Amlodipine / Valsartan Mylan

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

01-04-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Amlodipine besilate, valsartan
Pieejams no:
Mylan S.A.S
ATĶ kods:
C09DB01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
amlodipine / valsartan
Ārstniecības grupa:
Agents, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu
Ārstniecības joma:
Hipertensija
Ārstēšanas norādes:
Esenciālas hipertensijas ārstēšana. Amlodipine/Valsartan Mylan ir norādīts pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt uz amlodipine vai valsartan monotherapy.
Produktu pārskats:
Revision: 5
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/004037
Autorizācija datums:
2016-03-22
EMEA kods:
EMEA/H/C/004037

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

06-04-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

01-04-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

01-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

01-04-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

06-04-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: Informācija pacientam

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

amlodipine/valsartan

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Amlodipine/Valsartan Mylan un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanas

Kā lietot Amlodipine/Valsartan Mylan

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Mylan

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Amlodipine/Valsartan Mylan un kādam nolūkam tās lieto

Amlodipine/Valsartan Mylan tabletes satur divas aktīvas vielas, ko sauc par amlodipīnu un valsartānu.

Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder pie vielu grupas, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur

kalcija ieplūšanu asinsvadu sienā, kas savukārt aptur asinsvadu sašaurināšanos.

Valsartāns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “angiotenzīna-II receptoru antagonistiem”.

Angiotenzīnu II sintezē organisms, un tas liek asinsvadiem sašaurināties, tādējādi palielinot

asinsspiedienu. Valsartāns darbojas, bloķējot angiotenzīna II ietekmi.

Tas nozīmē, ka abas šīs vielas palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi asinsvadi atslābst un

asinsspiediens pazeminās.

Amlodipine/Valsartan Mylan lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušajiem, kam

asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar amlodipīnu vai valsartānu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanas

Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Mylan šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai jebkuriem citiem kalcija kanālu blokatoriem. Tas var

ietvert niezi, ādas apsārtumu vai apgrūtinātu elpošanu.

ja Jums ir alerģija pret valsartānu vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja Jūs

domājat, ka Jums var būt alerģija, konsultējieties ar savu ārstu pirms Amlodipine/Valsartan

Mylan lietošanas.

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi vai žults izvades sistēmas traucējumi, piemēram,

aknu ciroze vai holestāze.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Amlodipine/Valsartan Mylan

lietošanas labāk izvairīties, skatīt apakšpunktu “Grūtniecība”).

ja Jums ir stipri pazemināts asinsspiediens (hipotensija).

ja Jums ir

aortas vārstuļa

sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis,

kad Jūsu sirds nespēj piegādāt pietiekoši daudz asiņu ķermenim).

ja Jums ir sirds mazspēja pēc miokarda infarkta.

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Amlodipine/Valsartan

Mylan un pastāstiet par to savam ārstam

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jūs esat slims (Jums ir vemšana vai caureja).

ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi.

ja Jums ir veikta nieres transplantācija vai ja Jums teikts, ka Jums ir nieru artēriju

sašaurinājums.

ja Jums ir stāvoklis, kas ietekmē virsnieru dziedzerus un ko sauc par “primāru

hiperaldosteronismu”.

ja Jums ir bijusi sirds mazspēja vai ir bijis miokarda infarkts. Uzmanīgi sekojiet Jūsu ārsta

rekomendācijām par pirmās devas lietošanu. Jūsu ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas.

ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir sirds vārstuļu sašaurinājums (ko sauc par “aortas atveres vai

mitrālu stenozi”) vai ka Jūsu sirds muskuļa biezums ir patoloģiski palielināts (ko sauc par

“obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju”).

ja Jums ir bijis pietūkums, īpaši sejas un rīkles citu zāļu (tai skaitā angiotenzīnu konvertējoša

enzīma inhibitoru) lietošanas laikā. Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet

Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanu un nekavējoties sazinieties ar Jūsu ārstu. Jūs nekad

nedrīkst lietot Amlodipine/Valsartan Mylan vēlreiz.

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar

diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Mylan šādos gadījumos”.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to ārstam pirms Amlodipine/Valsartan

Mylan lietošanas.

Bērni un pusaudži

Amlodipine/Valsartan Mylan lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama (līdz 18 gadu

vecumam).

Citas zāles un Amlodipine/Valsartan Mylan

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus.

Dažos gadījumos Jums var būt jāpārtrauc kādu zāļu lietošana. Tas īpaši attiecas uz tālāk minētajām

zālēm:

AKE inhibitori vai aliskirēns (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet

Amlodipine/Valsartan Mylan šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

ja Jūs lietojat diurētikas (zāles, ko sauc arī par “urīndzenošajiem līdzekļiem”, kas palielina

izdalītā urīna daudzumu);

litijs (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas

vielas, kas var palielināt kālija līmeni;

noteikts pretsāpju līdzekļu tips, tā saucamie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) vai

selektīvie ciklooksigenāzes - 2 inhibītori (COX - 2 inhibītori). Jūsu ārsts var arī pārbaudīt Jūsu

nieru funkcijas;

pretkrampju līdzekļi (piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns,

primidons);

divšķautņu asinszāle;

nitroglicerīns un citi nitrāti vai citas vielas, ko sauc par “vazodilatatoriem”;

zāles, ko lieto HIV/AIDS ārstēšanai (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs);

zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);

zāles, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai (piemēram, rifampicīns, eritromicīns,

talitromicīns);

klaritromicīns (baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai);

verapamīls, diltiazēms (sirds zāles);

simvastatīns (zāles, ko lieto, lai kontrolētu augstu holesterola līmeni);

takrolims (lieto organisma imūnās reakcijas kontrolei, ļaujot organismam pieņemt transplantēto

orgānu);

dantrolēns (infūzija, kuru lieto pie ķermeņa temperatūras krasām novirzēm no normas);

zāles, ko lieto, lai novērstu transplantāta atgrūšanu (ciklosporīns).

Amlodipine/Valsartan Mylan kopā ar uzturu un dzerienu

Greipfrūtu un greipfrūtu sulu nedrīkst lietot uzturā cilvēkiem, kuri lieto Amlodipine/Valsartan Mylan.

Tas ir tāpēc, ka greipfrūts un greipfrūtu sula var izraisīt aktīvas vielas jeb amlodipīna līmeņa

paaugstināšanos asinīs, kas, savukārt, var izraisīt neprognozējamu Amlodipine/Valsartan Mylan

asinsspiediena pazeminoša efekta pastiprināšanos.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanu pirms grūtniecības

iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums

Amlodipine/Valsartan Mylan vietā lietot citas zāles. Amlodipine/Valsartan Mylan nav ieteicams lietot

grūtniecības sākumā (pirmie 3 mēneši) un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti.

Konstatēts, ka amlodipīns

izdalās mātes pienā

nelielā daudzumā

Amlodipine/Valsartan Mylan nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu

ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai

dzimis priekšlaicīgi.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šis medikaments var izraisīt reiboni. Tas savukārt var ietekmēt Jūsu spēju koncentrēties. Tāpēc, ja Jūs

neesat pārliecināts, kā šīs zāles Jūs ietekmēs, nevadiet transportlīdzekļus, neapkalpojiet mehānismus,

un neveiciet citas darbības, kuru veikšanai nepieciešama liela spēja koncentrēties.

3.

Kā lietot Amlodipine/Valsartan Mylan

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam. Tas

Jums palīdzēs sasniegt vislabākos rezultātus un mazināt blakusparādību risku.

Amlodipine/Valsartan Mylan parastā deva ir viena tablete dienā.

Ieteicams lietot medikamentu vienā un tai pašā laikā katru dienu.

Norijiet tabletes, uzdzerot glāzi ūdens.

Jūs varat lietot Amlodipine/Valsartan Mylan kopā ar maltīti vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Nelietojiet Amlodipine/Valsartan Mylan kopā ar greipfrūtu vai greipfrūtu sulu.

Atkarībā no Jūsu reakcijas pret ārstēšanu, Jūsu ārsts var ieteikt Jums lielāku vai mazāku stipruma

devu.

Amlodipine/Valsartan Mylan un gados vecāki cilvēki (vecumā no 65 gadiem un vairāk)

Jūsu ārstam nepieciešams ievērot piesardzību palielinot devu.

Ja esat lietojis Amlodipine/Valsartan Mylan vairāk nekā noteikts

Ja esat ieņēmis pārāk daudz Amlodipine/Valsartan Mylan tablešu, vai kāds cits ir lietojis Jūsu tabletes,

nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Amlodipine/Valsartan Mylan

Ja aizmirstat ieņemt šīs zāles, ieņemiet tās, tiklīdz atceraties. Pēc tam lietojiet nākamo devu parastā

laikā. Tomēr ja gandrīz ir pienācis laiks lietot nākamo devu, nelietojiet izlaisto devu. Nelietojiet

dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Amlodipine/Valsartan Mylan

Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanas pārtraukšana var izraisīt Jūsu slimības pasliktināšanos.

Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien Jūsu ārsts to nav norādījis.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt būtiskas,

un to gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā

palīdzība:

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības

(var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem)

Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

Alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles pietūkums,

apgrūtināta elpošana, zems asinsspiediens (ģīboņa sajūta, neskaidra sajūta galvā).

Citas Amlodipine/Valsartan Mylan iespējamās blakusparādības:

Bieži

var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 10 cilvēkiem):

gripai līdzīgi simptomi; aizlikts

deguns, rīkles iekaisums un nepatīkama sajūta rīšanas laikā; galvassāpes; roku, plaukstu, kāju, potīšu

vai pēdu pietūkums; nogurums; astēnija (vājums); piesarkums un siltuma sajūta sejā un/vai kaklā.

Retāk

var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 100 cilvēkiem):

reibonis; slikta dūša un sāpes

vēderā; sausums mutē; miegainība; plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums; vertigo; paātrināta

sirdsdarbība, tostarp sirdsklauves; reibonis, ceļoties stāvus; klepus; caureja; aizcietējums; ādas

izsitumi, ādas apsārtums; locītavu pietūkums, muguras sāpes; sāpes locītavās.

Reti

var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 1 000 cilvēkiem):

trauksmes sajūta; troksnis

ausīs; ģībonis; lielāks urīna daudzums nekā parasti vai izteiktāka vajadzība urinēt; nespēja sasniegt vai

saglabāt erekciju; smaguma sajūta; zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, neskaidra

sajūta galvā; pastiprināta svīšana; ādas izsitumi pa visu ķermeni; nieze; muskuļu spazmas.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Blakusparādības, kas radušās tikai amlodipīna vai valsartāna lietotājiem, bet nav

novērotas

Amlodipine/Valsartan Mylan lietotājiem vai novērotas biežāk:

Amlodipīns

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajām

ļoti

retām, nopietnām blakusparādībām:

pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana;

acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums;

mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu;

smagas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu

ķermeni, stipru niezi, čūlas, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-

Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas;

sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība;

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti

slikta pašsajūta.

Saņemti ziņojumi par sekojošām novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām

Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

Bieži(var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 10 cilvēkiem):

reibonis, miegainība;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība); pietvīkums, potīšu pietūkums (tūska); sāpes vēderā, slikta dūša.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 100 cilvēkiem):

garastāvokļa svārstības,

nemiers, depresija, bezmiegs, trīsas, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis, sāpju sajūtas zudums; redzes

traucējumi, džinkstoņa ausīs; zems asinsspiediens; šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas

iekaisums (rinīts); gremošanas traucējumi, vemšana (slikta dūša); matu izkrišana, pastiprināta svīšana,

niezoša āda, ādas krāsas maiņa; urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs,

pastiprināts urinēšanas biežums; nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās

vīriešiem, sāpes, slikta pašsajūta, muskuļu sāpes, muskuļu krampji; pieņemšanās svarā vai svara

zudums.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 1 000 cilvēkiem):

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 10 000 cilvēkiem):

samazināts balto asins

šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano

asins šūnu bojājums); paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija); smaganu pietūkums, vēdera

uzpūšanās (gastrīts); aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), ādas dzeltēšana (dzelte),

paaugstināti aknu enzīmu rādītāji, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus; palielināts

muskuļu sasprindzinājums; asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas, paaugstināta jutība pret

gaismu.

Nav zināmi (blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

trīce, nekustīga poza,

maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nelīdzsvarota gaita.

Valsartāns

Nav zināmi (blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

sarkano asins šūnu

skaita samazināšanās asinīs, drudzis, infekcijas izraisīts kakla iekaisums vai čūlas mutē; negaidīti

radusies asiņošana vai zilumi; paaugstināts kālija līmenis asinīs; izmainīti aknu testu rezultāti;

pavājināta nieru darbība un stipri pavājināta nieru darbība; sejas un rīkles tūska; sāpes muskuļos;

izsitumi, purpura krāsas plankumi; drudzis; nieze; alerģiskas reakcijas; pūslīši uz ādas (stāvokļa, ko

sauc par bullozu dermatītu, pazīme).

Ja Jums rodas kāda no šīm reakcijām, nekavējoties informējiet ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Amlodipine/Valsartan Mylan

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera. Derīguma termiņš

attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Attiecas uz pudelītes iepakojumu

: pēc pirmās atvēršanas izlietot 100 dienu laikā..

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka iepakojumu, kas ir bojāts vai bijis atvērts.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Amlodipine/Valsartan Mylan satur

Amlodipine/Valsartan Mylan aktīvās vielas ir amlodipīns (amlodipīna besilāta veidā) un valsartāns.

Katra tablete satur 5 mg amlodipīna un 80 mg valsartāna.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliska celuloze; krospovidons; magnija stearāts, koloidālais bezūdens

silīcija dioksīds; hipromeloze; makrogols 8000; talks; titāna dioksīds (E171); dzeltenais dzelzs oksīds

(E172).

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipine) un 160 mg valsartāna (valsartan).

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, magnija stearāts, koloidālais bezūdens

silīcija dioksīds, hipromeloze, makrogols 8000, talks, titāna dioksīds (E171), dzeltenais dzelzs oksīds

(E172).

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipine) un 160 mg valsartāna (valsartan).

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, magnija stearāts, koloidālais bezūdens

silīcija dioksīds, dzeltenais dzelzs oksīds, hipromeloze, makrogols 8000, talks, titāna dioksīds (E171),

dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172) un melnais dzelzs oksīds (E172).

Amlodipine/Valsartan Mylan ārējais izskats un iepakojums

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan5 mg/80 mg tabletes ir gaiši dzeltenas , apaļas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar marķējumu “AV1” vienā pusē un “M” otrā pusē.

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg tabletes ir dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās

tabletes ar marķējumu “AV2” vienā pusē un “M” otrā pusē.

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg tabletes ir gaiši brūnas, ovālas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar marķējumu “AV3” vienā pusē un “M” otrā pusē.

Amlodipine/Valsartan Mylan ir pieejams blisteru iepakojumos pa 14, 28, 30, 56, 90 vai

98 tabletēm.Visi iepakojumi ir pieejami ar perforētiem blisteriem ar vienu devu kontūrligzdā; 14, 28,

56 un 98 tablešu iepakojumi ir pieejami arī standarta blisterī.

Amlodipine/Valsartan Mylan ir pieejams arī pudelītēs pa 28, 56 vai 98 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Mylan S.A.S.

117 Allée des Parcs

69800 Saint Priest

Francija

Ražotājs

McDermott Laboratories Limited t/a Gerard Laboratories

Unit 35/36 Baldoyle Industrial Estate,

Grange Road, Dublin 13

Ī|rija

Mylan Hungary Kft.

Mylan utca 1,

Komárom - 2900

Ungārija

Mylan Germany GmbH

Zweigniederlassung Bad Homburg v. d. Hoehe

Benzstrasse 1, Bad Homburg v. d. Hoehe, Hessen, 61352

Vācija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Mylan bvba/sprl

Tél/Tel: + 32 (0)2 658 61 00

Lietuva

BGP Products UAB

Tel: +370 5 205 1288

България

Майлан ЕООД

Тел: +359 2 44 55 400

Luxembourg/Luxemburg

Mylan bvba/sprl

Tel: + 32 (0)2 658 61 00

(Belgique/Belgien)

Česká republika

Mylan Healthcare CZ s.r.o.

Tel: + 420 222 004 400

Magyarország

Mylan EPD Kft

Tel: + 36 1 465 2100

Danmark

Mylan Denmark ApS

Tel: +45 28 11 69 32

Malta

V.J. Salomone Pharma Ltd

Tel: + 356 21 22 01 74

Deutschland

Mylan Healthcare GmbH

Tel: +49 800 0700 800

Nederland

Mylan BV

Tel: +31 (0)20 426 3300

Eesti

BGP Products Switzerland GmbH Eesti filiaal

Tel: + 372 6363 052

Norge

Mylan Healthcare Norge AS

Tel: + 47 66 75 33 00

Ελλάδα

Generics Pharma Hellas ΕΠΕ

Τηλ: + 30 210 993 6410/ +30 694 947 0670

Österreich

Arcana Arzneimittel GmbH

Tel: +43 1 416 2418

España

Mylan Pharmaceuticals, S.L

Tel: + 34 900 102 712

Polska

Mylan Healthcare Sp. z.o.o.

Tel: + 48 22 546 64 00

France

Mylan S.A.S

Tel: + 33 4 37 25 75 00

Portugal

Mylan, Lda.

Tel: + 351 21 412 72 26

Hrvatska

Mylan Hrvatska d.o.o.

Tel: +385 1 23 50 599

România

BGP Products SRL

Tel: +40 372 579 000

Ireland

Mylan Ireland Limited

Slovenija

Mylan Healthcare d.o.o

Tel: +353 (0) 87 1694982

Tel: + 386 1 23 63 180

Ísland

Icepharma hf

Tel: +354 540 8000

Slovenská republika

Mylan s.r.o.

Tel: +421 2 32 199 100

Italia

Mylan Italia S.r.l.

Tel: + 39 02 612 46921

Suomi/Finland

Mylan Finland OY

Puh/Tel: + 358 20 720 9555

Κύπρος

Varnavas Hadjipanayis Ltd.

Τηλ: +357 2220 7700

Sverige

Mylan AB

Tel: + 46 855 522 750

Latvija

Mylan Healthcare SIA

Tel: +371 676 055 80

United Kingdom

Generics [UK] Ltd

Tel: + 44 1707 853000

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}><{GGGG/mēnesis}>

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

IV pielikums

Zinātniskie secinājumi

Zinātniskie secinājumi

Sartānus saturošas zāles ir nozīmīgi nopietnu vai potenciāli nopietnu slimību (piemēram,

hipertensijas vai noteiktu sirds vai nieru slimību) ārstēšanas līdzekļi. Sartānus saturošu zāļu

efektivitāte un drošums, lietojot tās šīm indikācijām, ir pēc būtības vispāratzīti un šajā vērtēšanas

procedūrā netiek apstrīdēti. Šajā vērtēšanas procedūrā galvenā problēma ir saistīta ar N-

nitrozoamīnu (jo īpaši NDMA (nitrozodimetilamīna) un/vai NDEA (nitrozodietilamīna)) piemaisījumu

konstatāciju sartānos, to potenciāli radīto risku pacientiem ilgtermiņā un pasākumiem maksimālai

šo piemaisījumu daudzuma mazināšanai.

Nitrozoamīni ir ķīmiski vienkāršas molekulas, kas farmaceitisko preparātu ražošanas etapos

sastopami ik reizi, kad ir otrējo (vai trešējo) amīnu un nitrītu klātbūtne — parasti skābā vidē. Šī ir

šajā vērtēšanas procedūrā izmantotā pamatinformācija. Tomēr jāpiebilst, ka nitrozoamīni var

veidoties arī daudzās citās situācijās, tostarp bioloģiskos procesos.

NDMA un NDEA ir divas no spēcīgākajām zināmām mutagēnām kancerogēnām vielām. Tiklīdz

nitrozoamīnu piemaisījumu problēma kļuva zināma, kompetentās iestādes visā ES veica tūlītējus

piesardzības pasākumus, piemēram, atsaucot izbrāķētās partijas no aptiekām. Sākotnēji tas bija

nepieciešams attiecībā uz dažu ražotāju ražoto valsartānu, kas satur aktīvajas farmaceitiskas

vielas, taču vēlāk arī attiecībā uz dažiem citiem sartāniem ar tetrazola gredzenu.

Pārmērīga vēža riska izvērtējums

NDMA un NDEA ietekme uz cilvēka veselību pašlaik ir tikai ekstrapolēta no pētījumiem ar

dzīvniekiem. Tomēr, ņemot vērā, ka šajos pētījumos dokumentētie DNS bojājumu mehānismi ir

attiecināmi arī uz cilvēkiem un in vitro iegūtie dati par cilvēka šūnām būtiski neatšķiras no datiem

par dzīvnieku šūnām, piesardzības nolūkos ir lietderīgi pieņemt, ka, iedarbojoties pietiekami lielam

šo nitrozoamīnu daudzumam, konstatētā ietekme uz dzīvniekiem ir iespējama arī cilvēkiem.

Dažās sartānus saturošās zālēs bez NDMA un NDEA ir konstatēti arī citi N-nitrozoamīni. Uzskata, ka

vairākkārtējas iedarbības rezultātā riski pacientiem akumulējas, jo mutagēnās kancerogēnās vielas

pašlaik tiek uzskatītas par summējošiem toksīniem.

Mutagēno/DNS reaktīvo piemaisījumu robežvērtību noteikšanas principi ir izklāstīti ICH M7(R1)

pamatnostādnēs. Maksimāli pieļaujamo devu (MPD) nosaka, datus par kancerogenitātes risku

ekstrapolējot no datiem par kancerogenitāti grauzējiem, lai rezultātā noteiktu devu, kas izraisa vēzi

vienam no 100 000 indivīdiem, kuri visu dzīves laiku pakļauti piemaisījuma iedarbībai. N-

nitrozoamīni šajās pamatnostādnēs pieder pie “bažas radošas kohortas” savienojumiem. Šā

iemesla dēļ ir maksimāli jāsamazina N-nitrozoamīnu piemaisījumu daudzums ilgstošai lietošanai

paredzētās zālēs, piemēram, sartānos.

Pilnībā izvērtēt risku pacientiem, kuri iepriekš bijuši pakļauti sartānos (jo īpaši valsartānā, kurā

konstatētais nitrozoamīnu piemaisījumu daudzums bija vislielākais) esošo NDMA un/vai NDEA

piemaisījumu iedarbībai, nav iespējams, jo nav zināms faktiskais iedarbības apmērs uz pacientiem.

Individuālai riska novērtēšanai būtu nepieciešami dati par konkrētām zālēm un partijām, ko lieto

katrs atsevišķais pacients. Tādējādi riska novērtēšanas pamatā ir sliktākā iespējamā gadījuma

scenārijs, kas saskaņā ar ziņojumiem par kādu no sartāniem būtu daļēji kombinēta lielākās NDEA

koncentrācijas iedarbība 4 gadu garumā (2011.–2015. gadā) un lielākās NDMA koncentrācijas

iedarbība 6 gadu garumā (2012.–2018. gadā), kā rezultātā kumulatīvais teorētiski pārmērīgais

vēža risks būtu 29,5:100,000 vai 1:3390 (0,029 %), datus saskaņā ar ICH M7(R1) ekstrapolējot no

pieejamajiem pētījumiem ar žurkām. Salīdzinot ar apmēram 50 % vēža risku dzīves laikā Eiropas

iedzīvotājiem, šis papildu risks tiek uzskatīts par ļoti zemu.

Apsvērumi attiecībā uz iedarbībai pakļauto pacientu uzraudzību

Iepriekš norādītajam ļoti nelielajam teorētiskajam riskam ir jābūt sabalansētam ar riskiem saistībā

ar iespējamajiem pacientu uzraudzības pasākumiem (piemēram, kolonoskopiju vai gastroskopiju),

kas varētu būt lielāki nekā teorētiski pārliekais vēža risks. Piemēram, nesenā apskatā aplēsts, ka,

veicot kolonoskopiju atlases laikā, perforācijas risks ir 4 no 10 000 (95 % ticamības intervāls, 2-5),

bet nopietnas asiņošanas risks ir 8 no 10 000 (95 % ticamības intervāls, 5-14). Papildus tika

konstatēts, ka pastāv izteikta saistība starp ar kuņģa–zarnu traktu saistītām un ar kuņģa–zarnu

traktu nesaistītām komplikācijām un vecumu, komorbīdām slimībām un antikoagulantu lietošanu.

Turklāt NDMA/NDEA toksicitātes mērķorgāns(-i) pagaidām nav pārliecinoši noskaidrots(-i).

Šo iemeslu dēļ CHMP nespēja noteikt vēža skrīninga metodes, kas varētu nodrošināt ieguvumus

pacientiem.

Riska mazināšanas pasākumi

Gadījumos, kad tas ir bijis nepieciešams, ir veikti attiecīgi reglamentējoši pasākumi (piemēram,

karantīna vai partiju atsaukšana).

Ir nepieciešami papildu pasākumi, lai savlaicīgi mazinātu šādu piemaisījumu atkārtošanos.

Ņemot vērā pieejamos datus, CHMP nepieciešams:

1. obligāti izvērtēt ar zāļu vielu ražošanas procesiem saistītos riskus, lai novērtētu teorētisko N-

nitrozoamīna veidošanās un kontaminācijas risku;

2. gadījumos, kad tas nepieciešams, veikt izmaiņas ražošanas procesos, lai maksimāli mazinātu

kontamināciju;

3. ieviest kontroles stratēģiju N-nitrozoamīnu piemaisījumu noteikšanai un kontrolei aktīvajās

farmaceitiskajās vielās (vai starpproduktos, ja ir attiecīgs pamatojums).

CHMP jo īpaši ņēma vērā, ka pieļaujamajiem NDMA un NDEA daudzumiem jābūt tik maziem, cik

vien tehniski iespējams. Šajā ziņā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par analītiskajām

metodēm, pieļaujamajam kvantitatīvi nosakāmajam NDMA un NDEA daudzumam, kas jāsasniedz,

būtu jābūt 0,03 ppm. Šo pieļaujamo daudzumu uzskata aktīvajām farmaceitiskajām vielām par

pietiekami pamatotu noteiktu robežvērtību, ko tehniski iespējams panākt. Salīdzinājumā ar

diennaktī uzņemamajiem daudzumiem, kas aprēķināti saskaņā ar ICH M7(R1), pielietojot

neklīnisku toksikoloģiju, ir iespējams izstrādāt papildu drošuma faktorus diapazonā no 2,73 līdz

27,3 attiecībā uz NDMA un diapazonā no 10,0 līdz 100 attiecībā uz NDEA, kā vienoto tehnisko

mērķa vērtību attiecībā uz NDEA un NDMA saturu sartānus saturošās aktīvajās farmaceitiskajās

vielās ar tetrazola gredzenu nosakot 0,03 ppm. Piedāvātās pieejas pamatā ir koncepcija, ka N-

nitrozoamīnu piemaisījumiem jābūt iespējami mazākā daudzumā neatkarīgi no sartāna tipa vai

devas.

Pieļaujamais NDMA un NDEA daudzums 0,03 ppm būs obligāts pēc 2 gadu pārejas perioda no

Komisijas lēmuma izziņošanas brīža. Reģistrācijas apliecību īpašnieki un ražotāji tiek aicināti šajā

laikposmā ieviest nepieciešamās izmaiņas zāļu vielu ražošanas procesos, kā arī izstrādāt attiecīgas

analītiskās metodes, vienlaikus nodrošināt pietiekamu šo svarīgo zāļu piedāvājumu tirgū. Lai šajā

laikā kontrolētu šo piemaisījumu līmeņa pieņemamību, ir noteikts pagaidu pieļaujamais daudzums,

pamatojoties uz diennaktī uzņemamiem daudzumiem saskaņā ar ICH M7(R1) izklāstītajiem

principiem, kuros izmanto toksikoloģijas datus. Šie pagaidu pieļaujamie daudzumi ir noteikti,

ņemot vērā ES atļauto katra sartāna maksimālo diennakts devu, un šā iemesla dēļ tie ir savstarpēji

atšķirīgi (skatīt tabulu):

Zāļu viela

Maks.

diennakts

deva (mg)

NDEA

Pieļaujamais

daudzums

(ppm) aktīvajā

farmaceitiskajā

vielā

NDMA

Pieļaujamais

daudzums

(ppm) aktīvajā

farmaceitiskajā

vielā

Valsartāns

0,082

0,300

Losartāns

0,177

0,640

Olmesartāns

0,663

2,400

Irbesartāns

0,088

0,320

Kandesartāns

0,820

3,000

Ja aktīvās farmaceitiskās vielas partijā vienlaikus konstatē gan NDMA, gan NDEA, attiecīgā partija

ir uzskatāma par brāķi, jo kombinēta kontaminācija nozīmētu kombinētu risku, kas var būt lielāks

nekā viens papildu vēža gadījums uz 100 000 indivīdiem.

Lai arī pasākumi ir orientēti uz NDMA un NDEA, šajā procedūrā izmantotie principi toksikoloģiskā

izvērtējuma, kontroles stratēģijas un zāļu vielu ražošanas procesos ieviešamo izmaiņu ziņā

analoģiski ir attiecināmi arī uz citiem nitrozoamīniem.

Konstatējot citus nitrozoamīnus, par to nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm, papildus

iesniedzot piemaisījumu toksikoloģisko izvērtējumu, iedarbībai pakļauto pacientu klīnisko

izvērtējumu, cēloņu analīzi un korektīvo pasākumu plānu (piem., izmaiņām ražošanas procesā).

Kopumā, ņemot vērā pieejamos šajā procedūrā izvērtētos datus, ieguvumu un riska attiecība

zālēm, kas satur sartānu ar tetrazola gredzenu, saglabājas pozitīva, ja tiek izpildīti noteiktie

nosacījumi.

CHMP atzinuma pamatojums

Tā kā:

CHMP saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 31. pantu veica procedūru attiecībā uz zālēm, kas

satur sartānus ar tetrazola grupu (kandesartānu, irbesartānu, losartānu, olmesartānu,

valsartānu).

CHMP pārskatīja kvalitātes datus par sartānu ar tetrazola grupu ražošanas procesiem,

analītiskos datus, tostarp pārbaužu rezultātus un pieejamās metodes, kā arī toksikoloģijas

datus, kas pieejami par dažās no šīm zālēm konstatētajiem N-nitrozoamīniem. CHMP

izvērtēja arī riskus pacientiem, kuri iepriekš bijuši pakļauti sartānos esošo NDMA un NDEA

iedarbībai, un saskaņā ar ICH M7(R1) noteiktajiem principiem aprēķināja diennaktī

uzņemamos daudzumus, kas saistīti ar papildu risku dzīves garumā 1 no

100 000 pacientiem.

Pamatojoties uz iespējamo cēloņu analīzes datiem, CHMP uzskatīja, ka visiem reģistrācijas

apliecību īpašniekiem ir jāveic riska izvērtējums attiecībā uz ražošanas procesiem, ko

izmanto to ražoto gatavo zāļu sastāvā esošo aktīvo farmaceitisko vielu izgatavošanā, lai

novērtētu N-nitrozoamīnu veidošanās un kontaminācijas risku.

Divu gadu pārejas periodu uzskata par pieņemamu, lai izmainītu ražošanas procesus un

nodrošinātu sintēzes, kuru laikā neveidojas N-nitrozoamīni, noteiktu analītiskās metodes

kontroles stratēģijai un izvairītos no zāļu trūkuma.

Šajā laikposmā ir jākontrolē, lai NDMA un NDEA piemaisījumu daudzums aktīvajās

farmaceitiskajās vielās pārejas periodā nepārsniedz maksimālos daudzumus, kas aprēķināti

pēc ICH M7(R1) principiem, izmantojot validētus testus.

Pēc pārejas perioda ir jāpanāk, ka maksimālais pieļaujamais NDMA un NDEA daudzums ir

0,03 ppm, kas ir mazākais kvantitatīvi nosakāmais daudzums, izmantojot pieejamās

analītiskās metodes.

Konstatējot citus N-nitrozoamīnus, par to nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm,

papildus iesniedzot piemaisījumu toksikoloģisko izvērtējumu, iedarbībai pakļauto pacientu

klīnisko izvērtējumu, cēloņu analīzi un korektīvo pasākumu plānu.

Ņemot vērā neskaidrības par NDMA/NDEA toksicitātes mērķorgānu(-iem) cilvēkiem un ar

pacientu uzraudzības pasākumiem (piemēram, kolonoskopiju vai gastroskopiju) saistītajiem

riskiem, kas var būt lielāki par teorētiski pārmērīgo vēža risku, CHMP nevarēja noteikt vēža

skrīninga metodes, kas varētu nodrošināt ieguvumus pacientiem.

CHMP atzinums

CHMP uzskata, ka kandesartānu, irbesartānu, losartānu, olmesartānu, valsartānu saturošu zāļu

ieguvumu un riska līdzsvars saglabājas pozitīvs, ja tiek nodrošināta iepriekš tekstā izklāstīto

nosacījumu izpilde.

Tāpēc CHMP iesaka veikt izmaiņas kandesartānu, irbesartānu, losartānu, olmesartānu, valsartānu

saturošo zāļu reģistrācijas apliecību nosacījumos.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (

amlodipine

) (amlodipīna besilāta veidā) un 80 mg

valsartāna (

valsartan

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (

amlodipine

) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg

valsartāna (

valsartan

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (

amlodipine

) (amlodipīna besilāta veidā) un 160 mg

valsartāna (

valsartan

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Gaiši dzeltenas, apaļas, aptuveni 9 mm diametrā, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar iespiedumu

“AV 1”vienā pusē un “M” otrā pusē.

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Dzeltenas, ovālas, apmēram 15,6 × 7,8 mm lielas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iespiedumu

“AV2” vienā pusē un “M” otrā pusē.

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Gaiši brūnas, ovālas, apmēram 15,6 × 7,8 mm lielas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar iespiedumu

“AV3” vienā pusē un “M” otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Esenciālās hipertensijas ārstēšana.

Amlodipine/Valsartan Mylan ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem, kam asinsspiedienu neizdodas

pietiekami kontrolēt, lietojot amlodipīnu vai valsartānu monoterapijā.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Amlodipine/Valsartan Mylan ieteicamā deva ir viena tablete dienā.

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan

5 mg/80 mg apvalkotās tabletes 5 mg/80 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas

pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 5 mg amlodipīna vai 80 mg valsartāna.

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas

pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 5 mg amlodipīna vai 160 mg valsartāna.

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg var lietot pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas

pietiekami kontrolēt, lietojot tikai 10 mg amlodipīna vai 160 mg valsartāna atsevišķi vai kombinācijā

ar Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg.

Amlodipine/Valsartan Mylan var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Pirms pārejas uz fiksētas devas kombināciju ieteicama individuāla devas titrēšana ar atsevišķām

sastāvdaļām (t.i., amlodipīnu un valsartānu). Ja klīniski piemērots, var apsvērt tiešu terapijas maiņu no

monoterapijas uz fiksētas devas kombināciju.

Ērtības labad pacientiem, kas saņem valsartānu un amlodipīnu atsevišķu tablešu/kapsulu veidā,

terapiju var nomainīt uz Amlodipine/Valsartan Mylan, kas satur tādas pašas sastāvdaļu devas.

Nieru darbības traucējumi

Nav pieejami klīniskie dati par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un

kreatinīna līmeņa kontroli asinīs.

Aknu darbības traucējumi

Amlodipīns/valsartāns ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Lietojot amlodipīnu/valsartānu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju,

jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu

darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā ieteicamā valsartāna deva ir 80 mg. Pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem amlodipīna dozēšana nav noteikta. Šiem

pacientiem ar hipertensiju un aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.1. apakšpunktu), mainot terapiju uz

amlodipīnu vai amlodipīnu/valsartānu, jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterapijas vai

amlodipīnu saturošas kombinācijas deva.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem, palielinot devu, jāievēro piesardzība. Šiem gados vecākiem pacientiem ar

hipertensiju (skatīt 4.1. apakšpunktu), mainot terapiju uz amlodipīnu vai amlodipīnu/valsartānu ,

jālieto mazākā pieejamā amlodipīna monoterapijas vai amlodipīnu saturošas kombinācijas deva.

Pediatriskā populācija

Amlodipīna/valsartāna drošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Amlodipine/Valsartan Mylan ieteicams lietot, uzdzerot nedaudz ūdens.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja, aknu ciroze vai holestāze.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

Amlodipine/Valsartan Mylan lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta

(skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, hipertrofiska obstruktīva

kardiomiopātija un augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Grūtniecība

Ārstēšanu ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB) nedrīkst uzsākt grūtniecības laikā.

Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas turpināšana ar ARB nesniedz būtisku ieguvumu,

jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošības profils

saistībā ar grūtniecību. Ja terapijas laikā tiek konstatēta grūtniecība, ARB lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar nātrija un/vai intravaskulāra sķidruma tilpuma samazināšanos

Pārmērīgu hipotensiju novēroja 0,4% pacientu ar nekomplicētu hipertensiju, kurus ārstēja ar

amlodipīnu/valsartānu placebo kontrolētos pētījumos. Pacientiem ar aktivētu renīna-angiotenzīna

sistēmu (piemēram, pacientiem ar intravaskulāra šķidruma tilpuma un/vai sāls samazināšanos, kas

saņem lielas diurētiku devas), kas lieto angiotenzīna receptoru blokatorus, var rasties simptomātiskā

hipotensija. Ieteicama šī stāvokļa koriģēšana pirms amlodipīna/valsartāna lietošanas vai stingra

medicīniska uzraudzība, sākot ārstēšanu.

Ja, lietojot amlodipīnu/valsartānu, rodas hipotensija, pacients jānovieto guļus, un ja nepieciešams,

intravenozi infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais sāls šķīdums. Ārstēšanu var turpināt pēc

asinsspiediena stabilizēšanas.

Hiperkaliēmija

Vienlaicīga lietošana ar kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju aizturošām diurētikām, kāliju

saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni (heparīns u.c.), jāveic

uzmanīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni.

Nieru artērijas stenoze

Amlodipīns/valsartāns jālieto piesardzīgi, lai ārstētu hipertensiju pacientiem ar vienpusēju vai

abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šādiem pacientiem var

paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par amlodipīna/valsartāna drošu lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru

transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Valsartāns tiek galvenokārt izvadīts nemainītā veidā ar žulti. Pacientiem ar aknu darbības

traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas

rekomendācijas nav noteiktas. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot amlodipīnu/valsartānu pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žultsceļu obstrukciju.

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes maksimālā

ieteicamā deva ir 80 mg valsartāna.

Nieru darbības traucējumi

Amlodipīna/valsartāna devas pielāgošana pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas formas nieru

darbības traucējumiem (GFĀ >30 ml/min/1,73 m

) nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem

nieru darbības traucējumiem ieteicams veikt kālija un kreatinīna līmeņa kontroli asinīs.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nedrīkst ārstēt ar angiotenzīna II antagonistu valsartānu, jo

viņu renīna-angiotenzīna sistēmu ir skārusi primārā slimība.

Angioedēma

Tika ziņots par angioedēmu, tai skaitā par balsenes pietūkumu un glosītu, kas izraisa elpceļu

nosprostošanās un/vai sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkumu, pacientiem, ārstētiem ar valsartānu.

Dažiem no šiem pacientiem iepriekš ir bijusi angioedēma, pēc citu zāļu, tai skaitā pēc AKE inhibitoru

lietošanas. Nekavējoties jāpārtrauc amlodipīna/valsartāna lietošana, ja pacientiem attīstās angioedēma,

un nedrīkst atkārtoti lietot šīs zāles.

Sirds mazspēja/nesen pārciests miokarda infarkts

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā jutīgiem cilvēkiem var pastiprināties

nieru darbības pārmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kam nieru darbība var būt atkarīga no

renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar AKE inhibitoriem un angiotenzīna

receptora antagonistiem saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un (reti) ar akūtu nieru

mazspēju un/vai nāvi. Par līdzīgu rezultātu ziņots, lietojot valsartānu. Pacientiem ar sirds mazspēju vai

pārciestu miokarda infarktu vienmēr jānovērtē nieru funkcija.

Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE-2) ar amlodipīnu pacientiem ar III un IV klases

neišēmiskas cilmes sirds mazspēju (pēc NYHA (

New York Heart Association

) klasifikācijas)

amlodipīna lietošanas laikā palielinājās ziņojumu skaits par plaušu tūsku, lai gan nozīmīgu sirds

mazspējas pasliktināšanās biežuma atšķirību, salīdzinot ar placebo, nekonstatēja.

Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze

Tāpat kā lietojot visus citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar mitrālā vārstuļa

stenozi vai ar nozīmīgu, bet neizteiktu aortas atveres stenozi.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai

aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot

akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus,

angiotenzīna II receptoru blokatorus (ARB) vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un

5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens. AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus (ARB) nedrīkst vienlaicīgi

lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Amlodipīna/valsartāns ir pētīts tikai hipertensijas pacientu grupā.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kombinācijai raksturīgas mijiedarbības

Nav veikti zāļu mijiedarbības pētījumi ar amlodipīnu/valsartānu kopā ar citiem medikamentiem.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Bieži lietotie antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, alfa blokatori, diurētikas) un citas zāles, kas var

izraisīt blakusparādības, kas saistītas ar asinsspiediena pazemināšanos (piemēram, tricikliskie

antidepresanti, alfa blokatori, ko lieto labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai) var palielināt

kombinācijas hipotensīvo ietekmi.

Ar amlodipīnu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Greipfrūts un greipfrūtu sula

Vienlaicīga amlodipīna un greipfrūta un greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem

var palielināties biopieejamība, kas rezultātā vedīs pie palielināta asinsspiedienu pazeminoša efekta.

Vienlaicīga lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes

inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns, verapamils vai diltiazēms)

lietošana var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs

farmakokinētikas izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama

klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri lieto klaritromicīnu kopā ar amlodipīnu, ir

palielināts hipotensijas risks. Vienlaicīgas amlodipīna un klaritromicīna lietošanas gadījumā ieteicama

rūpīga pacientu novērošana.

CYP3A4 induktori (pretkrampju līdzekļi [piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns,

fosfenitoīns, primidons], rifampicīns, divšķautņu asinszāle)

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var

būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas

zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā

(piemēram, rifampicīns, asinszāle (

hypericum perforatum

Simvastatīns

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība palielinājās

par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Ir ieteicams ierobežot simvastatīna devu ar

20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Takrolims

Vienlaicīga amlodipīna lietošana palielina takrolima līmeni asinīs. Lai izvairītos no takrolima

toksicitātes pacientiem, kuri lieto amlodipīnu un takrolimu vienlaicīgi, ieteicams kontrolēt takrolima

līmeni asinīs un, ja nepieciešams, veikt takrolima devas pielāgošanu.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar

hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek

rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas

pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi līdzekļi

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna vai

ciklosporīna farmakokinētiku.

Ar valsartānu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Litija un angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru antagonistu, arī

valsartāna, vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā

palielināšanos un toksicitāti. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt litija

koncentrāciju serumā. Ja kopā ar amlodipīnu/valsartānu tiek lietots arī diurētisks līdzeklis, litija

toksicitātes risks iespējams var palielināties.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija papildterapija, kāliju saturoši sāls aizstājēji un citas vielas,

kas var palielināt kālija līmeni

Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles jāparaksta kombinācijā ar valsartānu, ieteicams kontrolēt kālija

līmeni plazmā.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (>3 g

dienā) un neselektīvi NPL

Lietojot angiotenzīna II antagonistus vienlaikus ar NPL, var vājināties antihipertensīvā ietekme.

Turklāt, lietojot vienlaicīgi angiotenzīna II antagonistus un NPL, var palielināties nieru darbības

pasliktināšanās un kālija koncentrācijas serumā palielināšanās risks. Tādēļ terapijas sākumā ir

ieteicama nieru darbības uzraudzība, kā arī adekvāta pacienta hidratācija.

Uzņemšanas transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportieru (ritonavīrs)

inhibitori

In vitro

pētījuma rezultāti ar cilvēka aknu audiem norāda, ka valsartāns ir aknu uzņemšanas

transportiera OATP1B1 un aknu izvadīšanas transportiera MRP2 substrāts. Vienlaicīga uzņemšanas

transportieru (rifampicīns, ciklosporīns) vai izvadīšanas transportieru (ritonavīrs) inhibitoru lietošana

var palielināt valsartāna sistēmisku iedarbību.

RAAS dubulta blokāde ar ARB, AKE inhibitoriem vai aliskirēnu

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus (ARB) vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

(ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Citi līdzekļi

Veicot monoterapiju ar valsartānu, klīniski nozīmīga mijiedarbība ar šādām vielām nav konstatēta:

cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols, indometacīns, hidrohlorotiazīds, amlodipīns,

glibenklamīds.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Amlodipīns

Amlodipīna lietošanas drošība grūtniecības periodā cilvēkam nav zināma. Pētījumos ar dzīvniekiem

reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Grūtniecēm zāles

ordinē vienīgi tad, ja nav drošākas alternatīvas un slimība rada lielāku risku mātei un auglim nekā

ārstēšana.

Valsartāns

Angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama

(skatīt 4.4. apakšpunktu). ARB lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt

4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisko datu par teratogenitātes risku saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu

grūtniecības pirmajā trimestrī. Tomēr nevar izslēgt nelielu riska pieauguma iespējamību. Kamēr nav

pieejami kontrolēti epidemioloģiskie dati par angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) lietošanas

risku, līdzīgs risks pastāv visai šai zāļu klasei. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ja vien ārstēšanas

turpināšana ar ARB nesniedz būtisku ieguvumu, jāpiemēro ārstēšanas maiņa uz alternatīvu

antihipertensīvo līdzekli, kam ir zināms drošības profils grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek

konstatēta grūtniecība, ARB lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja piemērojams, jāuzsāk attiecīga

alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotenzīna II receptoru antagonistu darbība grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī

cilvēkiem var radīt fetotoksicitāti (samazinātu nieru funkciju, oligohidramniozi, aizkavētu galvaskausa

pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt

5.3. apakšpunktu).

Ja ARB tiek lietots grūtniecības laikā, pēc otrā trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru

funkciju un galvaskausa pārbaudi.

Jaundzimušie, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas ARB, rūpīgi jānovēro vai neattīstās hipotensija

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir

starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav

zināma. Tāpēc nav ieteicams lietot Amlodipine/Valsartan Mylan zīdīšanas laikā un līdzšinējā terapija

jāaizstāj ar alternatīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai, īpaši, ja bērns ir tikko

piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.

Fertilitāte

Nav veikti klīniskie pētījumi par fertilitāti ar amlodipīnu/valsartānu.

Valsartāns

Lietojot valsartāna 200 mg/kg/dienā devas iekšķīgi vīriešu un sieviešu dzimuma žurkām nenovēroja ar

fertilitāti saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu

cilvēkiem, aprēķinot pēc mg/m

(aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto

320 mg/dienā devu).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem

pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna

potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz

vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu/valsartānu un vada transportlīdzekli vai apkalpo mehānismus, jāņem

vērā, dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.

Amlodipīns var nedaudz vai mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Ja

pacients, lietojot amlodipīnu, cieš no reiboņa, galvassāpēm, nespēka vai sliktas dūšas, viņam var būt

palēnināta reakcija.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Amlodipīna/valsartāna drošība novērtēta piecos kontrolētos klīniskos pētījumos ar 5 175 pacientiem,

2 613 no kuriem saņēma valsartānu kombinācijā ar amlodipīnu. Sekojošās blakusparādības tika

uzskatītas kā visbiežāk novērotas vai visnozīmīgākās, vai vissmagākās: nazofaringīts, gripa,

paaugstināta jutība, galvassāpes, sinkope, ortostatiska hipotensija, tūska, tūska, kas pēc piespiešanas

veido bedrīti, sejas tūska, perifēra tūska, nespēks, pietvīkums, astēnija un karstuma viļņi.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādības ir sarindotas pēc biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži

(≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000),

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās

blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

/valsartāns

Amlodipīns

Valsartāns

Infekcijas un

infestācijas

Nazofaringīts

Bieži

Gripa

Bieži

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Pazemināts hemoglobīna

līmenis un hematokrīts

Nav zināms

Leikopēnija

Ļoti reti

Neitropēnija

Nav zināms

Trombocitopēnija, dažkārt ar

purpuru

Ļoti reti

Nav zināms

Imūnas sistēmas

traucējumi

Paaugstināta jutība

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Anoreksija

Retāk

Hiperkalcēmija

Retāk

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Hiperlipidēmija

Retāk

Hiperurikēmija

Retāk

Hipokaliēmija

Bieži

Hiponatriēmija

Retāk

Psihiskie

traucējumi

Depresija

Retāk

Trauksme

Reti

Bezmiegs/miega traucējumi

Retāk

Garastāvokļa pārmaiņas

Retāk

Apjukums

Reti

Nervu sistēmas

traucējumi

Koordinācijas traucējumi

Retāk

Reibonis

Retāk

Bieži

Reibonis, mainot pozu

Retāk

Garšas sajūtas traucējumi

Retāk

Ekstrapiramidāli traucējumi

Nav zināmi

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Hipertonija

Ļoti reti

Parestēzija

Retāk

Retāk

Perifēra neiropātija,

neiropātija

Ļoti reti

Miegainība

Retāk

Bieži

Ģībonis

Retāk

Trīce

Retāk

Hipoestēzija

Retāk

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Reti

Retāk

Redzes pasliktināšanās

Retāk

Retāk

Ausu un labirinta

bojājumi

Džinkstēšana ausīs

Reti

Retāk

Reibonis

Retāk

Retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

Sirdsklauves

Retāk

Bieži

Ģībonis

Reti

Tahikardija

Retāk

Aritmijas (tai skaitā

bradikardija, ventrikulāra

tahikardija un

priekškambaru mirgošana)

Ļoti reti

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Pietvīkums

Bieži

Hipotensija

Reti

Retāk

Ortostatiska hipotensija

Retāk

Vaskulīts

Ļoti reti

Nav zināms

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un

videnes slimības

Klepus

Retāk

Ļoti reti

Retāk

Elpas trūkums

Retāk

Sāpes balsenes un rīkles daļā

Retāk

Rinīts

Retāk

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Diskomforta sajūta vēderā,

sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Bieži

Retāk

Vēdera izejas pārmaiņas

Retāk

Aizcietējums

Retāk

Caureja

Retāk

Retāk

Sausuma sajūta mutē

Retāk

Retāk

Dispepsija

Retāk

Gastrīts

Ļoti reti

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Pankreatīts

Ļoti reti

Vemšana

Retāk

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Izmainīti aknu funkcionālie

testi, ieskaitot bilirubīna

līmeņa paaugstināšanos

asinīs

Ļoti reti*

Nav zināms

Hepatīts

Ļoti reti

Intrahepātiska holestāze,

dzelte

Ļoti reti

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Alopēcija

Retāk

Angioedēma

Ļoti reti

Nav zināms

Bullozs dermatīts

Nav zināms

Eritēma

Retāk

Erythema multiforme

Ļoti reti

Eksantēma

Reti

Retāk

Hiperhidroze

Reti

Retāk

Fotosensibilizācijas reakcija

Retāk

Nieze

Reti

Retāk

Nav zināms

Purpura

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Nav zināms

Ādas krāsas pārmaiņas

Retāk

Nātrene un cita veida

izsitumi

Ļoti reti

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

Stīvena-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Toksiska epidermas

nekrolīze

Nav zināms

Kvinkes tūska

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas

bojājumi

Artralģija

Retāk

Retāk

Muguras sāpes

Retāk

Retāk

Locītavu pietūkšana

Retāk

Muskuļu spazmas

Reti

Retāk

Mialģija

Retāk

Nav zināms

Potīšu pietūkums

Bieži

Smaguma sajūta

Reti

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Kreatinīna līmeņa

paaugstināšanās asinīs

Nav zināms

Urinēšanas traucējumi

Retāk

Niktūrija

Retāk

Polakiūrija

Reti

Retāk

Poliūrija

Reti

Nieru mazspēja un darbības

traucējumi

Nav zināms

Reproduktīvās

sistēmas

traucejumi un

krūts slimības

Impotence

Retāk

Erektilā disfunkcija

Reti

Ginekomastija

Retāk

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Retāk

Diskomforts, savārgums

Retāk

Nespēks

Bieži

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Bieži

Pietvīkums, karstuma viļņi

Bieži

Nekardiālas sāpes krūtīs

Retāk

Tūska

Bieži

Bieži

Perifēra tūska

Bieži

Sāpes

Retāk

Tūska, kas pēc piespiešanas

veido bedrīti,

Bieži

Izmeklējumi

Paaugstināts kālija līmenis

asinīs

Nav zināms

Ķermeņa masas

palielināšanās

Retāk

Ķermeņa masas mazināšanās

Retāk

Galvenokārt saistīts ar holestāzi

Papildu informācija par kombināciju

Perifērā tūska, labi pazīstama amlodipīna blakusparādība, kopumā biežāk tika novērota pacientiem,

kuri saņēma tikai amlodipīnu, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma amlodipīna/valsartāna

kombināciju. Dubultmaskētos kontrolētos klīniskajos pētījumos perifēras tūskas sastopamības biežums

atkarībā no devas bija sekojošs:

% pacientu, kuriem novēroja

perifēro tūsku

Valsartāns (mg)

Amlodipīns

(mg)

10,3

Vidējā perifērās tūskas sastopamība visām amlodipīna/valsartāna kombinācijas devām bija 5,1%.

Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām

Nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot kādu no atsevišķām vielām (valsartānu

vai amlodipīnu), var rasties arī, lietojot amlodipīnu/valsartānu, pat ja tās nav novērotas ar šo preparātu

veiktos klīniskos pētījumos vai pēcreģistrācijas periodā.

Amlodipīns

Bieži

Miegainība, galvas reibšana, sirdsklauves, sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu

pietūkums.

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers), depresija, tremors, disgeizija,

ģībonis, hipoestēzija, redzes traucējumi (tostarp diplopija), džinkstoņa ausīs,

hipotensija, elpas trūkums, rinīts, vemšana, dispepsija, alopēcija, purpura, ādas

krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze, eksantēma, mialģija, muskuļu krampji, sāpes,

urinācijas traucējumi, bieža urinācija, impotence, ginekomastija, sāpes krūtīs,

savārgums, pieņemšanās svarā, svara zudums.

Reti

Apjukums.

Ļoti reti

Leikopēnija, trombocitopēnija, alerģiskas reakcijas, hiperglikēmija, hipertonija,

perifēra neiropātija, miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra

tahikardija un atriju fibrilācija), vaskulīts, pankreatīts, gastrīts, smaganu

hiperplāzija, hepatīts, dzelte, paaugstināts aknu enzīmu līmenis*, angioneirotiskā

tūska, multiformā eritēma, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona

sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija.

* galvenokārt saistīts ar holestāzi

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Valsartāns

Nav zināms

Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta līmeņa pazemināšanās,

neitropēnija, trombocitopēnija, kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, aknu

funkcionālo rādītāju palielināšanās, tai skaitā bilirubīna līmeņa paaugstināšanās

serumā, nieru mazspēja un funkciju traucējumi, kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

serumā, angioedēma, mialģija, vaskulīts, paaugstināta jutība, tai skaitā seruma

slimība.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Pieredzes par amlodipīna/valsartānapārdozēšanu nav. Galvenais valsartāna pārdozēšanas simptoms,

iespējams, ir izteikta hipotensija ar reiboni. Amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru

vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku

hipotensiju līdz šokam, ietverot šoku ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja zāles ieņemtas nesen, var apsvērt vemšanas ierosināšanu vai kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka

aktivētās ogles lietošana veseliem brīvprātīgiem tūlīt vai divas stundas pēc amlodipīna ieņemšanas

nozīmīgi samazina amlodipīna uzsūkšanos. Klīniski nozīmīgas amlodipīna/valsartāna izraisītas

hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva kardiovaskulāras sistēmas uzturēšana, tostarp bieža

sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana

cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanā var

izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija

glukonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanu.

Ne valsartānu, ne amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu; angiotenzīna II

antagonisti, kombinācijas; angiotenzīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods:

C09DB01

Amlodipine/Valsartan Mylan apvieno divus antihipertensīvos līdzekļus ar komplementāru mehānismu

asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder pie kalcija antagonistu

grupas, valsartāns pieder pie angiotenzīna II antagonistu grupas zālēm. Šo vielu kombinācijai piemīt

papildinoša antihipertensīvā ietekme, samazinot asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Amlodipīns/Valsartāns

Amlodipīna un valsartāna kombinācija rada ar devu saistītu asinsspiediena samazināšanos terapeitisko

devu diapazonā. Kombinācijas vienas devas antihipertensīvā ietekme saglabājās 24 stundas.

Placebo kontrolēti pētījumi

Vairāk nekā 1 400 hipertensijas slimnieku saņēma amlodipīnu/valsartānureizi dienā divos placebo

kontrolētos pētījumos. Tika iesaistīti pieaugušie ar vieglu vai vidēji smagu nekomplicētu esenciālu

hipertensiju (vidējais diastoliskais asinsspiediens sēdus

95 un <110 mm Hg). Pacienti ar augstu

kardiovaskulāro risku – sirds mazspēju, 1. tipa un slikti kontrolētu 2. tipa cukura diabētu un miokarda

infarktu vai insultu anamnēzē pēdējā gada laikā – netika iekļauti.

Aktīvi kontrolēti pētījumi ar pacientiem, kuriem zāļu lietošana monoterapijā neizraisīja atbildreakciju

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, ar aktīvu vielu kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā

pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar 160 mg valsartāna, konstatēja

asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus <90 mm Hg pētījuma

beigās) 75% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, un 62% pacientu, kas ārstēti

ar amlodipīnu/valsartānu 5 mg/160 mg, salīdzinot ar 53% pacientu, kas turpināja lietot 160 mg

valsartāna. Pievienojot 10 mg un 5 mg amlodipīna, konstatēja papildu sistoliskā/diastoliskā

asinsspiediena pazemināšanos par attiecīgi 6,0/4,8 mm Hg un 3,9/2,9 mm Hg, salīdzinot ar

pacientiem, kas turpināja lietot tikai 160 mg valsartāna.

Daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, ar aktīvu vielu kontrolētā, paralēlu grupu pētījumā

pacientiem, kam asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar 10 mg amlodipīna, konstatēja

asinsspiediena normalizēšanos (minimālais diastoliskais asinsspiediens sēdus <90 mm Hg pētījuma

beigās) 78% pacientu, kas ārstēti ar amlodipīnu/valsartānu 10 mg/160 mg, salīdzinot ar 67% pacientu,

kas turpināja lietot 10 mg amlodipīna. Pievienojot 160 mg valsartāna, konstatēja papildu

sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par 2,9/2,1 mm Hg, salīdzinot ar pacientiem, kas

turpināja lietot tikai10 mg amlodipīna.

Amlodipīnu/valsartānu pētīja arī ar aktīvu vielu kontrolētā pētījumā 130 hipertensijas slimniekiem ar

vidējo diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī ≥110 mm Hg un <120 mm Hg. Šajā pētījumā

(sākotnējais asinsspiediens 171/113 mm Hg) amlodipīna/valsartāna lietošanas shēma pa 5 mg/160 mg,

titrējot devu līdz 10 mg/160 mg, samazināja asinsspiedienu sēdus stāvoklī par 36/29 mm Hg,

salīdzinot ar 32/28 mm Hg, lietojot lizinoprilu/hidrohlortiazīdu 10 mg/12,5 mg un titrējot devu līdz

20 mg/12,5 mg.

Divos ilgstošos novērošanas pētījumos amlodipīna/valsartāna ietekme saglabājās ilgāk nekā gadu.

Pēkšņa amlodipīna/valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar strauju asinsspiediena

palielināšanos.

Vecums, dzimums, rase vai ķermeņa masas indekss (≥30 kg/m

, <30 kg/m

) neietekmē atbildreakciju

pret amlodipīnu/valsartānu.

Amlodipīns/valsartāns nav pētīts nevienai citai pacientu populācijai, izņemot hipertensijas slimniekus.

Valsartāns ir pētīts pacientiem ar pārciestu miokarda infarktu un sirds mazspēju. Amlodipīns ir pētīts

pacientiem ar hronisku, stabilu stenokardiju, vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu

koronāro sirds slimību.

Amlodipīns

Amlodipine/Valsartan Mylan sastāvā esošais amlodipīns nomāc kalcija jonu transmembrāno iekļūšanu

sirds un asinsvadu gludajos muskuļos. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša

relaksējoša ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot perifērās asinsvadu pretestības un

asinsspiediena mazināšanos. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna,

gan ne-dihidropiridīna saistīšanās vietām. Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras saraušanās

process ir atkarīgs no ekstracelulāro kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu

kanāliem.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, kā

rezultātā samazinās asinsspiediens guļus un stāvus stāvoklī. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena

samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņas.

Koncentrācija plazmā korelē ar ietekmi gan jauniem, gan gados veciem pacientiem.

Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas izraisīja nieru

asinsvadu pretestības samazināšanos un glomerulārās filtrācijas ātruma un efektīvas plazmas plūsmas

nierēs palielināšanos, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.

Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus

miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru funkciju, kas

ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes

uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Lietojot terapeitiskās devās

veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, hemodinamikas pētījumos amlodipīns neizraisīja negatīvu

inotropisku ietekmi, pat lietojot vienlaikus ar beta blokatoriem cilvēkiem.

Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem un

cilvēkiem. Klīniskos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar beta blokatoriem pacientiem

ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskiem

raksturlielumiem.

Lietošana pacientiem ar hipertensiju

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “

Antihypertensive and

Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial

” (ALLHAT) (Antihipertensīva un lipīdu

līmeni pazeminoša terapija sirdslēkmes novēršanai) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai:

amlodipīna 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE inhibitors)

kā pirmās rindas līdzekļi ar tiazīdu grupas diurētikām, hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no vieglas līdz

smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas pacienti vecāki par 55 gadiem, kuri tika novēroti vidēji

4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: bijis

miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā) vai dokumentēta

aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta

blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrammas vai

ehokardiogrāfijas diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts. Primārais

mērķa kritērijs amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās: riska

attiecība (RA) 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Sekundāru mērķa kritēriju izvērtēšanas rezultātā sirds

mazspējas rašanās biežums (sastāvdaļa no kombinēta kardiovaskulāra mērķa kritērija) bija ievērojami

augstāks amlodipīna grupā, nekā salīdzinot ar hlortalidona grupu (10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RA

1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda iemesla mirstības rādītāji amlodipīna terapijas

grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA 0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Valsartāns

Valsartāns ir pēc iekšķīgas lietošanas aktīvs, spēcīgs un specifisks angiotenzīna II receptoru

antagonists. Tas selektīvi ietekmē AT

apakštipa receptorus, kas nodrošina zināmo angiotenzīna II

ietekmi. Palielināts angiotenzīna II līmenis plazmā pēc AT

receptoru blokādes ar valsartānu var

stimulēt nebloķētos AT

apakštipa receptorus, kas līdzsvaro AT

receptoru ietekmi. Valsartānam

nepiemīt daļēja agonistiska ietekme uz AT

receptoriem un tam ir daudz lielāka (aptuveni

20 000 reižu) afinitāte pret AT

receptoriem nekā pret AT

receptoriem.

Valsartāns nenomāc AKE, ko sauc arī par kinināzi II, kas pārvērš angiotenzīnu I par angiotenzīnu II

un sadala bradikinīnu. Tā kā angiotenzīna II antagonistiem nav raksturīga ietekme uz AKE un

bradikinīna vai P vielas iedarbības pastiprināšanās, tiem nav raksturīga arī saistība ar klepu. Klīniskos

pētījumos, salīdzinot valsartānu ar AKE inhibitoru, sausa klepus sastopamība ar valsartānu ārstētiem

pacientiem bija nozīmīgi (p<0,05) zemāka nekā ar AKE inhibitoru ārstētiem (attiecīgi 2,6% pret

7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kam anamnēzē ir sauss klepus AKE inhibitora terapijas laikā,

19,5% pētījuma dalībnieku, kas saņēma valsartānu, un 19,0% dalībnieku, kas saņēma tiazīdu diurētiku,

radās klepus, salīdzinot ar 68,5% ar AKE inhibitoru ārstēto pacientu (p<0,05). Valsartāns nesaistās ar

citiem hormonu receptoriem vai jonu kanāliem, kam ir zināma nozīme kardiovaskulārā regulācijā, un

nebloķē tos.

Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos, neietekmējot

pulsu.

Lielākai daļai pacientu pēc vienas devas iekšķīgas lietošanas antihipertensīvā iedarbība sākas 2 stundu

laikā, un maksimālais asinsspiediena kritums tiek sasniegts 4-6 stundu laikā. Antihipertensīvā

iedarbība saglabājas 24 stundas pēc lietošanas. Atkārtotas lietošanas laikā maksimālo asinsspiediena

samazinājumu ar kādu devu parasti sasniedz 2-4 nedēļu laikā, un tas saglabājas ilgstošas terapijas

laikā. Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas “atsitiena fenomenu” vai

citām nevēlamām klīniskām reakcijām.

Citi: renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos (ONTARGET [

ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial

] un VA NEPHRON-D [

The Veterans

Affairs Nephropathy in Diabetes

]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II

receptoru blokatoru (ARB).

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādītiem mērķorgānu bojājumiem. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem (ARB).

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru bloķētājus (ARB) nedrīkst vienlaicīgi lietot

pacientiem ar diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ALTITUDE (

Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints

bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar

AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru bloķētāju (ARB) pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un

hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika

priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Linearitāte

Amlodipīnam un valsartānam piemīt lineāra farmakokinētika.

Amlodipīns/Valsartāns

Pēc iekšķīgas amlodipīna/valsartāna lietošanas valsartāna un amlodipīna maksimālā koncentrācija

plazmā tiek sasniegta attiecīgi 3 un 6-8 stundu laikā. Amlodipīna/valsartāna uzsūkšanās ātrums un

apjoms ir līdzvērtīgs valsartāna un amlodipīna biopieejamībai, lietojot atsevišķu tablešu veidā.

Amlodipīns

Uzsūkšanās:

pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā

koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%.

Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.

Izkliede:

izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg.

In vitro

pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni

97,5% cirkulējošo zāļu ir saistītas ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija:

aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem

metabolītiem.

Eliminācija:

amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir

aptuveni 30-50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas

7-8 dienas. 10% oriģinālā amlodipīna un 60% amlodipīna metabolītu izdalās ar urīnu.

Valsartāns

Uzsūkšanās:

pēc tikai valsartāna iekšķīgas lietošanas valsartāna maksimālā koncentrācija plazmā tiek

sasniegta 2-4 stundu laikā. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs samazina valsartāna

iedarbību (nosakot pēc AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (C

) par

aptuveni 50%, lai gan aptuveni 8 h pēc devas ieņemšanas valsartāna koncentrācija plazmā grupās, kas

zāles lietoja pēc ēšanas un tukšā dūšā, ir līdzīga. Tomēr šī AUC samazināšanās nav vērojama

vienlaikus ar klīniski nozīmīgu terapeitiskās iedarbības samazināšanos, tādēļ valsartānu var lietot

ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Izkliede:

valsartāna izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos pēc intravenozas ievades ir aptuveni 17 litri,

kas liecina, ka valsartāns audos plaši neizkliedējas. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumiem

(94-97%), galvenokārt seruma albumīnu.

Biotransformācija:

valsartāns netiek pārveidots lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti

metabolītu veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā mazā koncentrācijā (mazāk nekā 10% no

valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija:

valsartānam piemīt multieksponenciāla rakstura kinētika (t

½α

<1 h un t

½ß

aptuveni 9 h).

Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt ar izkārnījumiem (aptuveni 83% devas) un urīnu (aptuveni 13%

devas), galvenokārt nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades valsartāna plazmas klīrenss ir

aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā klīrensa). Valsartāna pusperiods

ir 6 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (jaunāki par 18 gadiem)

Dati par farmakokinētiku bērniem nav pieejami.

Gados veci cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai plazmā jauniem un gados veciem

pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence mazināties, izraisot

zemlīknes laukuma (AUC) un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Valsartāna sistēmiskā ietekme

AUC gados vecākiem cilvēkiem ir par 70% augstāka nekā gados jaunākiem cilvēkiem, tādēļ

paaugstinot devu jāievēro piesardzība.

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē. Kā sagaidāms

savienojumam, kura nieru klīrenss ir tikai 30% no kopējā plazmas klīrensa, sakarību starp nieru

darbību un valsartāna sistēmisko iedarbību nekonstatēja.

Aknu darbības traucējumi

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā AUC

palielinās par aptuveni 40-60%. Caurmērā pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hronisku aknu

slimību valsartāna ietekme (nosakot pēc AUC vērtībām) ir divreiz lielāka nekā veseliem brīvprātīgiem

(līdzīga vecuma, dzimuma un ķermeņa masas cilvēkiem). Pacientiem ar aknu slimību jāievēro

piesardzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Amlodipīns/Valsartāns

Blakusparādības, kas novērotas pētījumos ar dzīvniekiem ar iespējamu klīnisku nozīmi bija šādas:

histopatoloģiskas kuņģa dziedzeru iekaisuma pazīmes novēroja žurku tēviņiem, ja iedarbība aptuveni

1,9 (valsartāns) un 2,6 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas – 160 mg valsartāna un 10 mg

amlodipīna. Pie augstākas iedarbības konstatēja čūlas un erozijas kuņģa gļotādā gan mātītēm, gan

tēviņiem. Līdzīgas pārmaiņas novēroja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes

pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Palielinātu nieru kanāliņu bazofīlijas/hialinizācijas, dilatācijas un cilindru sastopamību un smaguma

pakāpi, kā arī intersticiālu limfocītu iekaisumu un arteriolu medijas hipertrofiju konstatēja, ja iedarbība

8-13 (valsartāns) un 7-8 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg

amlodipīna. Līdzīgas pārmaiņas konstatēja valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 8,5-11,0 reizes

pārsniedz valsartāna klīnisko devu 160 mg).

Embrija-augļa attīstības pētījumā ar žurkām palielinātu paplašinātu urīnvadu, krūšu kaula anomāliju

un nepārkaulojušos priekšķepu falangu biežuma palielināšanos konstatēja, ja iedarbība aptuveni

12 (valsartāns) un 10 (amlodipīns) reizes pārsniedza klīniskās devas 160 mg valsartāna un 10 mg

amlodipīna. Paplašinātus urīnvadus konstatēja arī valsartāna monoterapijas grupā (iedarbība 12 reizes

pārsniedz klīniskās devas 160 mg valsartāna iedarbību). Šajā pētījumā konstatēja tikai nelielas

toksicitātes pazīmes mātītei (mērens ķermeņa masas samazinājums). Konstatēja, ka līmenis bez

ietekmes attiecībā uz attīstību bija 3 (valsartāns) un 4 (amlodipīns) reizes lielāks par klīnisko ietekmi

(vērtējot pēc AUC).

Atsevišķiem savienojumiem mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības nav

konstatētas.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas

dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par

maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā

līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot

uz mg/m

), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi

tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz

mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā,

kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenitāte, mutaģenitāte

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā,

karcinoģenitātes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm

atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m

) bija tuvu augstākai

panesamai devai pelēm, bet ne žurkām.

Pētījumi par mutaģenitāti neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Valsartāns

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina

par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām, lietojot matītēm toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūtniecības pēdējā trimestra un laktācijas

periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un

neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt

4.6 apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz

maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m

(aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo

devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām

izraisīja sarkano asinsķermenīšu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) samazināšanos un

nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu urīnvielas slāpekļa koncentrāciju asinīs un nieru

urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā)

apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m

(aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Salīdzināmas devas lietojot pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs,

kur izmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, ieskaitot palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju.

Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas

izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot

ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/80 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols:

Mikrokristāliska celuloze

Krospovidons

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 8000

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Amlodipine/Valsartan Mylan 5 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols:

Mikrokristāliska celuloze

Krospovidons

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Dzeltenais dzelzs oksīds

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 8000

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Amlodipine/Valsartan Mylan 10 mg/160 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols:

Mikrokristāliska celuloze

Krospovidons

Magnija stearāts

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 8000

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Attiecas uz pudelītes iepakojumu:

pēc pirmās atvēršanas izlietot 100 dienu laikā.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PHTFE blisteri.

Iepakojuma lielumi: 14, 14x1 (viena deva), 28, 28x1 (viena deva), 30x1 (viena deva), 56, 56x1 (viena

deva), 90x1 (viena deva), 98 vai 98x1 (viena deva) apvalkotās tabletes.

Balta augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudele ar baltu, necaurspīdīgu polipropilēna vāciņu un

alumīnija aizdari.

Iepakojuma lielumi: 28, 56 vai 98 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Mylan S.A.S.

117 Allée des Parcs

69800 Saint Priest

Francija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/16/1092/001

EU/1/16/1092/002

EU/1/16/1092/003

EU/1/16/1092/004

EU/1/16/1092/005

EU/1/16/1092/006

EU/1/16/1092/007

EU/1/16/1092/008

EU/1/16/1092/009

EU/1/16/1092/010

EU/1/16/1092/011

EU/1/16/1092/012

EU/1/16/1092/013

EU/1/16/1092/014

EU/1/16/1092/015

EU/1/16/1092/016

EU/1/16/1092/017

EU/1/16/1092/018

EU/1/16/1092/019

EU/1/16/1092/020

EU/1/16/1092/021

EU/1/16/1092/022

EU/1/16/1092/023

EU/1/16/1092/024

EU/1/16/1092/025

EU/1/16/1092/026

EU/1/16/1092/027

EU/1/16/1092/028

EU/1/16/1092/029

EU/1/16/1092/030

EU/1/16/1092/031

EU/1/16/1092/032

EU/1/16/1092/033

EU/1/16/1092/034

EU/1/16/1092/035

EU/1/16/1092/036

EU/1/16/1092/037

EU/1/16/1092/038

EU/1/16/1092/039

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 22. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

EMA/78333/2016

EMEA/H/C/004037

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Amlodipine/Valsartan Mylan

amlodipīns/valsartāns

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Amlodipine/Valsartan Mylan.

Tajā ir paskaidrots, kā aģentūra ir novērtējusi šīs zāles, lai ieteiktu tās reģistrēt Eiropas Savienībā un

sniegtu lietošanas nosacījumus. Tas nav paredzēts kā praktiski ieteikumi par Amlodipine/Valsartan

Mylan lietošanu.

Lai iegūtu praktisku informāciju par Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanu, pacientiem jāizlasa zāļu

lietošanas instrukcija vai jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir Amlodipine/Valsartan Mylan un kāpēc tās lieto?

Amlodipine/Valsartan Mylan lieto pacientiem ar esenciālo hipertensiju (augstu asinsspiedienu), ko

nevar atbilstoši kontrolēt, lietojot amlodipīnu vai valsartānu atsevišķi. „Esenciāla” nozīmē, ka

hipertensijas cēlonis nav zināms.

Amlodipine/Valsartan Mylan satur divas aktīvās vielas — amlodipīnu un valsartānu. Tās ir „ģenēriskas

zāles”. Tas nozīmē, ka Amlodipine/Valsartan Mylan ir līdzīgas „atsauces zālēm”, kas jau ir reģistrētas

Eiropas Savienībā (ES) ar nosaukumu Exforge. Sīkāka informācija par ģenēriskām zālēm ir atrodama

jautājumu un atbilžu dokumentā šeit.

Kā lieto Amlodipine/Valsartan Mylan?

Amlodipine/Valsartan Mylan ir pieejamas tablešu veidā (5 mg amlodipīna un 80 mg valsartāna; 5 mg

amlodipīna un 160 mg valsartāna; 10 mg amlodipīna un 160 mg valsartāna). Lietot pa vienai tabletei

iekšķīgi vienu reizi dienā, uzdzerot ūdeni. Pirms pārejas uz kombinācijas tableti, pacientam ieteicams

ieņemt valsartānu un amlodipīnu atsevišķu tablešu vai kapsulu veidā. Lietojamās tabletes stiprums ir

atkarīgs no amlodipīna vai valsartāna devām, ko pacients lietojis pirms tam.

Šis zāles var iegādāties tikai pret recepti.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Amlodipine/Valsartan Mylan darbojas?

Amlodipine/Valsartan Mylan satur divas aktīvās vielas — amlodipīnu un valsartānu. Abas vielas ir

prethipertensijas zāles, kas atsevišķi pieejamas Eiropas Savienībā (ES) kopš 20. gadsimta 90.–to gadu

vidus. Asinsspiediena pazemināšanā tās darbojas līdzīgi, ļaujot asinsvadiem atslābt. Pazeminot

asinsspiedienu, samazinās augsta asinsspiediena izraisīto bojājumu, piemēram, insulta risks.

Amlodipīns ir kalcija kanālu bloķētājs. Tas bloķē speciālus kanālus uz šūnu virsmas, pa kuriem kalcijs

parasti iekļūst šūnās. Kad kalcijs iekļūst asinsvadu sieniņu muskuļu šūnās, notiek saraušanās.

Samazinot kalcija ieplūdi šūnās, amlodipīns novērš šo šūnu saraušanos, un tas palīdz atslābināt

asinsvadus.

Valsartāns ir „angiotenzīna II receptora antagonists”, tātad, organismā tas bloķē hormona

angiotenzīna II darbību. Angiotenzīns II ir spēcīgs asinsvadu vazokonstriktors (viela, kas sašaurina

asinsvadus). Bloķējot receptorus, kuriem parasti piesaistās angiotenzīns II, valsartāns pārtrauc šā

hormona iedarbību, izraisot asinsvadu paplašināšanos.

Kā noritēja Amlodipine/Valsartan Mylan izpēte?

Tā kā Amlodipine/Valsartan Mylan ir ģenēriskas zāles, pētījumos veica tikai testus, lai pierādītu, ka šīs

zāles un atsauces zāles Exforge ir bioekvivalentas. Divas zāles ir bioekvivalentas, ja tās organismā

veido identisku aktīvās vielas līmeni.

Kāda ir Amlodipine/Valsartan Mylan ieguvumu un riska attiecība?

Tā kā Amlodipine/Valsartan Mylan ir ģenēriskas zāles un bioekvivalentas atsauces zālēm, to ieguvumu

un riska attiecību uzskata par līdzvērtīgu atsauces zāļu ieguvumu un riska attiecībai.

Kāpēc Amlodipine/Valsartan Mylan tika apstiprinātas?

Aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) secināja, ka saskaņā ar ES prasībām

Amlodipine/Valsartan Mylan ir pierādīta kvalitātes līdzvērtība un bioekvivalence. Tāpēc CHMP uzskatīja,

ka, tāpat kā Exforge gadījumā, ieguvumi pārsniedz identificēto risku. Komiteja ieteica

Amlodipine/Valsartan Mylan apstiprināt lietošanai ES.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Amlodipine/Valsartan

Mylan lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Amlodipine/Valsartan Mylan lietošanu, ir izstrādāts riska

pārvaldības plāns. Pamatojoties uz šo plānu, Amlodipine/Valsartan Mylan zāļu aprakstā ietverta

drošuma informācija, kā arī lietošanas instrukcija, tostarp attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

Cita informācija par Amlodipine/Valsartan Mylan

Pilns Amlodipine/Valsartan Mylan EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa

vietnē. ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/European public assessment reports. Plašāka

informācija par ārstēšanu ar Amlodipine/Valsartan Mylan atrodama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī

ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Arī pilns atsauces zāļu EPAR teksts pieejams aģentūras tīmekļa vietnē.

Amlodipine/Valsartan Mylan

EMA/78333/2016

2. lappuse no 2

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju