Ziextenzo

Evrópusambandið - lettneska - EMA (European Medicines Agency)

Kauptu það núna

Upplýsingar fylgiseðill PIL
Vara einkenni SPC
Opinber matsskýrsla PAR
Virkt innihaldsefni:
pegfilgrastim
Fáanlegur frá:
Sandoz GmbH
ATC númer:
L03AA13
INN (Alþjóðlegt nafn):
pegfilgrastim
Meðferðarhópur:
Imunitātes stimulatori,
Lækningarsvæði:
Neitropēnija
Ábendingar:
Ilguma samazināšanās neutropenia un saslimstība ar pieaugušiem pacientiem drudža neutropenia ārstēti ar citotoksiskas ķīmijterapijas ļaundabīgo audzēju (izņemot myeloid hroniskas leikēmijas un myelodysplastic sindromi).
Vörulýsing:
Revision: 2
Leyfisstaða:
Autorizēts
Leyfisnúmer:
EMEA/H/C/004802
Leyfisdagur:
2018-11-22
EMEA númer:
EMEA/H/C/004802

Skjöl

Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - búlgarska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - tékkneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - eistneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - litháíska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - ungverska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - maltneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - hollenska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - portúgalska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - rúmenska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - slóvakíska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - slóvenska
Samantekt á eiginleikum vöru Samantekt á eiginleikum vöru - norskt bókmál
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - króatíska

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Ziextenzo 6 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

pegfilgrastimum

▼Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi var ātri identificēt jaunāko informāciju par šo

zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot

par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Ziextenzo un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Ziextenzo lietošanas

Kā lietot Ziextenzo

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Ziextenzo

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Ziextenzo un kādam nolūkam to lieto

Ziextenzo satur aktīvo vielu pegfilgrastīmu. Pegfilgrastīms ir proteīns, ko producē

E coli

baktērijās,

izmantojot biotehnoloģiju. Tas pieder proteīnu grupai, ko sauc par citokīniem, un ir ļoti līdzīgs

dabiskajam proteīnam (granulocītu koloniju stimulējošs faktors), ko producē Jūsu organisms.

Ziextenzo lieto, lai samazinātu neitropēnijas (mazs leikocītu skaits) ilgumu un febrilās neitropēnijas

(mazs leikocītu skaits un drudzis) rašanos, ko var izraisīt citotoksiskā ķīmijterapija (zāles, kas iznīcina

ātri augošas šūnas). Leikocītiem ir svarīga nozīme, jo tie palīdz organismam cīnīties ar infekciju. Šīs

šūnas ir ļoti jutīgas pret ķīmijterapiju, kas var izraisīt to skaita samazināšanos Jūsu organismā. Ja

leikocītu skaits ir mazs, to var nepietikt, lai organisms varētu cīnīties ar baktērijām, un Jums var būt

paaugstināts infekciju risks.

Ārsts Jums ir parakstījis Ziextenzo, lai rosinātu kaulu smadzenes (kaula daļa, kura producē asins šūnas)

producēt vairāk leikocītu, kas palīdz organismam cīnīties ar infekciju.

2.

Kas Jums jāzina pirms Ziextenzo lietošanas

Nelietojiet Ziextenzo šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret pegfilgrastīmu, filgrastīmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ziextenzo lietošanas aprunājieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu, ja:

Jums ir alerģiska reakcija, ieskaitot vājumu, asinsspiediena pazemināšanos, apgrūtinātu

elpošanu, sejas pietūkumu (anafilakse), apsārtumu un pietvīkumu, izsitumi uz ādas un ādas

laukumi ar niezi;

Jums ir klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana; tās var būt akūta respiratorā distresa sindroma

(ARDS) pazīmes;

Jums ir kāda no šādām blakusparādībām vai to kombinācija:

pietūkums vai tūskainība, kas var būt saistīta ar retāku urinēšanu, apgrūtināta elpošana,

vēdera pietūkums un pilnuma sajūta, un vispārējs nogurums.

Tie var būt simptomi stāvoklim, ko sauc par “kapilāru noplūdes sindromu”, kas organismā izraisa

asiņu noplūdi no mazajiem asinsvadiem. Skatīt 4. punktu.

Jums ir sāpes vēdera kreisajā augšdaļā vai pleca galā. Tās var būt liesas problēmu pazīmes

(splenomegālija).

Jums ir nesen bijusi nopietna plaušu infekcija (pneimonija), šķidrums plaušās (plaušu tūska),

plaušu iekaisums (intersticiāla plaušu slimība) vai patoloģiska krūškurvja rentgenogramma

(plaušu infiltrācija).

Jūs esat informēts par jebkādām izmaiņām asins šūnu skaitā (piemēram, palielināts leikocītu

skaits vai anēmija) vai samazinātu trombocītu skaitu, kas samazina asiņu spēju sarecēt

(trombocitopēnija). Iespējams, ārsts vēlēsies Jūs rūpīgāk uzraudzīt.

Jums ir sirpjveida šūnu anēmija. Iespējams, ārsts vēlēsies rūpīgāk kontrolēt Jūsu stāvokli.

Jums ir pēkšņas alerģijas pazīmes, kā izsitumi, nieze vai nātrene uz ādas, sejas, lūpu, mēles vai

citu ķermeņa daļu pietūkums, elpas trūkums, sēkšana vai elpošanas traucējumi; tās var būt smagas

alerģiskas reakcijas pazīmes.

Retos gadījumos ir ziņots par aortas (lielā asinsvada, pa kuru asinis no sirds plūst uz ķermeni)

iekaisumu vēža pacientiem un veseliem donoriem. Simptomi var būt drudzis, vēdera sāpes,

savārgums, muguras sāpes un paaugstināts iekaisuma marķieru līmenis. Pastāstiet savam ārstam,

ja Jums ir šie simptomi.

Jūsu ārsts regulāri veiks asins un urīna analīzes, jo pegfilgrastīma lietošana var izraisīt nieru filtrācijas

traucējumus (glomerulonefrītu).

Ir ziņots par smagām ādas reakcijām (Stīvensa-Džonsona sindromu), lietojot Ziextenzo. Ja pamanāt

jebkuru no 4. punktā aprakstītajiem simptomiem, pārtrauciet Ziextenzo lietošanu un nekavējoties

vērsieties pēc medicīniskas palīdzības.

Jums jāaprunājas ar ārstu par asins vēža attīstības riskiem. Ja Jums attīstās vai var attīstīties asins vēzis,

Jūs nedrīkstat lietot Ziextenzo, ja vien to nav licis Jūsu ārsts.

Atbildes reakcijas zudums pret pegfilgrastīmu

Ja Jums nav atbildes reakcijas uz ārstēšanu ar pegfilgrastīmu vai neizdodas to saglabāt, ārsts pētīs

iemeslus, tai skaitā vai Jums nav izveidojušās antivielas, kas neitralizē pegfilgrastīma aktivitāti.

Citas zāles un Ziextenzo

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai

varētu lietot.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecēm nav veikti testi ar

pegfilgrastīmu. Svarīgi informēt ārstu, ja:

esat grūtniece;

domājat, ka varētu būt grūtniece vai

plānojat grūtniecību.

Ja Jums iestājas grūtniecība ārstēšanas ar Ziextenzo laikā, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ja vien ārsts nav norādījis citādi, lietojot Ziextenzo, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ziextenzo neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Ziextenzo satur sorbītu (E 420) un nātriju.

Šīs zāles satur 30 mg sorbīta katrā pilnšļircē, kas ir līdzvērtīgi 50 mg/ml.

Zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija 6 mg devā, kas nozīmē, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas".

3.

Kā lietot Ziextenzo

Ziextenzo ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma.

Vienmēr lietojiet Ziextenzo tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam. Parastā deva ir viena 6 mg subkutāna injekcija (injekcija zem ādas), izmantojot pilnšļirci,

un tā jāveic vismaz 24 stundas pēc pēdējās ķīmijterapijas devas katra ķīmijterapijas kursa beigās.

Zeixtenzo injicēšana sev

Ārsts var izlemt, ka visērtāk būs, ja pats sev injicēsiet Zeixtenzo. Ārsts vai medmāsa Jums parādīs, kā

tās sev injicēt. Nemēģiniet veikt injekciju, ja neesat apmācīts.

Sīkākus norādījumus par to, kā sev injicēt Zeixtenzo, lasiet sadaļā šīs instrukcijas beigās.

Nekratiet spēcīgi Zeixtenzo, jo tas var ietekmēt zāļu aktivitāti.

Ja esat lietojis Zeixtenzo vairāk, nekā noteikts

Ja esat lietojis Zeixtenzo vairāk, nekā noteikts, Jums jāsazinās ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Ja esat aizmirsis injicēt Zeixtenzo

Ja injicējat sev un esat aizmirsis lietot Zeixtenzo devu, Jums jāsazinās ar ārstu, lai noskaidrotu, kad

jāinjicē nākamā deva.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir kāda no šādām blakusparādībām vai to kombinācija:

pietūkums vai tūskainība, kas var būt saistīta ar retāku urinēšanu, apgrūtināta elpošana, vēdera

pietūkums un pilnuma sajūta, un vispārēja noguruma sajūta. Šie simptomi parasti attīstās ātri.

Tie var būt simptomi retākam (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem) stāvoklim, ko sauc par “kapilāru

noplūdes sindromu”, kas organismā izraisa asiņu noplūdi no mazajiem asinsvadiem un kura gadījumā

nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.

Ļoti biežas blakusparādības

(var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

kaulu sāpes; ārsts Jums pastāstīs, kādas zāles jālieto, lai mazinātu kaulu sāpes;

slikta dūša un galvassāpes.

Biežas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes injekcijas vietā;

vispārējas sāpes, sāpes locītavās un muskuļos;

var rasties pārmaiņas asinīs; tās var konstatēt parastajās asins analīzēs. Īslaicīgi var palielināties

balto asins šūnu skaits. Var samazināties trombocītu skaits, kas var izraisīt zilumu veidošanos.

Retākas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

alerģiska tipa reakcijas, ieskaitot apsārtumu un pietvīkumu, ādas izsitumus un piepaceltus un

niezošus ādas apvidus;

nopietnas alerģiskas reakcijas, ieskaitot anafilaksi (vājums, asinsspiediena pazemināšanās,

apgrūtināta elpošana, sejas pietūkums);

palielināta liesa;

liesas plīsums; daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli; ir svarīgi nekavējoties sazināties ar ārstu,

ja rodas sāpes vēdera kreisās puses augšdaļā vai sāpes kreisajā plecā, jo tās var būt saistītas ar

liesas problēmām;

elpošanas sarežģījumi; ja Jums ir klepus, drudzis un elpošanas grūtības, pastāstiet par to ārstam;

radies Svīta sindroms (plūmju krāsas piepacelti sāpīgi bojājumi uz ekstremitātēm un dažkārt uz

sejas un kakla kopā ar drudzi), bet nozīme var būt citiem faktoriem;

ādas vaskulīts (ādas asinsvadu iekaisums);

sīko filtru bojājumi nierēs (glomerulonefrīts);

apsārtums injekcijas vietā;

asiņu atklepošana (hemoptīze).

Retas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

aortas (lielā asinsvada, pa kuru asinis no sirds plūst uz ķermeni) iekaisums. Skatīt 2. punktu.

plaušu asiņošana (plaušu hemorāģija).

Stīvensa-Džonsona sindroms, kas var izpausties ar sārtiem mērķim līdzīgiem vai apaļiem

plankumiem uz ķermeņa, kuriem bieži vien vidū ir pūslīši, ar ādas lobīšanos, čūlām mutē, rīklē,

degunā, uz dzimumorgāniem un acīs un kas var iesākties ar drudzi un gripai līdzīgiem

simptomiem. Ja attīstās šādi simptomi, pārtrauciet Ziextenzo lietošanu un konsultējieties ar savu

ārstu vai nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības. Skatīt arī 2. punktu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Ziextenzo

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un uz pilnšļirces marķējuma pēc

“EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2-8 °C).

Varat izņemt Ziextenzo no ledusskapja un turēt to istabas temperatūrā (līdz 35 °C) ne ilgāk kā

120 stundas. Ja šļirce ir izņemta no ledusskapja un sasilusi līdz istabas temperatūrai (līdz 35 °C), tā

jāizlieto120 stundu laikā vai jāiznīcina.

Nesasaldēt. Ziextenzo drīkst lietot, ja tās ir nejauši sasaldētas uz laiku, kas nepārsniedz 24 stundas.

Uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka tās ir duļķainas vai tajās ir daļiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ziextenzo satur

Aktīvā viela ir pegfilgrastīms. Katra pilnšļirce (0,6 ml šķīduma) satur 6 mg pegfilgrastīma.

Citas sastāvdaļas ir ledus etiķskābe, sorbīts (E 420), polisorbāts 20, nātrija hidroksīds un ūdens

injekcijām. Skatīt 2. punktu “Ziextenzo satur sorbītu (E 420) un nātriju”.

Ziextenzo ārējais izskats un iepakojums

Ziextenzo ir dzidrs, bezkrāsains līdz viegli iedzeltens šķīdums injekcijām pilnšļircē (6 mg/0,6 ml).

Katrs iepakojums satur 1 stikla pilnšļirci ar gumijas virzuļa aizbāzni, virzuļa stieni, pievienotu

nerūsējošā tērauda adatu un adatas uzgali. Šļirces tiek piegādātas ar automātisku adatas aizsargu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz GmbH

Biochemiestr. 10

6250 Kundl

Austrija

Ražotājs

Sandoz GmbH

Biochemiestr. 10

6336 Langkampfen

Austrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Šī lietošanas instrukcija ir pieejama visās ES/EEZ valodās Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

Norādījumi par Ziextenzo pilnšļirces lietošanu

Lai palīdzētu novērst iespējamas infekcijas un lai nodrošinātu, ka Jūs pareizi lietojat zāles, ir svarīgi

ievērot šos norādījumus.

Pirms injicēšanas izlasiet VISU šajos norādījumos sniegto informāciju. Svarīgi, lai Jūs nemēģinātu veikt

sev injekciju, kamēr ārsts, medmāsa vai farmaceits Jūs nav apmācījis. Kastītē ir viena pilnšļirce, kas ir

iepakota plastmasas blisterī.

Ziextenzo pilnšļirce ar adatas aizsargu

Kad zāļu injicēšana ir pabeigta, tiek aktivizēts adatas aizsargs, kas nosedz adatu. Adatas aizsargs ir

paredzēts, lai novērstu veselības aprūpes speciālistu, aprūpētāju un pacientu nejaušu saduršanos ar adatu

pēc injekcijas.

Injekcijai papildus

nepieciešamie materiāli

Spirta salvete.

Vates vai marles tampons.

Asiem priekšmetiem

paredzēts atkritumu

konteiners.

Svarīga drošības informācija

Uzmanību! Uzglabājiet pilnšļirci bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Atveriet kastīti tikai tad, kad Jūs esat sagatavojies pilnšļirces lietošanai.

Nelietojiet pilnšļirci, ja hermētiskais blisteris ir bojāts, jo tās lietošana var nebūt vairs droša.

Nekādā gadījumā neatstājiet pilnšļirci bez uzraudzības vietā, kur citas personas var ar to rīkoties

bez atļaujas.

Nekratiet pilnšļirci.

Pievērsiet uzmanību, lai pirms lietošanas nepieskartos adatas aizsarga izciļņiem. Ja tie tiek

aizskarti, adatas aizsargs var tikt aktivizēts pārāk ātri.

Noņemiet adatas uzgali tikai tad, kad Jūs sagatavojies veikt injekciju.

Pilnšļirci nevar lietot atkārtoti. Tūlīt pēc lietošanas izmetiet izmantoto pilnšļirci asiem

priekšmetiem paredzētā atkritumu konteinerā.

Ziextenzo pilnšļirces uzglabāšana

Uzglabājiet blisterī iepakoto pilnšļirci tās kastītē, lai aizsargātu to no gaismas.

Uzglabājiet to ledusskapī 2–8 °C temperatūrā.

Nesasaldēt

Adatas uzgalis

Adatas aizsargs

Virzuļa aizbāznis ar

konusveida pamatni

Pirkstu balsti

Virzulis

Virzuļa

aizbāznis

Skatlodziņš Etiķete

un derīguma

termiņš

Adatas aizsarga izciļņi

Virzuļa

galva

Pirms lietošanas izņemiet pilnšļirci no ledusskapja un nogaidiet aptuveni 15-30 minūtes, līdz

Ziextenzo sasniedz istabas temperatūru (nepārsniedzot 35 °C).

Nelietojiet

pilnšļirci pēc derīguma termiņa beigām, kas ir norādīts un kastītes. Ja derīguma

termiņš ir beidzies, nododiet visu iepakojumu atpakaļ aptiekā.

Injekcijas vieta

Injekcijas vieta ir vieta uz ķermeņa, kur plānojat veikt

injekciju ar pilnšļirci.

Ieteicamā vieta ir augšstilbu priekšpusē. Injekciju var

veikt arī vēdera sieniņas apakšējā daļā, bet to

nedrīkst

veikt apgabalā, kas ir tuvāk nekā

5 centimetri no nabas.

Katru reizi injicējot sev zāles, izvēlieties citu vietu.

Neinjicējiet vietās, kur āda ir maiga, ar

asinsizplūdumu, apsārtumu vai cieta. Nav ieteicams

injicēt vietās, kur ir rētas vai striju zīmes.

Aprūpētājs injekciju var veikt arī augšdelmos.

Ziextenzo pilnšļirces sagatavošana lietošanai

Izņemiet kastīti ar blisterī iepakoto pilnšļirci no ledusskapja un atstājiet to

neatvērtu

aptuveni

15-30 minūtes, lai tā sasniegtu istabas temperatūru.

Kad esat sagatavojies pilnšļirces lietošanai, atveriet blistera iepakojumu un rūpīgi nomazgājiet

rokas ar ziepēm un ūdeni.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta salveti.

Izņemiet pilnšļirci no blistera iepakojuma. Pārbaudiet, vai caurspīdīgais plastmasas adatas

aizsargs atrodas virs šļirces stikla cilindra. Ja caurspīdīgais adatas aizsargs pārklāj adatas uzgali

(kā redzams tālāk), šļirce ir aktivizēta; NELIETOJIET šo šļirci un izmantojiet jaunu šļirci.

Nākamajā attēlā ir redzama lietošanai sagatavota šļirce.

Pārbaudiet pilnšļirci. Šķidrumam jābūt dzidram. Tā krāsa var būt no bezkrāsainas līdz viegli

iedzeltenai. Šķidrumā var redzēt mazu gaisa burbulīti. Tas ir normāli.

Nelietojiet

pilnšļirci, ja ir

redzamas citas daļiņas un/vai krāsas izmaiņas.

Nelietojiet

pilnšļirci, ja tā ir bojāta vai aktivizēta. Nododiet Ziextenzo pilnšļirci un iepakojumu

atpakaļ vietējā aptiekā.

Ierīces stāvoklis “AKTIVIZĒTS —

NELIETOJIET”

Šajā konfigurācijā adatas aizsargs ir AKTIVIZĒTS.

NELIETOJIET pilnšļirci.

Ierīces stāvoklis “SAGATAVOTS

LIETOŠANAI”

Šajā konfigurācijā adatas aizsargs NAV

AKTIVIZĒTS un pilnšļirce ir sagatavota lietošanai

Ziextenzo pilnšļirces lietošana

1

Uzmanīgi taisnā virzienā noraujiet adatas uzgali.

Adatas galā var būt redzams šķidruma piliens.

Tas ir normāli.

2

Uzmanīgi saspiediet ādu injekcijas vietā un ievadiet

adatu, kā redzams attēlā. Lai tiktu ievadītas visas

zāles, ieduriet adatu līdz galam.

3

Turot adatu, kā redzams attēlā,

lēnām

nospiediet

virzuli

līdz

galam

tā, lai virzuļa galva pilnībā

atrastos starp adatas aizsarga izciļņiem.

Turiet šļirci vietā aptuveni 5 sekundes un virzuli līdz

galam nospiestā stāvoklī.

4

Turot virzuli līdz galam

nospiestu

, uzmanīgi

izvelciet adatu taisnā virzienā no injekcijas vietas un

no ādas.

5

Lēni atlaidiet virzuli un nogaidiet, līdz adatas

aizsargs automātiski pārklāj atklāto adatu.

Injekcijas vietā var būt neliels daudzums asiņu.

Injekcijas vietā var piespiest vates vai marles

tamponu un turēt to aptuveni 10 sekundes.

Nerīvējiet injekcijas vietu. Ja nepieciešams,

injekcijas vietu var pārklāt ar nelielu adhezīvu

pārsēju.

6.

Tikai veselības aprūpes speciālistiem

Lietoto zāļu tirdzniecības nosaukums skaidri

jāieraksta pacienta vēsturē.

Noņemiet un saglabājiet pilnšļirces etiķeti.

Pagrieziet virzuli, lai pārvietotu etiķeti stāvoklī,

kādā varat noņemt šļirces etiķeti.

Norādījumi par izmešanu

Izmetiet izlietoto šļirci asiem priekšmetiem

paredzētā konteinerā (aizveramā, necaurduramā

konteinerā).

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves

atkritumos. Vaicājiet ārstam vai farmaceitam, kā

izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi

palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. Neizlietotās zāles

vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām

prasībām.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi var ātri identificēt jaunāko informāciju par šo

zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām

blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Ziextenzo 6 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 6 mg pegfilgrastīma* (

pegfilgrastimum

) 0,6 ml šķīduma injekcijām. Proteīna

koncentrācija ir 10 mg/ml**.

* Ražo

Escherichia coli

šūnās, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju, kam seko savienošana ar

polietilēnglikolu (PEG).

** Koncentrācija ir 20 mg/ml, ja ir iekļauta PEG grupa.

Šo zāļu potenci nevajadzētu salīdzināt ar cita tās pašas terapeitiskās klases pegilēta vai nepegilēta

proteīna potenci. Sīkāku informāciju skatīt 5.1. apakšpunktā.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katra pilnšļirce satur 30 mg sorbīta (E 420).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekcija)

Dzidrs, bezkrāsains līdz viegli iedzeltens šķīdums injekcijām.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Neitropēnijas ilguma un febrilās neitropēnijas sastopamības samazināšanai pieaugušiem pacientiem,

kam ļaundabīgos audzējus (izņemot hronisku mieloleikozi un mielodisplastiskos sindromus) ārstē

ar citotoksisko ķīmijterapiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ziextenzo terapiju uzsāk un uzrauga ārsti, kam ir pieredze onkoloģijā un/vai hematoloģijā.

Devas

Katram ķīmijterapijas kursam iesaka vienu 6 mg Ziextenzo devu (viena pilnšļirce), ko lieto vismaz

24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas.

Īpašas populācijas

Pediatriskā populācija

Pegfilgrastīma drošums un efektivitāte bērniem vēl nav noteikta. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 4.8.,

5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieskaitot pacientus ar nieru slimību pēdējā stadijā, devas

izmaiņas nav ieteicamas.

Lietošanas veids

Ziextenzo paredzētas subkutānai ievadīšanai. Injekcijas jāievada augšstilbā, vēderā vai augšdelmā.

Norādījumus par rīkošanos ar zālēm pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izsekojamība

Lai uzlabotu granulocītu koloniju stimulējošo faktoru (G-CSF) izsekojamību, ievadīto zāļu tirdzniecības

nosaukums skaidri jāieraksta pacienta slimības vēsturē.

Vispārīgi brīdinājumi un piesardzība

Ierobežoti klīniskie dati liecina, ka pegfilgrastīmam un filgrastīmam ir salīdzināma ietekme uz smagas

neitropēnijas atlabšanas laiku pacientiem ar

de novo

akūtu mieloleikozi (AML) (skatīt

5.1. apakšpunktu). Tomēr pegfilgrastīma ilgtermiņa iedarbība AML gadījumā nav noteikta, tāpēc šajā

pacientu populācijā tas jālieto piesardzīgi.

Granulocītu kolonijas stimulējošais faktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu

in vitro,

un līdzīgu

iedarbību var novērot dažās nemieloīdās šūnās

in vitro

Pegfilgrastīma drošums un efektivitāte nav pētīta pacientiem ar mielodisplastisko sindromu, hronisku

mielogēnu leikozi un pacientiem ar sekundāru AML; tādēļ to nedrīkst lietot šādiem pacientiem. Sevišķa

vērība jāpievērš, lai atšķirtu hroniskas mieloleikozes blastu transformācijas diagnozi no AML.

Pegfilgrastīma lietošanas drošums un efektivitāte nav noteikta

de novo

AML < 55 gadus veciem

pacientiem ar citoģenētiku t(15;17).

Pegfilgrastīma drošums un efektivitāte nav pētīta pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju lielās devās.

Šīs zāles nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu virs noteiktās devu shēmas.

Pulmonālas blakusparādības

Pēc G-CSF lietošanas ziņots par nevēlamām pulmonālām reakcijām, īpaši par intersticiālu pneimoniju.

Augstāks risks ir pacientiem, kuriem nesen anamnēzē bijuši infiltrāti plaušās vai pneimonija (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Pulmonālu pazīmju, tādu kā klepus, drudzis un aizdusa, parādīšanās saistībā ar plaušu infiltrātu

konstatāciju rentgenoloģiskā izmeklēšanā un plaušu darbības pasliktināšanos un palielinātu neitrofilu

daudzumu var būt pirmās akūta respiratorā distresa sindroma (ARDS) pazīmes. Tādā gadījumā

pegfilgrastīma lietošana pēc ārsta ieskatiem ir jāpārtrauc un jāveic atbilstoša ārstēšana (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Glomerulonefrīts

Par glomerulonefrītu ziņots pacientiem, kas saņem filgrastīmu un pegfilgrastīmu. Kopumā

glomerulonefrīts tika novērsts pēc devas samazināšanas vai filgrastīma un pegfilgrastīma lietošanas

pārtraukšanas. Ieteicama urīna analīzes kontrole.

Kapilāru noplūdes sindroms

Pēc granulocītu koloniju stimulējošā faktora ievadīšanas ziņots par kapilāru noplūdes sindromu, ko

raksturo hipotensija, hipoalbuminēmija, tūska un hemokoncentrācija. Pacienti, kuriem attīstās kapilāru

noplūdes sindroma simptomi, rūpīgi jānovēro un viņiem jāveic standarta simptomātiska ārstēšana, kas

var ietvert intensīvās aprūpes nepieciešamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Splenomegālija un liesas plīsums

Pēc pegfilgrastīma lietošanas ziņots par parasti asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un liesas

plīsuma gadījumiem, tai skaitā dažiem letāliem gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc rūpīgi

jākontrolē liesas lielums (piemēram, klīniska izmeklēšana, izmeklēšana ar ultraskaņu). Liesas plīsuma

diagnoze jāapsver, ja pacients ziņo par sāpēm vēdera kreisās puses augšdaļā vai par sāpēm pleca galā.

Trombocitopēnija un anēmija

Ārstēšana ar pegfilgrastīmu vienu pašu neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju, jo parakstītajā shēmā ir

saglabāta pilna mielosupresīvās ķīmijterapijas deva. Ieteicams regulāri pārbaudīt trombocītu skaitu un

hematokrītu. Īpaša uzmanība jāpievērš, lietojot atsevišķus vai kombinētus ķīmijterapijas līdzekļus, par

kuriem zināms, ka tie izraisa smagu trombocitopēniju.

Sirpjveida šūnu anēmija

Pacientiem ar sirpjveida šūnu iezīmi vai sirpjveida šūnu slimību sirpjveida šūnu krīzes bija saistītas ar

pegfilgrastīma lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tāpēc ārstiem jāievēro piesardzība, parakstot

pegfilgrastīmu pacientiem ar sirpjveida šūnu iezīmi vai sirpjveida šūnu slimību, jākontrolē atbilstoši

klīniskie parametri un laboratoriskie rādījumi un jāpievērš uzmanība iespējamai šo zāļu saistībai ar

liesas palielināšanos un asinsvadu okluzīvo krīzi.

Leikocitoze

Mazāk nekā 1% pacientu, kas saņem pegfilgrastīmu, ir konstatēts 100 x 10

/l vai lielāks leikocītu skaits.

Nav ziņots par blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šo leikocitozes pakāpi. Šāds leikocītu skaita

pieaugums ir pārejošs, ko parasti novēro 24-48 stundas pēc lietošanas, un tas atbilst šo zāļu

farmakodinamiskai iedarbībai. Atbilstoši klīniskai iedarbībai un potenciālai leikocitozei terapijas laikā

regulāri jāveic leikocītu skaita pārbaude. Ja leikocītu skaits pārsniedz 50 x 10

/l pēc paredzamās

zemākās vērtības, šo zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Hipersensitivitāte

Pacientiem, kuri ārstēti ar pegfilgrastīmu, ziņots par paaugstinātu jutību, ieskaitot anafilaktiskas

reakcijas, kas rodas, uzsākot vai turpinot ārstēšanu. Pacientiem ar klīniski nozīmīgu paaugstinātu jutību

pegfilgrastīma lietošana jāpārtrauc pilnībā. Nelietot pegfilgrastīmu pacientiem ar paaugstinātu jutību

pret pegfilgrastīmu vai filgrastīmu anamnēzē. Ja rodas nopietna alerģiska reakcija, jāveic atbilstoša

ārstēšana, pacientu rūpīgi kontrolējot vairākas dienas.

Stīvensa-Džonsona sindroms

Retos gadījumos saistībā ar ārstēšanu ar pegfilgrastimu ir ziņots par Stīvensa-Džonsona sindromu, kas

var būt dzīvībai bīstams vai letāls. Ja pacientam, lietojot pegfilgrastimu, ir attīstījies Stīvena-Džonsona

sindroms, šim pacientam nekad nedrīkst atsākt lietot pegfilgrastimu.

Imunogenitāte

Tāpat kā visu terapeitisko proteīnu gadījumā, pastāv imunogenitātes iespējamība. Antivielu veidošanās

ātrums attiecībā uz pegfilgrastīmu parasti ir mazs. Antivielu piesaistīšanās norisinās, kā sagaidāms,

visām bioloģiskas izcelsmes zālēm; tomēr pašlaik tās nav bijušas saistītas ar neitralizējošu aktivitāti.

Aortīts

Ir ziņots par aortītu pēc G-CSF lietošanas veselām pētāmajām personām un vēža pacientiem. Tā

simptomi bija drudzis, vēdera sāpes, savārgums, muguras sāpes un paaugstināts iekaisuma marķieru

līmenis (piemēram, C reaktīvā proteīna līmenis un balto asins šūnu skaits). Vairumā gadījumu aortītu

diagnosticēja datortomogrāfijas izmeklējumos, un parasti tas izzuda pēc G-CSF lietošanas

pārtraukšanas. Skatīt arī 4.8. apakšpunktu.

Citi brīdinājumi

Pegfilgrastīma drošums un efektivitāte asins šūnu priekšteču mobilizēšanā pacientiem vai veseliem

donoriem nav adekvāti novērtēta.

Paaugstināta kaulu smadzeņu hemopoētiskā darbība kā atbildes reakcija pret terapiju ar augšanas

faktoru ir saistīta ar pārejošu pozitīvu atradi kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas ir jāņem vērā,

interpretējot kaulu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Šīs zāles satur 30 mg sorbīta katrā pilnšļircē, kas ir līdzvērtīgi 50 mg/ml. Jāņem vērā papildu ietekme no

vienlaicīgi lietotiem sorbītu (vai fruktozi) saturošiem produktiem un sorbīta (vai fruktozes) uzņemšanas

ar uzturu.

Zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija 6 mg devā, kas nozīmē, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas".

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Saistībā ar ātri dalošos mieloīdo šūnu potenciālo jutību pret citotoksisko ķīmijterapiju, pegfilgrastīms ir

jālieto vismaz 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Klīniskajos pētījumos pegfilgrastīms ir droši

lietots 14 dienas pirms ķīmijterapijas. Pegfilgrastīma un jebkura ķīmijterapijas līdzekļa vienlaicīga

lietošana pacientiem nav novērtēta. Dzīvnieku modeļos pegfilgrastīma un 5-fluoruracila (5-FU) vai citu

antimetabolītu vienlaicīga lietošana pastiprina mielosupresiju.

Klīniskajos pētījumos iespējamā mijiedarbība ar citiem hematopoētiskiem augšanas faktoriem un

citokīniem nav īpaši pētīta.

Mijiedarbības ar litiju iespējamība, kas arī veicina neitrofilu atbrīvošanu, nav īpaši pētīta. Pierādījumu

par šādas mijiedarbības kaitīgumu nav.

Pacientiem, kas saņem ķīmijterapiju, kura saistīta ar aizkavētu mielosupresiju, piemēram,

nitrozourīnvielu, pegfilgrastīma drošums un efektivitāte nav novērtēta.

Īpaši mijiedarbības vai metabolisma pētījumi nav veikti, tomēr klīniskie pētījumi nenorāda uz

pegfilgrastīma mijiedarbību ar citām zālēm.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Datu par pegfilgrastīma lietošanu grūtniecēm nav, vai tie ir ierobežoti. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie

dati liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pegfilgrastīms nav ieteicams

grūtniecības laikā un sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, kuras nelieto kontracepciju.

Barošana ar krūti

Pietiekamas informācijas par pegfilgrastīma/metabolītu izdalīšanos mātes pienā nav; nevar izslēgt risku

jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt bērna barošanu ar krūti, vai

pārtraukt/atturēties no pegfilgrastīma terapijas, ņemot vērā ieguvumu bērnam no barošanas ar krūti un

ieguvumu sievietei no terapijas.

Fertilitāte

Pegfilgrastīms neietekmēja žurku tēviņu un mātīšu reproduktīvo funkciju vai auglību pie kumulatīvām

nedēļas devām, kas bija apmēram 6 līdz 9 reizes lielākas nekā ieteicamā deva cilvēkam (pamatojoties uz

ķermeņa virsmas laukumu) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pegfilgrastīms neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk, bija kaulu sāpes (ļoti bieži [≥ 1/10]) un skeleta-muskuļu

sāpes (bieži [≥ 1/100 līdz < 1/10]). Kaulu sāpes parasti bija vieglas vai vidēji smagas, pārejošas, un

lielākajai daļai pacientu tās varēja kontrolēt ar standarta pretsāpju līdzekļiem.

Ārstēšanas ar pegfilgrastīmu sākumā vai pēc tam bija paaugstinātas jutības veida reakcijas, ieskaitot

izsitumus uz ādas, nātreni, angioedēmu, aizdusu, eritēmu, pietvīkumu un hipotensiju (retāk [≥ 1/1 000

līdz < 1/100]). Pacientiem, kuri lieto pegfilgrastīmu, var rasties nopietnas alerģiskas reakcijas, ieskaitot

anafilaksi (retāk) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Par kapilāru noplūdes sindromu, kas ārstēšanas atlikšanas gadījumā var būt dzīvībai bīstams, vēža

pacientiem, kas saņem ķīmijterapiju pēc granulocītu koloniju stimulējošā faktora ievadīšanas ziņots

retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); skatīt 4.4. apakšpunktu un sadaļu „Atsevišķu blakusparādību apraksts”

zemāk.

Splenomegālija, parasti asimptomātiska, ir retāka.

Pēc pegfilgrastīma lietošanas par liesas plīsumu, ieskaitot dažus letālus gadījumus, ziņots retāk (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Retāk ziņots par nevēlamām pulmonālām reakcijām, ieskaitot intersticiālu pneimoniju, plaušu tūsku,

plaušu infiltrātus un plaušu fibrozi. Retākos gadījumos sekas bija elpošanas mazspēja vai ARDS, kas

var būt letāls (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par atsevišķiem sirpjveida šūnu krīzes gadījumiem pacientiem ar sirpjveida šūnu iezīmi vai

sirpjveida šūnu slimību (retāk sirpjveida šūnu pacientiem) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Dati tabulā zemāk apraksta blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un spontānajos

ziņojumos. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

MedDRA

orgānu

sistēmu

klasifikācija

Blakusparādības

Ļoti bieži

(≥ 1/10)

Bieži

(≥ 1/100 līdz

< 1/10)

Retāk

(≥ 1/1 000 līdz

< 1/100)

Reti

(≥ 1/10 000

līdz

< 1/1 000)

Ļoti reti

(< 1/10 000)

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Trombo-

citopēnija

Leikocitoze

Sirpjveida

šūnu krīze

Splenomegālija

Liesas plīsums

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Paaugstinātas

jutības reakcijas

Anafilakse

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

Urīnskābes līmeņa

paaugstināšanās

Nervu

sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Kapilāru noplūdes

sindroms

Aortīts

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

Akūts respiratorā

distresa sindroms

Pulmonālas

reakcijas

(intersticiāla

pneimonija,

plaušu tūska,

plaušu infiltrāti un

plaušu fibroze)-

Hemoptīze

Plaušu

hemorāģija

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Slikta dūša

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi

Svīta sindroms

(akūta febrila

dermatoze)

Ādas asinsvadu

vaskulīts

Stīvensa-

Džonsona

sindroms

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Kaulu sāpes

Kaulu-

muskuļu

sāpes

(mialģija,

artralģija,

sāpes

ekstremitātēs,

muguras

sāpes, kaulu-

muskuļu

sāpes, sāpes

kakla rajonā)

MedDRA

orgānu

sistēmu

klasifikācija

Blakusparādības

Ļoti bieži

(≥ 1/10)

Bieži

(≥ 1/100 līdz

< 1/10)

Retāk

(≥ 1/1 000 līdz

< 1/100)

Reti

(≥ 1/10 000

līdz

< 1/1 000)

Ļoti reti

(< 1/10 000)

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Glomerulonefrīts

Vispārēji

traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas

vietā

Sāpes

injekcijas

vietā

Ne-kardiālas

sāpes krūtīs

Reakcijas

injekcijas vietā

Izmeklējumi

Laktātde-

hidrogenāzes

un sārmainās

fosfatāzes līmeņa

paaugstināšanās

Pārejoša ALAT

vai ASAT līmeņa

paaugstināšanās

aknu

funkcionālajos

testos (LTF)

Skatīt apakšpunktu „Atsevišķu blakusparādību apraksts” zemāk.

Šī blakusparādība tika konstatēta pēcreģistrācijas periodā, bet netika novērota randomizētos,

kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem. Biežuma kategorija tika novērtēta statistikas aprēķinā,

kas pamatojās uz 1576 pacientiem, kuri saņēma pegfilgrastīmu deviņos randomizētos klīniskajos

pētījumos.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ziņots par retākiem Svīta sindroma gadījumiem, lai gan dažos gadījumos var būt nozīme

hematoloģiskām ļaundabīgām pamatslimībām.

Ziņots par retākiem ādas vaskulīta gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar pegfilgrastīmu. Vaskulīta

mehānisms pacientiem, kuri saņem pegfilgrastīmu, nav zināms.

Uzsākot ārstēšanu ar pegfilgrastīmu vai pēc tam radās reakcijas injekcijas vietā, ieskaitot eritēmu

injekcijas vietā (retāk), kā arī sāpes injekcijas vietā (bieži).

Ziņots par biežiem leikocitozes gadījumiem (leikocītu skaits > 100 x 10

/l) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Atgriezeniska, vieglas līdz vidējas pakāpes urīnskābes un sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās,

kas nebija saistīta ar klīnisku iedarbību, bija retāka; atgriezeniska, vieglas līdz vidējas pakāpes

laktātdehidrogenāzes līmeņa paaugstināšanās, kas nebija saistīta ar klīnisku iedarbību, bija retāka

pacientiem, kas saņēma pegfilgrastīmu pēc citotoksiskās ķīmijterapijas.

Slikta dūša un galvassāpes tika ļoti bieži novērotas pacientiem, kas saņēma ķīmijterapiju.

Pacientiem pēc pegfilgrastīma saņemšanas, kas sekoja citotoksiskajai ķīmijterapijai, novēroja retāku

alanīnaminotransferāzes (ALAT) un aspartātaminotransferāzes (ASAT) līmeņa paaugstināšanos aknu

funkcionālajos testos (LFT). Šīs paaugstināšanās ir pārejošas un atgriežas sākotnējā līmenī.

Ziņots par biežiem trombocitopēnijas gadījumiem.

Pēcreģistrācijas periodā, lietojot granulocītu koloniju stimulējošo faktoru, ziņots par kapilāru noplūdes

sindroma gadījumiem. Tie parasti radās pacientiem ar progresējošām ļaundabīgām slimībām, sepsi,

lietojot vairākas ķīmijterapijas zāles, vai kuriem tika veikta aferēze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pieredze lietošanā bērniem ir ierobežota. Nopietnas nevēlamās reakcijas biežāk tika novērotas

jaunākiem bērniem 0-5 gadu vecumā (92%), salīdzinot ar vecākiem bērniem attiecīgi 6-11 un

12-21 gada vecumā (80% un 67%), un pieaugušajiem. Nevēlamā reakcija, par kuru ziņots visbiežāk,

bija sāpes kaulos (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Vienreizējas 300 µg/kg devas subkutāni tika ievadītas ierobežotam skaitam veselu brīvprātīgo un

pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi bez nopietnām nevēlamām reakcijām. Nevēlamās blakusparādības

bija līdzīgas kā pacientiem, kuri saņem mazākas pegfilgrastīma devas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnstimulatori, koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods:

Ziextenzo ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras

tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Cilvēku granulocītu koloniju stimulējošais faktors (G-CSF) ir glikoproteīns, kas regulē neitrofilu

ražošanu un atbrīvošanu kaulu smadzenēs. Pegfilgrastīms ir rekombinants cilvēku G-CSF

(r-metHuG-CSF) kovalents konjugāts ar vienu 20 kd polietilēnglikola (PEG) molekulu. Pegfilgrastīms ir

filgrastīma forma ar stabilu darbības ilgumu saistībā ar pazeminātu nieru klīrensu.

Konstatēts, ka pegfilgrastīms un filgrastīms darbojas identiski, 24 stundu laikā ievērojami palielinot

neitrofilu daudzumu perifērajās asinīs un nedaudz palielinot monocītu un/vai limfocītu skaitu. Līdzīgi kā

filgrastīma gadījumā, neitrofili, kas rodas kā atbildes reakcija uz pegfilgrastīmu, darbojas normāli vai

labāk, ko apliecina hemotaktiskās un fagocītiskās darbības testi. Konstatēts, ka G-CSF, tāpat kā citiem

hematopoētiskajiem augšanas faktoriem,

in vitro

piemīt stimulējošas īpašības attiecībā uz cilvēku

endoteliālajām šūnām. G-CSF var veicināt mieloīdo šūnu, ieskaitot ļaundabīgo šūnu, augšanu

in vitro

un līdzīgu iedarbību var novērot attiecībā uz dažām nemieloīdajām šūnām

in vitro

Divos randomizētos, dubultmaskētos, galvenos pētījumos, kas veikti ar augsta riska II-IV stadijas krūts

vēža pacientēm, kas saņēma mielosupresīvu ķīmijterapiju ar doksorubicīnu un docetakselu, vienas

pegfilgrastīma devas lietošana kursa laikā samazināja neitropēnijas ilgumu un febrilās neitropēnijas

sastopamību tāpat kā lietojot filgrastīmu katru dienu (ievadot reizi dienā mediāni 11 dienas). Trūkstot

augšanas faktoru atbalstam, ziņots, ka šīs shēmas rezultātā 4. pakāpes neitropēnijas vidējais ilgums ir 5–

7 dienas un febrilās neitropēnijas sastopamība ir 30-40%. Vienā pētījumā (n = 157), kurā izmantoja

fiksētu 6 mg pegfilgrastīma devu, pegfilgrastīma lietotāju grupā 4. pakāpes neitropēnijas vidējais ilgums

bija 1,8 dienas, salīdzinot ar 1,6 dienām filgrastīma lietotāju grupā (atšķirība 0,23 dienas, 95% TI -0,15;

0,63). Visa pētījuma laikā febrilā neitropēnija bija 13% pacientu, kuri lietoja pegfilgrastīmu, salīdzinot

ar 20% pacientu, kurus ārstēja ar filgrastīmu (atšķirība 7%, 95% TI no -19%, 5%). Vienā pētījumā

(n = 310), kurā izmantoja fiksētu 6 mg pegfilgrastīma devu (100 µg/kg), pegfilgrastīma lietotāju grupā

4. pakāpes neitropēnijas vidējais ilgums bija 1,7 dienas, salīdzinot ar 1,8 dienām filgrastīma lietotāju

grupā (atšķirība 0,03 dienas, 95% TI -0,15; 0,30). Febrilā neitropēnija kopumā bija 9% pacientu, kurus

ārstēja ar pegfilgrastīmu, un 18% pacientu, kurus ārstēja ar filgrastīmu (atšķirība 9%, 95% TI no

-16,8%; -1,1%).

Placebo kontrolētā dubultmaskētā pētījumā ar krūts vēža pacientēm pegfilgrastīma ietekmi uz febrilās

neitropēnijas sastopamību novērtēja pēc ķīmijterapijas režīmiem, kuri 10-20% gadījumu saistās ar

febrilo neitropēniju (docetaksels 100 mg/m

katru trešo nedēļu, 4 kursi). Deviņi simti divdesmit astoņi

pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vienu devu pegfilgrastīma vai placebo aptuveni 24 stundas

(2. dienā) pēc ķīmijterapijas katrā kursā. Febrilās neitropēnijas sastopamība bija mazāka pacientiem, kas

bija randomizēti pegfilgrastīma saņemšanai, salīdzinot ar placebo grupu (1% salīdzinājumā ar 17%,

p < 0,001). Hospitalizācijas sastopamība un i/v pretinfekcijas līdzekļu lietošana saistībā ar klīniski

diagnosticētu febrilo neitropēniju bija mazāka pegfilgrastīma grupā, salīdzinot ar placebo (1%

salīdzinājumā ar 14%, p < 0,001; un 2% salīdzinājumā ar 10%, p < 0,001).

Nelielā II fāzes, randomizētā, dubultmaskētā pētījumā (n = 83) ar pacientiem, kas saņēma ķīmijterapiju

sakarā ar

de novo

akūtu mieloleikozi, salīdzināja pegfilgrastīmu (viena 6 mg deva) ar filgrastīmu,

lietojot ķīmijterapijas indukcijas fāzē. Mediānais laiks, lai atlabtu no smagas neitropēnijas, tika vērtēts

kā 22 dienas abās ārstēšanas grupās. Ilgtermiņa rezultāti netika pētīti (skatīt 4.4. apakšpunktu).

II fāzes (n = 37) daudzcentru, randomizētā, atklātā pētījumā pediatriskiem pacientiem ar sarkomu, kuri

saņēma 100 μg/kg pegfilgrastīma pēc ķīmijterapijas 1. kursa ar vinkristīnu, doksorubicīnu un

ciklofosfamīdu (VAdriaC/IE), smagu neitropēniju (neitrofīlo leikocītu skaits < 0,5 x 109) novēroja ilgāk

jaunākiem bērniem 0-5 gadu vecumā (8,9 dienas), salīdzinot ar vecākiem bērniem 6-11 gadu un

12-21 gada vecumā (attiecīgi 6 dienas un 3,7 dienas) un pieaugušajiem. Turklāt lielāku febrīlās

neitropēnijas sastopamību novēroja jaunākiem bērniem 0-5 gadu vecumā (75%), salīdzinot ar vecākiem

bērniem 6-11 gadu un 12-21 gada vecumā (attiecīgi 70% un 33%) un pieaugušajiem (skatīt 4.8. un

5.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Pēc vienas subkutānas pegfilgrastīma devas pegfilgrastīma koncentrācija serumā sasniedz kulmināciju

16–120 stundas pēc devas ievadīšanas, un pegfilgrastīma koncentrācija serumā saglabājas neitropēnijas

laikā pēc mielosupresīvās ķīmijterapijas. Pegfilgrastīma izvadīšana nav lineāra attiecībā pret devu;

pegfilgrastīma seruma klīrenss samazinās, palielinot devu. Šķiet, ka pegfilgrastīmu galvenokārt izvada

ar neitrofilu mediētu klīrensu, kas pie lielākām devām kļūst piesātināts. Atbilstoši pašregulējošam

klīrensa mehānismam pegfilgrastīma koncentrācija serumā strauji samazinās, kad sākas neitrofilu

atgūšana (skatīt 1. attēlu).

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2018. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/653854/2018

EMEA/H/C/004802

Ziextenzo (pegfilgrastims)

Ziextenzo pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Ziextenzo un kāpēc tās lieto?

Ziextenzo ir zāles, ko lieto vēža pacientiem, lai mazinātu neitropēniju (zemu balto asins šūnu neitrofilu

līmeni), kas ir bieža pretvēža terapijas blakusparādība un var padarīt pacientus uzņēmīgus pret

infekcijām.

Šīs zāles lieto, lai saīsinātu neitropēnijas ilgumu un novērstu febrilo neitropēniju (kad neitropēnija noris

kopā ar drudzi).

Ziextenzo nav paredzētas lietošanai pacientiem ar hronisku mieloleikozi (asins vēzi) vai pacientiem ar

mielodisplāzijas sindromiem (slimībām, kuru gadījumā organisms producē lielu skaitu patoloģisku asins

šūnu un kuras var attīstīties par leikozi).

Ziextenzo ir “bioloģiski līdzīgas zāles”. Tas nozīmē, ka Ziextenzo ir ļoti līdzīgas citām bioloģiskajām

zālēm (“atsauces zālēm”), kas jau ir reģistrētas ES. Ziextenzo atsauces zāles ir Neulasta. Sīkāku

informāciju par bioloģiski līdzīgām zālēm skatīt šeit

Kā lieto Ziextenzo?

Ziextenzo var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana jāsāk un jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze

vēža vai asins slimību ārstēšanā. Šīs zāles ir pieejamas kā šķīdums zemādas injekcijām pilnšļircē.

Ziextenzo ievada kā vienu 6 mg zemādas injekciju vismaz 24 stundas pēc katra ķīmijterapijas

(ārstēšanas ar pretvēža zālēm) cikla beigām. Ja pacienti ir attiecīgi apmācīti, viņi injekciju var veikt

paši.

Papildu informāciju par Ziextenzo lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Ziextenzo darbojas?

Ziextenzo aktīvā viela pegfilgrastims ir filgrastima forma, kas ir ļoti līdzīga cilvēka olbaltumvielai, ko

dēvē par granulocītu koloniju stimulētājfaktoru (G-CSF). Filgrastims darbojas, stimulējot balto asins

šūnu veidošanos kaulu smadzenēs, palielinot balto asins šūnu skaitu un tādējādi ārstējot neitropēniju.

Ziextenzo (pegfilgrastims)

EMA/653854/2018

2. lpp. no 2

Eiropas Savienībā (ES) filgrastims jau vairākus gadus ir pieejams arī citu zāļu sastāvā. Ziextenzo

sastāvā esošais filgrastims ir “pegilēts” (piesaistīts ķīmiskajai vielai polietilēnglikolam). Tas palēnina

filgrastima izvadīšanu no organisma, tāpēc zāles var lietot retāk.

Kādi Ziextenzo ieguvumi atklāti pētījumos?

Laboratorijas pētījumos, salīdzinot Ziextenzo ar Neulasta, ir pierādīts, ka Ziextenzo aktīvā viela pēc

struktūras, tīrības un bioloģiskās aktivitātes ir ļoti līdzīga Neulasta aktīvajai vielai. Pētījumos arī ir

pierādīts, ka Ziextenzo lietošana rada organismā līdzīgu aktīvās vielas līmeni kā Neulasta.

Turklāt divos pētījumos ar 624 pacientēm, kuras pirms vai pēc krūts vēža operācijas bija saņēmušas

ķīmijterapiju, pierādīja, ka Ziextenzo saīsina neitropēnijas ilgumu tikpat efektīvi kā Neulasta. Lietojot

jebkuru no abām zālēm, neitropēnija vidēji ilga vienu dienu.

Ziextenzo ir bioloģiski līdzīgas zāles, tāpēc ar Ziextenzo nav jāatkārto pētījumi par pegfilgrastima

drošumu un efektivitāti, kas jau ir veikti ar Neulasta.

Kāds risks pastāv, lietojot Ziextenzo?

Ir izvērtēts Ziextenzo drošums, un, pamatojoties uz visiem veiktajiem pētījumiem, šo zāļu

blakusparādības ir uzskatāmas par salīdzināmām ar atsauces zāļu Neulasta blakusparādībām.

Visbiežākā Ziextenzo blakusparādība (kas var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) ir sāpes kaulos.

Arī muskuļu sāpes ir bieži sastopamas. Pilnu visu blakusparādību un ierobežojumu sarakstu, lietojot

Ziextenzo, skatīt zāļu lietošanas instrukcijā.

Kāpēc Ziextenzo ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka saskaņā ar ES prasībām par bioloģiski līdzīgām zālēm Ziextenzo

struktūras, tīrības un bioloģiskās aktivitātes ziņā ir ļoti līdzīgas Neulasta un abas zāles vienādi izplatās

organismā. Turklāt pētījumā ar krūts vēža pacientēm, kurām veic ķīmijterapiju, pierādīja, ka Ziextenzo

efektivitāte neitropēnijas ilguma samazināšanā ir līdzvērtīga Neulasta efektivitātei.

Visus šos datus uzskatīja par pietiekamiem, lai secinātu, ka Ziextenzo efektivitāte un drošums

apstiprināto lietošanas veidu gadījumā ir tāds pats kā Neulasta. Tāpēc aģentūra uzskatīja, ka, tāpat kā

Neulasta gadījumā, Ziextenzo ieguvums pārsniedz identificēto risku, un tās var reģistrēt lietošanai ES.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Ziextenzo lietošanu?

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Ziextenzo lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Ziextenzo lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Ziextenzo

lietošanu saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai

nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Ziextenzo

Sīkāka informācija par Ziextenzo ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē:

https://www.ema.europa.eu/en/medicines/human/EPAR/ziextenzo.

Aðrar vörur

search_alerts

share_this_information