Aprizexen 15 mg mutē disperģējamās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

21-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

21-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Aripiprazols
Pieejams no:
PharmaSwiss Ceska republika s.r.o., Czech Republic
ATĶ kods:
N05AX12
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Aripiprazole
Deva:
15 mg
Zāļu forma:
Mutē disperģējamās tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Rontis Hellas S.A., Greece; Genepharm S.A., Greece; Valeant Pharma Poland sp. z o.o., Poland
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija numurs:
15-0217

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Aprizexen

15 mg mutē disperģējamās tabletes

Aripiprazolum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir

Aprizexen

un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms

Aprizexen

lietošanas

Kā lietot

Aprizexen

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt

Aprizexen

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir

Aprizexen

un kādam nolūkam to lieto

Aprizexen

satur aktīvo vielu aripiprazolu, un tās ir antipsihotisko līdzekļu grupas zāles.

Tās lieto, lai ārstētu pieaugušos un pusaudžus no 15 gadu vecuma, kam ir slimība ar šādiem

raksturīgiem simptomiem, kā dzird, redz vai jūt lietas, kuru patiesībā nav, aizdomīgums, maldīgi

uzskati, nesakarīga runa vai uzvedība un emocionāls seklums. Cilvēki ar šādu stāvokli var izjust arī

depresiju, vainas apziņu, trauksmi vai sasprindzinājumu.

Aprizexen

lieto, lai ārstētu pieaugušos un pusaudžus no 13 gadu vecuma, kam ir tādi simptomi kā

pārspīlēti pacilāts garastāvoklis, pārmērīgs enerģijas daudzums, miegam nepieciešams mazāk stundu

nekā parasti, ātra runa un "ātras", trauksmainas idejas, paaugstināta aizkaitināmība. Šīs zāles palīdz

pieaugušiem pacientiem, kas veiksmīgi ārstējušies ar

Aprizexen

, neatgriezties iepriekšējā stāvoklī.

2.

Kas Jums jāzina pirms

Aprizexen

lietošanas

Nelietojiet

Aprizexen

šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret aripiprazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms

Aprizexen

lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir:

augsts cukura līmenis asinīs (ar tādiem simptomiem kā pārmērīgas slāpes, urīna daudzuma

palielināšanās, apetītes pieaugums un vājuma sajūta) vai cukura diabēts ģimenes anamnēzē;

krampju lēkmes;

netīšas, neregulāras muskuļu kustības, sevišķi sejā;

sirds un asinsvadu slimības, sirds un asinsvadu slimības ģimenes anamnēzē, insults vai ''mini''

insults, izmainīts asinsspiediens;

asins recekļi vai to esamība ģimenes anamnēzē, jo asins recekļu veidošanos saista ar

antipsihotisko līdzekļu lietošanu;

iepriekš ir bijusi pārmērīga tieksme uz azartspēlēm.

Ja Jūs novērojat ķermeņa masas pieaugumu, neparastu kustību attīstību, miegainību, kas traucē veikt

ikdienas darbus, jebkādas rīšanas grūtības vai alerģiskus simptomus, lūdzu informējiet savu ārstu.

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

Ja Jūs esat gados vecāks pacients, kurš slimo ar demenci (atmiņas vai citu garīgu spēju zudums) vai

kuram kādreiz bijis insults vai mikroinsults, tad Jums vai Jūsu piederīgajiem, vai aprūpētājam tas

jāpaziņo ārstam.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir domas vai sajūtas, kas liek darīt sev pāri. Ārstēšanas ar

aripiprazolu laikā ir ziņots par pašnāvnieciskām domām un rīcību.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir muskuļu stīvums vai nekustīgums ar augstu temperatūru,

svīšanu, nestabilu garīgo stāvokli vai ļoti ātra vai neregulāra sirds darbība.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 13 gadu vecumam. Nav zināms, vai šo zāļu

lietošana šiem pacientiem ir droša un efektīva.

Citas zāles un

Aprizexen

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot, tostarp arī par bezrecepšu zālēm.

Asinsspiedienu pazeminošas zāles:

Aprizexen

var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu

iedarbību. Katrā ziņā informējiet ārstu, ja lietojat zāles asinsspiediena regulēšanai.

Lietojot

Aprizexen

kopā ar dažām zālēm, var būt nepieciešams mainīt

Aprizexen

devu. Īpaši

nepieciešams pastāstīt Jūsu ārstam, ja Jūs lietojat šādas zāles:

zāles sirds ritma korekcijai;

antidepresantus vai augu valsts līdzekļus depresijas un trauksmes ārstēšanai;

pretsēnīšu līdzekļus;

noteiktas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

pretkrampju zāles, ko lieto, lai ārstētu epilepsiju.

Zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni: triptāni, tramadols, triptofāns, selektīvie serotonīna

atpakaļsaistes inhibitori [SSAI (piemēram, paroksetīns un fluoksetīns)], tricikliskie antidepresanti

(piemēram, klomipramīns, amitriptilīns), petidīns, divšķautņu asinszāle un venlafaksīns. Šīs zāles

palielina blakusparādību risku. Ja, lietojot šīs zāles kopā ar

Aprizexen

, Jums rodas kādi neparasti

simptomi, Jums jāapmeklē ārsts.

Aprizexen

kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Aprizexen

var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

Aprizexen

lietošanas laikā nevajadzētu lietot alkoholu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Jaundzimušajiem bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas

aripiprazolu

pēdējā grūtniecības

trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai

vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana, barības uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam

parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams Jums nepieciešams sazināties ar Jūsu ārstu.

Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Jums nevajadzētu barot bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat

Aprizexen

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet ierīces un mehānismus, kamēr nav noskaidrojies, kā

Aprizexen

Jūs ietekmē.

Aprizexen satur aspartāmu (E951)

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

Satur aspartāmu, kas ir fenilalanīna avots. Var kaitēt cilvēkiem ar fenilketonūriju.

Aprizexen

satur laktozi

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jūs nepanesat dažus cukurus, konsultējieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

3.

Kā lietot

Aprizexen

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Šīm zālēm nav pieejams 10 mg stiprums, tādēļ, ja Jums nepieciešamas zāles, kuru stiprums ir mazāks

nekā 15 mg, Jums jālieto citas aripiprazolu saturošas zāles.

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 15 mg vienu reizi dienā. Tomēr ārsts var parakstīt Jums mazāku vai

lielāku devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi dienā.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ārstēšanu ar

aripiprazolu

var uzsākt ar mazu devu, lietojot šķidro zāļu formu - šķīdumu iekšķīgai

lietošanai. Devu pakāpeniski palielina, līdz tiek sasniegta ieteicamā deva pusaudžiem – 10 mg vienu

reizi dienā. Tomēr ārsts var parakstīt Jums mazāku vai lielāku devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi

dienā.

Ja Jums šķiet, ka

Aprizexen

iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu.

Aprizexen ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Centieties lietot

Aprizexen

mutē disperģējamās tabletes katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tam

nav nozīmes, vai lietojat šīs zāles ar ēdienu vai tukšā dūšā.

Blisteri atveriet vaļā īsi pirms lietošanas. Lai izņemtu vienu tableti, atveriet iepakojumu un atlokiet

blistera foliju, lai atsegtu tableti. Nespiediet tableti caur foliju, jo citādi tā tiks bojāta. Uzreiz pēc blistera

atvēršanas ar sausām rokām izņemiet tableti un veselu mutē disperģējamo tableti uzlieciet uz mēles.

Tablete ātri izšķīdīs siekalās. Mutē disperģējamo tableti var lietot, uzdzerot šķidrumu, vai arī bez tā.

Disperģējamo tableti var arī izšķīdināt ūdenī un iedzert iegūto suspensiju.

Pat ja Jūs jūtaties labāk, nemainiet

Aprizexen

devu un nepārtrauciet tā lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Ja esat lietojis

Aprizexen

vairāk nekā noteikts

Ja Jūs pamanāt, ka esat lietojis vairāk

Aprizexen

mutē disperģējamās tabletes, nekā ārsts ieteicis (vai

kāds cits ir lietojis Jūsu

Aprizexen

mutē disperģējamās tabletes), tūlīt paziņojiet to savam ārstam. Ja tas

nav iespējams, jāgriežas tuvākajā slimnīcā, ņemot līdzi zāļu iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot

Aprizexen

Ja aizmirsāt lietot zāļu devu, lietojiet izlaisto devu, tiklīdz par to atceraties.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Aprizexen

Nepārtrauciet ārstēšanos tikai tāpēc, ka jūtaties labāk. Ir svarīgi turpināt lietot Aprizexen tik ilgi, cik to

ir noteicis ārsts.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Biežas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem): cukura diabēts, nekontrolējamas

krampjveida vai reflektoras, pēkšņas, sīkas, saraustītas kustības, nemierīgo kāju sindroms, galvassāpes,

noguruma sajūta, slikta dūša, vemšana, gremošanas traucējumi, retāka vai apgrūtināta vēdera izeja,

lielāks siekalu daudzums mutē nekā parasti, neliels reibonis, miega traucējumi, nemierīguma sajūta un

nespēja saglabāt mieru, grūtības mierīgi nosēdēt, trauksmes sajūta, miegainība, trīce, drebuļi un

neskaidra redze.

Retāk novērojamas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem): paaugstināts hormona

prolaktīna līmenis asinīs, pārlieks cukura daudzums asinīs, nekontrolējamas mutes, mēles vai locekļu

kustības (tardīvā diskinēzija), kustību īpatnības izraisoši muskuļu darbības traucējumi (distonija), redzes

dubultošanās, ātra sirdsdarbība, asinsspiediena krišanās pieceļoties, kas izraisa reiboni, ģībšanas sajūtu

vai samaņas zudumu, depresija, izmainīta vai pastiprināta seksuālā dziņa, žagas.

Pēc

aripiprazola

reģistrācijas tika novērotas šādas nevēlamas blakusparādības, bet to parādīšanās

biežums nav zināms:

Zems balto asinsķermenīšu skaits, zems trombocītu skaits, alerģiskas reakcijas (piemēram, mutes,

mēles, sejas un rīkles pietūkums, nieze, nātrene), cukura diabēta iestāšanās vai saasināšanās,

ketoacidoze (ketonvielas asinīs un urīnā) vai koma, augsts cukura līmenis asinīs, zems nātrija līmenis

asinīs, apetītes zudums (anoreksija), svara zudums, svara pieaugums, domas par pašnāvību, pašnāvības

mēģinājumi un pašnāvība, pārmērīga tieksme uz azartspēlēm, agresivitāte, uzbudinājums, nervozitāte,

drudzis kombinēti ar muskuļu stīvumu, paātrinātu elpošanu, svīšanu, apziņas traucējumiem un pēkšņām

asinsspiediena un sirdsdarbības izmaiņām, samaņas zudumu (ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms),

krampji, serotonīna sindroms (reakcija, kura var izraisīt lielas laimes sajūtu, miegainumu, neveiklumu,

nemierīgumu, dzēruma sajūtu, drudzi, svīšanu vai muskuļu saspringumu), runas traucējumi, pēkšņa,

neizskaidrojama nāve, dzīvībai bīstama neregulāra sirdsdarbība, sirdslēkme, palēnināta sirdsdarbība,

asins recekļi vēnās, sevišķi kāju vēnās (var būt tādi simptomi kā pietūkums, sāpes un apsārtums), kuri

pa asinsvadiem var nokļūt plaušās, radot sāpes krūtīs un grūtības elpot (ja novērojat kādu no šiem

simptomiem, nekavējoties lūdziet medicīnisko palīdzību), augsts asinsspiediens, samaņas zudums,

nejauša ēdiena ieelpošana ar pneimonijas (plaušu infekcijas) risku, muskuļu spazmas balsenes rajonā,

aizkuņģa dziedzera iekaisums, rīšanas grūtības, caureja, diskomforta sajūta vēderā, diskomforta sajūta

kuņģī, aknu mazspēja, aknu iekaisums, ādas un acu baltumu dzelte, ziņojumi par patoloģiskiem aknu

testu rādītājiem, ādas izsitumi, jutīgums pret gaismu, plikpaurība, pastiprināta svīšana, patoloģisks

muskuļu vājums, kas var izraisīt nieru darbības traucējumus, muskuļu sāpes, stīvums, patvaļīga urīna

noplūde (nesaturēšana), apgrūtināta urinēšana, zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi jaundzimušajiem

gadījumā, ja viņi bijuši pakļauti preparāta iedarbībai grūtniecības laikā, ilgstoša un/vai sāpīga erekcija,

ķermeņa temperatūras regulācijas problēmas vai pārkaršana, sāpes krūškurvī, plaukstu, potīšu vai pēdu

pietūkums. Asins izmeklējumos: cukura koncentrācijas svārstības, paaugstināts glikolizētā hemoglobīna

līmenis.

Aripiprazola lietošanas laikā tika ziņots par vairākiem nāves gadījumiem gados vecākiem pacientiem ar

demenci, turklāt ziņots par insultu vai mikroinsultu.

Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem

13 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem novēroto blakusparādību biežums un tips bija līdzīgs kā

pieaugušajiem, izņemot miegainību, nekontrolētu muskuļu raustīšanos vai patvaļīgas kustības, nemieru

un noguruma sajūtu, ko novēroja ļoti bieži (var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem), un bieži (var

ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem) novēroja sāpes vēdera augšdaļā, sausu muti, paātrinātu sirdsdarbību,

ķermeņa masas palielināšanos, palielinātu ēstgribu, muskuļu raustīšanos, nekontrolējamas roku un kāju

kustības un reiboņa sajūtu, īpaši pieceļoties no guļus vai sēdus pozīcijas.

Ziņošana par blakusparādībām

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371

67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt

daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Aprizexen

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kārbiņas vai blistera pēc "Derīgs līdz"

vai "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko

Aprizexen

satur

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra mutē disperģējamā tablete satur 15 mg aripiprazola

-

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze (E460), kroskarmelozes

nātrija sāls, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, aspartāms (E951), magnija stearāts (E470b),

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), vaniļas aromatizētājs (satur maltodekstrīnu, akācijas sveķus,

propilēnglikolu, benzilspirtu, vaniļas aromatizētāju).

Aprizexen

ārējais izskats un iepakojums

Apaļas, plakanas, dzeltenas krāsas tabletes, ar iegravējumu "15" vienā pusē un gludu otru pusi, kuru

diametrs ir 9,0 mm ± 0,1 mm.

Aprizexen 15 mg mutē disperģējamās tabletes tiek piegādātas noplēšama papīra/PET/alumīnija//

PVH/alumīnija/OPA blisteros, iepakotos kartona kastītēs, kas satur 28 vai 56 mutē disperģējamās

tabletes.

Aprizexen 15 mg mutē disperģējamās tabletes tiek piegādātas noplēšama papīra/PET/alumīnija//

PVH/alumīnija/OPA blisteros ar vienu devu kontūrligzdā, iepakotos kartona kastītēs, kas satur 28x1 vai

56x1 mutē disperģējamās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 00 Prague 7

Čehija

Ražotāji

Rontis Hellas Medical and Pharmaceutical Products S.A.

P.O. Box 3012 Larisa Industrial Area

41004 Larisa

Grieķija

Genepharm S.A.

18th km Marathonos Ave, Pallini Attiki

SASKAŅOTS ZVA 17-08-2017

15351 Pallini Attiki

Grieķija

Valeant Pharma Poland sp. zo.o.

2 Przemysłowa Street

35-959 Rzeszów

Polija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Aprizexen – Nīderlande, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Polija, Slovākija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2017.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Aprizexen 15 mg mutē disperģējamās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra mutē disperģējamā tablete satur 15 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra 15 mg mutē disperģējamā tablete satur 135,46 mg laktozes (monohidrāta veidā) un 1,50 mg

aspartāma (E951).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Mutē disperģējamā tablete.

Apaļas, plakanas, dzeltenas krāsas tabletes, ar iegravējumu "15" vienā pusē un gludu otru pusi, kuru

diametrs ir 9,0 mm ± 0,1 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Aprizexen ir paredzēts šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma.

Aprizexen ir paredzēts vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu ārstēšanai I tipa bipolāri afektīvu

traucējumu gadījumos un atkārtotu mānijas epizožu profilaksei pieaugušajiem, kuriem pārsvarā bija

mānijas epizodes un kuru mānijas epizodes izdevies mazināt ar aripiprazolu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Aprizexen ir paredzēts vidēji smagu vai smagu mānijas epizožu ārstēšanai līdz 12 nedēļām I tipa

bipolāri afektīvu traucējumu gadījumos 13 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Šīm zālēm nav pieejams 10 mg stiprums, tādēļ, ja Jums nepieciešamas zāles, kuru stiprums ir mazāks

nekā 15 mg, Jums jālieto citas aripiprazolu saturošas zāles.

Pieaugušie

Šizofrēnija: Aprizexen rekomendētā sākotnējā deva ir 10 vai 15 mg dienā ar balstdevu 15 mg vienu reizi

dienā, ko lieto neatkarīgi no ēdienreizēm.

Aprizexen ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Lai arī dažiem pacientiem ir iespējama uzlabošanās,

lietojot lielāku devu, efektivitātes palielināšanās, lietojot devas, kuras pārsniedz diennakts devu 15 mg,

nav pierādīta. Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 30 mg.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Mānijas epizodes I tipa bipolāro traucējumu gadījumos: Aprizexen rekomendētā sākotnējā deva ir 15

mg vienu reizi dienā, ko lieto neatkarīgi no ēdienreizēm kā monoterapiju vai kombinēto terapiju (skatīt

5.1. apakšpunktu). Dažiem pacientiem ir iespējama uzlabošanās, lietojot lielāku devu. Maksimālā dienas

deva nedrīkst pārsniegt 30 mg.

I tipa bipolāri afektīvu traucējumu mānijas epizožu recidīvu profilakse: mānijas epizožu recidīvu

profilaksei pacientiem, kas iepriekš saņēmuši un joprojām saņem aripiprazolu monoterapijas vai

kombinētās terapijas veidā, turpina terapiju ar to pašu devu. Dienas devas piemērošana, ieskaitot devas

samazināšanu, jāveic, pamatojoties uz klīnisko stāvokli.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem, vecākiem par 15 gadiem: ieteicamā Aprizexen deva ir 10 mg/dienā, ko lieto

vienu reizi dienā, neatkarīgi no ēdienreizēm. Terapija jāuzsāk ar 2 mg lielu devu (lieto aripiprazola 1

mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai), ko lieto 2 dienas, nākošās 2 dienas titrējot devu līdz 5 mg , līdz

sasniegta ieteicamā dienas deva – 10 mg. Ja nepieciešams, tālāka devas palielināšana jāveic ik pa 5 mg,

nepārsniedzot dienas devu 30 mg (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Aprizexen ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Nav pierādīts, ka, lietojot lielākas dienas devas par

10 mg, būtu augstāka efektivitāte, tomēr atsevišķiem pacientiem var būt uzlabošanās pēc lielāku devu

lietošanas.

Aprizexen nav ieteicams lietot pacientiem ar šizofrēniju, kuri ir jaunāki par 15 gadiem, jo nav pietiekošu

datu par zāļu drošumu un efektivitāti (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Mānijas epizodes 13 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem, kam ir I tipa bipolārie traucējumi:

ieteicamā Aprizexen deva ir 10 mg vienu reizi dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Ārstēšana jāsāk, divas

dienas lietojot 2 mg lielu devu (izmantojot aripiprazola 1 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai),

nākamajās divās dienās titrējot līdz 5 mg, lai sasniegtu ieteicamo dienas devu 10 mg.

Ārstēšanai jābūt tikai tik ilgai, lai nodrošinātu simptomu kontroli, un tā nedrīkst būt ilgāka par 12

nedēļām. Lielāka efektivitāte, lietojot dienas devas, kas lielākas par 10 mg, nav novērota, un 30 mg lielu

dienas devu lietošana ir saistīta ar ievērojami biežākām nozīmīgām blakusparādībām, tostarp ar EPS

izraisītiem traucējumiem, miegainību, nespēku un ķermeņa masas palielināšanos (skatīt 4.8.

apakšpunktu ). Tādēļ dienas devas, kas lielākas par 10 mg, drīkst lietot tikai izņēmuma gadījumos un

stingras klīniskas kontroles apstākļos (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Jaunākiem pacientiem ir lielāks aripiprazola izraisītu blakusparādību risks. Tādēļ pacientiem līdz 13

gadu vecumam Aprizexen lietošana nav ieteicama (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem: aripiprazola drošums un efektivitāte, lietojot bērniem

un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1.

apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki: aripiprazola drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem

vecumā no 6 līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. apakšpunktā,

taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Aknu darbības traucējumi

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu darbības traucējumiem.

Nav pietiekošu datu, lai sniegtu rekomendācijas par devām pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem. Šiem pacientiem devas jānosaka īpaši piesardzīgi. Pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem maksimālā dienas deva 30 mg jālieto piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Gados vecāki pacienti

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Aripiprazola efektivitāte šizofrēnijas un I tipa bipolāru traucējumu ārstēšanā 65 gadus veciem un

vecākiem pacientiem nav noteikta. Ņemot vērā šīs populācijas augstāku jutību, ja klīniskie faktori to

attaisno, jāapsver mazākā sākotnējā deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums

Nav nepieciešama devas pielāgošana sievietēm, salīdzinot ar devu vīriešiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Smēķētāji

Ņemot vērā aripiprazola metabolismu, nav nepieciešama devas pielāgošana smēķētājiem (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Devas pielāgošana mijiedarbības dēļ

Ja vienlaikus ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitorus, aripiprazola deva

jāsamazina. Ja CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc, aripiprazola deva

jāpaaugstina (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja vienlaikus ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 induktorus, aripiprazola deva jāpaaugstina. Ja

CYP3A4 induktora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc, aripiprazola deva jāsamazina līdz

rekomendētajai devai (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Aprizexen mutē disperģējamās tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai.

Mutē disperģējamās tabletes jāliek mutē uz mēles, kur tās ātri izšķīst siekalās. Tās var lietot, uzdzerot

šķidrumu vai arī bez tā. Izņemt mutē disperģējamo tableti veselu no mutes ir grūti. Tā kā disperģējamā

tablete ir neizturīga, tā jālieto uzreiz pēc izņemšanas no blistera. Mutē disperģējamo tableti var arī

šķīdināt ūdenī un iedzert iegūto suspensiju.

Mutē disperģējamās tabletes var lietot kā alternatīvu pacientiem, kuriem ir grūti norīt aripiprazola

tabletes (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietojot antipsihotisko terapiju, pacienta stāvokļa uzlabošanās var iestāties tikai pēc vairākām dienām

vai nedēļām. Šajā laikā pacienti rūpīgi jānovēro.

Pašnāvnieciskas tieksmes

Garīgām saslimšanām un garastāvokļa traucējumu gadījumos ir raksturīga suicidāla rīcība, un dažos

gadījumos par to ir ziņots agrīni pēc antipsihotisko līdzekļu lietošanas uzsākšanas vai nomaiņas,

ieskaitot ārstēšanu ar aripiprazolu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lietojot antipsihotiskus līdzekļus augsta

riska pacientiem, tie rūpīgi jāuzrauga. Epidemioloģisko pētījumu rezultāti rosina domāt, ka pieaugušiem

pacientiem ar šizofrēniju vai bipolāriem traucējumiem aripiprazols nepalielina pašnāvību risku,

salīdzinot ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem. Lai šo risku novērtētu gados jauniem pacientiem (līdz

18 gadu vecumam), nav pietiekošu datu attiecībā uz pediatrisko populāciju, bet ir pierādījumi, ka,

lietojot atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, tostarp aripiprazolu, pašnāvības risks saglabājas pēc

pirmajām 4 ārstēšanas nedēļām.

Sirds un asinsvadu darbības traucējumi

Aripiprazolu nepieciešams lietot uzmanīgi pacientiem ar jau zināmām sirds un asinsvadu slimībām

(miokarda infarkts vai sirds išēmiskā slimība anamnēzē, sirds mazspēja vai vadīšanas traucējumi),

cerebrovaskulārām slimībām, kuras varētu izraisīt pacientiem hipotensiju (dehidratācija, hipovolēmija

un ārstēšana ar antihipertensīviem līdzekļiem) vai hipertensiju, tostarp pieaugošu vai ļaundabīgu.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Ir ziņots par vēnu tromboembolijas (VTE) gadījumiem saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu. Tā

kā ar antipsihotiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem bieži ir iegūti VTE riska faktori, pirms ārstēšanas

uzsākšanas ar aripiprazolu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilakses

pasākumi.

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu pagarināta QT intervāla biežums ir salīdzināms ar placebo. Tāpat

kā citi antipsihotiski līdzekļi, arī aripiprazols jālieto piesardzīgi pacientiem ar pagarinātu QT intervālu

ģimenes anamnēzē.

Tardīvā diskinēzija

Gadu ilgos vai īsākos klīniskajos pētījumos ārstēšanas laikā ar aripiprazolu ir bijuši reti ziņojumi par

terapijas izraisītu diskinēziju. Ja aripiprazola lietošanas laikā parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes un

simptomi, jāapsver nepieciešamība samazināt aripiprazola devu vai jādomā par zāļu lietošanas

pārtraukšanu. Šie simptomi uz laiku var pasliktināties vai pat var rasties pēc terapijas pārtraukšanas.

Citi ekstrapiramidālie simptomi

Pediatriskajos klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu ir novērota akatīzija un parkinsonisms. Ja pacientam

aripiprazola lietošanas laikā ir citu EPS pazīmes un simptomi, jāapsver nepieciešamība samazināt devu

un rūpīgi kontrolēt klīniskos simptomus.

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS)

ĻNS ir potenciāli fatāls simptomu komplekss, kas saistīts ar antipsihotisku līdzekļu lietošanu.

Klīniskajos pētījumos tika ziņots par retiem ĻNS gadījumiem ārstēšanas laikā ar aripiprazolu. ĻNS

klīniski izpaužas ar hiperpireksiju, muskuļu rigiditāti, psihiskā stāvokļa pārmaiņām un autonomu

nestabilitāti (neregulārs pulss vai asinsspiediens, tahikardija, svīšana, sirds aritmija). Bez tam var būt

kreatīna fosfokināzes paaugstināšanās, mioglobīnūrija (rabdomialīze) un akūta nieru mazspēja. Tomēr ir

ziņots par kreatinīna fosfokināzes paaugstināšanos un rabdomiolīzi, kas nav noteikti saistīts ar ĻNS. Ja

pacientam attīstās simptomi un pazīmes, kas norāda uz ĻNS, vai ir stāvoklis ar neizskaidrojamu augstu

drudzi bez papildus ĻNS klīniskām izpausmēm, jāpārtrauc visu antipsihotisko zāļu, arī aripiprazola,

lietošana.

Krampji

Klīniskajos pētījumos retos gadījumos tika ziņots par krampjiem ārstēšanas laikā ar aripiprazolu. Tādēļ

pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas slimības ar krampjiem un kuriem ir stāvokļi, ko pavada krampji,

aripiprazols jālieto piesardzīgi.

Gados vecāki pacienti ar psihozi, kas saistīta ar demenci

Mirstības palielināšanās

Trīs placebo kontrolētos aripiprazola pētījumos (n = 938; vidējais vecums 82,4 gadi, amplitūda: 56 – 99

gadi) gados vecākiem pacientiem ar psihozi, kas saistīta ar Alcheimera slimību, novēroja, ka tiem

pacientiem, kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, palielinājās mirstības risks, salīdzinot ar placebo grupu.

Mirstība ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 3,5 %, salīdzinot ar 1,7 % placebo grupā. Kaut arī

nāves iemesli bija dažādi, vairumā gadījumu tie bija kardiovaskulāri (piemēram miokarda infarkts,

pēkšņa nāve) vai infekcijas (piemēram, pneimonija) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības

Tajos pašos pētījumos (pacientu vidējais vecums: 84 gadi; intervāls: 78 – 88 gadi) ziņots par

cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām (piemēram, insults, pārejošas išēmijas lēkmes), tostarp

arī nāves gadījumiem. Kopumā šajos pētījumos 1,3 % ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija

cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības, salīdzinot ar 0,6 % ar placebo ārstētiem pacientiem. Šī

starpība nebija statistiski nozīmīga. Tomēr vienā no pētījumiem, kas bija fiksētas devas pētījums, bija

nozīmīga devas atbildes reakcija uz cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām pacientiem, kas

saņēma aripiprazolu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Hiperglikēmija un cukura diabēts

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Hiperglikēmija, dažos gadījumos ārkārtēja, ar ketoacidozi, hiperosmolāru komu vai nāvi, novērota

pacientiem, kas tiek ārstēti ar atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, ieskaitot aripiprazolu. Riska

faktori, kuri varētu izsaukt smagas komplikācijas, ir aptaukošanās un cukura diabēts ģimenes anamnēzē.

Aripiprazola klīniskajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu atšķirību ar hiperglikēmiju saistītu nevēlamo

blakusparādību (tostarp diabēts) vai patoloģisku glikēmijas laboratorisko rādītāju biežumā, salīdzinot ar

placebo. Pacientiem, kas ārstēti ar aripiprazolu un citiem atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, ar

hiperglikēmiju saistīto nevēlamo blakusparādību riska precīzs vērtējums nav pieejams, lai varētu veikt

tiešu salīdzināšanu. Pacienti, kas tiek ārstēti ar jebkādu antipsihotisku līdzekli, tostarp aripiprazolu,

jānovēro, vai nav hiperglikēmijas simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifagija un nespēks), un

pacientiem ar cukura diabētu vai tā riska faktoriem regulāri jākontrolē glikozes līmenis (skatīt 4.8.

apakšpunktu).

Hipersensitivitāte

Lietojot aripiprazolu, līdzīgi kā ar citām zalēm, var parādīties hipersensitivitātes reakcijas, kas izpaužas

kā alerģiski simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ķermeņa masas pieaugums

Ķermeņa masas pieaugums ir bieži novērojams šizofrēnijas un bipolārās mānijas pacientiem sakarā ar

blakus slimībām, antipsihotisko līdzekļu, kas izraisa ķermeņa masas pieaugumu, lietošanu, nepareizu

dzīves veidu; un tas var radīt smagas komplikācijas. Pēcreģistrācijas periodā ziņots par ķermeņa masas

pieaugumu pacientiem, kuriem nozīmēts aripiprazols. Ķermeņa masas pieaugums parasti novērots

pacientiem ar tādiem nozīmīgiem riska faktoriem kā cukura diabēts anamnēzē, vairogdziedzera darbības

traucējumiem vai vairogdziedzera adenomu. Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu nav novērots klīniski

nozīmīgs ķermeņa masas pieaugums pieaugušajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos ar

pusaudžu vecuma pacientiem, kam ir bipolāra mānija, ir novērots, ka 4 nedēļas ilga aripiprazola

lietošana ir saistīta ar ķermeņa masas palielināšanos. Pusaudžu vecuma pacientiem, kam ir bipolāra

mānija, jākontrolē ķermeņa masa. Ja klīniski nozīmīgi palielinās ķermeņa masa, jāapsver

nepieciešamība samazināt devu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Disfāgija

Barības vada motorikas traucējumi un aspirācija tiek saistīta ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu,

ieskaitot aripiprazolu. Aripiprazols un citi antipsihotiskie līdzekļi būtu jālieto uzmanīgi pacientiem ar

aspirācijas pneimonijas risku.

Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kas ārstēti ar aripiprazolu, radusies

patoloģiska tieksme uz azartspēlēm neatkarīgi no tā, vai viņiem anamnēzē tāda jau ir bijusi. Pacientiem,

kuriem anamnēzē ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, tās risks var būt palielināts, tādēļ šādi pacienti

rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti, kam vienlaikus ir UDHS

Lai gan I tipa bipolāro traucējumu gadījumos pacientiem bieži ir vienlaicīgs UDHS, drošuma dati par

Aprizexen un stimulējošo līdzekļu vienlaicīgu lietošanu ir ļoti ierobežoti, tādēļ šo zāļu vienlaicīgas

lietošanas laikā jāievēro ārkārtīga piesardzība.

Laktoze

Aprizexen mutē disperģējamās tabletes satur laktozi. Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesamību, Lapp laktāzes nepietiekamību vai glikozes–galaktozes absorbcijas traucējumiem šīs

zāles nav ieteicams lietot.

Fenilketonūrijas slimniekiem

Aprizexen mutē disperģējamās tabletes satur aspartāmu (E951), kas ir fenilalanīna avots, un tas var būt

kaitīgs cilvēkiem ar fenilketonūriju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Sakarā ar antagonismu pret α1-adrenerģiskajiem receptoriem, aripiprazolam piemīt spēja pastiprināt

noteiktu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību.

Ņemot vērā aripiprazola primāro ietekmi uz CNS, jāievēro piesardzība, ja to lieto kombinācijā ar

alkoholu vai citām CNS ietekmējošām zālēm, kuru nevēlamās blakusparādības, piemēram, sedācija,

sakrīt ar aripiprazola blakusparādībām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja aripiprazols ir nozīmēts kopā ar zālēm, kas izsauc QT intervāla pagarināšanos vai elektrolītu

līdzsvara traucējumus, tas jālieto piesardzīgi.

Citu zāļu spēja ietekmēt aripiprazolu

Kuņģa skābes sekrēcijas inhibitors H

antagonists famotidīns samazina aripiprazola absorbciju, bet šis

efekts netiek uzskatīts par klīniski nozīmīgu.

Aripiprazola metabolisms noris vairākos ceļos, iesaistot CYP2D6 un CYP3A4 enzīmus, bet ne CYP1A

enzīmus. Tātad nav nepieciešama devas piemērošana smēķētājiem.

Hinidīns un citi CYP2D6 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP2D6 inhibitors (hinidīns) paaugstināja

aripiprazola AUC par 107 %, bet Cmax nemainījās. Aktīvā metabolīta dehidro-aripiprazola AUC un

Cmax atbilstoši samazinājās par 32 % un 47 %. Aripiprazola deva jāsamazina apmēram uz pusi, ja

hinidīnu ordinē vienlaikus ar aripiprazolu. Sagaidāms, ka citiem spēcīgiem CYP2D6 inhibitoriem,

piemēram, fluoksetīnam un paroksetīnam, ir līdzīga ietekme, tāpēc jāpiemēro līdzīga devas

samazināšana.

Ketokonazols un citi CYP3A4 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP3A4 inhibitors (ketokonazols) paaugstināja

aripiprazola AUC par 63 %, bet Cmax par 37 %. Aktīvā metabolīta dehidro-aripiprazola AUC un Cmax

atbilstoši paaugstinājās par 77 % un 43 %. CYP2D6 vājiem metabolizētājiem, lietojot vienlaikus

spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, aripiprazola līmenis plazmā var būt augstāks salīdzinājumā ar CYP2D6

stipriem metabolizētājiem. Ja apsver ketokonazola vai citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošanu ar

aripiprazolu, potenciālajam guvumam jābūt lielākam par iespējamo risku pacientam. Ja aripiprazolu

lieto vienlaikus ar ketokonazolu, aripiprazola deva jāmazina apmēram uz pusi no ordinētās. Sagaidāms,

ka citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, itrakonazolam un HIV proteāzes inhibitoriem, ir

līdzīga ietekme, tāpēc tāpat nepieciešams samazināt devu.

Pēc CYP2D6 vai CYP3A4 inhibitoru pārtraukšanas, aripiprazola deva jāpaaugstina līdz tam līmenim,

kāds bija pirms kombinētas terapijas uzsākšanas.

Ja vāji CYP3A4 inhibitori (kā diltiazems vai escitaloprams) vai CYP2D6 tiek lietoti kopā ar

aripiprazola, iespējam neliela aripiprazola koncentrācijas paaugstināšanās.

Karbamazepīns un citi CYP3A4 induktori

Pēc karbamazepīna, kas ir spēcīgs CYP3A4 induktors, vienlaikus lietošanas, aripiprazola Cmax un

AUC ģeometriskie lielumi bija atbilstoši par 68 % un 73 % zemāki, salīdzinot ar aripiprazolu (30 mg)

vienu pašu. Līdzīgi, dehidro-aripiprazola Cmax un AUC ģeometriskie lielumi pēc vienlaikus terapijas ar

karbamazepīnu bija atbilstoši par 69 % un 71 % zemāki, salīdzinot ar šiem lielumiem, ja terapija bija ar

aripiprazolu vienu pašu.

Aripiprazola deva jāpaaugstina divas reizes, ja aripiprazolu lieto vienlaikus ar karbamazepīnu. Citi

spēcīgi CYP3A4 induktori (piemēram, rifampicīns, rifabutīns, fenitoīns, fenobarbitāls, primidons,

efavirenza, nevirapīns un asinszāles preparāti) var izraisīt līdzīgu ietekmi, tāpēc tāpat nepieciešams

paaugstināt devu. Pēc CYP3A4 spēcīgu induktoru lietošanas pārtraukšanas, aripiprazola deva jāmazina

līdz rekomendētajai devai.

Valproāts un litijs

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Ja valproāts vai litijs tika lietots vienlaikus ar aripiprazolu, klīniski nozīmīgu aripiprazola koncentrācijas

pārmaiņu nenovēroja.

Serotonīna sindroms

Pacientiem, kas lieto aripiprazolu, ir novērots serotonīna sindroms, un šī stāvokļa iespējamās pazīmes

un simptomi jo īpaši var rasties, vienlaikus lietojot citas serotonīnenerģiskās zāles, kā SSAI/SNAI, vai

zāles, kuras palielina aripiprazola koncentrāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aripiprazola spēja ietekmēt citas zāles

Klīniskajos pētījumos aripiprazola deva 10-30 mg dienā būtiski neietekmēja CYP2D6 (attiecība

dekstrometorfāns/3-metoksimorfināns), CYP2C9 (varfarīns), CYP2C19 (omeprazols) un CYP3A4

(dekstrometorfāns) substrātu metabolismu. Bez tam, aripiprazolam un dehidro-aripiprazolam nebija

spēja mainīt CYP1A2-mediēto metabolismu in vitro. Tātad maz ticams, ka aripiprazols varētu izraisīt šo

enzīmu mediētu klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību.

Kad aripiprazols tika lietots vienlaikus ar valproātu, litiju vai lamotrigīnu, klīniski nozīmīgas valproāta,

litija vai lamotrigīna koncentrācijas izmaiņas nenovēroja.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu un labi kontrolētu aripiprazola pētījumu ar grūtniecēm. Ir ziņots par iedzimtām

anomālijām, taču cēlonisku saistību ar aripiprazolu konstatēt nevar. Pētījumi ar dzīvniekiem nevar

izslēgt varbūtēju toksisku ietekmi uz attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pacientēm jāizskaidro, ka

nepieciešams informēt ārstu par iestājušos grūtniecību vai ka tiek plānota grūtniecība aripiprazola

terapijas laikā. Sakarā ar nepietiekošu informāciju par lietošanas drošumu cilvēkiem un šaubām, kas

radās reprodukcijas pētījumos ar dzīvniekiem, šīs zāles nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot

gadījumus, ja gaidāmais ieguvums skaidri atsver varbūtējo risku auglim.

Jaundzimušajiem, kuri tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tostarp aripiprazola) iedarbībai trešā

grūtniecības trimestra laikā, ir tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie un/vai abstinences

simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes pēcdzemdību periodā. Ziņots

par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, respiratorajiem traucējumiem un barošanās

traucējumiem. Tādēļ jaundzimušie ir rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Aripiprazols izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pacientēm jāiesaka nebarot bērnu ar krūti, ja viņas lieto

aripiprazolu.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Līdzīgi kā tas ir ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, pacienti jābrīdina, ka nedrīkst apkalpot bīstamus

mehānismus, tostarp transportlīdzekļus, kamēr nav pārliecības, ka aripiprazols viņus neietekmē

nevēlami. Dažiem bērnu vecuma pacientiem, kam ir I tipa bipolārie traucējumi, biežāk novēro

miegainību un nespēku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Placebo kontrolētajos pētījumos visbiežāk ziņotās blakusparādības ir akatīzija un slikta dūša. Katra šī

blakusparādība ir sastopama vairāk nekā 3 % pacientu, ārstētiem ar iekšķīgi lietojamu aripiprazolu.

Nevēlamo blakusparādību tabula

Visas nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas pēc orgānu sistēmu klases un biežuma: ļoti bieži (≥

1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti

(< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā biežuma grupā nevēlamās

blakusparādības ir uzskaitītas to nopietnības samazināšanās secībā.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Pēcreģistrācijas uzraudzības periodā ziņoto nevēlamo blakusparādību biežumu nav iespējams noteikt, jo

informācija par tām ir iegūta no spontāniem ziņojumiem. Tāpēc šo nevēlamo blakusparādību biežums ir

norādīts kā "Nav zināms".

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināms: leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms: alerģiska reakcija (piem., anafilaktiska reakcija, angioedēma, tostarp mēles pietūkums,

mēles tūska, sejas tūska, nieze vai nātrene)

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Retāk: hiperprolaktinēmija

Nav zināms: diabētiskā hiperosmolārā koma, diabētiskā ketoacidoze, hiperglikēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: cukura diabēts

Retāk: hiperglikēmija

Nav zināms: hiponatriēmija, anoreksija, svara samazināšanās, svara pieaugums

Psihiskie traucējumi

Bieži: nemiers, bezmiegs, trauksme

Retāk: depresija, hiperseksualitāte

Nav zināms: pašnāvības mēģinājums, domas par pašnāvību un pašnāvība (skatīt 4.4. apakšpunktu),

patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, agresija, uzbudinājums, nervozitāte

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi, akatīzija, trīce, reibonis, miegainība, sedācija, galvassāpes

Retāk: tardīvā diskinēzija, distonija

Nav zināms: ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS), lielās lēkmes (grand mal), serotonīna

sindroms, runas traucējumi

Acu bojājumi

Bieži: neskaidra redze

Retāk: diplopija

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: tahikardija

Nav zināms: pēkšņa, neizskaidrojama nāve, Torsades de pointes, QT intervāla pagarināšanās,

ventrikulāra aritmija, sirds apstāšanās, bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: ortostatiskā hipotensija

Nav zināms: vēnu trombembolija (tostarp pulmonāra embolija un dziļo vēnu tromboze), hipertensija,

sinkope

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: žagas

Nav zināms: aspirācijas pneimonija, laringospazmas, orofaringeālas spazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: dispepsija, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, pastiprināta siekalošanās

Nav zināms: pankreatīts, disfāgija, caureja, diskomforta sajūta vēdera rajonā, diskomforta sajūta kuņģī

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināms: aknu mazspēja, hepatīts, dzelte, alanīnaminotransferāzes (AlAT) paaugstināšanās,

aspartātaminotransferāzes (AsAT) paaugstināšanās, gamma glutamiltransferāzes (GGT)

paaugstināšanās, sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināms: izsitumi, fotosensitivitātes reakcijas, alopēcija, hiperhidroze

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināms: rabdomiolīze, mialģija, stīvums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināms: urīna nesaturēšana, urīna aizture

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Nav zināms: zāļu lietošanas pārtraukšanas sindroms jaundzimušajiem (skatīt 4.6. apakšpunktu)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Nav zināms: priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums

Nav zināms: traucēta temperatūras regulācija (piem., hipotermija, pireksija), sāpes krūškurvī, perifēra

tūska

Izmeklējumi

Nav zināms: paaugstināts glikozes līmenis asinīs, glikolizētā hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās,

glikozes līmeņa svārstības asinīs, kreatinīnfosfokināzes paaugstināšanās

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ekstrapiramidāli simptomi (EPS)

Šizofrēnija - 52 nedēļu ilgstošā kontrolētā pētījumā pacientiem, kas tika ārstēti ar aripiprazolu, kopumā

retāk bija EPS simptomi (25,8 %), tostarp parkinsonisms, akatīzija, distonija un diskinēzija, salīdzinot ar

tiem, kas ārstēti ar haloperidolu (57,3 %). 26 nedēļu ilgā placebo kontrolētā pētījumā EPS biežums ar

aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 19 %, un placebo saņēmušiem pacientiem tas bija 13,1 %. Citā 26

nedēļu ilgā kontrolētā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 14,8 %, un

olanzapīnu saņēmušiem tas bija 15,1 %. I tipa bipolāru traucējumu mānijas epizodes - 12 nedēļu ilgā

kontrolētā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 23,5 %, un haloperidolu

saņēmušiem tas bija 53,3 %. Citā 12 nedēļu ilgā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem

pacientiem bija 26,6 %, un ar litiju ārstētiem pacientiem 17,6 % . Uzturošajā fāzē 26 nedēļu ilgā placebo

kontrolētā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 18,2 %, un placebo

saņēmušiem pacientiem 15,7 %.

Akatīzija

Placebo kontrolētos pētījumos pacientiem ar bipolāriem traucējumiem akatīzijas biežums bija 12,1 %

pacientu, kuri saņēma aripiprazolu, un 3,2 % pacientiem, kuri saņēma placebo. Šizofrēnijas pacientiem

akatīzijas biežums bija 6,2 % ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem un 3,0 % placebo saņēmušiem

pacientiem.

Distonija

Zāļu klases efekti: distonijas simptomus, ilgstošas muskuļu grupas saraušanās traucējumus, var novērot

pret slimību uzņēmīgiem indivīdiem pirmajās ārstēšanas dienās. Distonijas simptomi ir: kakla muskuļu

spazmas, kas dažreiz progresē kā sasprindzinājums rīklē, rīšanas grūtības, elpošanas grūtības un/vai

mēles izvirzījums. Šie simptomi var rasties, lietojot mazas devas, bet biežāk un smagākā formā tos

novēro, lietojot pirmās paaudzes antipsihotiskās zāles lielās devās. Paaugstināts akūtas distonijas risks ir

novērots vīriešiem un gados jaunākiem cilvēkiem.

Prolaktīns

Klīniskajos pētījumos, kuros zāles tika lietotas apstiprinātajām indikācijām, kā arī pēc zāļu reģistrācijas

aripiprazola lietotājiem salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem tika konstatēta gan prolaktīna

koncentrācijas serumā palielināšanās, gan samazināšanās (5.1. apakšpunkts).

Laboratorisko analīžu rādītāji

Aripiprazolu un placebo saņēmušo pacientu, kam bija potenciāli klīniski nozīmīgas parasto

laboratorisko analīžu un lipīdu rādītāju izmaiņas (skatīt 5.1. apakšpunktu), proporcijas salīdzinājums

neatklāja medicīniski nozīmīgas atšķirības. Kreatinīnfosfokināzes paaugstināšanās, kas parasti bija

pārejoša un asimptomātiska, tika novērota 3,5 % ar aripiprazolu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 2,0 %

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

placebo saņēmušiem.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija 15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem

Īslaicīgā placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā tika iesaistīti 302 pusaudži ar šizofrēniju (13 – 17

gadus veci), konstatēja, ka nevēlamo blakusparādību biežums un tips bija līdzīgs kā pieaugušajiem,

izņemot šādas nevēlamās reakcijas, par kurām bija biežāki ziņojumi par pusaudžiem, kuri saņem

aripiprazolu, nekā par pieaugušajiem, kuri saņem aripiprazolu, (un daudz biežāki nekā placebo grupā):

ļoti bieži (≥ 1/10) tika ziņots par miegainību/ sedāciju un ekstrapiramidāliem traucējumiem un bieži (≥

1/100, < 1/10) tika ziņots par sausu muti, palielinātu apetīti un ortostatisko hipotensiju.

Pagarināta placebo nekontrolētā 26 nedēļu ilgā pētījumā drošuma profils bija līdzīgs tam, ko novēroja

īslaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā.

Drošuma profils ilgtermiņa, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā arī bija līdzīgs, izņemot

šādas reakcijas, par kurām tika ziņots biežāk nekā saistībā ar pediatriskiem pacientiem, kuri lietoja

placebo: bieži (≥ 1/100, < 1/10)tika ziņots par svara samazināšanos, paaugstinātu insulīna koncentrāciju

asinīs, aritmiju un leikopēniju.

Apvienotā pusaudžu šizofrēnijas pacientu populācijā (13 - 17 gadi), kas zāles saņēma līdz 2 gadiem,

zema prolaktīna līmeņa serumā biežums sievietēm (< 3 ng/ml) un vīriešiem (< 2 ng/ml) bija attiecīgi

29,5 % un 48,3 %.

Ar šizofrēniju slimojošu pusaudžu (13 - 17 gadi) populācijā, lietojot 5 mg līdz 30 mg aripiprazola līdz

72 mēnešiem ilgi, zems prolaktīna līmenis serumā bija attiecīgi 25,6 % sievietēm (< 3 ng/ml) un 45,0 %

vīriešiem (< 2 ng/ml).

Divos ilgtermiņa pētījumos, kuros piedalījās ar aripiprazolu ārstēti pusaudži (13 - 17 gadi), kuriem ir

šizofrēnija un bipolāri traucējumi, zema prolaktīna līmeņa serumā sastopamība bija 37,0 % sievietēm (<

3 ng/ml) un 59,4 % vīriešiem (< 2 ng/ml).

Mānijas epizodes 13 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem, kam ir I tipa bipolārie traucējumi

Pusaudžiem, kam ir I tipa bipolārie traucējumi, nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums un

veidi bija līdzīgi tiem, kas novēroti pieaugušajiem, izņemot šādas reakcijas: ļoti bieži (≥ 1/10)

miegainība (23,0 %), ekstrapiramidāli traucējumi (18,4 %), akatīzija (16,0 %) un nespēks (11,8 %), un

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10) novērotas tādas blakusparādības kā sāpes vēdera augšdaļā, paātrināta

sirdsdarbība, ķermeņa masas palielināšanās, ēstgribas pastiprināšanās, muskuļu raustīšanās un

diskinēzija.

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības, iespējams, bija atkarīgas no zāļu devas: ekstrapiramidālie

traucējumi (lietojot pa 10 mg, 30 mg vai placebo, sastopamība bija attiecīgi 9,1 %, 28,8 % un 1,7 %) un

akatīzija (lietojot pa 10 mg, 30 mg vai placebo, sastopamība bija attiecīgi 12,1 %, 20,3 % un 1,7 %).

Pusaudžiem, kam bija I tipa bipolārie traucējumi, ķermeņa masas vidējās izmaiņas pēc 12 un 30 nedēļas

ilgas ārstēšanas ar aripiprazolu bija attiecīgi 2,4 un 5,8 kg, bet placebo grupā tās bija attiecīgi 0,2 un 2,3

Pediatriskajā populācijā miegainība un nespēks pacientiem ar bipolāriem traucējumiem tika novērots

daudz biežāk nekā pacientiem ar šizofrēniju.

Bērniem ar bipolāriem traucējumiem (10–17 gadus veciem) pēc 30 nedēļu ilgas ārstēšanas zema

prolaktīna koncentrācija serumā meitenēm (< 3 ng/ml) un zēniem (< 2 ng/ml) tika novērota attiecīgi

28,0 % un 53,3 % gadījumu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

4.9.

Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas novērojumos atklāta nejauša vai tīša tikai aripiprazola

pārdozēšana pieaugušajiem devā līdz 1260 mg bez letāliem gadījumiem. Novērotās iespējami klīniski

nozīmīgās pazīmes un simptomi bija letarģija, paaugstināts asinsspiediens, miegainība, tahikardija,

slikta dūša, vemšana un caureja. Turklāt ziņots par netīšu tikai aripiprazola pārdozēšanu (līdz 195 mg)

bērniem bez letāliem gadījumiem. Potenciāli nopietni medicīniski simptomi bija miegainība, pārejošs

samaņas zudums un ekstrapiramidālie simptomi.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pārdozēšanas ārstēšanā uzmanība jāvelta atbalstošai terapijai, nodrošinot elpceļu caurlaidību,

oksigenāciju un ventilāciju, kā arī veicot simptomātiskus pasākumus. Jāņem vērā, ka, iespējams, ir

lietotas vairākas zāles. Tādēļ nekavējoties jāuzsāk kardiovaskulārā monitorēšana, tostarp nepārtraukta

elektrokardiogrāfiskā monitorēšana, lai konstatētu iespējamu aritmiju. Ja ir aizdomas par aripiprazola

pārdozēšanu vai arī tā ir apstiprinājusies, jānodrošina rūpīga medicīniska novērošana un ārstēšana, līdz

tiek panākta uzlabošanās.

Aktivētā ogle (50 g), ko ordinēja vienu stundu pēc aripiprazola, samazināja aripiprazola Cmax apmēram

par 41 % un AUC apmēram par 51 %; tas nozīmē, ka aktīvētā ogle varētu būt efektīva pārdozēšanas

ārstēšanai.

Hemodialīze

Lai gan nav informācijas par hemodialīzes efektivitāti aripiprazola pārdozēšanas ārstēšanā, ņemot vērā,

ka aripiprazols lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem, maz ticams, ka hemodialīze varētu būt

noderīga.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AX12

Darbības mehānisms

Uzskata, ka aripiprazola efektivitāte šizofrēnijas un I tipa bipolāru traucējumu ārstēšanā saistīta ar tā

parciālu agonistisku iedarbību uz dopamīna D2 un serotonīna 5HT1a receptoriem kombinēti ar

antagonismu pret serotonīna 5HT2a receptoriem. Aripiprazolam ir antagonista īpašības

dopamīnerģiskas hiperaktivitātes dzīvnieku modeļos un agonista īpašības dopamīnerģiskas

hipoaktivitātes dzīvnieku modeļos. Aripiprazolam ir augsta saistīšanās afinitāte in vitro ar dopamīna D2

un D3, serotonīna 5HT1a un 5HT2a receptoriem un mērena afinitāte pret dopamīna D4, serotonīna

5HT2c un 5HT7, alfa 1 adrenerģiskiem un histamīna H1 receptoriem. Aripiprazolam piemīt arī mērena

saistīšanās afinitāte pret serotonīna atpakaļsaistīšanas vietu un nav manāmas afinitātes pret muskarīna

receptoriem. Mijiedarbība ar citiem receptoriem, ne tikai ar dopamīna un serotonīna receptoru

apakštipiem, var izskaidrot dažus citus aripiprazola klīniskos efektus.

Aripiprazola devas 0,5-30 mg diapazonā, ko ordinēja vienu reizi dienā uz 2 nedēļām veseliem

brīvprātīgiem, radīja devas atkarīgu samazinājumu 11C-rakloprīda, kas ir D2/D3 receptoru ligands,

saistīšanā caudatum un putamen apvidū; to atklāja pozitronu emisijas tomogrāfijā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Šizofrēnija

Trīs īslaicīgos (4-6 nedēļas) placebo kontrolētos pētījumos, kuros bija iekļauti 1228 pieauguši

šizofrēnijas pacienti ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola terapija uzrādīja statistiski

nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Aripiprazols ir efektīvs klīniskās uzlabošanās uzturēšanai ilgstošā terapijā pieaugušiem pacientiem, kam

bija sākotnēja uzlabošanās. Ar haloperidolu kontrolētā pētījumā pacientu proporcija ar reakciju uz

zālēm, kam tā saglabājās uz 52 terapijas nedēļu, bija līdzīga abās grupās (aripiprazolam 77 % un

haloperidolam 73 %). Kopējais pētījuma pabeigšanas procents pacientiem, kas saņēma aripiprazolu, bija

ievērojami lielāks (43 %) nekā tiem, kas saņēma haloperidolu (30 %). Faktiskais punktu skaits pēc

vērtējumu skalām, ko lietoja kā sekundārus kritērijus, tostarp PANSS un Montgomerija-Asberga

Depresijas vērtēšanas skala, parādīja ievērojami lielāku uzlabošanos, salīdzinot ar haloperidolu.

26 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā ar pieaugušiem stabilizētiem hroniskas šizofrēnijas

pacientiem aripiprazols uzrādīja nozīmīgāku recidīvu samazināšanos, 34 % aripiprazola grupā un 57 %

placebo grupā.

Ķermeņa masas pieaugums

Klīniskajos pētījumos aripiprazols neizraisīja klīniski nozīmīgu ķermeņa masas pieaugumu. 26 nedēļas

ilgā ar olanzapīnu kontrolētā dubultaklās metodes starptautiskā šizofrēnijas pētījumā, kur bija iekļauti

314 pieauguši pacienti un kur primārais vērtēšanas kritērijs bija ķermeņa masas pieaugums, ievērojami

mazākam pacientu skaitam bija vismaz 7 % ķermeņa masas pieaugums, attiecinot uz sākumstāvokli

(proti, vismaz 5,6 kg, ja sākumstāvokļa ķermeņa masa ir ~ 80,5 kg) aripiprazola grupā (n = 18, vai 13 %

no vērtētiem pacientiem), salīdzinot ar olanzapīnu (n = 45, vai 33 % no vērtētiem pacientiem).

Lipīdu parametri

Apvienotā lipīdu parametru analīzē placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem

aripiprazols neuzrādīja klīniski nozīmīgas kopējā holesterīna līmeņa, triglicerīdu, ABL un ZBL

izmaiņas.

-Kopējais holesterīna līmenis: izmaiņas no normāla līmeņa (< 5,18 mmol/l) uz augstu (≥ 6,22 mmol/l)

bija 2,5 % aripiprazola grupā un 2,8 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem rādītājiem bija -

0,15 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,115) aripiprazola grupā un -0,11 mmol/l (95 % TI: -0,148, -0,066)

placebo grupā.

-Tukšā dūšā noteikti triglicerīdi: izmaiņas no normāla līmeņa (< 1,69 mmol/l) uz augstu (≥ 2,26 mmol/l)

bija 7,4 % aripiprazola grupā un 7,0 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem rādītājiem bija

-0,11 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,046) aripiprazola grupā un -0,07 mmol/l (95 % TI: - 0,148, 0,007)

placebo grupā.

-ABL: izmaiņas no normāla līmeņa (≥ 1,04 mmol/l) uz augstu (< 1,04 mmol/l) bija 11,4 % aripiprazola

grupā un 12,5 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem rādītājiem bija - 0,03 mmol/l (95 % TI:

-0,046, -0,017) aripiprazola grupā un -0,04 mmol/l (95 % TI: -0,056, -0,022) placebo grupā.

-Tukšā dūšā noteikti ZBL: izmaiņas no normāla līmeņa (< 2,59 mmol/l) uz augstu (≥ 4,14 mmol/l) bija

0,6 % aripiprazola grupā un 0,7 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem rādītājiem bija - 0,09

mmol/l (95 % TI: -0,139, -0,047) aripiprazola grupā un -0,06 mmol/l (95 % TI: -0,116, -0,012) placebo

grupā.

Prolaktīns

Prolaktīna koncentrācija tika vērtēta visos pētījumos, kuros tika pētītas visas aripiprazola devas

(n = 28,242). Hiperprolaktinēmijas vai paaugstinātas prolaktīna koncentrācijas serumā sastopamība ar

aripiprazolu ārstētiem pacientiem (0,3 %) un placebo lietotājiem (0,2 %) bija līdzīga. Pacientiem, kuri

saņēma aripiprazolu, vidējais iestāšanās laiks bija 42 dienas, un vidējais ilgums bija 34 dienas.

Hipoprolaktinēmijas vai pazeminātas prolaktīna koncentrācijas serumā sastopamība ar aripiprazolu

ārstētiem pacientiem bija 0,4 % (salīdzinājumā ar 0,02 % pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo).

Pacientiem, kuri saņēma aripiprazolu, vidējais iestāšanās laiks bija 30 dienas, un vidējais ilgums bija

194 dienas.

I tipa bipolāri afektīvu traucējumu mānijas epizodes

Divos 3 nedēļas ilgos, pielāgojamas devas, placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos, kuros bija

iesaistīti pacienti ar mānijas vai jauktu I tipa bipolāri afektīvu traucējumu epizodi, aripiprazols uzrādīja

labāku efektivitāti nekā placebo mānijas simptomu samazināšanā 3 nedēļu periodā. Pētījumos iekļautie

pacienti bija ar un bez psihotiskām iezīmēm, un ar un bez ātras atkārtošanās.

Vienā 3 nedēļas ilgā, noteiktas devas, placebo kontrolētā monoterapijas pētījumā, kurā bija iesaistīti

pacienti ar mānijas vai jauktu I tipa bipolāri afektīvu traucējumu epizodi, aripiprazolam neizdevās

uzrādīt labāku efektivitāti nekā placebo.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Divos 12 nedēļas ilgos, placebo un aktīvās vielas kontrolētos monoterapijas pētījumos, kuros bija

iesaistīti pacienti ar mānijas vai jauktu I tipa bipolāri afektīvu traucējumu epizodi, ar vai bez

psihotiskām iezīmēm, aripiprazols uzrādīja labāku efektivitāti nekā placebo 3. nedēļā un efekta noturību

12. nedēļā, salīdzinot ar litiju un haloperidolu. 12. nedēļā aripiprazols arī uzrādīja lielāku skaitu pacientu

ar simptomātisku mānijas remisiju nekā litijs un haloperidols.

6 nedēļas ilgā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti pacienti ar mānijas vai jauktu I tipa

bipolāri afektīvu traucējumu epizodi, ar vai bez psihotiskām iezīmēm, kuriem 2 nedēļu ilga litija vai

valproāta monoterapija pie terapeitiskās zāļu koncentrācijas plazmā bija daļēji neveiksmīga, aripiprazola

papildterapijas pievienošana uzrādīja lielāku efektivitāti mānijas simptomu samazināšanā nekā litija vai

valproāta monoterapija.

26 nedēļas ilgā, placebo kontrolētā pētījumā, kam sekoja 74 nedēļas ilgs pētījuma pagarinājums mānijas

pacientiem, kas pirms randomizācijas sasniedza remisiju ar aripiprazolu stabilizācijas fāzē, aripiprazols

demonstrēja pārākumu par placebo bipolāro traucējumu recidīvu profilaksē, galvenokārt mānijas

recidīvu profilaksē. Tomēr aripiprazolam neizdevās uzrādīt labāku efektivitāti nekā placebo depresijas

recidīvu profilaksē.

52 nedēļas ilgā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar I tipa bipolāri afektīviem traucējumiem un

akūtu mānijas vai jauktu epizodi, kuriem tika sasniegta ilgstoša remisija (Y-MRS un MADRS kopējais

punktu skaits ≤ 12), 12 nedēļas pēc kārtas lietojot litija vai valproāta terapiju, kam pievienots

aripiprazols (10 mg/dienā līdz 30 mg/dienā), aripiprazola papildterapija demonstrēja pārākumu

salīdzinājumā ar placebo papildterapiju, par 46 % samazinot bipolāru traucējumu recidīva risku (riska

attiecība 0,54) un par 65 % samazinot recidīva risku mānijas epizodē (riska attiecība 0,35). Taču netika

pierādīts pārākums salīdzinājumā ar placebo papildterapiju recidīva novēršanai depresijas epizodē.

Aripiprazola papildterapija demonstrēja pārākumu salīdzinājumā ar placebo, izvērtējot sekundāro mērķa

kritēriju – CGI-BP Slimības smaguma punktu skaitu (mānija).

Šajā pētījumā pētnieks pacientus iedalīja vai nu atklātā litija monoterapijas grupā, vai arī atklātā

valproāta monoterapijas grupā, lai noteiktu daļēju atbildes reakcijas trūkumu. Stāvokļa stabilizācijai

pacienti vismaz 12 nedēļas pēc kārtas lietoja aripiprazola un tā paša garastāvokļa stabilizatora

kombināciju.

Pēc stabilizācijas perioda pacienti tika randomizēti un turpināja lietot to pašu garastāvokļa stabilizatoru

un dubultmaskētu aripiprazolu vai placebo. Randomizācijas fāzē tika izvērtētas četras garastāvokļa

stabilizatoru apakšgrupas: aripiprazols + litijs; aripiprazols + valproāts; placebo + litijs; placebo +

valproāts. Kaplāna-Meiera (Kaplan-Meier) rādītāji jebkādam garastāvokļa svārstību epizodes recidīvam

papildterapiju grupās bija šādi: 16 % aripiprazola + litija grupā un 18 % aripiprazola + valproāta grupā,

salīdzinot ar 45 % placebo + litija grupu un 19 % placebo + valproāta grupu.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem

6 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika iekļauti 302 pusaudžu vecuma (13-17 gadus veci)

šizofrēnijas pacienti ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola terapija uzrādīja statistiski

nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

Veicot papildus analīzes 15 līdz 17 gadus veciem pusaudžiem (74 % no visiem pētījumā iesaistītajiem

pusaudžiem), tika konstatēts, ka efekts saglabājas vēl pēc pagarināta placebo nekontrolēta pētījuma 26.

nedēļas.

No 60 līdz 89 nedēļām ilgā, randomizētā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās

ar šizofrēniju slimojoši pusaudži (n = 146; vecums 13 - 17 gadi), starp aripiprazola (19,39 %) un

placebo (37,50 %) grupām bija statistiski nozīmīga atšķirība psihozes simptomu recidīva biežumā.

Riska attiecības (hazard ratio - HR) punkta aprēķins visā populācijā bija 0,461 (95 % ticamības

intervāls, 0,242 - 0,879). Veicot apakšgrupu analīzi, HR punkta aprēķins bija 0,495 pacientiem vecumā

no 13 līdz 14 gadiem, salīdzinot ar 0,454 pacientiem vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Tomēr jaunākajā

(13 - 14 gadi) grupā HR aprēķins nebija precīzs, atspoguļojot mazāko pacientu skaitu grupā

(aripiprazols n=29; placebo n=12), un šī aprēķina ticamības intervāls (diapazonā no 0,151 līdz 1,628)

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

neļauj izdarīt secinājumus par ārstēšanas ietekmi. Turpretī HR 95 % ticamības intervāls vecākajā

apakšgrupā (aripiprazols n=69; placebo n=36) bija no 0,242 līdz 0,879, tādējādi vecākajiem pacientiem

var spriest par ārstēšanas efektu.

Mānijas epizodes bērniem un pusaudžiem, kam ir I tipa bipolārie traucējumi

Aripiprazols tika vērtēts 30 nedēļu ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika iesaistīti 296 bērni un

pusaudži vecumā no 10 līdz 17 gadiem, kas atbilda I tipa bipolāro traucējumu kritērijiem saskaņā ar

DSM-IV, kam bija mānijas vai jaukta tipa epizodes kopā ar psihožu gadījumiem vai bez tiem un kam

pētījuma sākumā pēc Y-MRS skalas iegūto vērtējumu punktu skaits bija ≥ 20. No pacientiem, kuru dati

tika pakļauti primārajai efektivitātes analīzei, 139 pacientiem vienlaikus bija noteikta UDHS diagnoze.

Vērtējot pēc kopējā rezultāta, kas salīdzinājumā ar sākumstāvokli iegūts 4. un 12. nedēļā pēc Y-MRS

skalas, aripiprazols bija iedarbīgāks par placebo. Post hoc analīzes laikā tika konstatēts, ka novērotā

stāvokļa uzlabošanās pēc aripiprazola lietošanas, salīdzinot ar placebo lietošanu, pacientiem, kam

vienlaikus bija UDHS, bija izteiktāka nekā pacientu grupai, kam nebija UDHS. Pacientiem, kam nebija

UDHS, atšķirības, salīdzinot ar placebo, nenovēroja. Recidīvu profilakses efektivitāte netika noteikta.

1. tabula. Vidējais psihisko blakusslimību uzlabojums pēc YMRS skalas salīdzinājumā ar

sākotnējo stāvokli

Psihiskās

blakusslimības

4. nedēļa

12. nedēļa

UDHS

4. nedēļa

12. nedēļa

Aripiprazole 10mg

(n=48)

14,9

15,1

Aripiprazole 10mg

(n=44)

15,2

15,6

Aripiprazole 30mg

(n=51)

16,7

16,9

Aripiprazole 30mg

(n=48)

15,9

16,7

lacebo (n=52)

Placebo (n=47)

Bez psihiskām

blakusslimībām

4. nedēļa

12. nedēļa

Bez UDHS

4. nedēļa

12. nedēļa

Aripiprazole 10mg

(n=27)

12,8

15,9

Aripiprazole 10mg

(n=37)

12,7

15,7

Aripiprazole 30mg

(n=25)

15,3

14,7

Aripiprazole 30mg

(n=30)

14,6

13,4

Placebo (n=18)

Placebo (n=25)

10,0

4. nedēļā n = 51

4. nedēļā n = 46

Pacientiem, kuri saņēma 30 mg lielas devas, visbiežākās zāļu izraisītās blakusparādības bija

ekstrapiramidālie traucējumi (28,3 %), miegainība (27,3 %), galvassāpes (23,2 %) un slikta dūša (14,1

%). Pēc 30 nedēļas ilgas ārstēšanas ķermeņa masa palielinājās par vidēji 2,9 kg salīdzinājumā ar 0,98 kg

pacientiem, kuri saņēma placebo.

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktā)

Aripiprazols tika pētīts pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem divos 8 nedēļu ilgos, placebo

kontrolētos pētījumos [viens mainīgas devas (2-15 mg dienā) un viens fiksētas devas (5, 10 vai 15 mg

dienā)] un vienā 52 nedēļu ilgā atklātajā pētījumā. Šajos pētījumos sākotnējā deva bija 2 mg dienā, pēc

nedēļas devu palielinot līdz 5 mg dienā, pēc tam devu palielinot par 5 mg dienā katru nedēļu, līdz

sasniegta mērķa devu. Vairāk nekā 75 % pacientu bija vecumā līdz 13 gadiem. Aripiprazols uzrādīja

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

statistiski ticamu efektivitāti pēc Aberanta vērtēšanas skalas (Aberrant Behaviour Checklist Irritability

subscale).Tomēr šī atklājuma klīniskā nozīmība nav pierādīta. Drošuma profils ietver ķermeņa masas

pieaugumu un prolaktīna līmeņa izmaiņas. Ilgtermiņa drošuma pētījuma ilgums tika noteikts līdz 52

nedēļām. Apkopotajos pētījumu datos zema seruma prolaktīna līmeņa biežums sievietēm (< 3 ng/ml) un

vīriešiem (< 2 ng/ml), kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, attiecīgi bija 27/46 (58,7 %) un 258/298 (86,6 %).

Placebo kontrolētajos pētījumos vidējais ķermeņa masas pieaugums bija 0,4 kg placebo grupā un 1,6 kg

ar aripiprazolu ārstēto pacientu grupā.

Aripiprazolu pētīja arī placebo kontrolētā ilgtermiņa balstterapijas pētījumā. Pēc 13-26 nedēļas ilgas

stāvokļa stabilizēšanas, lietojot aripiprazolu (2-15 mg dienā), pacientiem ar stabilu atbildes reakciju

nākamās 16 nedēļas vai nu turpināja lietot aripiprazolu, vai aizstāja to ar placebo. Kaplāna-Meijera

recidīvu rādītājs 16. nedēļā bija 35 % aripiprazola grupā un 52 % placebo grupā; recidīvu riska attiecība

16 nedēļu laikā (aripiprazols/placebo) bija 0,57 (atšķirība bez statistiskas ticamības). Vidējais ķermeņa

masas pieaugums stabilizācijas fāzē (līdz 26 nedēļām ilgi), lietojot aripiprazolu, bija 3,2 kg, un pētījuma

otrajā fāzē (16 nedēļas) novēroja papildu pieaugumu vidēji par 2,2 kg, lietojot aripiprazolu,

salīdzinājumā ar 0,6 kg, lietojot placebo. Par ekstrapiramidāliem simptomiem ziņots galvenokārt

stabilizācijas fāzes laikā 17 % pacientu, bet trīce bija 6,5 % pacientu.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki pediatriskajā populācijā (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 99, placebo: n

= 44) tika pētīta randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā, 8 nedēļas ilgā pētījumā, lietojot fiksētas,

no ķermeņa masas atkarīgas devas, terapijas grupā ar devu diapazonu no 5 mg diennaktī līdz 20 mg

diennaktī un sākuma devu 2 mg. Pacientu vecums bija 7 - 17 gadi, un kopējais vidējais tiku punktu

skaits (total tic score – TTS) pēc Jēlas vispārējās tiku smaguma pakāpes skalas (Yale Global Tic

Severity Scale – YGTSS) pētījuma sākumā bija 30. Aripiprazola lietotāju grupā konstatētais TTS-

YGTSS uzlabojums no pētījuma sākuma līdz 8. nedēļai bija 13,35 mazās devas (5 mg vai 10 mg)

lietotāju grupā un 16,94 lielās devas (10 mg vai 20 mg) lietotāju grupā, salīdzinot ar uzlabojumu 7,09

placebo lietotāju grupā.

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 32, placebo: n

= 29) tika vērtēta arī 10 nedēļas ilgā, randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā, Dienvidkorejā veiktā

pētījumā, lietojot mainīgas devas diapazonā no 2 mg diennaktī līdz 20 mg diennaktī un sākuma devu 2

mg. Pacientu vecums bija 6 - 18 gadi, un vidējais rādītājs pēc TTS-YGTSS skalas pētījuma sākumā bija

29. Aripiprazola lietotāju grupā konstatētais TTS-YGTSS uzlabojums laikā no pētījuma sākuma līdz 10.

nedēļai bija 14,97, salīdzinot ar uzlabojumu 9,62 placebo lietotāju grupā.

Abos šajos īstermiņa pētījumos efektivitātes rādītāju klīniskais nozīmīgums nav pierādīts, ņemot vērā

terapijas efektu salīdzinājumā ar lielo placebo efektu, kā arī neskaidro ietekmi uz psihosociālo funkciju.

Nav pieejami ilgtermiņa dati par aripiprazola lietošanas efektivitāti un drošumu šī nepastāvīgā

traucējuma ārstēšanā.

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Aprizexen, kas satur aripiprazolu,

vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās, ārstējot šizofrēniju un bipolāri afektīvus

traucējumus (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Aripiprazola mutē disperģējamās tabletes ir bioekvivalentas ar aripiprazola tabletēm, proti, no tām

aktīvā viela tiek absorbēta līdzīgā ātrumā un apjomā. Aripiprazola mutē disperģējamās tabletes var lietot

kā alternatīvu aripiprazola tabletēm.

Uzsūkšanās

Aripiprazols labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā novēro 3-5 stundās pēc lietošanas.

Aripiprazols ir minimāli pakļauts pre-sistēmiskam metabolismam. Absolūtā perorālā biopieejamība

tablešu zāļu formai ir 87 %. Aripiprazola farmakokinētiku neietekmē lielu tauku daudzumu saturošs

ēdiens.

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Izkliede

Aripiprazols plaši izplatās organismā, teorētiskais izplatīšanās tilpums ir 4,9 l/kg, kas norāda uz

ekstravaskulāru izplatīšanos. Terapeitiskās koncentrācijās aripiprazols un dehidro-aripiprazols vairāk

nekā 99 % apmērā ir saistīts ar seruma proteīniem, galvenokārt ar albumīnu.

Biotransformācija

Aripiprazols lielā mērā tiek metabolizēts, galvenokārt aknās trīs biotransformācijas ceļos:

dehidrogenācija, hydroksilācija un N-dealkilēšana. Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, CYP3A4 un

CYP2D6 enzīmi nodrošina aripiprazola dehidrogenāciju un hidroksilācija, bet N-dealkilēšanu katalizē

CYP3A4. Sistēmiskā cirkulācijā galvenokārt ir aripiprazols, bet dehidro-aripiprazols līdzsvara

koncentrācijas stāvoklī sastāda 40 % no aripiprazola AUC plazmā.

Eliminācija

Aripiprazola vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 75 stundas CYP2D6 stipriem

metabolizētājiem un 146 stundas CYP2D6 vājiem metabolizētājiem.

Aripiprazola kopējais klīrenss ir 0,7 ml/min/kg, galvenokārt hepātiskais.

Pēc atsevišķas [14C]-iezīmēta aripiprazola devas aptuveni 27 % radioaktivitātes tika atgūti urīnā un 60

% izkārnījumos. Mazāk par 1 % nepārmainīta aripiprazola izdalījās urīnā un aptuveni 18% tika atgūti

nepārmainīti kā aripiprazols izkārnījumos.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Pediatriskā populācija

Aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika 10 – 17 gadus veciem pediatriskiem pacientiem

pēc ķermeņa masas atšķirību korekcijas bija līdzīga pieaugušajiem.

Gados vecāki pacienti

Aripiprazola farmakokinētikā nav atšķirības starp veseliem gados vecākiem cilvēkiem un jauniem

pieaugušajiem, nav atklāta vecuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē šizofrēnijas

pacientiem.

Dzimums

Aripiprazola farmakokinētikā nav atšķirības starp veseliem vīriešu un sieviešu kārtas indivīdiem, nav

atklāta dzimuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē šizofrēnijas pacientiem.

Smēķēšana

Farmakokinētikas izvērtēšana populācijā neatklāja klīniski nozīmīgu smēķēšanas ietekmi uz

aripiprazola farmakokinētiku.

Rase

Populācijas farmakokinētiskajā novērtējumā netika konstatētas no rases atkarīgas atšķirības aripiprazola

farmakokinētikā.

Nieru darbības traucējumi

Konstatēts, ka aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika pacientiem ar smagu nieru slimību

un veseliem jauniem cilvēkiem ir līdzīga.

Aknu darbības traucējumi

Vienas devas pētījums cilvēkiem ar dažādas pakāpes aknu cirozi (Child-Pugh klase A, B un C) neatklāja

aknu darbības traucējumu nozīmīgu ietekmi uz aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētiku,

tomēr pētījumā bija tikai 3 pacienti ar C klases aknu cirozi, kas nav pietiekoši, lai izdarītu secinājumus

par metabolizēšanas spēju.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina

par īpašu risku cilvēkam.

Toksikoloģiski nozīmīgus efektus novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums

ievērojami pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīnikā šiem efektiem ir

ierobežota nozīme vai arī tie nav būtiski. Tie bija: devas atkarīgs adrenokortikāls toksiskums žurkām

(lipofuscīna pigmenta uzkrāšanās un/vai parenhimatozo šūnu zudums) pēc 104 nedēļām ar 20 līdz 60

mg/kg/dienā (vidējais AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī 3 līdz 10 reizes lielāks nekā pēc

maksimālās cilvēkam rekomendētās devas) un adrenokortikālu karcinomu un kombinētu

adrenokortikālu adenomu/karcinomu pieaugums žurku mātītēm ar 60 mg/kg/dienā (vidējais AUC

līdzsvara koncentrācijas stāvoklī 10 reizes lielāks nekā pēc maksimālās cilvēkam rekomendētās devas).

Augstākā kancerogenitāti neizraisoša iedarbība žurku mātītēm bija 7 reizes lielāka par rekomendēto

devu cilvēkiem.

Papildus atklājums pētījumā ar pērtiķiem bija žultsakmeņi kā sekas aripiprazola hidroksimetabolīta

sulfāta konjugāta precipitācijai žultī pēc 25 līdz 125 mg/kg/dienā atkārtotām devām iekšķīgi (vidējais

AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī vienāds vai līdz 3 reizes lielāks nekā pēc maksimālās klīnikā

rekomendētās devas vai tāda deva, kas 16 līdz 81 reizes lielāka par cilvēkam rekomendēto devu, rēķinot

mg/m2 ). Tomēr aripiprazola hidroksimetabolīta sulfāta konjugāta koncentrācija cilvēka žultī pēc

augstākās ieteiktās devas 30 mg dienā nebija lielāka par 6 % no koncentrācijas žultī pērtiķiem 39 nedēļu

pētījumā, un tā bija stipri zemāka par in vitro šķīdības robežu.

Atkārtotas devas pētījumos ar nepieaugušām žurkām un suņiem, aripiprazola toksicitātes profils bija

salīdzināms ar pieaugušiem dzīvniekiem. Nav pierādījumu par neirotoksicitāti vai nevēlamu ietekmi uz

attīstību.

Pamatojoties uz pilna apjoma genotoksicitātes izpētes testu rezultātiem, uzskata, ka aripiprazols nav

genotoksisks. Aripiprazols nepasliktināja fertilitāti reprodukcijas toksiskuma pētījumos. Toksiska

ietekme uz attīstību, tostarp no devas atkarīga augļa ossifikācijas atpalikšana un varbūtēji teratogeniski

efekti, tika novēroti žurkām devās, kas radīja subterapeitisku iedarbību (vērtējot pēc AUC) un trušiem ar

devām, kas līdzsvara koncentrācijas stāvoklī radīja 3 un 11 reizes lielāku vidējo iedarbību (AUC) nekā

pēc maksimālās klīnikā rekomendētās devas. Toksiskums mātītei tika konstatēts devās, kas līdzīgas tām,

kas izraisa toksisku ietekmi uz attīstību.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristaliskā celuloze (E460)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Silīcija dioksīds, koloidālais, bezūdens

Aspartāms (E951)

Magnija stearāts (E470b)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Vaniļas aromatizētājs (satur maltodekstrīnu, akācijas sveķus, propilēnglikolu, benzilspirtu, vaniļas

aromatizētāju)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

SASKAŅOTS ZVA 24-11-2016

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Noplēšami papīra/PET/alumīnija// PVH/alumīnija/OPA blisteri, iepakoti kartona kastītēs, kas satur 28

vai 56 mutē disperģējamās tabletes.

Noplēšami papīra/PET/alumīnija// PVH/alumīnija/OPA blisteri ar vienu devu kontūrligzdā, iepakoti

kartona kastītēs, kas satur 28x1 vai 56x1 mutē disperģējamās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 00 Prague 7

Čehija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0217

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015.gada 09.septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2016

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju