Amlodipine/Atorvastatin Krka 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

25-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

25-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Amlodipinum, Atorvastatinum
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C10BX03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Amlodipinum, Atorvastatinum
Deva:
5 mg/10 mg
Zāļu forma:
Apvalkotās tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija numurs:
14-0132

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Amlodipine/Atorvastatin Krka 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Atorvastatin Krka 10 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Amlodipinum/Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Amlodipine/Atorvastatin Krka un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošanas

Kā lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Amlodipine/Atorvastatin Krka

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Amlodipine/Atorvastatin Krka un kādam nolūkam tās lieto

Amlodipine/Atorvastatin Krka tiek lietots, lai novērstu kardiovaskulārus notikumus (piemēram,

stenokardiju, sirdslēkmi) pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuriem ir vēl citi kardiovaskulārā

riska faktori, kā smēķēšana, palielināts ķermeņa svars, sirds slimības gadījumi ģimenē vai diabēts. Šie

riska faktori kopā ar augstu asinsspiedienu pacientiem paaugstina kardiovaskulāro notikumu risku.

Amlodipine/Atorvastatin Krka ir zāles, kas satur divas aktīvās vielas: amlodipīnu (kalcija antagonists)

un atorvastatīnu (statīns), un tas tiek lietots gadījumos, kad Jūsu ārsts ir izvērtējis abu zāļu lietošanas

nepieciešamību. Amlodipīnu lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu (hipertensiju), un atorvastatīns

samazina holesterīna līmeni.

Augsts asinsspiediens (hipertensija) ir klīnisks stāvoklis, kad regulāri tiek konstatēts ļoti augsts

asinsspiediens, un tas ir viens no kardiovaskulāro notikumu (stenokardijas, sirdslēkmes, triekas) riska

faktoriem.

Holesterīns ir dabīga viela organismā, kas nepieciešama normālai augšanai. Taču, ja holesterīna

līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, palielina asins trombu

veidošanās un kardiovaskulāro notikumu risku. Tas ir viens no biežākajiem sirds slimību cēloņiem.

2.

Kas Jums jāzina pirms Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošanas

Nelietojiet Amlodipine/Atorvastatin Krka šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret amlodipīnu vai atorvastatīnu, vai jebkuru citu kalcija kanālu blokatoru,

ja Jums ir alerģija pret kādu citu šo zāļu sastāvdaļu (uzskaitītas lietošanas instrukcijas beigās),

ja Jums pašlaik ir slimība, kas ietekmē aknas (ja Jums agrāk ir bijusi slimība, kas ietekmē aknas,

skatīt tālāk apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),

ja Jums jebkad ir bijušas neizskaidrojamas novirzes asinsanalīzēs, kas parāda aknu funkciju,

ja Jūs esat grūtniece, plānojat grūtniecību vai barojat bērnu ar krūti,

ja Jūs lietojat kādu no sekojošām zālēm: ketokonazolu, itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu vai

mikožu infekciju ārstēšanai), telitromicīnu (antibiotisks līdzeklis),

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija),

ja Jums ir sirds vārstuļa sašaurinājums (aortāla stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu

sirds nespēj pietiekošā daudzuma piegādāt asinis ķermenim),

ja Jūs pēc sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir nieru darbības traucējumi,

ja Jums ir samazināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoze),

ja Jums ir bijušas atkārtotas vai arī neizskaidrojamas izcelsmes smeldzoša rakstura muskuļu

sāpes vai sāpes, vai Jūsu vai ģimenes anamnēzē ir iedzimtas muskuļu slimības. Pastāstiet savam

ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Var būt nepieciešami papildu

testi un zāles, lai to diagnosticētu un ārstētu.

ja Jums iepriekš bijušas problēmas ar muskuļiem, ārstējoties ar citām holesterīnu (lipīdu)

pazeminošām zālēm (piem., citiem statīniem vai zālēm, ko sauc par fibrātiem),

ja Jūs regulāri lietojat daudz alkohola,

ja Jums agrāk ir bijusi slimība, kas ietekmē Jūsu aknas,

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem,

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs vai Jums ir saglabājušies nelieli

šķidruma norobežojumi smadzenēs no agrākiem insultiem,

ja lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis iekšķīgi vai saņēmis injekcijas veidā zāles, ko sauc

par fuzidīnskābi (zāles pret bakteriālu infekciju). Fuzidīnskābes un Amlodipine/Atorvastatin

Krka vienlaicīga lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi).

Pirms Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošanas pārrunājiet ar ārstu vai farmaceitu

ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja.

Ja kāds no šiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asinsanalīzi pirms ārstēšanās

ar Amlodipine/Atorvastatin Krka un varbūt arī tās laikā, lai laikus pamanītu blakusparādību risku

saistībā ar muskuļu bojājumu. Zināms, ka muskuļu bojājuma paaugstināts risks, piemēram,

rabdomiolīze, ir gadījumos, kad vienlaikus tiek lietotas noteiktas zāles (skatīt „Citas zāles un

Amlodipine/Atorvastatin Krka”).

Ja Jums ir cukura diabēts vai cukura diabēta rašanās risks, šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi

uzraudzīs. Ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekā ķermeņa masa un augsts

asinsspiediens, Jums ir iespējams cukura diabēta risks.

Bērni un pusaudži

Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Citas zāles un Amlodipine/Atorvastatin Krka

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Ir dažas zāles, kuras var mijiedarboties ar Amlodipine/Atorvastatin Krka. Šis mijiedarbības

veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību risku

vai arī to smaguma pakāpi, ieskaitot muskuļu masas zudumu, ko sauc par rabdomiolīzi un miopātiju

(aprakstīti 4. punktā):

dažas antibiotikas, piem., rifampicīns, makrolīdu antibiotikas, piemēram, eritromicīns,

klaritromicīns, telitromicīns, fuzidīnskābe; vai dažas zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai,

piemēram, ketokonazols, itrakonazols,

zāles, kas regulē holesterīna līmeni: fibrāti (piem., gemfibrozils) vai holestipols,

zāles, kas regulē sirds ritmu, piemēram, amiodarons, diltiazems un verapamils,

zāles, ko lieto krampju novēršanai, piem., karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns,

primidons,

zāles, ko lieto, lai ietekmētu imūnsistēmas darbību, piem., ciklosporīns un takrolims,

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, kā ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs,

tipranavīra/ritonavīra kombinācija, nelfinavīrs,

dažas zāles, ko lieto C hepatīta ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs,

zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai, piem., nefazodons un imipramīns,

zāles, ko lieto psihisko slimību ārstēšanai, piem., neiroleptiskie līdzekļi,

zāles, ko lieto sirds mazspējas ārstēšanai, piem., bēta blokatori,

zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai, piem. angiotensīna II antagonisti, AKE

inhibitori, verapamils un diurētiskie līdzekļi,

alfa blokatori, ko lieto augsta asinsspiediena un prostatas ārstēšanai,

citas zāles, kuras mijiedarbojas ar Amlodipine/Atorvastatin Krka, tai skaitā ezetimibs (pazemina

holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi,

stiripentols (pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu

ārstēšanai), fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai),antacīdie līdzekļi

(alumīniju un magniju saturošie līdzekļi gremošanas traucējumu novēršanai) un boceprevīrs

(aknu slimību, kā C hepatīta ārstēšanai),

amifostīns (lieto vēža ārstēšanai),

sildenafils (erektīlās disfunkcijas ārstēšanai),

dantrolēns un baklofēns (muskuļu relaksanti),

steroīdi,

ciklosporīns (imūnsupresants),

asinszāli saturošas bezrecepšu zāles

ja Jums bakteriālu infekciju ārstēšanai jālieto iekšķīgi fuzidīnskābe, Jums uz laiku būs

jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Ārsts Jums pateiks, kad varēsiet atsākt lietot

Amlodipine/Atorvastatin Krka. Amlodipine/Atorvastatin Krka un fuzidīnskābes lietošana retos

gadījumos var izraisīt muskuļu vājumu, jūtīgumu vai sāpes (rabdomiolīze). Sīkāku informāciju

par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā.

Ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, Amlodipine/Atorvastatin Krka var

vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot bezrecepšu zāles.

Amlodipine/Atorvastatin Krka kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Amlodipine/Atorvastatin Krka var lietot jebkurā dienas laikā, ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk kā vienu vai divas glāzes greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums greipfrūtu sulas

var izmainīt Amlodipine/Atorvastatin Krka iedarbību.

Alkohols

Nedzeriet pārāk daudz alkohola, kamēr lietojat Amlodipine/Atorvastatin Krka. Sīkāku informāciju

skatīt apakšpunktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Amlodipine/Atorvastatin Krka, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti vai arī Jūs plānojat

grūtniecību. Sievietēm dzemdētspējīgā vecumā Amlodipine/Atorvastatin Krka vai citu zāļu lietošanas

laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode. Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus vai nelietojiet mehānismus, ja pēc zāļu lietošanas Jums reibst galva.

3.

Kā lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Amlodipine/Atorvastatin Krka parastā sākuma deva pieaugušiem ir viena 5 mg/10 mg tablete vienu

reizi dienā. Ja nepieciešams, ārsts devu var palielināt līdz Amlodipine/Atorvastatin Krka 10 mg/10 mg

tabletei vienu reizi dienā.

Amlodipine/Atorvastatin Krka tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tabletes var lietot jebkurā

dienas laikā gan kopā ar ēdienu, gan tukšā dūšā. Tomēr centieties katru dienu tabletes lietot vienā un

tajā pašā laikā.

Svarīgi, lai Jūs ievērotu ārsta padomus par uzturu, īpaši par diētu ar samazinātu tauku saturu,

izvairieties smēķēt un regulāri veiciet fiziskas aktivitātes.

Ja Jums liekas, ka Amlodipine/Atorvastatin Krka iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar

savu ārstu vai farmaceitu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai bērniem un pusaudžiem.

Ja esat lietojis Amlodipine/Atorvastatin Krka vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz Amlodipine/Atorvastatin Krka tabletes (vairāk nekā Jūsu parastā

dienas deva), sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcu, lai saņemtu padomu. Paņemiet līdzi

palikušās tabletes un zāļu iepakojumu, lai mediķiem būtu skaidrs, kādas zāles Jūs esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu,

lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka

Nepārtrauciet lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka, kamēr ārsts Jums to neliek darīt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai Jūs vēlaties pārtraukt ārstēšanu, jautājiet savam

ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums ir kāda no sekojošām blakusparādībām, pārtrauciet lietot Amlodipine/Atorvastatin Krka un

nekavējoties par tām pastāstiet ārstam:

sejas, mēles un balsenes pietūkums, kas var izraisīt izteikti apgrūtinātu elpošanu,

ja Jums ir neizskaidrojams muskuļu vājums, nepatīkamas sajūtas vai sāpes un īpaši, ja tajā pašā

laikā Jūs jūtaties nevesels vai Jums ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. (Ļoti retos gadījumos

šo simptomu kombinācija kļūst par dzīvībai bīstamu stāvokli, ko sauc par rabdomiolīzi).

Ļoti biežas blakusparādības, kas var izpausties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem, ietver:

-

roku, plaukstu, kāju, locītavu vai pēdu tūska.

Biežas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 10 cilvēkiem, ietver:

alerģiska reakcija,

galvassāpes (it īpaši terapijas sākumā), reibonis, noguruma sajūta, miegainība,

neregulāra sirdsdarbība, pietvīkums,

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), elpas trūkums,

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, deguna asiņošana,

slikta dūša, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot caureju,

aizcietējumus un pastiprinātu gāzu izdalīšanos),

muskuļu un locītavu sāpes, muskuļu krampji un spazmas, muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs,

muskuļu vājums,

paaugstināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura

līmeni asinīs), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs, izmaiņas asinsanalīžu rezultātos, kas

norāda uz izmaiņām aknu darbībā,

redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos), neskaidra redze.

Retākas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 100 cilvēkiem, ietver:

hepatīts (aknu iekaisums),

izdalījumi no deguna, apetītes zudums, samazināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura

diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs), pieņemšanās svarā vai svara zudums,

grūtības iemigt, nakts murgi, garastāvokļa svārstības (ieskaitot nemieru), depresija, trīce, roku

un kāju jušanas nervu bojājums (pazemināta jutība), atmiņas zudums,

zvanīšana vai dūkoņa ausīs, ģībonis, pastiprināta svīšana, pazemināts asinsspiediens,

sausums mutē, izmainīta garšas sajūta, vemšana, atraugas,

matu izkrišana, zilumi vai sīki plankumi uz ādas, ādas krāsas izmaiņas, samazināta ādas jutība

pret pieskārienu vai sāpēm, pirkstu un pēdu tirpšana vai dedzināšanas sajūta, izsitumi uz ādas,

nātrene vai nieze,

urinācijas traucējumi (ieskaitot pārmērīgu urināciju naktī un palielinātu urinācijas biežumu),

impotence, krūts dziedzeru palielināšanās vīriešiem,

diskomforta sajūtapankreatīts (aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa sāpes kuņģī), sāpes,

sāpes kakla rajonā, sāpes krūškurvī,

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos,

sirds ritma traucējumi,

klepus.

Retas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 1000 cilvēkiem, ietver:

redzes traucējumi,

neizskaidrojama asiņošana vai zilumu veidošanās,

smags muskuļu iekaisums, ļoti stipras sāpes muskuļos vai krampji, kas ļoti retos gadījumos var

izraisīt rabdomiolīzi (muskuļu šūnu sabrukumu),

trombocītu skaita samazināšanās asinīs,

aknu bojājumi (ādas un acs ābolu dzeltēšana),

smagas alerģiskas izcelsmes ādas reakcijas, ādas apsārtums, pūšļveida izsitumi, izteikta ādas

lobīšanās, kas var strauji pārņemt visu ķermeni un var sākties ar gripai līdzīgiem simptomiem,

ko pavada drudzis,

ādas dziļāko slāņu pietūkums - tai skaitā lūpu, plakstiņu un mēles pietūkums,

skeleta muskuļu iekaisums vai pietūkums, ādas izsitumi ar čulgām, pēkšņs smags, plašs ādas

pietūkums,

cīpslas iekaisums, cīpslas plīsums,

apmulsums.

Ļoti retas blakusparādības, kas izpaužas līdz 1 no 10000 cilvēkiem, ietver:

alerģiska reakcija - simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes vai smaguma sajūtu krūtīs,

plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, kolapsu,

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem),

samazināts balto asins šūnu skaits asinīs,

muskuļu stīvums vai saspringums,

sirdslēkme, sīko asinsvadu iekaisums, sāpes kuņģī (gastrīts),

smaganu hiperplāzija,

dzirdes zudums, aknu mazspēja,

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

fotosensitivitāte (ādas paaugstināta jutība pret gaismu).

Citas iespējamās blakusparādības:

seksuāli traucējumi;

depresija;

elpošanas traucējumi, tostarp pastāvīgs klepus un/vai elpas trūkums vai drudzis;

traucējumi, kas ietver stīvumu, trīci, un/vai kustību traucējumus;

diabēts. Tā iespējamība ir lielāka, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir

liekā ķermeņa masa un augsts asinsspiediens. Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs uzraudzīs;

muskuļu vājums, kas ir pastāvīgs.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Amlodipine/Atorvastatin Krka

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Amlodipine/Atorvastatin Krka satur

Aktīvās vielas ir amlodipīns un atorvastatīns.

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg

atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg

atorvastatīna (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir

Tabletes kodols

Polisorbāts 80, kalcija karbonāts, kroskarmelozes nātrija sāls, hidroksipropilceluloze,

mikrokristāliska celuloze, preželatinizēta kukurūzas ciete, magnija stearāts, koloidāls bezūdens

silīcija dioksīds.

5 mg/10 mg tabletes apvalks

hipromeloze (6 cp), titāna dioksīds (E171), talks un propilēnglikols (E1520).

10 mg/10 mg tabletes apvalks

polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000, talks and indigokarmīns (E132).

Amlodipine/Atorvastatin Krka ārējais izskats un iepakojums

Amlodipine/Atorvastatin Krka 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

apvalkotās tabletes ar slīpām malām, diametrs 6 mm. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Amlodipine/Atorvastatin Krka 10 mg/10 mg apvalkotās tabletes ir zilas, apaļas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Tabletes ir pieejamas blisteros pa 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 apvalkotajām tabletēm

kastītēs.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Slovēnija

Amlodipin/atorvastatin Krka

Bulgārija

Амлодипин/Aторвастатин Krka

Igaunija

Atorvastatiin/Amlodipiin Krka

Lietuva

Amlodipine/Atorvastatin Krka

Latvija

Amlodipine/Atorvastatin Krka

Polija

Amlodipine/Atorvastatine Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2018

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Amlodipine/Atorvastatin Krka 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Amlodipine/Atorvastatin Krka 10 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg

atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā) un 10 mg

atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija trihidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Amlodipine/Atorvastatin Krka 5 mg/10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar slīpām malām, diametrs 6 mm. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

Amlodipine/Atorvastatin Krka 10 mg/10 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar slīpām malām. Tabletes izmērs: apmēram 6 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Amlodipine/Atorvastatin Krka indicēts kardiovaskulāro notikumu profilaksei hipertensijas pacientiem,

kuriem vienlaicīgi pastāv trīs kardiovaskulārā riska faktori, normāls līdz vidēji paaugstināts holesterīna

līmenis, nav klīniski pierādīta koronārā sirds slimība un, kur amlodipīna un zemu devu atorvastatīna

kombinācija ir piemērota, saskaņā ar esošām ārstēšanas vadlīnijām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Amlodipine/Atorvastatin Krka lietojams, ja diēta un citi nefarmakoloģiskie pasākumi nav bijuši

pietiekami iedarbīgi.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Parastā sākuma deva ir 5 mg/10 mg vienreiz dienā.

Ja pacientam nepieciešama lielāka asinsspiediena kontrole, nozīmē 10 mg/10 mg reizi dienā.

Devu var lietot jebkurā dienas laikā, tukšā dūšā vai kopā ar ēdienu.

Amlodipine/Atorvastatin Krka var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar hipotensīviem līdzekļiem, bet

nevajadzētu lietot kombinācijā ar citu kalcija kanālu blokatoru vai citu statīnu.

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Amlodipine/Atorvastatin Krka ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2.

apakšpunktu).

Lietošana kombinācijā ar citām zālēm

Atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 10 mg, to lietojot vienlaicīgi ar ciklosporīnu (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Amlodipine/Atorvastatin Krka drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta.

Tādēļ Amlodipine/Atorvastatin Krka lietošana šajās populācijas nav ieteicama.

Lietošanas veids

Amlodipine/Atorvastatin Krka ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

4.3.

Kontrindikācijas

Amlodipine/Atorvastatin Krka kontrindicēts pacientiem:

kuriem ir paaugstināta jutība pret dihidropiridīniem*, aktīvajām vielām amlodipīnu un

atorvastatīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

kuriem ir aktīva aknu slimība vai neizskaidrojama ilgstoša transamināžu līmeņa

paaugstināšanās, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, barošanas ar krūti periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto

piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kombinācijā ar itrakonazolu, ketokonazolu un telitromicīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

kuriem ir smaga hipotensija;

kuriem ir šoks (tai skaitā kardiogēns šoks);

kuriem ir kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas

stenoze);

kuriem ir hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

* amlodipīns ir dihidropiridīnu kalcija kanālu blokators

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sirds mazspēja

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē, ievērojot piesardzību. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā

pacientiem ar smagas pakāpes sirds mazspēju (III un IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas) plaušu

tūskas sastopamība bija lielāka amlodipīna grupā, salīdzinot ar placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie var paaugstināt turpmāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Ietekme uz aknām

Aknu testi jāveic pirms uzsāk ārstēšanu un periodiski tās laikā, jo īpaši pacientiem, kuriem parādās

jebkādas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par aknu bojājumu. Ja transamināžu līmenis ir

paaugstināts, pacienti jānovēro līdz tas normalizējas.

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Gadījumos, kad ALAT vai ASAT ilgstoši pārsniedz normas augšējo robežu (NAR) vairāk nekā 3

reizes, jāpārtrauc ārstēšana.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un

augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Tā kā Amlodipine/Atorvastatin Krka satur atorvastatīnu, tas piesardzīgi ordinējams pacientiem, kuri

ievērojamā daudzumā lieto alkoholu, kuriem ir aknu darbības traucējumi un/vai anamnēzē ir aknu

slimība.

Ietekme uz skeleta muskuļiem

Atorvastatīns tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori var iedarboties uz skeleta muskuļiem un

izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas retos gadījumos var progresēt līdz rabdomiolīzei, kam

raksturīgs ievērojams KK (kreatīnkināze) līmeņa pieaugums (>10 reizes pārsniedzot NAR),

mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kuras var radīt nieru mazspēju un retos gadījumos būt fatālas.

Asimptomātiskiem pacientiem, kuri lieto statīnus, regulāra KK vai citu muskuļu enzīmu līmeņa

kontrole nav nepieciešama. Pacientiem ar predisponējošiem rabdomiolīzes faktoriem un tiem, kuriem

ir muskuļu simptomi, ieteicams KK līmeni noteikt pirms jebkura statīna terapijas uzsākšanas un

statīnu terapijas laikā.

Pirms terapijas

Amlodipine/Atorvastatin Krka jāordinē piesardzīgi pacientiem, kuriem ir rabdomiolīzi predisponējoši

faktori. Pirms sākt ārstēšanu ar statīniem, kreatīnkināzes (KK) līmenis jānosaka šādos gadījumos:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoze;

pārmantotas muskuļu slimības anamnēzē vai ģimenes anamnēzē;

agrāk novērots toksisks muskuļu bojājums, ko izraisījis statīns vai fibrāts;

anamnēzē aknu slimība un/ vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem) šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta

atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa palielināšanās plazmā, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt

4.5. apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2.

apakšpunktu).

Minētos gadījumos jānovērtē terapijas risks, samērojot to ar paredzamo ieguvumu, un regulāri

jāuzrauga pacienta klīniskais stāvoklis.

Ja pirms terapijas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), nedrīkst sākt

ārstēšanu.

Kreatīnkināzes mērījumi

Kreatīnkināzi (KK) nevajag noteikt pacientam pēc smagas fiziskas slodzes, kā arī pastāvot citiem

apstākļiem, kas varētu būt par iemeslu KK līmeņa pieaugumam, jo tad ir grūti izvērtēt iegūtos

rezultātus. Ja sākumā KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), tas vēlreiz

jāpārbauda pēc 5−7 dienām, lai pārliecinātos par rezultāta pareizību.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rodas neizskaidrojamas sāpes, krampji vai vājums

muskuļos, sevišķi tad, ja tas saistās ar savārgumu vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Ja šādi simptomi pacientam rodas Amlodipine /Atorvastatin Krka lietošanas laikā, jāpārbauda

KK līmenis. Ja tas ir ievērojami paaugstināts (>5 reizes pārsniedz NAR), ārstēšana jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomi ir ļoti izteikti un izraisa pastāvīgu diskomfortu, jāapsver, vai nepārtraukt

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

ārstēšanu arī tad, ja KK līmenis ir ≤ 5 x NAR.

Tad, ja šie simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var domāt par Amlodipine /Atorvastatin

Krka terapijas atsākšanu, izvēloties zemāko devu un pacientu rūpīgi novērojot.

Amlodipine /Atorvastatin Krka lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KK līmeņa

paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz NAR) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek

diagnosticēta.

Amlodipīns neietekmē laboratoriski nosakāmos rādījumus.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Tāpat kā ar citām statīnu klases zālēm, rabdomiolīzes risks pieaug, ja Amlodipine/Atorvastatin Krka

lieto vienlaicīgi ar noteiktām zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, tādām kā

spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns,

klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un

HIV proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c.).

Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, eritromicīna,

nikotīnskābes, ezetimiba, kolhicīna, telaprevīra, vai kombinācijas ar tipranovīru/ritonavīru vienlaicīga

lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Veicot ārstēšanu ar dažiem statīniem, ļoti retos gadījumos ziņots par imunoloģiskas izcelsmes

nekrotizējošu miopātiju (IINM) ārstēšanas laikā vai pēc tās. IINM klīniski raksturo proksimālo

muskuļu grupu vājums un palielināts kreatīnkināzes līmenis serumā, turklāt līmenis nesamazinās,

pārtraucot ārstēšanu ar statīniem.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar Amlodipine/Atorvastatin Krka, rūpīgi

jāapsver ieguvums no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks un jāveic šo pacientu

atbilstoša klīniska uzraudzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Amlodipine/Atorvastatin Krka nedrīkst lietot vienlaicīgi ar sistēmisku fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā

pēc ārstēšanās pārtraukšanas ar fuzidīnskābi. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana

tiek uzskatīta par būtisku, statīnu terapija jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Ir bijuši

ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem fuzidīnskābes un

statīnu kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu) Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko

palīdzību, ja viņiem rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums.

Statīnu terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, piemēram, lai

ārstētu smagu infekciju, vienlaicīga Amlodipine/Atorvastatin Krka un fuzidīnskābes lietošanas

nepieciešamība jāapsver katrā gadījumā atsevišķi un stingrā ārsta uzraudzībā.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL)

Post hoc analizējot insulta apakgrupas pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen

pārcietuši insultu vai pārejošu (īslaicīgu) išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem

sākta ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo

saņēmušo pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar

agrāk pārciestu hemorāģisko insultu vai lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri

agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu vai lakunāru infarktu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus

ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi

jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par dažiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja

terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs

klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis).

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Ja rodas aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīnien jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīni kā zāļu grupa paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem

pacientiem ar augstu diabēta risku var izraisīt hiperglikēmiju tādā līmenī, kad piemērota ir regulāra

diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas gadījumā,

tādēļ tas nevar būt par iemeslu statīnu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacienti (glikozes līmenis

tukšā dūšā 5,6-6,9 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) būtu

jāuzrauga gan klīniski, gan bioķīmiski atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar kombinēto preparātu saistītā mijiedarbība

Divu zāļu mijiedarbības pētījumā, kurā veseli cilvēki saņēma 10 mg amlodipīna un 80 mg

atorvastatīna, novērots, ka abu preparātu vienlaicīga lietošana amlodipīna farmakokinētiku neietekmē.

Savukārt amlodipīns neietekmē atorvastatīna Cmax, bet atorvastatīna AUC amlodipīna klātbūtnē

palielinājās par 18% (90% TI [109−127%]).

Amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas un citu zāļu mijiedarbība nav pētīta, taču ir pieejami

mijiedarbības pētījumi, kas veikti atsevišķi ar amlodipīna un atorvastatīna komponentu. Tālāk

aprakstīti šajos pētījumos iegūtie dati:

Ar amlodipīnu saistītā mijiedarbība

Nevēlama kombinācija

Dantrolēns (infūzijas): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs

kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas.

Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā

amlodipīns, lietošanas pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju, kā arī ļaundabīgas

hipertermijas ārstēšanas gadījumā.

Šādos gadījumos attiecīgi jāizvairās kombinēt amlodipīnu un dantrolēnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Piesardzīgi izmantojamas kombinācijas

Baklofēns: pastiprināts hipotensīvais efekts. Ja nepieciešams, jāseko arteriālajam spiedienam un

jāpielāgo hipotensīvā līdzekļa deva.

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes

inhibitori, azola grupas pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai

diltiazems) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā paaugstinās

hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem

pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori: nav datu par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu. CYP3A4 induktoru

(piem., rifampicīna, asinszāli saturošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var pazemināt amlodipīna

koncentrāciju plazmā. Amlodipīns kombinācijā ar CYP3A4 induktoriem jālieto uzmanīgi.

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var

palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna hipotensīvais efekts pastiprina citu hipotensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo

efektu.

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Takrolims: pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaicīgi ar amlodipīnu,

bet šīs mijiedarbības farmakokinētikas mehānisms nav pilnībā izprasts. Lai izvairītos no takrolima

toksicitātes, pacientiem, kas tiek ārstēti ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un

nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Klīniskos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna

farmakokinētiku.

Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība

Alfa-1 blokatori, kurus lieto uroloģisko slimību ārstēšanā (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns,

tamsulosīns, terazosīns): hipotensīvā efekta pastiprināšanās. Smagas ortostatiskas hipotensijas risks.

Amifostīns: hipotensīvā efekta pastiprināšanās, summējoties blakusparādībām.

Imipramīna tipa antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi: pastiprināts hipotensīvais efekts un lielāks

ortostatiskās hipotensijas risks (papildinošs efekts).

Bēta blokatori sirds mazspējas terapijā (bisoprolols, karvedilols, metoprolols):

hipotensijas un sirds mazspējas risks pacientiem ar latentu vai nekontrolētu sirds mazspēju (in vitro

dihidropiridīniem ir negatīvs inotropisks efekts, dažādiem līdzekļiem atšķirīgas intensitātes, kas var

summēties ar bēta blokatoru negatīvo inotropisko efektu). Terapija ar bēta blokatoru var samazināt

reflektorisko simpatisko reakciju, kas izraisās pārmērīgas hemodinamiskas atbildes reakcijas

gadījumā.

Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds: pavājināts hipotensīvais efekts (kortikosteroīdu izraisīta ūdens un

nātrija aizture).

Citi hipotensīvie līdzekļi: lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (bēta

blokatoriem, angiotensīna II blokatoriem, diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem), var

pastiprināties amlodipīna hipotensīvais efekts. Lietojot vienlaicīgi ar trinitrātiem, nitrātiem vai citiem

vazodilatatoriem, jāievēro pirsardzība.

Sildenafils: esenciālās hipertensijas pacientiem vienas, 100 mg sildenafila devas lietošana neietekmēja

amlodipīna farmakokinētiskos parametrus. Lietojot amlodipīnu un sildenafilu vienlaicīgi, abas zāles

neatkarīgi viena no otras izraisīja hipotensīvu efektu.

Ciklosporīns: ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām

populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda

ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver ciklosporīna

līmeņa kontrole pacientiem pēc nieres transplantācijas, kuri saņem amlodipīnu, un nepieciešamības

gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka cimetidīns, atorvastatīns, alumīnija/magnija sāļi un digoksīns

neietekmē amlodipīna farmakokinētiku.

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4), un tas ir transporta proteīnu, piemēram,

aknās pārveidojošā transportiera OATP1B1, substrāts. Tādu zāļu, kas ir CYP3A4 inhibitori vai

transporta proteīni, vienlaicīgi lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un

paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaicīgi lietošanu kopā ar

atorvastatīnu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna

koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iespējams, jāizvairās no spēcīgu

CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola,

ketokonazola, vorikonazola, itrakonazola, posakonazola un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot

ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c) vienlaicīgas lietošanas. Gadījumos, kad

no šo zāļu vienlaicīga lietošanas ar atorvastatīnu nav iespējams izvairīties, jāapsver zemākas

atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu

novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols)

var paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā

ar statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu

amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan

verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu

atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīga mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas

zemākā maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana.

Atbilstoša klīniskā novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora

devas pielāgošanas.

CYP3A4 induktori

Atorvastatīna un citohroma P450 3A induktoru (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāles

preparātu) vienlaicīga lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā

samazinājumu. Rifampicīna dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un

hepatocītu saistīšanas trasportiera OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga

lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta

ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz

atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no

zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta proteīnu inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību

(skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju

hepatocītos nav zināma. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta

devas samazināšana un efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi reizēm saistās ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot

rabdomiolīzi. Šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus

vienlaicīgi ar atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaicīgas lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā

atorvastatīna deva, kas sasniedz terapeitisko mērķi, un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi saistās ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot

rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un

atorvastatīnu vienlaicīgi. Šiem pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Vienlaicīgi lietojot atorvastatīnu un holestipolu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā

bija zemāks (apmēram par 25%). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot atorvastatīnu

ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Vienlaicīgi lietojot sistēmisku fuzidīnskābi ar statīniem var palielināties miopātijas, tostarp

rabdomiolīzes risks. Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks,

vai abi kopā), pagaidām nav zināms.. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus

gadījumus) pacientiem, kas saņem šo kombināciju.

Ja ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi ir nepieciešama, ārstēšana ar atorvastatīnu ir jāpārtrauc uz visu

fuzidīnskābes lietošanas laiku. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir saņemti ziņojumi par

miopātijas gadījumiem, lietojot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu, tādēļ jāievēro piesardzība,

nozīmējot atorvastatīnu vienlaicīgi ar kolhicīnu.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaicīgi tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līdzsvara

koncentrācija s plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaicīga lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona

un etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā

lietošana vienlaicīgi ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7

sekundēm pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas

dienām. Lai gan tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību,

protrombīna laiks jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem

kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek

nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt

uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek rekomendēti pacientiem kuri lieto kumarīnu grupas

antikoagulantus. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek

pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā

pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

tabula: Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles

un dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi

Tipranavīrs 500 mg BID/

ritonavīrs 200 mg BID,

8 dienas (14. līdz

40 mg 1.

dienā, 10 mg

20.dienā

↑ 9,4

reizes

Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaicīga

lietošana ar atorvastatīnu, nepārsniegt

atorvastatīna devu 10 mg dienā. Šiem

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

21.diena)

pacientiem tiek ieteikta klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik

pēc 8 stundām, 10 dienas

20 mg, SD

↑ 7,9

reizes

Ciklosporīns 5,2

mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg OD

28 dienas

↑ 8,7

reizes

Lopinavīrs 400 mg BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

14 dienas

20 mg OD 4

dienas

↑ 5,9

reizes

Nav īpašu ieteikumu.

Amlodipine/Atorvastatin Krka satur 10 mg

atorvastatīna.

Klaritromicīns 500 mg

BID, 9 dienas

80 mg OD 8

dienas

↑ 4,4

reizes

Sahinavīrs 400 mg BID/

ritonavīrs (300 mg BID

no 5. līdz 7. dienai,

paaugstināta līdz 400 mg

BID 8. dienā),

4.-18. dienai, 30 minūtes

pēc

atorvastatīna lietošanas

40 mg OD

4 dienas

↑ 3,9

reizes

Nav īpašu ieteikumu.

Amlodipine/Atorvastatin Krka satur 10 mg

atorvastatīna.

Darunavīrs 300 mg BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

9 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 3,3

reizes

Itrakonazols 200 mg OD,

4 dienas

40 mg SD

↑ 3,3

reizes

Fosamprenavīrs 700 mg

BID/

ritonavīrs 100 mg BID,

14 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 2,5

reizes

Fosamprenavīrs 1400 mg

BID, 14 dienas

10 mg OD

4 dienas

↑ 2,3

reizes

Nelfinavīrs 1250 mg

BID,

14 dienas

10 mg OD

28 dienas

↑ 1,7

reizes^

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula,

240 ml OD*

40 mg, SD

↑ 37%

Neiesaka vienlaicīgi lietot atorvastatīnu un

lielu daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD,

28 dienas

40 mg, SD

↑ 51%

Pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas

diltiazema devas pielāgošanas, šiem

pacientiem tiek ieteikta atbilstoša klīniskā

uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg

QID,

7 dienas

10 mg, SD

↑ 33%^

Šiem pacientiem tiek ieteikta klīniskā

uzraudzība.

Cimetidīns 300 mg QID,

2 nedēļas

10 mg OD

2 nedēļas

↓ mazāk

nekā 1%^

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija

hidroksīdu antacīdā

suspensija, 30 ml QID,

2 nedēļas

10 mg OD

4 nedēļas

↓ 35%^

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD,

14 dienas

10 mg

3 dienas

↓ 41%

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD,

7 dienas (vienlaicīgi

lietošana)

40 mg SD

↑ 30%

Ja no vienlaicīgas lietošanas nav iespējams

izvairīties, atorvastatīna vienlaicīga lietošana

ar rifampicīnu ir rekomendēta ar klīnisko

uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg OD,

5 dienas (dalītas devas)

40 mg SD

↓ 80%

Gemfibrozils 600 mg

40mg SD

↑ 35%

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

BID,

7 dienas

uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD,

7 dienas

40mg SD

↑ 3%

Šiem pacientiem tiek rekomendēta klīniskā

uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TID,

7 dienas

40 mg SD

↑ 2,3

reizes

Šiem pacientiem tiek rekomendēta zemāka

sākuma deva un klīniskā uzraudzība.

Vienlaicīgi lietojot ar boceprevīru,

atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg

dienā.

&

Dati, kas doti kā x-reizes izmaiņas, atspoguļo attiecību starp zāļu vienlaicīgu lietošanu tikai pret

atorvastatīnu (t.i., 1-reizi = izmaiņu nav). Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību attiecībā

tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu).

Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā zālēm,

kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja aktīvā

ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas lietošana

(vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo (atorvastatīns

un metabolīti) AUC.

^ Kopējā atorvastatīna ekvivalentā aktivitāte.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; TID = trīs reizes dienā;

QID = četras reizes dienā

tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un

dozēšana

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/deva (mg)

&

izmaiņas

Klīniskie ieteikumi

80 mg OD

10 dienas

Digoksīns 0,25 mg OD, 20 dienas

↑ 15%

Pacienti, kuri lieto digoksīnu,

rūpīgi jānovēro.

40 mg OD

22 dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

OD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

-etinilestradiols 35 μg

↑ 28%

↑ 19%

Nav specifisku

rekomendāciju.

80 mg OD

15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

↑ 3%

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg, SD

Tipranavīrs 500 mg BID/ ritonavīrs

200 mg BID, 7 dienas

izmaiņu

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg, OD 4

dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg BID, 14

dienas

↓ 27 %

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg, OD 4

dienas

Fosamprenavīrs 700 BID/ ritonavīrs

100 mg BID, 14 dienas

izmaiņu

Nav specifisku

rekomendāciju.

&

Dati, kas doti kā % izmaiņas, atspoguļo % atšķirību tikai pret atorvastatīnu (t.i., 0% = nav izmaiņu)

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaicīga lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz

fenazona klīrensu.

Palielinājums parādīts kā “↑”, samazinājums kā “↓”.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Amlodipine/Atorvastatin Krka kontrindicēts grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Sievietes reproduktīvā vecumā

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Grūtniecība

Zāļu drošums grūtniecības laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna

lietošanu grūtniecēm nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA

reduktāzes inhibitoru intrauterīnas iedarbības. Pētījumi dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz

vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes

prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas

pātraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro

hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Amlodipine/Atorvastatin Krka nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt

stāvoklī vai domā, ka varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar Amlodipine/Atorvastatin Krka jāpārtrauc

grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Ja ārstēšanās laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties jāpārtrauc Amlodipine/Atorvastatin Krka

lietošana.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai amlodipīns vai atorvastatīns (un tā metabolīti) nonāk mātes pienā. Žurkām

atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3.

apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto

Amlodipine/Atorvastatin Krka, nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta laikā, kad baro bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētajiem pacientiem ir novērotas atgriezeniskas bioķīmiska

rakstura pārmaiņas spermatozoīdu galviņās. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamu ietekmi uz

fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir novērota nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus nav pētīta.

Amlodipine/Atorvastatin Krka sastāvā esošais atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt

transportīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Tomēr, ņemot vērā Amlodipine/Atorvastatin Krka sastāvā esošā amlodipīna farmakodinamiskās

īpašības, jārēķinās, ka, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, var rasties reibonis

galvassāpes, nogurums vai slikta dūša (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kompinācijas lietošanas drošums pārbaudīts dubultmaskētos,

placebo kontrolētos pētījumos 1092 pacientiem, kuriem vienlaicīgi bija hipertensija un dislipidēmija.

Klīniskajos pētījumos amlodipīna un atorvastatīna fiksētai kompinācijai netika konstatētas kādas, tikai

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

šai kombinācijai raksturīgas, blakusparādības. Novērotas vienīgi tās blakusparādības, kuras jau bija

reģistrētas, lietojot amlodipīnu un/vai atorvastatīnu (lūdzu skatīt tālāk attiecīgās tabulās).

Kontrolētos klīniskajos pētījumos novērots, ka klīnisku blakusparādību vai laboratorisku noviržu dēļ

terapiju pārtrauca tikai 5,1% pacientu, kas saņēma amlodipīna un atorvastatīna kombināciju, kamēr

placebo grupā − 4,0% pacientu.

Tālāk minētās blakusparādības, kas norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un

rašanās biežumam, reģistrētas atsevišķi − vai nu amlodipīna, vai atorvastatīna lietošanas laikā.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

MedDRA orgānu

sistēmu

klase

Blakusparādības

Biežums

Amlodipīns

Atorvastatīns

Infekcijas un infestācijas

Nazofaringīts

Bieži

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Reti

Imūnās sistēmas

traucējumi

Hipersensivitāte

Ļoti reti

Bieži

Anafilakse

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Hipoglikēmija

Retāk

Hiperglikēmija *

Ļoti reti

Bieži

Ķermeņa masas palielināšanās

Retāk

Retāk

Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

Anoreksija

Retāk

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Retāk

Retāk

Garastāvokļa maiņas (tai skaitā

nemiers)

Retāk

Nakts murgi

Retāk

Depresija

Retāk

Nav zināmi

Apmulsums

Reti

Nervu sistēmas

traucējumi

Miegainība

Bieži

Galvas reibonis

Bieži

Retāk

Galvassāpes (it īpaši terapijas

sākumā)

Bieži

Bieži

Tremors

Retāk

Hipoestēzija, parestēzija

Retāk

Retāk

Sinkope

Retāk

Hipertonija

Ļoti reti

Perifēra neiropātija

Ļoti reti

Reti

Amnēzija

Retāk

Disgeizija

Retāk

Retāk

Ekstrapiramidālais sindroms

Nav zināmi

Acu bojājumi

Neskaidra redze

Retāk

Redzes traucējumi (ieskaitot

diplopiju)

Bieži

Reti

Ausu un labirinta

bojājumi

Džinkstoņa ausīs

Retāk

Retāk

Dzirdes zudums

Ļoti reti

Sirds funkcijas

traucējumi

Palpitācijas

Bieži

Stenokardija

Reti

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Aritmija (ieskaitot bradikardiju,

ventrikulāru tahikardiju un atriju

fibrilāciju)

Retāk

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Pietvīkums

Bieži

Hipotensija

Retāk

Vaskulīts

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Sāpes rīklē un kaklā

Bieži

Deguna asiņošana

Bieži

Dispnoja

Bieži

Rinīts

Retāk

Klepus

Retāk

Intersticiāla plaušu slimība, īpaši

ilgstošas terapijas laikā

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Sāpes vēdera augšējā un apakšējā

daļā

Bieži

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Dispepsija

Bieži

Bieži

Izmaiņas zarnu darbībā (ieskaitot

caureju un aizcietējumu)

Bieži

Sausums mutē

Retāk

Disgeizija

Retāk

Caureja, aizcietējums, flatulence

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

Pankreatīts

Ļoti reti

Retāk

Atraugas

Retāk

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Retāk

Holestāze

Reti

Aknu mazspēja

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Bullozs dermatīts, tai skaitā

multiformā eritēma

Ļoti reti

Reti

Kvinkes tūska

Ļoti reti

Multiformā eritēma

Ļoti reti

Alopēcija

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Ādas krāsas maiņa

Retāk

Nieze

Retāk

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

Eksantēma

Retāk

Nātrene

Retāk

Retāk

Angioedēma

Ļoti reti

Reti

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

Fotosensitivitāte

Ļoti reti

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Reti

Toksiska epidermāla nekrolīze

Reti

Skeleta –muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Pietūkums locītavās (ieskaitot

potīšu tūsku)

Bieži

Bieži

Artralģija, mialģija (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Retāk

Bieži

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

Krampji muskuļos, muskuļu

spazmas

Bieži

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Sāpes skausta rajonā

Retāk

Sāpes ekstremitātēs

Bieži

Muskuļu vājums

Retāk

Miozīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Reti

Rabdomiolīze, miopātija (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Reti

Tendinopātija, retos gadījumos

cīpslas plīsums

Reti

Imunoloģiskas izcelsmes

nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Nav zināmi

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

Mikcijas traucējumi, niktūrija,

biežāka urinācija

Retāk

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts

slimības

Impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Tūska

Ļoti bieži

Retāk

Perifērā tūska

Retāk

Nogurums

Bieži

Retāk

Sāpes krūtīs

Retāk

Retāk

Astēnija

Bieži

Retāk

Sāpes

Retāk

Savārgums

Retāk

Retāk

Drudzis

Retāk

Izmeklējumi

Aknu enzīmu alanīna

aminotransferāzes un aspartāta

aminotransferāzes līmeņa

pieaugums (parasti atbilstoši

holestāzei).

Ļoti reti

Bieži

Paaugstināts KK līmenis asinīs

(skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

Leikocīti urīnā

Retāk

* pēc dažu statīnu lietošanas ir ziņots par cukura diabētu, un tā biežums būs atkarīgs no riska faktoru

esamības vai neesamības (glikozes koncentrācija asinīs tukšā dūšā ≥5,6 mmol, ĶMI > 30 kg/m

paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Nav ziņots par amlodipīna/atorvastatīna fiksētas kombinācijas pārdozēšanas gadījumiem cilvēkam.

Amlodipīns

Par amlodipīna apzinātu pārdozēšanu cilvēkam ir maz datu. Masīva pārdozēšana var izraisīt perifēro

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

asinsvadu pārmērīgu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un,

iespējams, ilgstošu sistēmisku hipotensiju, kas var attīstīties līdz šokam ar letālu iznākumu. Ikvienā

situācijā, kad amlodipīna pārdozēšanas dēļ iestājusies hipotensija, nepieciešama monitorēšana

kardioloģiskās intensīvās terapijas nodaļā. Asinsvadu tonusa atjaunošanai un asinsspiediena

normalizēšanai var ievadīt vazokonstriktīvu līdzekli. Tā kā ļoti daudz amlodipīna saistās ar proteīniem,

ir maz ticams, ka dialīze dos kādu ieguvumu.

Atorvastatīns

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients

jāārstē simptomātiski un, ja nepieciešams, jānodrošina atbilstoši atbalsta pasākumi. Jāveic aknu

darbības testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas

olbaltumvielām, nav sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: lipīdus modificējoši līdzekļi; HMG CoA reduktāzes inhibitori, citas

kombinācijas, ATĶ kods: C10BX03.

Amlodipine/Atorvastatin Krka piemīt divējādi darbības mehānismi: amlodipīns darbojas kā

dihidropiridīna kalcija antagonists (kalcija jonu antagonists jeb lēno kanālu blokators) un atorvastatīns

ir HMG CoA reduktāzes inhibitors. Amlodipine/Atorvastatin Krka sastāvā esošais amlodipīns kavē

kalcija jonu iekļūšanu asinsvadu un sirds muskulatūras šūnās. Amlodipine/Atorvastatin Krka

komponents atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG CoA reduktāzes inhibitors; HMG CoA

reduktāze ir enzīms, kas pārvērš 3-hidroksi-3-metil-glutarilkoenzīmu A mevalonātā, kurš ir sterolu,

tostarp holesterīna, priekštecis.

Novērots, ka amlodipīna ietekme uz sistolisko spiedienu tad, ja tas lietots amlodipīna/atorvastatīna

fiksētas kombinācijas formā, neatšķiras no ietekmes, kāda novērota, lietojot amlodipīnu vienu pašu.

Līdzīgā veidā neatšķīrās atorvastatīna efekts uz ZBL-C, lietojot to amlodipīna/atorvastatīna fiksētas

kombinācijas formā vai atsevišķi.

Anglo-skandināvu pētījums par kardiāliem galaiznākumiem (ASCOT) ir randomizēts, 2 x 2

faktoriāls pētījums, kurā 19 257 pacientiem salīdzināti divi hipotensīvās terapijas režīmi

(asinsspiediena pazemināšanas atzars – ASCOT-BPLA) un 10 305 pacientiem – 10 mg atorvastatīna

papildu terapijas efekts salīdzinājumā ar placebo (lipīdu pazemināšanas atzars – ASCOT-LLA),

novērtējot to ietekmi koronāriem notikumiem ar letālu vai bez letāla iznākuma.

Atorvastatīna ietekme uz letāliem un neletāliem koronāriem notikumiem randomizētā, dubultmaskētā,

placebo kontrolētā pētījumā (ASCOT-LLA) vērtēta 10 305 hipertensīviem pacientiem vecumā no

40−79 gadiem bez miokarda infarkta vai stenokardijas terapijas anamnēzē, kuriem kopējā holesterīna

(KH) līmenis ≤ 6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 no šādiem, iepriekš

definētiem, riska faktoriem: vīrieša dzimums, vecums (≥ 55 gadi), smēķēšana, diabēts, agrīna KVS

pirmās pakāpes radiniekam anamnēzē, KH:ABL ≥ 6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā kambara

hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas,

proteinūrija/albuminūrija.

Pacienti saņēma hipotensīvās terapijas kombināciju, kurai pamatā bija vai nu amlodipīns (5 – 10 mg)

vai atenolols (50 – 100 mg). Lai panāktu izteiktāku asinsspiediena (AS) pazeminājumu un sasniegtu

mērķa AS (<140/90 mm Hg pacientiem bez diabēta, <130/80 mm Hg diabēta pacientiem), amlodipīna

grupas pacientiem terapijā varēja pievienot perindoprilu (4 – 8 mg), bet atenolola grupas pacientiem –

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

kālija bendroflumetiazīdu (1,25 – 2,5 mg). Par trešās kārtas līdzekli abās grupās varēja izvēlēties

doksazosīnu GITS (4 – 8 mg). Atorvastatīna grupā bija 5168 pacienti (2584 saņēma amlodipīnu un

2584 – atenololu), placebo grupā bija 5137 pacienti (2554 saņēma amlodipīnu un 2583 atenololu).

Amlodipīna kombinācija ar atorvastatīnu ievērojami samazina kombinētā primārā mērķa kritērija,

letālas KVS un neletāla MI, risku, proti, par:

53% (95% ticamības intervālā no 31% līdz 68%; p<0,0001) salīdzinājumā ar amlodipīnu +

placebo,

39% (95% ticamības intervālā no 8% līdz 59%; p<0,016) salīdzinājumā ar atenololu +

atorvastatīnu.

Asinsspiediens būtiski pazeminājās abās terapijas grupās, taču pazeminājums bija ievērojami lielāks

grupā, kas saņēma amlodipīnu kopā ar atorvastatīnu, nekā grupā, kas lietoja atenololu un atorvastatīnu

(-26,5/-15,6 mm Hg un -24,7/-13,6 mm Hg, attiecīgi). P vērtība atšķirībām starp grupām ir 0,0036

(sistoliskajam AS) un <0,0001 (diastoliskajam AS).

Hipotensīvā un hipolipidēmiskā terapija infarkta novēršanai (pētījums ALLHAT):

Randomizēts, dubultmaskēts pētījums ar nosaukumu „Antihipertensīvās un lipīdu pazeminošās

terapijas pētījums koronāro notikumu novēršanai” (pētījums ALLHAT) veikts nolūkā salīdzināt

amlodipīnu vai lizinoprilu ar hlortalidonu, kā pirmās izvēles terapiju pacientiem ar vieglu vai mērenu

hipertensiju.

Kopumā 33 357 hipertensijas pacientu 55 gadu vecumā vai vecāki, tika randomizēti un novēroti vidēji

4,9 gadus. Katram pacientam bija vismaz vēl viens no KVS riska faktoriem, proti: pārciests miokarda

infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā) vai dokumentēta cita aterosklerotiska

KVS (kopumā 51,5%), 2.tipa diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), elektrokardiogrāfiski vai

ehokardiogrāfiski diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%) vai smēķēšana (21,9%).

Primārais mērķa kritērijs bija saliktais rādītājs − letālas KVS un neletālu miokarda infarktu gadījumu

summa. Amlodipīna grupā šādu rezultātu sasniedza 11,3%, bet hlortalidona grupā 11,5% pacientu (RR

0,98; 95% TI [0,90−1,07] p=0,65).

Pēc sekundāriem mērķa kritērijiem:

jebkāda cēloņa izraisītā mirstība hlortalidona grupā bija 17,3% un amlodipīna grupā 16,8%

(amlodipīns versus hlortalidons RR 0,96; 95% TI [0,89−1,02] p=0,20);

sirds mazspējas sastopamība (saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija sastāvdaļa)

amlodipīna grupā bija ievērojami augstāks nekā hlortalidona grupā (10,2% vs 7,7%; RR 1,38;

95% TI [1,25−1,52] p<0,001).

Pētījums neuzrādīja zāļu pārākumu pret primārā mērķa kritērija sasniegšanu, rezultātu analīze a

posteriori uzrādīja, ka amlodipīns primārā mērķa kritērijā samazina letālas KVS un neletālu miokarda

infarktu gadījumu skaitu un sekundārā mērķa kritēriju samazina jebkāda cēloņa izraisītu mirstību

līdzīgi kā hlortalidons.

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts

80 mg atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri

pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija

vīrieši, pacienti bija vecumā no 21−92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma

sākumā vidēji bija 3,4 mmol/l (133 mg/dl). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 1,9 mmol/l

(73 mg/dl), bet lietojot placebo – 3,3 mmol/l (129 mg/dl). Novērošanas laika mediāna bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā mērķa kritērija – letāla vai neletāla

insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84;

95% TI, 0,71−0,99; p=0,03 pēc dažu faktoru pielāgošanas sākuma stadijā). Jebkāda cēloņa izraisīta

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta

sastopamību (218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta

sastopamību (55/2365, 2,3% vs 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku

insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84−19,57), bet

išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48

placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru

infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI,

1,71−14,61), vienlaicīgi šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna

grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57−1,02). Iespējams, ka lakunāru

infarktu pārcietušiem pacientiem, kas ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir

paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija

15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru

infarktu jebkāda cēloņa izraisīta mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā –

9,1% (64/701).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas dati

Pēc iekšķīgas lietošanas novēroja divas atšķirīgas maksimālās koncentrācijas plazmā. Pirmais

maksimums, ko novēro pēc 1−2 stundām, saistāms ar atorvastatīnu, otrais pēc 6 līdz 12 stundām pēc

devas lietošanas ir saistīts ar amlodipīnu. Amlodipīna un atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms

amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas gadījumā (biopieejamība) būtiski neatšķiras no

amlodipīna un atorvastatīna biopieejamības, ieņemot tos kā atsevišķas tabletes.

Lietojot amlodipīna un atorvastatīna fiksētu kombināciju kopā ar ēdienu, tā sastāvā ietilpstošā

amlodipīna biopieejamība nemainās. Amlodipīna un atorvastatīna fiksētas kombinācijas sastāvā esošā

atorvastatīna absorbcijas ātrums un apjoms uztura klātbūtnē, vērtējot pēc C

un AUC, samazinās

attiecīgi par 32% un 11%, taču līdzīgs koncentrācijas kritums plazmā novērots, kopā ar uzturu ieņemot

tikai atorvastatīnu, pie tam nemazinoties ZBL-H pazeminošam efektam (skatīt tālāk).

Amlodipīna dati

Uzsūkšanās: pēc amlodipīna terapeitisku devu lietošanas iekšķīgi maksimālo līmeni plazmā tas

sasniedz 6−12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64−80% robežās.

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Izkliede: in vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka hipertensīviem pacientiem aptuveni 97,5%

asinsritē esošo zāļu ir saistīti ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija: amlodipīns aknās tiek ekstensīvi (ap 90%) metabolizēts līdz neaktīviem

metabolītiem.

Eliminācija: amlodipīna eliminācija no plazmas notiek divās fāzēs, un tā terminālais eliminācijas

pusperiods ir ap 30−50 stundām. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 7−8 terapijas

dienām. 10% nepārveidotā amlodipīna un 60% no amlodipīna metabolītiem izdalās ar urīnu.

Atorvastatīna dati

Uzsūkšanās: atorvastatīns strauji uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedzot pēc 1−2

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

stundām. Uzsūkšanās apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna

(pamatsavienojuma) absolūtā biopieejamība ir ap 12% un HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes

sistēmiskā pieejamība – ap 30%. Zemā sistēmiskā pieejamība tiek skaidrota ar presistēmisku klīrensu

kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolismu aknās. Kaut arī uztura klātbūtnē samazinās

preparāta absorbcijas ātrums un apjoms, proti, C

par 25% un AUC par 9%, tomēr ZBL-H

pazeminošais efekts pēc lietošanas tukšā dūšā vai kopā ar uzturu ir vienāds. Ja atorvastatīnu lieto

vakarā, tad tā koncentrācija plazmā ir zemāka (C

un AUC par aptuveni 30%) nekā pēc lietošanas no

rīta. Taču ZBL-H plazmā samazinās vienādi, t.i., neatkarīgi no lietošanas laika.

Izkliede: vidējais atorvastatīna izkliedes tilpums ir ap 381 litru. Ar plazmas proteīniem saistās ≥ 95%

atorvastatīna.

Biotransformācija: atorvastatīns tiek intensīvi metabolizēts līdz ortohidroksilētiem un

parahidroksilētiem derivātiem, kā arī dažādiem bēta oksidācijas produktiem. In vitro HMG CoA

reduktāzi inhibējošā aktivitāte ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā

atorvastatīnam. Ap 70% no cirkulējošās, HMG CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar

aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija: atorvastatīns un tā metabolīti pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās

izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr nozīmīga enterohepātiska recirkulācija nenotiek. Atorvastatīna

vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām, bet HMG CoA reduktāzi

inhibējošās aktivitātes pusperiods ir ap 20−30 stundām, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti.

Urīnā atrodami mazāk nekā 2% no iekšķīgi lietotas atorvastatīna devas.

Amlodipīna un atorvastatīna dati īpašās pacientu populācijās

Gados vecāki cilvēki: laiks, kādā amlodipīns sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā, gados

vecākiem cilvēkiem un gados jauniem cilvēkiem ir vienāds. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna

klīrensam ir tendence samazināties, rezultātā pieaugot AUC un eliminācijas pusperiodam. AUC un

eliminācijas pusperioda pieaugums sastrēguma sirds mazspējas pacientiem bija atbilstošs šīs grupas

pacientu vecumam.

Atorvastatīna koncentrācija plazmā veseliem gados vecākiem cilvēkiem (≥65 gadu vecumā) ir

augstāka (C

par aptuveni 40% un AUC − par 30%) nekā gados jauniem pieaugušiem. Pēc

klīniskajiem datiem jebkura no atorvastatīna devām gados vecākiem cilvēkiem pazemina ZBL

daudzumu vairāk nekā tā pati deva gados jaunākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: farmakokinētikas dati pediatrijas pacientiem nav pieejami.

Dzimums: atorvastatīna koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm ir

aptuveni par 20% augstāks C

un par 10% mazāks AUC). Šai atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo

tā neradīja nekādas klīniski būtiskas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un sievietēm.

Nieru mazspēja: nieru darbības traucējumi būtiski neietekmē amlodipīna farmakokinētiku.

Amlodipīns nav dializējams. Tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju var ordinēt amlodipīna parasto

sākumdevu.

Pēc atorvastatīna klīniskās izpētes datiem nieru slimība nemaina atorvastatīna ietekmi uz ZBL-H

līmeni, tādēļ pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Aknu mazspēja: pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas saistās ar AUC

pieaugumu par aptuveni 40−60%. Mērenas vai smagas pakāpes aknu mazspēja nemaina pacientu

reakciju uz atorvastatīnu, taču tā ievērojami palielina zāļu iedarbību. Pacientiem ar hronisku,

alkoholisma izraisītu aknu slimību (B klase pēc Child-Pugh) atorvastatīna koncentrācija plazmā ir

izteikti paaugstināta (C

– aptuveni 16 reizes un AUC − aptuveni 11 reizes).

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

SLOC1B1

polimorfisms

: Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā

aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts

atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLOC1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes

lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC) nekā indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem

ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav

zināms.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ar fiksēto amlodipīna un atorvastatīna kombināciju nav veikti neklīniski pētījumi. Amlodipīna

standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati par drošumu, farmakoloģiju, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti vai iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Amlodipīna

pētījumos par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti žurkām novēroja pagarinātu dzemdību laiku un

augstāku perinatālo mirstību.

Atorvastatīns žurkām nebija genotoksisks (in vitro un in vivo) vai kancerogēns. 2 gadus ilgā pētījumā

ar pelēm novērots, ka maksimālā lietotā deva, kas, rēķinot pēc AUC

(0−24)

, dzīvniekiem radīja 6−11

reizes lielāku sistēmisko ekspozīciju nekā maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, izraisa hepatocelulārās

adenomas biežuma pieaugumu tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm.

Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embriju vai augļu

attīstību. Žurku mātītēm, lietojot atorvastatīnu devā virs 20 mg/kg/dienā (klīniski sistēmiska

ekspozīcija), žurku mazuļu attīstība bija aizkavēta un pēcdzemdību dzīvotspēja samazināta.

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija žurku mātīšu pienā bija aptuveni vienāda kā

plazmā. Atorvastatīns, ievadīts līdz 175 mg/kg/dienā tēviņiem un līdz 225 mg/kg/dienā mātītēm,

auglīgumu neietekmēja un nebija teratogēns.

Reproduktīvā toksikoloģija

Ar žurkām un pelēm veiktos reprodukcijas spējas pētījumos lietojot devas, kas ir aptuveni 50 reižu

lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu (izteikta mg/kg ķermeņa masas), ir novērota vēlāka

un ilgstošāka atnešanās, kā arī mazuļu dzīvildzes samazināšanās.

Fertilitātes traucējumi

Žurkām, kuras ārstēja ar amlodipīnu, lietojot līdz10 mg/kg dienas devas (tēviņi un mātītes tās saņēma

attiecīgi 64 un 14 dienas pirms pārošanās), ietekmi uz fertilitāti nekonstatēja (minētās devas ir astoņas

reizes* lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu – 10 mg, par pamatu ņemot devu, kas izteikta

mg/m

). Citā pētījumā ar žurkām, kura laikā žurku tēviņi 30 dienas saņēma amlodipīna besilāta devu,

kas salīdzināma ar cilvēkam paredzēto devu (izteiktu mg/kg), novēroja folikulu stimulējošā hormona

un testosterona līmeņa pazemināšanos plazmā, kā arī spermas blīvuma, nobriedušu spermatīdu un

Sertoli šūnu skaita samazināšanos.

Kancerogenitāte un mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kuras divus gadus ārstēja, pievienojot amlodipīnu barībai, apstākļos, kad vielas

aprēķinātā koncentrācija atbilda tai, ko rada 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienas devas, nekonstatēja

kancerogenitāti. Lielākā deva pelēm, bet ne žurkām bija tuva maksimālajai panesamajai devai (pelēm

tā bija līdzīga, bet žurkām – divas reizes lielāka par maksimālo ieteicamo klīnisko devu – 10 mg,

pamatojoties uz devu, kas izteikta mg/m

Mutagenitātes pētījumos ar zālēm saistītu ietekmi nekonstatēja ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

*Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

polisorbāts 80

kalcija karbonāts

kroskarmelozes nātrija sāls

hidroksipropilceluloze

mikrokristāliska celuloze

preželatinizēta kukurūzas ciete

magnija stearāts

koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

5 mg/10 mg tabletes apvalks:

hipromeloze (6 cp)

titāna dioksīds (E171)

talks

propilēnglikols (E1520)

10 mg/10 mg tabletes apvalks

polivinilspirts

titāna dioksīds (E171)

makrogols 3000

talks

indigo karmīns (E132)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH//Al-folija): 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 un 100 apvalkotās tabletes

kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

SASKAŅOTS ZVA 12-04-2018

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

14-0132

13-0062

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums (5 mg/10 mg): 2014. gada 20. jūnijs

Reģistrācijas datums (10 mg/10 mg): 2013. gada 4. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums (5 mg/10 mg):

Pēdējās pārreģistrācijas datums (10 mg/10 mg):

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju