Ammonaps

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

16-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Nātrija fenilbutirāts
Pieejams no:
Immedica Pharma AB
ATĶ kods:
A16AX03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
sodium phenylbutyrate
Ārstniecības grupa:
Citas gremošanas trakta un metabolisma produkti,
Ārstniecības joma:
Ornitīna Carbamoyltransferase Trūkums, Slimība, Citrullinemia, Karbamoil-Fosfāts Synthase Es Slimība, Trūkums
Ārstēšanas norādes:
Ammonaps ir norādīts kā adjunctive terapiju hronisku vadības urīnvielas cikla traucējumi, saistīti trūkumi carbamylphosphate synthetase, ornitīna transcarbamylase orargininosuccinate synthetase. Tas ir norādīti visiem pacientiem ar jaundzimušo-sākums noformējums (pilnībā fermentu trūkumu, kas rada pirmajās 28 dienās no dzīves). Ir norādīts arī pacientiem ar vēlīniem slimības(daļēja fermentu trūkumu, kas rada pēc pirmā mēneša dzīvi), kam ir bijusi hyperammonaemic encefalopātija.
Produktu pārskats:
Revision: 19
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000219
Autorizācija datums:
1999-12-07
EMEA kods:
EMEA/H/C/000219

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

09-11-2009

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

16-07-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

AMMONAPS 500 mg tabletes

Sodium phenylbutyrate

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikaiJums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir AMMONAPS un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms AMMONAPS lietošanas

Kā lietot AMMONAPS

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt AMMONAPS

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir AMMONAPS un kādam nolūkam to lieto

AMMONAPS lieto pacientiem, kuriem ir urīnvielas cikla traucējumi. Pacientiem ar šo reto

traucējumu ir noteiktu aknu enzīmu trūkums, kā rezultātā netiek izvadīts “atlieku” slāpeklis. Tas

ietilpst olbaltumvielu sastāvā, tādēļ pēc olbaltumvielu lietošanas uzturā organismā uzkrājas slāpeklis.

Slāpekļa ‘atlieku’ viela amonjaks ir īpaši toksisks smadzenēm, kā rezultātā smagākos gadījumos var

sākties dažāda smaguma apziņas traucējumi un iestāties koma.

AMMONAPS palīdz organismam izvadīt atlieku slāpekli, tādējādi samazinot organismā esošo

amonjaka daudzumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms AMMONAPS lietošanas

Nelietojiet AMMONAPS šādos gadījumos

ja Jums iestājusies grūtniecība,

ja Jūs barojat bērnu ar krūti,

ja Jums ir alerģija pret nātrija fenilbutirātu vai kādu citu (6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms AMMONAPS lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir rīšanas grūtības, jo AMMONAPS tabletes var iesprūst barības vadā un izraisīt čūlas.

Ja Jums ir grūtības norīt, ieteicams lietot AMMONAPS granulas;

ja Jums ir sirds mazspēja, ja Jūsu nieru darbība ir pavājināta vai citas slimības, kuru gadījumā šo

zāļu sastāvā esošās nātrija sāls aizture var pasliktināt Jūsu veselības stāvokli;

ja Jums ir traucēta nieru vai aknu darbība, jo AMMONAPS tiek izvadīts no organisma caur

nierēm un aknām;

lietojot maziem bērniem, jo viņi var nebūt spējīgi norīt tabletes un var aizrīties. Ieteicams šādos

gadījumos lietot AMMONAPS granulas.

AMMONAPS lietošana jāapvieno ar diētu, kurā ir samazināts olbaltumvielu daudzums, ko ārsts vai

dietologs sastāda speciāli Jums. Jums stingri jāievēro šī diēta.

AMMONAPS pilnīgi neaizkavē akūtu pārmērīgu amonjaka daudzuma palielināšanos asinīs un nav

piemērots šāda stāvokļa ārstēšanai; šādos gadījumos jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ja Jums nepieciešami laboratoriski izmeklējumi, svarīgi atgādināt ārstam par to, ka Jūs lietojat

AMMONAPS, jo nātrija fenilbutirāts var izmainīt konkrētu analīžu rezultātus.

Citas zāles un AMMONAPS

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Ir īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kuras satur:

valproiskābi (pretepilepsijas zāles),

haloperidolu (lieto noteiktu psihisku traucējumu gadījumā),

kortikosteroīdus (kortizonam līdzīgas zāles, kuras lieto, lai atvieglinātu iekaisuma simptomus

skartajās ķermeņa daļās),

probenecīdu (lieto ar podagru saistītas hiperurikēmijas ārstēšanā)

Šīs zāles var izmainīt AMMONAPS iedarbību, un Jums būs nepieciešams biežāk veikt asins analīzes.

Ja droši nezināt, vai zāles, kuras lietojat, satur šīs vielas, Jums tas jāpajautā savam ārstam vai

farmaceitam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet AMMONAPS, ja Jums iestājusies grūtniecība, jo šīs zāles var kaitēt nedzimušam bērnam.

Ja Jūs esat sieviete, kam var iestāties grūtniecība, Jums, ārstēšanas laikā ar AMMONAPS, jālieto drošs

pretapaugļošanās līdzeklis.

Nelietojiet AMMONAPS zīdīšanas periodā, jo šīs zāles var nokļūt mātes pienā un kaitēt Jūsu bērnam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

AMMONAPS satur nātriju

Viena AMMONAPS tablete satur 62 mg nātrija. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

3.

Kā lietot AMMONAPS

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Deva

AMMONAPS diennakts devu aprēķina, nosakot Jūsu organisma olbaltumu toleranci, diētu un

ķermeņa svaru vai ķermeņa virsmas laukumu. Lai noteiktu pareizo diennakts devu, Jums būs

nepieciešami regulāri asins izmeklējumi. Jūsu ārsts Jums pateiks, cik daudz tablešu Jums jālieto.

Lietošanas veids

AMMONAPS jālieto perorāli vienādās devās katras maltītes laikā (piemēram, trīs reizes dienā).

AMMONAPS jālieto ar lielu ūdens daudzumu.

AMMONAPS lietošanas laikā jāievēro īpaša diēta ar samazinātu olbaltumu daudzumu

AMMONAPS tabletes nedrīkst dot bērniem, kas nespēj norīt tabletes. Ieteicams tablešu vietā lietot

AMMONAPS granulas.

Jums būs nepieciešama ārstēšana un diētas ievērošana visu mūžu, ja vien Jums netiks veiksmīgi

pārstādītas aknas.

Ja esat lietojis AMMONAPS vairāk nekā noteikts

Pacienti, kas lietoja ļoti lielas AMMONAPS devas, juta:

miegainību, nogurumu, neskaidru sajūtu galvā un retāk apmulsumu,

galvassāpes,

garšas sajūtas izmaiņas (garšas sajūtas traucējumus),

pasliktinātu dzirdi,

dezorientāciju,

pavājinātu atmiņu

esošo neiroloģisko traucējumu pasliktināšanos.

Ja Jums ir kāds no šiem simptomiem, Jums nekavējoties jāgriežas pie sava ārsta vai tuvākās slimnīcas

neatliekamās palīdzības nodaļā, lai saņemtu palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot AMMONAPS

Jums jāieņem deva pēc iespējas ātrāk nākamajā maltītē.

Pārliecinieties, lai starp divām devām ir vismaz 3 stundu starplaiks.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Iespējamo nelabvēlīgo blakusparādību sastopamības biežums ir norādīts turpmāk.

Ļoti bieži:

rodas vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem

Bieži:

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 100

Retāk:

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 1000

Reti :

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 10 000

Ļoti reti :

rodas mazāk kā 1 lietotājiem no 10 000

Nav zināms:

sastopamības biežumu nav iespējams noteikt pēc pieejamajiem datiem

Ļoti bieži novērojamas blakusparādības:

neregulāras menstruācijas un menstruāciju pārtraukšanās.

Ja Jūs esat seksuāli aktīva un Jums pavisam izzūd menstruācijas, neuzskatiet, ka to būtu izraisījis

AMMONAPS. Šādā gadījumā, lūdzu, apspriedieties ar ārstu , jo menstruāciju iztrūkumu var izraisīt

grūtniecība (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un zīdīšanas periods” iepriekš).

Bieži novērojamas blakusparādības:

asins šūnu (eritrocītu, leikocītu un trombocītu) skaita pārmaiņas, samazināta ēstgriba, depresija,

aizkaitināmība, galvassāpes, ģībonis, šķidruma aizture (pietūkums), garšas sajūtas izmaiņas (garšas

sajūtas traucējumi), sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, ādas smarža, izsitumi,

patoloģiska nieru darbība, ķermeņa masas palielināšanās izmaiņas laboratorisko analīžu rādītājos.

Retāk novērojamas blakusparādības:

eritrocītu deficīts kaulu smadzeņu nomākuma dēļ, zilumu veidošanās, sirds ritma traucējumi,

asiņošana no taisnās zarnas, kuņģa kairinājums, kuņģa čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Ja sākas nepārtraukta vemšana, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt AMMONAPS

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāle pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles etiķetes pēc “Der.

līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko AMMONAPS satur

Aktīvā viela ir nātrija fenilbutirāts.

Viena AMMONAPS tablete satur 500 mg nātrija fenilbutirāta.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliska celuloze, magnija stearāts un koloidāls bezūdens silīcija

dioksīds.

AMMONAPS ārējais izskats un iepakojums

AMMONAPS tabletes ir gandrīz baltas, ovālas ar iespiedumu “UCY 500”.

Tabletes ir iepakotas plastmasas pudelēs ar bērniem neatveramu vāciņu. Vienā pudelē ir 250 vai 500

tabletes.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Immedica Pharma AB

SE-113 29 Stokholma

Zviedrija

Ražotājs

PATHEON France – BOURGOIN JALLIEU

40 boulevard de Champaret

BOURGOIN JALLIEU

38300

Francija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

AMMONAPS 940 mg/g granulas

Sodium phenylbutyrate

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums roda jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir AMMONAPS un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms AMMONAPS lietošanas

Kā lietot AMMONAPS

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt AMMONAPS

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas irAMMONAPS un kādam nolūkam to lieto

AMMONAPS lieto pacientiem, kuriem ir urīnvielas cikla traucējumi. Pacientiem ar šo reto

traucējumu ir noteiktu aknu enzīmu trūkums, kā rezultātā netiek izvadīts “atlieku” slāpeklis. Tas

ietilpst olbaltumvielu sastāvā, tādēļ pēc olbaltumvielu lietošanas uzturā organismā uzkrājas slāpeklis.

Slāpekļa ‘atlieku’ viela amonjaks ir īpaši toksisks smadzenēm, kā rezultātā smagākos gadījumos var

sākties dažāda smaguma apziņas traucējumi un iestāties koma.

AMMONAPS palīdz organismam izvadīt atlieku slāpekli, tādējādi samazinot organismā esošo

amonjaka daudzumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms AMMONAPS lietošanas

Nelietojiet AMMONAPS šādos gadījumos

ja Jums iestājusies grūtniecība,

ja Jūs barojat bērnu ar krūti,

ja Jums ir alerģija pret nātrija fenilbutirātu vai kādu citu (6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms AMMONAPS lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

ja Jums ir sirds mazspēja, ja Jūsu nieru darbība ir pavājināta vai citas slimības, kuru gadījumā šo

zāļu sastāvā esošās nātrija sāls aizture var pasliktināt Jūsu veselības stāvokli;

ja Jums ir traucēta nieru vai aknu darbība, jo AMMONAPS tiek izvadīts no organisma caur

nierēm un aknām.

AMMONAPS lietošana jāapvieno ar diētu, kurā ir samazināts olbaltumvielu daudzums, ko ārsts vai

dietologs sastāda speciāli Jums. Jums stingri jāievēro šī diēta.

AMMONAPS pilnīgi neaizkavē akūtu pārmērīgu amonjaka daudzuma palielināšanos asinīs un nav

piemērots šāda stāvokļa ārstēšanai; šādos gadījumos jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ja Jums nepieciešami laboratoriski izmeklējumi, svarīgi atgādināt ārstam par to, ka Jūs lietojat

AMMONAPS, jo nātrija fenilbutirāts var izmainīt konkrētu analīžu rezultātus.

Citas zāles un AMMONAPS

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Ir īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jūs lietojat zāles, kuras satur:

valproiskābi (pretepilepsijas zāles),

haloperidolu (lieto noteiktu psihisku traucējumu gadījumā),

kortikosteroīdus (kortizonam līdzīgas zāles, kuras lieto, lai atvieglinātu iekaisuma simptomus

skartajās ķermeņa daļās),

probenecīdu (lieto ar podagru saistītas hiperurikēmijas ārstēšanā)

Šīs zāles var izmainīt AMMONAPS iedarbību, un Jums būs nepieciešams biežāk veikt asins analīzes..

Ja droši nezināt, vai zāles, kuras lietojat, satur šīs vielas, Jums tas jāpajautā savam ārstam vai

farmaceitam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet AMMONAPS, ja Jums iestājusies grūtniecība, jo šīs zāles var kaitēt nedzimušam bērnam.

Ja Jūs esat sieviete, kam var iestāties grūtniecība, Jums, ārstēšanas laikā ar AMMONAPS, jālieto drošs

pretapaugļošanās līdzeklis.

Nelietojiet AMMONAPS zīdīšanas periodā, jo šīs zāles var nokļūt mātes pienā un kaitēt Jūsu bērnam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

AMMONAPS satur nātriju

Viena mazā baltā mērkarote AMMONAPS granulu satur 149 mg nātrija.

Viena vidējā izmēra dzeltenā mērkarote AMMONAPS granulu satur 408 mg nātrija.

Viena lielā zilā mērkarote AMMONAPS granulu satur 1200 mg nātrija.

Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

3.

Kā lietot AMMONAPS

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Deva

AMMONAPS diennakts devu aprēķina, nosakot Jūsu organisma olbaltumu toleranci, diētu un

ķermeņa svaru vai ķermeņa virsmas laukumu. Lai noteiktu pareizo diennakts devu, Jums būs

nepieciešami regulāri asins izmeklējumi. Jūsu ārsts Jums pateiks, cik daudz granulu Jums jālieto.

Lietošanas veids

Jums jālieto AMMONAPS vienādi sadalītās devās perorāli, ievadot caur gastrostomu (caurulīte, kas

iet caur vēderu kuņģī) vai caur nazogastrālo zondi (caurulīte, kas iet caur degunu kuņģī).

AMMONAPS lietošanas laikā jāievēro īpaša diēta ar samazinātu olbaltumu daudzumu

Jums AMMONAPS jālieto katrā ēdienreizē vai barošanas reizē. Maziem bērniem tas var būt 4 – 6

reizes dienā.

Lai noteiktu devu:

Viegli sakratiet pudeli pirms atvēršanas

Izmantojiet pareizo karoti, lai nomērītu sekojošu Ammonaps daudzumu: 1,2 g = mazā baltā

karotīte; 3,3 g = vidējā izmēra dzeltenā karotīte un 9,7 g = lielā zilā karote

Izceliet pilnu (‘ar kaudzīti’) karotīti ar granulām no pudeles

Ar naža asmens neaso sānu malu nolīdziniet kaudzīti, pārvelkot pār karotes augšējo malu, lai

nokratītu liekās granulas

Karotē atlikušās granulas ir atbilstošā pareizā deva (pilna karote)

Paņemiet vajadzīgo skaitu ‘pilnu karošu’ granulu no pudeles

Lietojot perorāli

Sajauciet vajadzīgo devu ar ēdienu (tādu kā kartupeļu vai ābolu biezenis) vai šķidru ēdienu (tādu kā

ūdens, ābolu sula, apelsīnu sula vai bērnu barība bez olbaltumiem) un lietojiet tūlīt pēc sagatavošanas.

Pacientiem ar gastrostomu vai nazogastrālo zondi (caurulīti)

Sajauciet granulas ar ūdeni, lai vairs nepaliek sausas granulas (šķidruma maisīšana palīdz izšķīdināt

granulas).

Kad granulas izšķīst ūdenī, veidojas balts pienains šķidrums.

Lietojiet šķīdumu tūlīt pēc pagatavošanas.

Jums būs nepieciešama ārstēšana un diētas ievērošana visu mūžu, ja vien Jums netiks veiksmīgi

pārstādītas aknas.

Ja esat lietojis AMMONAPS vairāk nekā noteikts

Pacienti, kas lietoja ļoti lielas AMMONAPS devas, juta:

miegainību, nogurumu, neskaidru sajūtu galvā un retāk apmulsumu,

galvassāpes,

garšas sajūtas izmaiņas (garšas sajūtas traucējumus),

pasliktinātu dzirdi,

dezorientāciju,

pavājinātu atmiņu

esošo neiroloģisko traucējumu pasliktināšanos.

Ja Jums ir kāds no šiem simptomiem, Jums nekavējoties jāgriežas pie sava ārsta vai tuvākās slimnīcas

neatliekamās palīdzības nodaļā, lai saņemtu palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot AMMONAPS

Jums jāieņem deva pēc iespējas ātrāk nākamajā maltītē.

Pārliecinieties, lai starp divām devām ir vismaz 3 stundu starplaiks.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Iespējamo nelabvēlīgo blakusparādību sastopamības biežums ir norādīts turpmāk.

Ļoti bieži:

rodas vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem

Bieži:

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 100

Retāk:

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 1000

Reti :

rodas 1 līdz 10 lietotājiem no 10 000

Ļoti reti :

rodas mazāk kā 1 lietotājiem no 10 000

Nav zināms:

sastopamības biežumu nav iespējams noteikt pēc pieejamajiem datiem

Ļoti bieži novērojamas blakusparādības: neregulāras menstruācijas un menstruāciju pārtraukšanās. Ja

Jūs esat seksuāli aktīva un Jums pavisam izzūd menstruācijas, neuzskatiet, ka to būtu izraisījis

AMMONAPS. Šādā gadījumā, lūdzu, apspriedieties ar ārstu , jo menstruāciju iztrūkumu var izraisīt

grūtniecība (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un zīdīšanas periods” iepriekš).

Bieži novērojamas blakusparādības: asins šūnu (eritrocītu, leikocītu un trombocītu) skaita pārmaiņas,

samazināta ēstgriba, depresija, aizkaitināmība, galvassāpes, ģībonis, šķidruma aizture (pietūkums),

garšas sajūtas traucējumi, sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, ādas smarža, izsitumi,

patoloģiska nieru darbība, ķermeņa masas palielināšanās laboratorisko analīžu vērtību novirzes.

Retāk novērojamas blakusparādības: eritrocītu deficīts kaulu smadzeņu nomākuma dēļ, zilumu

veidošanās, sirds ritma traucējumi, asiņošana no taisnās zarnas, kuņģa kairinājums, kuņģa čūla,

aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Ja sākas nepārtraukta vemšana, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt AMMONAPS

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles etiķetes pēc “Der.

līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko AMMONAPS satur

Aktīvā viela ir nātrija fenilbutirāts.

Viens grams AMMONAPS granulu satur 940 mg nātrija fenilbutirāta.

Citas sastāvdaļas ir kalcija stearāts un koloidāls bezūdens silīcija dioksīds.

AMMONAPS ārējais izskats un iepakojums

AMMONAPS granulas ir gandrīz baltas.

Granulas ir iepakotas plastmasas pudelēs ar bērniem neatveramu vāciņu. Vienā pudelē ir 266 g vai

532 g granulu. Iepakojumā ir ietvertas trīs mērkarotes (viena maza balta, viena vidēja izmēra dzeltena

un viena liela zila) dienas devas nomērīšanai.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Immedica Pharma AB

SE-113 29 Stokholma

Zviedrija

Ražotājs

PATHEON France – BOURGOIN JALLIEU

40 boulevard de Champaret

BOURGOIN JALLIEU

38300

Francija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārsktaīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

PIELIKUMS I

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

AMMONAPS 500 mg tabletes.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 500 mg nātrija fenilbutirāta (sodium phenylbutyrate).

Katra AMMONAPS tablete satur 62 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Gandrīz baltas ovālas tabletes ar iespiestiem burtiem “UCY 500”.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

AMMONAPS izmanto kā papildu medikamentu hronisku urīnvielas cikla traucējumu ārstēšanā, kas

ietver karbamila fosfāta sintetāzes, ornitīna transkarbamilāzes vai arginīna sukcināta sintetāzes deficīta

gadījumus.

Tas ir indicēts visiem pacientiem ar neonatāli-sākušos slimību (pilnīgs fermentu deficīts, kas izpaužas

pirmo 28 dzīves dienu laikā). Tas ir indicēts arī pacientiem ar vēlīni-sākušos slimību (daļējs fermentu

deficīts, kas izpaužas pēc pirmā dzīves mēneša), kuriem anamnēzē ir hiperamonēmiskā encefalopātija.

4.2

Devas un lietošanas veids

AMMONAPS lietošana jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze urīnvielas cikla traucējumu ārstēšanā.

AMMONAPS tabletes ir indicētas pieaugušajiem un bērniem, kuri spēj tās norīt. AMMONAPS ir

pieejams arī granulās zīdaiņiem, bērniem, kas nespēj norīt tabletes, un pacientiem ar disfāgiju.

Diennakts devu nosaka individuāli, ņemot vērā pacienta proteīnu toleranci un nepieciešamo proteīnu

daudzumu ikdienā, lai stimulētu augšanu un attīstību.

Parastā kopējā nātrija fenilbutirāta diennakts deva pēc klīniskās pieredzes datiem ir:

450 – 600 mg/kg dienā bērniem, kuri sver mazāk nekā 20 kg;

9,9 – 13,0 g/m

dienā bērniem, kuri sver vairāk nekā 20 kg, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Devu, kas pārsniedz 20 g dienā (40 tabletes), drošība un efektivitāte nav pārbaudīta.

Terapijas pārraudzība: jāseko, lai amonjaka, arginīna, galveno aminoskābju (īpaši sazarotās ķēdes

aminoskābju) un karnitīna līmenis plazmā un olbaltumvielu daudzums serumā atbilstu normai.

Plazmas glutamīna līmenim jābūt zemākam par 1 000 µmol/l.

Ēšanas režīms: AMMONAPS lietošanas laikā uzturā jāierobežo olbaltumvielu daudzums un dažos

gadījumos diēta jāpapildina ar svarīgākajām aminoskābēm un karnitīnu.

Pacientiem ar diagnosticētu neonatāli-sākušos karbamilfosfāta sintetāzes vai ornitīna

transkarbamilāzes deficīta slimības formu papildus jālieto citrulīns vai arginīns atbilstoši devām –

0,17 g/kg dienā vai 3,8 g/m

dienā.

Pacientiem ar diagnosticētu arginīna sukcināta sintetāzes deficīta slimību papildus jālieto arginīns

atbilstoši devām – 0,4 – 0,7 g/kg dienā vai 8,8 – 15,4 g/m

dienā.

Ja jāpalielina kaloriju skaits uzturā, ieteicams lietot olbaltumvielas nesaturošus produktus.

Kopējā AMMONAPS diennakts deva jāsadala vienādās daļās un jālieto maltīšu laikā (piemēram, trīs

reizes dienā). Tabletes ir jālieto ar lielu ūdens daudzumu.

4.3

Kontrindikācijas

Grūtniecība.

Zīdīšanas periods.

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

AMMONAPS tabletes nedrīkst lietot pacienti ar disfāgiju, jo iespējama čūlas rašanās barības vadā, ja

aizkavējas tabletes nonākšana kuņģī.

Katra AMMONAPS tablete satur 62 mg (2,7 mmol) nātrija, kas atbilst 2,5 g (108 mmol) nātrija uz

20 g nātrija fenilbutirāta, kas ir maksimālā diennakts deva. Tāpēc pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju vai smagu nieru mazspēju, kā arī klīniskos apstākļos, kas saistās ar nātrija aizturi vai tūsku,

AMMONAPS jālieto piesardzīgi.

Tā kā nātrija fenilbutirāta vielmaiņa un izvadīšana notiek caur nierēm un aknām, lietojot

AMMONAPS, pacientiem ar nieru vai aknu mazspēju jāievēro piesardzība.

Terapijas laikā jākontrolē kālija daudzums serumā, jo fenilacetilglutamīna izvadīšana caur nierēm var

izraisīt kālija zudumu ar urīnu.

Pat ārstējoties, daudziem pacientiem var rasties akūta hiperamonēmiska encefalopātija.

AMMONAPS nav ieteicams akūtas hiperamonēmijas ārstēšanai, kuras gadījumā jāsniedz neatliekamā

medicīniskā palīdzība.

Bērniem, kuri tabletes nevar norīt, tablešu vietā ir ieteicams lietot AMMONAPS granulas.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga probenecīda lietošana var kavēt to vielu izvadīšanu caur nierēm, kas veidojas probenecīda

mijiedarbības rezultātā ar nātrija fenilbutirātu.

Ir publicētas ziņas par haloperidola vai valproāta izraisītu hiperamonēmiju. Kortikosteroīdi var izraisīt

organisma olbaltumvielu sabrukšanu, un tā rezultātā palielinās amonjaka līmenis asins plazmā.

Lietojot šo medikamentu, ieteicams biežāk pārbaudīt plazmas amonjaka līmeni.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šī medicīniskā produkta lietošanas drošība grūtniecības laikā nav noteikta. Novērojumi

eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādījuši reproduktīvo toksicitāti, t.i., ietekmi uz

embrija vai augļa attīstību. Pakļaujot žurku mazuļus fenilacetāta (fenilbutirāta aktīvais metabolīts)

iedarbībai prenatālā periodā, attīstījās kortikālo piramidālo šūnu bojājums; nervu šūnu dendrītiskie

izaugumi bija garāki, tievāki un mazākā skaitā nekā vajadzētu būt. Šo datu nozīme sievietēm

grūtniecības periodā nav zināma; tāpēc AMMONAPS lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta

(skatīt 4.3.apakšpunktā).

Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Barošana ar krūti

Kad žurku mazuļiem zemādā ievadīja lielas devas fenilacetāta (190 – 474 mg/kg), novēroja

samazinātu proliferāciju un pastiprinātu neironu sabrukšanu, kā arī mielīna samazināšanos CNS.

Smadzeņu sinapšu nobriešana bija aizkavēta, un funkcionējošo nervgaļu skaits smadzenēs

samazinājās, kā rezultātā tika traucēta smadzeņu augšana. Nav noteikts, vai fenilacetāts nokļūst mātes

pienā cilvēkam, tāpēc zīdīšanas periodā AMMONAPS lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktā).

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Klīniskos pētījumos ar AMMONAPS 56% pacientu bija vismaz viena nelabvēlīga reakcija, un 78%

gadījumu viņi uzskatīja to kā nesaistītu ar AMMONAPS.

Blakusparādības skāra galvenokārt reproduktīvo sistēmu un kuņģa-zarnu traktu.

Blakusparādības ir uzskaitītas tabulā pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma. Biežums ir

definēts kā: ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz <1/10), retāk (

1/1 000 līdz <1/100), reti (≥ 1/10 000

līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, leikocitoze, trombocitoze

Retāk: aplastiska anēmija, ekhimozes

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: metabolā acidoze, alkaloze, samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bieži: depresija, aizkaitināmība

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: ģībonis, galvassāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: tūska

Retāk: aritmija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, garšas sajūtas traucējumi

Retāk: pankreatīts, peptiska čūla, asiņošana no taisnās zarnas, gastrīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi, patoloģiska ādas smarža

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: nieru tubulāra acidoze

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži: amenoreja, neregulāras menstruācijas

Izmeklējumi

Bieži: Samazināts kālija, albumīna, kopējā olbaltuma un fosfāta daudzums asinīs. Palielināts

sārmainās fosfatāzes, transamināžu, bilirubīna, urīnskābes, hlorīdu, fosfātu un nātrija līmenis asinīs.

Palielināta ķermeņa masa.

Zināms iespējami toksisks AMMONAPS (450 mg/kg dienā) efekts 18 gadus vecai meitenei ar

anoreksiju, kurai attīstījās metaboliskā encefalopātija, saistīta ar laktacidozi, smagu hipokaliēmiju,

pancitopēniju, perifēru neiropātiju un pankreatītu. Viņa atveseļojās pēc devas samazināšanas, izņemot

recidivējošas pankreatīta epizodes, kuru rezultātā nolēma ārstēšanu pārtraukt.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9

Pārdozēšana

Ir zināms viens nejaušas pārdozēšanas gadījums piecus mēnešus vecam zīdainim ar vienreizēju devu

10 g (1370 mg/kg). Pacientam sākās caureja, parādījās uzbudinājums un metabolā acidoze ar

hipokaliēmiju. Pacients atveseļojās 48 stundu laikā pēc simptomātiskas ārstēšanas uzsākšanas.

Šie simptomi saistās ar fenilacetāta, kas uzrāda devu ierobežojošu neirotoksisku iedarbību, ievadot

intravenozi līdz 400 mg/kg dienā, akumulāciju. Neirotoksicitātes izpausmes bija galvenokārt

miegainība, nogurums un neskaidra sajūta galvā. Retāk novēroja apjukumu, galvassāpes, garšas

sajūtas traucējumus, dzirdes pavājināšanos, dezorientāciju, atmiņas traucējumus un iepriekš bijušas

neiropātijas paasināšanos.

Pārdozēšanas gadījumā pārtrauciet ārstēšanu un sāciet uzturošu terapiju.

Labvēlīga iedarbība var būt hemodialīzei vai peritoneālai dialīzei.

5.

FARMOKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmkoterapeitiskā grupa: dažādi gremošanas trakta un metabolisma produkti, ATĶ kods: A16A X03.

Nātrija fenilbutirāts ir priekšzāles un tiek ātri metabolizēts par fenilacetātu. Fenilacetāts ir metaboliski

aktīva viela, kas konjugē ar glutamīnu acetilācijas procesā, veidojot fenilacetilglutamīnu, kas tiek

izvadīts caur nierēm. Molu līmenī fenilacetilglutamīnu var salīdzināt ar urīnvielu (abi satur 2 molus

slāpekļa), tāpēc tas nodrošina alternatīvu “atlieku” slāpekļa izvadīšanai. Pamatojoties uz pētījumiem

par fenilacetilglutamīna ekskrēciju pacientiem ar urīnvielas cikla traucējumiem, var secināt, ka katrs

saņemtais grams nātrija fenilbutirāta organismā veido 0,12 – 0,15 g slāpekli saturošu

fenilacetilglutamīnu.

Rezultātā nātrija fenilbutirāts samazina paaugstināto amonjaka un glutamīna līmenī plazmā pacientiem

ar urīnvielas cikla traucējumiem.

Ir svarīgi jau agrīni noteikt diagnozi un nekavējoties sākt ārstēšanu, lai veicinātu atveseļošanos un

nodrošinātu labu klīnisko rezultātu.

Senāk, neonatāli-sākusies urīnvielas cikla traucējumu saslimšanas forma beidzās gandrīz viennozīmīgi

letāli pirmā dzīves gada laikā, pat ja ārstēšanā izmantoja peritoneālo dialīzi un galvenās aminoskābes

vai to bezslāpekļa analogus. Kad ārstēšanā sāka izmanot hemodialīzi, alternatīvus “atlieku” slāpekļa

izvadīšanas veidus (nātrija fenilbutirātu, nātrija benzoātu un nātrija fenilacetātu), diētu ar ierobežotu

olbaltumvielu saturu un dažos gadījumos galveno aminoskābju papildus ievadīšanu, izdzīvošanas

līmenis jaundzimušajiem, kuriem diagnoze noteikta tūlīt pēc dzimšanas (bet pirmā dzīves mēneša

laikā), palielinājās līdz gandrīz 80%, nāve iestājās lielākoties akūtu hiperamonēmisku encofalopātiju

gadījumos. Pacientiem ar neonatāli-sākušos saslimšanas formu bieži novēroja garīgu atpalicību.

Pacientēm, kurām diagnoze tika noteikta grūtniecības laikā un kuras tika ārstētas pirms jebkādu

hiperamonēmiskās encofalopātijas simptomu parādīšanās, izdzīvošana bija 100%, bet pat lielai daļai

šo pacienšu vēlāk parādījās kognitīvi traucējumi vai citas neiroloģiskas problēmas.

Pacientiem ar vēlīni-sākušos deficīta saslimšanas formu, to vidū sievietēm ar heterozigotu ornitīna

transkarbamilāzes deficītu, kuras atveseļojās pēc hiperamonēmiskās encefalopātijas un ilgstoši ārstējās

ar diētas ierobežojumiem un nātrija fenilbutirātu, izdzīvošanas rādītājs bija 98%. Lielākai daļai

pārbaudīto pacienšu IQ testa rezultāti bija robežās no zemas līdz vidējai/robežstāvokļa garīgai

atpalicībai. Viņu kognitīvās spējas rādītāji fenilbutirāta terapijas laikā saglabājās relatīvi nemainīgi.

Iespējams, ka ārstēšana neietekmēs jau esošos neiroloģiskos traucējumus, un dažiem pacientiem var

turpināties neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās.

AMMONAPS var būt nepieciešams visas dzīves garumā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta

ortotopiska aknu transplantācija.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Ir noskaidrots, ka fenilbutirāts oksidējoties pārvēršas par fenilacetātu, kas tiek enzimātiski konjugēts ar

glutamīnu, veidojot fenilacetilglutamīnu aknās un nierēs. Fenilacetātu hidrolizē arī aknu un asins

esterāzes.

Dati par fenilbutirāta un tā metabolītu koncentrāciju plazmā un urīnā tika iegūti pētījumos ar veseliem

pieaugušiem cilvēkiem, tukšā dūšā dodot tiem 5 g nātrija fenulbutirāta, un pētījumos ar pacietiem,

kuriem ir urīnvielas cikla traucējumi, hemoglobinopātijas un ciroze un kuri saņēma vienreizējas un

atkārtotas devas līdz 20 g dienā perorāli (nekontrolēti pētījumi). Tika pētīta arī fenilbutirāta un tā

metabolītu iedarbība pacientiem ar ļaundabīgām slimībām, ievadot intravenozi nātrija fenilbutirātu

(līdz 2 g/m²) vai fenilacetātu.

Uzsūkšanās

Fenilbutirāts ātri uzsūcas, ja to lieto tukšā dūšā. Pēc vienreizējas perorālas 5 g nātrija fenilbutirāta

devas lietošanas tablešu veidā nosakāmu fenilbutirāta līmeni plazmā konstatē pēc 15 minūtēm.

Vidējais laiks līdz maksimālas koncentrācijas sasniegšanai ir 1,35 stundas, un maksimālā

koncentrācija ir 218 µg/ml. Eliminācijas pusperiods bija 0,8 stundas.

Uzņemtās barības ietekme uz uzsūkšanās procesu nav zināma.

Izkliede

Fenilbutirāta izkliedes tilpums ir 0,2 l/kg.

Biotransformācija

Pēc vienreizējas devas – 5 g nātrija fenilbutirāta saņemšanas tablešu veidā nosakāms fenilacetāta un

fenilacetilglutamīna līmenis plazmā parādījās attiecīgi pēc 30 un 60 minūtēm. Vidējais laiks līdz

maksimālās koncentrācijas sasniegšanai ir attiecīgi 3,74 un 3,43 stundas, un maksimālā koncentrācija

ir attiecīgi 48,5 un 68,5 µg/ml. Eliminācijas pusperiods bija attiecīgi 1,2 un 2,4 stundas.

Pētījumi ar lielām intravenozi ievadītām fenilacetāta devām atklāja nelineāru farmakokinētiku, ko

raksturo piesātināms metabolisms līdz fenilacetilglutamīnam. Atkārtota fenilacetāta lietošana liecina

par klīrensa indukciju.Lielākai daļai pacientu ar urīnvielas cikla traucējumiem vai

hemoglobinopātijām, kas saņem dažādas fenilbutirāta devas (300 – 650 mg/kg dienā līdz 10 g dienā)

pēc neēšanas vienu nakti fenilacetātu plazmā konstatēt nevar. Pacientiem ar traucētu aknu darbību

fenilacetāta pārvēršanās par fenilacetilglutamīnu var noritēt lēnāk. Trīs cirozes pacientiem (no 6), kuri

iekšķīgi atkārtoti saņēma nātrija fenilbutirātu (20 g dienā trīs devās) līdz trešajai dienai saglabājās

augsts fenilacetāta līmenis plazmā, kas bija piecas reizes lielāks nekā pēc pirmās devas saņemšanas.

Pētot fenilbutirāta un fenilacetāta farmakokinētiskos parametrus brīvprātīgajiem, tika novērota

atšķirība starp dažādiem dzimumiem (AUC un C

apmēram par 30 – 50% lielāki sievietēm), bet tas

nav attiecināms uz fenilacetilglutamīnu. To var izskaidrot ar nātrija fenilbutirāta lipofīlajām īpašībām

un no tām izrietošām izkliedes tilpuma atšķirībām.

Eliminācija

Apmēram 80 – 100% šī medikamenta tiek izvadīti caur nierēm 24 stundu laikā kā konjugētā viela

fenilacetilglutamīns.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Nātrija fenilbutirātam bija negatīvi divi mutagenitātes testi, t.i., Eimsa tests un kodoliņu tests.

Rezultāti rāda, ka nātrija fenilbutirātam nav mutagēna iedarbība Eimsa testā, veicot to ar metabolisko

aktivizēšanu vai bez tās.

Kodoliņu testa rezultāti norāda, ka nātrija fenilbutirātam nav klastogēna iedarbība, ievadot to žurkām

toksiskās vai netoksiskās devās (pārbaude veikta 24 un 48 stundas pēc vienreizējas perorālas

lietošanas devās no 878 līdz 2800 mg/kg). Nātrija fenilbutirāta kancerogēnā iedarbība un ietekme uz

auglību nav pētīta.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Mikokristaliskā celuloze

Magnija stearāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudele ar bērniem neatveramu vāciņu, kurā ir 250 vai 500 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Immedica Pharma AB

SE-113 29 Stokholma

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/99/120/001 (250 tabletes)

EU/1/99/120/002 (500 tabletes)

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 08/12/1999

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 08/12/2009

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

AMMONAPS 940 mg/g granulas

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs grams granulu satur 940 mg nātrija fenilbutirāta (sodium phenylbutyrate).

Viena mazā karote AMMONAPS granulu satur 149 mg nātrija.

Viena vidējā karote AMMONAPS granulu satur 408 mg nātrija.

Viena lielā karote AMMONAPS granulu satur 1200 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Granulas.

Granulas ir gandrīz baltas.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

AMMONAPS izmanto kā papildu medikamentu hronisku urīnvielas cikla traucējumu ārstēšanā, kas

ietver karbamila fosfāta sintetāzes, ornitīna transkarbamilāzes vai arginīna sukcināta sintetāzes deficīta

gadījumus.

Tas ir indicēts visiem pacientiem ar neonatāli-sākušos slimību (pilnīgs fermentu deficīts, kas izpaužas

pirmo 28 dzīves dienu laikā). Tas ir indicēts arī pacientiem ar vēlīni-sākušos slimību (daļējs fermentu

deficīts, kas izpaužas pēc pirmā dzīves mēneša), kuriem anamnēzē ir hiperamonēmiskā encefalopātija.

4.2

Devas un lietošanas veids

AMMONAPS lietošana jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze urīnvielas cikla traucējumu ārstēšanā.

AMMONAPS granulas jālieto perorāli (zīdaiņiem un bērniem, kuri nevar norīt tabletes, kā arī

pacientiem ar disfāgiju) vai jāievada caur gastrostomu vai nazogastrālo zondi.

Diennakts devu nosaka individuāli, ņemot vērā pacienta proteīnu toleranci un nepieciešamo proteīnu

daudzumu ikdienā, lai stimulētu augšanu un attīstību.

Parastā kopējā nātrija fenilbutirāta diennakts deva pēc klīniskās pieredzes datiem ir:

450 – 600 mg/kg dienā jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem, kuri sver mazāk nekā 20 kg;

9,9 – 13,0 g/m

dienā bērniem, kuri sver vairāk nekā 20 kg, pusaudžiem un pieaugušajiem.

Devu, kas pārsniedz 20 g dienā, drošība un efektivitāte nav pārbaudīta.

Terapijas pārraudzība: jāseko, lai amonjaka, arginīna, galveno aminoskābju (īpaši sazarotās ķēdes

aminoskābju) un karnitīna līmenis plazmā un olbaltumvielu daudzums serumā atbilstu normai.

Plazmas glutamīna līmenim jābūt zemākam par 1 000 µmol/l.

Ēšanas režīms: AMMONAPS lietošanas laikā uzturā jāierobežo olbaltumvielu daudzums un dažos

gadījumos diēta jāpapildina ar svarīgākajām aminoskābēm un karnitīnu.

Pacientiem ar diagnosticētu neonatāli-sākušos karbamilfosfāta sintetāzes vai ornitīna

transkarbamilāzes deficīta slimības formu papildus jālieto citrulīns vai arginīns atbilstoši devām –

0,17 g/kg dienā vai 3,8 g/m

dienā.

Pacientiem ar diagnosticētu arginīna sukcināta sintetāzes deficīta slimību papildus jālieto arginīns

atbilstoši devām – 0,4 – 0,7 g/kg dienā vai 8,8 – 15,4 g/m

dienā.

Ja jāpalielina kaloriju skaits uzturā, ieteicams lietot olbaltumvielas nesaturošus produktus.

Kopējā diennakts deva jāsadala vienādās daļās un jālieto maltīšu vai barošanas laikā (piemēram, 4 – 6

reizes dienā maziem bērniem). Lietojot perorāli, granulas sajauc kopā ar cietu ēdienu (tādu kā

kartupeļu vai ābolu biezenis), vai šķidru ēdienu (tādu kā ūdens, ābolu sula, apelsīnu sula vai zīdaiņu

barība bez proteīniem).

Iepakojumā ir trīs mērkarotītes, kas atbilst devām 1,2 g, 3,3 g vai 9,7 g nātrija fenilbutirāta. Pirms zāļu

lietošanas, viegli sakratiet pudelīti.

4.3

Kontrindikācijas

Grūtniecība.

Zīdīšanas periods.

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

AMMONAPS granulas satur 124 mg (5,4 mmol) nātrija uz vienu gramu nātrija fenilbutirāta, kas

atbilst 2,5 g (108 mmol) nātrija uz 20 g nātrija fenilbutirāta, kas ir maksimālā diennakts deva. Tāpēc

pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai smagu nieru mazspēju, kā arī klīniskos apstākļos, kas

saistās ar nātrija aizturi vai tūsku, AMMONAPS jālieto piesardzīgi.

Tā kā nātrija fenilbutirāta vielmaiņa un izvadīšana notiek caur nierēm un aknām, lietojot

AMMONAPS, pacientiem ar nieru vai aknu mazspēju jāievēro piesardzība.

Terapijas laikā jākontrolē kālija daudzums serumā, jo fenilacetilglutamīna izvadīšana caur nierēm var

izraisīt kālija zudumu ar urīnu.

Pat ārstējoties, daudziem pacientiem var rasties akūta hiperamonēmiska encefalopātija.

AMMONAPS nav ieteicams akūtas hiperamonēmijas ārstēšanai, kuras gadījumā jāsniedz neatliekamā

medicīniskā palīdzība.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga probenecīda lietošana var kavēt to vielu izvadīšanu caur nierēm, kas veidojas probenecīda

mijiedarbības rezultātā ar nātrija fenilbutirātu.

Ir publicētas ziņas par haloperidola vai valproāta izraisītu hiperamonēmiju. Kortikosteroīdi var izraisīt

organisma olbaltumvielu sabrukšanu, un tā rezultātā palielinās amonjaka līmenis asins plazmā.

Lietojot šo medikamentu, ieteicams biežāk pārbaudīt plazmas amonjaka līmeni.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šī medicīniskā produkta lietošanas drošība grūtniecības laikā nav noteikta. Novērojumi

eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādījuši reproduktīvo toksicitāti, t.i., ietekmi uz

embrija vai augļa attīstību. Pakļaujot žurku mazuļus fenilacetāta (fenilbutirāta aktīvais metabolīts)

iedarbībai prenatālā periodā, attīstījās kortikālo piramidālo šūnu bojājums; nervu šūnu dendrītiskie

izaugumi bija garāki, tievāki un mazākā skaitā nekā vajadzētu būt. Šo datu nozīme sievietēm

grūtniecības periodā nav zināma; tāpēc AMMONAPS lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktā).

Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Barošana ar krūti

Kad žurku mazuļiem zemādā ievadīja lielas devas fenilacetāta (190 – 474 mg/kg), novēroja

samazinātu proliferāciju un pastiprinātu neironu sabrukšanu, kā arī mielīna samazināšanos CNS.

Smadzeņu sinapšu nobriešana bija aizkavēta, un funkcionējošo nervgaļu skaits smadzenēs

samazinājās, kā rezultātā tika traucēta smadzeņu augšana. Nav noteikts, vai fenilacetāts nokļūst mātes

pienā cilvēkam, tāpēc zīdīšanas periodā AMMONAPS lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktā).

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Klīniskos pētījumos ar AMMONAPS 56% pacientu bija vismaz viena nelabvēlīga reakcija, un 78%

gadījumu viņi uzskatīja to kā nesaistītu ar AMMONAPS.

Blakusparādības skāra galvenokārt reproduktīvo sistēmu un kuņģa-zarnu traktu.

Blakusparādības ir uzskaitītas tabulā, pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma. Biežums ir

definēts kā: ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz <1/10), retāk (

1/1 000 līdz <1/100), reti (≥ 1/10 000

līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem. Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, leikocitoze, trombocitoze

Retāk: aplastiska anēmija, ekhimozes

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: metabolā acidoze, alkaloze, samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bieži: depresija, aizkaitināmība

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: ģībonis, galvassāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: tūska

Retāk: aritmija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, garšas sajūtas traucējumi

Retāk: pankreatīts, peptiska čūla, asiņošana no taisnās zarnas, gastrīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi, patoloģiska ādas smarža

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: nieru tubulāra acidoze

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži: amenoreja, neregulāras menstruācijas

Izmeklējumi

Bieži: Samazināts kālija, albumīna, kopējā olbaltuma un fosfāta daudzums asinīs. Palielināts

sārmainās fosfatāzes, transamināžu, bilirubīna, urīnskābes, hlorīdu, fosfātu un nātrija līmenis asinīs.

Palielināta ķermeņa masa.

Zināms iespējami toksisks AMMONAPS (450 mg/kg dienā) efekts 18 gadus vecai meitenei ar

anoreksiju, kurai attīstījās metaboliskā encefalopātija, saistīta ar laktacidozi, smagu hipokaliēmiju,

pancitopēniju, perifēru neiropātiju un pankreatītu. Viņa atveseļojās pēc devas samazināšanas, izņemot

recidivējošas pankreatīta epizodes, kuru rezultātā nolēma ārstēšanu pārtraukt.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9

Pārdozēšana

Ir zināms viens nejaušas pārdozēšanas gadījums piecus mēnešus vecam zīdainim ar vienreizēju devu

10 g (1370 mg/kg). Pacientam sākās caureja, parādījās uzbudinājums un metabolā acidoze ar

hipokaliēmiju. Pacients atveseļojās 48 stundu laikā pēc simptomātiskas ārstēšanas uzsākšanas.

Šie simptomi saistās ar fenilacetāta, kas uzrāda devu ierobežojošu neirotoksisku iedarbību, ievadot

intravenozi līdz 400 mg/kg dienā, akumulāciju. Neirotoksicitātes izpausmes bija galvenokārt

miegainība, nogurums un neskaidra sajūta galvā. Retāk novēroja apjukumu, galvassāpes, garšas

sajūtas traucējumus, dzirdes pavājināšanos, dezorientāciju, atmiņas traucējumus un iepriekš bijušas

neiropātijas paasināšanos.

Pārdozēšanas gadījumā pārtrauciet ārstēšanu un sāciet uzturošu terapiju.

Labvēlīga iedarbība var būt hemodialīzei vai peritoneālai dialīzei.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmkoterapeitiskā grupa: dažādi gremošanas trakta un metabolisma produkti, ATĶ kods: A16A X03.

Nātrija fenilbutirāts ir priekšzāles un tiek ātri metabolizēts par fenilacetātu. Fenilacetāts ir metaboliski

aktīva viela, kas konjugē ar glutamīnu acetilācijas procesā, veidojot fenilacetilglutamīnu, kas tiek

izvadīts caur nierēm. Molu līmenī fenilacetilglutamīnu var salīdzināt ar urīnvielu (abi satur 2 molus

slāpekļa), tāpēc tas nodrošina alternatīvu “atlieku” slāpekļa izvadīšanai. Pamatojoties uz pētījumiem

par fenilacetilglutamīna ekskrēciju pacientiem ar urīnvielas cikla traucējumiem, var secināt, ka katrs

saņemtais grams nātrija fenilbutirāta organismā veido 0,12 – 0,15 g slāpekli saturošu

fenilacetilglutamīnu.

Rezultātā nātrija fenilbutirāts samazina paaugstināto amonjaka un glutamīna līmenī plazmā pacientiem

ar urīnvielas cikla traucējumiem.

Ir svarīgi jau agrīni noteikt diagnozi un nekavējoties sākt ārstēšanu, lai veicinātu atveseļošanos un

nodrošinātu labu klīnisko rezultātu.

Senāk, neonatāli-sākusies urīnvielas cikla traucējumu saslimšanas forma beidzās gandrīz viennozīmīgi

letāli pirmā dzīves gada laikā, pat ja ārstēšanā izmantoja peritoneālo dialīzi un galvenās aminoskābes

vai to bezslāpekļa analogus. Kad ārstēšanā sāka izmanot hemodialīzi, alternatīvus “atlieku” slāpekļa

izvadīšanas veidus (nātrija fenilbutirātu, nātrija benzoātu un nātrija fenilacetātu), diētu ar ierobežotu

olbaltumvielu saturu un dažos gadījumos galveno aminoskābju papildus ievadīšanu, izdzīvošanas

līmenis jaundzimušajiem, kuriem diagnoze noteikta tūlīt pēc dzimšanas (bet pirmā dzīves mēneša

laikā), palielinājās līdz gandrīz 80%, nāve iestājās lielākoties akūtu hiperamonēmisku encofalopātiju

gadījumos. Pacientiem ar neonatāli-sākušos saslimšanas formu bieži novēroja garīgu atpalicību.

Pacientēm, kurām diagnoze tika noteikta grūtniecības laikā un kuras tika ārstētas pirms jebkādu

hiperamonēmiskās encofalopātijas simptomu parādīšanās, izdzīvošana bija 100%, bet pat lielai daļai

šo pacienšu vēlāk parādījās kognitīvi traucējumi vai citas neiroloģiskas problēmas.

Pacientiem ar vēlīni-sākušos deficīta saslimšanas formu, to vidū sievietēm ar heterozigotu ornitīna

transkarbamilāzes deficītu, kuras atveseļojās pēc hiperamonēmiskās encefalopātijas un ilgstoši ārstējās

ar diētas ierobežojumiem un nātrija fenilbutirātu, izdzīvošanas rādītājs bija 98%. Lielākai daļai

pārbaudīto pacienšu IQ testa rezultāti bija robežās no zemas līdz vidējai/robežstāvokļa garīgai

atpalicībai. Viņu kognitīvās spējas rādītāji fenilbutirāta terapijas laikā saglabājās relatīvi nemainīgi.

Iespējams, ka ārstēšana neietekmēs jau esošos neiroloģiskos traucējumus, un dažiem pacientiem var

turpināties neiroloģiskā stāvokļa pasliktināšanās.

AMMONAPS var būt nepieciešams visas dzīves garumā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta

ortotopiska aknu transplantācija.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Ir noskaidrots, ka fenilbutirāts oksidējoties pārvēršas par fenilacetātu, kas tiek enzimātiski konjugēts ar

glutamīnu, veidojot fenilacetilglutamīnu aknās un nierēs. Fenilacetātu hidrolizē arī aknu un asins

esterāzes.

Dati par fenilbutirāta un tā metabolītu koncentrāciju plazmā un urīnā tika iegūti pētījumos ar veseliem

pieaugušiem cilvēkiem, tukšā dūšā dodot tiem 5 g nātrija fenulbutirāta, un pētījumos ar pacietiem,

kuriem ir urīnvielas cikla traucējumi, hemoglobinopātijas un ciroze un kuri saņēma vienreizējas un

atkārtotas devas līdz 20 g dienā perorāli (nekontrolēti pētījumi). Tika pētīta arī fenilbutirāta un tā

metabolītu iedarbība pacientiem ar ļaundabīgām slimībām, ievadot intravenozi nātrija fenilbutirātu

(līdz 2 g/m²) vai fenilacetātu.

Uzsūkšanās

Fenilbutirāts ātri uzsūcas, ja to lieto tukšā dūšā. Pēc vienreizējas perorālas 5 g nātrija fenilbutirāta

devas lietošanas granulu veidā nosakāmu fenilbutirāta līmeni plazmā konstatē pēc 15 minūtēm.

Vidējais laiks līdz maksimālas koncentrācijas sasniegšanai ir vienu stunda, un maksimālā

koncentrācija ir 195 µg/ml. Eliminācijas pusperiods bija 0,8 stundas.

Uzņemtās barības ietekme uz uzsūkšanās procesu nav zināma.

Izkliede

Fenilbutirāta izkliedes tilpums ir 0,2 l/kg.

Biotransformācija

Pēc vienreizējas devas – 5 g nātrija fenilbutirāta saņemšanas granulu veidā nosakāms fenilacetāta un

fenilacetilglutamīna līmenis plazmā parādījās attiecīgi pēc 30 un 60 minūtēm. Vidējais laiks līdz

maksimālās koncentrācijas sasniegšanai ir attiecīgi 3,55 un 3,23 stundas, un maksimālā koncentrācija

ir attiecīgi 45,3 un 62,8 µg/ml. Eliminācijas pusperiods bija attiecīgi 1,3 un 2,4 stundas.

Pētījumi ar lielām intravenozi ievadītām fenilacetāta devām atklāja nelineāru farmakokinētiku, ko

raksturo piesātināms metabolisms līdz fenilacetilglutamīnam. Atkārtota fenilacetāta lietošana liecina

par klīrensa indukciju.

Lielākai daļai pacientu ar urīnvielas cikla traucējumiem vai hemoglobinopātijām, kas saņem dažādas

fenilbutirāta devas (300 – 650 mg/kg dienā līdz 10 g dienā) pēc neēšanas vienu nakti fenilacetātu

plazmā konstatēt nevar. Pacientiem ar traucētu aknu darbību fenilacetāta pārvēršanās par

fenilacetilglutamīnu var noritēt lēnāk. Trīs cirozes pacientiem (no 6), kuri iekšķīgi atkārtoti saņēma

nātrija fenilbutirātu (20 g dienā trīs devās) līdz trešajai dienai saglabājās augsts fenilacetāta līmenis

plazmā, kas bija piecas reizes lielāks nekā pēc pirmās devas saņemšanas.

Pētot fenilbutirāta un fenilacetāta farmakokinētiskos parametrus brīvprātīgajiem, tika novērota

atšķirība starp dažādiem dzimumiem (AUC un C

apmēram par 30 – 50% lielāki sievietēm), bet tas

nav attiecināms uz fenilacetilglutamīnu. To var izskaidrot ar nātrija fenilbutirāta lipofīlajām īpašībām

un no tām izrietošām izkliedes tilpuma atšķirībām.

Eliminācija

Apmēram 80 – 100% šī medikamenta tiek izvadīti caur nierēm 24 stundu laikā kā konjugētā viela

fenilacetilglutamīns.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Nātrija fenilbutirātam bija negatīvi divi mutagenitātes testi, t.i., Eimsa tests un kodoliņu tests.

Rezultāti rāda, ka nātrija fenilbutirātam nav mutagēna iedarbība Eimsa testā, veicot to ar metabolisko

aktivizēšanu vai bez tās.

Kodoliņu testa rezultāti norāda, ka nātrija fenilbutirātam nav klastogēna iedarbība, ievadot to žurkām

toksiskās vai netoksiskās devās (pārbaude veikta 24 un 48 stundas pēc vienreizējas perorālas

lietošanas devās no 878 līdz 2800 mg/kg). Nātrija fenilbutirāta kancerogēnā iedarbība un ietekme uz

auglību nav pētīta.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Kalcija stearāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

6.5

Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudele ar bērniem neatveramu vāciņu, kurā ir 266 g vai 532 g granulu.

Tiek piegādātas trīs dažāda lieluma mērkarotes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Ir ieteicams ņemt granulas ar mērkaroti no pudeles tā, lai karote būtu ar kaudzi un tad ar neaso naža

sānu malu pārvilkt pār kaudzīti līdz ar karotes malām. Devas, kuras iegūsiet (strīķētā karotē) būs

šādas: mazajā mērkarotē 1,2 g, vidēja izmēra mērkarotē 3,3 g un lielajā mērkarotē 9,7 g nātrija

fenilbutirāta.

Ja pacientam jāievada AMMONAPS, izmantojot zondi (caurulīti), granulas var izšķīdināt ūdenī pirms

lietošanas (nātrija fenilbutirāta šķīdība ir 5 g uz 10 ml ūdens). Lūdzu, ņemt vērā, ka izšķīdinātās

granulas veidos baltu suspensiju.

Ja AMMONAPS granulas jāpievieno ēdienam, šķidrumam vai ūdenim, svarīgi atcerēties, ka tās jālieto

tūlīt pēc sagatavošanas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Immedica Pharma AB

SE-113 29 Stokholma

Zviedrija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/99/120/003 (266 g granulu)

EU/1/99/120/004 (532 g granulu)

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums 08/12/1999

Pēdējās pārreģistrācijas datums 08/12/2009

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

European Medicines Agency

7 Westferry Circus, Canary Wharf, London E14 4HB, UK

Tel. (44-20) 74 18 84 00 Fax (44-20) 74 18 84 16

E-mail: mail@emea.europa.eu http://www.emea.europa.eu

European Medicines Agency, 2009. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Atsauces dok.: Error! No property name supplied. EMEA/703044/2009

EMEA/H/C/219

Ammonaps

nātrija fenilbutirāts

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja veiktos pētījumus, pirms

sniegt ieteikumus par šo zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas par savu veselības stāvokli vai ārstēšanu, izlasiet zāļu

lietošanas pamācību (kas arī ir daļa no EPAR) vai sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ja

Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas, kas pamato CHMP ieteikumus, izlasiet zinātnisko iztirzājumu

(kas arī ir daļa no EPAR).

Kas ir Ammonaps?

Ammonaps ir zāles, kas satur aktīvo vielu fenilbutirātu. Tās ir pieejamas kā baltas, ovālas tabletes

(500 mg) un kā granulas (940 mg/g).

Kāpēc lieto Ammonaps?

Ammonaps lieto, lai pacientiem ārstētu urīnvielas cikla traucējumus. Noteikta aknu fermenta trūkuma

dēļ šie pacienti nespēj no organisma izdalīt slāpekļa atlikumu. Organismā slāpekļa atlikums ir

amonjaka formā, kas ir toksisks, jo īpaši – smadzenēm.

Ammonaps lieto pacientiem, kuriem trūkst viens vai vairāki no šiem fermentiem:

karbamilfosfātsintetāze, ornitīntranskarbamilāze vai arginīnsukcinātsintetāze. Šīs zāles var lietot

pacientiem ar šādām slimības formām:

„agrā sākuma” slimība mazuļiem, kuriem novēro pilnīgu viena vai vairāku šo fermentu trūkumu

pirmā dzīves mēneša laikā;

„vēlā sākuma” slimība pacientiem, kuriem novēro daļēju fermenta trūkumu vecumā virs viena

mēneša un kuriem ir bijis smadzeņu bojājums, ko radījis augsts amonjaka līmenis.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Ammonaps?

Ārstēšanu ar Ammonaps jāuzrauga ārstam, kam ir pieredze urīnvielas cikla traucējumu ārstēšanā.

Ammonaps lieto kā papildzāles citām terapijām un, ievērojot īpašu mazproteīnu diētu, lai mazinātu

slāpekļa uzņemšanu. Ammonaps dienas devu pielāgo katram pacientam individuāli, un tā ir atkarīga no

pacienta uztura, garuma un svara. Lai noteiktu pareizo dienas devu, ir jāveic regulāras asins analīzes.

Ammonaps devu sadala vienādās daļās, un tās lieto katrā ēdienreizē.

Tabletes ir paredzētas pieaugušajiem un bērniem, savukārt granulas domātas mazuļiem un pacientiem,

kas tabletes nevar norīt. Granulas iejauc ēdienā vai dzērienā īsi pirms to ieņemšanas vai atšķaida ūdenī

pirms tās ievada ar cauruli, kas caur vēdera dobumu vai caur degunu tiek virzīta kuņģī.

Ammonaps ir ilgstoši lietojamas zāles, un tās jālieto līdz pacientam ir veikta sekmīga aknu

transplantācija.

Ammonaps darbojas?

Ēdot proteīnus, organismā nonāk slāpeklis, kas tad pārveidojas par amonjaku. Pacienti ar urīnvielas

cikla traucējumiem nespēj no organisma izvadīt amonjaku. Rezultātā tas var sasniegt paaugstinātu

līmeni, kas rada smagus traucējumus, tai skaitā invaliditāti, smadzeņu bojājumus un nāves iestāšanos.

Ammonaps aktīvā viela nātrija fenilbutirāts organismā tiek pārveidota par citu vielu, ko dēvē par

fenilacetātu. Fenilacetāts savienojas ar aminoskābes glutamīnu, kas satur slāpekli. Tā rezultātā

veidojas viela, ko no organisma var izvadīt nieres. Pateicoties šim procesam, slāpekļa koncentrācija

organismā krītas, mazinot saražotā amonjaka daudzumu.

Kā noritēja Ammonaps izpēte?

Ammonaps iedarbību pētīja 82 pacientiem ar urīnvielas cikla traucējumiem, kuriem indicēja

Ammonaps un kuri iepriekš nebija saņēmuši citas zāles šīs slimības ārstēšanai. Ammonaps netika

salīdzinātas ar citām zālēm. Galvenais efektivitātes rādītājs bija dzīvildze, taču pētījumā noskaidroja

arī hiperamoniēmijas epizožu skaitu (ļoti augsta amonjaka līmeņa asinīs gadījumus), kognitīvo

(domāšanas, mācīšanās un atmiņas spēju) attīstību, augšanu, kā arī amonjaka un glutamīna līmeni

asinīs.

Kāds ir Ammonaps iedarbīgums šajos pētījumos?

Kopējais dzīvildzes īpatsvars bija aptuveni 80 % jaundzimušajiem, kas saņēma Ammonaps. Turpretim

neārstētiem jaundzimušajiem nāve parasti iestājās pirmajā dzīves gadā. Dzīvildzes īpatsvars bija

augstāks tiem pacientiem, kuriem slimība bija attīstījusies vēlākā dzīves posmā. Invaliditātes riska

samazināšanai ir svarīgi slimību agri diagnosticēt un nekavējoties ārstēt.

Kāds pastāv risks, lietojot Ammonaps?

Visbiežāk novērotās nevēlamās Ammonaps blakusparādības (vairāk nekā vienam pacientam no desmit)

ir amenoreja (menstruāciju trūkums) un neregulāras menstruācijas (neregulāras mēnešreizes), taču šīs

blakusparādības rodas tikai sievietēm reproduktīvā vecumā. Citas bieži novērojamas blakusparādības

ir traucēta nieru darbība un asins ainas (sarkano asinsķermenīšu, balto asinsķermenīšu un trombocītu)

neatbilstība normas robežām. Pilns visu Ammonaps izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu

lietošanas pamācībā.

Ammonaps nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret nātrija fenilbutirātu vai kādu

citu šo zāļu sastāvdaļu. Tās nedrīkst lietot pacientes, kam ir iestājusies grūtniecība vai kas baro bērnu

ar krūti.

Kāpēc Ammonaps tika apstiprinātas?

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) secināja, ka urīnvielas cikla traucējumi ir smaga slimība,

kuras ārstēšanai ir pieejams maz zāļu, un ka ir pierādīta Ammonaps iedarbība pārāk augsta amonjaka

līmeņa novēršanā. Tāpēc, neskatoties uz ierobežoto informācijas apjomu, CHMP nolēma, ka pacienta

ieguvums, lietojot Ammonaps kā papildzāles hronisku urīnvielas cikla traucējumu kontrolēšanā,

pārsniedz šo zāļu radīto risku. Komiteja ieteica izsniegt Ammonaps reģistrācijas apliecību.

Ammonaps tika atļautas “izņēmuma kārtā” tāpēc, ka slimības retuma dēļ, apstiprināšanas brīdī bija

pieejama visai ierobežota informācija. Tā kā attiecīgais uzņēmums iesniedza prasīto papildu

informāciju, 2004. gada 6. jūlijā „izņēmuma kārta” tika atcelta.

Cita informācija par Ammonaps.

Eiropas Komisija 1999. gada 8. decembrī izsniedza Ammonaps reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā. Reģistrācijas apliecību atjaunoja 2004. gada 8. decembrī un 2009. gada

8. decembrī. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir Swedish Orphan International AB.

Pilns Ammonaps EPAR teksts ir atrodams šeit.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 12./2009.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju