP-55),

hipromeloze (E15 LV), trietilcitrāts, hidroksipropilceluloze, talks.

Kapsulas apvalks 30 mg kapsulām: hipromeloze (E464), titāna dioksīds (E171), briljantzilais FCF

(E133), melnais dzelzs oksīds (E172), uzdrukas tinte.

Kapsulas apvalks 60 mg kapsulām: hipromeloze (E464), titāna dioksīds (E171), melnais dzelzs oksīds

(E172), uzdrukas tinte.

Uzdrukas tinte satur: šellaku, propilēnglikolu, melno dzelzs oksīdu (E172), kālija hidroksīdu.

Aritavi ārējais izskats un iepakojums

Aritavi ir zarnās šķīstošas cietās kapsulas. Katrā Aritavi kapsulā ir duloksetīna hidrohlorīda lodītes ar

pārklājumu, kas tās pasargā no kuņģa skābes.

Aritavi ir pieejams ar 2 aktīvās vielas daudzumiem: 30 un 60 mg.

30 mg kapsulas ir necaurredzamas ar pelēku korpusu ar uzdruku „DLX 30”, un necaurredzamu, zilu

vāciņu ar uzdruku „DLX 30”. Kapsulu garums ir 18,0 mm.

60 mg kapsulas ir necaurredzamas ar pelēku korpusu ar uzdruku „DLX 60”, un necaurredzamu, baltu

vāciņu ar uzdruku „DLX 60”. Kapsulu garums ir 18,0 mm.

Aritavi 30 mg ir pieejams:

plastmasas (ABPE) pudelītēs ar uzspiežami atveramu vāciņu ar integrētu silīcija gela desikantu

iepakojumos pa 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 kapsulām;

Al/Al blisteriepakojumos pa 7, 10, 14, 28, 30 un 100 kapsulām.

Aritavi 60 mg ir pieejams:

plastmasas (ABPE) pudelītēs ar uzspiežami atveramu vāciņu ar integrētu silīcija gela desikantu

iepakojumos pa 28, 30, 56, 60, 84 un 90 kapsulām;

Al/Al blisteriepakojumos 7, 10,14,28, 30, 56 un 100 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs

Balkanpharma-Dupnitsa AD, 3 Samokovsko Shosse Str., Dupnitsa 2600, Bulgārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrijā: Aritavi 30 mg (60 mg) magensaftresistente Hartkapseln

Bulgārijā, Dānijā, Grieķijā, Igaunijā, Īslandē, Kiprā, Maltā, Norvēģijā, Polijā, Somijā,

Zviedrijā: Aritavi

Čehijā, Slovākijā: Aritavi 30mg (60 mg)

Horvātijā: Aritavi 30 mg (60 mg) tvrde želučanootporne kapsule

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Īrijā: Aritavi 30mg (60mg) Gastro-resistant Capsules

Latvijā: Aritavi 30 mg (60 mg) zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Lietuvā: Aritavi 30 mg (60 mg) skrandyje neirios kietosios kapsulės

Rumānijā: ARITAVI 30 mg (60 mg) capsule gastrorezistente

Slovēnijā: Aritavi 30 mg trde gastrorezistentne kapsule

Ungārijā: Aritavi 30 mg (60 mg) gyomornedv-ellenálló kemény kapszula

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2018

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Aritavi 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

Aritavi 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

30 mg kapsulas

Katra kapsula satur 30 mg duloksetīna (Duloxetinum) (hidrohlorīda veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra kapsula satur 100,6 mg saharozes.

60 mg kapsulas

Katra kapsula satur 60 mg duloksetīna (Duloxetinum) (hidrohlorīda veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra kapsula satur 201,3 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā cietā kapsula.

30 mg kapsulas

Necaurredzams, pelēks korpuss ar uzdruku „DLX 30” un necaurredzams, zils vāciņš ar uzdruku „DLX

30”. Kapsulu garums ir 18,0 mm.

60 mg kapsulas

Necaurredzams, pelēks korpuss ar uzdruku „DLX 60” un necaurredzams, balts vāciņš ar uzdruku

„DLX 60”. Kapsulu garums ir 20,4 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Depresijas ārstēšana.

Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšana.

Ģeneralizētas trauksmes ārstēšana.

Aritavi indicēts pieaugušajiem.

Sīkāku informāciju skatīt 5.1. apakšpunktā.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Depresija

Sākuma deva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg vienu reizi dienā, lietojot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Prospektīvos klīniskajos pētījumos no drošuma viedokļa vērtētas par 60 mg lielākas dienas devas,

maksimālā lietotā deva bijusi 120 mg dienā. Tomēr nav klīnisku pierādījumu par to, ka pacienti,

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

kuriem ieteicamā sākuma deva nav iedarbīga, varētu gūt labumu no devas palielināšanas.

Terapeitisko atbildes reakciju parasti novēro pēc 2 – 4 ārstēšanas nedēļām.

Pēc antidepresīvās atbildes reakcijas nostiprināšanās ārstēšanu ieteicams turpināt vairākus mēnešus,

lai izvairītos no recidīva. Pacientiem ar atbildes reakciju pret duloksetīnu un depresijas recidīviem

anamnēzē var apsvērt turpmāku ilgstošu ārstēšanu, lietojot 60 līdz 120 mg devu dienā.

Ģeneralizēta trauksme

Pacientiem ar ģeneralizētu trauksmi ieteicamā sākuma deva ir 30 mg vienu reizi dienā, lietojot

neatkarīgi no ēdienreizēm. Pacientiem ar nepietiekamu atbildes reakciju deva jāpalielina līdz 60 mg,

kas ir parastā balstdeva vairumam pacientu.

Pacientiem, kuriem papildus ir arī depresija, sākuma deva un balstdeva ir 60 mg vienu reizi dienā

(lūdzu skatīt arī ieteikumu par devām augstāk).

Līdz 120 mg lielu dienas devu efektivitāte ir pierādīta un izvērtēta no drošuma viedokļa prospektīvos

klīniskajos pētījumos. Tāpēc pacientiem ar nepietiekamu atbildes reakciju, lietojot 60 mg, var apsvērt

devas palielināšanu līdz 90 mg vai 120 mg. Deva jāpalielina, ņemot vērā klīnisko atbildes reakciju un

panesamību.

Pēc atbildes reakcijas stabilizācijas ārstēšanu ieteicams turpināt vairākus mēnešus, lai izvairītos no

recidīva.

Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes

Sākuma deva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg vienu reizi dienā, lietojot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Prospektīvos klīniskajos pētījumos no drošuma viedokļa ir vērtētas dienas devas, kuras pārsniedz 60

mg, un maksimālā lietotā deva ir bijusi 120 mg dienā, lietojot to vienādi dalītās devās. Dažādiem

indivīdiem duloksetīna koncentrācija plazmā ir ļoti atšķirīga (skatīt 5.2. apakšpunktu), un tādēļ

dažiem pacientiem, kuriem 60 mg deva nav iedarbīga, varētu būt jālieto lielāka deva.

Terapeitiskā atbildes reakcija ir jānovērtē pēc 2 ārstēšanas mēnešiem. Pacientiem ar nepietiekamu

sākotnējo atbildes reakciju papildu atbildes reakcija vēlāk par šo laiku ir maz ticama.

Regulāri ir jānovērtē ārstēšanas efektivitāte (vismaz ik pēc trīs mēnešiem) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Ņemot vērā tikai vecumu, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tomēr, tāpat kā ar

jebkurām zālēm, ārstējot gados vecākus pacientus, ir jāievēro piesardzība, it īpaši, ja depresijas vai

ģeneralizētas trauksmes ārstēšanai lieto 120 mg Aritavi dienā, par ko ir maz informācijas (skatīt 4.4.

un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Aritavi nedrīkst lietot pacientiem ar aknu slimību, kas izraisījusi aknu darbības traucējumus (skatīt

4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 līdz 80

ml/min) deva nav jāpielāgo. Aritavi nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min; skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Duloksetīnu nedrīkst lietot depresijas ārstēšanai bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem

sakarā ar šaubām par drošumu un efektivitāti (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Duloksetīna efektivitāte un drošums 7 līdz 17 gadus veciem bērniem ārstējot ģeneralizētu trauksmi,

nav noteikts. Pašlaik pieejamā informācija ir aprakstīta 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā.

Duloksetīna drošums un efektivitāte, ārstējot diabētiskas perifēras neiropātijas izraisītas sāpes, nav

pētīti. Dati nav pieejami.

Ārstēšanas pārtraukšana

Jāizvairās no pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot ārstēšanu ar Aritavi, deva jāsamazina

pakāpeniski - vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, lai samazinātu lietošanas pārtraukšanas reakciju

risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Ja pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas

neizturami simptomi, var apsvērt iepriekš nozīmētās devas lietošanas atsākšanu. Pēc tam ārsts var

turpināt samazināt devu, bet pakāpeniskāk.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Kapsulas jānorij veselas.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aritavi lietošana vienlaicīgi ar neselektīviem, neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO)

inhibitoriem ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aknu slimība, kas izraisījusi aknu darbības traucējumus (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aritavi nedrīkst lietot vienlaicīgi ar fluvoksamīnu, ciprofloksacīnu vai enoksacīnu (t.i., spēcīgiem

CYP1A2 inhibitoriem), jo šāda kombinācija izraisa duloksetīna plazmas koncentrācijas

paaugstināšanos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ārstēšanas uzsākšana ar Aritavi ir kontrindicēta pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kas varētu

pakļaut pacientus iespējamam hipertensīvās krīzes riskam (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mānija un krampji

Aritavi piesardzīgi jālieto pacientiem ar māniju anamnēzē vai bipolāru traucējumu un/vai krampju

diagnozi.

Midriāze

Duloksetīna lietošanas gadījumā novērota midriāze, tāpēc, nozīmējot Aritavi pacientiem ar

paaugstinātu intraokulāro spiedienu vai tiem, kuriem ir akūtas šaura leņķa glaukomas risks, jāievēro

piesardzība.

Asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums

Dažiem pacientiem duloksetīns izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un klīniski nozīmīgu

hipertensiju. Tas var būt saistīts ar duloksetīna noradrenerģisko iedarbību. Duloksetīna lietošanas

laikā ir ziņots par hipertensīvās krīzes gadījumiem (it īpaši pacientiem ar hipertensiju anamnēzē).

Tāpēc pacientiem ar diagnosticētu hipertensiju un/vai citu sirds slimību ieteicams veikt asinsspiediena

kontroli, it īpaši terapijas pirmajā mēnesī. Duloksetīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kuru stāvokli var

pasliktināt paātrināta sirdsdarbība vai asinsspiediena paaugstināšanās. Piesardzība jāievēro arī

gadījumos, ja duloksetīns tiek lietots vienlaicīgi ar zālēm, kuras var ietekmēt tā metabolismu (skatīt

4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem duloksetīna lietošanas laikā tiek novērots pastāvīgi

paaugstināts asinsspiediens, ir vai nu jāsamazina deva, vai arī pakāpeniski jāpārtrauc duloksetīna

lietošana (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem ir nekontrolēta hipertensija, ārstēšanu ar

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

duloksetīnu uzsākt nedrīkst (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kuriem tiek veikta hemodialīze (kreatinīna

klīrenss < 30 ml/min), paaugstinās duloksetīna koncentrācija plazmā. Par pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem - skatīt 4.3. apakšpunktu. Informāciju par pacientiem ar viegliem vai

vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem skatīt 4.2. apakšpunktā.

Serotonīna sindroms

Līdzīgi citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem, lietojot duloksetīnu, var rasties serotonīna sindroms -

potenciāli dzīvību apdraudošs stāvoklis, it īpaši lietojot vienlaicīgi citus serotonīnerģiskus līdzekļus

(tajā skaitā, SSAI, SNAI, tricikliskos antidepresantus vai triptānus), serotonīna metabolismu

ietekmējošus līdzekļus, piemēram, MAO inhibitorus vai antipsihotiskus līdzekļus, vai citus dopamīna

antagonistus, kas var ietekmēt serotonīnerģiskās neirālās pārvades sistēmas (skatīt 4.3. un 4.5.

apakšpunktu).

Serotonīna sindroma simptomi var ietvert psihiskā stāvokļa pārmaiņas (piemēram, uzbudinājumu,

halucinācijas, komu), veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus (piemēram, tahikardiju, nestabilu

asinsspiedienu, hipertermiju), neiromuskulāras novirzes (piemēram, hiperrefleksiju, koordinācijas

traucējumus) un/vai kuņģa-zarnu trakta simptomus (piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, caureju).

Ja vienlaicīga duloksetīna un citu serotonīnerģisko līdzekļu, kuri var ietekmēt serotonīnerģiskās

un/vai dopamīnerģiskās neirālās pārvades sistēmas, lietošana ir klīniski pamatota, ieteicama rūpīga

pacientu uzraudzība, it īpaši, uzsākot ārstēšanos un palielinot devu.

Divšķautņu asinszāle

Vienlaicīgas Aritavi un divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) saturošu ārstniecības augu

līdzekļu lietošanas gadījumā biežāk iespējamas blakusparādības.

Pašnāvība

Depresija un ģeneralizēta trauksme: depresija ir saistīta ar pastiprinātām domām par pašnāvību,

paškaitējumu vai pašnāvību (pašnāvnieciski gadījumi). Šis risks saglabājas līdz nozīmīgas stāvokļa

uzlabošanās sasniegšanai. Tā kā pastāv iespēja, ka ārstēšanas pirmajās nedēļās (vai vēl ilgāk) stāvokļa

uzlabošanās nenotiek, pacienti ir pastiprināti jānovēro līdz brīdim, kad ir novērojama stāvokļa

uzlabošanās. Vispārīgā klīniskā pieredze liecina, ka atveseļošanās agrīnajās stadijās var palielināties

pašnāvības risks.

Citi psihiskie stāvokļi, kuru ārstēšanai tiek nozīmēts Aritavi, arī var būt saistīti ar palielinātu

pašnāvniecisku gadījumu risku. Turklāt, šie stāvokļi ir iespējami apvienojumā ar depresiju. Šī iemesla

dēļ piesardzība, kura ir jāievēro, ārstējot pacientus ar depresiju, ir jāievēro arī, ārstējot pacientus ar

citiem psihiskiem traucējumiem.

Pacientiem, kuriem ir bijuši pašnāvnieciski gadījumi, kā arī pacientiem, kuriem pirms terapijas

uzsākšanas ir izteikti pašnāvnieciska izturēšanās, ir lielāks pašnāvniecisku domu un pašnāvības

mēģinājumu risks, un šie pacienti terapijas laikā ir rūpīgi jānovēro. Ar placebo kontrolētu klīnisko

pētījumu par antidepresantu lietošanu psihisko traucējumu ārstēšanai rezultātu metaanalīze liecina, ka

salīdzinājumā ar placebo, ārstējot ar antidepresantiem, pacientiem līdz 25 gadu vecumam ir lielāks

pašnāvnieciskas uzvedības risks.

Duloksetīna terapijas laikā un uzreiz pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir ziņots par pašnāvniecisku domu

un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas laikā (it īpaši terapijas sākumā vai pēc devas maiņas) pacienti (it īpaši augsta riska

pacienti) rūpīgi jānovēro. Pacienti un viņu aprūpētāji ir jābrīdina, ka ir pastāvīgi jāseko tam, vai nav

novērojama jebkāda klīniskā stāvokļa pasliktināšanās, pašnāvnieciska uzvedība, domas par pašnāvību

vai neparastas izmaiņas uzvedībā, kā arī nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība gadījumos, kad

šādi simptomi ir novērojami.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes: tāpat kā citu līdzīgas farmakoloģiskās

iedarbības zāļu (antidepresantu) lietošanas gadījumā, duloksetīna terapijas laikā un uzreiz pēc

ārstēšanas pārtraukšanas ir ziņots par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības

gadījumiem. Informāciju par riska faktoriem attiecībā uz pašnāvību depresijas gadījumā skatīt

iepriekš. Ārstiem jāaicina pacienti ziņot par jebkādām depresīvām domām vai izjūtām.

Pediatriskā populācija

Aritavi nedrīkst lietot bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai. Klīniskajos pētījumos ar

antidepresantiem ārstētiem bērniem un pusaudžiem salīdzinājumā ar placebo grupu biežāk tika

novērota pašnāvnieciska izturēšanās (pašnāvības mēģinājumi un domas par pašnāvību) un naidīgums

(galvenokārt agresija, opozicionāra izturēšanās un dusmas). Ja klīniskas nepieciešamības dēļ tomēr

tiek pieņemts lēmums par šādu terapiju, pacients rūpīgi jānovēro attiecībā uz pašnāvības simptomiem

(skatīt 5.1. apakšpunktu). Turklāt ilgtermiņā apkopotas drošuma informācijas attiecībā bērnu un

pusaudžu augšanu, nobriešanu, kā arī kognitīvo un ar uzvedību saistīto attīstību nav (skatīt 4.8.

apakšpunktu).

Asiņošana

Selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna/noradrenalīna atpakaļsaistes

inhibitoru (SNAI), tajā skaitā duloksetīna, lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par patoloģisku

asiņošanu, piemēram, par ekhimozēm, purpuru un kuņģa-zarnu trakta asiņošanu. Pacientiem, kuri

lieto antikoagulantus un/vai zāles, kas, kā zināms, ietekmē trombocītu funkciju (piemēram, NPL vai

acetilsalicilskābe (ASS)), kā arī pacientiem ar zināmu noslieci uz asiņošanu ieteicams ievērot

piesardzību.

Hiponatriēmija

Duloksetīna lietošanas laikā ir aprakstīta hiponatriēmija, tajā skaitā gadījumi, kad nātrija koncentrācija

serumā bijusi mazāka par 110 mmol/l. Hiponatriēmiju var izraisīt neatbilstošas antidiurētiskā

hormona sekrēcijas sindroms (NADHSS). Vairums hiponatriēmijas gadījumu aprakstīti gados

vecākiem pacientiem, it īpaši apvienojumā ar nesen bijušu vai esošu stāvokli, kas rada noslieci uz

šķidruma līdzsvara traucējumiem. Piesardzība jāievēro pacientiem ar palielinātu hiponatriēmijas risku,

piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, cirozes slimniekiem, dehidratētiem pacientiem vai ar

diurētiskajiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem.

Ārstēšanas pārtraukšana

Pārtraucot ārstēšanu, zāļu lietošanas atcelšanas simptomi rodas bieži, it īpaši, ja terapija tiek

pārtraukta pēkšņi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, pēkšņi pārtraucot ārstēšanu,

blakusparādības radās apmēram 45 % ar duloksetīnu ārstēto pacientu un 23 % pacientu, kuri saņēma

placebo. Zāļu lietošanas atcelšanas simptomu risks pēc SSAI un SNAI lietošanas pārtraukšanas var

būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no terapijas ilguma, lietotās devas un devas

samazināšanas ātruma. Visbiežāk novērotās blakusparādības ir uzskaitītas 4.8 apakšpunktā. Kopumā

šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi. Simptomi parasti

rodas dažu pirmo dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, bet ļoti retos gadījumos par šādiem

simptomiem ziņots pacientiem, kuri nejauši izlaiduši devu. Kopumā šie simptomi ir pašierobežojoši

un parasti izzūd 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem cilvēkiem tie var saglabāties ilgāk (2 – 3 mēnešus vai

ilgāk). Tādēļ, pārtraucot terapiju, duloksetīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski, vismaz 2 nedēļu

laikā, ņemot vērā pacienta vajadzības (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Pieejama ierobežota informācija par 120 mg duloksetīna devu lietošanu gados vecākiem pacientiem ar

depresiju un ģeneralizētu trauksmi. Tāpēc, lietojot maksimālo devu gados vecāku pacientu ārstēšanai,

jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Akatīzija/psihomotors nemiers

Duloksetīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas, kam raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs

nemiers un nepieciešamība biežāk kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt, rašanos.

Šie simptomi visbiežāk rodas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kuriem rodas šie

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

simptomi, devas palielināšana var radīt nelabvēlīgu ietekmi.

Duloksetīnu saturošas zāles

Dažādām indikācijām (diabētiskās neiropātijas izraisītu sāpju, depresijas, ģeneralizētas trauksmes un

stresa izraisītas urīna nesaturēšanas ārstēšanai) duloksetīns tiek lietots ar atšķirīgiem zāļu

nosaukumiem. Vienlaicīgi nav ieteicams lietot vairāk nekā vienas duloksetīnu saturošas zāles.

Hepatīts/paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Lietojot duloksetīnu, ziņots par aknu bojājuma gadījumiem, tajā skaitā izteiktu aknu enzīmu līmeņa

paaugstināšanos (> 10 reizes virs augšējās normas robežas), hepatītu un dzelti (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Vairumā gadījumu šie traucējumi radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājuma

raksturs bija galvenokārt hepatocelulārs. Duloksetīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri tiek ārstēti ar

citām aknu bojājumu izraisošām zālēm.

Saharoze

Aritavi zarnās šķīstošās cietās kapsulas satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu

iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes

nepietiekamību.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori: serotonīna sindroma riska dēļ, duloksetīnu nedrīkst lietot

vienlaicīgi ar neselektīviem, neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, kā arī

vismaz 14 dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar MAO inhibitoriem. Ņemot vērā duloksetīna

eliminācijas pusperiodu, jānogaida vismaz 5 dienas pēc Aritavi lietošanas pārtraukšanas, līdz var sākt

lietot MAO inhibitoru (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga Aritavi lietošana ar selektīviem, atgriezeniskiem MAO inhibitoriem, piemēram,

moklobemīdu, nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Antibiotiskais līdzeklis linezolīds ir

atgriezenisks, neselektīvs MAO inhibitors un to nedrīkst lietot pacienti, kuri tiek ārstēti ar Aritavi

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP 1A2 inhibitori: CYP1A2 ir iesaistīts duloksetīna metabolismā, tāpēc vienlaicīga duloksetīna

lietošana ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem izraisīs duloksetīna koncentrācijas paaugstināšanos.

Fluvoksamīns (100 mg vienu reizi dienā), kas spēcīgs CYP1A2 inhibitors, samazināja šķietamo

duloksetīna plazmas klīrensu par apmēram 77 % un palielināja AUC

6 reizes. Tāpēc Aritavi nedrīkst

lietot vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem, piemēram, fluvoksamīnu (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

CNS ietekmējošas zāles: duloksetīna lietošanas risks, lietojot vienlaicīgi, ar citām CNS ietekmējošām

zālēm nav sistemātiski pētīts, izņemot šajā apakšpunktā aprakstītos gadījumus. Tāpēc ieteicams

ievērot piesardzību, lietojot Aritavi vienlaicīgi ar citām centrālas darbības zālēm vai vielām, tajā

skaitā alkoholu un sedatīviem līdzekļiem (piemēram, benzodiazepīniem, morfīnmimētiskiem

līdzekļiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, fenobarbitālu, sedatīviem prethistamīna līdzekļiem).

Serotonīnerģiski līdzekļi: retos gadījumos pacientiem, kuri lieto SSAI/SNAI vienlaicīgi ar

serotonīnerģiskām zālēm, novērots serotonīna sindroms. Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot Aritavi

vienlaicīgi ar serotonīnerģiskām zālēm, piemēram, SSAI, SNAI, tricikliskajiem antidepresantiem

(piemēram, klomipramīnu vai amitriptilīnu), MAO inhibitoriem (piemēram, moklobemīdu vai

linezolīdu), divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) vai triptāniem, tramadolu, petidīnu un

triptofānu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Duloksetīna ietekme uz citām zālēm

CYP1A2 metabolizētas zāles: vienlaicīga lietošana ar duloksetīnu (60 mg divas reizes dienā) nozīmīgi

neietekmēja teofilīna (CYP1A2 substrāta) farmakokinētiku.

CYP2D6 metabolizētas zāles: duloksetīns ir vidēji spēcīgs CYP2D6 inhibitors. Lietojot duloksetīna

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

devu 60 mg divas reizes dienā vienlaicīgi ar vienu dezipramīna (CYP2D6 substrāts) devu,

dezipramīna AUC palielinājās 3 reizes. Vienlaicīga duloksetīna (40 mg divas reizes dienā) lietošana

palielina tolterodīna (2 mg divas reizes dienā) līdzsvara koncentrācijas AUC par 71 %, bet neietekmē

tā 5-hidroksilmetabolīta farmakokinētiku, un deva nav jāpielāgo. Jāievēro piesardzība, ja Aritavi lieto

vienlaicīgi ar zālēm, kuras galvenokārt metabolizē CYP2D6 (risperidons, tricikliskie antidepresanti,

piemēram, nortriptilīns, amitriptilīns un imipramīns), it īpaši, ja tiem ir šaurs terapeitiskais indekss

(piemēram, flekainīds, propafenons un metoprolols).

Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi un citi steroīdie līdzekļi: in vitro pētījumu rezultāti liecina,

ka duloksetīns neierosina CYP3A katalītisko aktivitāti. Specifiski in vivo zāļu mijiedarbības pētījumi

nav veikti.

Antikoagulanti un trombocītu agregāciju nomācoši līdzekļu: lietojot duloksetīnu vienlaicīgi ar

iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem vai trombocītu agregāciju nomācošiem līdzekļiem, jāievēro

piesardzība, jo ir palielināts asiņošanas risks farmakodinamiskas mijiedarbības dēļ. Turklāt, lietojot

duloksetīnu ar varfarīnu ārstētiem pacientiem, ir ziņots par palielinātu starptautisko standartizēto

koeficientu (International normalized ratio, INR). Tomēr duloksetīna vienlaicīga lietošana ar

varfarīnu līdzsvara koncentrācijas gadījumā veseliem brīvprātīgajiem klīniskās farmakoloģijas

pētījuma ietvaros neizraisīja klīniski nozīmīgas INR pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vai R-

vai S-varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas.

Citu zāļu ietekme uz duloksetīnu

Antacīdie līdzekļi un H

2

antagonisti: duloksetīna lietošana vienlaicīgi ar alumīniju un magniju

saturošiem antacīdiem līdzekļiem vai famotidīnu nozīmīgi neietekmēja ne duloksetīna (pēc 40 mg

iekšķīgas devas lietošanas) uzsūkšanās ātrumu, ne apjomu.

CYP1A2 induktori: populācijas farmakokinētikas analīzes liecina, ka smēķētājiem ir par gandrīz 50 %

zemāka duloksetīna koncentrācija plazmā nekā nesmēķētājiem.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem duloksetīns neietekmē vīriešu auglību, un ietekme uz sieviešu auglību ir

novērota tikai lietojot devas, kas ir toksiskas mātei.

Grūtniecība

Nav atbilstošu datu par duloksetīna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par

reproduktīvo toksicitāti, ja duloksetīna sistēmiskā iedarbība (AUC) ir mazāka nekā maksimālā

klīniskā iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

Epidemioloģiski dati liecina, ka SSAI lietošana grūtniecības laikā, it īpaši vēlīnā grūtniecības stadijā,

var palielināt persistējošas pulmonālas hipertensijas risku jaundzimušajiem (Persistent pulmonary

hypertension in the newborn, PPHN). Lai gan pētījumos nav pētīta PPHN saistība ar ārstēšanu ar

SNAI, šo iespējamo duloksetīna radīto risku nevar izslēgt, ņemot vērā līdzīgo darbības mehānismu

(serotonīna atpakaļsaistes nomākums).

Tāpat kā citu serotonīnerģisko līdzekļu lietošanas gadījumā, ja māte neilgi pirms dzemdībām lietojusi

duloksetīnu, jaundzimušajam iespējami zāļu lietošanas atcelšanas izraisīti simptomi. Novērotie zāļu

lietošanas atcelšanas simptomi saistībā ar duloksetīna lietošanu var būt hipotonija, trīce, nervozitāte,

barošanas traucējumi, elpošanas nomākums un krampji. Vairums gadījumu radušies vai nu tūlīt pēc

dzimšanas, vai dažas dienas pēc dzimšanas.

Aritavi grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais guvums attaisno iespējamo risku

auglim. Sievietei jāiesaka informēt savu ārstu, ja terapijas laikā viņai iestājas grūtniecība vai arī viņa

plāno grūtniecību.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Barošana ar krūti

Duloksetīns ļoti slikti izdalās mātes pienā cilvēkam (balstoties uz pētījumu ar 6 pacientēm krūts

barošanas periodā, kuras nebaroja bērnu ar krūti). Aprēķinātā dienas deva zīdaiņiem mg/kg izteiksmē

ir aptuveni 0,14 % no mātes devas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Duloksetīna drošums zīdaiņiem nav

zināms, tādēļ Aritavi lietošana mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nav ieteicama.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Aritavi var izraisīt sedāciju un reiboni. Pacienti jābrīdina, ka gadījumā, ja viņiem rodas sedācija vai

reibonis, viņiem jāizvairās no potenciāli bīstamu uzdevumu veikšanas, piemēram, automašīnas

vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

a. Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ar duloksetīnu ārstētajiem pacientiem novērotās blakusparādības bija slikta dūša,

galvassāpes, sausa mute, miegainība un reibonis. Tomēr vairums bieži novēroto blakusparādību bija

viegli vai vidēji smagi izteiktas, tās parasti radās ārstēšanas sākumā un vairumā gadījumu ārstēšanas

gaitā mazinājās.

b. Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

1. tabulā norādītas nevēlamas blakusparādības, kas novērotas atbilstoši spontāniem ziņojumiem, kā arī

ar placebo kontrolētos depresijas, ģeneralizētas trauksmes un diabētisku neiropātisku sāpju klīniskajos

pētījumos.

1. tabula: Blakusparādības

Sastopamības biežuma kategorijas: ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz < 1/10), retāk (

1/1000

līdz < 1/100), reti (

1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000).

Katrā sastopamības biežuma kategorijā blakusparādības uzskaitītas to nopietnības pakāpes

samazinājuma secībā.

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Infekcijas un infestācijas

Laringīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska reakcija

Paaugstinātas jutības

reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Hipotireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta

ēstgriba

Hiperglikēmija

(galvenokārt ziņots diabēta

pacientiem)

Dehidratācija

Hiponatriēmija

SIADH

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Uzbudinājums

Samazināta

dzimumtieksme

Trauksme

Patoloģisks

orgasms

Patoloģiski sapņi

Domas par pašnāvību

Miega traucējumi

Bruksisms

Dezorientācija

Apātija

Pašnāvnieciska

uzvedība

Mānija

Halucinācijas

Agresija un dusmas

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Miegainība

Reibonis

Letarģija

Trīce

Parestēzija

Miokloniski krampji

Akatīzija

Nervozitāte

Uzmanības traucējumi

Garšas sajūtas traucējumi

Diskinēzija Nemierīgo kāju

sindroms

Slikta miega kvalitāte

Serotonīna sindroms

Krampji

Psihomotors nemiers

Ekstrapiramidāli

simptomi

Acu bojājumi

Neskaidra redze

Midriāze

Redzes traucējumi

Glaukoma

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Vertigo

Sāpes ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Tahikardija

Supraventikulāra aritmija,

galvenokārt priekškambaru

mirdzēšana

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Paaugstināts

asinsspiediens

Pietvīkums

Ģībonis

Hipertensija

Ortostatiska hipotensija

Perifēra salšanas sajūta

Hipertensīvā krīze

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Žāvāšanās

Rīkles aizžņaugšanas

sajūta

Asiņošana no deguna

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Sausa mute

Aizcietējums

Caureja

Sāpes vēderā

Vemšana

Dispepsija

Meteorisms

Kuņģa-zarnu trakta

asiņošana

Gastroenterīts

Atraugas

Gastrīts

Disfāgija

Stomatīts

Svaigu asiņu

piejaukums

izkārnījumiem

Slikta elpa

Mikroskopisks kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Paaugstināts aknu enzīmu

līmenis (ALAT, ASAT,

sārmainā fosfatāze)

Akūts aknu bojājums

Aknu mazspēja

Dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pastiprināta

svīšana

Izsitumi

Svīšana nakts laikā

Nātrene

Kontaktdermatīts

Auksti sviedri

Fotosensitivitātes reakcijas

Pastiprināta nosliece uz

zemādas asiņošanu

Stīvensa-Džonsona

sindroms

Angioedēma

Ādas

vaskulīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Skeleta-muskuļu

sāpes

Muskuļu spazmas

Muskuļu saspringums

Muskuļu trīce

Trizms

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Dizūrija

Urīna aizture

Patoloģiska urīna

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Polakiūrija

Apgrūtināta urinēšana

Niktūrija

Poliūrija

Samazināts izvadītā urīna

daudzums

smarža

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīla

disfunkcija

Ejakulācijas

traucējumi

Aizkavēta

ejakulācija

Ginekoloģiska asiņošana

Menstruālā cikla

traucējumi

Seksuāla disfunkcija

Sāpes sēkliniekos

Menopauzes simptomi

Galaktoreja

Hiperprolaktinēmija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Kritieni

Nespēks

Sāpes krūškurvī

Slikta pašsajūta

Aukstuma sajūta

Slāpes

Drebuļi

Savārgums

Karstuma sajūta

Grūtības staigāt

Izmeklējumi

Ķermeņa masas

samazināšanās

Ķermeņa masas

palielināšanās

Paaugstināts kreatīna

fosfokināzes līmenis asinīs

Paaugstināts kālija līmenis

asinīs

Paaugstināts holesterīna

līmenis asinīs

Par krampjiem un trokšņiem ausīs ziņots arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Ziņots par ortostatiskas hipotensijas un ģīboņa gadījumiem, it īpaši ārstēšanas sākumā.

Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Par agresijas un dusmu gadījumiem galvenokārt ziņots ārstēšanas sākumā vai pēc ārstēšanas

pārtraukšanas.

Par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem ziņots duloksetīna terapijas

laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums aprēķināts saskaņā ar pēcreģistrācijas novērojumu

laikā saņemtajiem ziņojumiem; placebo kontrolētu klīnisko pētījumu laikā nav novērotas.

Neatšķiras statistiski nozīmīgi, salīdzinājumā ar placebo.

Kritieni biežāk novēroti gados vecākiem pacientiem (no 65 gadu vecuma).

Sastopamības biežums ir noteikts balstoties uz klīnisko pētījumu datiem.

c. Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Duloksetīna lietošanas pārtraukšana (it īpaši pēkšņa) bieži vien izraisa zāļu lietošanas atcelšanas

simptomus. Visbiežāk novērotie traucējumi ir reibonis, jušanas traucējumi (tajā skaitā parestēzija vai

elektriskās strāvas triecieniem līdzīgas sajūtas, it īpaši galvā), miega traucējumi (tajā skaitā bezmiegs

un spilgti sapņi), nogurums, miegainība, uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana,

trīce, galvassāpes, muskuļu sāpes, aizkaitināmība, caureja, hiperhidroze un reibonis.

Kopumā, pārtraucot lietot SSAI un SNAI, šīs reakcijas ir vieglas vai vidēji smagas un

pašierobežojošas, tomēr dažiem pacientiem tās var būt smagas un/vai ilgstošas. Tādēļ, ja ārstēšana ar

duloksetīnu nav vairāk nepieciešama, ieteicams terapiju pārtraukt, pakāpeniski samazinot devu (skatīt

4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Trīs klīnisko pētījumu par duloksetīna lietošanu pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

sāpēm 12 nedēļu akūtajā fāzē duloksetīna grupas pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, tika

novērota neliela, taču statistiski nozīmīga glikozes koncentrācijas palielināšanās asinīs. HbA1c bija

stabils gan ar duloksetīnu, gan ar placebo ārstētiem pacientiem. Šo pētījumu pagarinājuma fāzē, kas

ilga līdz 52 nedēļām, novēroja HbA1c palielināšanos gan duloksetīna, gan standarta terapijas grupās,

bet duloksetīna lietotāju grupā vidējais palielinājums bija par 0,3 % lielāks. Novēroja arī nelielu

glikozes līmeņa palielināšanos tukšā dūšā un kopējā holesterīna līmeņa palielināšanos ar duloksetīnu

ārstētiem pacientiem, bet standarta terapijas grupā laboratoriskās analīzes liecināja par nelielu šo

raksturlielumu samazinājumu.

Pēc sirdsdarbības ātruma koriģētais QT intervāls ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem neatšķīrās no tā,

kas novērots ar placebo ārstētiem pacientiem. Ar duloksetīnu un placebo ārstētiem pacientiem netika

novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības QT, PR, QRS un QTcB rādītājos.

d. Pediatriskā populācija

Klīniskajos pētījumos ar duloksetīnu kopumā tika ārstēti 509 bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar

depresiju, un 241 bērns vecumā no 7 līdz 17 gadiem ar ģeneralizētu trauksmi. Parasti bērniem un

pusaudžiem duloksetīna izraisītās nevēlamās blakusparādības bija līdzīgas tām, kādas novērotas

pieaugušajiem.

Kopumā 467 bērniem, kuri klīniskajos pētījumos sākotnēji tika nejaušināti iedalīti duloksetīna

lietošanai, pēc 10 nedēļām ķermeņa masa bija samazinājusies vidēji par 0,1 kg salīdzinājumā ar

palielināšanos par vidēji 0,9 kg pacientiem (n = 353), kuri bija saņēmuši placebo. Pēc tam četrus līdz

sešus mēnešus ilgajā pētījuma pagarinājumā pacientu vidējā tendence bija atgūt sākotnējās ķermeņa

masas paredzamās procentīles, pamatojoties uz datiem par populācijas vecumu un dzimuma piederību.

Līdz 9 mēnešus ilgos pētījumos ar duloksetīnu ārstētiem bērniem ir novērota auguma garuma

procentīles samazināšanās vidēji par 1 % (samazināšanās par 2 % 7 - 11 gadus veciem bērniem un

palielināšanās par 0,3 % 12 - 17 gadus veciem pusaudžiem [skatīt 4.4. apakšpunktu]).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, lietojot duloksetīnu vienu pašu vai kombinācijā ar citām zālēm,

duloksetīna devai sasniedzot 5400 mg. Ir ziņots par dažiem letāliem gadījumiem, galvenokārt jauktas

pārdozēšanas gadījumā, bet arī tikai ar duloksetīna devu - apmēram 1000 mg. Pārdozēšanas pazīmes

un simptomi (duloksetīns viens pats vai kombinācijā ar citām zālēm) ir miegainība, koma, serotonīna

sindroms, krampji, vemšana un tahikardija.

Duloksetīnam nav zināms specifisks antidots, bet, ja rodas serotonīna sindroms, var apsvērt specifisku

terapiju (piemēram, ar ciproheptadīnu un/vai temperatūras kontroli). Jānodrošina elpceļu caurlaidība.

Ieteicams kontrolēt sirdsdarbību un dzīvībai svarīgās pazīmes un veikt atbilstošu simptomātisku un

uzturošu ārstēšanu. Var būt indicēta kuņģa skalošana, ja tā tiek veikta neilgi pēc iekšķīgās lietošanas

vai simptomātiskiem pacientiem. Aktivētā ogle var būt lietderīga, lai samazinātu uzsūkšanos.

Duloksetīnam ir liels izkliedes tilpums, tāpēc forsētā diurēze, hemoperfūzija un apmaiņas perfūzija

nebūs lietderīgas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Citi antidepresanti, ATĶ kods: N06AX21

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Darbības mehānisms

Duloksetīns ir kombinēts serotonīna (5-HT) un noradrenalīna (NA) atpakaļsaistes inhibitors. Tas vāji

kavē dopamīna atpakaļsaisti bez nozīmīgas afinitātes pret histamīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem,

holīnerģiskiem un adrenerģiskiem receptoriem. Duloksetīns atkarībā no devas paaugstina serotonīna

un noradrenalīna līmeni ārpus šūnas dažādos dzīvnieku galvas smadzeņu apvidos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Neklīniskajos pētījumos duloksetīns normalizēja sāpju sliekšņa līmeņus vairākos neiropātijas un

iekaisuma izraisītu sāpju modeļos, kā arī mazināja sāpes pastāvīgu sāpju modelī. Uzskata, ka

duloksetīna pretsāpju iedarbība ir saistīta ar descendējošo sāpes nomācošo ceļu potencēšanu centrālajā

nervu sistēmā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Depresija: duloksetīns tika pētīts klīniskajā programmā, kurā piedalījās 3158 pacienti (1285

iedarbības pacientgadi), kuri atbilda DSM-IV depresijas kritērijiem. Duloksetīna efektivitāte

ieteicamajā devā – 60 mg vienu reizi dienā – tika pierādīta trijos no trīs randomizētajiem,

dubultmaskētajiem, placebo kontrolētajiem, fiksētas devas akūtajiem pētījumiem ambulatoriskiem

pacientiem ar depresiju. Kopumā duloksetīna efektivitāte pierādīta, lietojot no 60 līdz 120 mg lielas

dienas devu piecos no septiņiem randomizētajiem, dubultmaskētajiem, placebo kontrolētajiem,

fiksētas devas akūtajiem pētījumiem pieaugušiem ambulatoriskiem pacientiem ar depresiju.

Duloksetīnam novērots statistisks pārākums pār placebo, nosakot uzlabošanos pēc 17 punktu

Hamiltona Depresijas Vērtēšanas skalas (Hamilton Depression Rating Scale, HAM-D) kopējā punktu

skaita (tostarp gan pēc emocionālajiem, gan somatiskajiem depresijas simptomiem). Duloksetīna

lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo, bija arī statistiski nozīmīgi labāki atbildes reakcijas un

remisijas raksturlielumi. Tikai nelielai pivotālos klīniskos pētījumos iekļauto pacientu daļai bija

smaga depresija (sākotnēji HAM-D > 25).

Recidīvu profilakses pētījumā pacientus, kuriem bija atbildes reakcija pret 12 nedēļu akūtas ārstēšanas

ar nekodētu duloksetīnu 60 mg vienu reizi dienā, tika nejaušināti iedalīti turpmākos 6 mēnešus saņemt

vai nu duloksetīnu 60 mg vienu reizi dienā, vai placebo. Lietojot duloksetīnu pa 60 mg vienu reizi

dienā, novēroja statistiski nozīmīgu pārākumu, salīdzinot ar placebo (p=0,004), primāro iznākumu,

depresijas recidīvu novēršanas ziņā, kas tika izteikta ar laiku līdz recidīvam. Recidīvu rašanās biežums

6 mēnešu dubultmaskētajā novērošanas periodā bija attiecīgi 17 % un 29 % duloksetīna un placebo

lietotāju grupās.

52 nedēļu ilgas placebo kontrolētas dubultmaskētas terapijas laikā ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem

ar recidivējošu depresiju bija ievērojami ilgāks bezsimptomu periods (p<0,001), salīdzinot ar

pacientiem, kuri tika nejaušināti iedalīti placebo grupā. Visiem pacientiem iepriekš bija novērota

atbildes reakcija pret duloksetīnu nemaskētas duloksetīna terapijas laikā (28 līdz 34 nedēļas), lietojot

devu 60 līdz 120 mg dienā. 52 nedēļu ilgas placebo kontrolētas dubultmaskētas terapijas fāzes laikā

14,4 % ar duloksetīnu ārstēto pacientu un 33,1 % ar placebo ārstēto pacientu radās depresijas

simptomu recidīvs (p<0,001).

Duloksetīna iedarbība uz gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadi) ar depresiju, lietojot 60 mg vienu

reizi dienā, tika īpaši pētīta pētījumā, kurā ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem (salīdzinājumā ar

pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo) tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība HAMD 17 rādītāja

samazinājumā. Duloksetīna 60 mg vienu reizi dienā panesamība gados vecākiem pacientiem bija

pielīdzināma panesamībai, kura tika novērota gados jaunākiem pieaugušajiem. Tomēr informācija par

gados vecāku pacientu ārstēšanu ar maksimālo devu (120 mg dienā) ir ierobežota, un tāpēc, ārstējot

gados vecākus pacientus, ir jāievēro piesardzība.

Ģeneralizēta trauksme: duloksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo piecos no pieciem

pētījumiem, no kuriem četri bija randomizēti, dubultakli, ar placebo kontrolēti akūti pētījumi, bet

viens – recidīvu profilakses pētījums pieaugušajiem ar ģeneralizētu trauksmi.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Duloksetīns bija statistiski nozīmīgi pārāks par placebo, mērot pēc labāka kopējā rādītāja pēc

Hamiltona Trauksmes skalas (Hamilton Anxiety Scale) (HAM-A)) un pēc vispārējā funkcionālā

uzlabojuma rādītāja pēc Šīhena Rīcībnespējas vērtēšanas skalas (Sheehan Disability Scale (SDS)).

Salīdzinot ar placebo, atbildes reakcijas un remisijas rādītāji arī bija augstāki, lietojot duloksetīnu.

Duloksetīna lietotājiem tika novēroti ar venlafaksīnu salīdzināmi efektivitātes rādītāji, vērtējot kopējo

rādītāju uzlabojumu pēc HAM-A skalas.

Recidīvu profilakses pētījumā pacienti ar atbildes reakciju uz 6 mēnešus ilgu akūtā stāvokļa atklātu

ārstēšanu ar duloksetīnu tika nejaušināti iedalīti duloksetīna vai placebo lietotājos uz vēl papildu 6

mēnešiem. Pacientiem, kuri lietoja duloksetīnu 60 mg līdz 120 mg vienu reizi dienā recidīvu

profilaksei, novēroja statistiski nozīmīgu pārākumu, salīdzinot ar placebo (p<0.001), mērot pēc laika

līdz recidīvam. Recidīvu rašanās biežums 6 mēnešus ilgā dubultaklā novērošanas periodā bija 14 %

duloksetīna lietotājiem un 42 % placebo lietotājiem.

Tika veikts pētījums par vienu reizi dienā lietotu duloksetīnu 30 – 120 mg (elastīga dozēšanas shēma)

devu efektivitāti gados vecākiem pacientiem (pēc 65 gadu vecuma) ar ģeneralizētu trauksmi, un šī

pētījuma laikā tika novērots, ka, salīdzinot ar placebo saņēmušajiem pacientiem, ar duloksetīnu

ārstētajiem pacientiem statistiski nozīmīgi uzlabojās kopējais pēc HAM-A skalas iegūtais rezultāts.

Vienu reizi dienā lietotu 30 – 120 mg lielu duloksetīnu devu efektivitāte un drošums gados vecākiem

pacientiem ar ģeneralizētu trauksmi bija līdzīgs tam, kas novērots pētījumos ar gados jaunākiem

pieaugušiem pacientiem. Tomēr dati par gados vecākiem pacientiem, kuri saņēmuši maksimālo devu

(120 mg dienā), ir ierobežoti, tādēļ gadījumos, kad šāda deva tiek lietota gados vecākiem pacientiem,

ieteicams ievērot piesardzību.

Diabētiskās perifēriskās neiropātijas izraisītas sāpes: duloksetīna efektivitāte diabētiskās neiropātijas

izraisītu sāpju ārstēšanā tika pierādīta divos randomizētos, 12 nedēļas ilgos, dubultmaskētos, placebo

kontrolētos, fiksētas devas pētījumos pieaugušajiem (vecumā no 22 līdz 88 gadiem) ar diabētiskās

neiropātijas izraisītām sāpēm vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā. Pacienti ar diagnosticētu depresiju šajos

pētījumos netika iekļauti. Primārais iznākums bija reizi nedēļā noteiktais vidējais 24 stundu vidējo

sāpju raksturlielums, kuru dienasgrāmatā ik dienas atzīmēja pacienti uz 11 punktu Likerta (Likert)

skalas.

Abos pētījumos, lietojot duloksetīnu 60 mg vienu reizi dienā un 60 mg divas reizes dienā, tika

novērota ievērojama sāpju samazināšanās, salīdzinot ar placebo. Dažiem pacientiem zāļu iedarbība

tika novērota ārstēšanas pirmajā nedēļā. Atšķirība vidējās uzlabošanās ziņā starp abām aktīvās

terapijas grupām bija nenozīmīga. Sāpju samazināšanos par vismaz 30 % novēroja aptuveni 65 % ar

duloksetīnu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 40 % placebo grupā. Atbilstošie rādītāji sāpju

samazinājumam par vismaz 50 % bija attiecīgi 50 % un 26 %. Klīnisko atbildes reakcijas pakāpi (50

% vai izteiktāka sāpju mazināšanās) analizēja atkarībā no tā, vai pacientam radās miegainība

ārstēšanas laikā. Pacientiem, kuriem neradās miegainība, klīnisko atbildes reakciju novēroja 47 %

pacientu, kuri saņēma duloksetīnu un 27 % pacientu, kuri saņēma placebo. Klīniskās atbildes

reakcijas pakāpe pacientiem, kuriem radās miegainība, bija 60 % duloksetīna grupā un 30 % placebo

grupā. Pacienti, kuriem nebija novērojama sāpju mazināšanās par 30 % 60 dienu ilgas terapijas laikā,

nesasniedza šo līmeni turpmākas ārstēšanas laikā.

Atklātā ilgstošā un nekontrolētā pētījumā sāpju samazināšanās pacientiem, kuriem tika novērota

atbildes reakcija uz 8 nedēļu ārstēšanu ar duloksetīnu (60 mg reizi dienā), saglabājās turpmākajos 6

mēnešos, nosakot 24 stundu vidējo sāpju raksturlielumu pēc izmaiņām atbilstoši Īsam sāpju

pārskatam (Brief Pain Inventory, BPI).

Pediatriskā populācija

Duloksetīns nav pētīts pacientiem līdz 7 gadu vecumam. Tika veikti divi randomizēti, dubultmaskēti,

paralēli klīniskie pētījumi ar 7 līdz 17 gadus veciem bērniem (n = 800), kuriem bija depresija (skatīt

4.2. apakšpunktu). Abos šajos pētījumos bija 10 nedēļu ilga placebo un ar aktīvo vielu (fluoksetīnu)

kontrolēta akūtā fāze, kam sekoja sešus mēnešus ilgs ar aktīvo vielu kontrolēts pētījuma

pagarinājums. Ne duloksetīna (lietojot pa 30 – 120 mg), ne aktīvās kontroles grupā (lietojot pa 20 –

40 mg fluoksetīna) netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības no placebo grupas, salīdzinot

kopējo vērtējuma punktu skaitu, kas iegūts pēc Bērnu depresijas vērtēšanas pārskatītās skalas

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

(Children´s Depression Rating Scale-Revised, CDRS-R), pētījuma sākumā un beigās. Salīdzinājumā

ar pacientiem, kuri tika ārstēti ar fluoksetīnu, duloksetīnu saņēmušajiem pacientiem nevēlamu

blakusparādību, galvenokārt sliktas dūšas, dēļ, zāļu lietošanu pārtrauca biežāk. 10 nedēļu ilgajā akūtās

ārstēšanas periodā tika ziņots par pašnāvniecisku uzvedību (duloksetīns 0/333 [0 %], fluoksetīns

2/225 [0,9 %], placebo 1/220 [0,5 %]). gadījumu). Visu 36 pētījuma nedēļu garumā 6 no 333

pacientiem, kuri tika sākotnēji nejaušināti iedalīti lietot duloksetīnu, un 3 no 255 pacientiem, kuri tika

sākotnēji nejaušināti iedalīti lietot fluoksetīnu, novēroja pašnāvniecisku uzvedību (sastopamības

biežums, pielāgojot atbilstoši iedarbībai, bija 0,039 gadījumi uz pacienta gadu, lietojot duloksetīnu un

0,026 lietojot fluoksetīnu). Turklāt vienam pacientam, kurš pārgāja no placebo grupas uz duloksetīna

lietošanu, duloksetīna lietošanas laikā novēroja pašnāvniecisku uzvedību.

Tika veikts randomizēts, dubultmaskēts, ar placebo kontrolēts pētījums par 7 - 17 gadus veciem

pacientiem (n = 272) ar ģeneralizētu trauksmi. Pētījumam bija 10 nedēļu ilga ar placebo kontrolēta

akūtās terapijas fāze, un pēc tās bija 18 nedēļu ilgs ārstēšanas perioda pagarinājums. Šajā pētījumā

tika izmantota elastīga devu shēma, lai būtu iespējams devu lēnām palielināt no 30 mg vienu reizi

dienā līdz lielākai devai (maksimālā deva bija 120 mg reizi dienā). Duloksetīna terapijas grupā pēc 10

ārstēšanās nedēļām, tika novērota ievērojami izteiktāka ģeneralizētas trauksmes simptomu

samazināšanās (atbilstoši Pediatriskajai trauksmes novērtējuma skalai [Paediatric Anxiety Rating

Scale, PARS] ģeneralizētas trauksmes vērtēšanai) (vidējā atšķirība starp duloksetīna un placebo

grupām bija 2,7 punkti [95 % TI 1,3-4,0]). Iedarbības saglabāšanās netika vērtēta. 10 nedēļas ilgajā

akūtās terapijas fāzē netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības zāļu lietošanas pārtraukšanā

blakusparādību dēļ duloksetīna grupā un placebo grupā. Diviem pacientiem, kuri pēc akūtās fāzes

placebo vietā bija sākuši lietot duloksetīnu, pagarinājuma fāzē duloksetīna lietošanas laikā tika

novērota pašnāvnieciska uzvedība. Pie slēdziena par vispārēju ieguvuma/riska attiecību šajā vecuma

grupā nav nonākts (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par duloksetīnu visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās, ārstējot depresiju, diabētiskas neiropātiskas sāpes un

ģeneralizētu trauksmi. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Duloksetīns tiek lietots viena enantiomēra veidā. Duloksetīnu plaši metabolizē oksidatīvie enzīmi

(CYP1A2 un polimorfiskais CYP2D6), pēc tam notiek konjugācija. Duloksetīna farmakokinētika

liecina par augstu interindividuālo mainību (parasti 50 – 60 %), daļēji dzimuma, vecuma, smēķēšanas

ieradumu un CYP2D6 metabolizētāja statusa dēļ.

Uzsūkšanās

Duloksetīns labi uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas, C

sasniedzot 6 stundu laikā pēc devas lietošanas.

Duloksetīna absolūtā biopieejamība ir robežās no 32 % līdz 80 % (vidēji 50 %). Uzturs aizkavē

maksimālās koncentrācijas sasniegšanu no 6 līdz 10 stundām, un ievērojami samazina uzsūkšanās

apjomu (par aptuveni 11 %). Šīm pārmaiņām nav klīniskas nozīmes.

Izkliede

Aptuveni 96 % duloksetīna saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām. Duloksetīns saistās gan ar

albumīnu, gan alfa-l skābo glikoproteīnu. Saistīšanos ar olbaltumvielām neietekmē ne nieru, ne aknu

darbības traucējumi.

Biotransformācija

Duloksetīns tiek plaši metabolizēts, un metabolīti tiek izvadīti galvenokārt ar urīnu. Divu galveno

metabolītu – 4-hidroksiduloksetīna glikuronīda savienojuma un 5-hidroksi-6-metoksiduloksetīna

sulfāta savienojuma – veidošanos katalizē citohromi P450-2D6 un 1A2. Ņemot vērā in vitro pētījumu

rezultātus, cirkulējošie duloksetīna metabolīti tiek uzskatīti par farmakoloģiski neaktīviem.

Duloksetīna farmakokinētika pacientiem, kuri ir vāji metabolizētāji attiecībā uz CYP2D6, nav īpaši

pētīta. Ierobežots datu apjoms liecina, ka duloksetīna līmenis plazmā šiem pacientiem ir augstāks.

Eliminācija

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Duloksetīna eliminācijas pusperiods ir robežās no 8 līdz 17 stundām (vidēji 12 stundas). Pēc

intravenozas devas ievadīšanas duloksetīna plazmas klīrenss ir robežās no 22 l/st. līdz 46 l/st. (vidēji

36 l/st.). Pēc iekšķīgas devas ievadīšanas duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss ir robežās no 33 līdz

261 l/st. (vidēji 101 l/st.).

Īpašas pacientu grupas

Dzimums: atklātas farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm (sievietēm šķietamais plazmas

klīrenss ir par aptuveni 50 % mazāks). Ņemot vērā klīrensa robežu pārklāšanos, dzimuma noteiktās

farmakokinētikas atšķirības neattaisno ieteikumu sieviešu kārtas pacientēm lietot mazāku devu.

Vecums: atklātas farmakokinētikas atšķirības starp gados jaunākām un vecākām sievietēm (≥ 65 gadi)

(gados vecākām pacientēm AUC palielinās par aptuveni 25 % un eliminācijas pusperiods ir par

apmēram 25 % ilgāks), lai gan šo pārmaiņu apjoms nav pietiekams, lai pamatotu devas pielāgošanu.

Kopumā ieteicams ievērot piesardzību, ārstējot gados vecākus pacientus (skatīt 4.2. un 4.4.

apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi: pacientiem ar terminālu nieru slimību (TNS), kuriem tiek veikta dialīze, ir

divas reizes lielāki duloksetīna C

un AUC raksturlielumi nekā veseliem indivīdiem. Pieejama

ierobežota informācija par duloksetīna farmakokinētiku pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem

nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi: vidēji smaga aknu slimība (B klase pēc Child Pugh klasifikācijas)

ietekmēja duloksetīna farmakokinētiku. Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, pacientiem ar vidēji smagu

aknu slimību duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss bija par 79 % mazāks, šķietamais terminālais

eliminācijas pusperiods bija 2,3 reizes garāks, un AUC bija 3,7 reizes lielāks. Duloksetīna un tā

metabolītu farmakokinētika pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju nav pētīta.

Mātes, kuras baro bērnu ar krūti: duloksetīna ietekmi pētīja 6 sievietēm barošanas ar krūti periodā

vismaz 12 nedēļas pēc dzemdībām. Duloksetīns ir konstatēts mātes pienā, un līdzsvara koncentrācija

mātes pienā ir aptuveni viena ceturtdaļa no koncentrācijas plazmā. Lietojot 40 mg divas reizes dienā,

duloksetīna daudzums mātes pienā ir aptuveni 7 μg dienā. Barošana ar krūti neietekmēja duloksetīna

farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija: duloksetīna farmakokinētika pēc iekšķīgas 20 līdz 120 mg devu lietošanas

vienu reizi dienā 7 līdz 17 gadus veciem bērniem ar depresiju, tika raksturota, izmantojot populācijas

modelēšanas analīzes un trijos pētījumos iegūtos datus. Saskaņā ar šo modeli prognozētā duloksetīna

līdzsvara koncentrācija bērnu vecuma pacientu plazmā vairumā gadījumu bija tajā pašā intervālā, kas

novērots pieaugušiem pacientiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Standarta testu sērijā duloksetīns nebija genotoksisks, un žurkām tas nebija kancerogēns.

Kancerogenitātes pētījumā ar žurkām aknās atklāja daudzkodolu šūnas, bet citu histopatoloģisku

pārmaiņu nebija. To izraisošais mehānisms un klīniskā nozīme nav zināma. Peļu mātītēm, kas saņēma

duloksetīnu 2 gadus, biežāk novēroja hepatocelulāras adenomas un karcinomas, gan lietojot tikai lielu

devu (144 mg/kg dienā), taču to uzskatīja par sekundāru izpausmi aknu mikrosomālo enzīmu

indukcijai. Šo datu, kas iegūti ar pelēm, nozīme cilvēkam nav zināma. Žurku mātītēm, kas saņēma

duloksetīnu (45 mg/kg dienā) pirms pārošanās un tās laikā, kā arī grūsnības sākumā, novēroja mazāku

barības patēriņu mātītei un mazāku ķermeņa masu, pārošanās cikla pārtraukumu, mazākus dzīvi

dzimušo indeksus un pēcnācēju dzīvotspēju, kā arī pēcnācēju augšanas aizkavēšanos, ja sistēmiskās

iedarbības līmenis bija ne vairāk kā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Embriotoksicitātes pētījumā

trušiem biežāk novēroja kardiovaskulāras un skeleta patoloģijas, ja sistēmiskās iedarbības līmenis bija

zemāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Citā pētījumā, kurā tika pārbaudīta cita

duloksetīna sāls lielāka deva, nenovēroja nekādas patoloģijas. Prenatālās/postnatālās toksicitātes

pētījumā žurkām duloksetīns izraisīja nelabvēlīgu ietekmi uz pēcnācēju uzvedību, ja iedarbības

līmenis bija mazāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC).

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Pētījumos ar jaunām žurkām pēc 45 mg/kg lielu dienas devu lietošanas ir novērota pārejoša ietekme

uz nervu sistēmu un uzvedību, ievērojama ķermeņa masas samazināšanās un samazināts barības

patēriņš, aknu enzīmu aktivitātes palielināšanās un aknu šūnu vakuolizēšanās. Duloksetīna kopējā

toksicitāte jaunām žurkām bija tāda pati kā pieaugušām žurkām. Tika noteikts, ka dienas deva 20

mg/kg neizraisa nevēlamas blakusparādības.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Cukura lodītes (saharoze, kukurūzas ciete)

Hipromelozes ftalāts (HP-55)

Hipromeloze (E15 LV)

Trietilcitrāts

Hidroksipropilceluloze

Talks

Kapsulas apvalks

30 mg kapsulas

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171)

Briljantzilais FCF (E133)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Uzdrukas tinte

60 mg kapsulas

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Uzdrukas tinte

Uzdrukas tinte satur

Šellaku

Propilēnglikolu

Melno dzelzs oksīdu (E172)

Kālija hidroksīdu

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudelītes ar uzspiežami atveramu PP vāciņu ar integrētu silīcija gela desikantu:

30 mg kapsulu iepakojumi: pa 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 kapsulām;

60 mg kapsulu iepakojumi: pa 28, 30, 56, 60, 84 un 90 kapsulām.

SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018

Al/Al blisteris:

30 mg kapsulu iepakojumi: pa 7, 10, 14, 28, 30 un 100 kapsulām;

60 mg kapsulu iepakojumi: pa 7, 10, 14, 28, 30, 56 un 100 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Aritavi 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas: 15-0187

Aritavi 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas: 15-0188

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 9. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2017

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju