Angiox

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

14-09-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Bivalirudīns
Pieejams no:
The Medicines Company UK Ltd
ATĶ kods:
B01AE06
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
bivalirudin
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Akūts koronārs sindroms
Ārstēšanas norādes:
Angiox ir norādīts kā antikoagulantu pieaugušiem pacientiem veikta perkutāna koronāra intervence (PCI), tostarp pacientiem ar ST segmenta-paaugstinājuma miokarda infarkts (STEMI) veikta primārā PCI. Angiox ir arī norādīts ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar nestabilu stenokardiju / ne-ST-segmenta-paaugstinājuma miokarda infarkts (UA / NSTEMI), kas plānots steidzami vai agrīnās iejaukšanās. Angiox ievada ar aspirīnu un klopidogrelu.
Produktu pārskats:
Revision: 22
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000562
Autorizācija datums:
2004-09-20
EMEA kods:
EMEA/H/C/000562

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

14-09-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

14-09-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

14-09-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

14-09-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Angiox 250 mg pulveris injekciju vai infūzijas šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

bivalirudin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur jums svarīgu informāciju

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējaties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Angiox un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Angiox lietošanas

Kā lietot Angiox

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Angiox

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Angiox un kādam nolūkam to lieto

Angiox satur vielu pazīstamu kā bivalirudīns, kas ir antitrombotiskas zāles, ko lieto, lai novērstu asins

trombu (trombozes) veidošanos.

Angiox lieto:

Pacientiem ar sāpēm krūtīs sirds slimības dēļ (akūts koronārais sindroms – AKS);

Ķirurģisku manipulāciju laikā, lai ārstētu asinsvadu nosprostojumus (angioplastija un/vai

perkutāna koronāra intervence – PCI).

2.

Kas Jums jāzina pirms Angiox lietošanas

Nelietojiet Angiox šādos gadījumos:

Ja Jums ir alerģija pret bivalirudīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu vai

hirudīniem (citām asinis šķidrinošām zālēm);

Ja Jums ir vai nesen ir bijusi kuņģa, zarnu, urīnpūšļa vai citu orgānu asiņošana, piemēram, ja

izkārnījumos vai urīnā novērojat asins klātbūtni (izņēmums ir menstruālā asiņošana);

Ja Jums ir vai ir bijusi apgrūtināta asins recēšana (pazemināts trombocītu skaits);

Ja Jums ir smaga hipertensija (augsts asinsspiediens);

Ja Jums ir sirds audu infekcija;

Ja Jums ir smaga nieru patoloģija vai ja Jums ir nepieciešama dialīze.

Šaubu gadījumos jautājiet ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Angiox lietošanas konsultējieties ar ārstu

Ja notiek asiņošana (ja tā notiek, ārstēšana ar Angiox jāpārtrauc). Ārstēšanas laikā ārsts

pārbaudīs, vai jums nesākas asiņošana.

Ja iepriekš esat saņēmis Angiox līdzīgas zāles (piem. lepirudīnu).

Pirms veikt injekciju vai infūziju, ārsts jums pastāstīs par alerģiskas reakcijas pazīmēm.

Šādas reakcijas ir retākas (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem).

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja jums tiek veikta staru terapija asinsvadiem, kas apgādā sirdi ar asinīm (tā sauktā beta

vai gamma brahiterapija).

Pēc sirds slimību ārstēšanas ar Angiox Jums būs jāpaliek slimnīcā vismaz 24 stundas, lai Jūs novērotu

attiecībā uz jebkādiem simptomiem vai pazīmēm, kas būtu līdzīgas tām, kuras piedzīvojāt, kad Jums

bija sirds slimība, kas izraisīja Jūsu hospitalizāciju.

Bērni un pusaudži

Ja jūs esat bērns (jaunāks par 18 gadiem), šīs zāles nav jums piemērotas.

Citas zāles un Angiox

Pastāstiet ārstam

par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot;

ja lietojat asins šķidrinātājus vai zāles asins trombu veidošanās profilaksei (antikoagulantus vai

antitrombotiķus, piemēram, varfarīnu, dabigatrānu, apiksabānu, rivaroksabānu,

acetilsalicilskābi, klopidogrelu, prazugrelu, tikagreloru).

Minētās zāles, ja tās lieto vienlaicīgi ar Angiox, var paaugstināt asiņošanas risku. Angiox var ietekmēt

varfarīna rezultātu Jūsu asins analīzēs (INR tests).

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Grūtniecības laikā Angiox lietot nedrīkst, ja vien tam nav absolūta nepieciešamība. Lēmumu par to,

vai šāda terapija Jums ir piemērota, pieņems ārsts. Ja barojat bērnu ar krūti, lēmumu par to, vai jālieto

Angiox, pieņems ārsts.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Zāļu iedarbība ir īslaicīga. Tā kā Angiox tiek lietots tikai slimnīcas apstākļos, jādomā, ka tas

neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Angiox satur nātriju

Angiox satur mazāk par 23 mg nātrija katrā flakonā, - būtībā tas ir „nātriju nesaturošs”.

3.

Kā lietot Angiox

Ārstēšanās ar Angiox notiek tikai ārsta uzraudzībā. Ārsts arī noteiks nepieciešamo devu un sagatavos

zāles lietošanai.

Zāļu deva ir atkarīga no Jūsu svara un plānotās ārstēšanas.

Devas

Pacientiem ar akūtu koronāro sindromu (AKS), kurus ārstē medicīniski, rekomendējamā deva,

terapiju uzsākot ir:

0,1 mg/kg ķermeņa masas intravenozas injekcijas veidā, pēc kā seko tā infūzija (šķīduma ievade pa

pilienam) vēnā-0,25 mg/kg ķermeņa svara stundā, līdz 72 stundas ilgi. Ja pēc šīs devas Jums

nepieciešams veikt perkutāno koronāro intervenci (PCI) rekomendējamā deva ir:

Zāles vairs nav reğistrētas

0,5 mg/kg ķermeņa svara intravenozas injekcijas veidā, pēc kā seko tā infūzija (šķīduma ievade

pa pilienam) vēnā-1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā, visu PCI laiku.

Pēc šīs manipulācijas atgriežas pie iepriekšējās infūzijas devas- 0,25 mg/kg ķermeņa masas

stundā vēl 4-12 stundas.

Ja jums ir nepieciešama koronārās artērijas šuntēšanas operācija, ārstēšana ar bivalirudīnu tiks

pārtraukta vienu stundu pirms operācijas vai jums tiks veikta papildu devas injekcija 0,5 mg/kg

ķermeņa masas, kam sekos infūzija 1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā visu operācijas laiku.

Pacientiem, kuriem ārstēšanu uzsāk ar perkutānu koronāru intervenci (PCI), rekomendējamā

deva ir:

0,75 mg/kg ķermeņa masas intravenozas injekcijas veidā, pēc kā seko tā infūzija (šķīduma

ievade pa pilienam) vēnā 1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā vismaz visas PCI procedūras laikā.

Intravenozā infūzija ar šo devu var ilgt līdz 4 stundām pēc PCI, bet STEMI pacientiem

(pacientiem ar smagu sirdstrieku) to turpina ar šādu devu līdz 4 stundām. Šai infūzijai var sekot

infūzija ar mazāku devu 0,25 mg/kg ķermeņa masas vēl 4 līdz 12 stundas.

Ja Jums ir nieru slimība, Angiox deva tiks samazināta.

Gados vecākiem cilvēkiem ar traucētu nieru darbību, devu var būt nepieciešams samazināt.

Ārstēšanas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Angiox injicē vēnā (nekad neievada intramuskulāri), pēc kā seko tā infūzija (ievadīšana pa pilienam).

Ārstēšanu nozīmē un uzrauga ārsts ar pieredzi sirds slimību ārstēšanā.

Ja esat lietojis Angiox vairāk nekā noteikts

Ārsts noteiks, kāda jums būs ārstēšana, tai skaitā zāļu lietošanas pārtraukšanu un slimības pazīmju

monitorēšanu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas kāda no šīm, iespējami nopietnām blakusparādībām:

kamēr esat slimnīcā: nekavējoties pastāstiet ārstam vai medmāsai –

ja esat jau izrakstīts no slimnīcas: nekavējoties sazinieties ar ārstu vai dodieties uz tuvākās

slimnīcas Uzņemšanas nodaļu-

Visbiežāk sastopamā nopietnā nevēlamā blakusparādība (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem), lietojot

Angiox, ir masīva asiņošana, kas var uzsākties jebkurā vietā organisma iekšienē (piemēram, kuņģī,

gremošanas sistēmā (ieskaitot asiņu atvemšanu vai asinis izkārnījumos), vēderā, plaušās, cirksnī,

urīnpūslī, sirdī, acī, ausī, degunā vai smadzenēs). Retos gadījumos tā var izraisīt insultu vai nāvi.

Pietūkums vai sāpes cirksnī vai rokā, muguras sāpes, zilumi, galvassāpes, asiņu atklepošana, urīns

sārtā vai sarkanā krāsā, svīšana, ģībonis, slikta dūša vai reibonis zemā asinsspiediena dēļ var būt

iekšējas asiņošanas pazīmes. Asiņošana visticamāk var notikt, ja Angiox tiek lietots kombinācijā ar

citu antikoagulantu vai antitrombotisku medikamentu (skatīt 2. apakšpunktu „Citu zāļu lietošana”).

Asiņošana un zilums punkcijas vietā (pēc PCI) var būt sāpīgi. Retos gadījumos var būt

nepieciešama operācija cirkšņa asinsvada labošanai (fistula, pseidoaneirisma) (var skart līdz 1

no 1 000 cilvēkiem). Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem) sastopama trombocītu skaita

Zāles vairs nav reğistrētas

asinīs samazināšanās, kas var pasliktināt jebkādu asiņošanu. Smaganu asiņošana (retāk, var

skart līdz 1 no 100 cilvēkiem) parasti nav nopietna.

Alerģiskas reakcijas ir retāk sastopamas (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem) un parasti nav

smagas, tomēr atsevišķos gadījumos var kļūt smagas un retos gadījumos — var būt letāls

iznākums dēļ pazeminātā asinsspiediena (šoks). Tās var sākties ar nenozīmīgiem simptomiem,

piemēram, niezi, ādas apsārtumu, niezi vai maziem izciļņiem uz ādas. Reizēm iespējamas

smagākas reakcijas ar niezi kaklā, rīkles sažņaugšanos, acu, sejas, mēles vai lūpu pietūkumu,

augstu, svelpjošu skaņu ieelpošanas laikā (stridors), apgrūtinātu elpošanu vai izelpošanu

(sēkšana).

Tromboze (asins receklis) ir retāka blakusparādība (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem), kas var

izraisīt nopietnas komplikācijas, kā, piemēram, sirdslēkmi. Tromboze ietver koronāro artēriju

trombozi (asins receklis sirds artērijās vai stentā, kas sajūtama kā sirdslēkme, kas var būt arī

letāla) un/vai trombozi katetrā, - abus šos gadījumus novēro reti (var skart līdz 1 no 1 000

cilvēkiem).

Ja Jūs novērojat potenciāli mazāk bīstamas blakusparādības:

Kamēr esat slimnīcā- nekavējoties ziņojiet par tām ārstam vai medmāsai.

Ja esat jau izrakstīts no slimnīcas- konsultējieties ar savu ārstu. Ja Jūs nevarat sazināties

ar savu ārstu, nekavējoties dodaties uz tuvākās slimnīcas Uzņemšanas nodaļu.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

Neliela asiņošana

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

Anēmija (pazemināts asins šūnu skaits)

Hematoma (zilumi)

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

Slikta dūša (nelabums) un/ vai vemšana

Retas blakusparādības: (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

INR testa (varfarīna līmenis asins analīzēs) rādītājs ir paaugstināts (skatīt 2. punktu, Citas zāles

un Angiox) vai sāpes krūtīs

Palēnināta sirdsdarbība

Paātrināta sirdsdarbība

Elpas trūkums

Reperfūzijas trauma (lēna vai neesoša asiņu ieplūde atpakaļ): traucēta plūsma sirds artērijās pēc

to atvēršanas

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši,

izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Angiox

Tā kā Angiox ir zāles, ko lieto tikai slimnīcā, par Angiox uzglabāšanu ir atbildīgi veselības aprūpes

speciālisti.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc „Derīgs

līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Liofilizēts pulveris: Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Pēc pulvera izšķīdināšanas: Uzglabāt ledusskapī (2

C - 8

C). Nesasaldēt.

Pēc atšķaidīšanas: Uzglabāt temperatūrā līdz 25

C. Nesasaldēt.

Iegūtais šķīdums ir dzidrs vai viegli opalescējošs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens.

Ārsts pārbaudīs iegūto šķīdumu. Nedrīkst lietot šķīdumus, kas satur sīkas daļiņas vai mainījuši krāsu.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Angiox satur

Aktīvā viela ir bivalirudīns.

Katrs flakons satur 250 mg bivalirudīna.

Pēc izšķīdināšanas (pievienojot 5 ml ūdeni injekcijām flakonam, lai izšķīdinātu pulveri),1 ml

satur 50 mg bivalirudīna.

To atšķaidot, (sajaucot 5 ml sagatavotā šķīduma infūzijas maisā [kopējais tilpums 50 ml] ar

glikozes šķīdumu vai nātrija hlorīda šķīdumu) 1 ml šķīduma satur 5 mg bivalirudīna.

Citas sastāvdaļas ir mannīts un nātrija hidroksīds 2% (pH korekcijai)

Angiox ārējais izskats un iepakojums

Angiox ir pulveris injekciju vai infūzijas šķīduma koncentrāta pagatavošanai (pulveris koncentrātam)

Angiox ir balts vai gandrīz balts pulveris stikla flakonā.

Angiox ir pieejams iepakojumos pa 10 flakoniem.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

The Medicines Company UK Ltd

115L Milton Park

Abingdon

Oxfordshire

OX14 4SA

LIELBRITĀNIJA

Ražotājs:

Hälsa Pharma GmbH

Nikolaus Dürkopp-Str. 4A

33602 Bielefeld

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

The Medicines Company UK Ltd

Tél/Tel : +32 (0) 80081522

ou/oder +32 (0) 27006752

Email/E-Mail :

medical.information@themedco.com

Lietuva

The Medicines Company UK Ltd

Tel. Nr.: +370 880031794

arba +370 852140678

El. paštas: medical.information@themedco.com

Zāles vairs nav reğistrētas

България

The Medicines Company UK Ltd

Teл.: 00800 1103246

или +359(0) 24916041

e-mail: medical.information@themedco.com

Luxembourg/Luxemburg

The Medicines Company UK Ltd

Tél/Tel : +352 80028211

ou/oder +352 24871691

Email/E-Mail :

medical.information@themedco.com

Česká republika

The Medicines Company UK Ltd

Tel.: +420 800050070

nebo +420 239018449

E-mail: medical.information@themedco.com

Magyarország

The Medicines Company UK Ltd

Tel. : +36 (0) 680986235

vagy +36 (0) 617777410

E-mail : medical.information@themedco.com

Danmark

The Medicines Company UK Ltd

Tlf.nr.: +45 80251618

eller +45 43314966

E-mail : medical.information@themedco.com

Malta

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +356 80062399

jew +356 27780987

Email : medical.information@themedco.com

Deutschland

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +49 (0) 8007238819

oder +49 (0) 69299571318

E-Mail : medical.information@themedco.com

Nederland

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +31 (0) 8003712001

of +31 (0) 707709201

Email : medical.information@themedco.com

Eesti

The Medicines Company UK Ltd

Tel. : +372 8000044560

või +372 8801076

E-mail: medical.information@themedco.com

Norge

The Medicines Company UK Ltd

Tlf.: +47 80056935

eller +47 22310956

E-post: medical.information@themedco.com

Ελλάδα

Ferrer-Galenica A.E.

Τηλ: +30 210 5281700

Österreich

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +43 (0) 800070265

oder +43 (0) 1206092417

E-Mail : medical.information@themedco.com

España

Ferrer Internacional, S.A.

Gran Vía Carlos III, 94

08028-Barcelona

Tel.: +34 93 600 37 00

Polska

The Medicines Company UK Ltd

Tel.: +48 800702695

lub +48 223060790

E-mail: medical.information@themedco.com

France

The Medicines Company France SAS

Tél : +33 (0)805542540

ou + 33 (0)1 41 29 75 75

ou + 33 (0)1 57 32 92 42

Email : medical.information@themedco.com

Portugal

Ferrer Portugal, S.A.

Tel.: +351 21 444 96 00

Hrvatska

The Medicines Company UK Ltd

Tel: 00800 843 633 26

ili +41 44 828 1084

Email: medical.information@themedco.com

România

The Medicines Company UK Ltd

Tel: 00800 843 633 26

sau +41 44 828 1084

E-mail : medical.information@themedco.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Ireland

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +353 1800812065

or +353 (0)19075583

Email : medical.information@themedco.com

Slovenija

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +386 (0) 80080631

ali +386 (0) 18888602

E-pošta: medical.information@themedco.com

Ísland

The Medicines Company UK Ltd

Sími : +354 8007260

eða +41 44 828 1084

Netfang : medical.information@themedco.com

Slovenská republika

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +421 (0 )268622610

alebo +421 (0) 268622610

Email : medical.information@themedco.com

Italia

The Medicines Company UK Ltd

Tel: +39 800979546

o +39 (0)291294790

Email: medical.information@themedco.com

Suomi/Finland

The Medicines Company UK Ltd

Puh./tel. +358 (0) 800774218

tai +358 (0) 972519943

S-posti: medical.information@themedco.com

Κύπρος

THESPIS PHARMACEUTICAL LtdΤηλ: Τηλ:

+357-22677710

Sverige

The Medicines Company UK Ltd

Tfn : +46 (0) 20100527

eller +46 (0) 859366368

E-post : medical.information@themedco.com

Latvija

The Medicines Company UK Ltd

Tālr. +371 80004842

vai +371 67859709

E-pasts: medical.information@themedco.com

United Kingdom

The Medicines Company UK Ltd

Tel : +44 (0)800 587 4149

or +44 (0)203 684 6344

Email : medical.information@themedco.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta:

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.

Veselības aprūpes speciālistiem ir jāiepazīstas uz zāļu aprakstu, lai pilnībā apgūtu informāciju, kas

nepieciešama zāļu ordinēšanai.

Angiox ir paredzēts lietošanai kā antikoagulants pieaugušiem pacientiem, kuriem veic perkutānu

koronāru intervenci (PCI – percutaneous coronary intervention), ieskaitot pacientus, kam ir miokarda

infarkts ar ST segmenta pacēlumu (STEMI), kas iziet primāro PCI.

Angiox ir arī paredzēts tādu pieaugušo pacientu ārstēšanai, kuriem ir nestabilā stenokardija/miokarda

infarkts bez ST segmenta pacēluma (UA/NSTEMI) un kuriem plāno veikt akūtu vai agrīnu intervenci.

Angiox jālieto vienlaikus ar acetilsalicilskābi un klopidogrelu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Sagatavošanas instrukcija

Angiox jāsagatavo un jāievada aseptiskos apstākļos.

Vienā Angiox flakonā ievada 5 ml sterilo ūdeni injekcijām. Flakonu viegli groza, līdz tā saturs ir

izšķīdis un šķīdums ir dzidrs.

No flakona paņem 5 ml šķīduma, ko tālāk atšķaida līdz 50 ml tilpumam ar 5% glikozes šķīdumu

injekcijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām. Iegūtajā šķīdumā bivalirudīna

koncentrācija ir 5 mg/ml.

Sagatavotais/atšķaidītais šķīdums vizuāli jāpārbauda attiecībā uz sīku daļiņu klātbūtni un iespējamu

krāsas maiņu. Nedrīkst lietot šķīdumus, kas satur sīkas daļiņas.

Sagatavotais/atšķaidītais

šķīdums ir dzidrs vai viegli opalescējošs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Nesaderība

Sakarā ar iespējamu izgulsnēšanos, mikrodaļiņu veidošanos vai ievērojamu nogulšņu veidošanos ar

infūzijas sistēmu, kas izmantota bivalirudīna ievadei, nav atļauts ievadīt sekojošas zāles: alteplāzi,

amiodarona hidrohlorīdu, amfotericīnu B, hlorpromazīna hidrohlorīdu, diazepāmu, prohlorperazīna

edisilātu, reteplāzi, streptokināzi un vankomicīna hidrohlorīdu.

Sekojošas sešas zāles uzrāda devu koncentrācijas nesaderību ar bivalirudīnu. Skatīt 6.2. apakšpunktu,

kurā sniegts kopsavilkums par saderīgām un nesaderīgām šo zāļu koncentrāciju. Zāles, kurām pie

lielām koncentrācijām ir nesaderība ar bivlirudīnu, ir šādas: dobutamīna hidrohlorīds, famotidīns,

haloperidola laktāts, labetalola hidrohlorīds, lorazepāms un prometazīns hidrohlorīds.

Kontrindikācijas

Angiox ir kontrindicēts pacientiem ar:

zināmu paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, kā arī hirudīna grupas vielām;

akūtu asiņošanu vai paaugstinātu asiņošanas risku hemostāzes traucējumu un/vai

neatgriezenisku asins koagulācijas traucējumu dēļ;

smagu, nekontrolētu hipertensiju;

subakūtu bakteriālas izcelsmes endokardītu;

smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min) un pacientiem atkarīgiem no dialīzes.

(Skatīt 4.3. apakšpunktu zāļu aprakstā).

Devas

Pacientiem, kuriem veic PCI, ieskaitot arī pacientus, kam ir miokarda infarkts ar ST segmenta

pacēlumu (STEMI) un kuriem veic primāro PCI

Ieteicamā bivalirudīna deva pacientiem, kuriem veic PCI, ir 0,75 mg/kg ķermeņa masas intravenozas

bolus injekcijas veidā, pēc kā nekavējoties seko intravenoza infūzija ar ātrumu 1,75 mg/kg ķermeņa

masas stundā, kas jāturpina vismaz procedūras laikā. Pacientiem mediķu uzraudzībā var turpināt

infūziju 1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā vēl 4 stundas pēc PCI un tālāk jāturpina infūzija ar mazāku

devu 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā vēl 4-12 stundas, vadoties pēc klīniskās situācijas. STEMI

pacientiem infūziju 1,75 mg/kg ķermeņa masas/stundā turpina 4 stundas pēc PCI un tālāk jāturpina

infūzija ar mazāku devu 0,25 mg/kg ķermeņa masas/stundā vēl 4-12 stundas, vadoties pēc klīniskās

situācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Pēc primārās PCI pacientu stāvoklis ir rūpīgi jānovēro vai neparādās miokarda išēmijas pazīmes un

simptomi.

Pacientiem ar nestabilu stenokardiju/miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma (UA/NSTEMI)

Ieteicamā sākuma bivalirudīna deva pacientiem ar farmakoloģiski ārstētu akūtu koronāro sindromu

(AKS): 0,1 mg/kg ķermeņa masas intravenozas bolus injekcijas veidā, pēc kā seko intravenoza

infūzija ar ātrumu 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā. Pacientiem mediķu uzraudzībā var turpināt

infūziju ar ātrumu 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā līdz pat 72 stundām.

Ja farmakoloģiski ārstētam pacientam vēlāk tiek veikta PCI, pirms procedūras nozīmē papildus 0,5

mg/kg bivalirudīna bolus un infūzijas ātrumu palielina līdz 1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā visas

procedūras ilgumā.

Pēc PCI, infūzijas devu pazemina līdz 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā un turpina no 4 līdz 12

stundām, vadoties pēc klīniskās nepieciešamības.

Pacientiem, kuriem veic koronāro artēriju šuntēšanu (KAŠ) bez mākslīgās asinsrites, turpina ievadīt

intravenozi bivalirudīnu infūzijas veidā līdz operācijai. Tieši pirms operācijas ievada bolus devu -0,5

mg/kg ķermeņa masas un visu operācijas laiku turpina intravenozo infūziju ar ātrumu 1,75 mg/kg

ķermeņa masas stundā.

Pacientiem, kuriem plāno veikt koronāro artēriju šuntēšanu (KAŠ) mākslīgajā asinsritē, turpina ievadīt

bivalirudīnu intravenozas infūzijas veidā, 1. stundu pirms operācijas infūziju pārtrauc un pacienta

ārstēšanai turpmāk lieto nefrakcionēto heparīnu (NFH).

Lai nodrošinātu pareizu bivalirudīna lietošanu, pilnībā izšķīdinātais, sagatavotais lietošanai un

atšķaidītais preparāts pirms ievades ir rūpīgi jāsajauc (skatīt 6.6. apakšpunktu). Bolus deva vēnā

jāievada strauji, lai nodrošinātu, ka viss bolus nonāk pie pacienta pirms procedūras sākuma.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu zāļu infūziju pēc bolus ievadīšanas, bivalirudīns jāiepilda intravenozās

infūzijas sistēmās.

Infūzijas deva jāuzsāk uzreiz pēc bolus devas ievadīšanas, nodrošinot tās ievadīšanu pacientam pirms

procedūras, un nepārtraukti jāturpina visas procedūras laikā. Drošums un efektivitāte bivalirudīna

bolus devai bez turpmākās infūzijas netika vērtētas un nav rekomendētas pat īsām PCI procedūrām.

Aktivētā recēšanas laika (ACT- activated clotting time) pieaugums var tikt izmantots kā rādītājs tam,

ka pacients ir saņēmis bivalirudīnu.

Nieru mazspēja

Angiox ir kontrindicēts pacientiem ar smagu nieru mazspēju (glomerulu filtrācijas ātrums GFĀ

< 30 ml/min) un pacientiem, kuri ir atkarīgi no dialīzes (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar vieglu un mērenu nieru mazspēju devas AKS gadījumos (bolus-0,1 mg/kg ķermeņa

masas; infūzija ar ātrumu 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā) nav jāmaina.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem (glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) 30–59

ml/min), kuriem veic PCI (neskatoties uz to, vai viņi ir vai nav saņēmuši bivalirudīnu AKS ārstēšanai),

jānozīmē infūzija ar zemāko ieteicamo devu – 1,4 mg/kg ķermeņa masas stundā. Bolus injekcijas devu

nemaina (skatīt rekomendētās devas AKS terapijai vai PCI iepriekš).

Aknu darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

(Lai iegūtu pilnīgu informāciju par devām, skatīt 4.2. apakšpunktu zāļu aprakstā)

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Zāles vairs nav reğistrētas

Pēc pulvera izšķīdināšanas: Ir pierādīts, ka uzglabājot temperatūrā 2–8ºC, šķīdums ir ķīmiski un

fizikāli stabils 24 stundas. Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

C). Nesasaldēt.

Pēc atšķaidīšanas: Ir pierādīts, ka uzglabājot temperatūrā 25ºC, šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils

24 stundas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25

C. Nesasaldēt.

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Angiox 250 mg pulveris injekciju vai infūzijas šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons satur 250 mg bivalirudīna (bivalirudin).

Pēc izšķīdināšanas 1 ml satur 50 mg bivalirudīna.

Pēc atšķaidīšanas 1 ml satur 5 mg bivalirudīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju vai infūzijas šķīduma koncentrāta pagatavošanai (pulveris koncentrāta

pagatavošanai)

Balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Angiox tiek indicēts kā antikoagulants pieaugušiem pacientiem, kuriem veic perkutānu koronāru

intervenci (PCI – percutaneous coronary intervention), ieskaitot pacientus, kam ir miokarda infarkts ar

ST segmenta pacēlumu (STEMI), kas iziet primāro PCI.

Angiox tiek arī indicēts tādu pacientu ārstēšanai, kuriem ir nestabilā stenokardija/miokarda infarkts

bez ST segmenta pacēluma (UA/NSTEMI) un kuriem plāno veikt akūtu vai agrīnu intervenci.

Angiox jālieto vienlaikus ar acetilsalicilskābi un klopidogrelu.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Angiox ievada ārsts, kam ir pieredze akūtu koronāru notikumu terapijā vai koronārajā angioķirurģijā.

Devas

Pacientiem, kuriem veic PCI, ieskaitot arī pacientus, kam ir miokarda infarkts ar ST segmenta

pacēlumu (STEMI) un kuriem veic primāro PCI

Ieteicamā bivalirudīna deva pacientiem, kuriem veic PCI, ir 0,75 mg/kg ķermeņa svara intravenozas

bolus injekcijas veidā, pēc kā nekavējoties seko intravenoza infūzija ar ātrumu 1,75 mg/kg ķermeņa

svara stundā, kas jāturpina vismaz procedūras laikā. Pacientiem mediķu uzraudzībā var turpināt

infūziju 1,75 mg/kg ķermeņa masas stundā vēl 4 stundas pēc PCI un tālāk jāturpina infūzija ar mazāku

devu 0,25 mg/kg ķermeņa masas stundā vēl 4-12 stundas, vadoties pēc klīniskās situācijas. STEMI

pacientiem infūziju 1,75 mg/kg ķermeņa masas/stundā turpina 4 stundas pēc PCI un tālāk jāturpina

infūzija ar mazāku devu 0,25 mg/kg ķermeņa masas/stundā vēl 4-12 stundas, vadoties pēc klīniskās

situācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pēc primārās PCI pacientu stāvoklis ir rūpīgi jānovēro vai neparādās miokarda išēmijas pazīmes un

simptomi

Zāles vairs nav reğistrētas

Pacientiem ar nestabilu stenokardiju/miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma (UA/NSTEMI)

Ieteicamā sākuma bivalirudīna deva pacientiem ar farmakoloģiski ārstētu akūtu koronāro sindromu

(AKS): 0,1 mg/kg intravenozas bolus injekcijas veidā, pēc kā seko intravenoza infūzija ar ātrumu

0,25 mg/kg/h. Pacientiem mediķu uzraudzībā var turpināt infūziju ar ātrumu 0,25 mg/kg ķermeņa

svara stundā līdz pat 72 stundām. Tiem farmakoloģiski ārstētiem pacientiem, kuriem vēlāk tiek veikta

PCI, pirms procedūras nozīmē papildus 0,5 mg/kg bivalirudīna bolus un infūzijas ātrumu palielina līdz

1,75 mg/kg/h visas procedūras ilgumā. Pēc PCI, infūzijas devu pazemina līdz 0,25 mg/kg/h un turpina

no 4 līdz 12 stundām, vadoties pēc klīniskās nepieciešamības.

Pacientiem, kuriem veic koronāro artēriju šuntēšanu (KAŠ) bez mākslīgās asinsrites, turpina ievadīt

intravenozi bivalirudīnu infūzijas veidā līdz operācijai. Tieši pirms operācijas ievada bolus devu -0,5

mg/kg ķermeņa svara un visu operācijas laiku turpina intravenozo infūziju ar ātrumu 1,75 mg/kg/h .

Pacientiem, kuriem plāno veikt koronāro artēriju šuntēšanu (KAŠ) mākslīgajā asinsritē, turpina ievadīt

bivalirudīnu intravenozas infūzijas veidā, 1. stundu pirms operācijas infūziju pārtrauc un pacienta

ārstēšanai turpmāk lieto nefrakcionēto heparīnu (NFH).

Lai nodrošinātu pareizu bivalirudīna lietošanu, pilnībā izšķīdinātais, sagatavotais lietošanai un

atšķaidītais preparāts pirms ievades ir rūpīgi jāsajauc (skatīt 6.6 apakšpunktu). Bolus deva vēnā

jāievada strauji, lai nodrošinātu, ka viss bolus nonāk pie pacienta pirms procedūras sākuma.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu zāļu infūziju pēc bolus ievadīšanas, bivalirudīns jāiepilda intravenozās

infūzijas sistēmās.

Infūzijas deva jāuzsāk uzreiz pēc bolus devas ievadīšanas, nodrošinot tās ievadīšanu pacientam pirms

procedūras, un nepārtraukti jāturpina visas procedūras laikā. Drošums un efektivitāte bivalirudīna

bolus devai bez turpmākās infūzijas netika vērtētas un nav rekomendētas pat īsām PCI procedūrām.

Aktivētā recēšanas laika (ACT- activated clotting time) pieaugums var tikt izmantots kā rādītājs tam,

ka pacients ir saņēmis bivalirudīnu.

5 minūtes pēc bivalirudīna bolus injekcijas ACT vidējā vērtība ir 365

100 sekundes. Ja pēc 5

minūtēm ACT ir mazāks par 225 sekundēm, jāievada nākamā bolus deva – 0,3 mg/kg.

Kad ACT pārsniedz 225 sekundes, turpmāka monitorēšana nav nepieciešama, ja tiek nodrošināta

piemērota ievadītā preparāta deva – 1,75 mg/kg/h.

Ja tiek novērots nepietiekams ACT pieaugums, jāapsver medikamenta lietošanas kļūda, piemēram,

prasībām neatbilstoša Angiox sajaukšana vai intravenozā aprīkojuma kļūme.

Artērijas slūžu, neveicot antikoagulācijas kontroli, atļauts izņemt 2 stundas pēc bivalirudīna infūzijas

pārtraukšanas.

Lietošana ar citiem antikoagulantiem

STEMI pacientiem, kuriem plāno veikt primāru PCI, pirmshospitalizācijas terapijāir jāiekļauj

klopidogrels un var arī iekļaut agrīnu NFH terapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem var uzsākt Angiox terapiju 30 minūtes pēc intravenozas nefrakcionētā heparīna

ievadīšanas, vai 8 stundas pēc subkutāni ievadītā mazas molekulārmasas heparīna.

Angiox var lietot kombinācijā ar GP IIb/IIIa inhibitoriem. Plašāku informāciju par

bivalirudīnalietošanu ar vai bez GP IIb/IIIa inhibitoriem , lūdzu, skatīt 5.1. apakšpunktā.

Nieru mazspēja

Angiox ir kontrindicēts pacientiem ar smagu nieru mazspēju (glomerulu filtrācijas ātrums GFĀ

< 30 ml/min) un pacientiem, kuri ir atkarīgi no dialīzes (skatīt apakšpunktu 4.3).

Zāles vairs nav reğistrētas

Pacientiem ar vieglu un mērenu nieru mazspēju devas AKS gadījumos (bolus-0,1 mg/kg; infūzija ar

ātrumu 0,25 mg/kg /h) nav jāmaina.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem (glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) 30–59

ml/min), kuriem veic PCI (neskatoties uz to, vai viņi ir vai nav saņēmuši bivalirudīnu AKS ārstēšanai),

jānozīmē infūzija ar zemāko ieteicamo devu – 1,4 mg/kg/h. Bolus injekcijas devu nemaina (skatīt

rekomendētās devas AKS terapijai vai PCI iepriekš).

Pacienti ar nieru mazspēju rūpīgi jāuzrauga, vai PCI laikā neparādās asiņošanas pazīmes, jo šiem

pacientiem bivalirudīna klīrenss ir samazināts (skatīt 5.2 apakšpunktu). Ja 5 minūšu ACT ir mazāks

par 225 sekundēm, jāievada otra 0,3 mg/kg liela bolus deva un ACT jānosaka atkārtoti 5 minūtes pēc

otrās bolus devas ievadīšanas. Ja tiek novērots nepietiekams ACT pieaugums, jāapsver medikamenta

lietošanas kļūda, piemēram, prasībām neatbilstoša Angiox sajaukšana vai intravenozā aprīkojuma

kļūme.

Aknu darbības traucējumi

Devas korekcija nav nepieciešama. Farmakokinētikas pētījumi pierāda, ka bivalirudīna metabolisms

aknās ir ierobežots, tādēļ specifiski bivalirudīna lietošanas drošības un efektivitātes pētījumi

pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem nav veikti.

Gados vecāki pacienti

Sakarā ar vecuma izraisītu nieru funkcijas pavājināšanos, preparāts piesardzīgi jālieto gados vecākiem

pacientiem, jo ir paaugstināts asiņošanas risks. Devas korekcija šajā pacientu grupā jāveic,

pamatojoties uz pacienta nieru funkciju.

Pediatriskā populācija

Šobrīd nav indikāciju par Angiox lietošanu bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un ieteikumus par

devām nevar sniegt. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā

Lietošanas veids

Angiox paredzēts intravenozai lietošanai.

Sākumā Angiox jāizšķīdina, lai iegūtu 50 mg/ml bivalirudīna šķīdumu. Pēc tam iegūtais izšķīdinātais

materiāls jāatšķaida ar 50 ml kopējā tilpuma, lai iegūtu 5 mg/ml bivalirudīna šķīduma.

Izšķīdinātais un atšķaidītais preparāts pirms ievades ir rūpīgi jāsajauc.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Angiox ir kontrindicēts pacientiem ar:

zināmu paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, kā arī hirudīna grupas vielām;

akūtu asiņošanu vai paaugstinātu asiņošanas risku hemostāzes traucējumu un/vai

neatgriezenisku asins koagulācijas traucējumu dēļ;

smagu, nekontrolētu hipertensiju;

subakūtu bakteriālas izcelsmes endokardītu;

smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min) un pacientiem atkarīgiem no dialīzes.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Angiox nav paredzēts intramuskulārai lietošanai. Ievadīt intramuskulāri nav atļauts.

Asiņošana:

Terapijas laikā pacienti rūpīgi jākontrolē attiecībā uz asiņošanas simptomiem un pazīmēm, it īpaši, ja

bivalirudīns tiek lietots kombinācijā ar kādu citu antikoagulantu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lai gan

vairums asiņošanas gadījumu, kas ir saistīti ar bivalirudīna lietošanu, pacientiem, kuri pakļauti PCI, ir

novēroti artērijas punkcijas vietā, asiņošana ir iespējama jebkurā vietā terapijas laikā. Neizskaidrots

hematokrīta un hemoglobīna koncentrācijas, kā arī asinsspiediena kritums var norādīt uz iespējamu

asiņošanu. Ja novēro asiņošanu vai ja pastāv aizdomas par asiņošanu, preparāta lietošana ir jāpārtrauc.

Bivalirudīna antidots nav zināms, jo vielas iedarbība ātri beidzas (T ½ ir 25 ± 12 minūtes).

Ilgstošas bivalirudīna infūzijas pēc PCI ieteicamās devas nav saistītas ar asiņošanas biežuma

palielināšanos (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietošana kopā ar trombocītu agregācijas inhibitoriem vai antikoagulantiem:

Kombinēta lietošana ar antikoagulantiem var palielināt asiņošanas risku (skatīt 4.5apakšpunktu.). Ja

bivalirudīnu lieto kombinācijā ar trombocītu agregācijas inhibitoriem vai antikoagulantiem, regulāri

jākontrolē hemostāzes klīniskie un bioloģiskie parametri.

Pacientiem, kuri lieto varfarīnu un kuru ārstēšanā izmanto bivalirudīnu, jāņem vērā starptautiskās

normalizētās attiecības (INR) kontrole, lai nodrošinātu, ka tā sasniedz pirms ārstēšanas kursa līmeni

pēc tam, kad tiek pārtraukta bivalirudīna lietošana.

Paaugstināta jutība:

Retos gadījumos (≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100) klīnisko pētījumu laikā ir aprakstītas alerģiska tipa

paaugstinātas jutības reakcijas. Ir jāveic nepieciešamie sagatavošanās pasākumi. Pacienti ir jāinformē

par paaugstinātas jutības reakciju agrīnajām pazīmēm, kas var izpausties kā nātrene, vispārēja nātrene,

spiediena sajūta krūšu kurvī, sēkšana, hipotensija un anafilaksija. Šoka gadījumā jāizmanto pieņemtā

šoka standarta terapija. Ļoti retos gadījumos (≤ 1/10 000) lietošanas novērojumu laikā ir aprakstīta

anafilakse, tai skaitā arī anafilaktiskais šoks ar letālu iznākumu (skatīt 4.8.).apakšpunktu

Terapijas rezultātā negaidīti radušās bivalirudīna antivielas novēro reti un to rašanās nav saistīta ar

klīniskām alerģiskām vai anafilaktiskām reakcijām. Piesardzība jāievēro, ja preparātu lieto pacientiem,

kuri agrāk ir ārstēti ar lepirudīnu un kuriem ir radušās antivielas pret lepirudīnu.

Akūta stenta tromboze

STEMI pacientiem, kam tika veikta primārā PCI, tika novērota akūta stenta tromboze (<24 stundas).

Šādos gadījumos tika veikta mērķa asinsvada revaskularizācija (MAR) (skatīt 4.8. un 5.1.

apakšpunktu). Vairumā gadījumu sekas nebija letālas. Šis akūtas stenta trombozes paaugstinātais risks

tika novērots pirmo 4 stundu laikā pēc procedūras beigām pacientiem, kam pārtrauca bivalirudīna

infūziju procedūras beigās vai kas turpināja saņemt infūziju ar mazāku devu 0,25 mg/kg/h (skatīt

4.2. apakšpunktu). Tādiem pacientiem uz vismaz 24 stundām ir jāpaliek medicīnas personāla

uzraudzībā telpās, kas speciāli aprīkotas išēmijas komplikāciju kontrolei. Pēc primārās PCI procedūras

šo pacientu stāvoklis ir jāturpina rūpīgi jānovēro uz miokarda išēmijas simptomiem un pazīmēm.

Brahiterapija

Veicot gamma brahiterapijas procedūras, izmantojot Angiox, manipulāciju vietā ir novērota trombu

veidošanās.

Zāles vairs nav reğistrētas

Beta brahiterapijas procedūru laikā Angiox ir jālieto piesardzīgi.

Palīgviela

Angiox satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā flakonā, - būtībā tas ir „nātriju nesaturošs”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi ir veikti, izmantojot trombocītu agregācijas inhibitorus, tai skaitā arī

acetilsalicilskābi, tiklopidīnu, klopidogrelu, abciksimabu, eptifibatīdu un tirofibānu. Iegūtie rezultāti

neliecina par farmakodinamisku mijiedarbību ar nosauktajiem preparātiem.

Zinot preparāta darbības mehānismu, gadījumā, ja preparāts tiks lietots kombinācijā ar

antikoagulantiem (heparīnu un varfarīnu, kā arī trombolītiskiem preparātiem un trombocītu

agregācijas inhibitoriem), sagaidāms paaugstināts asiņošanas risks.

Jebkurā gadījumā, ja bivalirudīnu lieto kombinācijā ar trombocītu agregācijas inhibitoriem vai

antikoagulantiem, regulāri jākontrolē hemostāzes klīniskie un bioloģiskie parametri.

4.6.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par bivalirudīna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami,

lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

Angiox grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietēm klīniskais stāvoklis nenorāda uz

ārstēšanu ar bivalirudīnu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai bivalirudīns izdalās ar mātes pienu. Mātēm, kuras zīda bērnu, Angiox jālieto

piesardzīgi.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Angiox neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk sastopamās smagās un letālās nevēlamās blakusparādības ir masīva asiņošana

(asiņošana manipulācijas vietā un vietās, kas nav saistītas ar manipulācijas vietu, ieskaitot

intrakraniālu asiņošanu) un paaugstināta jutība, ieskaitot arī anafilaktisko šoku. Reti ziņots par

koronārās artērijas trombozes, koronārā stenta trombozes ar miokarda infarktu un katetra

trombozes gadījumiem. Ievadīšanas kļūdas var izraisīt trombozi ar letālu iznākumu.

Pacientiem, kuri lieto varfarīnu, bivalirudīna lietošanas laikā novēro INR pieaugumu.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Bivalirudīna nevēlamās blakusparādības HORIZONS, ACUITY, REPLACE-2 klīniskajos pētījumos

un pēcreģistrācijas pieredze pēc orgānu sistēmas ir norādīta 1. tabulā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Tabula Nr. 1.

Bivalirudīna nevēlamās blakusparādības HORIZONS, ACUITY, REPLACE-

2 klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā.

Orgānu sistēma

Ļoti

bieži

(≥ 1/10)

Bieži (no

≥ 1/100 līdz

< 1/10)

Retāk (no

≥ 1/1 000 līdz

1/100)

Reti

(no ≥ 1/10 000

līdz ≤ 1/1 000)

Ļoti reti

(<1/10 000)

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Hemoglobīna

samazināšanās

Trombocitopēnija,

anēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība, t.sk.

anafilaktiska

reakcija un šoks,

t.sk. ziņojumi par

letālu iznākumu

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Intrakraniāla

asiņošana

Acu bojājumi

Acs iekšējā

asiņošana

Ausu un labirinta

bojājumi

Auss asiņošana

Sirds funkcijas

traucējumi

Sirds

tamponāde,

perikarda

asiņošana,

miokarda

infarkts,

koronārās

artērijas

tromboze,

bradikardija,

ventrikulāra

tahikardija,

stenokardija,

sāpes krūtīs

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Neliela

asiņošana

jebkurā

vietā

Masīva

asiņošana

jebkurā vietā,

t.sk. ziņojumi

par letālu

iznākumu

Hematoma,

hipotensija

Koronārā stenta

tromboze, t.sk.

ziņojumi par

letālu iznākumu

, tromboze,

t.sk. ziņojumi

par letālu

iznākumu,

arteriovenozā

fistula, katetra

tromboze,

asinsvadu

pseidoaneirisma

Saspiešanas

sindroms

a, b

(compartment

syndrome)

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Deguna

asiņošana,

hemoptīze, rīkles

asiņošana

Plaušu

asiņošana,

aizdusa

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēma

Ļoti

bieži

(≥ 1/10)

Bieži (no

≥ 1/100 līdz

< 1/10)

Retāk (no

≥ 1/1 000 līdz

1/100)

Reti

(no ≥ 1/10 000

līdz ≤ 1/1 000)

Ļoti reti

(<1/10 000)

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Kuņģa-zarnu

trakta asiņošana

(tostarp

hematemēze,

melēna, asiņošana

no barības vada,

anālā asiņošana),

retroperitoneāla

asiņošana,

smaganu

asiņošana, slikta

dūša.

Peritoneāla

asiņošana,

retroperitoneāla

hematoma,

vemšana.

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Ehimoze

Izsitumi,

nātrene

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Sāpes mugurā,

sāpes cirksnī

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Hematūrija

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Asiņošana

piekļuves

vietā,

asinsvada

punkcijas

vietas

hematoma

>5 cm,

asinsvada

punkcijas

vietas

hematoma

<5 cm

Reakcijas

injekcijas vietā

(diskomforts

injekcijas vietā,

sāpes injekcijas

vietā, reakcija

injekcijas vietā)

Izmeklējumi

pieaugums

Traumas,

saindēšanas un ar

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

Reperfūzijas

traumas (nav

plūsmas vai tā

ir lēna),

kontūzija

ADR konstatējums pēcreģistrācijas pieredzes ceļā

Par nodalījuma sindromu ir ziņots kā par apakšdelma hematomas komplikāciju pēc bivalirudīna

lietošanas radiālās piekļuves ceļā pēcpārdošanas pieredzes laikā.

Papildinformācija par stenta trombozi ir sniegta 4.8. apakšpunktā: HORIZONS klīniskais pētījums

(STEMI pacienti, kuriem, tiek veikta primārā PCI). Ieteikumus par akūtas stenta trombozes

pārraudzību skatīt 4.4. apakšpunktā.

d. 4.4.

apakšpunktā

aprakstīti

piesardzības

pasākumi

pārraudzībai,

bivalirudīnu

lieto

vienlaicīgi ar varfarīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Asiņošana

Visos klīniskajos pētījumos dati par asiņošanu tika vākti atsevišķi no datiem par blakusparādībām.

Visi dati ir apkopoti 6. tabulā, kur arī sniegti asiņošanas definīcijas attiecībā uz katru atsevišķu

pētījumu.

HORIZONS klīniskais pētījums (STEMI pacienti, kuriem tiek veikta PCI)

Trombocīti, asiņošana un recēšana

HORIZONS klīniskajā pētījumā gan masīva, gan neliela asiņošana notika bieži (

1/100 un <1/10).

Gan masīva, gan neliela asiņošana bija retāk sastopama bivalirudīna pacientu grupās nekā pacientu

grupā, kuri tika ārstēti ar heparīnu un GP IIb/IIIa inhibitoru. Ziņojumi par masīvu asiņošanu ir

apkopoti 6. tabulā. Visbiežāk masīva asiņošana tika novērota artērijas punkcijas vietā. Visbiežākais

notikums bija hematoma < 5 cm punkcijas vietā.

HORIZONS klīniskajā pētījumā 26 pacientiem bivalirudīna grupā (1,6%) un 67 pacientu grupā, kuri

saņēma heparīnu un GP IIb/IIIa inhibitoru (3,9%) tika novērota trombocitopēnija. Visi pacienti

bivalirudīna grupā saņēma arī acetilsalicilskābi; visi, izņemot vienu, - klopidogrelu, un 15 pacienti

saņēma arī GPIIb/IIIa inhibitoru.

ACUITY klīniskais pētījums (Pacienti ar nestabilu stenokardiju/miokarda infarktu bez ST segmenta

pacēluma (UA/NSTEMI)) (AKS)

Klīniskā pētījuma laikā, kurā piedalījās 13 819 pacienti ar AKS (4612 saņēma bivalirudīnu, 4604-

bivalirudīnu un GP IIb/IIIa inhibitoru4603 pacienti vai nu nefrakcionēto heparīnu vai enoksaparīnu un

GP IIb/IIIa inibitoru), tika iegūti turpmāk minētie dati. Abās pacientu grupās, kas saņēma bivalirudīnu

un heparīnu (salīdzināšanai), nevēlamās blakusparādības novēroja biežāk sievietēm un pacientiem,

kuru vecums pārsniedza 65 gadus, salīdzinot ar vīriešiem un jaunākiem pacientiem

Apmēram 23,3% no pacientiem, kuri saņēma bivalirudīnu ziņoja par vismaz vienu nevēlamu notikumu

un 2,1%- par nevēlamām blakusparādībām. Ar bivalirudīnu saistītās nevēlamās blakusparādības ir

sistematizētas pēc orgānu sistēmas. (Tab. Nr. 1)

Trombocīti, asiņošana un recēšana

ACUITY klīniskajā pētījumā ziņojumi par asiņošanu tika analizēti atsevišķi no citām nevēlamajām

blakusparādībām..

Masīva asiņošana bija definēta kā jebkura šāda veida asiņošana: intrakraniāla asiņošana,

retroperitoneāla asiņošana, intraokulāra asiņošana, asiņošana manipulācijas vietā, kas prasa ķirurģisku

vai staru terapiju, hematoma injekcijas vietā ≥ 5 cm, hemoglobīna samazināšanās ≥ 4 g/dl bez

identificējamas asiņošanas vietas vai identificējama asiņošana, kuras rezultātā hemoglobīns

samazinājies ≥ 3 g/dl, atkārtota operācija asiņošanas dēļ, asins vai tās komponentu pārliešana. Par

nelielu asiņošanu tika uzskatīta jebkura asiņošana, kura neatbilst masīvas asiņošanas kritērijiem.

Nelielu asiņošanu novēroja ļoti bieži (≥ 1/10), masīvu asiņošanu- bieži (≥ 1/100, < 1/10).

Masīvas asiņošanas skalas ir parādītas Tabulā Nr. 6 visiem pētījumā iesaistītajiem pacientiem (VPIP)

un Tabulā Nr.7 pacientiem, kas tika ārstēti pēc protokola (pacienti, kas saņēma klopidogrelu un

acetilsalicilskābi). Bivalirudīna grupā gan nelielu, gan masīvu asiņošanu novēroja nozīmīgi retāk kā

heparīna un GPIIb/IIIa inhibitoru vai bivalirudīna un GPIIb/IIIa inhibitoru grupā. Arī pacientiem

terapiju nomainot no heparīniem uz bivalirudīnu, novēroja asiņošanas biežuma samazināšanos (N =

2078).

Zāles vairs nav reğistrētas

Visbiežāk masīvu asiņošanu novēro artērijas punkcijas vietā. Mazāk sastopama vairāk kā 0,1% (retāk)

asiņošanu novēroja citu injekciju vietās, retroperitoneāli, kuņģa – zarnu traktā, no ausīm, deguna vai

rīkles.

10 pacientiem bivalirudīna grupā (0,1%) ACUITY klīniskajā pētījumā tika novērota trombocitopēnija.

Lielākā daļa šo pacientu vienlaikus saņēma arī acetilsalicilskābi un klopidogrelu, un 6 no 10

pacientiem arī GPIIb/IIIa inhibitoru. Mirstība šo pacientu grupā netika novērota.

REPLACE-2 klīniskais pētījums (pacienti, kuriem tiek veikta PCI)

Turpmāk minēto datu pamatā ir bivalirudīna klīniskais pētījums 6000 pacientiem, kam veica PCI un

no kuriem puse saņēma bivalirudīnu (REPLACE-2). Abās pacientu grupās, kas saņēma bivalirudīnu

un heparīnu (salīdzināšanai), nevēlamās blakusparādības novēroja biežāk sievietēm un pacientiem,

kuru vecums pārsniedza 65 gadus, salīdzinot ar vīriešiem un jaunākiem pacientiem.

Aptuveni 30% pacientu, kuri saņēma bivalirudīnu, novēroja vismaz viena veida nevēlamu

blakusefektu, bet 3% pacientu ziņoja par nevēlamām blakusparādībām. Ar bivalirudīnu saistītās

nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas pēc orgānu sistēmas Tabulā Nr. 1.

Trombocīti, asiņošana un recēšana

REPLACE-2 pētījumā dati par asiņošanu tika analizēti atsevišķi no nevēlamām blakusparādībām.

Masīvas asiņošanas skalas randomizēto atlasi izgājušajiem pacientiem ir parādītas Tabulā Nr. 6.

Masīva asiņošana bija definēta kā jebkura no turpmāk nosauktajām parādībām: intrakraniāla

asiņošana, retroperitoneāla asiņošana, asins zudums, kā rezultātā jāpārlej ne mazāk kā 2 asins vai

eritrocītu vienības, asiņošana, kuras rezultātā hemoglobīna koncentrācija samazinās par vairāk kā

3 g/dl, vai ja hemoglobīna koncentrācija samazinās vairāk kā par 4 g/dl (vai hematokrīts pazeminās

par 12%) gadījumā, kad asiņošanas vieta nav noteikta. Par nelielu asiņošanu tika uzskatīta jebkura

asiņošana, kas neatbilda masīvas asiņošanas kritērijiem. Nelielu asiņošanu novēroja ļoti bieži (≥ 1/10),

masīvu asiņošanu- bieži (≥ 1/100, < 1/10).

Terapijai izmantojot bivalirudīnu, gan masīvas, gan nelielas asiņošanas gadījumi ir atzīmēti retāk,

salīdzinot ar heparīna un GP IIb/IIIa inhibitoru lietošanu kontroles grupā. Masīva asiņošana visbiežāk

ir novērota, artērijas punkcijas vietā. Mazāk sastopama vairāk kā 0,1% (retāk) asiņošanu novēroja citā

punkcijas vietā, retroperitoneāli, kuņģa – zarnu traktā, ausīs, degunā vai rīklē.

REPLACE-2 trombocitopēnija tika novērota 20 pacientiem, kas saņēma bivalirudīnu (0,7%). Lielākā

daļa šo pacientu saņēma arī acetilsalicilskābi un klopidogrelu; 10 no 20 pacientiem saņēma arī GP

IIb/IIIa inhibitoru. Mirstība šo pacientu grupā netika novērota.

Akūti sirds funkcijas notikumi

HORIZONS klīniskais pētījums (STEMI pacienti, kuriem tiek veikta primāra PCI)

Turpmāk minētie dati tika iegūti klīniskā pētījuma laikā, kurā piedalījās STEMI pacienti, kuriem

veikta PCI (1800 saņēma tikai bivalirudīnu, 1802 - heparīnu un GPIIb/IIIa inhibitoru). Par smagām

nevēlamām blakusparādībām biežāk saņemti ziņojumi heparīna un GP IIb/IIIa grupās nekā

bivalirudīna grupās.

Kopumā 55,1% no pacientiem, kuri saņēma bivalirudīnu, ziņoja par vismaz vienu nevēlamu

blakusefektu un 8,7%- par nevēlamām blakus reakcijām. Nevēlamās blakusparādības ir sistematizētas

pēc orgānu sistēmas. (Tab. Nr. 1) Stenta tromboze pirmo 24 stundu laikā ir reģistrēta 1,5% pacientu,

kas saņēma bivalirudīnu, un 0,3% pacientu, kas tika ārstēti ar NFH un GP IIb/IIIa inhibitoru

(p=0,0002). Pēc akūtas stenta trombozes pirmo 24 stundu laikā tika reģistrētas divas nāves –pa vienai

katrā pētījuma fāzē. Posmā no 24 stundām līdz 30 dienām stenta tromboze bija attīstījusies 1,2%

pacientu bivalirudīna grupās un 1,9% pacientu NFH un GP IIb/IIa inhibitora grupās (p=0,1553).

Zāles vairs nav reğistrētas

Subakūtas stenta trombozes dēļ ir miruši 17 pacienti: 3 – bivalirudīna fāzē un 14 – NFH un GP IIb/IIIa

fāzē. Pēc 30 dienu atzīmes un 1 gada atzīmes statistiski ievērojama starpība starp stenta trombozes

rašanās gadījumiem pētījuma fāzēs netika reģistrēta: 30 dienas (p=0,3257) un 1 gads(p=0,7754).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskajos pētījumos bija saņemti ziņojumi par pārdozēšanas gadījumiem, kad rekomendētā deva tika

pārsniegta pat līdz 10 reizēm. Ir arī ziņojumi par vienreizēju bolus devas 7,5 mg/kg ķermeņa svara

ievadīšanu. Dažos no šiem gadījumiem tika novērota asiņošana.

Pārdozēšanas gadījumā bivalirudīna terapija nekavējoties jāpārtrauc un pacients rūpīgi jākontrolē

atkarīgi no asiņošanas pazīmēm.

Masīvas asiņošanas gadījumā terapija ar bivalirudīnu nekavējoties jāpārtrauc. Bivalirudīna antidots

nav zināms, bet vielu no organisma iespējams izvadīt, izmantojot hemodialīzi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antitrombotiskie līdzekļi, tiešs trombīna inhibitors, ATĶ kods: B01AE06

Darbības mehānisms

Angiox satur bivalirudīnu – specifisku tiešas iedarbības trombīna inhibitoru, kas saistās gan ar

katalītiskā procesa vietu, gan ar anjonu šķidrās fāzes eksogēnajā reģionā un trombīnu, kas saistīts ar

asins recekli.

Trombu veidošanās procesā trombīnam ir galvenā loma. Trombīna ietekmē fibrinogēns sadalās par

fibrīna monomēriem, un faktors XIII aktivējas par faktoru XIIIa, kas ļauj fibrīnam kovalenti saistīties

un ar krusteniskas struktūras režģi stabilizēt trombu. Trombīns aktivē arī faktorus V un VIII, tādējādi

veicinot turpmāku trombīna sekrēciju, kā arī aktivē trombocītus, stimulējot to agregāciju un granulu

atbrīvošanos. Bivalirudīns inhibē visas nosauktās reakcijas.

Bivalirudīna saistība ar trombīnu un, tādējādi, tā aktivitāte, ir atgriezeniska, jo trombīns bivalirudīnu

(Arg

– Pro

saiti) lēni sašķel, kā rezultātā trombīna aktivitāte reakcijas vietā atjaunojas. Tādējādi

bivalirudīns sākotnēji iedarbojas kā pilnīgi nekonkurējošs trombīna inhibitors, un tikai laika gaitā kļūst

par konkurējošu inhibitoru, kas aktivē sākumā inhibētas trombīna molekulas un mijiedarbojas ar

citiem trombus veidojošiem substrātiem, kas, ja nepieciešams, piedalās koagulācijas procesā.

Pētījumi in vitro liecina, ka bivalirudīns inhibē gan šķīstošo (“brīvo”), gan ar trombu saistīto trombīnu.

Bivalirudīna aktivitāte saglabājas un netiek neitralizēta arī pēc trombocītu sintezēto vielu sekrēcijas.

Pētījumi in vitro sniedz pierādījumus arī par to, ka bivalirudīns normālā cilvēka plazmā paildzina

aktivētā daļējā tromboplastīna laiku (aPTT), trombīna laiku (TT) un protrombīna laiku (PT), pie kam

procesa intensitāte ir atkarīga no vielas koncentrācijas. Turklāt bivalirudīns neierosina trombocītu

agregācijas reakciju pret serumu, kas iegūts no pacientiem, kuriem anamnēzē ir heparīna izraisīts

trobocitopēnijas/trombozes sindroms (HIT/HITTS).

Zāles vairs nav reğistrētas

Veselu brīvprātīgo, kā arī pacientu organismā bivalirudīnam ir antikoagulanta aktivitāte, par ko liecina

ACT, aPTT, PT, INR un TT pagarinājums. Bivalirudīna aktivitātes intensitāte ir atkarīga no vielas

devas lieluma un koncentrācijas. Intravenozi ievadīts bivalirudīns izmērāmu antikoagulāciju izraisa

dažu minūšu laikā.

Farmakodinamiskā iedarbība

Bivalirudīna farmakodinamisko iedarbību iespējams noteikt, izmantojot antikoagulācijas parametrus,

tai skaitā arī ACT. ACT vērtība pozitīvi korelē ar ievadītās bivalirudīna devas lielumu un tā

koncentrāciju plazmā. Dati, kas iegūti no 366 pacientiem, liecina, ka, vienlaicīgi lietojot arī GPIIb/IIIa

inhibitoru, ACT nemainās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka bivalirudīns nodrošina pietiekamu antikoagulējošu iedarbību PCI

procedūru laikā.

HORIZONS klīniskais pētījums (STEMI pacienti, kuriem tiek veikta PCI)

HORIZONS klīniskais pētījums bija prospektīvs, divu grupu, aklais, randomizēts, daudzcentru

pētījums, kura mērķis bija noskaidrot bivalirudīna drošību un efektivitāti STEMI pacientu ārstēšanai,

kurus ārstē, pamatojoties uz primārās PCI stratēģiju ar stenta implantāciju, izmantojot lēnas iedarbības

stentu ar paklitakselu (TAXUS

) vai citu identisku stentu no neapvalkotā metāla (Express2

Randomizētā kārtā pētījumam tika atlasīti 3602 pacienti, kuriem tika administrēts bivalirudīns (1800

pacienti) vai nefrakcionētais heparīns un GP IIb/IIIa inhibitors (1802 pacienti). Visi pacienti saņēma

acetilsalicilskābi un klopidogrelu. 64% pacientu saņēma 600 mg lielu klopidogrela trieciendevu;

pārējie saņēma 300 mg lielu trieciendevu. Aptuveni 66% pacientu pirms tam saņēma nefrakcionētā

heparīna terapijas kursu.

HORIZONS klīniskajā pētījumā tika izmantota tāda paša bivalirudīna deva kā REPLACE-2 pētījumā

(0,75 mg/kg bolus ar sekojošu 1,75 mg/kg/stundā infūziju). 92,2% pacientu tika veikta primārā PCI ,

jo tā viņiem bija izvēlētā kā primārā ārstēšanas stratēģija.

Tabulā Nr. 2 ir apkopoti HORIZONA pētījuma rezultāti uz 30. dienu attiecībā uz visiem pētījumā

iesaistītajiem pacientiem. Rezultāti pēc 1 gada saskan ar rezultātiem uz 30. dienu.

Dati par asiņošanu un galīgiem HORIZONS pētījuma rezultātiem ir apkopoti Tabulā Nr. 6.

Tabula Nr. 2.

HORIZONS klīniskais pētījums: pētījuma rezultāti pēc 30 dienām (visi

pētījumā iesaistītie pacienti)

Raksturlielumi

Bivalirudīns

(%)

Nefrakcionēts

heparīns + GP

IIb/IIIa inhibitors

(%)

Riska atšķirība

[95% CI]

Attiecība*

N = 1800

N = 1802

30 dienas, kopā

Nozīmīgākie

sirds/išēmiskie gadījumi

(MACE)

0,98

[0,75, 1,29]

0,8901

Masīva asiņošana

0,58

[0,45, 0,74]

<0,0001

Išēmijas komponenti

Nāve

0,66

[0,44, 1,0]

0,0465

Atkārtots infarkts

1,06

[0,66, 1,72]

0,8003

Zāles vairs nav reğistrētas

Išēmiskā mērķa asinsvada

revaskularizācija

1,29 [0,83,1,99]

0,2561

Insults

1,17

[0,54, 2,52]

0,6917

*Dominējošā vērtība.

Major Adverse Cardiac/Ischaemic Events (MACE) –Nozīmīgākie

sirds/išēmiskie gadījumi tika definēti kā viens no sekojošā; nāve, atkārtotais infarkts, insults vai

išēmiskā mērķa asinsvada revaskularizācija.

Masīva asiņošana tika definēta pamatojoties uz ACUITY

pētījuma asiņošanas skalu.

ACUITY klīniskais pētījums (pacienti ar nestabilu stenokardiju/ miokarda infarktu bez ST segmenta

pacēluma (UA/NSTEMI)

ACUITY pētījums bija prospektīvs, randomizēts, atklāts pētījums, kurā piedalījās 13 819 augsta riska

AKS pacienti un kuri saņēma bivalirudīnu ar vai bez GP IIb/IIIa inhibitoriem (attiecīgi B un C grupas)

vai nefrakcionēto heparīnu vai enoksaparīnu ar GP IIb/IIIa inhibitoriem (A grupa).

ACUITY klīniskajā pētījumā B un C grupas pacientiem rekomendētā pēcrandomizācijas sākotnējā

bivalirudīna deva bija intravenoza bolus injekcija 0,1 mg/kg ķermeņa masas kam sekoja intravenoza

infūzija ar ātrumu 0,25 mg/kg/h visu angiogrāfijas laiku vai pēc klīniskās nepieciešamības.

Ja pacientam bija jāveic perkutānu koronāru intervenci (PCI), papildus intravenoza bolus veidā tika

ievadīti 0,5 mg/kg bivalirudīna un intravenozās infūzijas ātrums uz procedūras laiku palielināts līdz

1,75 mg/kg /h.

ACUITY klīniskā pētījuma A grupas pacientiem nefrakcionētais heparīns vai enoksaparīns tika lietots

atbilstoši vadlīnijām par nestabilas stenokardijas (NS) un miokarda infarkta bez ST segmenta

pacēluma ārstēšanu. A un B grupas pacienti arī tika randomizēti, vai saņems GP IIb/IIIa inhibitorus

atklāti randomizācijas laikā (pirms angiogrāfijas) vai PCI laikā. 356 pacienti (7,7%) no C grupas arī

saņēma GP IIb/IIIa inhibitorus.

ACUITY pētījumā iesaistītie augsta riska pacienti, kuriem bija jāveic neatliekama angiogrāfija

72 stundu laikā, tika iedalīti visās trīs grupās. Aptuveni 77% pacientu bija atkārtota išēmija, aptuveni

70%- dinamiskas EKG izmaiņas vai paaugstināti sirds biomarķieri, aptuveni 28%- diabēts un

apmēram 99% tikusi veikta angiogrāfija 72 stundu laikā.

Pēc angiogāfijas rezultātiem pacientiem tika nozīmēta vai nu medikamentoza ārstēšana (33%), vai PCI

(56%) vai KAŠ(11%). Kā papildus antitrombotiska terapija pētījuma laikā tika lietota

acetilsalicilskābe un klopidogrels.

ACUITY pētījuma rezultāti visiem pētījumā iesaistītajiem pacientiem un pacientiem, kuri saskaņā ar

protokolu saņēma acetilsalicilskābi un klopidogrelu (pirms angiogrāfijas vai pirms PCI), pēc 30

dienām un pēc 1 gada, apkopoti 3. un 4. tabulā.

Zāles vairs nav reğistrētas

3. tabula.

ACUITY klīniskais pētījums: kopējo išēmisko gadījumu un to komponentu riska

atšķirības visiem pētījumā iesaistītajiem pacientiem 30 dienu un 1 gada laikā

Visi pētījumā iesaistītie pacienti (VPIP)

A grupa

NH/enoksaparīns+

GP IIb/IIIa inhib.

(N=4603)

%

B grupa

bivalirudīns+

GPIIb/IIIa

inhib.

(N=4604)

%

B – A

Riska

atšķirības

(95% CI)

C grupa

bivalirudīns

(N=4612)

%

C – A

Riska

atšķirības

(95% CI)

30 dienas

Išēmiskie

gadījumi kopā

0,48

(-0,60,

1,55)

0,55

(-0,53, 1,63)

Nāve

0,17

(-0,31,

0,66)

0,26

(-0,23, 0,75)

MI

0,04

(-0,84,

0,93)

0,45

(-0,46, 1,35)

Neplānota

revaskularizācija

0,39

(-0,24,

1,03)

0,10

(-0,51, 0,72)

1 gads

Išēmiskie

gadījumi kopā

15,3

15,9

0,65

(-0,83,

2,13)

16,0

0,71

(-0,77, 2,19)

Nāve

0,04

(-0,83,

0,74)

-0,18

(-0,96, 0,60)

MI

0,19

(-0,84,

1,23)

0,83

(-0,22, 1,89)

Neplānota

revaskularizācija

0,78

(-0,36,

1,92)

0,37

(-0,75, 1,50)

Zāles vairs nav reğistrētas

Tabula Nr. 4.

ACUITY klīniskais pētījums: kopējo išēmisko gadījumu un to komponentu

riska atšķirības pacientiem, kuri saskaņā ar protokolu saņēma

acetilsalicilskābi un klopidogrelu*, 30 dienu un 1 gada laikā

Pacienti, kuri saskaņā ar protokolu saņēma acetilsalicilskābi un

klopidogrelu*

A grupa

NH/enoksaparīns+

GPIIb/IIIa inhib.

(N=2842)

%

B grupa

bivalirudīns+

GPIIb/IIIa

inhib.

(N=2924)

%

B – A

Riska

atšķirības

(95% CI)

C grupa

bivalirudīns

(N=2911)

%

C – A

Riska

atšķirības

(95% CI)

30 dienas

Išēmiskie

gadījumi kopā

0,03

(-1,32,

1,38)

-0,35

(-1,68, 0,99)

Nāve

-0,00

(-0,60,

0,60)

-0,14

(-0,72, 0,45)

MI

0,04

(-1,07,

1,14)

-0,08

(-1,18, 1,02)

Neplānota

revaskularizācija

0,23

(-0,61,

1,08)

-0,41

(-1,20, 0,39)

1 gads

Išēmiskie

gadījumi kopā

16,1

16,8

0,68

(-1,24,

2,59)

15,8

-0,35

(-2,24, 1,54)

Nāve

0,20

(-0,78,

1,19)

-0,36

(-1,31, 0,59)

MI

0,60

(-0,71,

1,91)

0,19

(-1,11, 1,48)

Neplānota

revaskularizācija

10,0

0,59

(-0,94,

2,12)

-0,53

(-2,02, 0,96)

* klopidogrels tika ievadīts pirms angiogrāfijas vai pirms PCI

30 dienu laikā novērotās asiņošanas (ACUITY pētījuma skala un TIMI-skala) visiem pētījumā

iesaistītajiem pacientiem apkopotas 6. tabulā. 30 dienu laikā novērotās asiņošanas (ACUITY pētījuma

skala un TIMI-skala) pacientiem, kuri saņēma zāles saskaņā ar protokolu, apkopotas 7. tabulā.

Bivalirudīna priekšrocība salīdzinājumā ar NFH/enoksaparīnu un GP IIb/IIIa inhibitoriem attiecībā uz

asiņošanas gadījumiem tika novērota tikai bivalirudīna monoterapijas grupā.

REPLACE-2 klīniskais pētījums (pacienti, kuriem veikta PCI)

5. tabulā ir redzami REPLACE-2, randomizēta, dubultakla pētījuma rezultāti pēc 30 dienām un

attiecībā uz 6000 pacientiem, kas piedalījās šajā pētījumā. Rezultātu pamatā ir trīskāršoti un

četrkāršoti raksturlielumi. REPLACE-2 pētījuma asiņošanas dati ir apkopoti Tabulā Nr. 6.

Zāles vairs nav reğistrētas

Tabula Nr. 5.

Pētījuma REPLACE-2 rezultāti: raksturlielumi pēc 30 dienām (VPIP un

protokola grupas)

Raksturlielumi

VPIP

Protokola grupa

bivalirudīns

(N=2994)

%

heparīns +

GPIIb/IIIa

inhibitors

(N=3008)

%

bivalirudīns

(N=2902)

%

heparīns +

GP IIb/IIIa

inhibitors

(N=2882)

%

Četrkāršs terminālais punkts

10,0

10,0

Trīskāršs terminālais punkts*

Komponenti:

Nāve

Miokarda infarkts

Nozīmīga asiņošana**

(TIMI kritēriji nav izmantoti –

sk. 4.8.)

Steidzama revaskularizācija

* izslēdz nozīmīgu asiņošanu.

** p < 0,001

Tabula Nr. 6.

Bivalirudīna klīniskie pētījumi: masīvas asiņošanas sastopamība pēc

30 dienām (VPIP)

Bivalirudīns (%)

Bival. +

GP

IIb/IIIa

inhibitors

(%)

NFH/Enoks.

1

+ GP IIb/IIIa

inhibitors (%)

REPLACE-

ACUITY

HORIZONS

ACUITY

REPLACE-

ACUITY

HORIZONS

N = 2994

N = 4612

N = 1800

N = 4604

N = 3008

N = 4603

N = 1802

Masīva

asiņošana

pēc

protokola

definējuma

Masīva

asiņošana

pēc TIMI

skalas (nav

saistīta ar

KAŠ)

Enoksaparīns kā salīdzinājuma līdzeklis tika izmantots tikai ACUITY pētījumā.

Tabula Nr. 7.

ACUITY klīniskais pētījums: asiņošanas sastopamība pēc 30 dienām

pacientiem, kuri saskaņā ar protokolu saņēma acetilsalicilskābi un

klopidogrelu*

NFH/enoks.+ GP

IIb/IIIa inhib.

(N=2842)

%

bivalirudīns+ GP

IIb/IIIa inhib.

(N=2924)

%

bivalirudīns

(N=2911)

%

Masīva asiņošana (ACUITY skala)

Masīva asiņošana (TIMI skala)

* klopidogrels tika ievadīts pirms angiogrāfijas vai pirms PCI

Zāles vairs nav reğistrētas

Asiņošanas definīcijas

REPLACE-2 klīniskajā pētījumā par masīvu asiņošanu tika uzskatīts: intrakraniāla asiņošana,

retroperitoneāla asiņošana, asins zudums kā rezultātā jāpārlej vismaz divas asins vienības vai iepakotā

asins eritrocīta serumu; hemoglobīna samazināšanās ≥ 3 g/dl vai hemoglobīna samazināšanās ≥ 4 g/dl

( vai 12% hematokrīts) bez identificējamas asiņošanas vietas. ACUITY klīniskajā pētījumā par masīvu

asiņošanu tika uzskatīts: intrakraniāla asiņošana, retroperitoneāla asiņošana, intraokulāra asiņošana,

asiņošana manipulācijas vietā, kas prasa ķirurģisku vai radioloģisku iejaukšanos, hematoma injekcijas

vietā ≥ 5 cm, hemoglobīna samazināšanās ≥ 4 g/dl bez identificējamas asiņošanas vietas vai

identificējama asiņošana, kuras rezultātā hemoglobīns samazinājies ≥ 3 g/dl, atkārtota operācija

asiņošanas dēļ, asins vai tās komponentu pārliešana. HORIZONS klīniskajā pētījumā masīva

asiņošana tika definēta, izmantojot ACUITY skalu. TIMI masīvas asiņošanas definējums ir šāds:

intrakraniāla asiņošana vai hemoglobīna samazināšanās ≥5 g/dl.

Heparīna izraisīta trombocitopēnija (HIT) un heparīna izraisīts trombocitopēnijas-trombozes sindroms

(HIT/HITTS)

Klīniskie pētījumi, kuros bija iesaistīts neliels pacientu skaits ar HIT/HITTS, sniedz ierobežotu

informāciju par Angiox lietošanu pacientiem ar HIT/HITTS.

Pediatriskā populācija

Klīniskajā pētījumā TMC-BIV-07-01 farmakodinamiskā atbildes reakcija, nosakot pēc ACT, bija

saskaņā ar pētījumiem ar pieaugušajiem. Paaugstinoties bivalirudīna koncentrācijai, ACT paildzinājās

visiem pacientiem —- no jaundzimušajiem līdz vecākiem bērniem, kā arī pieaugušajiem. Salīdzinot

ACT ar koncentrācijas datiem pieaugušajiem, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem (no 6 gadiem līdz

<16 gadiem) un maziem bērniem (no 2 gadiem līdz <6 gadiem), konstatēja, ka koncentrācijas līkne ir

zemāka, kā arī vecākiem bērniem, salīdzinājumā ar zīdaiņiem (no 31 dienas līdz <24 mēnešiem) un

jaundzimušajiem (no dzimšanas līdz 30 dienām). Farmakodinamiskie modeļi liecināja, ka šis efekts ir

saistīts ar to, ka jaundzimušajiem un zīdaiņiem sākumstāvokļa ACT ir lielāks nekā vecākiem bērniem.

Tomēr maksimālās ACT vērtības visās grupās (pieaugušajiem un pediatrijas grupas) izlīdzinājās

līdzīgā līmenī tuvu pie ACT 400 sekundēm. ACT klīniskā lietderība jaundzimušajiem un bērniem ir

jāizvērtē piesardzīgi, ņemot vērā viņu asinsrades sistēmas attīstības posmu.

Pētījumā novēroja trombotiskus (9/110; 8,2 %) un masīvas asiņošanas gadījumus (2/110; 1,8 %). Citas

bieži ziņotās nevēlamās blakusparādības bija samazināts pulss kājas artērijā, katetra vietas asiņošana,

patoloģisks pulss un slikta dūša (attiecīgi 8,2 %; 7,3 %; 6,4 % un 5,5 %). Pieciem pacientiem bija pēc

sākumstāvokļa zemākais trombocītu skaits <150 000 šūnas/mm

, kas veido ≥50 % trombocītu

samazinājumu no sākumstāvokļa. Visi 5 notikumi bija saistīti ar papildu sirds procedūrām, kurās

izmantoja heparīna antikoagulantu (n = 3), vai ar infekcijām (n = 2). Populācijas

farmakokinētiskā/farmakodinamiskā analīze, un Iedarbības un nevēlamo notikumu novērtējuma

modelis (Exposure and Adverse Event Assessment Model), pamatojoties uz šajā pētījumā iegūtajiem

datiem, noteica, ka pediatrijas pacientiem pieaugušo devu lietošana, izvērtējot līdzīgu līmeni plazmā

kā pieaugušajiem, bija saistīta ar mazāku trombozes notikumu skaitu, bez ietekmes uz asiņošanas

gadījumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Ir konstatēts, ka pacientiem, kuriem veic perkutānu koronāru intervenci (PCI) un pacientiem ar AKS,

bivalirudīna farmakokinētika ir lineāra.

Uzsūkšanās

Intravenozi ievadīta bivalirudīna biopieejamība ir pilnīga un tūlītēja. Pēc bivalirudīna pastāvīga ātruma

infūzijas – 2,5 mg/kg stundā – vielas vidējā stabilā koncentrācija ir 12,4

g/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

Izkliede

Bivalirudīns strauji izkliedējas plazmā un ekstracelulārajā šķidrumā. Stabilas koncentrācijas apstākļos

vielas izkliedes tilpums ir 0,1 l/kg. Bivalirudīns, atšķirīgi no trombīna, ar plazmas olbaltumvielām vai

asins sarkanajām šūnām nesaistās.

Biotransformācija

Tā kā viela ir peptīds, ir gaidāms, ka notiks bivalirudīna katabolisms par to veidojošajām

aminoskābēm, pēc kā seko aminoskābju atgriešanās organisma apritē. Bivalirudīnu metabolizē

proteāzes, tai skaitā arī trombīns. Primārais metabolīts, kas veidojas, trombīnam šķeļot Arg

-Pro

saiti

N terminālajā sekvencē, nav aktīvs, jo ir zudusi afinitāte pret trombīna katalītiski aktīvo vietu.

Aptuveni 20% bivalirudīna neizmainītā veidā izdalās ar urīnu.

Eliminācija

Vielas koncentrācijas un laika attiecības līknē pēc intravenozas ievades ir divas skaidri redzamas

daļas. Pacientiem ar normālu nieru funkciju eliminācija pēc pirmās kārtas procesa ir raksturīga ar

12 minūtes ilgu terminālo pusperiodu. Atbilstošais klīrenss ir aptuveni 3,4

0,5 ml/min/kg.

Aknu mazspēja

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem bivalirudīna farmakokinētika nav pētīta, tomēr tās izmaiņas

nav gaidāmas, jo aknu enzīmi, piemēram, citohroma P-450 izoenzīmi, bivalirudīnu nemetabolizē.

Nieru mazspēja

Bivalirudīna sistēmiskais klīrenss samazinās, samazinoties glomerulārās filtrācijas ātrumam (GFĀ).

Pacientiem ar normālu nieru funkciju vai viegliem nieru funkcijas traucējumiem bivalirudīna klīrenss

ir līdzīgs. Pacientiem ar vidēja smaguma vai smagiem nieru funkcijas traucējumiem klīrenss

samazinās par aptuveni 20%, bet pacientiem, kuri ir atkarīgi no dialīzes – par 80% (Tab. Nr. 8).

Tabula Nr. 8.

Bivalirudīna farmakokinētikas parametri pacientiem ar normālu un traucētu

nieru funkciju.

Nieru funkcijas raksturojums (GFĀ)

Klīrenss

(ml/min/kg)

Pusperiods (minūtes)

Normāla nieru funkcija (

90 ml/min)

Viegli nieru darbības traucējumi (60–89 ml/min)

Vidēji smagi nieru darbības traucējumi (30–59 ml/min)

Smagi nieru darbības traucējumi (10–29 ml/min)

Pacienti, kuri atkarīgi no dialīzes (off-dialysis)

3,5 stundas

Gados vecāki pacienti

Bivalirudīna farmakokinētika gados vecāku pacientu organismā ir pētīta nieru farmakokinētikas

pētījuma ietvaros. Devas korekciju šajā pacientu grupā pamato pacienta nieru funkcija (skatīt

apakšpunktā 4.2.).

Pacienta dzimums

Pacienta dzimums bivalirudīna farmakokinētiku neietekmē.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pediatriskā populācija

Klīniskajā pētījumā iesaistītajiem 110 pediatrijas pacientiem (no jaundzimušajiem līdz <16 gadu

veciem), kuriem veica perkutānas intravaskulāras procedūras izvērtēja bivalirudīna drošumu, kā arī

farmakokinētiskos un farmakodinamiskos profilus [TMC-BIV-07-01]. Pētot pieaugušajiem

apstiprināto, pēc ķermeņa masas aprēķināto intravenozo 0,75 mg/kg bolus devu, kam sekoja infūzija ar

ātrumu 1,75 mg/kg/stundā un veicot farmakokinētikas/farmakodinamikas analīzi konstatētēja atbildes

reakciju, kas bija līdzīga pieaugušajiem, lai gan ķermeņa masas normalizētais bivalirudīna klīrenss

(ml/min/kg) jaundzimušajiem, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem bija lielāks un pieaugot vecumam

tas samazinājās.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem.

Toksicitāti dzīvniekiem attiecībā pret atkārtotu vai ilgstošu preparāta iedarbību (1 diena līdz 4 nedēļas,

iedarbības intensitāte – vielas koncentrācija līdz 10 reizēm pārsniedz klīniskajā praksē izmantojamo

stabilo koncentrāciju plazmā) ierobežo pastiprināta farmakoloģiskā iedarbība. Salīdzinot vienreizējas

un atkārtotas devas, ir konstatēts, ka vielas toksicitāte pirmkārt ir saistīta ar tās iedarbības ilgumu.

Visas nevēlamās, pārliekas farmakoloģiskās aktivitātes izraisītās blakusparādības, gan primārās, gan

sekundārās, bija atgriezeniskas. Nevēlamās blakusparādības, ko izraisīja ilgstošs fizioloģisks stress kā

atbilde uz ne-homeostatisku koagulācijas stāvokli, pēc īslaicīgas (ilgums salīdzināms ar klīniskajā

praksē izmantojamo) preparāta iedarbības nenovēroja pat tad, ja izmantotās devas bija daudz lielākas.

Bivalirudīns ir paredzēts īslaicīgai lietošanai, tādēļ dati par bivalirudīna ilgtermiņa kancerogēno

potenciālu nav pieejami. Tomēr ir jāatzīmē, ka bivalirudīnam mutagēnas un klastogēnas īpašības,

veicot attiecīgus standartpētījumus, nav konstatētas.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mannīts

Nātrija hidroksīds 2% (pH korekcijai)

6.2.

Nesaderība

Sakarā ar iespējamu izgulsnēšanos, mikrodaļiņu veidošanos vai ievērojamu nogulšņu veidošanos ar

infūzijas sistēmu, kas izmantota bivalirudīna ievadei, nav atļauts ievadīt sekojošas zāles: alteplāzi,

amiodarona hidrohlorīdu, amfotericīnu B, hlorpromazīna hidrohlorīdu, diazepāmu, prohlorperazīna

edisilātu, reteplāzi, streptokināzi un vankomicīna hidrohlorīdu.

Sekojošas sešas zāles uzrāda devu koncentrācijas nesaderību ar bivalirudīnu. Tabulā Nr. 9 ir apkopoti

dati par noteikto zāļu saderīgu un nesaderīgu koncentrāciju ar bivalirudīnu. Zāles, kurām pie lielām

koncentrācijām ir nesaderība ar bivlirudīnu, ir šādas: dobutamīna hidrohlorīds, famotidīns,

haloperidola laktāts, labetalola hidrohlorīds, lorazepāms un prometazīna hidrohlorīds.

Zāles vairs nav reğistrētas

Tabula Nr. 9.

Zāles ar devu koncentrācijas nesaderību ar bivalirudīnu.

Zāles ar devu koncentrācijas

nesaderību

Saderīga koncentrācija

Nesaderīga koncentrācija

Dobutamīns HCl

4 mg/ml

12,5 mg/ml

Famotidīns

2 mg/ml

10 mg/ml

Haloperidola laktāts

0,2 mg/ml

5 mg/ml

Labetalols HCl

2 mg/ml

5 mg/ml

Lorazepāms

0,5 mg/ml

2 mg/ml

Prometazīns HCl

2 mg/ml

25 mg/ml

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Pēc pulvera izšķīdināšanas: Ir pierādīts, ka uzglabājot temperatūrā 2–8ºC, šķīdums ir ķīmiski un

fizikāli stabils 24 stundas. Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

C). Nesasaldēt.

Pēc atšķaidīšanas: Ir pierādīts, ka uzglabājot temperatūrā 25ºC, šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils

24 stundas. Uzglabāt temperatūrā līdz 25

C. Nesasaldēt.

No mikrobioloģijas viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Gadījumā, ja zāles nav izlietotas tūlīt, par

uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Parasti, uzglabāšanas laiks nedrīkst

būt ilgāks par 24 stundām temperatūrā no 2°C līdz 8ºC, ja šķīdināšana un atšķaidīšana veikta

kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Angiox piegādā kā liofilizētu pulveri 10 ml tilpuma vienreizējai lietošanai paredzētos I tipa stikla

flakonos ar butila gumijas aizbāzni un noslēdzošu gofrēta alumīnija vāciņu.

Angiox ir pieejams iepakojumos pa 10 flakoniem.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Sagatavošanas instrukcija

Angiox jāsagatavo un jāievada aseptiskos apstākļos.

Vienā Angiox flakonā ievada 5 ml sterilo ūdeni injekcijām. Flakonu viegli groza, līdz tā saturs ir

izšķīdis un šķīdums ir dzidrs.

No flakona paņem 5 ml šķīduma, ko tālāk atšķaida līdz 50 ml tilpumam ar 5% glikozes šķīdumu

injekcijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām. Iegūtajā šķīdumā bivalirudīna

koncentrācija ir 5 mg/ml.

Iegūtais šķīdums vizuāli jāpārbauda attiecībā uz sīku daļiņu klātbūtni un iespējamu krāsas maiņu.

Nedrīkst lietot šķīdumus, kas satur sīkas daļiņas.

Iegūtais šķīdums ir dzidrs vai viegli opalescējošs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens.

Zāles vairs nav reğistrētas

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

The Medicines Company UK Ltd

115L Milton Park

Abingdon

Oxfordshire

OX14 4SA

LIELBRITĀNIJA

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/04/289/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 20.09.2004.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 23.06.2014.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Zāles vairs nav reğistrētas

EMA/33050/2013

EMEA/H/C/000562

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Angiox

bivalirudīns

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Angiox. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Angiox lietošanu.

Kas ir Angiox?

Angiox ir zāles, kas satur aktīvo vielu bivalirudīnu. Tās ir pieejamas kā pulveris, no kura gatavo

šķīdumu injekcijām vai infūzijai (ievadīšanai vēnā pa pilienam).

Kāpēc lieto Angiox?

Angiox lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos pieaugušajiem, kuriem veic perkutānu koronāro

intervenci (PKI) – operāciju bez ķirurģiskas iejaukšanās, ko veic, lai atbrīvotu sirds asinsvadus. To

starpā ir pacienti, kuriem ir bijis miokarda infarkts (sirdslēkme) ar „ST segmenta pacēlumu”

(neregulāras elektrokardiogrammas vai EKG vērtības).

Angiox lieto arī, lai ārstētu pieaugušos ar nestabilu stenokardiju (dažāda smaguma sāpēm krūtīs) vai

miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma, kam paredzēts veikt papildterapiju, piemēram, PKI,

koronārās artērijas šuntēšanu vai, kas lieto citas zāles.

Angiox lieto kopā ar aspirīnu un klopidogrelu (zālēm, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos).

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Angiox?

Angiox drīkst ievadīt ārsts ar pieredzi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pacientiem ar

sirdsdarbības traucējumiem vai pieredzi sirds operāciju jomā.

Angiox deva un ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no lietošanas iemesla. Pirmo devu ievada vēnā injekcijas

veidā, pēc tam nekavējoties veic infūziju, kas ilgst vismaz visu procedūras laiku. Ārstējot stenokardijas

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2013. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Zāles vairs nav reğistrētas

vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma pacientus, infūzijas ilgums atkarīgs no turpmākās

terapijas veida. Infūzijas ātrums jāsamazina tiem pacientiem ar vidēji izteiktiem nieru darbības

traucējumiem, kuriem veic PKI.

Papildu informācija pieejama zāļu aprakstā (kas arī ir EPAR daļa).

Angiox darbojas?

Asins recekļu veidošanās var radīt traucējumus, ja asins recekļi veidojas asinsvados un kavē svarīgu

orgānu, piemēram, –sirds un smadzeņu, asinsapgādi. Angiox ir antikoagulants; tas nozīmē, ka šīs

zāles novērš asins sarecēšanu. Angiox aktīvā viela bivalirudīns ir sintētiska viela, ko iegūst no hirudīna

— antikoagulanta, ko ražo dēles. Tas selektīvi bloķē vienu no vielām, kas iesaistīta asinsrecē –

trombīnu. Trombīnam ir galvenā loma asinsreces procesos. Lietojot Angiox, lielā mērā mazinās asins

recekļu veidošanās risks. Tādējādi iespējams uzlabot PKI iedarbīgumu un palīdzēt uzturēt sirds

asinsapgādi pacientiem ar stenokardiju vai miokarda infarktu.

Kā noritēja Angiox izpēte?

PKI gadījumā Angiox iedarbību salīdzināja ar cita veida antikoagulantu heparīnu divos pētījumos,

kopumā iesaistot gandrīz 10 000 pieaugušos. Heparīns tika ievadīts kopā ar glikoproteīna IIb/IIIa

inhibitora (GPI – citu zāļu, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos) kombināciju, un, ja

piemērojams, dažiem pacientiem, kas saņēma Angiox, tika ievadīti arī GPI. Gandrīz 4000 pacientu veica

PKI, lai ārstētu miokarda infarktu ar ST segmenta pacēlumu.

Pamatpētījumā ar pacientiem ar nestabilu stenokardiju vai miokarda infarktu bez ST segmenta

pacēluma, kas gaidīja papildterapiju, bija iesaistīti 14 000 pieaugušo, un tajā salīdzināja Angiox

lietošanu atsevišķi vai ar GPI, kombinācijā ar heparīnu un GPI.

Visos trijos pētījumos pacienti saņēma arī citas zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos,

piemēram, aspirīnu un klopidogrelu. Galvenais iedarbīguma rādītājs bija to pacientu skaita

samazinājums, kuriem pēc 30 dienām bijusi “išēmiska epizode” (traucējumi, ko izraisa samazināta

asinsapgāde), tostarp iestājusies nāve, bijusi sirdslēkme, bijusi nepieciešama steidzama

revaskularizācija (sirds asinsapgādes atjaunošana) vai bijis insults. Pētījumos noteica arī to pacientu

skaitu, kuri piedzīvoja stipru asiņošanu.

Kādas bija Angiox priekšrocības šajos pētījumos?

Abos pētījumos pacientiem, kam veica PKI, jaunu išēmisko epizošu novēršanā Angiox (vienas pašas vai

ar GPI, ja piemērojams) bija tikpat iedarbīgas kā heparīns kombinācijā ar GPI. Nestabilas stenokardijas

vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma ārstēšanai Angiox, lietotas atsevišķi vai kopā ar GPI,

bija tikpat iedarbīgas kā heparīna un GPI kombinācija nāves, sirdslēkmju un revaskularizācijas

novēršanā. Angiox vislabāk iedarbojās pacientiem, kas lietoja arī aspirīnu un klopidogrelu. Stipra

asiņošana tika novērota retāk, lietojot Angiox vienas pašas, nekā ar heparīnu kombinācijā ar GPI.

Kāds risks pastāv, lietojot Angiox?

Visbiežāk novērotā Angiox blakusparādība (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir neliela asiņošana. Pilns

visu Angiox izraisīto blakusparādību saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Angiox nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret bivalirudīnu, citiem hirudīniem vai

kādu citu šo zāļu sastāvdaļu. Tās nedrīkst lietot arī pacienti, kam nesen bijusi asiņošana, vai pacienti ar

ļoti augstu asinsspiedienu, smagiem nieru darbības traucējumiem vai sirds infekciju. Pilns

ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Angiox

EMA/33050/2013

2. lappuse no 3

Zāles vairs nav reğistrētas

Kāpēc Angiox tika apstiprinātas?

CHMP secināja, ka Angiox ir pieņemams heparīna aizvietotājs, veicot PKI un ārstējot nestabilu

stenokardiju un miokarda infarktu. Komiteja nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Angiox, pārsniedz

šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu Angiox lietošanu?

Uzņēmums, kas ražo Angiox, nodrošinās, lai ārstiem, kuri izraksta šīs zāles, būtu pieejama apmācība

un izglītojoša informācija par to, kā pareizi lietot šīs zāles, tai skaitā norādījumi par devām.

Cita informācija par Angiox

Eiropas Komisija 2004. gada 20. septembrī izsniedza Angiox reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns Angiox EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Angiox pieejama

zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 12.2012.

Angiox

EMA/33050/2013

3. lappuse no 3

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju