Sutent

Evrópusambandið - lettneska - EMA (European Medicines Agency)

Kauptu það núna

Upplýsingar fylgiseðill PIL
Vara einkenni SPC
Opinber matsskýrsla PAR
Virkt innihaldsefni:
sunitinib
Fáanlegur frá:
Pfizer Limited
ATC númer:
L01XE04
INN (Alþjóðlegt nafn):
sunitinib
Meðferðarhópur:
Antineoplastiskie līdzekļi,pārstāvji,
Lækningarsvæði:
Gastrointestinālās Stromas Audzēji, Vēzis, Nieru Šūnu, Neiroendokrīnās Audzēji
Ábendingar:
Gastrointestinālās stromas audzējs (KOPSAVILKUMS), Sutent ir indicēts, lai ārstētu unresectable un/vai metastātiska ļaundabīgā gastrointestinālās stromas audzējs (KOPSAVILKUMS) pieaugušajiem pēc neveiksmes imatinib mesilate attieksmes dēļ pretestības vai neiecietību. Metastātiska nieru šūnu karcinomas (MRCC), Sutent ir indicēts, lai ārstētu advanced/metastātiska nieru šūnu karcinomas (MRCC) pieaugušajiem. Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnās audzēji (pNET), Sutent ir indicēts, lai ārstētu unresectable vai metastātiska, labi diferencētas aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnās audzēji ar slimības progresēšanu pieaugušajiem. Pieredze ar Sutent kā pirmās līnijas ārstēšana ir ierobežota (skatīt 5. iedaļu.
Vörulýsing:
Revision: 38
Leyfisstaða:
Autorizēts
Leyfisnúmer:
EMEA/H/C/000687
Leyfisdagur:
2006-07-19
EMEA númer:
EMEA/H/C/000687

Skjöl

Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - búlgarska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - tékkneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - eistneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - litháíska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - ungverska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - maltneska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - hollenska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - portúgalska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - rúmenska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - slóvakíska
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - slóvenska
Samantekt á eiginleikum vöru Samantekt á eiginleikum vöru - norskt bókmál
Opinber matsskýrsla Opinber matsskýrsla - króatíska

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Sutent 12,5 mg cietās kapsulas

Sutent 25 mg cietās kapsulas

Sutent 37,5 mg cietās kapsulas

Sutent 50 mg cietās kapsulas

sunitinib

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Sutent un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Sutent lietošanas

Kā lietot Sutent

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Sutent

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Sutent un kādam nolūkam tās lieto

Sutent satur aktīvo vielu sunitinibu, kas ir proteīnkināzes inhibitors. Tās lieto vēža ārstēšanai, nomācot

īpašas grupas proteīnu aktivitāti, kas ir saistīti ar vēža šūnu augšanu un izplatīšanos.

Sutent tiek nozīmētas pieaugušajiem šādu vēža veidu ārstēšanai:

gastrointestināla stromas audzēja (GISA) ārstēšanai gadījumos, kad terapija ar imatinibu (citas

pretvēža zāles) nav palīdzējusi vai to nedrīkst lietot. GISA ir kuņģa un zarnu vēzis;

metastātiskas nieru šūnu karcinomas (MNŠK) ārstēšanai. Tā ir nieru vēža veids, kam raksturīga

izplatīšanās uz citām ķermeņa daļām;

aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju (ADNEA - vēža veids, kura izcelsmes vieta ir

aizkuņģa dziedzera hormonu producējošās šūnas) ārstēšanai gadījumos, kad slimība progresē

vai nevar tikt izārstēta ķirurģiskā ceļā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par Sutent darbības mehānismu vai to, kāpēc Jums parakstītas šīs zāles,

jautājiet savam ārstam.

2.

Kas Jums jāzina pirms Sutent lietošanas

Nelietojiet Sutent šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret sunitinibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Sutent lietošanas konsultējieties ar ārstu:

Ja Jums ir augsts asinsspiediens. Sutent lietošana var paaugstināt asinsspiedienu. Terapijas ar

Sutent laikā Jūsu ārsts var pārbaudīt asinsspiedienu un, ja nepieciešams, parakstīt zāles

asinsspiediena pazemināšanai.

Ja Jums ir vai ir bijušas asins saslimšanas, ar asiņošanu vai zilumu veidošanos saistīti

traucējumi. Sutent lietošana var paaugstināt asiņošanas risku vai izmainīt noteiktu asins šūnu

skaitu. Tas var novest pie anēmijas vai ietekmēt asins recēšanas spējas. Ja Jūs lietojat varfarīnu

vai acenokumarolu asins šķidrināšanai, lai novērstu trombu veidošanos, asiņošanas risks var būt

lielāks. Pastāstiet savam ārstam, ja Sutent lietošanas laikā Jums rodas asiņošana.

Ja Jums ir sirds funkcijas traucējumi. Sutent lietošana var izraisīt sirds funkcijas traucējumus.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs jūtaties noguris, Jums ir elpas trūkums vai Jums ir pietūkušas

pēdas un potītes.

Ja Jums ir izmaiņas sirds ritmā. Sutent lietošana var radīt izmaiņas sirds ritmā. Terapijas ar

Sutent laikā ārsts var nozīmēt elektrokardiogrammu, lai izvērtētu sirds ritmu. Pastāstiet savam

ārstam, ja Sutent lietošanas laikā Jūs jūtaties apreibis, Jums nāk ģībonis vai ir kādas izmaiņas

sirds ritmā.

Ja Jums nesen bijuši ar asins recekļiem vēnās un/vai artērijās (asinsvadu veidi) saistīti

traucējumi, ieskaitot insultu, sirdslēkmi, emboliju vai trombozi. Nekavējoties zvaniet savam

ārstam, ja Jums Sutent lietošanas laikā parādās tādi simptomi kā sāpes vai spiediena sajūta

krūtīs, sāpes rokās, mugurā, kaklā vai žoklī, elpas trūkums, ķermeņa 1 puses vājums vai

nejutīgums, runas traucējumi, galvassāpes vai reibonis.

Ja Jums ir vai ir bijusi aneirisma (asinsvadu sieniņas paplašināšanās un pavājināšanās) vai

plīsums asinsvada sieniņā.

Ja Jums ir vai ir bijuši mazāko asinsvadu bojājumi jeb trombotiska mikroangiopātija

(TMA). Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir drudzis, nogurums, nespēks, zilumi, asiņošana,

pietūkums, apjukuma sajūta, redzes zudums un krampji.

Ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi. Sutent lietošana var izraisīt vairogdziedzera

darbības traucējumus. Pastāstiet savam ārstam, ja Sutent lietošanas laikā Jūs ātri nogurstat, Jums

salst vairāk nekā cilvēkiem līdzās vai pazeminās Jūsu balss tembrs. Pirms Sutent lietošanas

uzsākšanas jāpārbauda vairogdziedzera darbība, kā arī regulāri tā jāatkārto Sutent terapijas laikā.

Ja vairogdziedzeris nepietiekamā daudzumā izstrādā hormonus, Jums varētu nozīmēt hormonu

aizstājterapija.

Ja Jums ir vai ir bijuši aizkuņģa dziedzera vai žultspūšļa darbības traucējumi. Pastāstiet

savam ārstam, ja Jums parādās kāda no šādām pazīmēm vai simptomiem: sāpes vēdera apvidū

(vēdera augšējā daļā), slikta dūša, vemšana un drudzis. Tas varētu norādīt uz aizkuņģa dziedzera

vai žultspūšļa iekaisumu.

Ja Jums ir vai ir bijuši aknu darbības traucējumi. Pastāstiet savam ārstam, ja Sutent

lietošanas laikā Jums parādās kāda no šādām pazīmēm vai simptomiem: nieze, acu vai ādas

dzelte, tumšs urīns, sāpes vai diskomforta sajūta labajā paribē. Lai pārbaudītu aknu darbību,

Jūsu ārsts nozīmēs asins analīzes gan pirms ārstēšanās ar Sutent, gan Sutent lietošanas laikā, kā

arī pēc klīniskās nepieciešamības.

Ja Jums ir vai ir bijuši nieru darbības traucējumi. Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu nieru darbību.

Ja Jūs gatavojaties ķirurģiskai operācijai vai operācija Jums bijusi nesen. Sutent var

ietekmēt Jūsu brūces dzīšanu. Pirms operācijas parasti jāpārtrauc Sutent lietošana. Jūsu ārsts

izlems, kad jāatsāk lietot Sutent.

Jums var ieteikt zobu pārbaudi pirms Sutent lietošanas uzsākšanas.

ja Jums ir vai ir bijušas sāpes mutē, zobu sāpes un/vai sāpes žoklī, pietūkums vai

iekaisums mutē, nejutīgums vai smaguma sajūta žoklī, vai zobi sāk kustēties,

nekavējoties informējiet par to savu ārstu un zobārstu;

ja Jums paredzēta invazīva zobārstnieciska procedūra vai ķirurģiska iejaukšanās,

pastāstiet savam zobārstam, ka Jūs lietojiet Sutent, īpaši gadījumos, ja vienlaicīgi saņemat

bifosfonātus intravenozi. Bifosfonāti ir zāles, kuras lieto kaulu komplikāciju novēršanai

un kuras varētu būt Jums nozīmētas cita medicīniska stāvokļa ārstēšanai.

Ja Jums ir vai ir bijuši ādas un zemādas audu bojājumi. Kamēr Jūs lietojat šīs zāles, var

rasties pyoderma gangrenosum (sāpīga ādas čūlošanās) vai nekrotizējošs fasciīts (ādas/mīksto

audu infekcija, kas strauji izplatās un var būt dzīvībai bīstama). Nekavējoties sazinieties ar savu

ārstu, ja pēc ādas ievainojuma rodas infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, sāpes, apsārtums

vai tūska, kā arī tad, ja sūcas strutas vai asinis. Šī blakusparādība parasti izzūd pēc sunitiniba

lietošanas pārtraukšanas. Lietojot sunitinibu, ir ziņots par smagiem ādas izsitumiem (Stīvensa-

Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze, erythema multiforme), kas sākotnēji izpaužas

kā sarkanīgi punktveida vai apļveida plankumi (bieži ar centrālām čūlām), kurus novēro uz

rumpja. Izsitumi var progresēt, radot plašu ādas čūlošanos vai lobīšanos, un tie var būt bīstami

dzīvībai. Ja Jums rodas izsitumi vai šādi (iepriekš minētie) ādas simptomi, nekavējoties

konsultējieties ar ārstu.

Ja Jums ir vai ir bijušas krampju lēkmes. Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja Jums ir

augsts asinsspiediens, galvassāpes vai redzes zudums.

Ja Jums ir diabēts. Pacientiem ar diabētu regulāri jākontrolē cukura līmenis asinīs, lai

novērtētu nepieciešamību pielāgot pretdiabēta līdzekļa devu un samazinātu zema cukura līmeņa

asinīs risku. Pēc iespējas ātrāk informējiet savu ārstu, ja Jums rodas jebkādas pazīmes vai

simptomi, kas liecina par zemu cukura līmeni asinīs (nogurums, sirdsklauves, svīšana, bada

sajūta un apziņas zudums).

Bērni un pusaudži

Sutent nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Sutent

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles, kuras var iegādāties bez receptes.

Dažas zāles var ietekmēt Sutent līmeni Jūsu organismā. Jums jāinformē savs ārsts, ja lietojat zāles, kas

satur kādu no zemāk minētajām aktīvajām vielām:

ketokonazols, itrakonazols – sēnīšu infekciju ārstēšanai,

eritromicīns, klaritromicīns, rifampicīns – infekciju ārstēšanai,

ritonavīrs – HIV ārstēšanai,

deksametazons – kortikosteroīds dažādu stāvokļu ārstēšanai (tādu kā alerģiski/elpošanas

traucējumi vai ādas bojājumi),

fenitoīns, karbamazepīns, fenobarbitāls – epilepsijas un citu neiroloģisku stāvokļu ārstēšanai,

augu valsts līdzekļi, kas satur Hypericum perforatum (asinszāle) – lieto depresijas un nemiera

ārstēšanai.

Sutent kopā ar uzturu un dzērienu

Sutent lietošanas laikā Jums jāizvairās no greipfrūtu sulas lietošanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Sievietēm, kurām iespējama grūtniecība, Sutent terapijas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Ja barojat bērnu ar krūti, pastāstiet par to ārstam. Sutent lietošanas laikā nevajadzētu barot bērnu ar

krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ja Jums ir reibonis vai izteikts nogurums, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus,

nepieciešama īpaša piesardzība.

3.

Kā lietot Sutent

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam.

Ārsts parakstīs Jums devu, kas piemērota tieši Jums, atkarībā no ārstējamā vēža veida. Ja Jums ārstē:

GISA vai MNŠK: parastā deva ir 50 mg vienu reizi dienā 28 dienas (4 nedēļas) pēc kārtas ar

sekojošu 14 dienu (2 nedēļu) pārtraukumu (kad zāles netiek lietotas), kas kopā veido 6 nedēļu

ciklus.

ADNEA: parastā deva ir 37,5 mg vienu reizi dienā bez pārtraukuma.

Ārsts noteiks, kāda ir Jums nepieciešamā deva, vai un kad ir jāpārtrauc Sutent lietošana.

Sutent var lietot gan ēšanas laikā, gan tukšā dūšā.

Ja esat lietojis Sutent vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis vairāk kapsulu nekā nepieciešams, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Jums

var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ja esat aizmirsis lietot Sutent

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu, ja Jums parādās kāda no šādām nopietnām blakusparādībām

(skatīt arī punktu „Kas Jums jāzina pirms Sutent lietošanas”):

Sirdsdarbības traucējumi. Pastāstiet ārstam, ja jūtaties ļoti noguris, Jums ir aizdusa, pietūkušas

pēdas un potītes. Šie simptomi var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem, ieskaitot sirdstrieku un

sirds muskuļa bojājumus (kardiomiopātija).

Plaušu funkcijas traucējumi vai elpošanas traucējumi. Pastāstiet ārstam, ja Jums parādās klepus,

sāpes krūtīs, pēkšņas elpas trūkuma lēkmes vai Jūs atklepojat asinis. Šīs varētu būt plaušu embolijas

(stāvoklis, kad asins recekļi nonāk plaušās) pazīmes.

Nieru darbības traucējumi. Pastāstiet ārstam, ja Jums izmainās urinācijas biežums vai vairs nav

vajadzība urinēt, jo tie var būt nieru mazspējas simptomi.

Asiņošana. Pastāstiet ārstam, ja Sutent lietošanas laikā Jums ir nopietni ar asiņošanu saistīti

traucējumi, vai parādās kāds no šādiem simptomiem: sāpīgs, uzpūties kuņģis (vēders), asinis

atvemtajās masās, melni, lipīgi izkārnījumi, asinis urīnā, galvassāpes vai garastāvokļa izmaiņas, asins

vai asiņainu krēpu atklepošana no plaušām vai elpceļiem.

Audzēja sabrukšana, kas noved pie cauruma veidošanās zarnās. Informējiet ārstu, ja Jums ir

spēcīgas sāpes vēderā, drudzis, slikta dūša, vemšana, asinis izkārnījumos vai izmaiņas zarnu darbībā.

Citas ar Sutent saistītas blakusparādības.

Ļoti biežas blakusparādības: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

Trombocītu, sarkano asins šūnu un/vai balto asins šūnu (piem., neitrofilo leikocītu) skaita

samazināšanās.

Elpas trūkums.

Augsts asinsspiediens.

Ļoti izteikts nogurums, nespēks.

Tūska, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās zem ādas un ap acīm, dziļi alerģiski izsitumi.

Sāpes/kairinājums mutes dobumā, sāpīgums/iekaisums/sausums mutē, garšas traucējumi,

gremošanas traucējumi, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, sāpes vēderā vai vēdera

pietūkums, ēstgribas zudums vai samazināta ēstgriba, nespēks, svara zaudēšana.

Vairogdziedzera aktivitātes samazināšanās (hipotireoze).

Reibonis.

Galvassāpes.

Deguna asiņošana.

Muguras sāpes, locītavu sāpes.

Sāpes rokās un kājās.

Dzeltena āda/ādas krāsas izmaiņas, pārmērīga ādas pigmentācija, matu krāsas izmaiņas, izsitumi

uz plaukstām un pēdu apakšām, izsitumi, sausa āda.

Klepus.

Drudzis.

Apgrūtināta iemigšana.

Biežas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

Trombu veidošanās asinsvados.

Koronāro artēriju aizsprostošanās vai sašaurināšanās izraisīts sirds muskuļa apasiņošanas

deficīts.

Sāpes krūtīs.

Sirds pārsūknētās asins daudzuma samazināšanās.

Šķidruma uzkrāšanās audos, ieskaitot audus ap plaušām.

Infekcijas.

Smagas infekcijas izraisītas komplikācijas (infekcija atrodas asinsritē), kas var izraisīt audu

bojājumus, orgānu darbības traucējumus un nāvi.

Pazemināts cukura līmenis asinīs (skatīt 2. punktu).

Olbaltumvielu zudums ar urīnu, dažkārt var izraisīt tūsku.

Gripai līdzīgs sindroms.

Izmaiņas asins analīzēs, tai skaitā aizkuņģa dziedzera un aknu enzīmu līmenī.

Augsts urīnskābes līmenis asinīs.

Hemoroīdi, sāpes taisnajā zarnā, smaganu asiņošana, apgrūtināta rīšana vai nespēja norīt.

Sāpes vai dedzināšanas sajūta mēlē, gremošanas trakta gļotādas iekaisums, pārmērīga gāzu

uzkrāšanās kuņģī vai zarnu traktā.

Ķermeņa masas samazināšanās.

Skeleta muskuļu sāpes (muskuļu un kaulu sāpes), muskuļu vājums, muskuļu nespēks, muskuļu

sāpes, muskuļu spazmas.

Sausa deguna gļotāda, aizlikts deguns.

Pastiprināta acu asarošana.

Izmainīts ādas jutīgums, nieze, ādas iekaisums un lobīšanās, pūšļi, pinnes, nagu krāsas izmaiņas,

matu izkrišana.

Savādas sajūtas ekstremitātēs.

Izmainīta (pastiprināta/pazemināta) jutība, īpaši uz pieskārienu.

Skābas atraugas.

Dehidratācija.

Karstuma viļņi.

Urīna krāsas izmaiņas.

Depresija.

Drebuļi.

Retākas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem

Dzīvībai bīstamas mīksto audu infekcijas, tai skaitā anālās atveres un dzimumorgānu rajonā

(skatīt 2. punktu).

Trieka.

Pārtrauktas vai samazinātas sirds apasiņošanas izraisīta sirdslēkme.

Sirds elektriskās aktivitātes vai sirds ritma izmaiņas.

Šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā (izsvīdums perikardā).

Aknu mazspēja.

Sāpes vēderā (kuņģī), ko izraisa aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Audzēja sabrukšana, kas noved pie cauruma veidošanās zarnās (perforācija).

Žultspūšļa iekaisums (pietūkums un apsārtums) ar žultsakmeņu veidošanos vai bez tās.

Patoloģiski cauruļveida savienojumi starp ķermeņa dobumiem vai ķermeņa dobumiem un ādu.

Sāpes mutē, zobu sāpes un/vai sāpes žoklī, pietūkums vai iekaisums mutē, nejutīgums vai

smaguma sajūta žoklī vai zobu kustēšanās. Šīs var būt žokļa kaula bojājuma (kaula nekroze)

pazīmes, skatīt 2. punktu.

Vairogdziedzera hormonu pastiprināta veidošanās, kas palielina organisma enerģijas patēriņu

miera stāvoklī.

Brūču dzīšanas traucējumi pēc operācijas.

Paaugstināts muskuļu enzīma kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.

Izteikti spēcīga reakcija uz alergēnu, tajā skaitā siena drudzis, izsitumi uz ādas, ādas nieze,

nātrene, ķermeņa daļu pietūkums un elpošanas traucējumi.

Resnās zarnas iekaisums (kolīts, išēmisks kolīts).

Retas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem

Smagas ādas un/vai gļotādu reakcijas (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas

nekrolīze vai erythema multiforme).

Audzēja sabrukšanas sindroms (ASS) – ASS ir vielmaiņas komplikāciju grupa, kas var rasties

vēža ārstēšanas laikā. Šīs komplikācijas izraisa bojāgājušo vēža šūnu noārdīšanās produkti, un

iespējamie simptomi ir slikta dūša, elpas trūkums, neregulāra sirdsdarbība, muskuļu krampji,

krampju lēkmes, urīna saduļķošanās un izmainīti laboratorisko izmeklējumu rezultāti (augsts

kālija, urīnskābes un fosfora līmenis un zems kalcija līmenis asinīs), kas var izraisīt nieru

darbības izmaiņas un akūtu nieru mazspēju.

Patoloģiska muskuļu audu noārdīšanās (rabdomiolīze), kas var izraisīt nieru darbības

traucējumus.

Patoloģiskas izmaiņas smadzenēs (atgriezeniskās mugurējās leikoencefalopātijas sindroms), kas

var izraisīt vairākus simptomus, tai skaitā galvassāpes, apjukumu, krampjus un redzes zudumu.

Sāpīgas čūlas uz ādas (gangrenozā piodermija).

Aknu iekaisums (hepatīts).

Vairogdziedzera iekaisums.

Mazāko asinsvadu bojājumi jeb trombotiska mikroangiopātija (TMA).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Asinsvadu sieniņas paplašināšanās un pavājināšanās vai plīsuma asinsvada sieniņā (aneirismas

un artēriju disekcijas).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši,

izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Sutent

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, pudeles un blistera

folijas pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka iepakojums ir bojāts vai redzamas viltojuma pazīmes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Sutent satur

Sutent 12,5 mg cietās kapsulas

Aktīvā viela ir sunitinibs. Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ekvivalents 12,5 mg sunitiniba.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas saturā: mannīts (E421), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons (K-25) un magnija

stearāts.

Kapsulas apvalkā: želatīns, sarkanais dzelzs oksīds (E172) un titāna dioksīds (E171).

Apdrukas tintē: šellaka, propilēnglikols, nātrija hidroksīds, povidons un titāna dioksīds (E171).

Sutent 25 mg cietās kapsulas

Aktīvā viela ir sunitinibs. Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ekvivalents 25 mg sunitiniba.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas saturā: mannīts (E421), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons (K-25) un magnija

stearāts.

Kapsulas apvalkā: želatīns, titāna dioksīds (E171), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais

dzelzs oksīds (E 172) un melnais dzelzs oksīds (E172).

Apdrukas tintē: šellaka, propilēnglikols, nātrija hidroksīds, povidons un titāna dioksīds (E171).

Sutent 37,5 mg cietās kapsulas

Aktīvā viela ir sunitinibs. Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ekvivalents 37,5 mg sunitiniba.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas saturā: mannīts (E421), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons (K-25) un magnija

stearāts.

Kapsulas apvalkā: želatīns, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) un titāna dioksīds (E171).

Apdrukas tintē: šellaka, propilēnglikols, kālija hidroksīds un melnais dzelzs oksīds (E172).

Sutent 50 mg cietās kapsulas

Aktīvā viela ir sunitinibs. Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ekvivalents 50 mg sunitiniba.

Citas sastāvdaļas ir:

Kapsulas saturā: mannīts (E421), kroskarmelozes nātrija sāls, povidons (K-25) un magnija

stearāts.

Kapsulas apvalkā: želatīns, titāna dioksīds (E171), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais

dzelzs oksīds (E172) un melnais dzelzs oksīds (E172).

Apdrukas tintē: šellaka, propilēnglikols, nātrija hidroksīds, povidons un titāna dioksīds (E171).

Sutent ārējais izskats un iepakojums

Sutent 12,5 mg pieejams cieto želatīna kapsulu veidā ar oranžu vāciņu un oranžu pamatni, uz vāciņa ar

baltu tinti uzrakstīts ”Pfizer”, uz pamatnes – ”STN 12.5 mg”. Satur dzeltenas līdz oranžas krāsas

granulas.

Sutent 25 mg pieejams cieto želatīna kapsulu veidā ar karameļu krāsas vāciņu un oranžu pamatni, uz

vāciņa ar baltu tinti uzrakstīts ”Pfizer”, uz pamatnes – ”STN 25 mg”. Satur dzeltenas līdz oranžas

krāsas granulas.

Sutent 37,5 mg pieejams cieto želatīna kapsulu veidā ar dzeltenas krāsas vāciņu un dzeltenu pamatni,

uz vāciņa ar melnu tinti uzrakstīts ”Pfizer”, uz pamatnes – ”STN 37.5 mg”. Satur dzeltenas līdz

oranžas krāsas granulas.

Sutent 50 mg pieejams cieto želatīna kapsulu veidā ar karameļu krāsas vāciņu un karameļu krāsas

pamatni, uz vāciņa ar baltu tinti uzrakstīts ”Pfizer”, uz pamatnes – ”STN 50 mg”. Satur dzeltenas līdz

oranžas krāsas granulas.

Zāles ir pieejamas plastmasas pudelītēs ar 30 kapsulām un perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā, kas satur 28 x 1 kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

Ražotājs

Pfizer Italia S.r.l.

Via del Commercio – Zona Industriale

63100 Marino del Tronto (Ascoli Piceno)

Itālija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

Belgique/ België /Belgien

Pfizer S.A. / N.V.

Tél/Tel: +32 (0)2 554 62 11

Lietuva

Pfizer Luxembourg SARL filialas Lietuvoje

Tel. + 370 52 51 4000

България

Пфайзер, Люксембург САРЛ, Клон България

Tел.: +359 2 970 43 33

Luxembourg/Luxemburg

Pfizer S.A.

Tél/Tel: +32 (0)2 554 62 11

Česká republika

Pfizer PFE, spol. s r.o.

Tel.: +420 283 004 111

Magyarország

Pfizer Kft.

Tel.: +36-1-488-37-00

Danmark

Pfizer ApS

Tlf: +45 44 20 11 00

Malta

Vivian Corporation Ltd.

Tel: +356 21344610

Deutschland

Pfizer Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 550055 51000

Nederland

Pfizer BV

Tel: +31 (0)10 406 43 01

Eesti

Pfizer Luxembourg SARL Eesti filiaal

Tel.: +372 666 7500

Norge

Pfizer Norge AS

Tlf: +47 67 52 61 00

Ελλάδα

Pfizer Ελλάς A.E.

λ: +30 210 67 85 800

Österreich

Pfizer Corporation Austria Ges.m.b.H.

Tel: +43 (0)1 521 15-0

España

Pfizer, S.L.

Tél: +34 91 490 99 00

Polska

Pfizer Polska Sp.z.o.o

Tel.:+48 22 335 61 00

France

Pfizer

Tél: +33 (0)1 58 07 34 40

Portugal

Pfizer Biofarmacêutica, Sociedade Unipessoal Lda

Tel: +351 21 423 5500

Hrvatska

Pfizer Croatia d.o.o.

Tel: + 385 1 3908 777

România

Pfizer Romania S.R.L.

Tel: +40 (0) 21 207 28 00

Ireland

Pfizer Healthcare Ireland

Tel: 1800 633 363 (toll free)

+44 (0)1304 616161

Slovenija

Pfizer Luxembourg SARL

Pfizer, podružnica za svetovanje s področja

farmacevtske dejavnosti, Ljubljana

Tel.: + 386 (0)1 52 11 400

Ísland

Icepharma hf.

Sími: +354 540 8000

Slovenská republika

Pfizer Luxembourg SARL, organizačná zložka

Tel.:+ 421 2 3355 5500

Italia

Pfizer S.r.l.

Tel: +39 06 33 18 21

Suomi/Finland

Pfizer Oy

Puh./Tel: +358 (0)9 43 00 40

Kύπρος

Pfizer Ελλάς A.E. (Cyprus Branch)

Tηλ.:+ 357 22 817690

Sverige

Pfizer Innovations AB

Tel: +46 (0)8 550 520 00

Latvija

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā

Tel.: + 371 670 35 775

United Kingdom

Pfizer Limited

Tel: +44 (0)1304 616161

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sutent 12,5 mg cietās kapsulas

Sutent 25 mg cietās kapsulas

Sutent 37,5 mg cietās kapsulas

Sutent 50 mg cietās kapsulas

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

12,5 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ir ekvivalents 12,5 mg sunitiniba (sunitinib).

25 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ir ekvivalents 25 mg sunitiniba (sunitinib).

37,5 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ir ekvivalents 37,5 mg sunitiniba (sunitinib).

50 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur sunitiniba malātu, kas ir ekvivalents 50 mg sunitiniba (sunitinib).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Sutent 12,5 mg cietās kapsulas

Želatīna kapsulas ar oranžu vāciņu un oranžu pamatnes daļu, ar baltu uzrakstu ”Pfizer” uz vāciņa un

uzrakstu ”STN 12.5 mg” uz pamatnes daļas, un tās satur dzeltenas līdz oranžas krāsas granulas.

Sutent 25 mg cietās kapsulas

Želatīna kapsulas ar karameļu krāsas vāciņu un oranžu pamatnes daļu, ar baltu uzrakstu ”Pfizer” uz

vāciņa un uzrakstu ”STN 25 mg” uz pamatnes daļas, un tās satur dzeltenas līdz oranžas krāsas

granulas.

Sutent 37,5 mg cietās kapsulas

Želatīna kapsulas ar dzeltenu vāciņu un dzeltenu pamatnes daļu, ar melnu uzrakstu ”Pfizer” uz vāciņa

un uzrakstu ”STN 37.5 mg” uz pamatnes daļas, un tās satur dzeltenas līdz oranžas krāsas granulas.

Sutent 50 mg cietās kapsulas

Želatīna kapsulas ar karameļu krāsas vāciņu un karameļu krāsas pamatnes daļu, ar baltu uzrakstu

”Pfizer” uz vāciņa un uzrakstu ”STN 50 mg” uz pamatnes daļas, un tās satur dzeltenas līdz oranžas

krāsas granulas.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Gastrointestināls stromas audzējs (GISA)

Sutent indicēts neoperējama un/vai metastātiska ļaundabīga gastrointestināla stromas audzēja (GISA)

terapijai pieaugušajiem pēc neveiksmīgas terapijas ar imatinibu rezistences vai nepanesamības dēļ.

Metastātiska nieru šūnu karcinoma (MNŠK)

Sutent indicēts progresējošas/metastātiskas nieru šūnu karcinomas (MNŠK) ārstēšanai pieaugušajiem.

Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji (ADNEA)

Sutent indicēts neoperējamu vai metastātisku, augsti diferencētu aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno

audzēju (ADNEA) ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem slimība progresē.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Terapiju ar Sutent drīkst uzsākt tikai ārsts ar pieredzi ārstēšanā ar pretvēža līdzekļiem.

Devas

GISA un MNŠK ārstēšanai ieteicamā Sutent deva ir 50 mg iekšķīgi vienu reizi dienā 4 nedēļas pēc

kārtas, pēc tam seko 2 nedēļu pārtraukums (terapijas shēma 4/2), kas kopā veido pilnu 6 nedēļu ciklu.

ADNEA ārstēšanai ieteicamā Sutent deva ir 37,5 mg iekšķīgi vienu reizi dienā bez pārtraukuma

terapijas shēmā.

Devas pielāgošana

Drošums un panesamība

Pamatojoties uz individuāliem drošuma un panesamības apsvērumiem, GISA un MNŠK ārstēšanai var

izmantot devas pielāgošanu, pakāpeniski mainot devu par 12,5 mg. Dienas deva nedrīkst pārsniegt

75 mg un nedrīkst būt zemāka par 25 mg.

Pamatojoties uz individuāliem drošuma un panesamības apsvērumiem, ADNEA ārstēšanai var

izmantot devas pielāgošanu, pakāpeniski mainot devu par 12,5 mg. 3. fāzes ADNEA pētījumā

maksimālā nozīmētā deva bija 50 mg dienā.

Pamatojoties uz individuāliem drošuma un panesamības apsvērumiem, var būt nepieciešama devas

lietošanas pārtraukšana.

CYP3A4 inhibitori/induktori

Jāizvairās no sunitiniba un spēcīgu CYP3A4 induktoru (kā rifampicīns) vienlaicīgas lietošanas (skatīt

4.4. un 4.5. apakšpunktu). Ja tas nav iespējams, var būt nepieciešama pakāpeniska sunitiniba devas

palielināšana par 12,5 mg (līdz 87,5 mg dienā GISA un MNŠK ārstēšanai vai līdz 62,5 mg dienā

ADNEA ārstēšanai), uzmanīgi kontrolējot panesamību.

Jāizvairās no sunitiniba un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (kā ketokonazols) vienlaicīgas lietošanas

(skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Ja tas nav iespējams, var būt nepieciešama pakāpeniska sunitiniba

devas samazināšana līdz 37,5 mg dienā GISA un MNŠK ārstēšanai vai līdz 25 mg dienā ADNEA

ārstēšanai, uzmanīgi kontrolējot panesamību.

Jāapsver iespēja vienlaicīgai lietošanai izvēlēties alternatīvas zāles bez CYP3A4 indukcijas vai

inhibīciju potencējošas iedarbības, vai arī tādas zāles, kurām šī potencējošā iedarbība būtu minimāla.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Sutent drošums un efektivitāte pacientiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.

Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar

sniegt.

Gados vecāki cilvēki

Apmēram viena trešdaļa pacientu, kuri saņēma sunitinibu klīniskajos pētījumos, bija 65 gadus veci un

vecāki. Starp gados jauniem un veciem pacientiem netika novērotas būtiskas drošuma un efektivitātes

atšķirības.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegli vai vidēji izteiktiem aknu darbības traucējumiem (A un B klase pēc Child-Pugh )

nav nepieciešama sunitiniba sākuma devas pielāgošana. Nav veikti klīniskie pētījumi, nozīmējot

sunitinibu pacientiem ar smagiem (C klase pēc Child-Pugh) aknu darbības traucējumiem un tādēļ

šādiem pacientiem tā lietošana netiek ieteikta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegli līdz smagi izteiktiem nieru darbības traucējumiem vai pacientiem ar nieru

mazspēju terminālā stadijā, kuriem noteikta hemodialīze, nav nepieciešama sunitiniba sākuma devas

pielāgošana. Turpmāka deva jāpielāgo, pamatojoties uz individuālo drošumu un panesamību (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Sutent lietojams iekšķīgi. To var lietot gan ēšanas laikā, gan tukšā dūšā.

Ja deva ir izlaista, papildu deva nav jālieto. Nākamajā dienā jālieto parastā nozīmētā deva.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas ar spēcīgiem CYP3A4 induktoriem, jo tie var samazināt

sunitiniba koncentrāciju plazmā (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, jo tie var palielināt sunitiniba

koncentrāciju plazmā (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pacienti jābrīdina, ka terapijas laikā ar sunitinibu var novērot matu vai ādas depigmentāciju. Citi

iespējami dermatoloģiski efekti bija ādas sausums, sabiezēšana vai plaisāšana, čūlas vai izsitumi uz

roku plaukstām un kāju pēdu apakšām.

Augstāk minētās reakcijas nebija kumulatīvas, parasti tās bija atgriezeniskas un ārstēšana to dēļ nebija

jāpārtrauc. Ziņots par pyoderma gangrenosum gadījumiem, kas parasti bija atgriezeniski pēc

sunitiniba lietošanas pārtraukšanas. Ziņots par smagām ādas reakcijām, tajā skaitā erythema

multiforme (EM), gadījumiem, kas liecina par Stīvensa-Džonsona sindromu (SDS) un toksiskās

epidermas nekrolīzes (TEN) gadījumiem. Daži šādi gadījumi ir bijuši letāli. Ja novēro SDS, TEN vai

EM simptomus vai pazīmes (piemēram, progresējoši izsitumi uz ādas, bieži ar čūlām vai gļotādas

bojājumiem), ārstēšana ar sunitinibu ir jāpārtrauc. Ja tiek apstiprināta SDS vai TEN diagnoze,

ārstēšanu nedrīkst atsākt. Dažos gadījumos, kad bija aizdomas par EM, pacienti panesa atsāktu

sunitiniba terapiju, lietojot zemākas devas pēc reakcijas izzušanas; daži no šiem pacientiem vienlaicīgi

tika ārstēti arī ar kortikosteroīdiem vai antihistamīna līdzekļiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Asiņošana un audzēja asiņošana

Klīniskajos pētījumos ar sunitinibu ziņots par hemorāģiskiem notikumiem, no kuriem daži bija letāli,

un pēcreģistrācijas periodā tika novēroti kuņģa-zarnu trakta, elpošanas ceļu, urīnceļu un smadzeņu

asiņošanas gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Standarta izmeklēšanā asiņošanas epizožu gadījumā jāietver pilna asins analīze un fizikālā

izmeklēšana.

Deguna asiņošana bija ar terapiju saistītā hemorāģiskā blakusparādība, par ko visbiežāk tika saņemti

ziņojumi; par to ziņoja apmēram puse pacientu ar norobežotiem audzējiem, kuriem bija radušās

hemorāģiskas blakusparādības. Dažos gadījumos deguna asiņošana bijusi smaga, taču ļoti reti letāla.

Saņemti ziņojumi par audzēju asiņošanas gadījumiem (dažos gadījumos saistīti ar audzēju nekrozi).

Daži no šiem asiņošanas gadījumiem bija letāli.

Audzēja asiņošana var sākties pēkšņi, un plaušu audzēja gadījumā tā var izpausties ar nopietnu un

dzīvībai bīstamu asins spļaušanu un plaušu asiņošanu. Pacientiem, kuri sunitinibu lietoja MNŠK,

ADNEA un plaušu vēža ārstēšanai, klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes laikā tika

ziņots par plaušu asiņošanu, kas dažos gadījumos bija letāla. Sutent nav apstiprināts plaušu vēža

terapijai.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem antikoagulantus (piemēram, varfarīnu, acenokumarolu), periodiski

vajadzētu nozīmēt pilnu asins analīzi (trombocītus), noteikt koagulācijas faktorus (PL/SV) un fizikālo

izmeklēšanu.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Visbiežāk ziņots par tādām nevēlamām blakusparādībām kuņģa-zarnu traktā kā caureja, slikta

dūša/vemšana, sāpes vēderā, dispepsija un stomatīts/sāpes mutē. Ir ziņots arī par ezofagīta gadījumiem

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Šo blakusparādību novēršanai var izmantot pretvemšanas, pretcaurejas vai antacīdos līdzekļus.

Pacientiem ar intraabdomināliem audzējiem, kurus ārstēja ar sunitinibu, novēroja nopietnas, dažreiz

letālas kuņģa un zarnu trakta komplikācijas, tajā skaitā kuņģa un zarnu perforāciju.

Hipertensija

Saistībā ar sunitiniba lietošanu ir ziņots par hipertensijas rašanos, tajā skaitā smagu hipertensiju

(>200 mm/Hg sistoliskais vai 110 mm/Hg diastoliskais asinsspiediens). Tāpēc ir jāpārbauda, vai

pacientiem nav hipertensija, un, ja nepieciešams, tā attiecīgi jāārstē. Pacientiem, kuriem ir smaga, ar

zālēm nekontrolējama hipertensija, ieteicams uz laiku atlikt terapiju. Kad hipertensija ir atbilstoši

koriģēta, terapiju var atsākt (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Hematoloģiski traucējumi

Tika novērota neitrofilo leikocītu absolūtā skaita samazināšanās un trombocītu skaita samazināšanās

saistībā ar sunitiniba lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Augstāk minētajiem gadījumiem nebija

kumulatīvs raksturs, parasti tie bija atgriezeniski un terapijas pārtraukšana nebija nepieciešama. Šajos

3. fāzes pētījumos neviens gadījums nebija letāls, bet pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir ziņots par

retiem letāliem ar hematoloģiju saistītiem gadījumiem, ieskaitot asiņošanu, kas saistīta ar

trombocitopēniju un neitropēnisku infekciju.

Ārstēšanas laikā ar sunitinibu tika novērota anēmija gan agrīnā, gan vēlīnā periodā.

Pacientiem, kurus ārstē ar sunitinibu, katra terapijas cikla sākumā jāveic pilna asins analīze (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Sirds funkcijas traucējumi

Ziņots par sirds-asinsvadu gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar sunitinibu, ieskaitot sirds mazspēju,

kardiomiopātiju, kreisā kambara izsviedes frakcijas samazināšanos zem apakšējās normas robežas,

miokardītu, miokarda išēmiju un infarktu (daži no tiem bija letāli). Šie dati liecina par to, ka sunitinibs

paaugstina kardiomiopātijas risku. Ārstētiem pacientiem bez zāļu specifiskās iedarbības nekonstatēja

ar sunitinibu saistītus specifiskus papildus kardiomiopātijas riska faktorus. Pacientiem, kuriem ir šādu

gadījumu risks vai tie ir bijuši jau iepriekš, sunitinibs jālieto piesardzīgi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā pirms sunitiniba nozīmēšanas bijuši tādi kardiāli gadījumi kā

miokarda infarkts (ieskaitot smagu/nestabilu stenokardiju), koronāro/perifēro artēriju šuntēšanas

operācija, simptomātiska sastrēguma sirds mazspēja (SSM), cerebrovaskulārs gadījums vai pārejoša

išēmiska lēkme, vai plaušu embolija, netika iekļauti nevienā sunitiniba klīniskajā pētījumā. Nav

zināms, vai pacientiem ar šādām blakusslimībām ir paaugstināts sunitiniba izraisītas kreisā kambara

disfunkcijas risks.

Ārstiem ieteicams izvērtēt šī riska un potenciālās sunitiniba labvēlīgās iedarbības attiecību. Uzmanīgi

jānovēro, vai pacientiem sunitiniba lietošanas laikā neattīstās SSM klīniskās pazīmes un simptomi, jo

īpaši pacientiem ar sirds riska faktoriem un/vai koronāro sirds slimību anamnēzē. Sunitiniba lietošanas

laikā jāapsver sākotnējas un periodiskas KKIF izvērtēšanas nepieciešamība. Pacientiem bez sirds riska

faktoriem jāapsver izsviedes frakcijas sākotnējas izvērtēšanas nepieciešamība.

Sastrēguma sirds mazspējas klīniskas manifestācijas gadījumā ieteicams pārtraukt sunitiniba lietošanu.

Pacientiem bez SSM klīniskiem simptomiem, bet ar izsviedes frakciju <50% un >20% zem apakšējās

normas robežas, sunitiniba lietošana jāatliek un/vai jāsamazina deva.

QT intervāla pagarināšanās

Pacientiem, kuri lietoja sunitinibu, novērota QT intervāla pagarināšanās un torsade de pointes.

QT intervāla pagarināšanās var būt par iemeslu paaugstinātam ventrikulāro aritmiju, ieskaitot torsade

de pointes, riskam.

Sunitinibs jālieto ar piesardzību pacientiem, kuriem kādreiz jau konstatēta QT intervāla pagarināšanās,

pacientiem, kuri lieto antiaritmiskos līdzekļus vai zāles, kas var izraisīt QT intervāla pagarināšanos, kā

arī pacientiem ar attiecīgu sirds slimību, bradikardiju vai elektrolītu līdzsvara traucējumiem anamnēzē.

Spēcīgu CYP3A4 inhibitoru un sunitiniba vienlaicīga lietošana ir jāierobežo, jo tie var palielināt

sunitiniba koncentrāciju plazmā (skatīt 4.2. 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Venozas trombembolijas gadījumi

Saistībā ar sunitiniba lietošanu ziņots par venozas trombembolijas gadījumiem, piemēram, dziļo vēnu

trombozi un plaušu emboliju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Plaušu embolijas gadījumi ar letālu iznākumu

novēroti zāļu pēcreģistrācijas novērošanas periodā.

Arteriālas trombembolijas gadījumi

Pacientiem, kuri lietoja sunitinibu, ziņots par arteriālas trombembolijas (ATE) gadījumiem, dažreiz ar

letālu iznākumu. Visbiežāk ziņots par cerebrovaskulāriem gadījumiem, pārejošiem išēmiskiem

traucējumiem un insultu. Arteriālas trombembolijas riska faktori, papildus ļaundabīgai pamatslimībai

un vecumam

65 gadiem, bija hipertensija, cukura diabēts un trombemboliska slimība anamnēzē.

Aneirismas un artēriju disekcijas

VEGF inhibitoru lietošana pacientiem ar hipertensiju vai bez tās var veicināt aneirismu un/vai artēriju

disekciju veidošanos. Pirms sunitiniba terapijas uzsākšanas šis risks ir rūpīgi jāapsver pacientiem ar

riska faktoriem, piemēram, hipertensiju vai aneirismu anamnēzē.

Trombotiska mikroangiopātija (TMA)

Jāapsver TMA diagnoze, ieskaitot trombotisku trombocitopēnisku purpuru (TTP) un hemolītiski

urēmisko sindromu (HUS), kas dažkārt izraisa nieru mazspēju vai letālu iznākumu, gadījumos, ja

rodas hemolītiskā anēmija, trombocitopēnija, nogurums, svārstīgas neiroloģiskas izpausmes, nieru

darbības traucējumi un drudzis. Pacientiem, kuriem attīstās TMA, sunitiniba terapija ir jāpārtrauc un

jāuzsāk tūlītēja ārstēšana. Pārtraucot terapiju, novērota TMA simptomu izzušana (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Vairogdziedzera funkcijas traucējumi

Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar sunitinibu visiem pacientiem ieteicams noteikt vairogdziedzera

funkcijas laboratoriskos pamatrādītājus. Pacientiem ar jau iepriekš diagnosticētu hipotireozi vai

hipertireozi jākoriģē vairogdziedzera funkcija saskaņā ar vispārpieņemto medicīnisko praksi. Terapijas

laikā ar sunitinibu katrus 3 mēnešus jāveic parastā vairogdziedzera funkcijas pārbaude. Papildus tam,

sunitiniba terapijas laikā pacienti rūpīgi jānovēro, raugoties, vai viņiem neparādās vairogdziedzera

funkcijas traucējumu pazīmes un simptomi. Pacientiem, kuriem rodas pazīmes un/vai simptomi, kas

varētu liecināt par vairogdziedzera funkcijas traucējumiem, atbilstoši klīniskai nepieciešamībai jāveic

vairogdziedzera funkcijas laboratoriskie testi. Gadījumos, kad attīstās vairogdziedzera funkcijas

traucējumi, tie jākoriģē atbilstoši vispārpieņemtai medicīniskai praksei.

Terapijas laikā ar sunitinibu novēroja gan agrīnu, gan vēlīnu hipotireozi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pankreatīts

Pacientiem ar dažādiem norobežotiem audzējiem, kuri lietoja sunitinibu, novēroja paaugstinātu seruma

lipāzes un amilāzes aktivitāti. Pacientiem ar dažādiem norobežotiem audzējiem lipāzes aktivitātes

paaugstināšanās bija pārejoša, parasti bez pankreatīta pazīmēm un simptomiem (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Ziņots par smagiem pankreatīta gadījumiem, daži no tiem bija letāli. Ja pacientam parādās pankreatīta

simptomi, terapija ar sunitinibu jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Hepatotoksicitāte

Terapijas laikā ar sunitinibu pacientiem novēroja hepatotoksicitāti. <1% pacientu ar norobežotu

audzēju, kuri lietoja sunitinibu, novēroja aknu mazspējas gadījumus, dažus ar letālām sekām. Pirms

terapijas uzsākšanas, katra terapijas cikla laikā un klīnisku indikāciju gadījumā jākontrolē aknu

funkcijas testu rādītāji (alanīna transamināzes [AlAT], aspartāta transamināzes [AsAT], bilirubīna

līmenis). Ja novēro aknu mazspējas simptomus vai pazīmes, sunitiniba lietošana jāpārtrauc, un

jāordinē atbilstoša uzturošā terapija (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Nieru darbība

Saņemti ziņojumi par nieru darbības traucējumiem, nieru mazspēju un/vai akūtu nieru mazspēju, dažos

gadījumos ar letālu iznākumu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto sunitinibu, ar nieru darbības traucējumiem/mazspēju saistītie riska faktori,

papildus pamatslimībai NŠK, ietver lielu vecumu, cukura diabētu, nieru darbības traucējumus kā

pamatslimību, sirds mazspēju, hipertensiju, sepsi, dehidratāciju/hipovolēmiju un rabdomiolīzi.`

Sunitiniba ilgstošas lietošanas drošums pacientiem ar mērenu un smagu proteinūriju sistemātiski nav

pētīts.

Ir saņemti ziņojumi par proteinūriju un retiem nefrotiskā sindroma gadījumiem. Ieteicams pirms

terapijas pacientam veikt urīna analīzi. Jākontrolē, vai pacientam neattīstās vai nepasliktinās

proteinūrija. Sunitinibs jāpārtrauc lietot pacientiem ar nefrotisko sindromu.

Fistula

Ja izveidojas fistula, sunitiniba terapija ir jāpārtrauc. Pieejama ierobežota informācija par terapijas ar

sunitinibu turpināšanu šādiem pacientiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Traucēta brūču dzīšana

Terapijas laikā ar sunitinibu saņemti ziņojumi par traucētas brūču dzīšanas gadījumiem.

Oficiāli klīniski pētījumi par sunitiniba ietekmi uz brūču dzīšanu nav veikti. Pacientiem, kuriem tiek

plānotas apjomīgas ķirurģiskas procedūras, piesardzības nolūkā sunitiniba lietošana uz laiku jāpārtrauc.

Klīniskā pieredze attiecībā uz terapijas atsākšanas laiku pēc apjomīgas ķirurģiskas procedūras ir

ierobežota. Tāpēc lēmums par sunitiniba terapijas atsākšanu pēc apjomīgas ķirurģiskas procedūras

jāpieņem pēc klīniskā stāvokļa izvērtēšanas.

Žokļa kaula nekroze (ŽKN)

Terapijas laikā ar Sutent saņemti ziņojumi par ŽKN gadījumiem. Vairums šo gadījumu tika ziņots

pacientiem, kuri pirms tam vai vienlaicīgi saņēma bifosfonātus intravenozi, kur ŽKN ir identificēts

riska faktors. Tādēļ piesardzība jāievēro gadījumos, kad Sutent un bifosfonāti intravenozi ir jālieto

vienlaicīgi vai viens pēc otra.

Invazīvas zobu procedūras arī ir identificēts riska faktors. Pirms ārstēšanās ar Sutent uzsākšanas,

nepieciešams apsvērt iespēju apmeklēt zobārstu un veikt zobu apskati un profilaksi. Pacientiem, kuri

iepriekš saņēmuši vai šobrīd saņem bifosfonātus intravenozi, vajadzētu izvairīties no invazīvām zobu

procedūrām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība/angioedēma

Ja paaugstinātas jutības dēļ rodas angioedēma, jāpārtrauc sunitiniba lietošana un jāuzsāk atbilstoša

ārstēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Krampju lēkmes

Sunitiniba klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā tika ziņots par krampju lēkmēm.

Pacientiem ar krampju lēkmēm un pazīmēm/simptomiem, kas liecina par atgriezeniskās mugurējās

leikoencefalopātijas sindromu (AMLS), tādām kā hipertensija, galvassāpes, samazināta uzmanība,

traucētas garīgās funkcijas un redzes zudums, ieskaitot kortikālu aklumu, nepieciešama

medikamentoza korekcija, tajā skaitā hipertensijas kontrole. Ieteicams uz laiku pārtraukt terapiju ar

sunitinibu. Problēmai atrisinoties, terapiju pēc ārstējošā ārsta lēmuma var atsākt (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Audzēju sabrukšanas sindroms (ASS)

Klīniskajos pētījumos un zāļu pēcreģistrācijas pieredzes laikā pacientiem, kuri tika ārstēti ar

sunitinibu, tika novērots ASS, kas dažos gadījumos bija letāls. ASS riska faktori ir augsta audzēja

slodze, iepriekš diagnosticēta hroniska nieru mazspēja, oligūrija, dehidratācija, hipotensija un skāba

urīna reakcija. Šādi pacienti ir rūpīgi jānovēro un jāārstē atbilstoši klīniskajai ainai. Jāapsver

profilaktiskas hidratācijas iespēja.

Infekcijas

Ir saņemti ziņojumi par smagām infekcijām (ar vai bez neitropēnijas), tai skaitā ar letālu iznākumu.

Retāk ziņots par nekrotizējošu fasciītu (tajā skaitā starpenē), kas dažkārt bija letāls (skatīt

4.8. apakšpunktu)

Pacientiem, kuriem attīstās nekrotizējošs fasciīts, jāpārtrauc sunitiniba lietošana un nekavējoties

jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Hipoglikēmija

Sunitiniba lietošanas laikā tika ziņots par glikozes līmeņa pazemināšanos asinīs. Dažos gadījumos tā

bija ar klīniskiem simptomiem un samaņas zuduma dēļ bija nepieciešama hospitalizācija.

Simptomātiskas hipoglikēmijas gadījumā sunitiniba terapija uz laiku ir jāpārtrauc. Pacientiem ar

diabētu regulāri jākontrolē glikozes līmenis asinīs, lai novērtētu nepieciešamību pielāgot pretdiabēta

līdzekļa devu un samazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai pieaugušajiem.

Zāles, kas var paaugstināt sunitiniba koncentrāciju plazmā

CYP3A4 inhibitoru iedarbība

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga sunitiniba reizes devas un spēcīga CYP3A4 inhibitora

ketokonazola lietošana izraisīja kompleksu [sunitiniba + primārā metabolīta] maksimālās

koncentrācijas (C

) un zemlīknes laukuma (AUC

0-∞

) palielināšanos, attiecīgi par 49% un 51%.

Sunitiniba un spēcīgu CYP3A4 grupas inhibitoru (piemēram, ritonavīra, itrakonazola, eritromicīna,

klaritromicīna, greipfrūtu sulas) vienlaicīga lietošana var palielināt sunitiniba koncentrāciju.

Tāpēc jāizvairās no kombinācijas ar CYP3A4 inhibitoriem, vai vienlaicīgai lietošanai jāizvēlas

alternatīvas zāles, kam nav inhibējošas iedarbības uz CYP3A4 vai arī šāda iedarbība ir minimāla.

Ja tas nav iespējams, Sutent deva jāsamazina līdz minimālajai devai

37,5 mg dienā GISA un MNŠK

gadījumā vai 25 mg dienā ADNEA gadījumā, rūpīgi kontrolējot panesamību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) inhibitoru iedarbība

Ir pieejami ierobežoti klīniski dati par sunitiniba un krūts vēža rezistences proteīna (Breast Cancer

Resistance Protein BCRP) inhibitoru mijiedarbību, un sunitiniba un citu BCRP inhibitoru

mijiedarbība nevar tikt izslēgta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Zāles, kas var pazemināt sunitiniba koncentrāciju plazmā

CYP3A4 induktoru iedarbība

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga sunitiniba reizes devas un CYP3A4 induktora rifampicīna

lietošana izraisīja kompleksu [sunitiniba + primārā metabolīta] C

un zemlīknes laukuma (AUC

0-∞

samazināšanos, attiecīgi par 23% un 46%.

Sunitiniba un spēcīgu CYP3A4 grupas induktoru (piemēram, deksametazona, fenitoīna,

karbamazepīna, rifampicīna, fenobarbitāla vai asinszāli (Hypericum perforatum) saturošu līdzekļu)

vienlaicīga lietošana var samazināt sunitiniba koncentrāciju. Tāpēc no kombinācijas ar

CYP3A4 induktoriem jāizvairās vai vienlaicīgai lietošanai jāizvēlas alternatīvas zāles, kam nav

inducējošas iedarbības uz CYP3A4 vai arī šāda iedarbība ir minimāla. Ja tas nav iespējams,

Sutent deva pakāpeniski jāpalielina par 12,5 mg katru reizi (līdz 87,5 mg dienā GISA un MNŠK

gadījumā vai līdz 62,5 mg dienā ADNEA gadījumā), rūpīgi kontrolējot panesamību (skatīt

4.2. apakšpunktu).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietēm reproduktīvā vecumā jāiesaka izmantot efektīvu kontracepcijas metodi un izvairīties no

grūtniecības iestāšanās Sutent lietošanas laikā.

Grūtniecība

Pētījumi par sunitiniba lietošanu grūtniecēm nav veikti. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta

reproduktīvā toksicitāte, ieskaitot augļa anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Sutent nedrīkst lietot

grūtnieces, kā arī sievietes, kuras nelieto drošu un efektīvu kontracepcijas metodi, ja vien gaidāmais

ieguvums neatsver potenciālo risku auglim. Ja Sutent tiek lietots grūtniecības laikā vai pacientei

iestājas grūtniecība Sutent lietošanas laikā, paciente jāinformē par iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Sunitinibs un/vai tā metabolīti izdalās žurku mātīšu pienā. Nav zināms, vai sunitinibs un tā primārais

aktīvais metabolīts izdalās mātes pienā arī cilvēkam. Tā kā aktīvās vielas parasti bieži izdalās mātes

pienā un tām piemīt potenciāla negatīva ietekme uz zīdaini, sievietes Sutent lietošanas laikā nedrīkst

barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos konstatēts, ka sunitiniba terapija var negatīvi ietekmēt vīrieša un sievietes

auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sutent maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacients jābrīdina, ka

sunitiniba lietošanas laikā var parādīties reibonis.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visnopietnākās, dažos gadījumos letālas, ar sunitiniba lietošanu saistītās blakusparādības ir nieru

mazspēja, sirds mazspēja, plaušu embolija, kuņģa-zarnu trakta perforācija un asiņošanas (piem.,

elpošanas sistēmā, kuņģa-zarnu traktā un audzēja, urīnceļu un smadzeņu asiņošana). Visbiežāk

novērotās (novērotas pacientiem NŠK, GISA un ADNEA reģistrācijas pētījumos) jebkuras smaguma

pakāpes blakusparādības ir šādas: samazināta ēstgriba, garšas sajūtas izmaiņas, hipertensija,

nogurums, kuņģa un zarnu darbības traucējumi (piem., caureja, slikta dūša, stomatīts, dispepsija un

vemšana), ādas krāsas maiņa un palmāri-plantārais eritrodizestēzijas sindroms. Turpinot terapiju, šie

simptomi mazinās. Terapijas laikā var attīstīties hipotireoze. Hematoloģiski traucējumi (piem.,

neitropēnija, trombocitopēnija un anēmija) ietilpst visbiežāk novērotajās nevēlamajās blakusparādībās.

Bez 4.4. un 4.8. apakšpunktā minētajiem letāliem gadījumiem, kas varētu būt saistīti ar sunitiniba

lietošanu, novērota arī daudzu sistēmu orgānu mazspēja, diseminēta intravaskulāra koagulācija,

peritoneāla asiņošana, virsnieru mazspēja, pneimotorakss, šoks un pēkšņa nāve.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Zemāk uzskaitītas blakusparādības, par kurām ziņots 7115 pacientiem ar GISA, MNŠK un ADNEA

apvienoto datu kopā. Tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmām, biežumam un smaguma pakāpei (NCI-

CTCAE). Ir iekļautas arī pēcreģistrācijas periodā novērotās nevēlamās blakusparādības, kas

identificētas klīniskajos pētījumos. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti

(≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības

Orgānu sistēmu

klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Infekcijas un

infestācijas

Vīrusu

infekcijas

Elpceļu

infekcijas

Abscess

Sēnīšu

infekcijas

Urīnceļu

infekcijas

Ādas infekcijas

Sepse

Nekrotizējošs

fasciīts

Baktēriju

infekcijas

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Neitropēnija

Trombocitopēnij

Anēmija

Leikopēnija

Limfopēnija

Pancitopēnija

Trombotiska

mikroangiopāt

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināta

jutība

Angioedēma

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

Hipotireoze

Hipertireoze

Tireoidīts

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Ēstgribas

samazināšanās

Dehidratācija

Hipoglikēmija

Audzēja

sabrukšanas

sindroms

Psihiskie

traucējumi

Bezmiegs

Depresija

Nervu sistēmas

traucējumi

Reibonis

Galvassāpes

Garšas uztveres

traucējumi

Perifērā

neiropātija

Parestēzija

Hipoestēzija

Hiperestēzija

Cerebrāla

hemorāģija

Cerebrovaskulāri

notikumi

Pārejoša išēmiska

lēkme

Atgriezenisks

mugurējās

encefalopātijas

sindroms

Orgānu sistēmu

klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Acu bojājumi

Periorbitāla

tūska

Acu plakstiņu

tūska

Pastiprināta

asarošana

Sirds funkcijas

traucējumi

Miokarda

išēmija

Izsviedes

frakcijas

samazināšanās

Sastrēguma sirds

mazspēja

Miokarda

infarkts

Sirds mazspēja

Kardiomiopātija

Izsvīdums

perikardā

Elektrokardiogra

mmas

QT intervāla

pagarināšanās

Kreisā

kambara

mazspēja

Torsade de

pointes

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipertensija

Dziļo vēnu

tromboze

Karstuma viļņi

Pietvīkums

Audzēja

asiņošana

Aneirismas un

artēriju

disekcijas*

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Elpas trūkums

Deguna

asiņošana

Klepus

Plaušu embolija

Izsvīdums

pleiras dobumā

Asins spļaušana

Elpas trūkums

slodzes laikā

Sāpes mutē un

rīklē

Aizlikts deguns

Deguna

sausums

Plaušu asiņošana

Elpošanas

mazspēja

Orgānu sistēmu

klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Stomatīts

Sāpes vēderā

Vemšana

Caureja

Dispepsija

Slikta dūša

Aizcietējums

Gastroezofageāl

ā refluksa

slimība

Disfāgija

Asiņošana no

kuņģa-zarnu

trakta

Barības vada

iekaisums

Vēdera pūšanās

Diskomforta

sajūta vēderā

Asiņošana no

taisnās zarnas

Smaganu

asiņošana

Čūlas mutes

gļotādā

Sāpes taisnajā

zarnā

Lūpu kaktiņu

iekaisums

Hemoroīdi

Sāpes mēlē

Sāpes mutē

Mutes sausums

Meteorisms

Diskomforta

sajūta mutē

Atraugas

Kuņģa-zarnu

trakta

perforācija

Pankreatīts

Anālās atveres

fistulas

Kolīts

Aknu un/vai žults

izvades sistēmas

traucējumi

Aknu mazspēja

Holecistīts

Aknu darbības

traucējumi

Hepatīts

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Ādas krāsas

pārmaiņas

Palmāri-

plantāras

eritrodizestēzija

s sindroms

Izsitumi

Matu krāsas

izmaiņas

Sausa āda

Ādas lobīšanās

Ādas reakcijas

Ekzēma

Pūšļi

Eritēma

Matu izkrišana

Pinnes

Nieze

Ādas

hiperpigmentāci

Ādas bojājums

Hiperkeratoze

Dermatīts

Nagu bojājumi

Erythema

multiforme

Stīvensa-

Džonsona

sindroms

Pyoderma

gangrenosum

Toksiskā

epidermas

nekrolīze

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas bojājumi

Sāpes

ekstremitātēs

Locītavu sāpes

Muguras sāpes

Skeleta muskuļu

sāpes

Muskuļu

spazmas

Sāpes muskuļos

Muskuļu vājums

Žokļa kaula

osteonekroze

Fistulas

Rabdomiolīze

Miopātija

Orgānu sistēmu

klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Nieru mazspēja

Akūta nieru

mazspēja

Hromatūrija

Proteinūrija

Asiņošana no

urīnceļiem

Nefrotiskais

sindroms

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Gļotādas

iekaisums

Nogurums

Tūska

Drudzis

Sāpes krūtīs

Sāpes

Gripai līdzīga

slimība

Drebuļi

Traucēta brūču

dzīšana

Izmeklējumi

Ķermeņa masas

samazināšanās

Samazināts

balto asins šūnu

skaits

Paaugstināts

lipāzes līmenis

Samazināts

trombocītu

skaits

Pazemināts

hemoglobīna

līmenis

Paaugstināts

amilāzes

līmenis

Paaugstināts

aspartātaminotra

nsfe-rāzes

līmenis

Paaugstināts

alanīnaminotran

sferāzes līmenis

Paaugstināts

kreatinīna

līmenis asinīs

Paaugstināts

asinsspiediens

Paaugstināts

urīnskābes

līmenis asinīs

Paaugstināts

kreatīnfosfokinā-

zes līmenis asinīs

Paaugstināts

vairogdziedzeri

stimulējošā

hormona (TSH)

līmenis asinīs

*Tajā skaitā letāli gadījumi

Kombinēti šādi termini:

nazofaringīts un mutes herpes;

bronhīts, dziļo elpceļu infekcijas, pneimonija un elpceļu infekcijas;

abscesi, arī ekstremitāšu, anālās atveres, smaganu, aknu, aizkuņģa dziedzera, starpenes,

perirektāls, rektāls, zemādas vai zobu abscess;

barības vada un mutes kandidoze;

celulīts un ādas infekcija;

sepse un septisks šoks;

vēdera dobuma abscess, vēdera dobuma sepse, divertikulīts un osteomielīts;

trombotiska mikroangiopātija, trombotiska trombocitopēniska purpura un hemolītiski

urēmiskais sindroms;

ēstgribas samazināšanās un anoreksija;

disgeizija, ageizija un garšas sajūtas traucējumi;

akūts koronārais sindroms, stenokardija, nestabila stenokardija, koronāro artēriju oklūzija un

miokarda išēmija;

samazināta/izmainīta sirds izsviedes frakcija;

akūts miokarda infarkts, miokarda infarkts un asimptomātisks miokarda infarkts;

sāpes mutē un rīklē vai balsenē un rīklē;

stomatīts un aftozs stomatīts;

sāpes vēderā, sāpes vēdera apakšdaļā un sāpes vēdera augšdaļā;

perforācija kuņģa-zarnu traktā un zarnu perforācija;

kolīts un išēmisks kolīts;

holecistīts un akalkulozs holecistīts;

ādas dzelte, ādas krāsas izmaiņas un pigmentācijas traucējumi;

psoriātisks dermatīts, eksfoliatīvi izsitumi, izsitumi, eritematozi izsitumi, folikulāri izsitumi,

ģeneralizēti izsitumi, makulozi izsitumi, makulopapulozi izsitumi, papulozi izsitumi un niezoši

izsitumi;

ādas reakcijas un ādas bojājumi;

nagu patoloģijas un krāsas izmaiņas;

nogurums un astēnija;

sejas tūska, tūska, perifēra tūska;

amilāze un amilāzes paaugstināšanās;

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Infekcijas un infestācijas

Tika saņemti ziņojumi par nopietnām infekcijām (ar vai bez neitropēnijas), ieskaitot gadījumus ar

letālu iznākumu. Tika ziņots par nekrotizējošā fascīta, ieskaitot starpenes, gadījumiem, daži no tiem

bija letāli (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

GISA 3. fāzes pētījumā 10% pacientu novērota 3. smaguma pakāpes neitrofilo leikocītu absolūtā

skaita samazināšanās, un 1,7% pacientu – 4. smaguma pakāpes neitrofilo leikocītu absolūtā skaita

samazināšanās. Savukārt MNŠK 3. fāzes pētījumā šie skaitļi attiecīgi bija 16% un 1,6%, bet 3. fāzes

ADNEA pētījumā – attiecīgi 13% un 2,4%. GISA 3. fāzes pētījumā 3. un 4. smaguma pakāpes

trombocītu skaita samazināšanos novēroja attiecīgi 3,7% un 0,4% pacientu, MNŠK 3. fāzes pētījumā

šie rezultāti bija attiecīgi 8,2% un 1,1%, bet 3. fāzes ADNEA pētījumā – attiecīgi 3,7% un 1,2% (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Asiņošanas epizodes novērotas 18% pacientu, kuri 3. fāzes GISA pētījumā saņēma sunitinibu,

salīdzinot ar 17% pacientu, kuri saņēma placebo. 39% pacientu, kuri saņēma sunitinibu neārstēta

MNŠK dēļ, radās asiņošana salīdzinājumā ar 11% pacientu, kuri lietoja interferonu-

(IFN-

3. pakāpes vai smagāka asiņošana bija septiņpadsmit (4,5%) ar sunitinibu ārstētiem pacientiem un 5

pacientiem (1,7%), kuri bija ārstēti ar IFN-

. No pacientiem, kuri lietoja sunitinibu citokīnrefraktāras

MNŠK ārstēšanai, 26% novēroja asiņošanu. Asiņošanas epizodes, izņemot deguna asiņošanu,

novērotas 21,7% pacientu, kuri 3. fāzes ADNEA pētījumā saņēma sunitinibu, salīdzinot ar 9,85%

pacientu, kuri saņēma placebo (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos audzēja asiņošana tika ziņota aptuveni 2% pacientu ar GISA

Imūnās sistēmas traucējumi

Tika saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām, ieskaitot angioedēmu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

2 citokīnrefraktāras MNŠK pētījumos tika ziņots par blakusparādību – hipotireozi 7 pacientiem (4%),

kuri saņēma sunitinibu; 61 pacientam (16%), kuri saņēma sunitinibu, un 3 pacientiem (<1%) iepriekš

neārstētas MNŠK pētījuma IFN-

grupā.

Bez tam tika ziņots par vairogdziedzeri stimulējošā hormona (TSH) līmeņa paaugstināšanos 4

citokīnrefraktāras MNŠK pacientiem (2%). Kopumā 7% pacientu no MNŠK populācijas novēroja

klīniskus vai laboratoriskus pierādījumus par hipotireozi, kas radusies ārstēšanas rezultātā. Iegūta

hipotireoze, tika novērota 6,2% GISA pacientu, kuri lietoja sunitinibu, un 1% pacientu, kuri lietoja

placebo. 3. fāzes ADNEA pētījumā 6 pacientiem (7,2%), kuri saņēma sunitinibu, un 1 pacientam

(1,2%), kurš saņēma placebo, tika novērota hipotireoze.

2 prospektīvos pētījumos pacientiem ar krūts vēzi tika novērota vairogdziedzera funkcija; Sutent

lietošana pacientiem ar krūts vēzi nav apstiprināta. 1 pētījumā tika ziņots par 15 (13,6%) hipotireozes

gadījumiem pacientiem, kuri saņēma sunitinibu, un 3 (2,9%) pacientiem, kuri saņēma standarta

terapiju. Par TSH pieaugumu asinīs tika ziņots 1 (0,9%) pacientam ar sunitinibu un nevienam – ar

standarta terapiju. Par hipertireozi netika ziņots nevienam no pacientiem, kas saņēma sunitinibu un 1

(1,0%) pacientam, kurš saņēma standarta terapiju. Otrā pētījumā par hipotireozi tika ziņots kopumā 31

(13%) pacientam, kuri saņēma sunitinibu, un 2 (0,8%) pacientiem, kuri saņēma kapecitabīnu. Par TSH

pieaugumu asinīs tika ziņots 12 (5,0%) pacientiem, kuri saņēma sunitinibu, un nevienam no

pacientiem, kuri saņēma kapecitabīnu. Par hipertireozi tika ziņots 4 (1,7%) pacientiem, kas saņēma

sunitinibu un nevienam no pacientiem, kuri saņēma kapecitabīnu. Par TSH samazinājumu asinīs tika

ziņots 3 (1,3%) pacientiem, kuri saņēma sunitinibu un nevienam no pacientiem, kuri saņēma

kapecitabīnu. Par T4 pieaugumu tika ziņots 2 (0,8%) pacientiem, kas saņēma sunitinibu, un 1 (0,4%)

pacientam, kas saņēma kapecitabīnu. Par T3 pieaugumu tika ziņots 1 (0,8%) pacientam, kas saņēma

sunitinibu, un nevienam no pacientiem, kas saņēma kapecitabīnu. Visiem pacientiem ar

vairogdziedzeri saistītajiem notikumiem bija 1.–2. smaguma pakāpe (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Pacientiem ar ADNEA tika ziņota lielāka hipoglikēmijas gadījumu sastopamība salīdzinājumā ar

pacientiem ar GISA un MNŠK. Tomēr lielākā daļa šo klīniskajos pētījumos novēroto nevēlamo

blakusparādību netika uzskatītas par saistītām ar pētījuma terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nervu sistēmas traucējumi

Klīniskajos pētījumos ar sunitinibu un pēcreģistrācijas novērošanas periodā tika ziņots par vairākiem

(<1%), tajā skaitā letāliem, gadījumiem pacientiem ar krampjiem un radioloģiski pierādītu AMLS.

Pacienti, kuriem tika novēroti krampji, bija gan ar radioloģiski pierādītām metastāzēm smadzenēs, gan

bez tām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sirds funkcijas traucējumi

Klīniskajos pētījumos apmēram 2% pacientu ar GISA, kuri lietoja sunitinibu, 4% pacientu ar

citokīnrefraktāru MNŠK, un 2% pacientu ar GISA, kuri lietoja placebo, novēroja kreisā kambara

izsviedes frakcijas (KKIF) samazināšanos ≥20% un zem apakšējās normas robežas. Šīs KKIF novirzes

nebija progresējošas un bieži uzlabojās, turpinot terapiju. Iepriekš neārstēta MNŠK pētījumā 27%

pacientu, kuri lietoja sunitinibu, un 15% pacientu, kuri lietoja interferonu-

(IFN-

), KKIF bija

mazāka par normas apakšējo robežu. Diviem (<1%) pacientiem, kuri ārstējās ar sunitinibu, bija

diagnosticēta sastrēguma sirds mazspēja (SSM).

Sirds mazspēja, sastrēguma sirds mazspēja vai kreisā kambara mazspēja tika novērota 1,2% GISA

pacientu, kuri lietoja sunitinibu, un 1% GISA pacientu, kuri lietoja placebo. Pivotālā 3. fāzes GISA

pētījumā (N = 312) ar terapiju saistīti letāli kardiāli gadījumi bija 1% pacientu katrā no pētījuma

grupām (proti, sunitiniba un placebo grupā). 2. fāzes pētījumā citokīnrefraktāras MNŠK pacientiem

terapijas izraisīts letāls miokarda infarkts tika novērots 0,9% pacientu, un minētā 3. fāzes pētījumā

iepriekš neārstētas MNŠK pacientiem letāli kardiāli gadījumi bija 0,6% pacientu IFN-

grupā un 0

pacientiem sunitiniba grupā. 3. fāzes ADNEA pētījumā vienam (1%) pacientam, kurš saņēma

sunitinibu, tika konstatēts ar ārstēšanu saistīta letāla sirds mazspēja.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Hipertensija bija ļoti bieži sastopama nevēlamā blakusparādība, par kuru ziņots klīniskajos pētījumos.

Apmēram 2,7% pacientu ar hipertensiju sunitiniba deva tika samazināta, vai terapija uz laiku tika

pārtraukta. Nevienam no šiem pacientiem terapija ar sunitinibu netika pārtraukta pavisam. 4,7%

pacientu ar norobežotu audzēju novēroja smagu hipertensiju (>200 mm Hg sistoliskais vai 110 mm Hg

diastoliskais asinsspiediens). Hipertensiju novēroja apmēram 33,9% pacientu, kuri lietoja sunitinibu

līdz tam neārstētas MNŠK dēļ, un 3,6% pacientu, kuri lietoja IFN-

. Pie tam smaga hipertensija radās

12% ar sunitinibu ārstēto un <1% ar IFN-

ārstēto pacientu. Hipertensija novēroja 26,5% pacientu,

kuri lietoja sunitinibu 3. fāzes ADNEA pētījumā, salīdzinot ar 4,9% pacientu, kuri lietoja placebo.

Smaga hipertensija radās 10% ar sunitinibu ārstēto ADNEA pacientu un 3% pacientu, kuri saņēma

placebo.

Venozas trombembolijas gadījumi

Ar terapiju saistīta venoza trombembolija tika ziņota 1% pacientu ar norobežotu audzēju, kuri terapijā

bija saņēmuši sunitinibu klīniskajos pētījumos (ieskaitot GISA un NŠK pētījumus).

3. fāzes GISA pētījumā venoza trombembolija radās septiņiem (3%) ar sunitinibu ārstētiem pacientiem

un nevienam placebo grupā; 5 no šiem 7 pacientiem iestājās 3. pakāpes dziļo vēnu tromboze (DVT) un

2 – 1. vai 2. pakāpes DVT. Četri no šiem 7 pacientiem ar GISA pēc pirmo DVT simptomu parādīšanās

pārtrauca ārstēšanos.

Venoza trombembolija novērota trīspadsmit pacientiem (3%), kuri lietoja sunitinibu līdz tam neārstēta

MNŠK 3. fāzes pētījumā, un 4 pacientiem (2%), kuri piedalījās 2 citokīnrefraktāra MNŠK pētījumos.

Deviņiem no šiem pacientiem radās plaušu embolija: 1 bija – 2. pakāpes un 8 bija – 4. pakāpes plaušu

embolija. Astoņiem no šiem pacientiem radās DVT: 1 bija 1. pakāpes, 2 bija– 2. pakāpes, 4 bija – 3.

pakāpes un 1bija – 4. pakāpes DVT. Vienam pacientam ar plaušu emboliju citokīnrefraktāra MNŠK

pētījumā uz laiku tika pārtraukta zāļu lietošana.

No pacientiem ar neārstētu MNŠK, kuri saņēma IFN-

, venoza trombembolija radās 6 (2%)

pacientiem; 1 pacientam (<1%) bija 3. pakāpes DVT un 5 (1%) – 4. pakāpes plaušu embolija.

3. fāzes ADNEA pētījumā venoza trombembolija tika novērota 1 (1,2%) pacientam sunitiniba grupā

un 5 (6,1%) pacientiem placebo grupā. Diviem no šiem placebo saņēmušajiem pacientiem bija DVT:

1 – 2. pakāpes, 1 – 3. pakāpes.

GISA, MNŠK un ADNEA reģistrācijas pētījumos netika ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu.

Gadījumi ar letālu iznākumu novēroti šo zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības periodā.

Plaušu embolijas gadījumi tika novēroti aptuveni 3,1% pacientu ar GISA un aptuveni 1,2% pacientu ar

MNŠK, kuri saņēma sunitinibu 3. fāzes pētījumos. Nav ziņots par plaušu emboliju pacientiem ar

ADNEA, kuri saņēma sunitinibu 3. fāzes pētījumā. Pēcreģistrācijas uzraudzības periodā tika novēroti

reti gadījumi ar letālu iznākumu.

No klīniskajiem pētījumiem ar sunitinibu tika izslēgti pacienti, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija

konstatēta plaušu embolija.

Pacientiem, kuri sunitinibu saņēma 3. fāzes reģistrācijas pētījumos, elpošanas sistēmas traucējumi (t.i.,

elpas trūkums, šķidrums pleiras dobumā, plaušu embolija vai plaušu tūska) tika novēroti apmēram

17,8% pacientu ar GISA, apmēram 26,7% pacientu ar MNŠK un 12% pacientu ar ADNEA.

Apmēram 22,2% pacientu ar norobežotu vēzi, ieskaitot GISA un MNŠK, kuri klīniskajos pētījumos

saņēma sunitinibu, tika novēroti elpošanas sistēmas traucējumi.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Pacientiem, kuriem sunitinibs nozīmēts GISA un MNŠK ārstēšanai, retāk (<1%) tika novērots

pankreatīts. 3. fāzes ADNEA pētījumā netika novērots ar terapiju saistīts pankreatīts (skatīt

4.4. apakšpunktu).

GISA 3. fāzes pētījuma laikā letāla asiņošana kuņģa-zarnu traktā novērota 0,98% pacientu, kuri

saņēma placebo.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Saņemti ziņojumi par aknu darbības traucējumiem, kas var ietvert aknu darbības testu novirzes,

hepatītu vai aknu mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ziņots par pyoderma gangrenosum gadījumiem, parasti atgriezeniskiem pēc sunitiniba lietošanas

pārtraukšanas (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Tika saņemti ziņojumi par miopātijas un/vai rabdomiolīzes gadījumiem, dažos gadījumos kopā ar

akūtu nieru mazspēju. Pacienti ar muskuļu toksicitātes pazīmēm vai simptomiem jāārstē atbilstoši

standarta medicīniskai praksei (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tika saņemti ziņojumi par fistulas veidošanos, kas dažreiz saistīta ar audzēju nekrozi un regresiju, un

dažos gadījumos beidzās letāli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Terapijas ar Sutent laikā saņemti ziņojumi par ŽKN gadījumiem. Vairumā gadījumu to novēroja

pacientiem, kuriem ŽKN bija identificēts riska faktors, piemēram, bifosfonātu intravenoza ievadīšana

un/vai ar zobu problēmām saistīta invazīva procedūra (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Izmeklējumi

Neklīnisko pētījumu (in vitro un in vivo) dati, kuros lietotas devas, kas pārsniedz ieteicamās devas

cilvēkiem, liecina par sunitiniba spēju inhibēt sirds darbības potenciāla repolarizācijas procesu

(piemēram, pagarināt QT intervālu).

QTc intervāla pagarināšanos virs 500 msek novēroja 0,5% gadījumu, izmaiņas, salīdzinot ar

sākotnējiem rādītājiem, kas pārsniedza 60 msek, novēroja 1,1% no 450 pacientiem ar norobežotu

audzēju; abi parametri novērtēti kā potenciāli nozīmīgas izmaiņas. Pie apmēram divas reizes lielākas

sunitiniba terapeitiskās koncentrācijas novēroja QTcF intervāla (Frederika korekcija) pagarināšanos.

QTc intervāla pagarināšanās tika vērtēta klīniskajā pētījumā, kurā tika iekļauti 24 pacienti ar

progresējošu audzēju vecumā no 20 līdz 87 gadiem. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka terapeitiskā

koncentrācijā (3. dienā) sunitinibs ietekmē QTc intervālu (definēts kā vidējās placebo pielāgotās

izmaiņas par > 10 msek ar 90% TI augšējo robežu > 15 msek), izmantojot diennakts sākotnējās

korekcijas metodi, bet koncentrācijā, kas pārsniedz terapeitisko koncentrāciju (9. diena), izmantojot

abas sākotnējās korekcijas metodes. Nevienam no pacientiem QTc intervāla rādītāji nepārsniedza

500 msek. Kaut arī iedarbība uz QTcF intervālu tika konstatēta 3. dienā 24 stundas pēc devas

lietošanas (terapeitiskā plazmas koncentrācijā, kas sagaidāma pēc ieteicamās sākuma devas 50 mg),

izmantojot diennakts sākotnējās korekcijas metodi, šīs atradnes klīniskā nozīme nav skaidra.

Plašos sērijveida EKG izmeklējumos atbilstoši terapeitiskai koncentrācijai vai koncentrācijai, kas

pārsniedz terapeitisko, nevienam no izvērtētajiem pacientiem vai pacientiem, kuri iekļauti klīniskā

pētījumā pēc protokola, netika konstatēta QTc intervāla pagarināšanās, kas vērtēta kā ”smaga”

(vienāda vai lielāka par 3. pakāpi CTCAE v3.0).

Terapeitiskā plazmas koncentrācijā QTcF intervāla (Frederika korekcija) maksimālās vidējās

izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, bija 9 msek (90% TI 15,1 msek). Sunitiniba

terapeitiskai koncentrācijai palielinoties apmēram divas reizes, maksimālās QTcF intervāla izmaiņas,

salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, bija 15,4 msek (90% TI 22,4 msek). Pozitīvai kontrolei

izmantojot moksiflokascīnu (400 mg), maksimālās vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem

rādītājiem, bija 5,6 msek. Nevienam pacientam nekonstatēja lielāku par 2. pakāpes QTc intervāla

pagarināšanos (CTCAE v.3.0).

Ilgtermiņa drošums MNŠK pacientiem

Sunitiniba drošums ilgtermiņā pacientiem ar MNŠK tika analizēts 9 pabeigtos klīniskajos pētījumos,

kas tika rīkoti pirmreizējas, bevacizumaba refraktāras un citokīnrefraktāras MNŠK terapijas vidē.

Analīzē tika ietverti 5739 pacienti, no kuriem 807 (14%) tika ārstēti ≥2 gadus līdz pat 6 gadiem.

807 pacientiem, kuri sunitinibu lietoja ilgstoši, lielākā daļa ar ārstēšanu saistīto nevēlamo

blakusparādību (TRAEs- treatment-related adverse events) sākotnēji radās laikā no pirmajiem

6 mēnešiem līdz 1 gadam, bet pēc tam nemainījās vai laika gaitā mazinājās, izņemot hipotireozi, kas

laika gaitā pakāpeniski pastiprinājās, un 6 gadu periodā radās jauni gadījumi. Ilgstoša ārstēšana ar

sunitinibu netika saistīta ar jaunām TRAEs.

Pediatriskā populācija

Sunitiniba drošuma profils ir iegūts 1. fāzes devas palielināšanas pētījumā, 2. fāzes atklātā pētījumā,

1./2. fāzes vienas grupas pētījumā un no publikācijām, kā aprakstīts tālāk.

Ir veikts 1. fāzes devas palielināšanas pētījums ar iekšķīgi ievadītu sunitinibu, kurā piedalījās

35 pacienti, kas ietvēra 30 pediatriskus pacientus (3–17 gadu vecumā) un 5 jaunus pieaugušos

pacientus (18–21 gada vecumā) ar refraktāriem norobežotiem audzējiem, no kuriem lielākajai daļai

primārā diagnoze bija smadzeņu audzējs. Visiem pētījuma dalībniekiem tika novērotas nevēlamas zāļu

blakusparādības, vairums no blakusparādībām bija smagas (toksicitātes pakāpe ≥3) un ietvēra

kardiotoksicitāti. Visbiežāk novērotās nevēlamās zāļu blakusparādības bija kuņģa-zarnu trakta (KZT)

toksicitāte, neitropēnija, nogurums un ALAT rādītāju paaugstināšanās. Nevēlamu sirds blakusparādību

risks bija augstāks pediatriskiem pacientiem, kuri iepriekš bija saņēmuši sirds apstarošanu vai

antraciklīnu, salīdzinot ar pediatriskiem pacientiem, kuri tos iepriekš nebija saņēmuši. Šiem

pediatriskiem pacientiem, kuri iepriekš nebija saņēmuši antraciklīnus vai sirds apstarošanu, tika

noteikta maksimālā panesamā deva (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ir veikts 2. fāzes atklāts pētījums, kurā piedalījās 29 pacienti, kas ietvēra 27 pediatriskus pacientus (3–

16 gadu vecumā) un 2 jaunus pieaugušos pacientus (18–19 gadu vecumā) ar

atkārtotu/progresējošu/refraktāru augstas malignitātes pakāpes gliomu (high grade glioma – HGG) vai

ependimomu. Nevienā grupā netika konstatētas 5. smaguma pakāpes nevēlamās blakusparādības.

Visbiežāk novērotie (≥10%) ar ārstēšanu saistītie nevēlamie notikumi bija neitrofilo leikocītu skaita

samazināšanās (6 [20,7%] pacientiem) un intrakraniāla asiņošana (3 [10,3%] pacientiem).

Ir veikts 1./2. fāzes vienas grupas pētījums 6 pediatriskiem pacientiem (13–16 gadu vecumā) ar

progresējošu nerezecējamu GISA. Visbiežāk novērotās nevēlamās zāļu blakusparādības, kurām

galvenokārt bija 1. vai 2. smaguma pakāpe, bija caureja, slikta dūša, leikocītu skaita samazināšanās,

neitropēnija un galvassāpes 3 (50,0%) pacientiem. Četriem no 6 pacientiem (66,7%) radās 3.–

4. smaguma pakāpes ar ārstēšanu saistīti nevēlamie notikumi (3. smaguma pakāpes hipofosfatēmija,

neitropēnija un trombocitopēnija, katra 1 pacientam, un 1 pacientam (16,7%) tika konstatēta

4. smaguma pakāpes neitropēnija). Šajā pētījumā netika konstatētas nopietnas nevēlamās

blakusparādības (NNB) vai 5. smaguma pakāpes nevēlamās zāļu blakusparādības. Gan klīnisko

pētījumu, gan publikāciju drošuma profils atbilda zināmajam pieaugušajiem novērotajam drošuma

profilam.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Sutent pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota, pārdozēšanas terapija sastāv no vispārīgiem

uzturošiem pasākumiem. Ja nepieciešams, neabsorbētās aktīvās vielas izvadīšanu var panākt ar

vemšanu vai kuņģa skalošanu. Ir saņemti ziņojumi par pārdozēšanu; dažos gadījumos novēroja

sunitinibam raksturīgās blakusparādības.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, proteīnkināzes inhibitori; ATĶ kods: LO1XE04

Darbības mehānisms

Sunitinibs inhibē daudzas RTKs, kas iesaistītas audzēja augšanas, patoloģiskas neoangioneoģenēzes

un vēža metastātiskas progresēšanas procesā. Sunitinibs inhibē trombocītu augšanas faktora receptorus

(PDGFRα un PDGFR

), VEGF (VEGFR1, VEGFR2 un VEGFR3), cilmes šūnu faktora receptorus

(KIT), Fms-veida tirozīnkināzi-3 (FLT3), kolonijas stimulējošā faktora receptorus (CSF-1R) un glijas

šūnu neirotropā faktora receptorus (RET). Bioķīmiskajos un šūnu testos primārajam metabolītam

novēro tādu pašu aktivitāti kā sunitinibam.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Sunitiniba klīniskais drošums un efektivitāte pētīti, ārstējot pacientus ar GISA, kuri bija rezistenti pret

terapiju ar imatinibu (tādi, kuriem slimība progresēja imatiniba terapijas laikā vai uzreiz pēc tās) vai

kuriem novēroja imatiniba nepanesamību (tādi, kuriem imatiniba terapijas laikā novēroja būtisku

toksicitāti, kuras dēļ terapiju nevarēja turpināt), kā arī pacientus ar MNŠK un pacientus ar

neoperējamu ADNEA.

Efektivitātes kritēriji bija laiks līdz audzēja progresēšanai (time-to-tumour progression- TTP) un

dzīvildzes pagarināšanās pacientiem ar GISA; dzīvildze bez slimības progresēšanas (progression free

survival- PFS) pacientiem ar iepriekš neārstētu MNŠK un objektīvie atbildes reakcijas rādītāji

(objective response rates- ORR) pacientiem ar citokīnrefraktāru MNŠK; PFS pacientiem ar ADNEA.

Gastrointestināli stromas audzēji

Pacientiem ar GISA pēc neveiksmīgas terapijas ar imatinibu (mediānā maksimālā dienas deva

800 mg), kuriem neveiksmīgas terapijas cēlonis bija efektivitātes trūkums vai zāļu nepanesamība, tika

veikts iniciāls, atklāts, devu palielināšanas pētījums. Pētījumā tika iekļauti deviņdesmit septiņi

pacienti, kuriem piemēroja dažādas devas un dažādas terapijas shēmas; 55 pacienti saņēma 50 mg

sunitiniba atbilstoši ieteicamajai terapijas shēmai: “4 nedēļas lieto/2 nedēļas nelieto” (shēma 4/2).

Šajā pētījumā TTP mediāna bija 34,0 nedēļas (95% TI; 22,0; 46,0).

3. fāzes randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā tika iesaistīti pacienti ar GISA, kuri

nepanesa terapiju ar imatinibu vai kuriem terapijas laikā vai uzreiz pēc tās slimība progresēja (mediānā

maksimālā dienas deva 800 mg). Šajā pētījumā 312 pacienti tika randomizēti (2:1) terapijai ar

sunitinibu 50 mg vai placebo: 207 pacienti saņēma sunitinibu iekšķīgi vienreiz dienā atbilstoši shēmai

4/2 līdz slimības progresēšanai vai dalības pētījumā pārtraukšanai cita iemesla dēļ, 105 pacienti

saņēma placebo. Pētījuma primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija TTP, kas definēts kā laiks no

randomizācijas līdz pirmajai dokumentētai objektīvai audzēja progresēšanai. Analizējot iepriekš

noteikta starpposma rezultātus, pētnieka noteiktā TTP mediāna sunitinibam terapijas laikā bija 28,9

nedēļas (95% TI: 21,3; 34,1) un 27,3 nedēļas (95% TI: 16; 32,1) pēc neatkarīgi veiktas analīzes, un tas

bija statistiski ticami garāks par TTP placebo terapijas laikā – 5,1 nedēļa (95% TI: 4,4; 10,1) pēc

pētnieka veiktās analīzes un 6,4 nedēļas (95% TI: 4,4; 10s) pēc neatkarīgi veiktas analīzes. Kopējā

dzīvildze (OS- overall survival) sunitiniba terapijas grupā bija statistiski ticami garāka [riska attiecība

(hazard ratio- HR): 0,491 (95% TI: 0,290; 0,831)]; placebo grupā nāves risks bija divas reizes lielāks

nekā sunitiniba grupā.

Pēc drošuma un efektivitātes rezultātu starpposma analīzes, un vadoties pēc neatkarīga Data and

Safety Monitoring Board (DSMB) rekomendācijām, pētījums tika atklāts, un pacientiem placebo grupā

tika piedāvāta sunitiniba terapija.

Kopumā 255 pacienti saņēma sunitiniba terapiju pētījuma atklātajā fāzē, ieskaitot 99 pacientus, kuri

sākotnēji saņēma terapiju ar placebo.

Analizējot primāros un sekundāros mērķa kritērijus pētījuma atklātajā fāzē, vēlreiz tika apstiprināti

iepriekš starpposma analīzē iegūtie rezultāti, kas parādīti 2. tabulā.

2. tabula. GISA efektivitātes mērķa kritēriju apkopojums (ITT (Intention To Treat) pacientu

grupā)

Dubultmaskēta terapija

a

Mediāna (95% TI)

Riska attiecība

Sākotnēji

placebo

terapiju

saņēmušo

grupa

b

Mērķa kritērijs

Sutent

Placebo

(95% TI)

p-

vērtība

Primārais

TTP (nedēļas)

Starpposma

27,3 (16; 32,1)

6,4 (4,4; 10,0)

0,329 (0,233; 0,466)

<0,001

Galīgā

26,6 (16; 32,1)

6,4 (4,4; 10,0)

0,339 (0,244; 0,472)

<0,001

10,4 (4,3;

22,0)

Sekundārais

PFS (nedēļas)

Starpposma

24,1 (11,1;

28,3)

6 (4,4; 9,9)

0,333 (0,238; 0,467)

<0,001

Galīgā

22,9 (10,9; 28)

6 (4,4; 9,7)

0,347 (0,253; 0,475)

<0,001

ORR (%)

Starpposma

6,8 (3,7; 11,1)

0 (-)

0,006

Galīgā

6,6 (3,8; 10,5)

0 (-)

0,004

10,1 (5,0;

17,8)

OS (nedēļas)

Starpposma

0,491 (0,290; 0,831)

0,007

Galīgā

72,7 (61,3;

83,0)

64,9 (45,7;

96,0)

0,876 (0,679; 1,129)

0,306

Saīsinajumi: TI=ticamības intervāls ; ITT= ārstēšanai paredzētie (intent-to-treat); NP= nav piemērojams;

ORR=objektīvā atbildes reakcija (objective response rate); OS= kopējā dzīvildze (overall survival); PFS=

dzīvildze bez slimības progresēšanas (progression-free survival); TTP= laiks līdz audzēja progresēšanai (time-to-

tumour progression).

dubultmaskētā pētījuma rezultāti ITT pacientu grupā, izmantojot atbilstošus vispārējus radiologu

mērījumus.

Efektivitātes rādītāji 99 iepriekš placebo saņēmušajiem pacientiem, kuri pētījuma atklātajā fāzē tika

iekļauti Sutent grupā. Sākotnējie rādītāji tika ņemti terapijas maiņas brīdī un efektivitāte tika analizēta par

pamatu ņemot pētnieka novērtējumu.

Starpposma PFS tika pārskatīts, pamatojoties uz sākotnējo rezultātu pārrēķinu.

ORR ir dots procentuāli kā subjektu īpatsvars ar apstiprinātu atbildes reakciju un 95% TI.

Mediāna nav sasniegta, jo rezultāti vēl nebija izvērtēti.

OS mediāna ITT pacientu grupā bija 72,7 nedēļas un 64,9 nedēļas (HR: 0,876; 95% TI: 0,679; 1,129,

p = 0,306) attiecīgi sunitiniba un placebo grupās. Šajos rezultātos placebo grupā iekļauti arī tie

pacienti, kuri pētījuma atklātajā fāzē tika iekļauti sunitiniba terapijas grupā.

Iepriekš neārstēta metastātiska nieru šūnu karcinoma

3. fāzes randomizētā, daudzcentru, starptautiskā pētījumā sunitiniba drošums un efektivitāte

salīdzinājumā ar IFN-

vērtēti pacientiem ar iepriekš neārstētu MNŠK. Septiņsimt piecdesmit pacienti

tika randomizēti 1:1 terapijas grupās; viņi saņēma atkārtotus, 6 nedēļu ilgus sunitiniba kursus, kas

sastāvēja no 4 nedēļu ilgas ārstēšanās ar 50 mg iekšķīgi lietojamu devu dienā, kam sekoja 2 nedēļu ilgs

pārtraukums (shēma 4/2), vai IFN-α, kas tika ievadīts subkutānas injekcijas veidā – 3 miljoni vienību

(MV) pirmajā nedēļā, 6 MV - otrajā nedēļā un 9 MV trešajā nedēļā, un pēc tam 3 reizes nedēļā

pārdienās.

Ārstēšanās ilguma mediāna bija 11,1 mēneši (diapazons: 0,4- 46,1) pacientiem, kuri saņēma

sunitinibu, un 4,1 mēnesis (diapazons: 0,1- 45,6) pacientiem, kuri saņēma IFN-

. Ar terapiju saistītas

nopietnas blakusparādības (TRSAEs-treatment related serious adverse events) novērotas 23,7% ar

sunitinibu ārstēto pacientu un 6,9% IFN-α saņēmušo pacientu. Tomēr nevēlamo blakusparādību dēļ

ārstēšanos pārtrauca tikai 20% šo pacientu sunitiniba grupā un 23% IFN-α grupā. Pārtraukumi

ārstēšanā radās 202 ar sunitinibu ārstētiem pacientiem (54%) un 141 ar IFN-α ārstētam pacientam

(39%). Deva tika samazināta 194 pacientiem (52%) sunitiniba grupā un 98 pacientiem (27%) IFN-α

grupā. Pacientus ārstēja līdz slimības progresēšanai vai kamēr tie izstājās no pētījuma. Primārais

efektivitātes kritērijs bija PFS. Pētījuma starpposmu analīzē konstatēts statistiski nozīmīgs sunitiniba

pārākums pār IFN-α: šajā pētījumā PFS mediāna ar sunitinibu ārstēto grupā bija 47,3 nedēļas, bet

IFN-α grupā – 22 nedēļas; HR bija 0,415 (95% TI: 0,320; 0,539; p<0,001). Pārējie mērķa kritēriji bija

ORR, OS un terapijas drošums. Centralizēta radioloģiska izvērtēšana tika pārtraukta pēc primārā

mērķa kritērija sasniegšanas. Pētījuma beigu analīzē ORR pēc pētnieka novērtējumiem bija 46% (95%

TI: 41%; 51%) sunitiniba grupā un 12,0% (95% TI: 9%; 16%) IFN-α grupā (p<0,001).

Sunitiniba terapija bija saistīta ar garāku dzīvildzi nekā IFN-α terapija. OS mediāna bija 114,6 nedēļas

sunitiniba grupā (95% TI: 100,1; 142,9 nedēļas) un 94,9 nedēļas IFN-α grupā (95% TI: 77,7; 117,0) ar

riska koeficientu 0,821 (95% TI: 0,673; 1,001; nestratificēta log-rank testa p = 0,0510).

ITT populācijā novērotā kopējā PFS un OS, kas noteikta saskaņā ar centralizētās radioloģijas

laboratorijas vērtējumu, norādīta 3.

tabulā:

3. tabula. Iepriekš neārstētas MNŠK efektivitātes mērķa kritēriju apkopojums (ITT pacientu

grupā)

Kopsavilkums par dzīvildzi bez slimības

progresēšanas

Sunitinibs

(N = 375)

IFN-α

(N = 375)

Pacienti bez slimības progresēšanas vai

letāla iznākuma [n(%)]

161 (42,9)

176 (46,9)

Pacienti, kuriem novērota slimības

progresēšana vai kuri miruši [n(%)]

214 (57,1)

199 (53,1)

PFS (nedēļas)

Kvartile (95% TI)

22,7 (18,0; 34,0)

10,0 (7,3; 10,3)

48,3 (46,4; 58,3)

22,1 (17,1; 24,0)

84,3 (72,9; 95,1)

58,1 (45,6; 82,1)

Nestratificēta analīze

Riska attiecība (sunitinibs versus IFN-α)

0,5268

Riska attiecības 95% TI

(0,4316; 0,6430)

p vērtība

<0,0001

Kopsavilkums par kopējo dzīvildzi

Sunitinibs

(N=375)

IFN-α

(N=375)

Pacienti, kuriem nav konstatēts letāls

iznākums [n(%)]

185 (49,3)

175 (46,7)

Pacienti, kuri ir miruši [n(%)]

190 (50,7)

200 (53,3)

OS (nedēļas)

Kvartile (95% TI)

56,6 (48,7; 68,4)

41,7 (32,6; 51,6)

114,6 (100,1; 142,9)

94,9 (77,7; 117,0)

NP (NP; NP)

NP (NP; NP)

Nestratificēta analīze

Riska attiecība (sunitinibs versus IFN-α)

0,8209

Riska attiecības 95% TI

(0,6730; 1,0013)

p vērtība

<0,0510

Saīsinajumi: TI=ticamības intervāls; INF-α=interferons-α; ITT= ārstēšanai paredzētie (intent-to-treat); NP= nav

piemērojams; OS= kopējā dzīvildze (overall survival); PFS= dzīvildze bez slimības progresēšanas (progression-

free survival).

Pēc 2-pusēja log-rank testa.

Pret citokīniem refraktāra metastātiska nieru šūnu karcinoma

Sunitiniba 2. fāzes pētījumā tika iesaistīti pacienti, kuri iepriekš bija refraktāri pret terapiju ar

citokīniem – interleikīnu-2 vai IFN-α. Sešdesmit trīs pacienti iekšķīgi lietoja sunitiniba sākuma devu

50 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas pēc kārtas ar sekojošu 2 nedēļu pārtraukumu, kas kopā veido vienu

6 nedēļu ciklu (shēma 4/2). Pētījuma primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija ORR, pamatojoties uz

norobežota vēža atbildes reakcijas izvērtēšanas kritērijiem (Response Evaluation Criteria in Solid

Tumours- RECIST).

Šajā pētījumā objektīvas atbildes reakcijas rādītājs bija 36,5% (95% TI: 24,7%; 49,6%), bet laika

mediāna līdz TTP – 37,7 nedēļas (95% TI: 24,0;46,4 nedēļas).

Atklātā, vienas grupas, daudzcentru pētījumā izvērtēja sunitiniba drošumu un efektivitāti pacientiem ar

MNŠK, kuri iepriekš bija refraktāri pret terapiju ar citokīniem. Simtu seši pacienti saņēma vismaz

vienu 50 mg sunitiniba devu atbilstoši shēmai 4/2.

Pētījuma primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija ORR. Sekundārie mērķa kritēriji bija TTP,

atbildes reakcijas ilgums (duration of response- DR) un OS.

Šajā pētījumā ORR bija 35,8% (95% TI: 26,8%; 47,5%). DR un OS mediāna šobrīd vēl nav sasniegta.

Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji

Monoterapijā lietotā sunitiniba drošums un efektivitāte pacientiem ar neoperējamu ADNEA tika

izvērtēti 2. fāzes atbalstošā, atklātā, daudzcentru pētījumā. Pacienti saņēma 50 mg sunitiniba dienā

terapijas shēmā 4/2. 66 pacientu grupā ar aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēju primārais mērķa

kritērijs – atbildes reakcijas rādītājs bija 17%.

Pacientiem ar neoperējamu ADNEA, kuri monoterapijā saņēma sunitinibu, tika veikts 3. fāzes

pivotāls, daudzcentru, starptautisks, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums.

Pacientiem bija jābūt dokumentētai slimības progresēšanai pēdējo 12 mēnešu laikā (pamatojoties uz

RECIST), un viņi tika randomizēti (1:1), lai saņemtu 37,5 mg sunitiniba vienu reizi dienā bez

pārtraukuma (N = 86) vai placebo (N = 85).

Pētījuma primārais mērķis bija salīdzināt PFS sunitiniba pacientu grupā un placebo pacientu grupā.

Pārējie mērķa kritēriji bija OS, ORR, pacientu ziņotie iznākumi (PRO)s un drošums.

Demogrāfiskie dati sunitiniba un placebo pacientu grupās bija salīdzināmi. 49% sunitiniba grupas

pacientu un 52% placebo grupas pacientu bija nefunkcionējoši audzēji, bet 92% pacientu abās grupās

bija metastāzes aknās.

Pētījuma laikā tika atļauta somatostatīna analogu lietošana.

Kopā 66% pacientu sunitiniba grupā iepriekš bija saņēmuši sistēmisko terapiju, salīdzinot ar 72%

pacientu placebo grupā. Turklāt 24% sunitiniba grupas pacientu saņēma somatostatīna analogus,

salīdzinot ar 22% pacientu placebo grupā.

Pētnieka veiktajā PFS analīzē sunitinibam tika novērots klīniski nozīmīgs pārākums, salīdzinot ar

placebo. PFS mediāna sunitiniba pacientu grupā bija 11,4 mēneši, bet placebo grupā – 5,5 mēneši

[riska attiecība: 0,418 (95% TI: 0,263; 0,662), p = 0,0001]. Līdzīgi rezultāti tika novēroti, izvērtējot

audzēja atbildes kritērijus (pamatojoties uz RECIST), kas ņemti par pamatu pētnieka veiktajai audzēja

analīzei, lai noteiktu slimības progresiju (skatīt 5. tabulu). Sunitinibam labvēlīga riska attiecība tika

novērota visās izvērtēto pamatrādītāju apakšgrupās, tajā skaitā tika analizēts iepriekšējo sistēmisko

terapiju skaits. 29 pacienti sunitiniba grupā un 24 pacienti placebo grupā iepriekš nesaņēma sistēmisko

terapiju. Starp šiem pacientiem PFS riska attiecība bija 0,365 (95% TI: 0,156; 0,857), p = 0,0156.

Līdzīgi, starp 57 pacientiem sunitiniba grupā (ieskaitot 28 pacientus, kuri iepriekš saņēma 1

sistēmiskās terapijas kursu, un 29 pacientus, kuri iepriekš saņēma 2 vai vairākus sistēmiskās terapijas

kursus) un 61 pacientu placebo grupā (ieskaitot 25 pacientus, kuri iepriekš saņēma 1 sistēmiskās

terapijas kursu, un 36 pacientus, kuri iepriekš saņēma 2 vai vairākus sistēmiskās terapijas kursus) PFS

riska attiecība bija 0,456 (95% TI: 0,264; 0,787), p = 0,0036.

PFS jutības analīze tika veikta gadījumos, ja, pamatojoties uz pētnieka veikto audzēja novērtējumu,

tika noteikta slimības progresēšana, un visi gadījumi, kad pacienti pārtrauca dalību pētījumā, izņemot

pētījuma izbeigšanas dēļ, tika uzskatīti par PFS gadījumiem. Šīs analīzes laikā tika izvērtēts ārstēšanas

efekts ar sunitinibu, kā arī apstiprināti primārajā analīzē iegūtie dati, parādot riska attiecību 0,507

(95% TI: 0,350; 0,733), p = 0,000193. ADNEA pivotāls pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi (pēc

neatkarīgās zāļu uzraudzības komitejas ieteikuma), un pētījuma primārais mērķa kritērijs pamatojās uz

pētnieka novērtējumu, kas var ietekmēt ārstēšanas efekta vērtējumu.

Lai izslēgtu pētnieka kļūdu PFS novērtēšanā, tika veikta BICR (blinded independent central review-

centralizēta, neatkarīga, maskēta ievadīto datu pārbaude); šī pārbaude apstiprināja pētnieka

novērtējumu, kas apkopots 4. tabulā.

4. tabula. 3. fāzes pētījuma rezultāti attiecībā uz ADNEA efektivitāti

Efektivitātes kritērijs

Sutent

(N = 86)

Placebo

(N = 85)

Riska attiecība

(95% TI)

p vērtība

Dzīvildze bez slimības progresēšanas

[mediāna, mēneši (95%TI)] pēc

pētnieka novērtējuma

11,4

(7,4; 19,8)

(3,6; 7,4)

0,418

(0,263; 0,662)

0,0001

Dzīvildze bez slimības progresēšanas

[mediāna, mēneši (95%TI)], izvērtējot

audzēja atbildes kritērijus

(pamatojoties uz RECIST), kas ņemti

par pamatu pētnieka veiktajai audzēju

analīzei

12,6

(7,4; 16,9)

(3,5; 6,0)

0,401

(0,252; 0,640)

0,000066

Dzīvildze bez slimības progresēšanas

[mediāna, mēneši (95%TI)], kas

noteikta veicot centralizētu, neatkarīgu,

maskētu audzēju analīzes pārbaudi

12,6

(11,1;

20,6)

(3,8; 7,2)

0,315

(0,181; 0,546)

0,000015

Kopējā dzīvildze [5 gadu novērošana]

[mediāna, mēneši (95% TI)]

38,6

(25,6; 56,4)

29,1

(16,4; 36,8)

0,730

(0,504; 1,057)

0,0940

Objektīvās atbildes reakcijas rādītājs

[%, (95% TI)]

(3,2; 15,4)

0,0066

Saīsinajumi: TI=ticamības intervāls; N= pacientu skaits; NP= nav piemērojams; ADNEA= aizkuņģa dziedzera

neiroendokrīnie audzēji; RECIST= norobežota vēža atbildes reakcijas izvērtēšanas kritēriji (response evaluation

criteria in solid tumours).

pēc divpusēja long-rank testa.

Fišera precīzais tests.

1. attēls. 3. fāzes ADNEA pētījuma PFS Kaplana-Meijera diagramma

Time (Months)

Progression Free Survival Probability (%)

SUTENT (N=86)

Median 11.4 months

Placebo (N=85)

Median 5.5 months

Hazard Ratio = 0.42

95% CI (0.26 - 0.66)

p = 0.0001

SUTENT

Placebo

Number of subjects at risk

Saīsinajumi: TI=ticamības intervāls; N= pacientu skaits; PFS= dzīvildze bez slimības progresēšanas

(progression-free survival); ADNEA= aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji.

OS dati vēl nebija pieejami pētījuma slēgšanas laikā [20,6 mēneši (95% TI: 20,6; NS (nav sasniegts))

sunitiniba grupā, salīdzinot ar NS (95% TI: 15,5; NS) placebo grupu, riska attiecība: 0,409 (95% TI:

0,187; 0,894), p vērtība= 0,0204]. Sunitiniba grupā tika novēroti 9 nāves gadījumi un 21 nāves

gadījums placebo grupā.

Slimībai progresējot, pētījums tika atklāts, un pacientiem placebo grupā tika piedāvāta sunitiniba

terapija atsevišķā pētījuma pagarinājumā. Priekšlaicīgās pārtraukšanas rezultātā pētījums tika atklāts,

un atlikušajiem pacientiem tika piedāvāta sunitiniba terapija. Kopā 59 no 85 (69,4%) iepriekš placebo

saņēmušajiem pacientiem pētījuma atklātajā fāzē tika iekļauti sunitiniba grupā pēc slimības

progresēšanas vai terapijas maskēšanas atcelšanas pētījuma slēgšanas laikā. OS riska attiecība pēc

5 gadu novērošanas pētījuma pagarinājumā bija 0,730 (95% TI: 0,504; 1,057).

Eiropas Vēža pētniecības un ārstēšanas organizācijas Dzīves kvalitātes aptaujas (European

Organisation for Research and Treatment of Cancer Quality of Life Questionnaire- EORTC QLQ-

C30) rezultāti liecināja, ka ar veselību saistītie vispārējie dzīves kvalitātes rādītāji un 5 darbības sfēras

(fiziskā, lomas, izziņas, emocionālā un sociālā) saglabājās ar sunitinibu ārstētiem pacientiem,

salīdzinot ar placebo grupas pacientiem, ar atsevišķām simptomātiskām blakusparādībām.

4. fāzes daudznacionālajā, daudzcentru, vienas grupas, atklātajā pētījumā tika novērtēta sunitiniba

efektivitāte un drošums pacientiem ar progresējošu, progresējošu/metastātisku, augsti diferencētu

neoperējamu ADNEA.

Simtu seši pacienti (61 pacients iepriekš neārstētā grupā un 45 pacienti turpmākās ārstēšanas grupā)

saņēma ārstēšanu ar sunitinibu iekšķīgi 37,5 mg reizi dienā saskaņā ar pastāvīgas dienas devas (PDD)

grafiku.

Pētnieku novērtētā PFS mediāna bija 13,2 mēneši gan kopējā populācijā (95% TI: 10,9; 16,7) gan

iepriekš neārstēto pacientu grupā (95% TI: 7,4; 16,8).

Dzīvildzes bez slimības progresēšanas varbūtība (%)

SUTENT (N=86)

Mediāna 11,4 mēneši

Placebo (N=85)

Mediāna 5,5 mēneši

Riska attiecība = 0,42

95% TI (0,26 – 0,66)

P = 0,0001

Pacientu skaits riska grupā

SUTENT

Placebo

Laiks (mēneši)

Pediatriskā populācija

Sunitiniba lietošanas pieredze pediatriskiem pacientiem ir ierobežota (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ir veikts 1. fāzes devas palielināšanas pētījums ar iekšķīgi lietotu sunitinibu, kurā piedalījās

35 pacienti, kas ietvēra 30 pediatriskus pacientus (vecums: 3–17 gadi) un 5 jaunus pieaugušos

pacientus (vecums: 18–21 gads), ar refraktāriem norobežotiem audzējiem, no kuriem lielākajai daļai

pacientu primārā diagnoze bija smadzeņu audzējs. Pētījuma pirmajā daļā tika novērota devu

ierobežojoša kardiotoksicitāte, tādēļ tajā tika veikti grozījumi, lai izslēgtu pacientus, kuri iepriekš

saņēmuši potenciāli kardiotoksisku ārstēšanu (tajā skaitā antraciklīnus) vai sirds apstarošanu. Otrajā

pētījuma daļā, kurā piedalījās pacienti, kuri iepriekš saņēmuši pretvēža ārstēšanu, bet kuriem nebija

kardiotoksicitātes riska faktori, kopumā tika konstatēta sunitiniba panesamība, un toksicitāte bija

klīniski kontrolējama, lietojot devu 15 mg/m

dienā (maksimālā panesamā deva) atbilstoši shēmai 4/2.

Nevienai no pētāmajām personām netika sasniegta pilnīga vai daļēja atbildes reakcija. 6 pacientiem

(17%) tika novērota stabila slimība. Viens pacients ar GISA tika iesaistīts 15 mg/m

devas līmenī bez

pierādījumiem par ieguvumu. Novērotās nevēlamās zāļu blakusparādības kopumā bija līdzīgas tām,

kas novērotas pieaugušajiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ir veikts 2. fāzes atklāts pētījums, kurā piedalījās 29 pacienti, kas ietvēra 27 pediatriskus pacientus

(vecums: 3–16 gadi) un 2 jaunus pieaugušos pacientus (vecums: 18–19 gadi) ar HGG vai

ependimomu. Pētījums tika izbeigts brīdī, kad bija jāveic plānotā starpposma analīze, jo slimība netika

kontrolēta. PFS mediāna HGG grupā bija 2,3 mēneši un 2,7 mēneši ependimomas grupā. Kopējā OS

mediāna HGG grupā bija 5,1 mēneši un 12,3 mēneši ependimomas grupā. Visbiežāk novērotās

(≥10%) ar ārstēšanu saistītās nevēlamās blakusparādības abās grupās kopā bija neitrofilo leikocītu

skaita samazināšanās (6 [20,7%] pacientiem) un intrakraniāla asiņošana (3 [10,3%] pacientiem) (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Dati, kas iegūti 1./2. fāzes pētījumā par iekšķīgu sunitiniba lietošanu 6 pediatriskiem pacientiem ar

GISA (vecums: 13–16 gadi), kuri saņēma sunitinibu ar shēmu 4/2, lietojot devu no 15 mg/m

dienā

līdz 30 mg/m

dienā, un pieejamie publikāciju dati (par 20 pediatriskiem vai jauniem pieaugušiem

pacientiem ar GISA) liecina, ka ārstēšana ar sunitinibu izraisīja slimības stabilizēšanos 18 no 26

pacientiem (69,2%) vai nu pēc nesekmīgas ārstēšanas ar imatinibu vai zāļu nepanesības (16 stabilizēti

pacienti no 21), vai de novo/pēc operācijas (2 stabilizēti pacienti no 5). Šajā 1./2. fāzes pētījumā

slimības stabilizēšanās un slimības progresēšana katra tika novērota 3 no 6 pacientiem (attiecīgi 1

pacients saņēma neo-adjuvantu un 1 pacients saņēma adjuvantu imatiniba terapiju). Šajā pašā pētījumā

4 no 6 pacientiem (66,7%) radās 3.–4. smaguma pakāpes nevēlamās zāļu blakusparādības. Konstatētās

3. smaguma pakāpes ar ārstēšanu saistītās nevēlamās blakusparādības bija hipofosfatēmija,

neitropēnija un trombocitopēnija, katra 1 pacientam, un 1 pacientam tika konstatēta 4. smaguma

pakāpes neitropēnija. Publikācijās ir arī ziņots par šādām 3. smaguma pakāpes nevēlamām zāļu

blakusparādībām, kuras izjuta 5 pacienti: nogurums (2), kuņģa-zarnu trakta blakusparādības (ieskaitot

caureju) (2), hematoloģiskas blakusparādības (ieskaitot anēmiju) (2), holecistīts (1), hipertireoze (1) un

mukozīts (1).

Tika veikta populācijas farmakokinētikas (FK) un farmakokinētikas/farmakodinamikas (FK/FD)

analīze ar mērķi ekstrapolēt sunitiniba FK un galvenos drošuma un efektivitātes mērķa kritērijus

pediatriskiem pacientiem ar GISA (vecumā no 6 līdz 17 gadiem). Šī analīze pamatojās uz datiem, kas

iegūti no pieaugušajiem ar GISA vai ar norobežotiem audzējiem, un no pediatriskiem pacientiem ar

norobežotiem audzējiem. Pamatojoties uz modelēšanas analīzēm, jaunāks vecums un mazāks ķermeņa

izmērs negatīvi neietekmēja drošuma un efektivitātes atbildes reakcijas uz sunitiniba koncentrāciju

plazmā. Jaunāks vecums vai mazāks ķermeņa izmērs negatīvi neietekmēja sunitiniba ieguvumu/risku,

un to galvenokārt ietekmēja tā koncentrācija plazmā.

EMA atbrīvojusi no pienākuma iesniegt Sutent pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas

apakšgrupās nieru vai nieru bļodiņu karcinomas ārstēšanai (izņemot nefroblastomu, nefroblastomatozi,

gaišo šūnu karcinomu, mezoblastisko nefromu, nieru medulārās daļas karcinomu un nieru rabdoīdo

audzēju) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

EMA atbrīvojusi no pienākuma iesniegt Sutent pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas

apakšgrupās gastroenteropankreatisku neiroendokrīno audzēju ārstēšanai (izņemot neiroblastomu,

neiroganglioblastomu, feohromacitomu) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Sunitiniba FK izvērtēja 135 veseliem brīvprātīgajiem un 266 norobežota vēža pacientiem. FK bija

līdzīga visiem pārbaudītajiem pacientiem ar norobežotu audzēju un veseliem brīvprātīgajiem.

Devu robežās no 25 līdz 100 mg plazmas koncentrācijas zemlīknes laukums (AUC) un C

palielinājās proporcionāli devai. Pēc atkārtotām dienas devām novēro 3-4-kārtīgu sunitiniba un 7-10-

kārtīgu primārā aktīvā metabolīta uzkrāšanos. Sunitiniba un tā primārā aktīvā metabolīta stabila

līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 10 līdz 14 dienu laikā. 14. dienā sunitiniba un tā primārā aktīvā

metabolīta kopējā plazmas koncentrācija ir 62,9-101 ng/ml, kas atbilst preklīniskajos pētījumos

noteiktajai mērķa koncentrācijai, kas inhibē receptoru fosforilēšanu in vitro un nodrošina audzēja

apstāšanos/augšanas samazināšanos in vivo. Primārais aktīvais metabolīts sastāda 23-37% no kopējās

iedarbības. Turpinot lietot atkārtotas dienas devas vai atkārtojot ciklus, lietojot pārbaudītās devu

shēmas, netika novērotas būtiskas izmaiņas sunitiniba un tā primārā, aktīvā metabolīta FK.

Uzsūkšanās

Lietojot sunitinibu iekšķīgi, C

parasti tiek sasniegta 6–12 stundu laikā līdz maksimālai

koncentrācijai (t

) pēc lietošanas.

Ēdiens neietekmē sunitiniba biopieejamību.

Izkliede

Sunitiniba un tā primārā aktīvā metabolīta saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām testos in

vitro bija attiecīgi 95% un 90% bez redzamas atkarības no koncentrācijas. Sunitiniba izkliedes tilpums

) bija liels – 2230 l, kas liecina par izplatību audos.

Metaboliska mijiedarbība

Visu testēto citohroma P450 (CYP) izoformu (CYP1A2, CYP2A6, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9,

CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1, CYP3A4/5 un CYP4A9/11) in vitro aprēķinātie Ki rādītāji liecina, ka

sunitinibs un tā primārais aktīvais metabolīts nevarētu ierosināt šo enzīmu metabolizēto citu aktīvo

vielu metabolismu līdz klīniski nozīmīgai pakāpei.

Biotransformācija

Sunitinibs metabolizējas galvenokārt ar CYP izoformu CYP3A4 starpniecību, rezultātā veidojas

primārais aktīvais metabolīts, desetilsunitinibs, kas ar tā paša izoenzīma starpniecību metabolizējas

tālāk.

Jāizvairās no sunitiniba vienlaicīgas lietošanas ar spēcīgiem CYP3A4 induktoriem vai inhibitoriem, jo

šādas vielas var izmainīt sunitiniba koncentrāciju plazmā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Ekskrēcija notiek galvenokārt ar izkārnījumiem (61%), caur nierēm izdalās 16% no ievadītās devas

neizmainītas aktīvās vielas un tās metabolītu veidā. Sunitinibs un tā primārais aktīvais metabolīts bija

galvenās vielas, ko identificēja plazmā, urīnā un izkārnījumos. Kopējos paraugos konstatēja, attiecīgi

91,5%, 86,4% un 73,8% iezīmētās radioaktīvās vielas. Mazāk nozīmīgus metabolītus identificēja urīnā

un izkārnījumos, taču plazmā tie parasti netika konstatēti. Kopējais plazmas klīrenss (CL/F) bija

62 l/h. Pēc iekšķīgi lietotas devas veseliem brīvprātīgajiem, sunitiniba un tā primārā aktīvā desetil

metabolīta eliminācijas pusperiods attiecīgi bija apmēram 40-60 stundas un 80-110 stundas.

Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas ir BCRP inhibitori

In vitro sunitinibs ir izvadīšanas transportiera BCRP substrāts. Pētījumā A6181038 vienlaicīga

gefitiniba, BCRP inhibitora, lietošana neizraisīja klīniski būtisku iedarbību uz sunitiniba vai kopējo

aktīvo vielu (sunitinibs + metabolīti) C

un AUC vērtībām (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šis pētījums

bija daudzcentru, atklāts, 1./2. fāzes pētījums, kurā tika novērtēts sunitiniba un gefitiniba kombinācijas

drošums/panesamība, maksimālā panesamā deva un pretaudzēja iedarbība pacientiem ar metastātisku

nieru šūnu karcinomu (MNŠK). Gefitiniba (250 mg dienā) un sunitiniba (37,5 mg [1. grupa, n=4] vai

50 mg [2. grupa, n=7] dienā, 4 nedēļas lietojot/2 nedēļas nelietojot) FK vērtības tika novērtētas kā

sekundārais pētījuma mērķis. Sunitiniba FK rādītāju izmaiņas nebija klīniski būtiskas un neizraisīja

jaunas ar vienlaicīgu zāļu lietošanu saistītas mijiedarbības. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši zemu

pētījuma dalībnieku skaitu (t.i., N=7+4) un vidējas līdz lielas farmakokinētisko rādītāju atšķirības

dažādiem pacientiem, šajā pētījumā iegūtās, ar vienlaicīgu zāļu lietošanu saistītas. FK mijiedarbības

atrades jāinterpretē piesardzīgi.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Sunitinibs un tā primārie metabolīti galvenokārt metabolizējas aknās. Sistēmiskā iedarbība pēc vienas

sunitiniba devas pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh

A un B klase) bija tādi pati kā pacientiem bez aknu darbības traucējumiem. Klīniskie pētījumi par

Sutent lietošanu pacientiem ar smagiem (Child-Pugh C klases) aknu darbības traucējumiem nav veikti.

Pētījumos ar vēža pacientiem netika iekļauti pacienti ar ALAT vai ASAT > 2,5 x NAR (normas

augšējā robeža), vai >5,0 x NAR, ja ir metastāzes aknās.

Nieru darbības traucējumi

Populācijas FK analīzē konstatēts, ka kreatinīna klīrenss (CLcr) vērtētajā diapazonā (42–347 ml/min)

sunitiniba šķietamo klīrensu (CL/F) neietekmēja. Sistēmiskā iedarbība pēc vienas sunitiniba devas

pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLcr <30 ml/min) bija tāda pati kā pacientiem

bez nieru darbības traucējumiem (CLcr >80 ml/min). Neskatoties uz to, ka sunitinibs un tā primārie

metabolīti netiek izvadīti hemodialīzes ceļā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem terminālā

stadijā, kopējā sistēmiskā iedarbība bija zemāka – 47% sunitinibam un 31% tā primārajiem

metabolītiem, salīdzinot ar pacientiem bez nieru darbības traucējumiem.

Ķermeņa masa un vispārējais stāvoklis

Populācijas demogrāfisko datu FK analīze liecina, ka nav nepieciešama devas pielāgošana atbilstoši

ķermeņa masai vai Austrumu Sadarbības onkoloģijas grupas (Eastern Cooperative Oncology Group

ECOG) skalai.

Dzimums

Pieejamie dati liecina, ka sievietēm var būt par 30% zemāks sunitiniba klīrenss nekā vīriešiem; tomēr

šīs starpības dēļ deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Sunitiniba lietošanas pieredze pediatriskiem pacientiem ir ierobežota (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tika

pabeigtas populācijas FK analīzes, izmantojot apvienoto datu kopu no pieaugušiem pacientiem ar

GISA un ar norobežotiem audzējiem, kā arī no pediatriskiem pacientiem ar norobežotiem audzējiem.

Tika veiktas pakāpeniskas kovarianšu modelēšanas analīzes, lai novērtētu vecuma un ķermeņa izmēra

(kopējās ķermeņa masas vai ķermeņa virsmas laukuma) ietekmi, kā arī citas svarīgu FK parametru

kovariantes sunitinibam un tā aktīvajam metabolītam. Pārbaudītajām vecuma un ķermeņa izmēra

kovariantēm vecums bija būtiska sunitiniba šķietamā klīrensa kovariante (jo mazāks pediatriskā

pacienta vecums, jo zemāks šķietamais klīrenss). Līdzīgā veidā ķermeņa virsmas laukums bija būtiska

aktīvā metabolīta šķietamā klīrensa kovariante (jo mazāks ķermeņa virsmas laukums, jo zemāks

šķietamais klīrenss).

Turklāt, ņemot vērā 3 pediatrisko pacientu pētījumos (2 pediatrisku norobežotu audzēju pētījumi un 1

pediatrisks GISA pētījums, vecums: 6–11 gadi un 12–17 gadi) apvienoto datu integrēto populācijas

FK analīzi, ķermeņa virsmas laukums (ĶVL) sākuma stāvoklī bija būtiska sunitiniba un tā aktīvā

metabolīta šķietamā klīrensa kovariante. Pamatojoties uz šo analīzi, ir paredzams, ka deva aptuveni

20 mg/m

dienā (pediatriskiem pacientiem ar ĶVL diapazonā: 1,10–1,87 m

) nodrošina sunitiniba un

tā aktīvā metabolīta koncentrāciju plazmā, kas ir salīdzināma ar rādītājiem (starp 75 un 125% no

AUC), kas ir novēroti pieaugušiem pacientiem ar GISA, kuri saņēmuši sunitinibu 50 mg dienā

atbilstoši shēmai 4/2 (AUC 1233 ng.h/ml). Pediatrijas pētījumos sunitiniba sākuma deva bija

15 mg/m

(pamatojoties uz MTD, kas noteikts 1. fāzes devas palielināšanas pētījumā, skatīt 5.1.

apakšpunktu), kurā pediatriskiem pacientiem ar paaugstinātu GISA līdz 22,5 mg/m

un sekojoši līdz

30 mg/m

(nepārsniedzot kopējo devu 50 mg/dienā), balstoties uz individuālu pacientu

drošumu/toleranci. Turklāt, saskaņā ar publicēto literatūru pediatriskiem pacientiem ar GISA,

aprēķinātā sākuma deva bija diapazonā no 16,6 mg/m

līdz 36 mg/m

, palielinot devas līdz 40,4 mg/m

(nepārsniedzot kopējo devu 50 mg/dienā).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Žurkām un pērtiķiem līdz 9 mēnešus ilgos atkārtotu devu toksicitātes pētījumos konstatēja iedarbību

uz primāriem mērķa orgāniem: kuņģa un zarnu traktu (vemšana un caureja pērtiķiem); virsnierēm

(kortikāls sastrēgums un/vai asiņošana žurkām un pērtiķiem, ar nekrozi un tai sekojošu fibrozi

žurkām); hemolimfopoētisko sistēmu (kaula smadzeņu hipocelularitāte un limfoīdo audu zudums

aizkrūts dziedzerī, liesā un limfmezglos); aizkuņģa dziedzera eksokrīno daļu (acināro šūnu

degranulācija ar atsevišķu šūnu nekrozi); siekalu dziedzeriem (acināra hipertrofija); locītavām

(augšanas zonas sabiezināšanās); dzemdi (atrofija) un olnīcām (samazināta folikulu veidošanās). Visa

šī atrade bija novērota klīniski nozīmīgas sunitiniba plazmas koncentrācijas gadījumā. Citos pētījumos

bez tam novērota QTc intervāla pagarināšanās, kreisā kambara izsviedes frakcijas samazināšanās,

sēklinieku tubulāra atrofija, mezangiālo šūnu savairošanās nierēs, kuņģa-zarnu trakta un mutes

gļotādas asiņošana, hipofīzes priekšējās daļas šūnu hipertrofija. Domājams, ka izmaiņas dzemdē

(endometrija atrofija) un kaulu augšanas zonā (skrimšļa fizeāls sabiezējums vai displāzija) ir saistītas

ar sunitiniba farmakoloģisko darbību. Vairums šo izmaiņu bija atgriezeniskas, tās izzuda 2–6 nedēļas

pēc terapijas pārtraukšanas.

Genotoksicitāte

Sunitiniba genotoksisko potenciālu noteica in vitro un in vivo. Baktēriju testos, izmantojot metabolisko

aktivāciju žurku aknu šūnās, sunitinibam mutagēnu iedarbību nekonstatēja. Sunitinibs neierosināja

strukturālas hromosomu aberācijas cilvēka perifēro asiņu limfocītos in vitro. Cilvēka perifēro asiņu

limfocītos in vitro novēroja poliploīdus (skaitliskas hromosomu aberācijas) ar metabolisko aktivāciju

un bez tās. Žurku kaulu smadzenēs in vivo sunitinibam nekonstatēja klastogēnu iedarbību. Galvenā

aktīvā metabolīta genotoksiskais potenciāls nav izvērtēts.

Kancerogenitāte

1 mēnesi ilgā mākslīgi iebarotas perorālas devas diapazona noteikšanas pētījumā (0, 10, 25, 75 vai

200 mg/kg/dienā) ar pastāvīgu diennakts devu (PDD) rasH2 transgēniskām pelēm, karcinomu un

divpadsmitpirkstu zarnas Brunnera dziedzeru hiperplāziju novēroja, lietojot augstākās

(200 mg/kg/dienā) pārbaudītās devas.

RasH2 transgēniskām pelēm tika veikts 6 mēnešu ilgs mākslīgi iebarotas devas kancerogenitātes

pētījums, lietojot diennakts devu (0, 8, 25, 75 [samazināta līdz 50] mg/kg/dienā). Lietojot devās

≥25 mg/kg/dienā 1 vai 6 mēnešus (šīs devas ≥7,3 reizes pārsniedz zemlīknes laukumu pacientiem, kuri

lietoja ieteicamo diennakts devu), novēroja kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas karcinomas,

hemangiosarkomu sastopamības palielināšanos un/vai kuņģa gļotādas hiperplāziju.

2 gadu ilgā kancerogenitātes pētījumā ar žurkām (0; 0,33, 1 vai 3 mg/kg/dienā), cikliski lietojot

sunitinibu 28 dienas ar sekojošu 7 dienu periodu bez terapijas, konstatēja palielinātu feohromacitomas

un virsnieru serdes hiperplāzijas sastopamību žurku tēviņiem, lietojot devu 3 mg/kg/dienā ilgāk nekā

gadu (≥7,8 reizes pārsniedz zemlīknes laukumu (AUC) pacientiem, kuri lietoja ieteicamo diennakts

devu). Brunnera dziedzeru karcinomu divpadsmitpirkstu zarnā novēroja mātītēm, lietojot devu

≥1 mg/kg/dienā un tēviņiem, lietojot devu 3 mg/kg/dienā. Gļotādas šūnu hiperplāzija tika konstatēta

kuņģa dziedzeros tēviņiem, lietojot devu 3 mg/kg/dienā. To novēroja attiecīgi pie ≥0,9; 7,8 un 7,8

reizes pārsniedzot AUC pacientiem, kuri lietoja ieteicamo diennakts devu. Sunitiniba kancerogenitātes

pētījumos ar rasH2 transgēniskām pelēm un žurkām konstatētās neoplastiskās atrades nozīme

cilvēkam nav skaidra.

Reproduktīvā un attīstības toksicitāte

Ietekmi uz mātīšu un tēviņu reproduktīvo funkciju reproduktīvas toksicitātes pētījumos nekonstatēja.

Tomēr atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem klīniski nozīmīgas sistēmiskas

iedarbības līmenī novēroja ietekmi uz mātīšu fertilitāti, kas izpaudās ar folikulu atrēziju, dzeltenā

ķermeņa deģenerāciju, endometrija pārmaiņām dzemdē un samazinātu dzemdes un olnīcu svaru.

Žurku tēviņiem ietekme uz auglību izpaudās ar tubulāru sēklinieku atrofiju, spermatozoīdu skaita

samazināšanos sēklinieku piedēkļos, koloīda samazināšanos priekšdziedzerī un sēklas pūslīšos,

plazmas koncentrācijai 25 reizes pārsniedzot sistēmisko iedarbību cilvēkiem.

Žurkām embriofetāla mirstība izpaudās kā būtiska dzīvu augļu skaita samazināšanās, lielāka skaita

embriju resorbēšanās, lielāka skaita augļu bojāeja pēc implantācijas un visa metiena zaudējums

astoņām no 28 grūsnām žurku mātītēm pie sunitiniba koncentrācijas plazmā, kas 5,5 reizes pārsniedza

sistēmisko iedarbību cilvēkiem. Trušiem pie sunitiniba koncentrācijas plazmā, kas 3 reizes pārsniedza

sistēmisko iedarbību cilvēkiem, gravīdas dzemdes svara un dzīvu augļu skaita samazināšanos izraisīja

resorbciju skaita palielināšanos, augļu bojāejas palielināšanos pēc implantācijas un visa metiena

zaudējums 4 no 6 grūsnām trušu mātītēm. Žurkām organoģenēzes periodā terapija ar sunitinibu devā

5 mg/kg/dienā izraisīja attīstības traucējumus, kas izpaudās ar palielinātu augļa skeleta anomāliju

sastopamību, galvenokārt torakālo/lumbālo skriemeļu osifikācijas kavējumu, ko novēroja pie

sunitiniba koncentrācijas plazmā, kas 5,5 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību cilvēkiem. Trušiem

attīstības traucējumi pie sunitiniba koncentrācijas plazmā, kas bija aptuveni tāda pati kā klīniskos

apstākļos, bija lūpas šķeltnes sastopamības palielināšanās, bet pie sunitiniba koncentrācijas plazmā,

kas 2,7 reizes pārsniedza sistēmisko iedarbību cilvēkiem, –lūpas un aukslēju šķeltnes sastopamības

palielināšanās.

Sunitinibs (0,3; 1,0; 3,0 mg/kg/dienā) tika izvērtēts prenatālās un postnatālās attīstības pētījumā ar

grūsnām žurkām. Mātīšu ķermeņa masas pieaugums samazinājās grūsnības un zīdīšanas periodā,

lietojot devu > 1 mg/kg/dienā, bet reproduktīvā toksicitāte netika konstatēta, lietojot devu līdz

3 mg/kg/dienā (aptuvenā iedarbība >2,3 reizes pārsniedz AUC pacientiem, kuri lietoja ieteicamo

diennakts devu). Samazināta pēcnācēju ķermeņa masa tika novērota zīdīšanas periodā un pēc zīdīšanas

pārtraukšanas, lietojot devu 3 mg/kg/dienā. Lietojot devu 1 mg/kg/dienā, netika novērota attīstības

toksicitāte (aptuvenā iedarbība ≥ 0,9 reizes no zemlīknes laukuma pacientiem, kuri lietoja ieteicamo

diennakts devu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

12,5 mg cietās kapsulas

Kapsulas sastāvs

Mannīts (E421)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons (K-25)

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Apdrukas tinte

Šellaka

Propilēnglikols

Nātrija hidroksīds

Povidons

Titāna dioksīds (E171)

25 mg cietās kapsulas

Kapsulas sastāvs

Mannīts (E421)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons (K-25)

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Apdrukas tinte

Šellaka

Propilēnglikols

Nātrija hidroksīds

Povidons

Titāna dioksīds (E171)

37,5 mg cietās kapsulas

Kapsulas sastāvs

Mannīts (E421)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons (K-25)

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Apdrukas tinte

Šellaka

Propilēnglikols

Nātrija hidroksīds

Melnais dzelzs oksīds (E172)

50 mg cietās kapsulas

Kapsulas sastāvs

Mannīts (E421)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons (K-25)

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Apdrukas tinte

Šellaka

Propilēnglikols

Nātrija hidroksīds

Povidons

Titāna dioksīds (E171)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelīte ar polipropilēna vāciņu, kas satur 30 cietās kapsulas.

Poli(hlortrifluoretilēns)/PVH caurspīdīgs, perforēts blisteris ar vienu devu kontūrligzdā un aizvalcētu

alumīnija pārklājumu. Blisteris satur 28 x 1 cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Sutent 12,5 mg cietās kapsulas

EU/1/06/347/001

EU/1/06/347/004

Sutent 25 mg cietās kapsulas

EU/1/06/347/002

EU/1/06/347/005

Sutent 37,5 mg cietās kapsulas

EU/1/06/347/007

EU/1/06/347/008

Sutent50 mg cietās kapsulas

EU/1/06/347/003

EU/1/06/347/006

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 19. jūlijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 9. novembris.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2014. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/487080/2014

EMEA/H/C/000687

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Sutent

sunitinibs

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Sutent. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Sutent lietošanu.

Kas ir Sutent?

Sutent ir zāles, kas satur aktīvo vielu sunitinibu. Tās ir pieejamas kā kapsulas (12,5 mg, 25 mg,

37,5 mg un 50 mg).

Kāpēc lieto Sutent?

Sutent lieto, lai ārstētu pieaugušus pacientus ar šādiem vēža veidiem:

gastrointestināls stromas audzējs (GISA), kuņģa un zarnu vēža veids, kad notiek nekontrolēta

šūnu augšana šo orgānu balstaudos. Sutent lieto pacientiem ar GISA, ko nevar izoperēt vai kas

izplatījies uz citām ķermeņa daļā

To lieto pēc tam, kad ārstēšana ar imatnibu (citām pretvēža

zālēm) ir bijusi neveiksmīga;

metastātiska nieru šūnu karcinoma jeb nieru vēzis, kas izplatījies uz citām ķermeņa daļām;

aizkuņģa dziedzera neiroendokrīnie audzēji (aizkuņģa dziedzera hormonus ražojošo šūnu audzēji),

kas izplatījušies vai kas ir neoperējami. Sutent lieto, ja slimības gaita pasliktinās un vēža šūnas ir

labi diferencējušās (līdzīgas normālām šūnām aizkuņģa dziedzerī).

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Sutent?

Ārstēšanu ar Sutent drīkst uzsākt ārsti, kuriem ir pieredze ārstēšanā ar pretvēža zālēm.

Sutent

EMA/487080/2014

2. lappuse no 3

GISA un metatstātiskas nieru šūnu karcionomas gadījumā Sutent lieto sešu nedēļu ciklos - četras

nedēļas 50 mg devu vienreiz dienā, kam seko divu nedēļu "atslodzes periods". Devu var pielāgot

atkarībā no pacienta reakcijas pret terapiju, bet tai vajadzētu būt 25 līdz 75 mg robežās.

Ārstējot aizkuņģa dziedzera audzējus, dod 37,5 mg Sutent devu vienreiz dienā bez atslodzes perioda.

Šo devu var arī pielāgot.

Kā darbojas Sutent?

Sutent aktīvā viela sunitinibs ir proteīnkināzes inhibitors. Tas nozīmē, ka šī viela bloķē noteiktus

fermentus, ko dēvē par proteīnkināzēm. Šie fermenti ir atrodami dažos receptoros uz vēža šūnu

virsmas, kur tie piedalās vēža šūnu attīstībā un izplatībā, kā arī asinsvados, kas apgādā audzējus, kur

tie piedalās jaunu asinsvadu izveidē. Bloķējot šos fermentus, Sutent samazina vēža augšanu un

izplatīšanos un nogriež asins apgādi, kas nodrošina vēža šūnu augšanu.

Kā noritēja Sutent izpēte?

Sutent salīdzināja ar placebo (fiktīvām zālēm), iesaistot 312 pacientus ar GISA, kuriem pirms tam

ārstēšana ar imatinibu ir bijusi neveiksmīga, un 171 pacientu, kuriem bija progresējoši aizkuņģa

dziedzera neiroendokrīnie audzēji, kas bija neoperējami. Sutent salīdzināja arī ar citām pretvēža zālēm

– alfa interferonu, iesaistot 750 pacientus ar metastātisku nieru šūnu karcionomu, kuru vēzis iepriekš

nebija ārstēts.

Visos pētījumos galvenais efektivitātes rādītājs bija laiks līdz brīdim, kad vēzis sāka progresēt.

Kādas bija Sutent priekšrocības šajos pētījumos?

Sutent bija efektīvākas nekā placebo GISA un aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju ārstēšanā.

Pacienti ar GISA, kas lietoja Sutent, dzīvoja vidēji 26,6 nedēļas, līdz slimība pasliktinājās, salīdzinot ar

6,4 nedēļām pacientiem, kuri lietoja placebo. Aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju gadījumā

rādītāji bija 11,4 mēneši Sutent grupai un 5,5 mēneši placebo grupai.

Metastātiskas nieru šūnu karcinomas gadījumā pacienti, kas lietoja Sutent, dzīvoja vidēji 47,3 nedēļas

līdz slimība pasliktinājās, salīdzinot ar 22,0 nedēļām pacientiem, kuri lietoja alfa interferonu.

Kāds risks pastāv, lietojot Sutent?

Visbiežāk novērotās Sutent blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir nogurums (vājums),

kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi (piemēram, caureja, nelabums, mutes gļotādas iekaisums,

gremošanas traucējumi un vemšana), elpošanas traucējumi (piemēram, elpas trūkums un klepus) un

ādas traucējumi (piemēram, ādas krāsas izmaiņas, sausa āda un izsitumi), matu krāsas izmaiņas,

garšas traucējumi, epistakse (deguna asiņošana), ēstgribas zudums, hipertensija (paaugstināts

asinsspiediens), palmāri-plantārās eritrodizestēzijas sindroms (izsitumi uz plaukstām un pēdām un to

nejutīgums), hipotireoze (nepietiekama vairogdziedzera aktivitāte), bezmiegs (iemigšanas un miega

traucējumi), reiboņi, galvassāpes, artralģija (locītavu sāpes), neitropēnija (mazs neitrofilu jeb balto

asins šūnu skaits), trombocitopēnija (mazs trombocītu skaits), anēmija (mazs sarkano asins šūnu

skaits) un leikopēnija (mazs balto asinsķermenīšu skaits).

Vissmagākās Sutent izraisītās blakusparādības ir sirds mazspēja un nieru disfunkcija, plaušu embolija

(plaušu artērijā izveidojies asins receklis), gremošanas trakta perforācija (caurumi zarnu sienā) un

iekšējā hemorāģija (asiņošana).

Sutent

EMA/487080/2014

3. lappuse no 3

Pilns visu Sutent izraisīto blakusparādību un ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Kāpēc Sutent tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Sutent, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt

šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Sutent sākumā piešķīra "apstiprinājumu ar nosacījumiem", jo tika gaidīti papildu dati par šīm zālēm,

īpaši par nieru šūnu karcionomas ārstēšanu. Tā kā uzņēmums iesniedza vajadzīgo papildu informāciju,

zāļu reģistrāciju ar nosacījumiem aizstāja ar parasto reģistrāciju.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Sutent lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Sutent lietošanu, ir izstrādāts riska pārvaldības plāns.

Pamatojoties uz šo plānu, Sutent zāļu aprakstā ir ietverta drošuma informācija, kā arī lietošanas

instrukcija, tostarp attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un

pacientiem.

Cita informācija par Sutent

Eiropas Komisija 2006. gada 19. jūlijā izsniedza Sutent reģistrācijas apliecību ar nosacījumiem, kas

derīga visā Eiropas Savienībā. Šo zāļu reģistrāciju ar nosacījumiem 2007. gada 11. janvārī aizstāja ar

parasto reģistrāciju.

Pilns Sutent EPAR teksts ir atrodams Aģentūras tīmekļa vietnē ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Sutent ir

pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 08.2014.

Aðrar vörur

search_alerts

share_this_information